enerģētikas seg emisiju scenāriji

Sorosa fonds Latvija, Alberta ielā 13 1

ENERĢĒTIKAS SEG EMISIJU SCENĀRIJI LATVIJĀ

SFL programmas „Laba pārvaldība enerģētikā”projekts „Enerģētikas un vides rīcību politiku integrēta

plānošana ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai”

Jānis Reķis - Fizikālās Enerģētikas institūts

2013. gads 10. janvāris


Attīstības indeksi (2000=1)

0,7

1,0

1,3

1,6

1,9

2,2

2,5

1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011

IKP 2000. gada salīdzināmās cenāsGDP chain-linked volume (reference year 2000)

Bruto nacionālais elektroenerģijas patēriņšGross national electricity consumption

KPEPTPEC

SEG emisijasGHG emissions

Iedzīvotāju skaits gada beigāsPopulation at the end of year


• Lielākais SEG emisiju avots ir 1.ENERĢĒTIKA, kas kopējās SEG emisijās sastāda 69,6%

• Ar emisiju tirdzniecības sistēmu (ETS) ir nosegtas 32,7% 1.ENERĢĒTIKAS emisijas– 1.AA.1. Enerģijas

transformācija - 87.4%– 1.AA.2. Rūpniecība un

būvniecība – 64,4%– 1.AA.4. Pārējie sektori

(pakalpojumi, lauksaimniecība) – 4,2%

– Transports, mājsaimniecības – 0%


Attīstības indeksi (2000=1) - projekcijas


0,0

1,0

2,0

3,0

4,0

5,0

6,0

1990 1995 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2035 2040 2045 2050



KPEPTPEC

SEG emisijas no enerģētikasGHG emissions from energy



Galvenie rezultāti “Bāzes” scenārijam

0,0

1,0

2,0

3,0

4,0

5,0

6,0

1990 1995 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2035 2040 2045 2050



KPEPTPEC

SEG emisijas no enerģētikasGHG emissions from energy



• Ja līdz 2030. gadam– IKP palielinās 3,2x– Iedzīvotāju skaits

samazinās par 17%– Spēkā ir esošās (2012.

gada) politikas un pasākumi

– Enerģijas resursu cenas palielinās

• tad SEG emisijas enerģētikā palielinās par 31% pie– 30% liela primārā enerģijas

patēriņa pieauguma– 57% liela bruto

elektroenerģijas patēriņš pieauguma


Izmantotais modelis - MARKALhttp://www.iea-etsap.org/web/index.asp

• MARKAL-LV ir enerģētikas un vides sistēmas optimizācijas modelis

• Modelī aprakstīta Latvijas enerģētikas sistēma ar atbilstošām emisijām, apskatot laika periodu 2000.-2050. gads

• Minimizējot sistēmas kopējās izmaksas tiek atrasts optimālākais (izmaksu ziņā) enerģētikas attīstības scenārijs

– nodrošinot enerģijas pieprasījumu

– ievērojot uzliktos ierobežojumus (emisiju, AER īpatsvars u.tml.)

– izvēloties optimālāko tehnoloģiju un enerģijas resursu kombināciju

– ņemot vērā tehnoloģiju un energoresursu izmaksas un radītās emisijas


• Lietderīgais enerģijas patēriņš (enerģijas

pakalpojumi)

• Primāro enerģijas resursu cenas

• Enerģijas tehnoloģiju

izvēlne• resursu piegāde• transformācija

• pārvade• gala patēriņš

• Ierobežojumi• (emisijas, jaudas,

resursu potenciāls u.tml.)

• Optimālākā (zemāko izmaksu)

resursu un tehnoloģiju kombinācija

• Tehnoloģiju raksturojums

http://www.iea-etsap.org/web/index.asp

http://www.iea-etsap.org/web/index.asp

Enerģijas plūsmas caur references enerģētikas sistēmu• Aptver visu enerģētikas sistēmu no resursu

ieguves līdz enerģijas pakalpojumam, kas attēlots kā references enerģijas sistēmas (RES Reference Energy System)

• Enerģijas piegāde un enerģijas pieprasījums mijiedarbojas

• Aprēķinot lietderīgos enerģijas patēriņus, 2000., 2005. un 2010. gadi ir kalibrēti pēc attiecīgā gada energoresursu bilances– Enerģijas gala patēriņš – rūpniecība,

pakalpojumi, mājsaimniecības, lauksaimniecība, transports

– Zudumi – elektroenerģijas un siltumenerģijas tīklos, dabas gāzes sistēmā

– Ražošanas procesi – biodīzeļdegvielas un bioetanola ražošana, kokogļu un kūdras brikešu ražošana

– Pārveidošanas sektors – elektrostacijas (atsevišķi izdalītas 3 lielās HES), koģenerācijas stacijas (atsevišķi izdalītas Rīgas 3 CHP), katlumājas

– Enerģijas resursu ieguve, imports, eksports– Emisiju līmeņiem,

• Atbilstoši tirdzniecības bilancei noteiktas importēto energoresursu vēsturiskās cenas

• Atbilstoši normatīvajiem aktiem noteikti enerģijas un emisiju nodokļu vēsturiskie lielumi

Enerģijas gala patēriņš (uzrādīts

energobilancē)

Enerģijas pakalpojums vai

Lietderīgaispatēriņš

Vietējie

Eksports

Imports

Gala patē

riņa tehnoloģijas

Lietderīgās enerģijas pie

prasījum

s

Elektroenerģija

Siltumenerģija Naftas Pārstrādes Rūpnīcas

Energoresursu

pārstrāde

Emisiju ierobežošana

Krājumi

Resursi Procesi Enerģijas patēriņš

Energoresursu Pārveidošana


Enerģijas gala patērētāji– sektori un apakšsektori

• Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

– Elektroenerģija– Kurināmais un degviela

• Pakalpojumi (sadalīts apakšsektoros)– Gaisa kondensēšanas iekārtas– Ēdienu gatavošana– Apkure un siltais ūdens– Apgaismojums– Elektriskās iekārtas un ierīces– Saldēšanas iekārtas

• Rūpniecība un būvniecība– Būvniecība– Ķīmiskā– Kokapstrādes– Pārtikas– Metālu– Papīra ražošana, poligrāfija– Nemetālisko minerālu– Pārējā rūpniecība

• Mājsaimniecības (sadalīts apakšsektoros)– Gaisa kondensēšana– Veļas žāvēšanas mašīnas– Ēdienu gatavošana– Veļas mazgājamās mašīnas– Trauku mazgājamās mašīnas– Elektriskās iekārtas un ierīces– Apkure un siltais ūdens daudzdzīvokļu ēkām– Apkure un siltais ūdens savrupmājām– Apgaismojums– Ledusskapji un saldētavas

• Transports– Dzelzceļa– Cauruļvadu– Autotransports (sadalīts apakšsektoros)

• Autobusi• Kravas mašīnas• Pasažieru automašīna un motocikli

– Vietējā kuģošana– Vietējā aviācija

• Bunkurēšana– Starptautiskā aviācija– Starptautiskā kuģošana



Izaicinājumi ar ieejas datiem

• IKP prognozes – kā turpmāk attīstīsies valsts ekonomika?

• Lietderīgā enerģijas pieprasījuma prognozes – kā paredzēt patērētāju uzvedību? Kādas ir pieprasījuma elastības? Kā saistīt ar makroekonomisko prognozi?

• Primāro enerģijas resursu prognozes - kā paredzēt degvielas nākotnes cenas pasaules tirgū?

• Tehnoloģijas raksturojošie parametri• Izmaiņas valdības politikā var būtiski ietekmēt

scenāriju definīcijas un saturu


IKP strukturālā prognoze, MLVL(2000)

0

2000

4000

6000

8000

10000

12000

14000

16000

18000

2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2035

Nodokļi

Pārveidošanas sektors

Būvniecība

Ieguves rūpniecība

Apstrādes rūpniecība

Transports, glabāšana un sakari

Pakalpojumi (bez Transports, glabāšana un sakari)

Lauksaimniecība

0

5000

10000

15000

20000

25000

1995 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030

IKP

IKP (izmantota līdz 25.12.2008)

IKP 4NZ

IKP 3NZ


IKP (pašreizējā)



Rūpniecības PV unlietderīgās enerģijas pieprasījuma (UC) sasaiste

0

500

1000

1500

2000

2500

3000

2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2035

Pārējā rūpniecība

Kokapstrādes rūpniecība

Papīra ražošana, poligrāfija

Nemetālisko minerālu rūpniecība

Metālu rūpniecība

Pārtikas rūpniecība

Ķīmiskā rūpniecība

0,0

0,5

1,0

1,5

2,0

2,5

3,0

3,5

4,0

1995 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2035

2010=1

PV

UC

2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 Elastība

2000-2010

2010-2030

Pievienotā vērtība

Visa rūpniecība 0,70 1,08 1 1,50 2,01 2,42 2,89 Ķīmiskā 0,45 0,77 1 1,50 1,97 2,37 2,85

Pārtikas 1,04 1,43 1 1,11 1,32 1,47 1,64 Metālu 1,15 1,56 1 1,38 1,94 2,55 3,21

Nemetālisko minerālu 0,37 0,73 1 1,69 2,23 2,69 3,23

Papīra ražošana, poligrāfija 1,18 1,46 1 1,21 1,53 1,75 2,00 Kokapstrādes 0,56 0,82 1 1,53 2,00 2,41 2,90

Pārējā 0,61 0,93 1 1,58 2,09 2,60 3,16 Lietderīgā patēriņa izmaiņu indekss

Visa rūpniecība 0,78 0,94 1 1,20 1,37 1,49 1,61 0,68 0,44 Ķīmiskā 0,55 0,66 1 1,17 1,30 1,39 1,48 0,75 0,37

Pārtikas 1,49 1,49 1 1,03 1,07 1,10 1,13 11,34 0,24

Metālu 1,06 1,02 1 1,14 1,30 1,45 1,58 0,41 0,38 Nemetālisko minerālu 0,55 0,96 1 1,31 1,50 1,64 1,78 0,59 0,49

Papīra ražošana, poligrāfija 0,78 1,20 1 1,06 1,13 1,18 1,22 -1,54 0,29 Kokapstrādes 0,31 0,50 1 1,23 1,39 1,51 1,63 2,11 0,45

Pārējā 1,95 2,05 1 1,18 1,30 1,40 1,49 -1,29 0,34

IEA WEO 2011 resursu cenu prognoze

0

2

4

6

8

10

12

14

16

18

1998-2002

2003-2007

2008-2012

2015 2020 2025 2030 2035

EUR(

2000

)/G

J IEA valstu naftas imports

Eiropas valstu dabas gāzes imports

OECD valstu ogļu imports

Naftas importa cena IEAun IEA WEO prognozes, US$2000/barrel

0

20

40

60

80

100

120

1980

1982

1984

1986

1988

1990

1992

1994

1996

1998

2000

2002

2004

2006

2008

2010

2012

2014

2016

2018

2020

2022

2024

2026

2028

2030

2032

2034

IEA crude oil imports - WEO2011














IEA crude oil imports - IEA

Cenu attiecības ir svarīgas

0,0

0,5

1,0

1,5

2,0

2,5

3,0

1980 1982 1984 1986 1988 1990 1992 1994 1996 1998 2000 2002 2004 2006 2008 2010

Natural Gas/Oil

Coal/Oil

Natural Gas/Coal

Energoresursu cenas, EUR(2000)/GJ

0

5

10

15

20

25

30

1998-2002

2003-2007

2008-2012

2015 2020 2025 2030 2035

EUR(

2000

)/G

J

Dīzeļdegviela

Benzīns

Importētā elektroenerģijaMazuts

Dabas gāze

Ogles

Biomasa - D

Biomasa - C

Biomasa - B

Biomasa - A

Atsevišķi ņemts vērā enerģijas resursu transportēšanas izmaksas un enerģijas & emisiju nodokļi

Enerģijas nodoklis, EUR(2000)/GJ

2000 2005 2010 2015 2020 2025

Transports* Benzīns 7,78 7,22 9,10 9,64 9,64 9,64 Dīzeļdegviela** 5,15 5,47 7,30 7,40 7,40 7,40

LPG 1,42 2,14 2,26 2,22 2,22 2,22 Dabas gāze 0 0 1,18 2,34 2,34 2,34

Kurināmais*** Dīzeļdegviela 0,50 0,51 0,89 1,27 1,27 1,27

Degvieleļļa 0 0 0,18 0,30 0,30 0,30

Ogles 0 0,03 0,23 0,25 0,25 0,25 Dabas gāze 0 0 0,23 0,40 0,40 0,40

Kūdras ieguve 0,02 0,02 0,02 0,03 0,03 0,03 Rūpniecība

LPG 1,42 2,14 2,26 2,22 2,22 2,22

Dīzeļdegviela 0,50 0,51 0,89 1,27 1,27 1,27 Dabas gāze 0 0 0,23 0,40 0,40 0,40

Elektroenerģija Elektroenerģija 0 0,02 0,20 0,22 0,22 0,22

Tirgotais EUA apjoms un vidējā cena

0

2

4

6

8

10

12

14

16

18

20

0

1000

2000

3000

4000

5000

6000

7000

8000

9000

10000

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011

CO2 ETS Mt

CO2 ETS EUR(2000)/t

Publikāciju sērija State and trends of the Carbon Market, World Bank

EUA cena 2020. un 2030. gadā attiecīgi pieņemta 20,8 un 32,5 EUR(2000) par tonnu CO2

Emisiju nodokļu vidējās likmes,EUR (2000)/tonna

Sektors 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030

CH4, NOx, SOx, GOS

Lauksaimniecība, Pakalpojumi, Rūpniecība un Enerģijas pārveidošana

17,9 38,6 69,1 67,3 67,3 67,3 67,3

PM Lauksaimniecība, Pakalpojumi, Rūpniecība un Enerģijas pārveidošana

5,4 5,2 4,6 44,9 44,9 44,9 44,9

NH3 Rūpniecība un Pārveidošana

18,0 17,0 15,0 15,0 15,0 15,0 15,0

CO2 Lauksaimniecība un Pakalpojumi

0,0 0,1 0,7 2,2 2,2 2,2 2,2

Enerģijas pārveidošana 0,0 5,4 11,5 13,5 18,5 23,6 28,6

Rūpniecība 0,0 3,4 8,4 10,6 14,2 17,9 21,7


Scenāriju pieeja: definē “Bāzes” scenāriju un salīdzina ar alternatīvu nākotni


• BASE – scenārijs ar politikām un pasākumiem, kuras ir stājušās spēkā līdz 2011. gadam

• EFF_R50-F125 – enerģētikas stratēģijas scenārijs, kuru veido BASE scenārijs ar papildus politikām– EFF – Paaugstināta energoefektivitāte

• siltumenerģijas patēriņš apkurei mājsaimniecībās sasniedz 153 un 100 kWh/m2 attiecīgi 2020. un 2030. gadā

– BASE_R50-F125 – Paaugstināta atjaunojamo energoresursu izmantošana• AER sasniedz 40% un 50% mērķi attiecīgi 2020. un 2030. gadā, t.sk., AER-F - 10% un

12,5%

• BASE scenārijs ar SEG emisiju ierobežojumu enerģētikas emisijām– BASE_SEG-UP

• SEG emisiju ierobežojums 8550 Gg līmenī sākot ar 2020. gadu (6,3% virs 2005. gada līmeņa)

– SEG_UP• SEG emisiju ierobežojums 7872 (2,2% zem 2005. gada līmeņa) un 6825 (15,2% zem

2005. gada līmeņa) Gg attiecīgi 2020. un sākot ar 2030. gadu


Scenāriju paskaidrojumiPaaugstināta energoefektivitāte SEG emisiju ierobežojumu


202214

206189

163

136122 116

202214

206

179

153

126

100 99

0

50

100

150

200

250

2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2035

BASE

EFF

Paaugstināta AER izmantošana

0%

5%

10%

15%

20%

25%

30%

35%

40%

45%

50%

2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030

BASE

RES-F of GFEC

RES-H of GFEC

RES-DH of GFEC

RES-E of GFEC

0%

5%

10%

15%

20%

25%

30%

35%

40%

45%

50%

2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030

EFF_R50-F125 (Stratēģija)

RES-F of GFEC

RES-H of GFEC

RES-DH of GFEC

RES-E of GFEC

0

5000

10000

15000

20000

1990 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030

Vēsturiskās emisijas

Reformu plāns

Pastiprinātais mērķis

Kioto


SEG emisijas

0

2000

4000

6000

8000

10000

12000

14000

16000

18000

2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2035 2040 2045 2050

REF

BASE

BASE_SEG-UP

EFF_R50-F125

SEG-UP


• Starpība starp REF (scenārijs bez politikām un pasākumiem) un BASE scenārijiem rāda esošo politiku un pasākumu efektu uz emisiju līmeni

• Starpība starp BASE un EFF_R50-F125 (stratēģijas) scenārijiem rāda jauno politiku un pasākumu efektu uz emisiju līmeni


SEG emisijas


• BASE scenārijā 2020. un 2030. gadā emisijas attiecīgi ir 17% un 22% virs 2005. gada emisiju līmeņa

• EFF_R50-F125 (stratēģijas) scenārijā 2020. un 2030. gadā emisijas attiecīgi ir +2% un -12% virs(+)/zem(-) 2005. gada emisiju līmeņa

0

5000

10000

15000

20000

1990 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030

Vēsturiskās emisijas

BASE

EFF_R50-F125

2005. gada līmenis

Kioto


CO2 emisiju samazinājums pret BASE


-478 -377 -2563-4589-11142

-15292

-6092

-15592-21510

-5062

-17521

-45083

-5849

-27505

-69106

-7267

-31163

-75746

-8464

-35680

-98201

2010-2020 2010-2030 2000-2050

Gg,

kt

EFF BASE_R40-F10 EFF_R40-F10 BASE_SEG-UP BASE_R50-F125 EFF_R50-F125 SEG-UP


CO2 emisiju samazinājums (%) un vidējās izmaksas [€(2000)/tCO2] pret BASE scenāriju


-20

0

20

40

60

80

100

120

140

160

180

200

-2%

0%

2%

4%

6%

8%

10%

12%

14%

16%

18%

20%

EFF

BASE

_R40

-F10

EFF_

R40-

F10

BASE

_SEG

-UP

BASE

_R50

-F12

5

EFF_

R50-

F125

SEG

-UP

EFF

BASE

_R40

-F10

EFF_

R40-

F10

BASE

_SEG

-UP

BASE

_R50

-F12

5

EFF_

R50-

F125

SEG

-UP

EFF

BASE

_R40

-F10

EFF_

R40-

F10

BASE

_SEG

-UP

BASE

_R50

-F12

5

EFF_

R50-

F125

SEG

-UP

Samazinājums

Vidējā cena

2010-2020 2000-20502010-2030


Scenāriju SEG emisiju struktūra enerģētikā, Gg


BASEBASE_SEG-UP

EFF_R50-F125 SEG-UP BASE

BASE_SEG-UP


BASE_SEG-UP


BASE_SEG-UP

EFF_R50-F125 SEG-UP

2020 2025 2030 2035

Lauksaimniecība 416 416 416 416 432 432 432 432 446 446 446 446 458 458 458 458

Pakalpojumi 381 381 381 381 320 320 320 320 289 289 289 289 283 283 283 283

Mājsaimniecības 575 575 562 575 482 482 457 482 426 426 363 426 410 410 355 410

Rūpniecība 1876 1533 1533 1459 1948 1602 1373 1304 1910 1570 1285 1284 1657 1657 1348 1319

Transformācija 2861 2260 2218 1745 3379 2479 2143 1576 3609 2720 1860 1281 4131 2770 2177 1382

Transports 3296 3296 3082 3296 3235 3235 3007 3235 3099 3099 2834 3099 2972 2972 2718 2972

0

1000

2000

3000

4000

5000

6000

7000

8000

9000

10000


Biodegvielas izejvielu audzēšanasSEG emisijas no augsnes


0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

100

2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2035 2040 2045 2050

Gg

EFF_R50-F125

BASE_R40-F10

BASE

2030. gadā biodegvielas izejvielu audzēšanas SEG emisijas atkarībā no AER mērķa veido apmēram 1,7-3,7% no kopējām 2010. gada 4. Lauksaimniecības SEG emisijām, kuru līmenis bija 2330 Gg, bet no 4D. Lauksaimnieciskām augsnēm – 2,8-6,0%.


Biodegvielas izejvielu audzēšanainepieciešamā aramzeme


0

200

400

600

800

1000

1200

2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2035 2040 2045 2050

1000

ha

Aramzeme (2010. gada līmenis)

t.sk., kviešu un rapšu sējumu platība (2010. gada līmenis)

EFF_R50-F125

BASE_R40-F10

BASE


Cik maksā viens papildus RES % punkts


0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2035 2040 2045 2050

BASE_R50-F125

EFF_R50-F125

BASE_R40-F10

BASE

EFF

BASE_SEG-UP

SEG-UP

8,46,9

2,0

13,9

7,7

-1,0

19,5

7,8

2,8

16,4

11,6

4,3

18,5

14,1

4,2

2010-2020 2010-2030 2000-2050

M€(

2000

)/RE

S%

BASE_SEG-UP EFF_R50-F125 BASE_R40-F10 SEG-UP BASE_R50-F125


Sistēmas kopējo izmaksu izmaiņas no IKP%=(BASEsc.-Xsc.)/GDP


-0,10%

-0,26%

-0,16%

0,30%

0,54%

0,13%

0,23%0,29%

-0,03%

0,33%

0,18%

0,03%

0,26%

-0,05%

-0,12%

0,09%0,14%

0,03%

0,26%

0,43%

0,15%

2010-2020 2010-2030 2000-2050

% n

o IK

P

EFF BASE_R50-F125 EFF_R50-F125 BASE_R40-F10 EFF_R40-F10 BASE_SEG-UP SEG-UP


Investīcijas Enerģijas efektivitātes pasākumos laika posmā 2010.-2030. gads, MLVL(2010)


4 833

7 875

0

1 000

2 000

3 000

4 000

5 000

6 000

7 000

8 000

9 000

BASE EFF

Pasākuma potenciāls (% no lietderīgās enerģijas līmeņa 2010. gadā)

Savrupmājas Daudzdzīvokļu mājas

% EUR(2000)/GJ 1. pasākumu pakete 15% 100 109

2. pasākumu pakete 15% 199 190 3. pasākumu pakete 30% 272 254

Sorosa fonds Latvija, Alberta ielā 13 302013. gads 10. janvāris

AER daļa kopējā gala enerģijas

patēriņā

CO2 emisijas pret 2005. gada līmeni

Izmaksu pieaugums salīdzinājumā ar IKP

2020 2030 2020 2030 2000-2050 BASE 33,8% 33,3% 21% 26% 0% EFF_R50-F125 40,0% 50,0% 5% -10% 0,29% BASE_SEG-UP 38,2% 40,5% 8% 9% 0,14% SEG-UP 40,5% 49,2% 0% -14% 0,43%


Enerģijas patēriņa intensitātes (uz PV)


0,0

0,1

0,1

0,2

0,2

0,3

0,3

0,4

0,4

0,5

0,5

2 000 2 005 2 010 2 015 2 020 2 025 2 030 2 035 2 040 2 045 2 050

toe/

k€(2

000)

Primārā enerģija EFF_R50-F125

Primārā enerģija ES27

Gala enerģija EFF_R50-F125

Gala enerģija ES27

Rūpniecība EFF_R50-F125

Rūpniecība ES27

Pakalpojumi EFF_R50-F125

Pakalpojumi ES27


Elektroenerģijas patēriņa intensitāte(uz PV un PP)


0

50

100

150

200

250

300

350

2 000 2 005 2 010 2 015 2 020 2 025 2 030 2 035 2 040 2 045 2 050

kWh/

k€(2

000) Pakalpojumi EFF_R50-F125

Pakalpojumi ES27

Mājsaimniecības EFF_R50-F125

Mājsaimniecības ES27


Enerģijas gala patēriņš enerģijas resursu griezumā, PJ


0

50

100

150

200

250

2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030

BASE EFF EFF_R50-F125 (Stratēģija)

Efektivitāte

Elektroenerģija

Centralizētā siltumenerģija

H2 no dabasgāzes

Biogāze

Biodegviela

Cietā biomasa

Dabasgāze

Benzīns

Dīzeļdegviela

Pārējie naftas produkti

Kūdra

Ogles, kokss un atkritumi


Enerģijas gala patēriņa struktūra modelētos scenārijos

• Ja tiek realizēta spēkā esošā energoefektivitātes politika un patērētāji reaģē uz resursu cenu signāliem, tad „Bāzes” scenārijā tas ļauj samazināt enerģijas patēriņu, salīdzinot ar scenāriju bez šādas politikas par 17,91 PJ, jeb 9%

• Papildus veiktie energoefektivitātes pasākumi mājsaimniecību dzīvojamās ēkās, lai sasniegtu vidējo enerģijas patēriņu apkurei mājsaimniecībās 100 kWh/m2/gadā, ļautu samazināt gala enerģijas patēriņu vēl par 7,8 PJ. Tas samazina „Efektivitātes” scenārija gala patēriņu par 4% punktiem pret „Bāzes” scenāriju

• Bāzes scenārijā nenotiek būtiskas strukturālas izmaiņas, izņemot ogļu patēriņa palielināšanās rūpniecības sektorā un biomasas patēriņa samazināšanās mājsaimniecībās. Pirmās no minētām izmaiņām saistītas ar pieņēmumu par konkurētspējīgo ogļu prognozi, bet otrais saistīts ar energoefektivitātes pasākumu realizāciju mājsaimniecībās

• Elektroenerģijas patēriņa daļa 2030. gadā palielinās gala enerģijas patēriņā par apmēram 2,5 procenta punktiem, kas saistīts ar modernāku tehnoloģiju izmantošanu aizvietojot kurināmā izmantošanu

• „Stratēģijas” scenārijs raksturojas ar plašāku AER izmantošanu un tā lielāku daļu kopējā gala enerģijas patēriņā. Biomasas patēriņš 2030. gadā sasniedz 22% pret „Bāzes” scenārija 19%, biodegvielas patēriņš 5% pret 1% „Bāzes” scenārijā



Primāro energoresursu patēriņš, PJ


-50

0

50

100

150

200

250

2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030

BASE BASE_SEG-UP EFF_R50-F125 (Stratēģija)

Efektivitāte

Elektroenerģijas neto imports

Biogāze

Biodegvielas neto imports

Cietā biomasa

Citi AER

Dabasgāze

Naftas produkti

Kūdra

Ogles, kokss un atkritumi


Primāro resursu patēriņa struktūra modelētos scenārijos

• Kopējais primāro resursu patēriņš visos scenārijos ir ļoti līdzīgs (pieaugums 6%), bet tas ir mazliet lielāks „Stratēģijas” scenārijā, ko nosaka plašāka AER (biomasas) izmantošana ar nedaudz zemākiem enerģijas pārvēršanas efektivitātes koeficientiem

• AER mērķa 50% 2030. gadā palielina biomasas daļu primāro resursu bilancē, un tā sastāda apmēram 40%. Dabas gāzes daļa šajā scenārijā jau ir samazinājusies līdz 10%. AER mērķa izpildē bez biomasas un hidroenerģijas plaši tiek izmantota arī vēja enerģija, bet mazākā apjomā saules enerģija un ģeotermālā enerģija

• Ne AER noteiktais mērķis, ne patreizējais noteiktais SEG emisiju ierobežošanas mērķis uz 2020. gadu no primāro resursu bilances neizspiež ogles. Tehnoloģijas paredz biomasas līdzsadedzināšanu (līdz 15%) oglēm, un pieņēmumi par to cenu prognozi nākotnē nodrošina to konkurētspēju elektroenerģijas ražošanas sektorā



Elektroenerģijas patēriņa prognožu salīdzinājums, GWh


0

2000

4000

6000

8000

10000

12000

14000

2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030

EM prezentācija "Atbalsta mehānismi elektroenerģijas ražošanai, izmantojot AER" (09.2012)

Enerģijas stratēģijas projekts (2012)

EFF_R50-F125


Elektroenerģijas neto piegāde pēc kurināmā veida modelētos scenārijos, GWh


0

1000

2000

3000

4000

5000

6000

7000

8000

9000

10000

2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030

BASE EFF_R50-F125 (Stratēģija)

Elektroenerģijas neto imports

Saules enerģija

Vēja enerģija

Hidroenerģija

Biomasa

Dabasgāze

Naftas produkti

Kūdra

Ogles


Secinājumi

• Augstas cenas fosilajiem enerģijas resursiem uz reiz nenozīmē, ka attīstīsies AER, jo arī– Attīsta netradicionālos fosilos avotus– Fosilie resursi tiek subsidēti

• Vislabākais instruments SEG emisiju samazināšanai ir oglekļa nodoklis– Kombinācijā ar augstām fosilo enerģijas resursu cenām tas

dod iespēju attīstīt AER un paaugstināt energoefektivitāti• Energoefektivitāte ir efektīvākais pasākums SEG

emisiju samazināšanā– Bet ar augstām sākotnējā investīcijām



Problēmjautājumi

• Programmnodrošinājums ir dārgs• Modeļa izstrāde ir ilgstošs un nepārtraukts process• Darbietilpīgs process ir tehnoloģiju un references

sistēmas datu apkopošana• Rezultāts ir jutīgs arī pie mazām izmaiņām modeļa ieejas

datos• Emisijas koeficienti jaunām degvielām un tehnoloģijām• Neatbilstība starp enerģijas bilances un emisiju

inventarizācijas struktūru (piem. off-road, rūpnieciskie ražotāji)

• ETS un neETS sektoru nodalīšana2013. gads 10. janvāris

enerģētikas seg emisiju scenāriji

Documents