eiropas cilvēktiesību konvencija - echr.coe.int · bez jebkādas diskriminācijas, neatkarīgi no...

of 32/32
Eiropas Cilvēktiesību Konvencija

Post on 02-Dec-2018

214 views

Category:

Documents

0 download

Embed Size (px)

TRANSCRIPT

  • Eiropas Cilvktiesbu Konvencija

    Eiropas Cilvktiesbu Konvencija

  • Eiropas Cilvktiesbu Konvencija

    ar grozjumiem, kas izdarti ar 11. un 14. protokoliem,

    iekaujot protokolus Nr. 1, 4, 6, 7, 12, 13 un 16

  • 3

    Konvencijas teksta redakcija ar grozjumiem, kas izdarti saska ar 14. protokola nosacjumiem (ELS Nr. 194) no t spk stans datuma 2010. gada 1. jnij. Konvencijas tekst iepriek bija izdarti grozjumi saska ar 3. protokolu (ELS Nr. 45), kas stjs spk 1970. gada 21. septembr, 5. protokolu (ELS Nr. 55), kas stjs spk 1971. gada 20. decembr, un 8. protokolu (ELS Nr. 118), kas stjs spk 1990. gada 1. janvr. T saturja ar 2. protokola (ELS Nr. 44) tekstu, kas saska ar protokola 5. panta 3. dau bija Konvencijas neatemama sastvdaa kop 2. protokola stans spk 1970. gada 21. septembr.

    1998. gada 1. novembr, stjoties spk 11. protokolam (ELS Nr. 155), tika laboti visi Konvencijas un ts protokolu teksti, kas bija tikui grozti saska ar augmintajiem protokoliem. Kop datuma tika atcelts 9. protokols (ELS Nr. 140), kas bija stjies spk 1994. gada 1. oktobr, un 10. protokola (ELS Nr. 146) turpmkai piemroanai zuda jga.

    Pilns Konvenciju un ts protokolus parakstjuo un ratificjuo valstu saraksts, k ar pilns o valstu iesniegto atrunu un deklarciju saraksts ir pieejams internet: www.conventions.coe.int.

    Saistoas ir viengi Konvencijas redakcijas angu un franu valod. is tulkojums nav oficils Konvencijas tulkojums.

    Eiropas Cilvktiesbu tiesa Council of Europe F-67075 Strasbourg cedex www.echr.coe.int

    SATURS

    Cilvktiesbu un pamatbrvbu aizsardzbas konvencija ................ 5

    Papildus protokols ....................................................................................31

    Protokols Nr. 4 ..............................................................................................34

    Protokols Nr. 6 ..............................................................................................38

    Protokols Nr. 7 .............................................................................................42

    Protokols Nr. 12 ...........................................................................................47

    Protokols Nr. 13 ..........................................................................................51

    Protokols Nr. 16 ..........................................................................................55

  • 5

    Cilvktiesbu un pamatbrvbu aizsardzbas konvencija

    Roma, 1950. gada 4. novembris

    o Konvenciju parakstjus Eiropas Padomes dalbvalstu valdbas,

    Ievrodamas Visprjo cilvktiesbu deklarciju, ko Apvienoto Nciju Organizcijas enerl Asambleja piemusi 1948. gada 10. decembr;

    Ievrodamas, ka deklarcija paredz nodroint visprju un efektvu taj pasludinto tiesbu atzanu un ievroanu;

    Ievrodamas, ka Eiropas Padomes mris ir pankt lielku vienotbu ts dalbvalstu starp un ka viens no ldzekiem, k o mri sasniegt, ir cilvka tiesbu un pamatbrvbu ievroana un turpmka stenoana;

    No jauna apliecindamas patiesu prliecbu, ka s pamatbrvbas ir taisnguma un miera pamats vis pasaul un ka ts vislabk var nodroint patiess demokrtisks politisks rems no vienas puses un visprjo cilvktiesbu, uz kurm ts pamatojas, kopga izpratne un ievroana no otras puses;

    K Eiropas valstu valdbas, kuras vada ldzgi uzskati un kurm ir kopgs idelu, politisko tradciju, brvbas un likuma varas mantojums, bdamas gatavas spert pirmos sous atseviu Visprj deklarcij minto tiesbu kopgai stenoanai

  • 6 7

    Ir vienojus par sekojoo:

    1. PANTS

    Pienkums ievrot cilvktiesbas

    Augsts Lgumsldzjas Puses nodroina ikvienam, kas atrodas to jurisdikcij, s Konvencijas I sada mints tiesbas un brvbas.

    I SADAA TIESBAS UN BRVBAS

    2. PANTS

    Tiesbas uz dzvbu

    1. Ikviena tiesbas uz dzvbu aizsarg likums. Nevienam nedrkst ar nolku atemt dzvbu, izemot gadjumu, kad tiek izpildts tiesas spriedums pc apsdzbas noziegum, par kuru likums paredz du sodu.

    2. Dzvbas atemana nav uzskatma par panta prkpumu, ja t notiek spka pielietoanas rezultt, neprsniedzot galjas nepiecieambas robeas:

    a. lai aizstvtu jebkuru personu pret nelikumgu vardarbbu;

    b. lai veiktu tiesisku aizturanu vai aizkavtu tiesiski aizturtas vai apcietintas personas izbganu;

    c. lai saska ar likumu savaldtu dumpi vai apvrsumu.

    3. PANTS

    Spdzinanas aizliegums

    Nevienu nedrkst spdzint vai cietsirdgi vai pazemojoi ar viu apieties vai sodt.

    4. PANTS

    Verdzbas un piespiedu darba aizliegums

    1. Nevienu nedrkst turt verdzb vai nebrv.

    2. Nevienam nedrkst likt veikt piespiedu vai obligtu darbu.

    3. panta izpratn jdziens piespiedu vai obligts darbs neietver:

    a. jebkuru darbu, ko parasti liek veikt ieslodzjum, kas piespriests saska ar s Konvencijas 5. panta nosacjumiem, vai nosactas atbrvoanas laik no ieslodzjuma;

    b. jebkuru militra rakstura dienestu, vai ja persona atsaks dient prliecbas d tajs valsts, kur tas ir atauts, to dienestu, kas jveic obligt militr dienesta viet;

    c. jebkuras klauas rkrtas stvoka vai stihiskas nelaimes gadjum, kas apdraud sabiedrbas labkljbu;

    d. jebkuru darbu vai dienestu, kas ietilpst parastajos pilsoniskajos pienkumos.

    5. PANTS

    Tiesbas uz brvbu un drobu

    1. Ikvienam ir tiesbas uz personisko brvbu un drobu. Nevienam nedrkst atemt brvbu, izemot sekojoos gadjumos un saska ar likum noteikto krtbu:

    a. ja persona tiek tiesiski aizturta uz kompetentas tiesas sprieduma pamata;

    b. ja persona tiek tiesiski aizturta vai apcietinta par nepakauanos likumgam tiesas spriedumam, vai lai nodrointu jebkuru likum paredztu saistbu izpildi;

    c. ja persona tiek tiesiski aizturta vai apcietinta ar nolku nodot viu kompetentm tiesbu aizsardzbas iestdm, balstoties uz pamatotm aizdomm, ka persona ir izdarjusi

  • 8 9

    sodmu nodarjumu, vai ja ir pamatots iemesls uzskatt par nepiecieamu aizkavt viu izdart likumprkpumu vai nepieaut via bganu pc likumprkpuma izdaranas;

    d. ja tiesiski tiek aizturts nepilngadgais vai nu praudzinanas nolk, vai lai nodotu viu kompetentm tiesbu aizsardzbas iestdm;

    e. ja persona tiek tiesiski aizturta ar nolku aizkavt infekcijas slimbu izplatanos, vai ar t ir gargi slima persona, alkoholiis vai narkomns, vai klaidonis;

    f. ja persona tiek likumgi aizturta vai apcietinta ar nolku neaut tai nelikumgi ieceot valst, vai ja pret personu tiek veiktas darbbas ar nolku viu izraidt no valsts vai izdot citai valstij.

    2. Ikviena arestta persona nekavjoties jinform viai saprotam valod par aizturanas iemesliem un par jebkuru viai izvirzto apsdzbu.

    3. Jebkura persona, kas aizturta vai apcietinta saska ar panta 1.c. punktu, ir nekavjoties nododama tiesnesim vai citai amatpersonai, kura saska ar likumu ir pilnvarota veikt tiesu varas funkcijas, un ir tiesjama saprtgs laika robes vai iztiesanas laik atbrvojama. Atbrvoana var bt nosacta, piemrojot ldzekus, kas nodroina personas ieraanos ties.

    4. Jebkura persona, kurai aizturot vai apcietinot atemta brvba, var griezties ties, kas nekavjoties lemj par vias aizturanas tiesiskumu un nolemj viu atbrvot, ja aizturana nav bijusi tiesiska.

    5. Ikvienai personai, kas aizturta vai apcietinta pretji panta nosacjumiem, ir nodroinmas tiesbas uz zaudjumu atldzbu.

    6. PANTS

    Tiesbas uz lietas taisngu izskatanu

    1. Ikvienam ir tiesbas, nosakot savu civilo tiesbu un pienkumu vai jebkuras viam izvirzts apsdzbas pamatotbu kriminlliet, uz taisngu un atkltu lietas izskatanu saprtgos termios neatkarg un objektv ar likumu izveidot ties. Tiesas spriedums pasludinms publiski, tau preses un publikas kltbtne proces var tikt aizliegta uz visu lietas izskatanas laiku vai tikai ts dau tikumbas apsvrumu, sabiedrisks krtbas vai valsts drobas interess, ja to demokrtisk sabiedrb prasa nepilngadgo intereses vai procesa dalbnieku privts dzves aizsardzba, vai ar td apmr, kuru tiesa uzskata par absolti nepiecieamu, ja paajos lietas apstkos atkltba apdraudtu tiesvedbas intereses.

    2. Ikviens, kas tiek apsdzts noziedzg nodarjum, tiek uzskatts par nevaingu, kamr via vaina nav pierdta saska ar likumu.

    3. Ikvienam, kas tiek apsdzts noziedzg nodarjum, ir tiesbas vismaz:

    a. tikt nekavjoties, viam saprotam valod un detalizti, informtam par viam izvirzts apsdzbas raksturu un iemeslu;

    b. uz laiku un ldzekiem, kas nepiecieami, lai sagatavotu savu aizstvbu;

    c. aizstvt sevi paam vai saemt paa izvlta aizstvja juridisku paldzbu, vai, ja viam trkst ldzeku, lai algotu aizstvi, saemt nozmta aizstvja paldzbu par velti, ja tas nepiecieams tiesvedbas interess;

    d. nopratint vai pankt nopratint apsdzbas lieciniekus un pieprast aizstvbas liecinieku kltbtni un nopratinanu ar tdiem paiem nosacjumiem k apsdzbas lieciniekus;

    e. uz bezmaksas tulka pakalpojumiem, ja vi nesaprot ties lietoto valodu vai nerun taj.

  • 10 11

    7. PANTS

    Sodanas nepieaujamba bez likuma

    1. Nevienu nedrkst atzt par vaingu noziedzg nodarjum tdas darbbas vai bezdarbbas d, kas, saska ar izdaranas brd spk esoajm nacionlajm un starptautiskajm tiesbu normm, netika atzta par noziedzgu nodarjumu. Tpat nedrkst piespriest smagku sodu nek tas, kas bija piemrojams noziedzg nodarjuma brd.

    2. is pants neaizliedz tiest un sodt personu par jebkuru darbbu vai bezdarbbu, kas izdaranas brd bija noziedzga saska ar visprjiem civilizto tautu atztajiem principiem.

    8. PANTS

    Tiesbas uz privts un imenes dzves neaizskarambu

    1. Ikvienam ir tiesbas uz savas privts un imenes dzves, dzvoka un sarakstes neaizskarambu.

    2. Publisks institcijas nedrkst trauct nevienam baudt s tiesbas, izemot gadjumus, kas ir paredzti likum un ir nepiecieami demokrtisk sabiedrb, lai aizsargtu valsts vai sabiedrisko drobu vai valsts ekonomisks labkljbas intereses, lai nepieautu nekrtbas vai noziegumus, lai aizsargtu veselbu vai tikumbu, vai lai aizstvtu citu tiesbas un brvbas.

    9. PANTS

    Domu, prliecbas un ticbas brvba

    1. Ikvienam cilvkam ir tiesbas uz domu, prliecbas un ticbas brvbu; s tiesbas ietver ar brvbu maint savu reliisko piederbu vai ticbu un nodoties savai reliijai vai prliecbai, k vienatn t kop ar citiem, publiski vai privti, pieldzot, izpildot reliiskas vai ritulas ceremonijas, ievrojot paraas un sludinot mcbu.

    2. Brvbu nodoties savai ticbai vai prliecbai var ierobeot tikai likum paredztaj krtb un tiktl, cik tas ir nepiecieams demokrtisk sabiedrb, lai nodrointu sabiedrisko drobu, sabiedrisko krtbu, sabiedrbas veselbu vai tikumbu, vai aizsargtu citu cilvku tiesbas un brvbas.

    10. PANTS

    Izteiksmes brvba

    1. Ikvienam ir tiesbas brvi izteikties. s tiesbas ietver uzskatu brvbu un tiesbas saemt un izplatt informciju un idejas bez iejaukans no publisko institciju puses un neatkargi no valstu robem. is pants neierobeo valstu tiesbas noteikt radioraidjumu, televzijas raidjumu un kino demonstranas licencanas remu.

    2. T k o brvbu stenoana ir saistta ar pienkumiem un atbildbu, t var tikt pakauta tdm prasbm, nosacjumiem, ierobeojumiem vai sodiem, kas paredzti likum un nepiecieami demokrtisk sabiedrb, lai aizsargtu valsts drobas, teritorils vienotbas vai sabiedrisks drobas intereses, nepieautu nekrtbas vai noziedzgus nodarjumus, aizsargtu veselbu vai tikumbu, aizsargtu citu cilvku cieu vai tiesbas, nepieautu konfidencilas informcijas izpauanu vai lai saglabtu tiesu varas autoritti un objektivitti.

    11. PANTS

    Pulcans un biedroans brvba

    1. Jebkuram cilvkam ir tiesbas uz miermlgu pulcans un biedroans brvbu, ieskaitot tiesbas dibint arodbiedrbas un iestties tajs, lai aizstvtu savas intereses.

    2. o tiesbu izmantoanu nedrkst pakaut nekdiem ierobeojumiem, izemot tos, kas noteikti ar likumu un ir nepiecieami demokrtisk sabiedrb, lai aizstvtu valsts vai sabiedrbas drobas intereses, nepieautu nekrtbas vai

  • 12 13

    noziedzgus nodarjumus, aizsargtu veselbu vai tikumbu, vai citu cilvku tiesbas un brvbas. is pants neliedz noteikt likumgus ierobeojumus o tiesbu izmantoan personm, kas ir bruoto spku, policijas vai valsts prvaldes sastv.

    12. PANTS

    Tiesbas stties laulb

    Laulbas vecumu sasnieguiem vrieiem un sievietm ir tiesbas stties laulb un dibint imeni saska ar valsts iekjm likumu normm, kas nosaka o tiesbu izmantoanas krtbu.

    13. PANTS

    Tiesbas uz efektvu aizsardzbas nodroinjumu

    Ikvienam, kura tiesbas un brvbas, kas noteiktas aj Konvencij, ir prkptas, ir tiesbas uz efektvu aizsardzbu no valsts institciju puses, neskatoties uz to, ka prkpumu ir izdarjuas personas, pildot publiskos dienesta pienkumus.

    14. PANTS

    Diskrimincijas aizliegums

    aj Konvencij minto tiesbu un brvbu stenoana ir nodroinma bez jebkdas diskrimincijas, neatkargi no dzimuma, rases, das krsas, valodas, ticbas, politiskajiem vai citiem uzskatiem, valstisks vai socils izcelsmes, piederbas kdai nacionlajai minoritti, mantisk stvoka, dzimanas vai jebkura cita stvoka.

    15. PANTS

    Atkpes rkrtas stvoka laik

    1. Kara vai cita rkrtas stvoka gadjum, kas apdraud ncijas dzvi, jebkura Augst Lgumsldzja Puse var veikt paskumus, kas

    atkpjas no Konvencijas ietvaros uzemtajm saistbm, tiktl, cik to nenovrami prasa situcijas rkrtas raksturs, ar nosacjumu, ka ie paskumi nav pretrun ar citm starptautisko tiesbu noteiktajm saistbm.

    2. Iepriekmint norma nepieauj atkpes no Konvencijas 2. panta, izemot nves gadjumus tiesiskas karadarbbas rezultt, un no 3.,4. (1.daas) un 7. panta.

    3. Jebkura Augst Lgumsldzja Puse, kas izmanto s atkpans tiesbas, pilnb inform Eiropas Padomes enerlsekretru par veiktajiem paskumiem un to iemesliem. T inform Eiropas Padomes enerlsekretru par o paskumu izbeiganu un atgrieanos pie s Konvencijas normu pilngas ievroanas.

    16. PANTS

    rzemnieku politisks darbbas ierobeojumi

    Neviena no 10., 11. un 14. panta normm nav uzskatma par kavkli Augstajm Lgumsldzjm Pusm, lai noteiktu ierobeojumus rzemnieku politiskajm aktivittm.

    17. PANTS

    Tiesbu aunprtgas izmantoanas aizliegums

    Neviena no s Konvencijas normm nav tulkojama k kdas valsts, personu grupas vai personas tiesbas veikt jebkuru darbbu, kuras mris ir likvidt aj Konvencij atzts tiesbas un brvbas vai ierobeot ts lielk mr nek tas noteikts aj Konvencij.

    18. PANTS

    Tiesbu ierobeojumu piemroanas robeas

    Ierobeojumi, kurus Konvencija pieauj attiecb uz mintajm tiesbm un brvbm, nav piemrojami citiem mriem k vien tiem, kam tie ir paredzti.

  • 14 15

    II SADAA EIROPAS CILVKTIESBU TIESA

    19. PANTS

    Tiesas nodibinana

    Lai nodrointu to saistbu ievroanu, kuras ar Konvenciju un ts protokoliem uzmus Augsts Lgumsldzjas Puses, ir izveidota Eiropas Cilvktiesbu tiesa, turpmk saukta par Tiesu. T darbojas pastvgi.

    20. PANTS

    Tiesneu skaits

    Tiesas sastv ir tiesnei, kuru skaits atbilst Eiropas Padomes dalbvalstu skaitam.

    21. PANTS

    Amata kritriji

    1. Par tiesneiem var bt personas ar augstm morlm pabm, atbilstoi kvalifictas, lai ieemtu augstus tiesu varas amatus, vai ar autoritatvi juristi.

    2. Tiesnei darbojas Ties sav vrd.

    3. Savu pilnvaru termia laik tiesnei nevar veikt darbbas, kas nav savienojamas ar viu neatkarbu un objektivitti vai prasbm, ko izvirza is pilnas darba slodzes amats; visus jautjumus, kas izriet no noteikuma piemroanas, izir Tiesa.

    22. PANTS

    Tiesneu ievlana

    Tiesneus ievl Parlamentr Asambleja no katras Augsts Lgumsldzjas Puses ar balsu vairkumu no Augsts Lgumsldzjas Puses piedvt triju kandidtu saraksta.

    23. PANTS

    Pilnvaru termi un atcelana

    1. Tiesneus ievl uz deviiem gadiem. Vii nevar tikt ievlti atkrtoti.

    2. Tiesneu pilnvaru termi beidzas, tiem sasniedzot 70 gadu vecumu.

    3. Tiesnei ieem savu amatu ldz tam laikam, kamr vii tiek aizstti. Tomr vii turpina izskatt lietas, kuras tie jau ir ieskui izskatt.

    4. Nevienu tiesnesi nevar atcelt no amata, ja vien prjie tiesnei ar divu tredau balsu vairkumu nenolemj, ka is tiesnesis vairs neatbilst nepiecieamajiem amata nosacjumiem.

    24. PANTS

    Sekretarits un ziotji

    1. Tiesai ir savs sekretarits, kura funkcijas un darba organizcija tiek noteikta Tiesas nolikum.

    2. Ja tiesnesis izskata lietu vienpersoniski, Tiesas darb paldz ziotji, kuri darbojas saska ar Tiesas prieksa pilnvarojumu. Ziotji veido dau no Tiesas sekretarita.

  • 16 17

    25. PANTS

    Tiesas plenrsde

    Tiesa plenrsd:

    a. uz trim gadiem ievl Tiesas prieksdi un vienu vai divus prieksa vietniekus, kas var tikt ievlti atkrtoti;

    b. izveido paltas uz noteiktu laika posmu;

    c. ievl Tiesas paltu prieksus, kas var tikt ievlti atkrtoti;

    d. pieem Tiesas nolikumu;

    e. ievl sekretru un vienu vai vairkus sekretra vietniekus;

    f. iesniedz jebkdu pieprasjumu saska ar 26. panta 2. dau.

    26. PANTS

    Viena tiesnea tiesas sastvs, komitejas, paltas un Liel palta

    1. Tiesas sdes notiek tiesneiem izskatot iesniegts lietas vienpersoniski, komitejs, kuru sastv ir trs tiesnei, palts, kuru sastv ir septii tiesnei un Lielaj palt, kuras sastv ir septipadsmit tiesnei. Tiesas paltas izveido komitejas uz noteiktu laika posmu.

    2. Pc Tiesas plenrsdes pieprasjuma, Ministru Komiteja ar vienbalsgi pieemtu lmumu var uz noteiktu laika posmu samazint tiesneu skaitu palts ldz pieciem tiesneiem.

    3. Tiesnesis nevar vienpersoniski izskatt nevienu sdzbu, kas iesniegta pret Augsto Lgumsldzju Pusi, no kuras is tiesnesis ir ievlts.

    4. Tiesnesis, kur ir ievlts no ts Augsts Lgumsldzjas Puses, pret kuru tiek izskatta lieta, ir paltas un Liels paltas sastv ex officio. Ja da tiesnea nav vai vi nevar piedalties sd, tiesas sd ar tiesnea pilnvarm piedals persona, kuru Tiesas prieksdis izvlas no attiecgs Lgumsldzjas Puses iepriek iesniegta saraksta.

    5. Liels paltas sastv ietilpst ar Tiesas prieksdis, prieksa vietnieki, paltu prieksi un citi tiesnei, kas tiek izvlti saska ar Tiesas nolikumu. Ja lieta tiek nodota izskatanai Lielaj palt saska ar 43. pantu, neviens no paltas tiesneiem, kas ir taisjui spriedumu, nevar piedalties Liels paltas sd, izemot paltas prieksdi un tiesnesi, kur piedaljs k tiesnesis, kur ir ievlts no attiecgs Augsts Lgumsldzjas Puses, vai ar da tiesnea pilvarm.

    27. PANTS

    Viena tiesnea tiesas sastvu pilnvaras

    1. Izskatot lietu vienpersoniski, tiesnesis var atzt par nepieemamu izskatanai vai izsldzamu no Ties izskatmo lietu saraksta saska ar 34. panta noteikumiem iesniegtu sdzbu, ja ds lmums var tikt pieemts bez tlkas lietas izskatanas.

    2. ds lmums ir galgs.

    3. Ja tiesnesis neatzst sdzbu par nepieemamu izskatanai vai izsldzamu, tad is tiesnesis nodod to tlkai izskatanai komitejai vai paltai.

    28. PANTS

    Komiteju pilnvaras

    1. Izskatot sdzbu, kas iesniegta saska ar 34. panta noteikumiem, komiteja var vienbalsgi:

    a. atzt to par nepieemamu izskatanai vai izsldzamu no izskatmo lietu saraksta, ja ds lmums var tikt pieemts bez tlkas lietas izskatanas vai

    b. atzt to par pieemamu izskatanai un vienlaicgi pasludint spriedumu pc btbas, ja attiecb uz lietas pamat esoo jautjumu par Konvencijas vai ts Protokolu

  • 18 19

    interpretciju vai piemroanu jau ir iedibinta Tiesas pastvg judikatra.

    2. Saska ar 1. dau pieemtie lmumi un spriedumi ir galgi.

    3. Ja tiesnesis, kur ir ievlts no Augsts Lgumsldzjas Puses pret kuru tiek izskatta lieta, nav komitejas loceklis, komiteja var jebkur tiesvedbas stadij uzaicint o tiesnesi ieemt kdu no komitejas loceku vietm, emot vr visus btiskos apsvrumus, tai skait to, vai attiecg Lgumsldzja Puse ir apstrdjusi 1.daasb. apakpunkt paredzts procedras piemroanu.

    29. PANTS

    Paltu lmumi par sdzbu pieemanu izskatanai un izskatana pc btbas

    1. Ja netiek pieemts lmums saska ar 27. vai 28. pantu vai spriedums saska ar 28. pantu, palta lemj par to, vai saska ar 34. pantu iesniegts individuls sdzbas ir pieemamas izskatanai un izskata lietu pc btbas. Sdzbu var pieemt izskatanai ar ar atseviu lmumu.

    2. Palta lemj par to, vai saska ar 33. pantu iesniegts starpvalstu sdzbas ir pieemamas izskatanai un izskata lietu pc btbas. Lmums par sdzbas pieemanu izskatanai tiek pieemts atsevii, ja vien Tiesa izmuma gadjumos neizlemj citdi.

    30. PANTS

    Lietas nodoana Lielajai paltai

    Ja kd palt izskatm liet rodas nopietns jautjums par Konvencijas vai ts protokolu interpretciju, vai ja kda tai iesniegt jautjuma izskatana var novest pie rezultta, kas ir pretrun ar Tiesas iepriek taisto spriedumu, palta jebkur brd pirms sprieduma pasludinanas var nodot lietu izskatanai Lielaj palt, ja vien kda no liet iesaisttajm pusm tam neiebilst.

    31. PANTS

    Liels paltas pilnvaras

    Liel palta:

    a. izskata sdzbas, kas iesniegtas saska ar 33. vai 34. pantu, ja palta ir nodevusi lietu izskatanai saska ar 30. pantu, vai ja lieta tai ir nodota saska ar 43. pantu;

    b. izlemj jautjumus, ko Tiesai iesniegusi Ministru Komiteja saska ar 46. panta 4. dau; un

    c. izskata lgumus par konsultatvu atzinumu snieganu, kas iesniegti saska ar 47. panta nosacjumiem.

    32. PANTS

    Lietu piekritba Tiesai

    1. Tiesai ir piekritgas visas lietas, kas saisttas ar Konvencijas un ts protokolu interpretciju un piemroanu un kas iesniegtas saska ar 33., 34.,46. un 47. panta nosacjumiem.

    2. Strds par to, vai lieta ir piekritga Tiesai, ir atrisinms ar Tiesas lmumu.

    33. PANTS

    Starpvalstu lietas

    Ikviena Augst Lgumsldzja Puse var iesniegt Tiesai sdzbu par jebkuru s Konvencijas un ts protokolu nosacjumu prkpumu, ko vartu bt izdarjusi cita Augst Lgumsldzja Puse.

  • 20 21

    34. PANTS

    Individuls sdzbas

    Tiesa var saemt sdzbu no jebkuras fiziskas personas, nevalstiskas organizcijas vai fizisko personu grupas, kas apgalvo, ka kda no Augstajm Lgumsldzjm Pusm ir prkpusi viu tiesbas, kas noteiktas Konvencij vai ts protokolos. Augsts Lgumsldzjas Puses apemas nekd veid nekavt o tiesbu efektvu izmantoanu.

    35. PANTS

    Lietu pieemambas kritriji

    1. Tiesa var izskatt lietu viengi tad, ja ir izsmeltas visas iekjs apstrdanas vai prsdzbas iespjas vispratzto starptautisko tiesbu normu izpratn un ja sdzba ir iesniegta seu mneu laik, skaitot no dienas, kad ticis pieemts galgais lmums mintaj liet.

    2. Tiesa neizskata nevienu sdzbu, kas iesniegta saska ar 34. pantu, kura:

    a. ir anonma; vai

    b. pamat ir tda pati k Tiesas jau izskatta lieta vai ja t jau ir bijusi pakauta kdai citai starptautiskai izmeklanas vai mierizlguma procedrai un nesatur nekdus btiski jaunus faktus.

    3. Tiesa atzst par nepieemamu jebkuru individulu sdzbu, kas iesniegta saska ar 34. pantu, ja t uzskata, ka:

    a. sdzba neatbilst Konvencijas vai ts protokolu nosacjumiem, t ir acmredzami nepamatota vai tda, ar kuru aunprtgi tiek izmantotas individuls sdzbas iesnieganas tiesbas; vai

    b. sdzbas iesniedzjs nav cietis btisku kaitjumu, ja vien cilvktiesbu ievroana saska ar Konvenciju un ts Protokoliem nerada nepiecieambu izskatt sdzbu pc

    btbas, un ievrojot, ka uz pamata nevar tikt noraidta neviena lieta, kuru nav piencgi izvrtjusi nacionl tiesa.

    4. Tiesa noraida jebkuru sdzbu, kuru t uzskata par nepieemamu saska ar panta nosacjumiem. T var di rkoties jebkur tiesvedbas stadij.

    36. PANTS

    Tres puses iesaistans

    1. Viss liets, kuras izskata palta vai Liel palta, tai Augstajai Lgumsldzja Pusei, kuras pilsonis ir iesniedzjs, ir tiesbas iesniegt rakstiskus paskaidrojumus un piedalties tiesas sds.

    2. Taisngas tiesas sprieanas interess Tiesas prieksdis var uzaicint jebkuru Augsto Lgumsldzja Pusi, kas nav puse attiecgaj liet, vai jebkuru ieinterestu personu, kas nav iesniedzja, iesniegt rakstiskus paskaidrojumus vai piedalties tiesas sds.

    3. Eiropas Padomes Cilvktiesbu komisrs var iesniegt rakstiskus paskaidrojumus viss liets, kas tiek skattas palt vai Lielaj palt, un piedalties tiesas sds.

    37. PANTS

    Sdzbu izslgana no izskatmo lietu saraksta

    1. Jebkur tiesvedbas stadij Tiesa var nolemt izslgt sdzbu no izskatmo lietu saraksta, ja apstki auj secint, ka:

    a. iesniedzjs vairs nevlas uzturt iesniegto sdzbu vai

    b. strds ir atrisints, vai

    c. jebkura cita Tiesas konstatta iemesla d vairs nav attaisnojama sdzbas turpmka izskatana.

    Tomr Tiesa turpina sdzbas izskatanu, ja to prasa Konvencij un ts protokolos noteikto cilvktiesbu ievroana.

  • 22 23

    2. Tiesa var nolemt atjaunot kdu sdzbu sav izskatmo lietu sarakst, ja t uzskata, ka apstki attaisno du rcbu.

    38. PANTS

    Lietas izskatana

    Tiesa izskata lietu kop ar puu prstvjiem un, ja nepiecieams, uzsk izmeklanu, kuras sekmgai norisei attiecgajm Augstm Lgumsldzjm Pusm jnodroina visi nepiecieamie apstki.

    39. PANTS

    Mierizlgums

    1. Jebkur tiesvedbas stadij, Tiesa var nodot sevi puu rcb, lai panktu mierizlgumu, balstoties uz Konvencij un ts protokolos noteikto cilvktiesbu ievroanu.

    2. Tiesas process, kas noris saska ar 1. daas nosacjumiem, ir konfidencils.

    3. Ja tiek pankts mierizlgums, Tiesa izsldz attiecgo lietu no lietu saraksta, pieemot lmumu, kas satur su faktu izklstu attiecgaj liet, un pankto risinjumu.

    4. is lmums tiek nodots Ministru Komitejai, kas uzrauga lmum minto noteikumu izpildi.

    40. PANTS

    Atkltas tiesas sdes un dokumentu pieejamba

    1. Tiesas sdes ir atkltas, ja vien Tiesa izmuma gadjumos nenolemj citdi.

    2. Sekretaritam glaban nodotie dokumenti ir publiski pieejami, ja vien Tiesas prieksdis nenolemj citdi.

    41. PANTS

    Taisnga atldzba

    Ja Tiesa konstat, ka ir noticis Konvencijas vai ts protokolu prkpums, un ja attiecgs Augsts Lgumsldzjas Puses iekjs tiesbu normas paredz tikai daju prkpuma seku novranu, Tiesa, ja nepiecieams, cietuajai pusei pieir taisngu atldzbu.

    42. PANTS

    Paltu spriedumi

    Paltu spriedumi kst galgi saska ar 44. panta 2.daas nosacjumiem.

    43. PANTS

    Lietu nodoana Lielajai paltai

    1. Trs mneu laik no dienas, kad palta ir taisjusi spriedumu, jebkura no pusm aj liet izmuma gadjumos var lgt nodot o lietu izskatanai Lielaj palt.

    2. Tiesneu kolija piecu Liels paltas tiesneu sastv o lgumu pieem, ja attiecgaj liet rodas nopietns jautjums par Konvencijas vai ts protokolu interpretciju vai piemroanu, vai ja t skar svargu jautjumu, kam ir visprja nozme.

    3. Ja mint tiesneu kolija lgumu pieem, Liel palta taisa spriedumu aj liet.

  • 24 25

    44. PANTS

    Galgie spriedumi

    1. Liels paltas spriedums ir galgs.

    2. Paltas spriedums kst galgs,

    a. kad puses pazio, ka ts nelgs attiecgs lietas nodoanu izskatanai Lielaj palt; vai

    b. trs mneus pc tam, kad ir ticis taists spriedums, ja nav lgta lietas nodoana izskatanai Lielaj palt; vai

    c. kad Liels paltas tiesneu kolija noraida lgumu nodot lietu izskatanai Lielaj palt, kas iesniegts saska ar 43. pantu.

    3. Galgais spriedums tiek publicts.

    45. PANTS

    Spriedumu un lmumu motivana

    1. Gan spriedumi, gan lmumi, ar kuriem sdzbas tiek atztas par pieemamm izskatanai vai par noraidmm, ir jmotiv.

    2. Ja spriedums daji vai pilnb neatspoguo vienbalsgu tiesneu viedokli, jebkur tiesnesis ir tiesgs pievienot tam savas atsevis domas.

    46. PANTS

    Spriedumu saistoais spks un to izpilde

    1. Augsts Lgumsldzjas Puses apemas ievrot galgos Tiesas spriedumus ikvien liet, kur ts ir puses.

    2. Galgais Tiesas spriedums tiek nodots Ministru Komitejai, kura uzrauga t izpildi.

    3. Ja Ministru Komiteja uzskata, ka galg sprieduma izpildes uzraudzbu apgrtina sprieduma interpretcijas problma, t var

    nodot o jautjumu Tiesai lmuma pieemanai. Lmumam par jautjuma nodoanu Tiesai ir nepiecieams Komitej esoo valstu prstvju divu tredau balsu vairkums.

    4. Ja Ministru Komiteja uzskata, ka Augst Lgumsldzja Puse atsaks ievrot galgo spriedumu liet, kur t ir puse, t var pc oficila paziojuma nostanas attiecgajai Lgumsldzjai Pusei un ar lmumu, kas pieemts ar Komitej esoo valstu prstvju divu tredau balsu vairkumu, nodot o jautjumu Tiesai lmuma pieemanai par to, vai attiecg Lgumsldzja Puse nav izpildjusi savas 1.da noteikts saistbas.

    5. Ja Tiesa konstat 1.daas prkpumu, t nodod lietu Ministru Komitejai lmuma pieemanai par veicamajiem paskumiem. Ja Tiesa nekonstat 1.daas prkpumu, t nodod lietu Ministru Komitejai, kas izbeidz lietas izskatanu.

    47. PANTS

    Konsultatvais atzinums

    1. Pc Ministru Komitejas lguma Tiesa var sniegt konsultatvu atzinumu par juridiska rakstura jautjumiem, kas attiecas uz Konvencijas un ts protokolu interpretciju.

    2. ie atzinumi nevar skart nevienu jautjumu, kas saistts ar Konvencijas I. sada un ts protokolos noteikto tiesbu un brvbu saturu vai apjomu, vai jebkuru citu jautjumu, kuru Tiesai vai Ministru Komitejai vartu nkties izskatt saska ar sdzbu, ko vartu iesniegt saska ar Konvenciju.

    3. Ministru Komitejas lmumiem par konsultatva atzinuma lganu Tiesai nepiecieams Komitej esoo valstu prstvju balsu vairkums.

  • 26 27

    48. PANTS

    Tiesas k padomdevja kompetence

    Tiesa lemj, vai Ministru Komitejas lgums sniegt konsultatvu atzinumu ietilpst ts kompetenc, k noteikts 47. pant.

    49. PANTS

    Konsultatv atzinuma pamatojums

    1. Tiesas konsultatvais atzinums ir motivjams.

    2. Ja konsultatvais atzinums daji vai pilnb neatspoguo vienbalsgu tiesneu viedokli, jebkur tiesnesis ir tiesgs pievienot tam savas atsevis domas.

    3. Tiesas atzinums tiek nostts Ministru Komitejai.

    50. PANTS

    Tiesas izdevumi

    Tiesas darbbas izdevumus sedz Eiropas Padome.

    51. PANTS

    Tiesneu privilijas un imunitte

    Savu pienkumu pildanas laik tiesnei bauda privilijas un imunittes, kas ir noteiktas Eiropas Padomes Stattu 40. pant un lgumos, kas noslgti saska ar to.

    III SADAA. DADI NOSACJUMI

    52. PANTS

    enerlsekretra pieprasjumi

    Saemot pieprasjumu no Eiropas Padomes enerlsekretra, jebkura Augst Lgumsldzja Puse sniedz paskaidrojumus par veidu, kd ts iekjs tiesbu normas nodroina jebkura s Konvencijas noteikuma relu stenoanu.

    53. PANTS

    Pastvoo cilvktiesbu nodroinjums

    Nekas aj Konvencij nav iztulkojams k ierobeojums vai atkpans no jebkurm cilvktiesbm un pamatbrvbm, kas ir atztas saska ar jebkuras Augsts Lgumsldzjas Puses likumiem vai jebkuru citu lgumu.

    54. PANTS

    Ministru Komitejas pilnvaras

    Nekas aj Konvencij neierobeo Ministru Komitejas pilnvaras, ko tai pieir Eiropas Padomes statti.

    55. PANTS

    Citu strda risinanas ldzeku nepieaujamba

    Augsts Lgumsldzjas Puses atsaks, izemot atsevias savstarpjas vienoans, no lgumu, konvenciju vai deklarciju izmantoanas, kuras ir spk to starp, lai prasbas veid iesniegtu izskatanai strdu, kas radies, interpretjot vai pielietojot o Konvenciju, citm strdu iziranas instancm nek tm, kas ir paredztas aj Konvencij.

  • 28 29

    56. PANTS

    Teritoril piemroana

    1. Ikviena valsts, vai nu s Konvencijas ratifikcijas laik, vai pc ts ratifikcijas, var paziot saska ar panta 4. dau, nostot rakstveida deklarciju Eiropas Padomes enerlsekretram, ka Konvencija tiks piemrota vism vai atsevim teritorijm, par kuru starptautiskajm attiecbm t ir atbildga.

    2. Konvencija tiks piemrota paziojum mintaj teritorij vai teritorijs, skot ar trsdesmito dienu, skaitot no dienas, kad Eiropas Padomes enerlsekretrs saem o paziojumu.

    3. Tomr mintajs teritorijs s Konvencijas nosacjumi tiek pielietoti, emot vr vietjs prasbas.

    4. Ikviena valsts, kas ir nostjusi deklarciju saska ar panta1. dau, jebkur laik pc tam var iesniegt deklarciju par vienu vai vairkm teritorijm, uz kurm attiecas deklarcija, ka t atzst Tiesas kompetenci saemt prasbas no fiziskm personm, nevalstiskajm organizcijm vai fizisko personu grupm k noteikts Konvencijas 34. pant.

    57. PANTS

    Atrunas

    1. Parakstot o Konvenciju vai nostot ts ratifikcijas rakstu, ikvienai valstij ir tiesbas izdart atrunu attiecba uz jebkuru atseviu Konvencijas nosacjumu tiktl, cik kds no ts teritorij spk esoajiem likumiem neatbilst im nosacjumam. panta izpratn visprja rakstura atrunas nav pieaujamas.

    2. Jebkurai saska ar o pantu izdartai atrunai ir jsatur ss attiecg likuma izklsts.

    58. PANTS

    Denonsana

    1. Augst Lgumsldzja Puse var denonst o Konvenciju tikai pc pieciem gadiem kop dienas, kad t kuva par Konvencijas dalbvalsti, paziojot par to seus mneus iepriek rakstisk paziojum, kas adrests Eiropas Padomes enerlsekretram, kur par to informs prjs Augsts Lgumsldzjas Puses.

    2. da denonsana neatbrvo attiecgo Augsto Lgumsldzju Pusi no ts saistbm s Konvencijas ietvaros attiecb uz jebkuru rcbu, kas vartu tikt uzskatta par o saistbu prkpumu, ko t vartu bt izdarjusi pirms denonsanas spk stans bra.

    3. Ikviena Augst Lgumsldzja Puse, kas prtrauc bt Eiropas Padomes locekle, zaud savas dalbvalsts statusu attiecb uz o Konvenciju saska ar tiem paiem nosacjumiem.

    4. Konvencija var tikt denonsta saska ar panta iepriekjo dau nosacjumiem attiecb uz jebkuru teritoriju, par kuru saska ar 56. panta nosacjumiem tika paziots, ka Konvencija to aptver.

    59. PANTS

    Parakstana un ratifikcija

    1. o Konvenciju var parakstt Eiropas Padomes dalbvalstis. T jratific. Ratifikcijas raksti tiek deponti Eiropas Padomes enerlsekretram.

    2. Konvencija stsies spk pc tam, kad tiks deponti desmit ratifikcijas raksti.

    3. Eiropas Savienba var pievienoties Konvencijai.

    4. Attiecb uz ikvienu ai Konvencijai pievienojuos valsti, kas to ratific vlk, Konvencija stjas spk ar to dienu, kad s valsts ratifikcijas raksts tiek deponts.

  • 30 31

    5. Eiropas Padomes enerlsekretrs pazio vism Eiropas Padomes dalbvalstm par Konvencijas stanos spk, Augsto Lgumsldzju Puu vrdus, kas ir to ratificjuas, un visiem ratifikcijas rakstiem, kas tiek deponti vlk.

    Parakstta 1950. gada 4. novembr Rom, angu un franu valod, abiem tekstiem esot vienldz autentiskiem, vien eksemplr, kas glabjas Eiropas Padomes arhv. enerlsekretrs nosta apstiprintas kopijas ikvienai o Konvenciju parakstjuajai valstij.

    Papildus protokols

    Cilvktiesbu un pamatbrvbu aizsardzbas konvencijas Pirmais

    protokolsParze, 1952. gada 20. marts

    o Protokolu parakstjus Eiropas Padomes dalbvalstu Valdbas,

    Apemoties veikt paskumus, lai nodrointu kopgu to tiesbu un brvbu aizsardzbu, kas nav vl iekautas 1950. gada 4. novembr Rom parakstts Cilvktiesbu un pamatbrvbu aizsardzbas konvencijas (turpmk saukta Konvencija) I sada,

    Ir vienojus par sekojoo:

    1. PANTS

    pauma tiesbu aizsardzba

    Jebkurai fiziskai vai juridiskai personai ir tiesbas uz sava pauma izmantoanu. Nevienam nedrkst atemt via paumu, izemot, ja tas notiek publiskajs interess un apstkos, kas noteikti ar likumu un atbilst visprjiem starptautisko tiesbu principiem.

    Iepriekmintie noteikumi neierobeo valsts tiesbas pieemt likumus, kdus t uzskata par nepiecieamiem, lai kontroltu pauma izmantoanu saska ar visprjm interesm vai lai nodrointu nodoku vai citu maksjumu vai sodu samaksu.

  • 32 33

    2. PANTS

    Tiesbas uz izgltbu

    Nevienam nedrkst liegt tiesbas uz izgltbu. Veicot funkcijas, kuras t uzemas attiecb uz izgltbu un mcbm, valsts ievro vecku tiesbas nodroint saviem brniem tdu izgltbu un mcbas, kas ir saska ar viu reliisko prliecbu un filozofiskajiem uzskatiem.

    3. PANTS

    Tiesbas uz brvm vlanm

    Augsts Lgumsldzjas Puses apemas ik pc zinma saprtga laika posma organizt brvas un aizkltas vlanas apstkos, kas veicina tautas viedoka brvu izpausmi, izvloties likumdevju varu.

    4. PANTS

    Teritoril piemroana

    Ikviena Augst Lgumsldzja Puse Konvencijas parakstanas vai ratifikcijas laik, vai jebkur laik pc tam var nostt Eiropas Padomes enerlsekretram deklarciju, kur nordts, cik liel mr t apemas attiecint Protokola nosacjumus uz tm deklarcij nosauktajm teritorijm, par kuru starptautiskajm attiecbm t ir atbildga.

    Ikviena Augst Lgumsldzja Puse, kas ir nostjusi iepriekminto deklarciju, var ik pc laika nostt turpmkas deklarcijas par izmaim iepriekjo deklarciju nosacjumos vai par to, ka tiek izbeigta Protokola nosacjumu attiecinana uz kdu no ts teritorijm.

    Saska ar o pantu iesniegt deklarcija tiks uzskatta par iesniegtu saska ar Konvencijas 56. panta 1. dau.

    5. PANTS

    Saistba ar Konvenciju

    Augsto Lgumsldzju Puu starp Protokola 1., 2., 3. un 4. panta nosacjumi tiks uzskatti par Konvencijas papildus pantiem, visiem Konvencijas nosacjumiem attiecgi esot spk.

    6. PANTS

    Parakstana un ratifikcija

    o Protokolu var parakstt Eiropas Padomes dalbvalstis, kuras ir parakstjuas Konvenciju; tas jratific reiz ar Konvenciju vai pc ts ratificanas. Tas stsies spk pc tam, kad tiks deponti desmit ratifikcijas raksti. Attiecb uz jebkuru pievienojuos valsti, kas to ratifics vlk, Protokols stsies spk tai dien, kad tiks deponts s valsts ratifikcijas raksts.

    Ratifikcijas raksti tiks deponti Eiropas Padomes enerlsekretram, kur vism dalbvalstm pazios ratificjuo valstu nosaukumus.

    Parakstts Parz, 1952. gada 20. mart, angu un franu valod, abiem tekstiem esot vienldz autentiskiem, vien eksemplr, kas glabjas Eiropas Padomes arhv. enerlsekretrs nosta apstiprintas kopijas ikvienai o Protokolu parakstjuajai valstij.

  • 34 35

    Protokols Nr. 4

    Cilvktiesbu un pamatbrvbu aizsardzbas konvencijas Ceturtais

    protokols, kur nodroina noteiktas tiesbas un brvbas, kuras nav

    iekautas konvencij un ts Pirmaj protokol

    Strasbra, 1963. gada 16. septembris

    o Protokolu parakstjus Eiropas Padomes dalbvalstu Valdbas,

    Apemoties veikt paskumus, lai nodrointu kopgu to tiesbu un brvbu aizsardzbu, kas nav vl iekautas 1950. gada 4. novembr Rom parakstts Cilvka tiesbu un pamatbrvbu aizsardzbas konvencijas (turpmk saukta Konvencija) I sada un s Konvencijas 1952. gada 20. mart Parz parakstt Pirm Protokola1.3. pantos,

    Ir vienojus par sekojoo:

    1. PANTS

    Aizliegums ieslodzt pardu d

    Nevienam nedrkst atemt brvbu tikai par via nespju pildt lgumsaistbas.

    2. PANTS

    Prvietoans brvba

    1. Ikvienam, kur tiesiski atrodas kdas valsts teritorij, ir tiesbas uz brvu prvietoanos un tiesbas brvi izvlties dzvesvietu aj valsti.

    2. Ikvienam ir tiesbas brvi atstt jebkuru valsti, ieskaitot savu valsti.

    3. o tiesbu izmantoanai nedrkst noteikt nekdus ierobeojumus, izemot tos, kurus nosaka likums un kas ir nepiecieami demokrtisk sabiedrb valsts drobas un sabiedrisks drobas interess, lai aizsargtu sabiedrisko iekrtu, nepieautu noziedzgus nodarjumus, aizsargtu veselbu vai tikumbu vai lai aizsargtu citu cilvku tiesbas un brvbas.

    4. Tiesbas, kas noteiktas 1. da, zinmos apvidos var tikt pakautas ierobeojumiem, ko nosaka likums un kuri ir noteikti sabiedrbas interess demokrtisk sabiedrb.

    3. PANTS

    Pilsou izraidanas aizliegums

    1. Nevienu nedrkst izraidt nedz individuli, nedz kolektvi no ts valsts teritorijas, kuras pilsonis vi ir.

    2. Nevienam nedrkst liegt tiesbas ieceot ts valsts teritorij, kuras pilsonis vi ir.

    4. PANTS

    rzemnieku kolektvas izraidanas aizliegums

    Kolektva rzemnieku izraidana ir aizliegta.

  • 36 37

    5. PANTS

    Teritoril piemroana

    1. Parakstot vai ratificjot o Protokolu, vai jebkur laik pc tam ikviena Augst Lgumsldzja Puse var nostt Eiropas Padomes enerlsekretram deklarciju, kur norda, cik liel mr Protokola nosacjumi attiecas uz tm deklarcij nosauktajm teritorijm, par kuru starptautiskajm attiecbm Puse ir atbildga.

    2. Ikviena Augst Lgumsldzja Puse, kas ir nostjusi iepriekj da minto deklarciju, var jebkur laik nostt nkos deklarcijas par izmaim iepriekjo deklarciju nosacjumos vai par to, ka tiek izbeigta Protokola nosacjumu attiecinana uz kdu no ts teritorijm.

    3. Saska ar o pantu izdart deklarcija tiks uzskatta par izdartu saska ar Konvencijas 56. panta 1. dau.

    4. Jebkuras valsts teritorija, uz kuru is Protokols attiecas saska ar t ratifikciju vai akceptanu, un ikviena teritorija, uz kuru is Protokols attiecas saska ar attiecgs valsts deklarciju, kas iesniegta saska ar o pantu, var tikt uzskattas par atsevim teritorijm 2. un 3. pant piemint valsts teritorijas jdziena sakar.

    5. Ikviena valsts, kas ir nostjusi deklarciju saska ar panta 1. vai 2. dau, jebkur laik pc tam var iesniegt deklarciju par vienu vai vairkm teritorijm, uz kurm attiecas paziojums, ka t atzst Tiesas kompetenci saemt sdzbas no fiziskm personm, nevalstiskajm organizcijm vai fizisku personu grupm saska ar Konvencijas 34. panta nosacjumiem attiecb uz visiem vai jebkuru no Protokola 1. ldz 4. pantam.

    6. PANTS

    Saistba ar Konvenciju

    Augsto Lgumsldzju Puu starp Protokola 1. ldz 5. panta nosacjumi tiks uzskatti par Konvencijas papildus pantiem, visiem Konvencijas nosacjumiem attiecgi esot spk.

    7. PANTS

    Parakstana un ratifikcija

    1. o Protokolu var parakstt Eiropas Padomes dalbvalstis, kuras ir parakstjuas Konvenciju; tas tiks ratificts reiz ar Konvenciju vai pc ts ratificanas. Tas stsies spk pc tam, kad tiks iesniegti desmit ratifikcijas raksti. Attiecb uz jebkuru pievienojuos valsti, kas ratifikciju izdars pc tam, Protokols stsies spk tai dien, kad tiks iesniegti s valsts ratifikcijas raksti.

    2. Ratifikcijas raksti tiks deponti Eiropas Padomes enerlsekretram, kur vism dalbvalstm pazios ratificjuo valstu nosaukumus.

    To apliecinot, apak parakstjuies, attiecgi pilnvaroti, parakstja o Protokolu.

    Parakstts Strasbr, 1963. gada 16. septembr, angu un franu valod, abiem tekstiem esot vienldz autentiskiem, vien eksemplr, kas glabjas Eiropas Padomes arhv. enerlsekretrs nosta apstiprintas kopijas ikvienai o Protokolu parakstjuajai valstij.

  • 38 39

    Protokols Nr. 6

    Cilvktiesbu un pamatbrvbu aizsardzbas konvencijas Sestais

    protokols, kas attiecas uz nvessoda atcelanu

    Strasbra, 1983. gada 28. aprlis

    Eiropas Padomes dalbvalstis, kuras ir parakstjuas o 1950. gada 4. novembr Rom parakstts Cilvktiesbu un pamatbrvbu aizsardzbas konvencijas (turpmk saukta Konvencija) Protokolu,

    emot vr, ka notikumu attstba vairks Eiropas Padomes dalbvalsts atspoguo visprju tendenci atcelt nvessodu,

    Ir vienojus par sekojoo:

    1. PANTS

    Nvessoda atcelana

    Nvessods tiek atcelts. Nevienam nedrkst piespriest du sodu vai to izpildt.

    2. PANTS

    Nvessods kara laik

    Valsts var paredzt savos likumos nvessodu par noziegumiem, kas izdarti kara laik vai kara draudu apstkos; is sods tiek piemrots viengi likum paredztajos gadjumos un saska ar t nosacjumiem. valsts inform Eiropas Padomes enerlsekretru par attiecgajiem likuma noteikumiem.

    3. PANTS

    Aizliegums izdart atkpes

    Nekdas atkpes no Protokola nosacjumiem saska ar Konvencijas 15. pantu nav pieaujamas.

    4. PANTS

    Aizliegums izdart atrunas

    Nekdas atrunas saska ar Konvencijas 57. pantu attiecb uz Protokola nosacjumiem nav pieaujamas.

    5. PANTS

    Teritoril piemroana

    1. Parakstot vai iesniedzot ratifikcijas rakstu, akceptanas vai apstiprinanas dokumentu, ikviena valsts var nordt teritoriju vai teritorijas, uz kurm attiecas is Protokols.

    2. Pc tam ikviena valsts, nostot Eiropas Padomes enerlsekretram adrestu deklarciju, var paplaint Protokola darbbu uz jebkuru citu teritoriju, kas nordta mintaj deklarcij. Attiecb uz o teritoriju Protokols stjas spk pirmaj t mnea dien, kas seko datumam, kur enerlsekretrs ir samis minto deklarciju.

    3. Jebkuru deklarciju, kas iesniegta saska ar panta divm iepriekjiem dam, var atsaukt attiecb uz jebkuru teritoriju, kas nordta aj deklarcij, nostot Eiropas Padomes enerlsekretram adrestu deklarciju. Atsaukums stjas spk pirmaj t mnea dien, kas seko datumam, kur enerlsekretrs ir samis minto deklarciju.

  • 40 41

    6. PANTS

    Saistba ar Konvenciju

    Augsto Lgumsldzju Puu starp Protokola 1. ldz 5. panta nosacjumi tiks uzskatti par Konvencijas papildus pantiem, visiem Konvencijas nosacjumiem attiecgi esot spk.

    7. PANTS

    Parakstana un ratifikcija

    o Protokolu var parakstt Eiropas Padomes dalbvalstis, kuras ir parakstjuas Konvenciju. Protokols ir pakauts ratificanai, akceptanai vai apstiprinanai. Eiropas Padomes dalbvalsts nevar ratifict, akceptt vai apstiprint o Protokolu, ja t nav vienlaicgi vai agrk ratificjusi Konvenciju. Ratifikcijas raksti, akceptanas vai apstiprinanas dokumenti tiks deponti Eiropas Padomes enerlsekretram.

    8. PANTS

    Stans spk

    1. is Protokols stsies spk t mnea pirmaj dien, kur sekos datumam, kur piecas Eiropas Padomes dalbvalstis ir atzinuas o Protokolu par saistou saska ar 7. panta nosacjumiem.

    2. Attiecb uz jebkuru dalbvalsti, kura vlk atzst o Protokolu par saistou, tas stjas spk pirmaj t mnea dien, kur seko datumam, kur tika deponts ratifikcijas raksts, akceptanas vai apstiprinanas dokuments.

    9. PANTS

    Depozitrija funkcijas

    Eiropas Padomes enerlsekretrs pazios Padomes dalbvalstm par:

    a. jebkuru parakstu;

    b. ikviena ratifikcijas raksta, akceptanas vai apstiprinanas dokumenta deponanu;

    c. ikvienu datumu, ar kuru is Protokols stjas spk saska ar 5. un 8. pantu;

    d. jebkuru citu dokumentu, deklarciju vai informciju, kas attiecas uz o Protokolu.

    To apliecinot, apaka parakstjuies, attiecgi pilnvaroti, parakstja o Protokolu.

    Parakstts Strasbr, 1983. gada 28. aprl, angu un franu valod, abiem tekstiem esot vienldz autentiskiem, vien eksemplr, kas glabjas Eiropas Padomes arhv. enerlsekretrs nosta apstiprintas kopijas ikvienai o Protokolu parakstjuajai valstij.

  • 42 43

    Protokols Nr. 7

    Cilvktiesbu un pamatbrvbu aizsardzbas konvencijas Septtais

    protokolsStrasbra, 1984. gada 22. novembris

    Eiropas Padomes dalbvalstis, kuras ir parakstjuas o Protokolu,

    Apemoties veikt turpmkus paskumus, lai nodrointu noteiktu tiesbu un brvbu kopgu aizsardzbu ar 1950. gada 4. novembr Rom parakstts Cilvktiesbu un pamatbrvbu aizsardzbas konvencijas (turpmk saukta Konvencija) paldzbu,

    Ir vienojus par sekojoo:

    1. PANTS

    Procesuls garantijas rzemnieku izraidanas gadjum

    1. rzemnieku, kur tiesiski uzturas kdas valsts teritorij, nedrkst izraidt no s valsts, izemot gadjumus, kad tiek izpildts lmums, kur pieemts saska ar likumu, un im rzemniekam ir atauts:

    a. uzrdt iemeslus, kd viu nedrkst izraidt;

    b. pankt savas lietas prskatanu, un

    c. bt prstvtam aj nolk kompetent valsts iestd vai pie attiecgi pilnvarotas amatpersonas vai amatpersonm.

    2. rzemnieku var izraidt, pirms vi izmanto panta 1. daas a., b. un c. punktos noteikts tiesbas, ja izraidana ir nepiecieama sabiedrisks drobas vai valsts drobas interess.

    2. PANTS

    Prsdzbas tiesbas kriminlliets

    1. Ikvienam, kuru tiesa ir atzinusi par vaingu noziedzg nodarjum, ir tiesbas uz vainas pierdjuma vai soda apmra prskatanu augstk instanc. o tiesbu izmantoanu, ieskaitot izmantoanas pamatu, nosaka likums.

    2. Izmumi o tiesbu stenoan ir pieaujami attiecb uz vieglka rakstura prkpumiem, kas noteikti likum, vai gadjumos, kad attiecgo personu pirmaj instanc ir notiesjusi augstks tiesas instance vai persona ir notiesta pc attaisnojoa sprieduma prsdzanas.

    3. PANTS

    Zaudjumu atldzba par nepamatotu notiesanu

    Ja kda persona ar galgu spriedumu tiek notiesta par noziedzgu nodarjumu un pc tam tiek attaisnota vai aplota, pamatojoties uz jauniem pierdjumiem vai jaunatkltiem apstkiem, kas neapstrdami liecina par tiesas kdu, tad personai, kura das tiesanas rezultt ir samusi sodu, pienkas zaudjumu atldzba atbilstoi attiecgs valsts likumiem vai praksei, ja vien netiek pierdts, ka mintais nezinmais apstklis nebija savlaicgi atklts viengi vai daji s personas vainas d.

    4. PANTS

    Tiesbas netikt divreiz tiestam vai sodtam

    1. Nevienu nedrkst no jauna tiest vai sodt kriminlliet taj pa valst par noziedzgu nodarjumu, par kuru vi jau ir ticis attaisnots vai notiests saska ar s valsts likumu un kriminlprocesulajm normm.

    2. Iepriekjs daas nosacjumi nekav atkrtotu lietas ierosinanu saska ar attiecgs valsts likumu un soda izcieanas

  • 44 45

    noteikumiem, ja ir jauni pierdjumi vai jaunatklti apstki, vai ja iepriekj proces ir pieautas btiskas kdas, kas varja ietekmt lietas iznkumu.

    3. Atkpes no panta saska ar Konvencijas 15. pantu nav pieaujamas.

    5. PANTS

    Laulto vienldzba

    Laultie ir vienldzgi privttiesiska rakstura tiesbs un pienkumos laulbas laik un pc ts izbeigans gan sav starp, gan attiecbs ar brniem. is pants neliedz valstm veikt tdus paskumus, kas nepiecieami brnu intereu aizstvanai.

    6. PANTS

    Teritoril piemroana

    1. Ikviena valsts Protokola parakstanas laik vai iesniedzot glaban t ratifikcijas, akceptanas vai apstiprinanas dokumentu, var nordt, uz kuru ts teritoriju vai teritorijm is Protokols attiecas, un noteikt, cik liel mr t atzst protokola piemrojambu ai teritorijai vai teritorijm.

    2. Jebkur laik ikviena valsts var Eiropas Padomes enerlsekretram adrest deklarcij paplaint protokola darbbas sfru uz jebkuru citu teritoriju, kas nordta aj paziojum. Attiecb uz o teritoriju Protokols stjas spk t mnea pirmaj dien, kur seko divu mneu termiam, skaitot no dienas, kad enerlsekretrs sama o deklarciju.

    3. Jebkura deklarcija, kas iesniegta saska ar panta divm iepriekjm dam, var tikt atsaukta vai grozta attiecb uz jebkuru teritoriju, kas nordta aj deklarcij, nostot enerlsekretram adrestu deklarciju. Atsaukums vai grozjumi stjas spk pirmaj

    t mnea dien, kur seko divu mneu termiam, skaitot no dienas, kad enerlsekretrs sama o deklarciju.

    4. Saska ar o pantu izdart deklarcija tiks uzskatta par izdartu saska ar Konvencijas 56. panta 1. dau.

    5. Jebkuras valsts teritorija, uz kuru is Protokols attiecas saska ar t ratifikciju, akceptanu vai apstiprinanu, un ikviena teritorija, uz kuru is Protokols attiecas saska ar panta sakar izdarto attiecgs valsts paziojumu, var tikt uzskattas par atsevim teritorijm 1. pant piemint valsts teritorijas jdziena sakar.

    6. Ikviena valsts, kas iesniegusi deklarciju saska ar panta 1. vai 2. dau, jebkur laik pc tam var izdart deklarciju par vienu vai vairkm teritorijm, uz kurm attiecas deklarcija, ka t atzst Tiesas kompetenci saemt sdzbas no fiziskm personm, nevalstiskajm organizcijm vai fizisku personu grupm saska ar Konvencijas 34. panta nosacjumiem attiecb uz visiem vai jebkuru no Protokola 1. ldz 5. pantam.

    7. PANTS

    Saistba ar Konvenciju

    Dalbvalstu starp Protokola 1. ldz 6. panta nosacjumi tiks uzskatti par Konvencijas papildus pantiem, visiem Konvencijas nosacjumiem attiecgi esot spk.

    8. PANTS

    Parakstana un ratifikcija

    o protokolu var parakstt Eiropas Padomes dalbvalstis, kuras ir parakstjuas Konvenciju. Protokols ir pakauts ratificanai, akceptanai vai apstiprinanai. Eiropas Padomes dalbvalsts nevar ratifict, pieemt vai apstiprint o Protokolu, ja t nav vienlaicgi vai agrk ratificjusi Konvenciju. Ratifikcijas raksti, akceptanas vai apstiprinanas dokumenti tiek deponti Eiropas Padomes enerlsekretram.

  • 46 47

    9. PANTS

    Spk stans

    1. is Protokols stsies spk t mnea pirmaj dien, kur seko divu mneu periodam, skaitot no datuma, kur septias Eiropas Padomes dalbvalstis ir atzinuas o Protokolu par saistou saska ar 8. panta nosacjumiem.

    2. Attiecb uz jebkuru dalbvalsti, kura vlk atzst o Protokolu par saistou, tas stjas spk pirmaj t mnea dien, kur seko divu mneu periodam, skaitot no datuma, kur tika deponts ratifikcijas raksts, akceptanas vai apstiprinanas dokuments.

    10. PANTS

    Depozitrija funkcijas

    Eiropas Padomes enerlsekretrs pazios vism Eiropas Padomes dalbvalstm par:

    a. ikvienu parakstu;

    b. ikviena ratifikcijas raksta, akceptanas vai apstiprinanas dokumenta deponanu;

    c. ikvienu datumu, ar kuru is Protokols stjas spk saska ar 6. un 9. pantu;

    d. jebkuru citu dokumentu, deklarciju vai informciju, kas attiecas uz o Protokolu.

    To apliecinot, apak parakstjuies, attiecgi pilnvaroti, parakstja o Protokolu.

    Parakstts Strasbr, 1984. gada 22. novembr, angu un franu valod, abiem tekstiem esot vienldz autentiskiem, vien eksemplr, kas glabjas Eiropas Padomes arhv. enerlsekretrs nosta apstiprintas kopijas ikvienai o Protokolu parakstjuajai valstij.

    Protokols Nr. 12

    Cilvktiesbu un pamatbrvbu aizsardzbas konvencijas Divpadsmitais protokols

    Roma, 2000. gada 4. novembris

    Eiropas Padomes dalbvalstis, kuras ir parakstjuas o Protokolu,

    Ievrojot pamatprincipu, saska ar kuru visas personas ir vienldzgas likuma priek, un tm ir tiesbas bt viendi aizsargtm ar likumu;

    Bdamas gatavas spert jaunus sous visu cilvku ldztiesbas veicinanai, ar 1950. gada 4. novembr Rom parakstto Cilvka tiesbu un pamatbrvbu aizsardzbas konvenciju (turpmk Konvencija ) kolektvi garantjot visprju diskrimincijas aizliegumu;

    No jauna apliecindamas, ka nedriskrimincijas princips netrauc dalbvalstm veikt paskumus pilngas un efektvas ldztiesbas veicinanai, ar nosacjumu, ka iem paskumiem ir objektvs un saprtgs attaisnojums,

    Ir vienojus par sekojoo:

    1. PANTS

    Visprjs diskrimincijas aizliegums

    1. Jebkuru likum paredzto tiesbu stenoana ir nodroinma bez jebkdas diskrimincijas, it sevii neatkargi no dzimuma, rases, das krsas, valodas, ticbas, politiskajiem vai citiem uzskatiem, valstisks vai socils izcelsmes, piederbas kdai nacionlajai minorittei, mantisk stvoka, dzimanas vai jebkura cita stvoka.

  • 48 49

    2. Nevienu nevar pakaut diskrimincijai no publisko institciju puses uz jebkda pamata, it sevii pc panta 1. da mintajm pazmm.

    2. PANTS

    Teritoril piemroana

    1. Ikviena valsts Protokola parakstanas laik vai iesniedzot glaban t ratifikcijas, akceptanas vai apstiprinanas dokumentu, var nordt, uz kuru ts teritoriju vai teritorijm is Protokols attiecas.

    2. Jebkur laik ikviena valsts var Eiropas Padomes enerlsekretram adrest deklarcij paplaint Protokola darbbas sfru uz jebkuru citu teritoriju, kas nordta aj paziojum. Attiecb uz o teritoriju Protokols stjas spk t mnea pirmaj dien, kur seko triju mneu termiam, skaitot no dienas, kad enerlsekretrs ir samis o deklarciju.

    3. Jebkura deklarcija, kas iesniegta saska ar panta divm iepriekjm dam, var tikt atsaukta vai grozta attiecb uz jebkuru teritoriju, kas nordta aj deklarcij, nostot enerlsekretram adrestu deklarciju. Atsaukums vai grozjumi stjas spk pirmaj t mnea dien, kur seko divu mneu termiam, skaitot no dienas, kad enerlsekretrs sama o deklarciju.

    4. Saska ar o pantu izdart deklarcija tiks uzskatta par izdartu saska ar Konvencijas 56. panta 1. dau.

    5. Ikviena valsts, kas iesniegusi deklarciju saska ar panta 1. vai 2. dau, jebkur brd pc tam var izdart deklarciju par vienu vai vairkm teritorijm, uz kurm attiecas deklarcija, ka t atzst Tiesas kompetenci saemt sdzbas no fiziskm personm, nevalstiskajm organizcijm vai fizisku personu grupm saska ar Konvencijas 34. panta nosacjumiem attiecb Protokola 1. pantu.

    3. PANTS

    Saistba ar Konvenciju

    Dalbvalstis atzst Protokola 1. un 2. panta normas par Konvencijas papildus pantiem, un visas Konvencijas normas ir spk attiecb uz tiem.

    4. PANTS

    Parakstana un ratifikcija

    o protokolu var parakstt Eiropas Padomes dalbvalstis, kuras ir parakstjuas Konvenciju. Protokols ir pakauts ratificanai, akceptanai vai apstiprinanai. Eiropas Padomes dalbvalsts nevar ratifict, pieemt vai apstiprint o Protokolu, ja t nav vienlaicgi vai agrk ratificjusi Konvenciju. Ratifikcijas raksti, akceptanas vai apstiprinanas dokumenti tiek deponti Eiropas Padomes enerlsekretram.

    5. PANTS

    Spk stans

    1. is Protokols stsies spk t mnea pirmaj dien, kur seko triju mneu periodam, skaitot no datuma, kur desmit Eiropas Padomes dalbvalstis ir atzinuas o Protokolu par saistou saska ar 4. panta nosacjumiem.

    2. Attiecb uz jebkuru dalbvalsti, kura vlk atzst o Protokolu par saistou, tas stjas spk pirmaj t mnea dien, kur seko triju mneu periodam, skaitot no datuma, kur tika deponts ratifikcijas raksts, akceptanas vai apstiprinanas dokuments.

  • 50 51

    6. PANTS

    Depozitrija funkcijas

    Eiropas Padomes enerlsekretrs pazios vism Eiropas Padomes dalbvalstm par:

    a. ikvienu parakstu;

    b. ikviena ratifikcijas raksta, akceptanas vai apstiprinanas dokumenta deponanu;

    c. ikvienu datumu, ar kuru is Protokols stjas spk saska ar 2. un 5. pantu;

    d. jebkuru citu dokumentu, deklarciju vai informciju, kas attiecas uz o Protokolu.

    To apliecinot, apak parakstjuies, attiecgi pilnvaroti, parakstja o Protokolu.

    Parakstts Rom, 2000. gada 4. novembr, angu un franu valod, abiem tekstiem esot viendi autentiskiem, vien eksemplr, kas glabjas Eiropas Padomes arhv. enerlsekretrs nosta apstiprintas kopijas ikvienai Eiropas Padomes dalbvalstij.

    Protokols Nr. 13

    Cilvktiesbu un pamatbrvbu aizsardzbas konvencijas Trspadsmitais protokols

    Via, 2002. gada 3. maijs

    Eiropas Padomes dalbvalstis, kuras ir parakstjuas o Protokolu,

    Bdamas prliecintas, ka ikviena cilvka tiesbas uz dzvbu demokrtisk sabiedrb ir pamatvrtba, un ka nvessoda atcelana ir btiska, lai aizsargtu s tiesbas un lai pilngi atztu vism cilvciskajm btnm piemtoo cieu;

    Vldams pastiprinti aizsargt tiesbas uz dzvbu, kas garanttas 1950. gada 4. novembr Rom paraksttaj Cilvka tiesbu un pamatbrvbu aizsardzbas konvencij (turpmk Konvencija );

    Atzmjot, ka 1983. gada 28. aprl Strasbr paraksttais Konvencijas Sestais Protokols, kas attiecas uz nvessoda atcelanu, neizsldz nvessoda piemroanu par darbbm, kas izdartas kara laik vai kara draudu apstkos;

    Bdamas gatavas spert pdjo soli, lai atceltu nvessodu visos apstkos,

    Ir vienojus par sekojoo:

    1. PANTS

    Nvessoda atcelana

    Nvessods tiek atcelts. Nevienam nedrkst piespriest du sodu vai to izpildt.

  • 52 53

    5. PANTS

    Saistba ar Konvenciju

    Augsto Lgumsldzju Puu starp Protokola 1. ldz 4. panta nosacjumi tiks uzskatti par Konvencijas papildus pantiem, visiem Konvencijas nosacjumiem attiecgi esot spk.

    6. PANTS

    Parakstana un ratifikcija

    o Protokolu var parakstt Eiropas Padomes dalbvalstis, kuras ir parakstjuas Konvenciju. Protokols ir pakauts ratificanai, akceptanai vai apstiprinanai. Eiropas Padomes dalbvalsts nevar ratifict, akceptt vai apstiprint o Protokolu, ja t nav vienlaicgi vai agrk ratificjusi Konvenciju. Ratifikcijas raksti, akceptanas vai apstiprinanas dokumenti tiks deponti Eiropas Padomes enerlsekretram.

    7. PANTS

    Spk stans

    1. is Protokols stsies spk t mnea pirmaj dien, kur seko triju mneu periodam, skaitot no datuma, kur desmit Eiropas Padomes dalbvalstis ir atzinuas o Protokolu par saistou saska ar 6. panta nosacjumiem.

    2. Attiecb uz jebkuru dalbvalsti, kura vlk atzst o Protokolu par saistou, tas stjas spk pirmaj t mnea dien, kur seko triju mneu periodam, skaitot no datuma, kur tika deponts ratifikcijas raksts, akceptanas vai apstiprinanas dokuments.

    2. PANTS

    Aizliegums izdart atkpes

    Nekdas atkpes no Protokola nosacjumiem saska ar Konvencijas 15. pantu nav pieaujamas.

    3. PANTS

    Aizliegums izdart atrunas

    Nekdas atrunas saska ar Konvencijas 57. pantu attiecb uz Protokola nosacjumiem nav pieaujamas.

    4. PANTS

    Teritoril piemroana

    1. Ikviena valsts Protokola parakstanas laik vai iesniedzot glaban t ratifikcijas, akceptanas vai apstiprinanas dokumentu, var nordt, uz kuru ts teritoriju vai teritorijm is Protokols attiecas.

    2. Jebkur laik ikviena valsts var Eiropas Padomes enerlsekretram adrest deklarcij paplaint Protokola darbbas sfru uz jebkuru citu teritoriju, kas nordta aj paziojum. Attiecb uz o teritoriju Protokols stjas spk t mnea pirmaj dien, kur seko triju mneu termiam, skaitot no dienas, kad enerlsekretrs sama o deklarciju.

    3. Jebkura deklarcija, kas iesniegta saska ar panta divm iepriekjm dam, var tikt atsaukta vai grozta attiecb uz jebkuru teritoriju, kas nordta aj deklarcij, nostot enerlsekretram adrestu deklarciju. Atsaukums vai grozjumi stjas spk pirmaj t mnea dien, kur seko divu mneu termiam, skaitot no dienas, kad enerlsekretrs sama o deklarciju.

  • 54 55

    8. PANTS

    Depozitrija funkcijas

    Eiropas Padomes enerlsekretrs pazios Padomes dalbvalstm par :

    a. jebkuru parakstu ;

    b. ikviena ratifikcijas raksta, akceptanas vai apstiprinanas dokumenta deponanu ;

    c. ikvienu datumu, ar kuru is Protokols stjas spk saska ar 4. un 7. pantu ;

    d. jebkuru citu dokumentu, deklarciju vai informciju, kas attiecas uz o Protokolu.

    To apliecinot, apak parakstjuies, attiecgi pilnvaroti, parakstja o Protokolu.

    Parakstts Vi, 2002. gada 3. maij, angu un franu valod, abiem tekstiem esot vienldz autentiskiem, vien eksemplr, kas glabjas Eiropas Padomes arhv. enerlsekretrs nosta apstiprintas kopijas ikvienai Eiropas Padomes dalbvalstij.

    Protokols Nr. 16

    Cilvktiesbu un pamatbrvbu aizsardzbas konvencijas Sepadsmitais protokols

    Strasbra, 2013. gada 2. oktobris

    Eiropas Padomes dalbvalstis un citas 1950. gada 4. novembr Rom parakstts Cilvktiesbu un pamatbrvbu aizsardzbas konvencijas (turpmk saukta Konvencija) Augsts Lgumsldzjas Puses, kuras ir parakstjuas o Protokolu,

    emot vr Konvencijas normas un jo pai 19. pantu, ar kuru ir nodibinta Eiropas Cilvktiesbu tiesa (turpmk saukta Tiesa);

    Ievrojot, ka Tiesas konsultatvo atzinumu snieganas kompetences paplainana uzlabos Tiesas un valstu institciju mijiedarbbu un tdjdi veicins Konvencijas stenoanu atbilstoi subsidiarittes principam;

    emot vr Eiropas Padomes Parlamentrs Asamblejas atzinumu Nr. 285 (2013), kas pieemts 2013. gada 28. jnij,

    Ir vienojus par sekojoo:

    1. PANTS

    1. Augsto Lgumsldzju Puu augstk lmea tiesas, kas noteiktas 10.pant nordtaj krtb, var lgt Tiesu sniegt konsultatvus atzinumus par principiliem jautjumiem attiecb uz Konvencij vai ts protokolos noteikto tiesbu un brvbu interpretciju vai piemroanu.

    2. Tiesa, kas iesniedz lgumu, konsultatvu atzinumu var prast tikai taj izskatmas lietas ietvaros.

  • 56 57

    3. Iesniedzot lgumu, attiecgajai tiesai ir jnorda pamatojums un jsniedz informcija par taj izskatms lietas tiesiskajiem un faktiskajiem apstkiem.

    2. PANTS

    1. Tiesneu kolija piecu Liels paltas tiesneu sastv lemj, vai pieemt konsultatv atzinuma lgumu saska ar 1. pantu. Kolijai ir jsniedz pamatojums ikvienam atteikumam pieemt lgumu.

    2. Ja kolija lgumu pieem, Liel palta sniedz konsultatvo atzinumu.

    3. Kolijas un Liels paltas sastv iepriekjos punktos mintajos gadjumos ex officio iekauj tiesnesi, kur ievlts no ts Augsts Lgumsldzjas Puses, kuras tiesa iesniegusi lgumu. Ja da tiesnea nav vai vi nevar piedalties sd, tiesas sd ar tiesnea pilnvarm piedals persona, kuru Tiesas prieksdis izvlas no attiecgs Lgumsldzjas Puses iepriek iesniegta saraksta.

    3. PANTS

    Eiropas Padomes Cilvktiesbu komisrs un Augst Lgumsldzja Puse, kuras tiesa iesniegusi lgumu, ir tiesgi iesniegt rakstiskus paskaidrojumus un piedalties tiesas sds. Taisngas tiesas sprieanas interess Tiesas prieksdis var uzaicint jebkuru citu Augsto Lgumsldzju Pusi vai personu, iesniegt rakstiskus paskaidrojumus vai piedalties tiesas sds.

    4. PANTS

    1. Konsultatvie atzinumi ir jmotiv.

    2. Ja konsultatvais atzinums daji vai pilnb neatspoguo vienbalsgu tiesneu viedokli, jebkur tiesnesis ir tiesgs pievienot tam savas atsevis domas.

    3. Tiesas atzinums tiek nostts tiesai, kura iesniegusi lgumu, k ar Augstajai Lgumsldzjai Pusei, kuras tiesa t ir.

    4. Konsultatvie atzinumi tiek publicti.

    5. PANTS

    Konsultatvie atzinumi nav saistoi.

    6. PANTS

    Augsto Lgumsldzju Puu starp Protokola 1. ldz 5. panta nosacjumi tiks uzskatti par Konvencijas papildus pantiem, visiem Konvencijas nosacjumiem attiecgi esot spk.

    7. PANTS

    1. o Protokolu var parakstt Konvencijas Augsts Lgumsldzjas Puses, uzemoties saistbas ar:

    a. parakstanos bez nepiecieambas ratifict, akceptt vai apstiprint; vai

    b. parakstanos, kas prasa ratificanu, akceptanu vai apstiprinanu un kurai seko ratifikcija, akceptana vai apstiprinana.

    2. Ratifikcijas raksti, akceptanas vai apstiprinanas dokumenti tiks deponti Eiropas Padomes enerlsekretram.

  • 58 59

    11. PANTS

    Eiropas Padomes enerlsekretrs pazios Eiropas Padomes dalbvalstm un citm Konvencijas Augstajm Lgumsldzjm Pusm par :

    a. ikvienu parakstu;

    b. ikviena ratifikcijas raksta, akceptanas vai apstiprinanas dokumenta deponanu;

    c. ikvienu datumu, ar kuru is Protokols stjas spk saska ar 8. pantu;

    d. ikvienu deklarciju, kas iesniegta saska ar 10. pantu; un

    e. jebkuru citu dokumentu, deklarciju vai informciju, kas attiecas uz o Protokolu.

    To apliecinot, apak parakstjuies, tam attiecgi pilnvaroti, parakstja o Protokolu.

    Parakstts Strasbr, 2013. gada 2. oktobr, angu un franu valod, abiem tekstiem esot vienldz autentiskiem, vien eksemplr, kas glabjas Eiropas Padomes arhv. Eiropas Padomes enerlsekretrs nosta apstiprintas kopijas ikvienai Eiropas Padomes dalbvalstij un citm Konvencijas Augstajm Lgumsldzjm Pusm.

    8. PANTS

    1. is Protokols stsies spk t mnea pirmaj dien, kas seko triju mneu periodam, skaitot no datuma, kur desmit Konvencijas Augsts Lgumsldzjas Puses ir atzinuas o Protokolu par saistou saska ar 7. panta nosacjumiem.

    2. Attiecb uz jebkuru Konvencijas Augsto Lgumsldzju Pusi, kura vlk atzst o Protokolu par saistou, tas stjas spk pirmaj t mnea dien, kas seko triju mneu periodam, skaitot no datuma, kur t atzinusi o Protokolu par saistou saska ar 7. panta nosacjumiem.

    9. PANTS

    Nekdas atrunas saska ar Konvencijas 57. pantu attiecb uz Protokola nosacjumiem nav pieaujamas.

    10. PANTS

    Ikviena Konvencijas Augst Lgumsldzja Puse Protokola parakstanas laik vai iesniedzot glaban t ratifikcijas, akceptanas vai apstiprinanas dokumentu, Eiropas Padomes enerlsekretram adrest deklarcij norda Protokola 1. panta 1. punkta mrim izraudzts tiesas. deklarcija var tikt grozta jebkur laik td pa veid.

  • Eiropas Cilvktiesbu Konvencija

    European Court of Human RightsCouncil of Europe

    F-67075 Strasbourg cedex

    Design

    : EC

    HR - P

    hoto:

    Sh

    utters

    tock

    www.echr.coe.intL AV