1

Drošs un veselīgs darbs

pie datora skolā

Ivars Vanadziņš, Dr.med.,

Rīgas Stradiņa universitāte

Darba drošības un vides veselības institūts

2

Darbs pie datora - ilgstoša fiziska pārslodze, redzes pārslodze un bieži arī psihoemocionālsstress

»Veselības traucējumu - TOP-Plaukstas locītavas-Muguras lejas daļa un spranda-Acis

»Dažādi sīkāki vai lielāki nelaimes gadījumi»Apkārtējā vide (mikroklimats, apgaismojums,

iekārtojums u.c.)Lielākā problēma – ilgstoša pārslodze un statiskā

slodze!Arī darbā pie datora tiešām var sabojāt

veselību!Īpaši jūtīgā grupa – bērni un jaunieši!

Darbs pie datora – vai tiešām kaitīgs?

3

Ko visbiežāk ietekmē «pārslodzes»?

Pārslodzes var ietekmēt:»Balsta un kustību aparātu

»perifērisko nervu sistēmu (neirozes,

polineiropātijas u.c.)

»redzes sistēmu

»balss aparātu (saišu pārpūle, neirozes u.c.)

Visbiežāk, protams, tiek runāts par balsta

un kustību aparātu un perifērisko nervu

sistēmu

4

Arodslimību top 10 Latvijā

25,4

21,0

19,5

11,1

7,9

4,6

3,2

1,6 1,5 0,6

Mugurkaula slimības

Saistaudu slimības(tendinīti, Dipitrēnakontraktūra u.c.)Karpālā kanāla sindroms

Artrozes

Vibrācijas slimība

Trokšņa izraisītā vājdzirdība

Elpošanas orgānu slimības

Vēnu varikoze

Elkoņa nerva neiropātija

Ādas slimības

5

Kādi tad ir mehānismi, kuri izraisa dažādas saslimšanas?

Neviena ķermeņa sistēma nespēj ilgstoši darboties

bez:

»Atpūtas

»Pietiekamas barošanas (asinsapgāde, inervācija)

Jebkura veida pārslodzes rada atsevišķu sistēmu

vai muskuļu grupu/locītavu ilgstošu nogurumu, tas

savukārt – neatgriezeniskas izmaiņas vai citas

problēmas (traumas u.c.)

Problēma – pie hroniskām pārslodzēm un noguruma

organisms vairs nespēj atjaunoties

6

Balsta un kustību aparāta patoloģijas attīstības mehānisms

Ir vairāki pamata mehānismi (atkarībā no

pārslodze veida), kuri kombinējas...

Muskuļi ilgstoši strādājot, nogurst. Ja nav

pietiekama atpūta (apasiņošana), laika gaitā var

attīstīties išēmija muskuļos»Išemizētajos rajonos var attīstīties t.s. Trigerpunkti –

tie var būt:

-var būt aktīvi (sāpīgi) vai latenti (rada muskuļu

stīvumu un locītavu kustību ierobežojumus)

-Uzspiežot tie var sāpēt lokāli vai arī izstarot sāpes

uz attālākiem rajoniem

7

Trigera punktu biežākās lokalizācijas –daži piemēri

m.levator scapulae

Travell & Simmons’ Myofascial Pain and Dysfunction, 1999

8

Darbu sākot Pēc 1 stundas darba

Pēc 2 stundu darba Pēc 3 stundu darba

9

Balsta un kustību aparāta patoloģijas attīstības mehānisms

Muskuļos uzkrājas pienskābe un citi metabolisma

produkti, var attīstīties muskuļšķiedru nekroze

Ilgstošu statisku slodžu laikā locītavas tiek saspiestas

un stipri samazinās sinoviālā šķidruma produkcija, kas

izraisa kustību apgrūtinājumus un mikrotraumas

locītavās

Tā notiek, piemēram, ilgstoši sēžot - muguras jostas

daļa ir saliektā pozīcijā, palielinās slodze uz

fasetlocītavām, kas palielina šo locītavu

deģeneratīvas izmaiņas un sāk attīstīties “sāpju

sindromi”

10

Balsta un kustību aparāta patoloģijas attīstības mehānisms

Muskuļu sasprindzinājuma rezultātā tiek

nospiesti nervi un asinsvadi kanālos, kurus

veido saites, cīpslas un kaulaudi (piemēram,

karpālā kanāla sindroms)

Atsevišķos gadījumos situāciju sliktāku padara

arī t.s. “ārējās kompresijas”, kad ķermeņa daļa

kontaktē ar darba virsmu vai instrumentu

(piemēram, elkoņa nerva neiropātija)

11

Fizisku slodzi var iedalīt:

»statiskajā,

»Dinamiskajā

Dinamiskās slodzes laikā galvenokārt cieš struktūras,

kuras īsteno kustības un tiek pakļautas lielākai berzei

un slodzei (muskuļu cīpslas, to piestiprināšanās vietas

un locītavas)

Statiskās slodzes laikā nekustīguma dēļ pasliktinās

audu asinsapgāde un barošana (muskuļos sāk

veidoties sāpīgi mezgliņi, locītavu skrimslī sākas

deģeneratīvi procesi)

Abos gadījumos organisms cenšas nostiprināt

pārslogotu vietu un uz kaulu virsmas sāk veidoties

izaugumi (osteofīti)

Slodzes ietekme uz balsta un kustību sistēmas orgāniem

12Myers T.W. Anatomy Trains 2nd ed., 2012

Statiskās slodzes ietekme uz kaulu struktūrām

13

Balsta un kustību sistēmas slimību subjektīvās un objektīvās izpausmes

• Sāpes

• Nejūtīgums

• Tirpšana

• Dedzināšana

• Stīvums

• Krampji

•Samazināts kustību

apjoms

•Deformācijas

•Samazināts tvēriena

spēks

•Muskuļu funkciju

traucējumi

14

Redzes pārslodze

Paaugstināta redzes noslodze var radīt redzes

sasprindzinājumu, kā rezultātā attīstās redzes

funkcionālie traucējumi:»astenopātija (ieildzis redzes nogurums, sāpes acīs, ātrs

nogurums, redzes pavājināšanās, priekšmetu

dubultošanās)

»Slodzei un piepūlei pieaugot - var attīstīties arī acs

akomodācijas funkciju traucējumi – akomodācijas

spazmas (acu sasprindzinājums, kas rodas veicot darbus

ļoti tuvu acīm).

Tas var pāriet miopijā – tuvredzībā (vēl papildus veicina

arī nepiemērots apgaismojums, nepareizi iekārtota

darba vieta, gaismas atstarošanās, liels kontrasts starp

fonu un detaļu)

15

Balss saišu pārslodze

Raksturīga profesijās, kur “jālieto” balss, balss

saišu pārslodzi rada nepieciešamība runāt skaļi

un papildus veicina slikta akustika, nelabvēlīgi

mikroklimatiskie apstākļi, fona troksnis u.c.

faktori = skolotāji!!!

Balss pārslodzes rezultātā attīstītās:»Pirmie simptomi: - balss nogurums, nepilnīgs

diapazons, sausums, kasīšanās sajūta kaklā, pat

balss aizsmakums – afonija un sāpes kaklā

Hroniska balss noguruma gadījumā attīstās: »t.s. fonostēnija (balss aparāta neiroze)

»t.s. Balss saišu mezgliņi,

16

Kas tad būtu jāievēro?

VIENKĀRŠAS LIETAS - bet bēdīgākais ir tas:

»... lai gan pamata prasības ir ļoti vienkāršās un 90% gadījumu viegli ievērojamas, tomēr -

»KAMĒR NEKAS NESĀP – NEVIENS PAR TO NEUZTRAUCAS....

»Ievērojot pamata prasības – diezgan droši, ka par veselību nebūs jāsūdzas....

»Bērni/jaunieši:

- jūtīgāki, izmaiņas attīstās ātrāk

-Vairākas iekārtas paralēli

-Lieto arī mājās….

17

Vai Jums pēdējā gada laikā ir bijušas sāpes, kas ilgākas par 3 dienām? (Darba apstākļi un riski Latvijā 2012-2013: darba ņēmēji, n=2383)

Sievietēm (38,6%) sāpes ir bijušas biežāk nekā vīriešiem

(28,9%).

Vecāka gadagājuma respondentiem pieaug arī sāpju

biežums (18-24 gadi – 25,4%, 25-34 gadi – 26,8%, 35-44

gadi – 34,8%, 45-54 gadi – 39,9%, 55-80 gadi – 37,5%).

34 65 12013

%Jā, ir Nē, nav Grūti pateikt/NA

18

Kā jūs rīkojāties sāpju dēļ? (n=810)

51

27

8

5

3

3

3

2

2

1

1

0,4

1

1

Turpināju strādāt, neko nemainot

Izmantoju slimības lapu

Mainīju darba tempu

Mainīju darba metodes vai paņēmienus

Lūdzu nosūtīt uz obligāto veselības pārbaudi

Apmeklēju ārstu

Saīsināju darba laiku

Strādāju no mājām

Izmantoju dažādas procedūras, fizioterapeita pakalpojumus

Slimoju brīvdienu laikā/atvaļinājumā/tajā laikā nestrādāju

Atprasījos no darba/samainījos ar kolēģiem

Mainīju darba vietu

Cits variants

Grūti pateikt/NA

%

19

Svarīgākās prasības

Vispārējās prasības:

pietiekami daudz vietas katrā darba vietā,

adekvāts telpu iekārtojums un plānojums,

piemērotas mēbeles, piemērota biroja

tehnika, sadzīves telpas u.c.

Darba organizācijaNe ilgāk par 1-2 stundām bez pārtraukuma,

Daudz labāk - īsi un regulāri pārtraukumi

Kopējais darba pie datora laiks?

Atpūta nav viedtālruņa/planšetes lietošana!

20

21

Displejs un tā novietojums

Svarīgākais:

Attālums līdz displejam 60cm (+/-15cm)

Augšējā mala acu līmenī vai nedaudz zem tā

Tieši pret lietotāju

Portatīvajiem datoriem – tie paši principi,

svarīgākais – pareizs attālums un sēdēšana

tieši pret datoru

Ieteicams – paplašinājuma bāzes (stacionārā

monitora, pilnās klaviatūras un “normālās” peles

lietošana)

22

23

Darbs ar portatīvu datoru

24

Ilgtermiņā svarīgākā lieta birojā – krēsla

uzdevums ir mazināt fizisko slodzi

mugurkaulam!

Jāatceras – jāpieregulē krēsls savām vajadzībām:

» Pareizs augstums – leņķis ceļos - ~ 90

grādu;

» Mugura – atbalstīta pret atzveltni (sēdēt

taisnu muguru, nevis nošļūkot zem galda)

» Rokas – ideāli uz roku balstiem un/vai galda

~ 90 grādu leņķī

Sēdēšanas paradumi!!!

Darba krēsls

25

26

Darba galds

Svarīgākais:» Pietiekami liels – lai pietiktu vietas

dokumentiem

» Brīva vieta tastatūras priekšā – rokām

» Brīva vieta zem darba galda virsmas

(bieža problēma...)

» Ieteicams – maināms augstums! Bērniem

– augumam atbilstošs augstums!

27

Piemērotas telpas un iekārtojums

Piemērotas mēbeles - obligāti bērniem un

pasniedzējiem piemēroti galdi, vēlams arī

«stāvgaldi»

Pareizs izvietojums uz galda – monitoru

augstums un novietojums tieši priekšā!

Dažādi ergonomiski palīglīdzekļi – bērniem būtu

jāmāca, ka tādi ir pieejami un var palīdzēt!

Vadi, kabeļi, sistēmbloki – nelaimes gadījumu

riski!

Regulāra izkustēšanās, mācīšana un

atgādināšana par kustēšanos un vingrošanu!

Vai ir vērts ko darīt? Un ko tieši?

28

29

PSI Darba Medicīna SIA

30

Ergonomisku risinājumu piemēri

http://www.balticergonomics.lv/produkti/kategorijas/kju-roku-balsti-un-

datorpeles-palikti/plaukstu-un-delmu-balsti/ergorest-apakdelma-balsts

31

Ergonomisko problēmu risinājumi

32

Darba vietu uzlabojumu objektīvs novērtējums!

33

Darba vietu uzlabojumu objektīvs novērtējums!

34

Svarīgākais – regulāras pauzes!

To laikā – jāatceras, ka atpūta darbā pie datora ir

«aiziešana no datora» un citām viedierīcēm (īpaši

planšetēm)

Vingrinājumi:

»Acīm – būtība: trenēt «tāluma» redzi un

skatīšanos uz sāniem – nolūkā izkustināt arī tos

acs muskuļus, kuri darbā pie datora strādā retāk

»Balsta un kustību aparātam – svarīgākais:

izkustināt tos muskuļus un saites, kuriem bijusi

statiskā slodze un nodarbināt tos ar dinamisku

slodzi – der jebkuri vingrinājumi!

Piemēri: www.stradavesels.lv

Vingrojumi un atpūta darbā pie datora

35

Iztaisno rokas priekšā. Stingri saliec pirkstus dūrēs

un iztaisno 3 – 5 X. Pēc tam rokas var viegli

«izpurināt».

36

A

BBB

A

B att. Lēni noliec galvu lejā, noturi pozīciju 3 – 5 sek, iztaisno kaklu. Atkārto vingrojumu 3 – 5X.

C att. To pašu var veikt ar roku palīdzību.

A att. Lēni pagriez galvu

pa labi, tad pa kreisi.

Atkārto vingrojumu 3 –

5X.

C

37

A B

A att. Pacel plecus uz augšu (ieelpa), nolaid (izelpa).

Atkārto 3 - 5X.

B att. Virzi plecus atpakaļ un uz leju, noturi pozīciju 3 – 5

sek, atbrīvojies

38

!!!

Pat vislabāk ergonomiski

pareizi aprīkota darba vieta

var kļūt par darbinieka

veselības traucējumu

cēloni, ja netiek normēta

darba slodze.

Jebkuram cilvēkam ir

noteiktas fizisku un garīgu

spēju robežas, kuras

pārkāpjot vai ilgstoši

strādājot uz izsīkuma

sliekšņa, sākas veselības

traucējumi.

39

!!!Sāpes vai diskomforts kādā

ķermeņa daļā darba laikā vai pēc

tā var būt svarīgs organisma

signāls par to, ka darba vide ir

neērta un nākotnē var izraisīt

nopietnas veselības problēmas.

Šos signālus nedrīkst ignorēt un

paciest, jo sākotnējie balsta un

kustību sistēmas funkcionālie

traucējumi, turpinot strādāt

neatbilstošā darba vidē, ar laiku

pārtop par strukturāliem

bojājumiem, kurus ir daudz

grūtāk ārstēt.

40

Mājas lapa www.stradavesels.lv

Aicinām izmantot!»Visi INFORMATĪVIE MATERIĀLI (pieejama

meklēšana ar filtra palīdzību)

»KALENDĀRS!

»PIETEIKŠANĀS sistēma!

»Kalendārā pieejamas PREZENTĀCIJAS un

VIDEO

»Nelaimes gadījumu izmaksu KALKULATORS

»ATPAZĪSTI BĪSTAMĪBU – darba vide foto,

kuros jāatrod riski

»Jaunums – ZINĀŠANU LINEĀLS!