darbības - · pdf file6 latviešu valodas darbības vārdu tabulas preface verbs in...

es esmu

es biju es būšu

es esmu bijis

LatviešuvaLodasdarbībasvārdutabuLas

Latvian verb

tabLesТаблицы глаголов лаТышского языка

Mācību un metodiskais materiāls

Study and methodological material

Учебно-методическое пособие

Rīga 2014

LatviešuvaLodasdarbībasvārdutabuLas

Latvian verb

tabLes

Таблицы глаголов лаТышского языка

Latviešu valodas darbības vārdu tabulas. Mācību un metodiskais materiāls.

Rīga: LVA, 2014.

Autores

Izdevums sagatavots Ilzes Auziņas un Guntas Nešpores redakcijā.

Latviešu valodas korektore

Mg. philol. Baiba Valkovska

Recenzente

Dr. philol. Laimute Balode

Projekta vadītāja

Indra Lapinska

Tulkojums angļu un krievu valodā SIA „SKRIVANEK BALTIC”

ISBN 978–9984–815–96–1

© Latviešu valodas aģentūra, 2014

© Dizains, R KVADRĀTĀ

Rīga 2014

UDK 811.174(075) La 802

Satura rādītājsContentsСодержание

Priekšvārds 5Preface 6Предисловие 7

Metodiskie norādījumi 8Methodological guidelines 20Методические указания 34

Darbības vārdu tabulu saraksts 49List of verb tables Список таблиц глаголов

Darbības vārdu tabulas (1.–142. tabula) 54Verb tables (Tables no. 1–142)Таблицы глаголов (таблицы 1–142)

Darbības vārdu alfabētiskais saraksts (pamatformas) 196Index of verbs and their principal formsУказатель глаголов и их основных форм

Darbības vārdu saraksts latviešu, krievu un angļu valodā 214Latvian-Russian-English verb dictionary Латышско-русско-английский словарь глаголов

Darbības vārdu saraksts angļu un latviešu valodā 234English-Latvian verb dictionaryАнгло-латышский словарь глаголов

Darbības vārdu saraksts krievu un latviešu valodā 252Russian-Latvian verb dictionaryРусско-латышский словарь глаголов

5

L a t v i e š u v a l o d a s d a r b ī b a s v ā r d u t a b u l a s

PriekšvārdsLatviešu valodā darbības vārdi ir sarežģīta un vārdformām bagāta vārdšķira. To lo-

cīšana, vārdformu izruna sagādā grūtības ne tikai latviešu valodas apguvējiem, bet arī tiem, kam latviešu valoda ir dzimtā valoda. „Latviešu valodas darbības vārdu tabulas” ir vērtīgs uzziņu avots tiem, kas māca un mācās latviešu valodu, vēlas būt pārliecināti par gramatiski pareizām darbības vārda formām.

Kopš pirmā „Darbības vārdu tabulu” izdevuma, ko sastādīja Aija Priedīte un Ilze Auziņa (dzim. Āboltiņa) un kas bija netradicionāls skatījums uz latviešu valodas dar-bības vārdu apguvi, ir pagājuši 15 gadi, un grāmata nav pieejama visiem interesen-tiem. Tādēļ, izmantojot 1998. gada materiālu, ir izveidots jauns, pārstrādāts un papil-dināts „Latviešu valodas darbības vārdu tabulu” izdevums.

Šajā grāmatā aptuveni 940 darbības vārdu locīšana ir atspoguļota 142 tabulās (iepriekš ― 126 tabulas), grāmatas otrajā daļā dots darbības vārdu pamatformu saraksts („Darbības vārdu alfabētiskais saraksts”), tulkojums krievu un angļu va-lodā („Darbības vārdu saraksts latviešu, krievu un angļu valodā”, „Darbības vārdu saraksts angļu un latviešu valodā”, „Darbības vārdu saraksts krievu un latviešu va-lodā”). Atbilstošo locīšanas paraugu vieglāk izvēlēties, izmantojot „Darbības vārdu tabulu sarakstu”. Tabulas ir viegli lietojamas — jebkurš vajadzīgais darbības vārds ir ērti atrodams, izmantojot „Darbības vārdu tabulu sarakstu”, „Darbības vārdu alfa-bētisko sarakstu” un vārdnīcas.

Novēlam visiem, kas vēlas apgūt latviešu valodas darbības vārdu locīšanu, labas sekmes!

6


PrefaceVerbs in Latvian constitute a complicated part of speech rich in word forms. The

conjugation of Latvian verbs and pronunciation of word forms cause difficulties not only to Latvian language learners but also to native Latvian speakers. „Latviešu valo-das darbības vārdu tabulas” (Latvian Verb Tables) is a useful source of reference for those teaching and studying Latvian and wishing to be certain of grammatically cor-rect verb forms.

15 years have passed since the first edition of „Darbības vārdu tabulas” (Verb Ta-bles) compiled by Aija Priedīte and Ilze Auziņa (born Āboltiņa) offering an un-conventional approach to learning Latvian verbs; and this book is not available to all those interested. Therefore, on the basis of the 1998 edition, a new, revised and enlarged edition of Latvian Verbs Tables has been compiled.

This edition shows the conjugation of approximately 940 verbs in 142 tables (pre-viously – 126 tables). The second part of the book provides a list of verb principal forms („Index of verbs and their principal forms”) and translations into Russian and English („Latvian-Russian-English verb dictionary”, „Russian-Latvian verb diction-ary” and „English-Latvian verb dictionary”). The easiest way to choose the correct conjugation example is by using the „List of verb tables”. The tables are easy to use – all the necessary verbs can be easily found by using the „List of verb tables”, the „Alphabetical list of verbs” (list of principal forms) and the dictionaries.

We wish success to everyone who wants to learn the conjugation of Latvian verbs.

7


ПредисловиеГлаголы латышского языка являются сложной частью речи, богатой на раз-

ные языковые формы. Спрягать и произносить формы латышских глаголов сложно не только изучающим язык, но и его носителям. «Таблицы глаголов латышского языка» – это ценный справочник для тех, кто изучает или препо-дает латышский язык и хочет быть уверенным в грамматической правильности выбранных глагольных форм.

С тех пор как было издано первое пособие под названием «Таблицы гла-голов», составленное Айей Приедите и Илзей Аузыней (урожд. Аболтиней) и предлагающее нетрадиционный взгляд на изучение глаголов латышского языка, прошло 15 лет, и теперь книга не является общедоступной. Поэтому на основе издания 1998 года было создано новое, переработанное и дополненное пособие «Таблицы глаголов латышского языка».

В настоящем издании содержатся 142 таблицы, отображающие спряжение около 940 глаголов (в старом издании было 126 таблиц), в свою очередь, во второй части книги дан перечень основных форм глаголов («Указатель глаго-лов и их основных форм»), а также перевод с/на русский и английский языки («Латышско-русско-английский словарь глаголов», «Русско-латышский словарь глаголов» и «Англо-латышский словарь глаголов»). Нужный образец спряжения проще всего найти с помощью «Списка таблиц глаголов». Таблицы легко ис-пользовать – любой нужный глагол можно отыскать, воспользовавшись «Спи-ском таблиц глаголов», «Алфавитным перечнем глаголов» (списком основных форм) и словарями.

Желаем успеха всем, кто решил научиться спрягать глаголы латышского языка!

8


Metodiskie norādījumiTradicionāli (Mllvg I 1959, 667–682 u. c.) latviešu valodas darbības vārdi tiek

iedalīti trīs konjugācijās, pirmo un trešo konjugāciju sīkāk dalot apakšgrupās, bet valodas apguvējiem šāds dalījums ir pārāk vispārīgs. Piem., I konjugācijas 2. grupā ir darbības vārdi, kuru tagadnes celms no pagātnes celma un nenoteiksmes celma atšķiras ar patskaņu miju ― nenoteiksmes celmā ir patskanis i, bet tagadnē — platais patskanis e, ē vai divskanis ie. Tomēr, raugoties no valodas apguvēja viedokļa, ir trīs iespējamās darbības vārda locīšanas paradigmas: pirkt ― pērk (platais ē) ― pirk-a, tik-t ― tiek ― tik-a, vilk-t ― velk (platais patskanis e) ― vilk-a. Mācot svešvalodas, piemēram, angļu, vācu, spāņu vai franču valodu, jau sen ir secināts, ka šādi teorētiski modeļi neder valodas apguvē. Jāmeklē iespējas, kā atvieglot arī latviešu valodas ap-guvi, kā sakārtot latviešu valodas darbības vārdus pārskatāmās tabulās. Lai izveidotu iespējami pilnīgu darbības vārdu locīšanas paraugu sistēmu, katra vismazākā darbības vārda paradigmas atšķirība (galvenokārt līdzskaņu vai patskaņu mija saknē) būtu jā-uzskata par jauna locījuma modeļa prototipu (Priedīte 1999).

1. Darbības vārdu atlaseDarbības vārdu sarakstā iekļauti aptuveni 940 darbības vārdi. Salīdzinot ar „Dar-

bības vārdu tabulu” pirmo izdevumu (Darbības vārdu tabulas, 1998), šajā grāmatā paplašināts darbības vārdu saraksts, iekļaujot 1) priedēkļverbus (gk. tos, kuriem prie-dēklis maina leksisko nozīmi), piem., atbalstīt, sastādīt, uzturēties, paredzēt, 2) in-ternacionālismus, piem., modifi cēt, motivēt, organizēt, prognozēt, interesēties; 3) vairāk atgriezenisko darbības vārdu, 4) vairāk II un III konjugācijas darbības vārdu. Dar-bības vārdu atlasei izmantots Brigitas Ceplītes un Laimdota Ceplīša darbības vārdu saraksts, kas atrodams „Latviešu valodas praktiskajā gramatikā” (Ceplīte, Ceplītis 1997). Veidojot jaunās „Latviešu valodas darbības vārdu tabulas”, izmantota lielākā daļa no iepriekš tabulās iekļautajiem (gk. I konjugācijas) darbības vārdiem, kas papil-dināti ar „Līdzsvarotajā mūsdienu latviešu valodas tekstu korpusā” (LVK2013) biežāk lietotajiem darbības vārdiem ― izraudzīti tie, kas korpusā (tā apjoms ir aptuveni 4,5 miljoni vārdlietojumu) sastopami vismaz 100 reižu. Noliegtie darbības vārdi, t. i., darbības vārdi, kas atvasināti ar priedēkli ne-, darbības vārdu sarakstā nav iekļauti. Izņēmums ir nekārtnais darbības vārds nebūt.

2. Grāmatas struktūraGrāmatā „Latviešu valodas darbības vārdu tabulas” līdzās priekšvārdam un meto-

diskajiem norādījumiem ir:•darbības vārdu tabulu saraksts;•142 darbības vārdu tabulas jeb darbības vārdu paradigmas;•darbības vārdu alfabētiskais saraksts; •latviešu-krievu-angļu valodas darbības vārdu vārdnīca (arī norādes uz konkrētu

darbības vārdu locīšanas tabulu);•krievu-latviešu valodas darbības vārdu vārdnīca;•angļu-latviešu valodas darbības vārdu vārdnīca.

9


2.1. Darbības vārdu tabulu sarakstsDarbības vārdu tabulu sarakstā iekļauta šāda informācija: 1) tabulas numurs (skat.

1. att. a); 2) darbības vārds, kas ir izmantots, parādot locīšanas paradigmu (skat. 1. att. b); 3) darbības vārdi, ja tādi ir, kurus loka tāpat kā konkrētas paradigmas pa-raugverbu, tie sakārtoti alfabēta secībā (skat. 1. att. c).

Darbības vārdu tabulas grupētas pa konjugācijām (neņemot vērā to iedalījumu apakšgrupās): vispirms dotas paradigmas nekārtnajiem darbības vārdiem (1.–5. tab.), tad II konjugācijas (6.–13. tab.) un III konjugācijas (14.–34. tab.) darbības vārdiem, bet kā pēdējās minētas visdaudzveidīgākās I konjugācijas darbības vārdu paradigmas (35.–142. tab.). Katras konjugācijas (arī nekārtno) darbības vārdu tabulas sakārtotas alfabēta secībā pēc paradigmā izmantotā darbības vārda.

1. att. Darbības vārdu tabulu saraksta fragments

Veidojot darbības vārdu paradigmu tabulas, ņemta vērā 1) darbības vārda piede-rība konkrētai konjugācijai un grupai, 2) līdzskaņu vai patskaņu mija vārdu saknē, 3) vai darbības vārds ir tiešs vai atgriezenisks.

1., 2., 4., 5. tabulā parādīta tiešo nekārtno darbības vārdu konjugēšana, bet 3. ta-bulā ― atgriezeniskā nekārtnā darbības vārda doties konjugēšana. Nekārtnie darbī-bas vārdi no citiem darbības vārdiem atšķiras gan ar tagadnes, gan pagātnes celmu, gan personu formu veidojumu.

6.–13. tabulā ir parādīta gan tiešo, gan atgriezenisko II konjugācijas darbības vārdu locīšana. Pie II konjugācijas pieder ar piedēkli atvasināti darbības vārdi, kam tagadnes un pagātnes celmā ir vienāds zilbju skaits (vienkāršās tagadnes vienskaitļa 1. persona sakrīt ar vienkāršās pagātnes vienskaitļa 1. personu), piem., (šodien) zī-

N e k ā r t n i e d a r b ī b a s v ā r d i

1. tabula būt2. tabula dot pārdot, piedot3. tabula doties izdoties4. tabula iet5. tabula nebūtI I k o n j u g ā c i j a s d a r b ī b a s v ā r d i

6. tabula dabūt

7. tabula darboties

atbrīvoties, baiļoties, ciemoties, dusmoties, gatavoties, ilgoties, ķildoties, lepoties, lūkoties, nodarboties, pamatoties, pārvietoties, rīkoties, tuvoties, veidoties, vienoties, viesoties

8. tabula draudzēties interesēties, kautrēties, kavēties, pulcēties, raizēties, reģistrēties, rūpēties, trenēties

9. tabula dzīvot algot, apgalvot, apkopot, aplūkot, apvienot, atbrīvot, atjaunot, atkārtot, atspoguļot, attēlot, atvieglot, balsot,

a b c

10


mēju ― (vakar) zīmēju. Darbības vārdi grupēti tabulās atkarībā no tā, kāds ir piedēk-lis, piem., 9. tabulā ir dota ar piedēkli -o- atvasinātu tiešo darbības vārdu paradigma, savukārt 7. tabulā ― ar piedēkli -o- atvasinātu atgriezenisko darbības vārdu para-digma, bet 12. tabulā ― ar piedēkli -ā- atvasinātu tiešo darbības vārdu paradigma.

14.–34. tabulā parādīta III konjugācijas darbības vārdu locīšana. Pie III konju-gācijas pieder ar piedēkli atvasināti darbības vārdi, kam tagadnes celmā ir par vienu zilbi mazāk nekā pagātnes celmā (vienkāršās tagadnes vienskaitļa 1. persona nesa-krīt ar vienkāršās pagātnes vienskaitļa 1. personu, piem., lasīt ― lasu ― lasīju; gri-bēt ― gribu ― gribēju). Tradicionāli (Mllvg I 1959) III konjugācijas darbības vārdus iedala divās grupās. Pie 1. grupas pieder darbības vārdi ar izskaņām -īt (17. tab.), -īties (21. tab.), -ināt (14. tab.), -ināties (31. tab.) un darbības vārds zināt (34. tab.). Savukārt III konjugācijas 2. grupā ir darbības vārdi ar izskaņu -ēt (18. tab.), -ēties (30. tab.).

Atsevišķas locīšanas paradigmas dotas tiem III konjugācijas darbības vārdiem, kam saknē vērojamas skaņu pārmaiņas:

15. tabula ― līdzskaņu mija saknes beigās: atsacīties ― atsakās ― atsacījās;19. tabula ― saknes beigās līdzskaņa j noteiktā mija: gulēt — guļ — gulēja;20. tabula ― līdzskaņu mija saknes beigās: mācēt ― māk ― mācēja;22. tabula ― mijas platais un šaurais patskanis e: peldēties (šaurs e) ― peldas

(plats e) ― peldējās (šaurs e);23. tabula ― mijas platais un šaurais patskanis ē: pētīt (šaurs ē) ― pēta (plats ē) ―

pētīja (šaurs ē);24., 25. tabula ― līdzskaņu mija saknes beigās (g ― dz): raudzīt ― rauga ― rau-

dzīja, raudzīties ― raugās ― raudzījās, turklāt tiešā darbības vārda tagadnes 3. perso-nas formā ir galotne -a;

26. tabula ― mijas platais un šaurais patskanis e: redzēt (šaurs e) ― redz (plats e) ― redzēja (šaurs e);

27. tabula ― līdzskaņu mija saknes beigās (k — c): sacīt ― saka ― sacīja;28. tabula ― līdzskaņu mija saknes beigās (d — ž): sēdēt ― sēž ― sēdēja;29. tabula ― līdzskaņu mija saknes beigās (c — k), platā un šaurā patskaņa e mija

saknē: tecēt (šaurs e) ― tek (plats e) ― tecēja (šaurs e);32. tabula ― līdzskaņu mija saknes beigās (dz — g): vajadzēt ― vajag ― vajadzēja;33. tabula ― mijas platais un šaurais patskanis e: veltīt (šaurs e) ― velta (plats e) ―

veltīja (šaurs e).34.–142. tabulā parādītas daudzveidīgās I konjugācijas darbības vārdu locīšanas

paradigmas. Tradicionāli I konjugācijas darbības vārdus iedala piecās grupās (Ceplīte, Ceplītis 1997; Mllvg I 1959).

37., 47., 48., 78., 87., 88., 91., 92., 93., 95., 100., 113., 114., 115., 119., 138., 139. tabulā dota I konjugācijas 1. grupas darbības vārdu locīšanas paradigma.

37., 114., 115. tabulā ir dota to tiešo vai atgriezenisko I konjugācijas 1. grupas darbības vārdu locīšanas paradigma, kuru sakne visos trīs celmos (nenoteiksmē, ta-gadnē un pagātnē) ir vienāda. Tiešo darbības vārdu locīšana rādīta dažādās tabulās, jo šo darbības vārdu tagadnes vienskaitļa 2. personā vērojama līdzskaņu mija: g > dz (augu, audz, auga utt.); k > c (sāku, sāc, sāk utt.).

11


47., 48., 87., 88., 93., 95., 138., 139. tabulā parādīta to I konjugācijas 1. grupas darbības vārdu konjugēšana, kuru celmu saknēs mijas platais un šaurais e, ē, piemē-ram, bēgt (šaurais ē) ― bēg (platais ē) ― bēga (šaurais ē) (47. tab.); ņemt (šaurais e) ― ņem (platais e) ― ņēma (šaurais ē) (95. tab.). Līdztekus platā un šaurā patskaņa e, ē mijai pamatformās nenoteiksmē var būt līdzskaņa t noteiktā mija, piemēram, nest (šaurais e) ― nes (platais e) ― nesa (šaurais e) (93. tab.).

100. tabulā redzama to 1. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu locīšanas para-digma, kuru nenoteiksmes saknē ir garais patskanis ī, bet tagadnes un pagātnes saknē -in-: pīt ― pin ― pina. Arī 113. tabulā atspoguļoto darbības vārdu nenoteiksmē ir garais patskanis ī, bet tagadnes un pagātnes sakne beidzas ar -ij: rīt ― rij ― rija.

78. tabulā atspoguļotajam darbības vārdam nenoteiksmes saknē ― -ie-, tagadnē ― -ej, bet pagātnē ― -ēj-: liet — lej — lēja.

49., 53., 54., 89., 99., 133., 135., 140. tabulā doto darbības vārdu celmos vēro-jama patskaņu mija, piemēram, pirkt ― pērk ― pirka (99. tab.); migt ― mieg ― miga (89. tab.). Pēc tradicionālās klasifikācijas tie ir I konjugācijas 2. grupas darbības vārdi. Lai gan darbības vārdi tikt, tikties un likt, likties pieder pie dažādām I konjugā-cijas grupām, tie un to atvasinājumi (satikt, iztikt, palikt, notikt, pietikt; izlikties) tiek locīti pēc viena parauga, skat. 135., 136. tab.

I konjugācijas 3. grupas darbības vārdiem saknē vērojama patskaņu mija: a ― o [uo]: nenoteiksmes un pagātnes saknē a, tagadnē ― o [uo] (36., 108., 111.,

112., 141. tab.), piemēram, zagt ― zog ― zaga (141. tab.), atrast ― atrod ― atrada (36. tab.); rakt ― rok ― raka (111. tab.); rasties ― rodas ― radās (112. tab.);

i ― ī: nenoteiksmē un pagātnē saknē ir īsais patskanis i (69., 70., 96. tab.), piemē-ram, krist ― krīt ― krita (69. tab.); kristies ― krītas ― kritās (70. tab.), patikt ― pa-tīk ― patika (96. tab.);

u ― ū: nenoteiksmē un pagātnē saknē u, bet tagadnē ū: (44., 62., 63., 67., 142. tab.), piemēram, brukt ― brūk ― bruka (44. tab.); pazust ― pazūd ― pazuda (142. tab.).

38., 43., 79., 120. tabulā rādīta to I konjugācijas 3. grupas darbības vārdu locī-šana, kuriem tagadnē saknē tiek pievienots līdzskanis n, piemēram, skriet ― skrien ― skrēja (120. tab.), aut ― aun ― āva (38. tab.).

Virknē I konjugācijas 4. grupas darbības vārdu tagadnē vērojama līdzskaņa j noteiktā mija. Šo darbības vārdu locīšana rādīta dažādās tabulās atkarībā no tā, kuri līdzskaņi mijas:

l ― ļ: celt ― ceļ ― cēla (45. tab.), celties ― ceļas ― cēlās (46. tab.), kult ― kuļ ― kūla (71. tab.), kalt ― kaļ ― kala (86. tab.);

s ― š: melst ― melš ― melsa (55. tab.), plēst ― plēš ― plēsa (mijas arī saknes pat-skanis, 102. tab.), post ― poš ―posa (106. tab.), posties ― pošas ― posās (107. tab.), pūst ― pūš ― pūta (pagātnes celms beidzas ar t, 109. tab.), pūsties ― pūšas ― pūtās (pagātnes celms beidzas ar t, 110. tab.);

z ― ž: berzt ― berž ― berza (39. tab.), berzties ― beržas ― berzās (40. tab.), lauzt ― lauž ― lauza (75. tab.), lauzties ― laužas ― lauzās (76. tab.);

p ― pj: kāpt ― kāpj ― kāpa (65. tab.), slēpt ― slēpj ― slēpa (123. tab.), slēpties ― slēpjas ― slēpās (124. tab.);

12


b ― bj: glābt ― glābj ― glāba (56. tab.), glābties ― glābjas ― glābās (57. tab.);m ― mj: lemt ― lemj ― lēma (mijas arī saknes patskanis, 77. tab.), stumt ―

stumj ― stūma (mijas arī saknes patskanis, 127. tab.); k ― c: jaukt ― jauc ― jauca (60. tab.), jaukties ― jaucas ― jaucās (61. tab.); g ― dz: lūgt ― lūdz ― lūdza (81. tab.), lūgties ― lūdzas ― lūdzās (82. tab.), degt ―

dedz ― dedza (mijas arī saknes patskanis, 117. tab.), dergties ― derdzas ― derdzās (mijas arī saknes patskanis,118. tab.), slēgt ― slēdz ― slēdza (mijas arī saknes patska-nis, 121. tab.), slēgties ― slēdzas ― slēdzās (mijas arī saknes patskanis, 122. tab.).

73., 74., 131. tabulā rādīta I konjugācijas 4. grupas darbības vārdu locīšana, ku-riem nenoteiksmē sakne beidzas ar s, tagadnē ― ar ž, bet pagātnē ― ar d, piemēram, laist ― laiž ― laida (73. tab.); laisties ― laižas ― laidās (74. tab.).

41., 58., 59., 64., 80., 83., 90., 94., 97., 104., 116. tabulā dota I konjugācijas 5. grupas darbības vārdu locīšanas paradigma, t. i., to darbības vārdu locīšana, kuru tagadnes celms beidzas ar -st-, piemēram, silt ― silst ― sila (116. tab.), kalst ― kalst ― kalta (64. tab.), gūt ― gūst ― guva (58. tab.), atzīties ― atzīstas ― atzinās (59. tab.). Šo darbības vārdu pagātnes celmu beigu līdzskaņi ir atšķirīgi.

Svārstības platā un šaurā e, ē izrunā vērojamas I konjugācijas darbības vārdu dzert, ķert, svērt, tvert, pērt, bērt u. c. vienkāršajā tagadnē un no tagadnes celma veidotajās formās, ja darbības vārda saknes beigās ir r, piemēram, beru, (viņš) ber, beram, berat; berot, jāber, berošs, berams, beram. Šais formās vēsturiski sekojis un vēl tagad atse-višķu cilvēku runā reizēm saklausāms mīkstinātais ŗ, kas kalpo kā šaurinātājskaņa: es beŗu, viņš beŗ, mēs beŗam, jūs beŗat, beŗot, jābeŗ, beŗams (sal. celt ― ceļu, ceļ, ceļam, jāceļ, ceļot). Kaut arī daudzi runātāji šo normu neievēro, jāatceras, ka tā joprojām ir spēkā. Tā kā vairums latviešu valodas runātāju šo normu neievēro, parādīta gan pašreizējai valodas normai atbilstošā šo darbības vārdu locīšanas shēma (skat. 51., 128. tab.), gan valodas praksē biežāk vērojamā (skat. 52., 129. tab.).

2.2. Darbības vārdu alfabētiskais rādītājs: pamatformasDarbības vārdu alfabētiskajā rādītājā dotas pamatformas ― nenoteiksme, tagadne

un pagātne ― un norāde uz konkrētu paradigmu (tabulu). Lai gan parasti latviešu valodnieciskajā literatūrā kā pamatformas tiek norādītas

vienskaitļa 1. personas formas (Ceplītis, Ceplīte 1997; Guļevska, Miķelsone, Porīte 2002; Mllvg I 1959, 665–666), šajā grāmatā pamatformu sarakstā dotas 3. personas formas, jo no tām visvieglāk veidot konjugēšanas formas. Tas darīts arī tādēļ, ka latviešu valodā ir daudz darbības vārdu, kurus parasti 1. personā nelieto, piemēram, snigt, līt, salīdzinoši bieži pirmās personas formas tagadnē un pagātnē sakrīt, piemē-ram, zīmēt ― zīmēju ― zīmēju, saukt ― saucu ― saucu. Visus darbības vārdus var lietot 3. personā, tādēļ to ir pamatoti atzīt par tagadnes un pagātnes pamatformu. (Nītiņa 2001, 66)

No nenoteiksmes celma, ko iegūst, atmetot nenoteiksmes galotni -t (tiešajiem darbības vārdiem) vai -ties (atgriezeniskajiem darbības vārdiem), piemēram, cel-t, cel-ties, skatī-ties, mācī-t, mācī-ties, veido:

1) īstenības izteiksmes vienkāršās nākotnes formas — cel-šu, cel-si, cel-s, cel-sim, cel-sit / cel-siet; skatī-šos, skatī-sies, skatī-sies, skatī-simies, skatī-sities / skatī-sieties;

13


2) atstāstījuma izteiksmes nākotnes formu — cel-šot, skatī-šoties;3) vēlējuma izteiksmes formu ― cel-tu, skatī-tos;4) daļēji lokāmo divdabi ar -dams (-damies) ― cel-dams, skatī-damies;5) lokāmo ciešamās kārtas pagātnes divdabi ar -ts ― cel-ts, skatī-ts. (Ceplītis, Cep-

līte 1997, 72)Tagadnes celmu veido tagadnes 3. personas forma ― celms, ko iegūst, atmetot vai

nu galotni -a, -as vai -ās, ja tāda konkrētajam darbības vārdam ir, vai pievienojot -j (Nītiņa 2001, 67), piemēram, ceļ, skat- (skatās), runā-j-, dzīvo-j-.

No tagadnes celma veido:1) īstenības izteiksmes tagadnes formas ― ceļ-u, cel, ceļ, ceļ-am, ceļ-at; skat-os,

skat-ies, skat-ās, skat-āmies, skat-āties; runā-j-u, runā, runā, runā-j-am, runā-j-at;2) pavēles izteiksmes formas ― cel, cel-iet, skat-ies, skat-ieties;3) vajadzības izteiksmes formu ― jā-ceļ, jā-skatās, jā-runā;4) atstāstījuma izteiksmes tagadnes formas ― ceļ-ot, skat-oties;5) lokāmo darāmās kārtas tagadnes divdabi ar -ošs ― ceļ-ošs, runā-j-ošs;6) lokāmo ciešamās kārtas tagadnes divdabi ar -ams, -āms ― ceļ-ams, runā-j-ams;7) nelokāmos divdabjus ar -am (-amies), -ām (-āmies), -ot (-oties).Pagātnes celmu veido pagātnes 3. personas forma ― celms, ko iegūst, atmetot

galotni -a, -as vai -ās, ja tāda konkrētajam darbības vārdam ir, piemēram, cēl- (cēla), skatīj- (skatījās), runāj- (runāja), dzīvoj- (dzīvoja).

No pagātnes celma veido:1) īstenības izteiksmes pagātnes formas ― cēl-u, cēl-i, cēl-a, cēl-ām, cēl-āt; skatīj-

os, skatīj-ās, skatīj-āmies, skatīj-āties;2) lokāmo darāmās kārtas pagātnes divdabi ar -is, -usi, piemēram, cēl-is, cēl-usi;

skatīj-ies, skatīj-usies.

2.3. Darbības vārdu tabulu struktūraKatrai darbības vārda locīšanas paradigmai ir piešķirts numurs (t. i., tabulas nu-

murs), kas redzams katras tabulas augšpusē (skat. 2. att. a). Tas dots gan darbības vārdu tabulu sarakstā (skat. 51.–55. lpp.), gan darbības vārdu pamatformu sarakstā (skat. 198.–215. lpp.), gan vārdnīcās. Veidojot tabulas, ir reducēts viss liekais ― ja formas atkārtojas, tās dotas tikai vienu reizi.

Galotnes (īstenības izteiksmes vienkāršie laiki), izskaņas (atstāstījuma un vēlējuma izteiksme, divdabji) un priedēklis jā- (vajadzības izteiksme) ir izcelts, izmantojot at-šķirīgu krāsu.

Tabulās ir doti pamatā latviskas cilmes gramatisko kategoriju apzīmējumi. Atbil-stošu internacionālo apzīmējumu var atrast „Metodisko norādījumu” 5. nodaļā.

Katras tabulas augšpusē dotas trīs pamatformas: nenoteiksme, tagadne un pagātne (3. personas forma), skat. 2. att. b. Latviešu valodā no šiem trim formveidošanas celmiem — nenoteiksmes, tagadnes un pagātnes — tiek veidotas visas darbības vārda formas.

Vienkāršās tagadnes formas veido no tagadnes celma ar atbilstošām personu galot-nēm. Turklāt, darbības vārdu lokot, celms bez izmaiņām tiek saglabāts visās formās, izņemot vienskaitļa 2. personas formas, kur iespējama celma pēdējā līdzskaņa mija,

14


piemēram, ļ > l (ceļu, ceļ, ceļam, ceļat ― cel), š > s / t (pūšu, pūš, pūšam, pūšat ― pūt); k > c (velku, velk, velkam, velkat ― velc). Tieši celma izmaiņas tagadnes vienskaitļa 2. personas formā ir viens no iemesliem, kāpēc darbības vārdu locīšanas paradigmas ir tik daudzveidīgas.

Vienkāršās pagātnes formas veido no pagātnes celma ar atbilstošām personu galot-nēm. Visiem darbības vārdiem pagātnē ir vienota galotņu paradigma.

Darbības vārdu tabulās ir doti arī iespējamie divdabji, lokāmajiem un daļēji lokā-majiem divdabjiem parādot sieviešu un vīriešu dzimtes vienskaitļa un daudzskaitļa nominatīva formas. Ir darbības vārdi, kuriem visas darbības vārdu formas nav iespē-jamas, jo to ierobežo, piemēram, darbības vārda leksiskā nozīme (skat., piemēram, 3., 7., 8., 29. tabulu).

Vienkāršās nākotnes formas veido no nenoteiksmes celma ar piedēkli -s- vai -š- (vienskaitļa 1. personā) un nākotnes personu galotnēm. Daudzskaitļa 2. personā ir iespējamas divas galotnes: ieteicamāka ir galotne -it (-ities), valodas praksē biežāk sastopama galotne -iet (-ieties).

Vēlējuma izteiksmes formas veido no nenoteiksmes celma, pievienojot formantu -tu (-tos). Formanta -tu (-tos) priekšā vienmēr ir platais patskanis e, ē.

Pavēles izteiksmē darbības vārdu tabulās norādīta tikai vienskaitļa un daudzskaitļa 2. personas forma. Daudzskaitļa 2. personas forma tiek veidota no tagadnes celma, pievienojot formantu -iet (-ieties). Pavēles izteiksmes vienskaitļa 2. personas forma sakrīt ar īstenības izteiksmes tagadnes 2. personas formu.

Pavēles izteiksme netiek lietota vienskaitļa 1. personā. Citu pavēles izteiksmes personu formas sakrīt ar citām darbības vārda formām un valodas praksē tiek lietotas salīdzinoši reti: ar pavēles nozīmi 1. personā tiek lietota īstenības izteiksmes vien-kāršās nākotnes (retāk tagadnes) daudzskaitļa 1. personas forma, piem., rakstīsim! (rakstām!); savukārt 3. personā ar pavēles nozīmi lieto īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes 3. personas formu savienojumā ar partikulu lai, piem., lai lasa!

Latviešu valodā ir divas kārtas: darāmā kārta un ciešamā kārta. Atkarībā no vārda leksiskās nozīmes vārdu var lietot vai nu abās kārtās, ja darbības vārds ir pār-ejošs, t. i., nosauc darbību, kas vērsta uz objektu akuzatīvā bez prievārda, piemēram, nest somu, rakt zemi, lasīt grāmatu (VPSV 2007, 285), vai tikai darāmajā kārtā, ja dar-bības vārds nav pārejošs, piem., gurt, ciemoties. Atsevišķos gadījumos ciešamās kārtas formas var veidot arī no nepārejošiem darbības vārdiem. Darbības vārdu locīšanas paradigmās nav parādīts, kā tiek veidotas darbības vārdu ciešamās kārtas formas ― ja vien leksiskā nozīme ļauj, darbības vārda ciešamās kārtas formas veido regulāri, savienojot palīgdarbības vārdu tikt (retāk ― tapt) vienkāršajos laikos un būt salikta-jos laikos ar darbības vārdu pagātnes ciešamās kārtas divdabja formā, piemēram, tiek lemts, top celts; ir nolemts, ir uzcelts (skat. 3. att.).

15


2. att. Tabulas paraugs 127

L a t v i e š u v a l o d a s d a r b ī b a s v ā r d u t a b u l a s L a t v i e š u v a l o d a s d a r b ī b a s v ā r d u t a b u l a s

Lokāmie divdabji Daļēji lokāmie divdabji

Nelokāmie divdabjiDarāmā kārta Ciešamā kārta

Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmsstumjošs stūmis stumjams stumts stumdams stumjotstumjoša stūmusi stumjama stumta stumdama stumjamstumjoši stūmuši stumjami stumti stumdami —stumjošas stūmušas stumjamas stumtas stumdamas —

1 2 7 . t a b u l a

Darāmā kārta stumt: stumj, stūmaLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e

Vienkāršā tagadne

1. stumju stumjam2. stum stumjat3. stumj

Vienkāršā pagātne

1. stūmu stūmām2. stūmi stūmāt3. stūma

Vienkāršā nākotne

1. stumšu stumsim2. stumsi stumsiet (-it)3. stums

Saliktā tagadne

1. e̹smustūmis, -usi

e̹samstūmuši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijustūmis, -usi

bijāmstūmuši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšustūmis, -usi

būsimstūmuši, -ušas2. būsi būsiet (-it)

3. būs būsP a v ē l e s i z t e i k s m e

2. stum! stumiet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne stumjotVienkāršā nākotne stumšotSaliktā tagadne e̹sot stūmis, -usi e̹sot stūmuši, -ušasSaliktā nākotne būšot stūmis, -usi būšot stūmuši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne stumtuSaliktā tagadne būtu stūmis, -usi būtu stūmuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e

Atstāstījuma paveids Vēlējuma paveidsVienkāršā tagadne (ir)

jāstumj

e̹sot

jāstumj

būtu

jāstumj

Vienkāršā pagātne bijaVienkāršā nākotne būs būšotSaliktā tagadne ir bijis (e̹sot) bijis būtu bijisSaliktā pagātne bija bijisSaliktā nākotne būs bijis būšot bijis

a b

16


Īstenības izteiksme

Persona Vienkāršā tagadne Vienkāršā pagātne Vienkāršā nākotne

Viensk.1. tieku

glābts, -tatiku

glābts, -tatieku

glābts, -ta2. tiec tiki tiec3. tiek tika tiek

Daudzsk.1. tiekam

glābti, -tastikām

glābti, -tasbiju

glābti, -tas2. tiekat tikāt biji3. tiek tika bija

Persona Saliktā tagadne Saliktā pagātne Saliktā nākotne

Viensk.1. esmu

glābts, -tabiju

glābts, -tatieku

glābts, -ta2. esi biji tiec3. ir bija tiek

Daudzsk.

1. esamglābti, -tas

tikāmglābti, -tas

bijuglābti, -tas2. esat tikāt biji

3. ir tika bija

Persona Vienkāršā tagadne Vienkāršā pagātne Vienkāršā nākotne

Viensk.1.

jātiek glābtam, -tai bija jātiek glābtam, -tai būs

jātiek glābtam, -tai2.3.

Daudzsk.1.

jātiek glābtiem, -tām

bija jātiek glābtiem, -tām būs

jātiek glābtiem, -tām2.3.

Vajadzības izteiksme

Persona Vienkāršā tagadne Saliktā tagadne

Viensk.1.

tiekot glābts, -ta esot glābts, -ta2.3.

Daudzsk.1.

tiekot glābti, -tas bija jātiek glābti, -tas2.

3.

Persona Vienkāršā tagadne Saliktā tagadne

Viensk.1.

tiktu glābts, -ta būtu glābts, -ta2.3.

Daudzsk.1.

tiktu glābti, -tas būtu glābti, -tas2.3.

Atstāstījuma izteiksme

Vēlējuma izteiksme

3. att. Ciešamās kārtas formu veidošana

17


2.4. Latviešu-krievu-angļu, krievu-latviešu un angļu-latviešu vārdnīcaTā kā tabulas domātas plašam lietotāju lokam, tām pievienotas trīs darbības vārdu

vārdnīcas: latviešu-krievu-angļu, krievu-latviešu, angļu-latviešu. Visās vārdnīcās un arī darbības vārdu pamatformu sarakstā katram darbības vārdam norādīts tabulas, t. i., locīšanas paradigmas, numurs.

Ja darbības vārdam iespējamas paralēlformas, t. i., to var locīt pēc dažādiem parau-giem (piemēram, darbības vārdu pētīt var locīt gan kā II, gan III konjugācijas darbī-bas vārdu), šīs paralēlformas ir dotas un ir norādītas divas dažādas paradigmas, skat., piem., 10. un 23. tab.

3. IzrunaIzrunājot darbības vārdu formas, zināmas grūtības rodas fonēmu [e], [ē], [ȩ], [],

retāk ― fonēmu [o], [ō], [uo] lietošanā. To apgrūtina latviešu grafētikas īpatnības, jo 1) īso šauro patskani [e] un īso plato patskani [ȩ] rakstos apzīmē ar vienu burtu e, 2) garo šauro patskani [ē] un garo plato patskani [] apzīmē ar vienu burtu ē, 3) savukārt ar vienu un to pašu burto o rakstos apzīmē gan divskani [uo], gan īso patskani [o], gan garo patskani [ō]. Kvadrātiekavās norādīts šo vokāļu apzīmējums tradicionālajā (lokālajā) transkripcijas sistēmā jeb latviešu valodas fonētiskajā alfabētā (LFA), kas atšķiras no starptautiskās transkripcijas sistēmas, kura balstās uz starptautisko fonē-tisko alfabētu (the International Phonetic Alphabet, IPA; SFA). Lūk, abu apzīmējumu salīdzinājums:

Burta o izruna darbības vārdos latvietim parasti grūtības nesagādā. Latvietis izjūt, kad lietojams divskanis o [uo], kad ― īsais vai garais patskanis o. Latviskas cilmes (mantotos) verbos o vienmēr ir izrunājams kā divskanis [uo], piem., dot, doties, dar-boties, baiļoties, viesoties, post, bet aizgūto verbu saknēs ― [ō], piem., pozēt, vai [o], piem., informēt, konstatēt, kompensēt, prognozēt, organizēt. Visos darbības vārdos, kas doti kā darbības vārdu locīšanas paradigmas paraugvārdi, burts o lasāms kā divska-nis ― gan saknē, gan priedēkļos, gan piedēkļos, gan galotnēs, piemēram, soļot, so-ļoju, soļoja, soļo, soļojošs, soļodams u. tml., glābjošs, glābjot u. tml.

To, vai burts e, ē lasāms kā šaurs vai plats patskanis, nosaka gan pozicionāli, gan vēsturiski faktori. Lai valodas apguvējiem palīdzētu noskaidrot katrai vārdformai at-bilstošo patskaņa e, ē izrunu, tā norādīta darbības vārdu tabulās.

Darbības vārdu alfabētiskajā sarakstā patskaņa e, ē izruna, ja tas nepieciešams, norā-dīta tikai tagadnes un pagātnes formās ― galvenokārt tajos gadījumos, kad tagadnes un pagātnes formās ir vienas kvantitātes, bet atšķirīgas kvalitātes patskanis e vai ē.

Burts SFA simboli LFA simbolie e ee æ ȩē eː ēē æː o ɔ oo ɔː oo u͜o uo

18


Turklāt izruna dota kvadrātiekavās, izmantojot starptautiskā fonētiskā alfabēta sim-bolus, piem., lenkt ― lenc [lænʦ] — lenca [lenʦɑ], jēgt — jēdz [ʝæːʣ] — jēdza [ʝeːʣɑ].

4. Tabulu lietošanas piemēriLai noskaidrotu, kā lokāms kāds darbības vārds, ir 1) jāatver „Darbības vārdu alfabētiskais saraksts” un jāatrod interesējošais darbības

vārds; 2) jānoskaidro, kādas ir izraudzītā vārda pamatformas un locīšanas paraugs (skat.

tabulas numuru); 3) jāatrod vajadzīgā tabula, kurā tiek parādīts, kā lokāms izraudzītais darbības vārds, 4) tabulu sarakstā (skat. 51.–55. lpp.) jāapskata, kādi darbības vārdi vēl tiek konju-

gēti pēc tā paša parauga.Interesējošo darbības vārdu var meklēt arī „Darbības vārdu tabulu sarakstā”, tikai

tur meklētais darbības vārds, ja vien tas nav paraugverbs, var nebūt tik viegli atrodams. Piemēram, lai noskaidrotu, kā lokāms darbības vārds sviest, visvienkāršāk to iz-

darīt, atrodot vārdu darbības vārdu alfabētiskajā sarakstā. Tur dotas meklētā darbī-bas vārda pamatformas, t.i., sviest – sviež – svieda, un norādīts, ka tas lokāms pēc 73. tabulas parauga, kas aplūkojama 128. lpp. Atverot 73. tabulu, redzam, ka tur kā paraugvārds dots darbības vārds laist. Tas nozīmē, ka darbības vārds sviest lokāms tāpat kā darbības vārds laist, t.i., tam, tāpat kā darbības vārdam sviest, sakne tagadnē beidzas ar līdzskani ž, bet pagātnē — ar d. Lai noskaidrotu, vai ir vēl kāds darbības vārds, kas lokāms kā sviest un laist, jāatver „Darbības vārdu tabulu saraksts” (54. lpp.) un jāpaskatās, vai 73. tabulas ailē ir atrodams vēl kāds darbības vārds. Tur patiešām ir vēl citi darbības vārdi — arī darbības vārdus atlaist, aust, glaust, grūst, kost, ost, paust, skaust, snaust, spiest, spraust, spriest, šķiest, ziest, zīst loka tāpat kā laist.

Tabulu lietotājam jāpievērš uzmanība šķietami līdzīgiem darbības vārdiem. Iemācoties, piemēram, kā loka darbības vārdus pīt, tīt, mīt, šķīt, trīt, valodas apguvējam var maldīgi šķist, ka tāpat jāloka arī vīt un var teikt „vakar mēs vinām vainagu”. Tomēr šī darbības vārda tagadnes un pagātnes celms beidzas ar -ij- — tātad tagadnes un pagātnes formas jāveido, izmantojot celmu vij-: šodien mēs vijam vainagu, vakar mēs vijām vainagu.

5. Svarīgi termini

L a t v i s k a i s t e r m i n s S t a r p t a u t i s k a i s t e r m i n s

atgriezeniskais darbības vārds refleksīvais verbs atstāstījuma izteiksme relatīvs celms ciešamā kārta pasīvs darāmā kārta aktīvs darbības vārds verbs daudzskaitlis dzimte: sieviešu dzimte, vīriešu dzimte izteiksme mods īstenības izteiksme indikatīvs

19


L a t v i s k a i s t e r m i n s S t a r p t a u t i s k a i s t e r m i n s

kārta konjugācija

laiks: darbības vārda laiks līdzskaņu mija locījums locīt darbības vārdu/verbu konjugēt locīšana konjugēšana nākotne futūrs nekārtnais darbības vārds/verbs nenoteiksme infinitīvs pagātne patskaņu mija pavēles izteiksme imperatīvs persona personasaliktā nākotne futūrs II saliktā pagātne pluskvamperfekts saliktā tagadne perfekts saliktais laiks skaitlis tagadne prēzentsvajadzības izteiksme debitīvs vēlējuma izteiksme kondicionālis vienskaitlis

AvotiLVK2013 – Līdzsvarots mūsdienu latviešu valodas tekstu korpuss 2013 Ceplītis, Laimdots, Ceplīte, Brigita. Latviešu valodas praktiskā gramatika. Rīga: Zvaigzne

Andronovs, Aleksejs. Pārdomas par verba locīšanu latviešu valodā. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A. Rīga, 1997, 51. sēj., nr. 3./4. (590./591.), 30.–35. lpp.

LiteratūraCeplītis, Laimdots, Ceplīte, Brigita. Latviešu valodas praktiskā gramatika. Rīga: Zvaigzne ABC, 1997

Guļevska, Dainuvīte, Miķelsone, Aina, Porīte, Tamāra. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Rīga: Avots, 2002

Mllvg I 1959 — Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika. I. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas izdevniecība, 1959.

Nītiņa, Daina. Latviešu valodas morfoloģija. Konspektīvs lokāmo vārdšķiru apskats. Mācību līdzeklis. Rīga: RTU, 2001.

Priedīte, Aija. Kā lietot darbības vārdu tabulas. Biļetens „Tagad”, nr. 3, 1999.

VPSV — Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. Rīga, 2007.

20


Methodological guidelines

Traditionally (Mllvg I 1959, 667–682 etc.) Latvian verbs are divided into three conjugations. The first and third conjugations are further divided into subgroups; however, this division is too general for language learners. For example, the 2nd group of I conjugation includes verbs with present tense stem that differs from the past tense stem by a consonant alternation ― the infinitive stem has the vowel i, but the present tense stem ― the open (low front) vowel e, ē or the diphthong ie. How-ever, from the language learner’s point of view there are three possible verb conjuga-tion paradigms: pirkt (to buy) ― pērk (is buying) (open ē) ― pirk-a (was buying), tik-t (to get) ― tiek (is getting) ― tik-a (got), vilk-t (to drag) ― velk (is dragging) (open vowel e) ― vilk-a (dragged). It has long been established that such theoretical models cannot be applied when learning a foreign language, for example, English, German, Spanish or French. Methods for facilitating Latvian language acquisition and arranging Latvian verbs in clearly structured tables must be found. To create a system of verb conjugation examples which would be as comprehensible as pos-sible, the slightest differences between verb paradigms (mainly consonant and vowel alternations in the root) should be seen as prototypes for new conjugation models (Priedīte 1999).

1. Verb selectionThe list of verbs includes approximately 940 verbs. In comparison to the first

edition of „Darbības vārdu tabulas” (Verb Tables) (1998), this book provides an en-larged list of verbs which includes 1) prefix verbs (mainly verbs where the prefix changes the lexical meaning), for example, atbalstīt (to support), sastādīt (to com-pile), uzturēties (to stay), paredzēt (to foresee); 2) internationalisms, for example, modificēt (to modify), motivēt (to motivate), organizēt (to organise), prognozēt (to forecast), interesēties (to take an interest in); 3) more reflexive verbs; 4) more II and III conjugation verbs. The list of verbs compiled by Brigita Ceplīte and Laim-dots Ceplītis and found in „Latviešu valodas praktiskā gramatika” (Practical Latvian Grammar) (Ceplīte, Ceplītis 1997) was used for the selection of verbs. The majority of the verbs included in the previous tables (mainly I conjugation verbs) have been used in the new Latvian Verb Tables as well and have been supplemented with the most frequent verbs of the text corpus „Līdzsvarotais mūsdienu latviešu valodas tek-stu korpuss” (The Balanced Corpus of Contemporary Latvian Texts) (LVK2013) ― words occurring at least 100 times in the corpus (its volume is approximately 4.5 million running words) have been selected. Negative verbs, i.e., verbs compounded with the prefix ne-, are not included in the verb list. An exception is the irregular verb nebūt (not to be).

21


2. The structure of the bookAlong with the introduction and methodological guidelines, this book includes:list of verb tables;•142 verb tables or paradigms;•alphabetical list of verbs; •Latvian-Russian-English dictionary (with references to the respective verb con-

jugation tables);•Russian-Latvian dictionary;•English-Latvian dictionary.

2.1. List of verb tablesThe list of verb tables includes the following information: 1) number of the table

(see Fig. 1.a); 2) verb used to demonstrate the conjugation paradigm (see Fig. 1.b); 3) verbs which are conjugated in the same way as the example verb of the respective paradigm, if there are any. They are arranged alphabetically (see Fig. 1.c).

Verb tables are grouped according to the conjugation (not taking into account the division into subgroups): first, paradigms for irregular verbs are given (Tables no. 1-5); then, paradigms for II conjugation (Tables no. 6-13) and III conjugation verbs (tables no. 14-34); and last, paradigms for the verbs of the most diverse conjugation I are given (Tables no. 35-142). Verb tables for all conjugations (including irregular verbs) are arranged alphabetically by verbs used in the paradigm.

Fig. 1. A fragment of the list of verb tables



6. tabula dabūt

7. tabula darboties




a bc

22


The following aspects were taken into account compiling the verb paradigm ta-bles: 1) The verb’s belonging to a certain conjugation and group; 2) consonant or vowel alternation in the root; and 3) whether the verb is direct or reflexive.

Tables no. 1, 2, 4 and 5 show the conjugation of direct irregular verbs but Table no. 3 – the conjugation of the irregular verb doties (to go). Irregular verbs differ from other verbs both by their present and past tense stem and the formation of the person forms.

Tables no. 6-13 show the conjugation of both direct and reflexive II conjugation verbs. The II conjugation includes verbs with a suffix in the infinitive and the same number of syllables in the present and past tense stems (simple present first-person singular matches with the simple past first-person singular), e.g., (šodien) zīmēju ((to-day) I am drawing) ― (vakar) zīmēju ((yesterday) I was drawing). Verbs have been grouped in the tables according to their suffixes, for example, Table no. 9 shows the paradigm for direct verbs with the suffix -o-, whereas Table no. 7 ― the paradigm for reflexive verbs with the suffix -o-, and Table no. 12 ― the paradigm for direct verbs with the suffix -ā-.

Tables no. 14-34 show the conjugation of III conjugation verbs. The III con-jugation includes verbs with a suffix and one syllable less in the present tense stem than in the past tense stem (simple present first-person singular does not match sim-ple past first-person singular, for example, lasīt (to read) ― lasu ((I am) reading) ― lasīju ((I was) reading); gribēt (to want) ― gribu (I want) ― gribēju (I) wanted)). Tra-ditionally (Mllvg I 1959) III conjugation verbs are divided into two groups. The first group includes verbs ending with -īt (Table no. 17), -īties (Table no. 21), -ināt (Table No. 14), -ināties (Table no. 31) and the verb zināt (to know) (Table no. 34.). And, the 2nd group of the III conjugation includes verbs ending with -ēt (Table no. 18), -ēties (Table no. 30).

Separate conjugation paradigms are given to the III conjugation verbs with sound alternations in the root:

Table no. 15 ― consonant alternation at the end of the root: atsacīties (to re-fuse) ― atsakās (is refusing) ― atsacījās (refused);

Table no. 19 ― alternation caused by the consonant j: gulēt (to sleep) — guļ (is sleeping) — gulēja (slept);

Table no. 20 ― consonant alternation at the end of the root: mācēt (to know) ― māk (knows) ― mācēja (knew);

Table no. 22 ― alternation of the open and closed vowel e: peldēties (to swim) (closed e) ― peldas (is swimming) (open e) ― peldējās (swam) (closed e);

Table no. 23 ― alternation of the open and closed vowel ē: pētīt (to investigate) (closed ē) ― pēta (is investigating) (open ē) ― pētīja (investigated) (closed ē);

Tables no. 24 and 25 ― consonant alternation at the end of the root (g ― dz): rau-dzīt (to try) ― rauga (is trying) ― raudzīja (tried), raudzīties (to gaze) ― raugās (is gazing) ― raudzījās (gazed); furthermore, the ending of the direct verb in the third-person present tense form is -a;

Table no. 26 ― alternation of the open and closed vowel e: redzēt (to see) (closed e) ― redz (sees) (open e) ― redzēja (saw) (closed e);

23


Table no. 27 ― consonant alternation at the end of the root (k ― c): sacīt (to say) ― saka (is saying) ― sacīja (said);

Table no. 28 ― consonant alternation at the end of the root (d ― ž): sēdēt (to sit) ― sēž (is sitting) ― sēdēja (sat);

Table no. 29 ― consonant alternation at the end of the root (c ― k), alternation of the open and closed vowel e in the root: tecēt (to flow) (closed e) ― tek (is flowing) (open e) ― tecēja (flowed) (closed e);

Table no. 32 ― consonant alternation at the end of the root (dz — g): vajadzēt (to need) ― vajag (needs) ― vajadzēja (needed);

Table no. 33 ― alternation of the open and closed vowel ē: veltīt (to dedicate) (closed ē) ― velta (is dedicating) (open ē) ― veltīja (dedicated) (closed ē).

Tables no. 34-142 show paradigms for conjugating the diverse I conjugation verbs. Traditionally, I conjugation verbs are divided into five groups (Ceplīte, Ceplī-tis 1997; Mllvg I 1959).

Tables no. 37, 47, 48, 78, 87, 88, 91, 92, 93, 95, 100, 113, 114, 115, 119, 138 and 139 show the conjugation paradigm for the I conjugation verbs of the first group.

Tables no. 37, 114 and 115 show the conjugation paradigm for the reflexive I con-jugation verbs of the first group whose root in all three stems (the infinitive, present and past) is the same. Conjugation of the direct verbs is shown in different tables because the present tense second-person singular has consonant alternations: g > dz (augu ((Iam) growing), audz ((you are) growing), auga (grew), etc.); k > c (sāku) ((I am) starting), sāc ((you are) starting), sāk (is starting), etc.).

Tables no. 47, 48, 87, 88, 93, 95, 138 and 139 demonstrate the conjugation of the I conjugation verbs with the alternation of the open and closed e, ē in the stem, for example, bēgt (to flee) (closed ē) ― bēg (is fleeing) (open ē) ― bēga (fled) (closed ē) (Table no. 47); ņemt (to take) (closed e) ― ņem (is taking) (open e) ― ņēma (took) (closed ē) (Table no. 95). Along with the alternation of the open and closed vowels e, ē, principal forms in the infinitive can have an alternation caused by the consonant t, for example, nest (to carry) (closed e) ― nes (is carrying) (open e) ― nesa (carried) (closed e) (Table no. 93).

Table no. 100 shows the conjugation paradigm for I conjugation verbs of the 1st group with a long vowel ī in the infinitive, and -in- in the present and past tense roots: pīt (to weave) ― pin (is weaving) ― pina (wove). Verbs shown in Table no. 113 also have the long vowel ī in the infinitive, but in the present and past tense the roots end with -ij: rīt (to swallow) ― rij (swallows) ― rija (swallowed).

The verb shown in Table no. 78 has -ie- in the infinitive, -ej in the present and -ēj- in the past: liet (to pour) — lej (is pouring) — lēja (poured).

Tables no. 49, 54, 54, 89, 99, 133, 135 and 140 show verbs with a vowel alterna-tion in the stem, for example, pirkt (to buy) ― pērk (is buying) ― pirka (was buy-ing) (Table no. 99); migt (to be falling asleep) ― mieg (is falling asleep) ― miga (was falling asleep) (Table no. 89). According to the traditional classification, these are I conjugation verbs of the 2nd group. Although the verbs tikt (to get), tikties (to meet) and likt (to place), likties (to seem) belong to different groups of the I conju-

24


gation, they, as well as their derivations (satikt (to meet), iztikt (to get by), palikt (to stay), notikt (to happen), pietikt (to suffice) and izlikties (to pretend)), are conjugated in the same way. See Tables no. 135 and 136.

The I conjugation verbs of the 3rd group have a vowel alternation in the root: a ― o [uo]: a in the infinitive and past tense root, o [uo] in the present tense (Ta-

bles no. 36, 108, 111, 112 and 141), for example, zagt (to steal) ― zog (is stealing) ― zaga (was stealing) (Table no. 141), atrast (to find) ― atrod (finds) ― atrada (found) (Table no. 36); rakt (to dig) ― rok (is digging) ― raka (was digging) (Table no. 111); rasties (to emerge) ― rodas (is emerging) ― radās (emerged) (Table no. 112);

i ― ī: the short vowel i in the infinitive and past tense root (Tables no. 69, 70 and 96), for example, krist (to fall) ― krīt (is falling) ― krita (was falling) (Table no. 69); kristies (to drop) ― krītas (is dropping) ― kritās (was dropping) (Table no. 70), patikt (to like) ― patīk (likes) ― patika (liked) (Table no. 96);

u ― ū: u in the infinitive and past tense root, ū in the present tense root: (Ta-bles no. 44, 62, 63, 67 and 142), for example, brukt (to crumble) ― brūk (is crum-bling) ― bruka (was crumbling) (Table no. 44); pazust (to disappear) ― pazūd (is disappearing) ― pazuda (disappeared) (Table no. 142).

Tables no. 38, 43, 79 and 120 demonstrate the conjugation of the I conjugation verbs of the 3rd group where the consonant n is added to the present tense root, for example, skriet (to run) ― skrien (is running) ― skrēja (ran) (Table no. 120), aut (to dress) ― aun (is dressing) ― āva (was dressing) (Table no. 38).

Many I conjugation verbs of the 4th group have an alternation caused by the consonant j in the present tense. The conjugation of these verbs is shown in different tables according to which consonants alternation:

l ― ļ: celt (to build) ― ceļ (is building) ― cēla (was building) (Table no. 45), celties (to get up) ― ceļas (is getting up) ― cēlās (was getting up) (Table no. 46), kult (to whip) ― kuļ (is whipping) ― kūla (whipped) (Table no. 71), kalt (to forge) ― kaļ (is forging) ― kala (was forging) (Table no. 86);

s ― š: melst (to tell fibs) ― melš (is telling fibs) ― melsa (was telling fibs) (Table no. 55), plēst (to tear) ― plēš (is tearing) ― plēsa (was tearing) (the root vowel also alternations, Table no. 102), post (to tidy) ― poš (is tidying) ― posa (was tidying) (Table no. 106), posties (to get ready) ― pošas (is getting ready) ― posās (was getting ready) (Table no. 107), pūst (to blow) ― pūš (is blowing) ― pūta (blew) (past tense stem ending with a t, Table no. 109), pūsties (to sulk) ― pūšas (is sulking) ― pūtās (sulked) (past tense stem ending with a t, Table no. 110);

z ― ž: berzt (to scrub) ― berž (is scrubbing) ― berza (scrubbed) (Table no. 39), berzties (to rub (oneself)) ― beržas (is rubbing) ― berzās (rubbed) (Table no. 40), lauzt (to break) ― lauž (is breaking) ― lauza (was breaking) (Table no. 75), lauzties (to struggle) ― laužas (is struggling) ― lauzās (struggled) (Table no. 76);

p ― pj: kāpt (to climb) ― kāpj (is climbing) ― kāpa (was climbing) (Table no. 65), slēpt (to hide (something)) ― slēpj (is hiding) ― slēpa (was hiding) (Table no. 123), slēpties (to hide (oneself)) ― slēpjas (is hiding) ― slēpās (was hiding) (Table no. 124);

b ― bj: glābt (to rescue) ― glābj (is rescuing) ― glāba (was rescuing) (Table no. 56), glābties (to save (oneself)) ― glābjas (is saving) ― glābās (was saving) (Table no. 57);

25


m ― mj: lemt (to decide) ― lemj (is deciding) ― lēma (decided) (the root vowel also alternations, Table no. 77), stumt (to push) ― stumj (is pushing) ― stūma (was pushing) (the root vowel also alternations, Table no. 127);

k ― c: jaukt (to mix) ― jauc (is mixing) ― jauca (was mixing) (Table no. 60), jaukties (to interfere) ― jaucas (is interfering) ― jaucās (was interfering) (Table no. 61);

g ― dz: lūgt (to ask) ― lūdz (is asking) ― lūdza (asked) (Table no. 81), lūgties (to plead) ― lūdzas (is pleading) ― lūdzās (pleaded) (Table no. 82), degt (to light) ― dedz (is lighting) ― dedza (was lighting) (the root vowel also alternations, Table no. 117), dergties (to feel disgust) ― derdzas (is feeling disgust) ― derdzās (felt dis-gust) (the root vowel also alternations, Table no. 118), slēgt (to close) ― slēdz (is closing) ― slēdza (was closing) (the root vowel also alternations, Table no. 121), slēgties (to lock) ― slēdzas (is locking) ― slēdzās (was locking) (the root vowel also alternations, Table no. 122).

Tables no. 73, 74 and 131 show the conjugation of the I conjugation verbs of the 4th group whose root in the infinitive ends with an s, in the present tense ― with a ž, and in the past tense ― with a d, for example, laist (to let) ― laiž (is letting) ― laida (was letting) (Table no. 73); laisties (to take flight) ― laižas (is taking flight) ― laidās (took flight) (Table no. 74).

Tables no. 41, 58, 59, 64, 80, 83, 90, 94, 97, 104 and 116 show the conjugation paradigm for the I conjugation verbs of the 5th group, i.e., the conjugation of verbs whose present tense stems end with -st-, for example, silt (to grow warm) ― silst (is growing warm) ― sila (grew warm) (Table no. 116), kalst (to wither) ― kalst (is withering) ― kalta (was withering) (Table no. 64), gūt (to gain) ― gūst (is gain-ing) ― guva (gained) (Table no. 58), atzīties (to confess) ― atzīstas (is confessing) ― atzinās (confessed) (Table no. 59). The final consonants of the past tense stems of these verbs are different.

Changes in the pronunciation of the closed and open e, ē are characteristic to the I conjugation verbs dzert (to drink), ķert (to catch), svērt (to weigh), tvert (to seize), pērt (to flog), bērt (to pour), etc. in the simple present and forms inflected from the present tense stem, if an r is at the end of the verb root, for example, beru ((I am) pouring), (viņš) ber, ((he is) pouring), beram ((we are) pouring), berat ((you are) pouring); berot ((while) pouring), jāber (must pour), berošs (pouring), berams (pour-able), beram (let’s pour). Historically these forms included the palatalised ŗ which serves as a narrowing sound and can still be heard in the speech of some people: es beŗu (I am pouring), viņš beŗ (he is pouring), mēs beŗam (we are pouring), jūs beŗat (you are pouring), beŗot ((while) pouring), jābeŗ (must pour), beŗams (pourable) (for comparison: celt (to build) ― ceļu ((I am) building), ceļ ((he/she is) building), ceļam ((we are) building), jāceļ (must build), ceļot ((while) building). Although many speakers do not abide by these norms, it has to be remembered that they are still effective. As the majority of Latvian speakers do not abide by this norm, both the conjugation scheme corresponding to the current language norms (see Tables no. 51 and 128) and the one mostly in use in practice (see Tables no. 52 and 129) are given.

26


2.2. Index of verbs and their principal forms: principal formsThe alphabetical list of verbs provides verb principal forms ― the infinitive, pre-

sent and past ― and a reference to the respective paradigm (table). Although in Latvian linguistic literature the first-person forms are usually given

as the principal forms (Ceplītis, Ceplīte 1997; Guļevska, Miķelsone, Porīte 2002; Mllvg I 1959, 665–666), in this book the list of principal forms gives the third-person forms because it is easier to form conjugation forms from them. It has also been done this way because there are many verbs in Latvian which are not usually used in the first person, for example, snigt (to snow), līt (to rain) and quite often the first-person forms are the same in the present and past tense, for example, zīmēt (to draw) ― zīmēju ((I am) drawing) ― zīmēju ((I was) drawing), saukt (to call) ― saucu ((I am) calling) ― saucu ((I was) calling). All verbs can be used in the third person, thus it is reasonable to recognise it as the principal form of the present and past tenses. (Nītiņa 2001, 66)

The following forms can be inflected from the infinitive stem which is formed by omit-ting the infinitive ending -t (for direct verbs) or -ties (for reflexive verbs), for example, cel-t (to build), cel-ties (to get up), skatī-ties (to watch), mācī-t (to teach), mācī-ties (to learn):

simple future forms of the indicative — cel-šu, cel-si, cel-s, cel-sim, cel-sit /cel-siet; skatī-šos, skatī-sies, skatī-sies, skatī-simies, skatī-sities/skatī-sieties;

2) future form of the relative — cel-šot, skatī-šoties;3) conditional form ― cel-tu, skatī-tos;4) the participle with -dams (-damies) ― cel-dams, skatī-damies;5) the participle with -ts ― cel-ts, skatī-ts.(Ceplītis, Ceplīte 1997, 72)The present tense stem can be inflected from the present tense third-person

form ― a stem which is formed by either omitting the ending -a, -as or -ās, if the respective verb has it, or by adding -j (Nītiņa 2001, 67), for example, ceļ, skat- (skatās), runā-j-, dzīvo-j-.

The following forms are derived from the present tense stem:1) present tense forms of the indicative ― ceļ-u, cel, ceļ, ceļ-am, ceļ-at; skat-os, skat-

ies, skat-ās, skat-āmies, skat-āties; runā-j-u, runā, runā, runā-j-am, runā-j-at;2) imperative forms ― cel, cel-iet, skat-ies, skat-ieties;3) debitive form ― jā-ceļ, jā-skatās, jā-runā;4) present tense forms of the relative ― ceļ-ot, skat-oties;5) the participle with -ošs ― ceļ-ošs, runā-j-ošs;6) the participle with -ams, -āms ― ceļ-ams, runā-j-ams;7) the participles with -am (-amies), -ām, (-āmies), -ot (-oties).The past tense stem is formed from the past tense third-person form ― by omit-

ting the ending -a, -as or -ās, if the respective verb has it, for example, cēl- (cēla), skatīj- (skatījās), runāj- (runāja), dzīvoj- (dzīvoja).

The following forms are derived from the past tense stem:1) past tense forms of the indicative ― cēl-u, cēl-i, cēl-a, cēl-ām, cēl-āt; skatīj-os,

skatīj-ās, skatīj-āmies, skatīj-āties;2) the participle with -is, -usi, for example, cēl-is, cēl-usi; skatīj-ies, skatīj-usies.

27


2.3. Structure of the verb tablesEvery verb conjugation paradigm has been given a number (i.e., table number)

which can be found above every table (see Fig. 2.a). The number is given in the list of verb tables (see page 51–55), in the list of verb principal forms (see page 198–215), and also in the dictionaries. The tables have been compiled omitting all the informa-tion that is not crucial ― if the forms repeat, they are given only once.

The endings (simple tenses of the indicative), the terminations (relative and con-ditional, participles) and the prefix jā- (debitive) are highlighted with a different colour.

The tables provide grammatical category notations mostly of Latvian origin. The respective international notations can be found in Chapter 5 of „Methodological guidelines”.

Three principal forms are given at the top of each table: the infinitive, the present and the past (third-person form), see Fig. 2.b. In Latvian all the verb forms are in-flected from these three formative stems: the infinitive, the present and the past.

Simple present forms are inflected from the present stem with the respective per-son endings. Besides, when conjugating a verb, the stem remains the same in all forms, with the exception of the second-person singular where the alternation of the last consonant of the stem is possible, for example, ļ > l (ceļu ((I am) building), ceļ ((he/she is) building), ceļam ((we are) building), ceļat ((you are) building) ― cel (build)), š > s / t (pūšu ((I am) blowing), pūš ((he/she is) blowing), pūšam ((we are) blowing), pūšat ((you are) blowing) ― pūt (blow)); k > c (velku ((I am) pulling), velk ((he/she) is pulling), velkam ((we are) pulling), velkat ((you are) pulling) ― velc (pull)). The changes in the present tense second-person singular is one of the rea-sons why verb conjugation paradigms are so varied.

Simple past forms are inflected from the past tense stem with the respective per-son endings. All verbs in the past have the same ending paradigm.

The verb tables also give the possible participles, with declinable and semi-declin-able participles showing feminine and masculine singular and plural forms. There are also verbs for which all verb forms are not possible because they are limited, for instance, by their lexical meaning (see Tables no. 3, 7, 8 and 29).

Simple future forms are inflected from the infinitive stem with the suffix -s- or -š- (first-person singular) and the endings of the future person forms. Second-person plural has two possible endings: the ending -it (-ities) is the recommended one; how-ever, -iet (-ieties) is used more often in the language practice.

Conditional forms are inflected by adding a formant -tu (-tos) to the infinitive stem. Before the formant -tu (-tos) there is always a open vowel e, ē.

For the imperative, the verb tables give only the second-person singular and plu-ral forms. The second-person plural is inflected by adding a formant -iet (-ieties) to the present tense stem. The second-person singular in the imperative matches with the present tense second-person in the indicative.

The imperative is not used in the first-person singular. Other person forms of the imperative match other verb forms and are quite rarely used in language practice: the simple future (more rarely – the present) first-person plural in the indicative is

28


127





1 2 7 . t a b u l a








Saliktā tagadne



3. ir ir

Saliktā pagātne



3. bija bija

Saliktā nākotne






jāstumj

e̹sot

jāstumj

būtu

jāstumj


Fig. 2. Example of a table

a b

29


used as an imperative, for example, rakstīsim! (rakstām!) (let’s write!); whereas as an imperative in the third person the simple present third-person form in the indicative with the particle lai is used, for example, lai lasa! (let them read!).

There are two voices in Latvian: active voice and passive voice. Depending on the lexical meaning, the word can be used either in both voices, if the verb is transitive, i.e., it names an action which is directed towards an object in the accusa-tive without a preposition, for example, nest somu (to carry a bag), rakt zemi (to dig the ground), lasīt grāmatu (to read a book) (VPSV 2007, 285), or in the active voice only, if the verb is intransitive, for example, gurt (to get tired), ciemoties (to be visit-ing). In some cases the passive voice forms can be inflected from intransitive verbs as well. The verb conjugation paradigms do not show how the passive voice verb forms are inflected ― if only the lexical meaning permits it, the passive verb forms are inflected by combining the auxiliary verb tikt (to get) (more rarely ― kļūt (to become)) in the simple tenses and būt (to be) in the perfect tenses with a past pas-sive participle, for example, tiek lemts (is being decided), top celts (is being built); ir nolemts (has been decided), ir uzcelts (has been built) (see Table no. 1).

Īstenības izteiksme (Indicative)

Persona(Person)

Vienkāršā tagadne(Simple present)

Vienkāršā pagātne(Simple past)

Vienkāršā nākotne(Simple future)

Viensk.1. tieku

glābts, -tatiku

glābts, -tatieku

glābts, -ta2. tiec tiki tiec3. tiek tika tiek

Daudzsk.1. tiekam glābti,

-tas

tikāmglābti, -tas

bijuglābti, -tas2. tiekat tikāt biji

3. tiek tika bijaPersona(Person)

Saliktā tagadne(Present perfect)

Saliktā pagātne(Past perfect)

Saliktā nākotne(Future perfect)

Viensk.1. esmu

glābts, -tabiju

glābts, -tatieku

glābts, -ta2. esi biji tiec3. ir bija tiek

Daudzsk.1. esam glābti,

-tas

tikāmglābti, -tas


3. ir tika bija

Persona(Person)


Vienkāršā pagātne(Simple past)

Vienkāršā nākotne(Simple future)

Viensk.1.

jātiek glābtam, -tai bija jātiek glābtam, -tai būs

jātiek glābtam, -tai2.3.

Daudzsk.1.

jātiek glābtiem, -tām

bija jātiek

glābtiem, -tām

būs jātiek glābtiem, -tām2.

3.

Vajadzības izteiksme (Debitive)

30


2.4. Latvian-Russian-English, Russian-Latvian and English-Latvian dictionariesAs the tables are intended for a wide range of users, three dictionaries have been

added to them: Latvian-Russian-English, Russian-Latvian and English-Latvian. In all dictionaries, as well as in the list of verb principal forms, the table, i.e., the conju-gation paradigm, number has been given for each verb.

If parallel forms are possible, i.e., a verb can be conjugated in various ways (for example, the verb pētīt (to investigate) can be conjugated both as a II and as a III conjugation verb), these parallel forms and two different paradigms are given. See Tables no. 10 and 23.

3. PronunciationIn the pronunciation of verb forms, the use of phonemes [e], [ē], [ȩ], [], and,

sometimes, of phonemes [o], [ō], [uo] causes certain difficulties. It is made difficult by the peculiarities of the Latvian script, because 1) in scripture the short closed vowel [e] and the short open vowel [ȩ] are represented by a single letter e; 2) the long closed vowel [ē] and the long open vowel [] are represented by a single letter ē; 3) whereas the letter o represents the diphthong [uo], the short vowel [o] and the long vowel [ō]. This is how these vowels are designated in the traditional (local) transcrip-tion system or the Latvian Phonetic Alphabet (LPA) which is different from the in-ternational transcription system based on the International Phonetic Alphabet (IPA). Here is the comparison of the two notations:

Persona(Person)


Saliktā tagadne(Present present)

Viensk.(Singular)

1.tiekot glābts, -ta esot glābts, -ta2.

3.

Daudzsk.(Plural)

1.tiekot glābti, -tas bija

jātiek glābti, -tas2.3.

Persona(Person)


Saliktā tagadne(Present present)

Viensk.(Singular)

1.tiktu glābts, -ta būtu glābts, -ta2.

3.

Daudzsk.(Plural)

1.tiktu glābti, -tas būtu glābti, -tas2.

3.

Atstāstījuma izteiksme (Relative)

Vēlējuma izteiksme (Conditional)

Table no. 1. Inflection of passive voice forms (verb to save)

31


The pronunciation of the letter o in verbs does not usually present any difficulties to Latvians. The Latvians feel when the diphthong o [uo] or the short or long vowel o should be used. In verbs of Latvian origin (inherited verbs) the o is always prono-unced as the diphthong [uo], for example, dot (to give), doties (to go), darboties (to function), baiļoties (to fear), viesoties (to be visiting), post (to tidy), but in the root of borrowed verbs – as the vowel [ō], e.g., pozēt (to pose) or [o], e.g., informēt (to in-form), konstatēt (to establish), kompensēt (to compensate), prognozēt (to forecast), or-ganizēt (to organise). In all verbs, which have been given as the example words of the conjugation paradigm, the letter o is to be read as a diphthong – in the root, prefixes, suffixes and endings, for example, soļot (to march), soļoju ((I am) marching), soļoja ((he/she) marched), soļo ((he is/they are) marching), soļojošs (marching), soļodams ((while) marching), etc.; glābjošs (saving), glābjot ((while) saving), etc.

Whether the letters e, ē should be read as closed or open vowels is determined by both positional and historical terms. To help language learners in ascertaining the correct pronunciation of the vowels e, ē in each word form, it has been specified in the verb tables.

If it is necessary, the pronunciation of the vowel e, ē in the alphabetical list of verbs is specified only for the present and past forms, mostly in cases when the present and past forms contain the vowels e or ē of the same quantity but of a dif-ferent quality. The pronunciation is given in square brackets, using the symbols of the International Phonetic Alphabet, for example, lenkt (to pursue) ― lenc [lænʦ] (is pursuing) — lenca [lenʦɑ] (pursued), jēgt (to comprehend) — jēdz [ʝæːʣ] (compre-hends) — jēdza [ʝeːʣɑ] (comprehended).

4. Examples of table usageTo find out how to conjugate a verb:1) find the necessary verb in the „Index of verbs and their principal forms”; 2) find out what the principal forms of the chosen verb are and its conjugation

example (see the table number); 3) find the respective table demonstrating the conjugation of the chosen verb;4) see the list of tables (see page 51–55) to find other verbs conjugated in the same

way.The necessary verb can also be searched for in the „List of verb tables”; unless it is

an example verb, it could be harder to find it in this list.

L e t t e r I PA s y m b o l s L PA s y m b o l s

e e ee æ ȩē eː ēē æː o ɔ oo ɔː oo u͜o uo

32


For instance, the easiest way to find out how the verb sviest (to throw) is conju-gated, is to find it in the alphabetical list. The list provides all the principal forms of the necessary verb, i.e., sviest (to throw) — sviež (is throwing) — svieda (threw), and indicates that it is conjugated in accordance with Table no. 73 which can be found on page 128. Once you open Table no. 73, you can see that the provided example word is the verb laist (to let). This means that the verb sviest (to throw) is conjugated in the same way as the verb laist (to let), i.e., just like for the verb sviest (to throw), its root in the present tense also ends with the consonant ž and in the past tense with the consonant d. To find out if there are other verbs which are conjugated in the same way as sviest (to throw) and laist (to let), open the „List of verb tables” (page 54) and check if there are other verbs in the column of Table no. 73. Indeed, there are other verbs – the verbs atlaist (to dismiss), aust (to weave), glaust (to smooth), grūst (to push), kost (to bite), ost (to smell), paust (to express), skaust (to envy), snaust (to doze), spiest (to press), spraust (to stick), spriest (to judge), šķiest (to waste), ziest (to smear), zīst (to suck) are also conjugated in the same way as laist (to let).

The table users should pay close attention to seemingly similar verbs. For in-stance, after learning how the verbs pīt (to braid), tīt (to wrap), mīt (to tread), šķīt (to pick (flower)), trīt (to sharpen) are conjugated, the language user might wrongly think that vīt (to weave) is also conjugated in the same way and that it is alright to say vakar mēs vinām vainagu (yesterday we wove* a crown) However, the present and past tense stems of this verb end with -ij-, thus the present and past forms have to be inflected from the stem vij-: šodien mēs vijam vainagu, vakar mēs vijām vainagu (today we are weaving a crown, yesterday we wove a crown).

5. The most important terms

L a t v i a n t e r m I n t e r n a t i o n a l t e r m i n L a t v i a n E n g l i s h t e r m

atgriezeniskais darbības vārds refleksīvais verbs reflexive verb atstāstījuma izteiksme relatīvs relative celms stemciešamā kārta pasīvs passive voicedarāmā kārta aktīvs active voicedarbības vārds verbs verbdaudzskaitlis pluraldzimte: sieviešu dzimte, vīriešu dzimte

gender: feminine, masculine

izteiksme mods moodīstenības izteiksme indikatīvs indicative kārta voice

konjugācija conjugationlaiks: darbības vārda laiks tense: verb tense

33


SourceLVK2013 ― Līdzsvarots mūsdienu latviešu valodas tekstu korpuss 2013

Ceplītis, Laimdots, Ceplīte, Brigita. Latviešu valodas praktiskā gramatika. Rīga: Zvaigzne ABC, 1997.

LiteratureAndronovs, Aleksejs. Pārdomas par verba locīšanu latviešu valodā. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A. Rīga, 1997, 51. sēj., nr. 3./4. (590./591.), pp. 30–35.


Guļevska, Dainuvīte, Miķelsone, Aina, Porīte, Tamāra. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Rīga: Avots, 2002.

Mllvg I 1959 ― Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika. I. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas izdevniecība, 1959.



VPSV ― Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. Rīga, 2007.

L a t v i a n t e r m I n t e r n a t i o n a l t e r m i n L a t v i a n E n g l i s h t e r m

līdzskaņu mija consonant alternationlocījums caselocīt verbu konjugēt to conjugatelocīšana konjugēšana conjugationnākotne futūrs futurenekārtnais darbības vārds/verbs irregular verb nenoteiksme infinitīvs the infinitivepagātne pastpatskaņu mija vowel alternationpavēles izteiksme imperatīvs imperative persona persona personsaliktā nākotne futūrs II future perfectsaliktā pagātne pluskvamperfekts past perfectsaliktā tagadne perfekts present perfectsaliktais laiks perfect tenseskaitlis numbertagadne prēzents presentvajadzības izteiksme debitīvs debitive vēlējuma izteiksme kondicionālis conditionalvienskaitlis singular

34


Методические указания

Обычно (Mllvg I 1959, 667–682 и пр.) глаголы латышского языка делятся на три спряжения, при этом первое и третье спряжения делятся на подгруппы, но для изучающих язык подобный подход слишком поверхностен. Напр., во 2-ю группу I спряжения входят глаголы, основа настоящего времени которых отличается от основы прошедшего времени и инфинитивной основы тем, что в ней чередуются гласные: в инфинитивной основе используется гласный i, а в ос-нове настоящего времени – широкие гласные e, ē или ie. Однако с точки зрения изучающего язык существуют три возможные парадигмы спряжения глаголов: pirkt (покупать) – pērk (покупает, широкая ē) – pirk-a (покупал), tik-t (попасть) – tiek (попадает) – tik-a (попал), vilk-t (тянуть) – velk (тянет, широкая e) – vilk-a (тянул). Уже давно известно, что подобные теоретические модели не помогают учащимся освоить грамматику иностранных языков, например английского, не-мецкого, испанского или французского. Надо искать возможность облегчить изучение латышского языка и упорядочить глаголы в наглядных таблицах. Чтобы создать по возможности наиболее полную систему образцов спряжения глаголов, каждое малейшее отличие парадигмы отдельного глагола (в основном чередование согласных и гласных в корне) следует считать прототипом новой модели спряжения (Priedīte 1999).

1. Отбор глаголовВ перечень глаголов вошло около 940 единиц. По сравнению с первым из-

данием «Таблицы глаголов» (Darbības vārdu tabulas, 1998), в данном пособии список глаголов расширен: в него вошли: 1) префиксальные глаголы (в основ-ном те, у которых приставка меняет лексическое значение), напр. atbalstīt (под-держать), sastādīt (составить), uzturēties (находиться), paredzēt (предвидеть); 2) интернационализмы, напр. modificēt (модифицировать), motivēt (мотивиро-вать), organizēt (организовать), prognozēt (прогнозировать), interesēties (инте-ресоваться); 3) больше возвратных глаголов, 4) больше глаголов II и III спря-жения. Для отбора глаголов использовался список, составленный Бригитой Цеплите и Лаймдотсом Цеплитисом, который можно найти в «Практической грамматике латышского языка» («Latviešu valodas praktiskajā gramatikā» Ceplīte, Ceplītis 1997). При создании нового пособия «Таблицы глаголов латышского языка» использовалась большая часть глаголов, включенных в таблицы пре-дыдущего издания (в основном I спряжения), которая была дополнена глаго-лами, наиболее часто используемыми в «Сбалансированном корпусе современ-ных латышских текстов» («Līdzsvarotais mūsdienu latviešu valodas tekstu korpuss» LVK2013) – были выбраны те глаголы, которые встречаются в корпусе (общий объем – около 4,5 млн использованных слов) минимум 100 раз. Отрицательные глаголы, т. е., глаголы, произведенные при помощи приставки ne- (не), в спи-сок глаголов не включались. Исключение составляет лишь неправильный глагол nebūt (не быть).

35


2. Структура книгиВ пособие «Таблицы глаголов латышского языка», помимо предисловия и

методических указаний, входят:•список таблиц глаголов;•142 таблицы, или парадигмы, глаголов;•алфавитный перечень глаголов;•латышско-русско-английский словарь (плюс сноска на таблицу спряжения

конкретного глагола);•русско-латышский словарь;•англо-латышский словарь.

2.1. Список таблиц глаголов

В список таблиц глаголов включена следующая информация: 1) номер та-блицы (см. рис. 1a); 2) глагол, используемый в примере парадигмы спряжения (см. рис. 1б); 3) глаголы, если таковые есть, которые спрягаются так же, как служащий образцом конкретной парадигмы глагол; такие глаголы расставлены в алфавитном порядке (см. рис. 1в).

Таблицы глаголов распределены по группам согласно спряжению (не учиты-вая их распределение по подгруппам): прежде всего даются парадигмы для не-правильных глаголов (табл. 1–5), затем – для глаголов II спряжения (табл. 6–13) и III спряжения (табл. 14–34), последними приведены парадигмы наиболее раз-нообразных глаголов I спряжения (табл. 35–142). Таблицы глаголов каждого спряжения (в т. ч. неправильных) составлены в алфавитном порядке после ис-пользуемого в парадигме глагола.

Рис. 1. Фрагмент списка таблиц глаголов



6. tabula dabūt

7. tabula darboties




a bc

36


При создании таблиц парадигмы глаголов, учитывалось следующее: 1) при-надлежность глагола к конкретному спряжению и группе; 2) чередование со-гласных или гласных в корне слова; 3) то, является глагол невозвратным или возвратным.

В таблицах 1, 2, 4, 5 отображено спряжение невозвратных неправильных гла-голов, а в таблице 3 – спряжение возвратного неправильного глагола doties (от-правляться). Неправильные глаголы отличаются от правильных как основой настоящего и прошедшего времени, так и образованием личных форм.

В таблицах 6–13 показано спряжение как невозвратных, так и возвратных глаголов II спряжения. Ко II спряжению относятся суффиксальные глаголы, основа настоящего и прошедшего времени которых состоит из одинакового ко-личества слогов (форма 1-го лица единственного числа простого настоящего времени совпадает с формой 1-го лица единственного числа простого прошед-шего времени), напр., zīmēju (сегодня я рисую) – zīmēju (вчера я рисовал). Глаголы распределены по группам в зависимости от суффикса, напр., в табл. 9 дана пара-дигма формирования невозвратных глаголов, образуемых с помощью суффикса -o-, в табл. 7 – парадигма формирования возвратных глаголов, образуемых с помощью суффикса -o-, а в табл. 12 – парадигма формирования невозвратных глаголов, образуемых с помощью суффикса -ā-.

В таблицах 14–34 показаны глаголы III спряжения. К III спряжению отно-сятся образуемые при помощи суффикса глаголы, у которых в настоящем вре-мени основа на один слог короче, чем основа прошедшего времени (1-е лицо единственного числа простого настоящего времени не совпадает с 1-м лицом единственного числа простого прошедшего времени, напр., читать: lasīt – lasu – lasīju; хотеть: gribēt – gribu – gribēju). Обычно (Mllvg I 1959) глаголы III спряжения делятся на две группы. К 1-й группе относятся глаголы, закан-чивающиеся на -īt (табл. 17), -īties (табл. 21), -ināt (табл. 14), -ināties (табл. 31), и глагол zināt – знать (табл. 34). Во 2-ю группу III спряжения входят глаголы, заканчивающиеся на -ēt (табл. 18) и -ēties (табл. 30).

Отдельные парадигмы спряжения даются для тех глаголов III спряжения, в корне которых меняются звуки:

табл. 15 – чередование согласных в конце корня: atsacīties – atsakās – atsacījās (отказаться – отказывается – отказался);

табл. 19 – определенное чередование согласного j в конце корня: gulēt – guļ – gulēja (спать – спит – спал);

табл. 20 – чередование согласных в конце корня: mācēt – māk – mācēja (уметь – умеет – умел);

табл. 22 – чередование широкого и узкого гласного e: peldēties (узкое e) – peldas (широкое e) – peldās (узкое e) (купаться – купается – купался);

табл. 23 – чередование широкого и узкого гласного ē: pētīt (узкое ē) – pēta (широкое ē) – pētīja (узкое ē) (изучать – изучает – изучал);

табл. 24, 25 – чередование согласных в конце корня (g – dz): raudzīt – rauga – raudzīja, raudzīties – raugās – raudzījās (смотреть – смотрит – смотрел, смо-треться – смотрится – смотрелся); при этом невозвратная глагольная форма в

37


3-м лице настоящего времени имеет окончание -a;табл. 26 – чередование широкого и узкого гласного e: redzēt (узкое e) – redz

(широкое e) – redzēja (узкое e) (видеть – видит – видел);табл. 27 – чередование согласных в конце корня (k – c): sacīt – saka – sacīja

(говорить – говорит – говорил);табл. 28 – чередование согласных в конце корня (d – ž): sēdēt – sēž – sēdēja

(сидеть – сидит – сидел);табл. 29 – чередование согласных в конце корня (c – k), в корне чередуются

широкий и узкий гласный e: tecēt (узкое e) – tek (широкое e) – tecēja (узкое e) (течь – течет – тек);

табл. 32 – чередование согласных в конце корня (dz – g): vajadzēt – vajag – vajadzēja (требоваться – требуется – требовалось);

табл. 33 – чередование широкого и узкого гласного e: veltīt (узкое e) – velta (широкое e) – veltīja (узкое e) (посвящать – посвящает – посвятил).

В таблицах 34–142 показаны многообразные парадигмы изменения глаголов I спряжения. Обычно глаголы I спряжения делятся на пять групп (Ceplīte, Ceplītis 1997; Mllvg I 1959).

В таблицах 37, 47, 48, 78, 87, 88, 91, 92, 93, 95, 100, 113, 114, 115, 119, 138 и 139 дана парадигма изменения глаголов 1-й группы I спряжения.

В таблицах 37, 114 и 115 дается парадигма спряжения невозвратных и воз-вратных глаголов 1-й группы I спряжения, корень которых во всех трех основах (инфинитивной, основе настоящего и прошедшего времени) является одинако-вым. Спряжение невозвратных глаголов показано в разных таблицах, потому что в глаголах 2-го лица единственного числа настоящего времени наблюдается чередование согласных: g > dz (augu, audz, auga (расту, растет, рос) и т. д.); k > c (sāku, sāc, sāka (начинаю, начинает, начинал) и т. д.).

В таблицах 47, 48, 87, 88, 93, 95, 138 и 139 показано спряжение тех глаго-лов 1-й группы I спряжения, в корнях основ которых чередуются широкое и узкое e, ē, напр., bēgt (бежать, узкое ē) – bēg (бежит, широкое ē) – bēga (бежал, узкое ē) (табл. 47); ņemt (брать, узкое e) – ņem (берет, широкое e) – ņēma (брал, узкоеē) (табл. 95). Помимо чередования узкого и широкого e, ē в неопределен-ной форме может быть чередование t, напр., nest (нести, широкое e) – nes (не-сет, широкое e) – nesa (нес, узкое e) (табл. 93).

В таблице 100 отображена парадигма спряжения тех глаголов 1-й группы I спряжения, в корне которых в инфинитиве используется длинный гласный ī, а в форме настоящего и прошедшего времени – -in-: pīt – pin – pina (плести – пле-тет – плел). В табл. 113 отображены глаголы, у которых в инфинитиве исполь-зуется длинный гласный ī, а в форме настоящего и прошедшего времени корень кончается на -ij: rīt – rij – rija (глотать – глотает – глотал).

В таблице 78 в корне глагола в инфинитиве имеется дифтонг -ie-, который в настоящем времени меняется на -ej, а в прошедшем – на -ēj-: liet – lej – lēja (лить – льет – лил).

В таблицах 49, 53, 54, 89, 99, 133, 135 и 140 в основе глаголов наблюдается чередование гласных, напр., pirkt – pērk – pirka (покупать – покупает – покупал,

38


табл. 99); migt – mieg – miga (засыпать – засыпает – засыпал, табл. 89). Согла-сно традиционной квалификации, это глаголы 2-й группы I спряжения. И хотя глаголы tikt, tikties (попасть, встретиться) и likt, likties (класть, казаться) принадлежат к разным группам I спряжения, они сами и их производные (satikt (встретиться), iztikt (обойтись), palikt (остаться), notikt (произойти), pietikt (хватить); izlikties (притвориться)) спрягаются по одному образцу, см. табл. 135 и 136.

В корне глаголов 3-й группы I спряжения наблюдается чередование гла-сных:

a – o [uo]: в корне инфинитива и формы прошедшего времени – a, в форме на-стоящего времени – o [uo] (табл. 36, 108, 111, 112, 141), напр., zagt – zog – zaga (красть – крадет – крал, табл. 141), atrast – atrod – atrada (найти – находит – нашел, табл. 36); rakt – rok – raka (копать – копает – копал, табл. 111); rasties – rodas – radās (появляться – появляется – появился, табл. 112);

i – ī: в корне инфинитива и формы прошедшего времени короткий гласный i (табл. 69, 70, 96), напр., krist – krīt – krita (падать – падает – падал, табл. 69); kristies – krītas – kritās (пасть – падает – пал, табл. 70), patikt – patīk – patika (нравиться – нравится – нравился, табл. 96);

u – ū: в корне инфинитива и формы прошедшего времени u, в форме на-стоящего времени – ū: (табл. 44, 62, 63, 67, 142), напр. brukt – brūk – bruka (ва-литься – валится – валился, табл. 44); pazust – pazūd – pazuda (пропасть – пропа-дает – пропал, табл. 142).

В таблицах 38, 43, 79 и 120 показано спряжение глаголов 3-й группы I спряжения, к корню которых в форме настоящего времени добавляется со-гласный n, напр. skriet – skrien – skrēja (бежать – бежит – бежал, табл. 120), aut – aun – āva (обувать, обувает, обувал, табл. 38).

У ряда глаголов 4-й группы I спряжения в настоящем времени наблюда-ется определенное чередование буквы j. Спряжение этих глаголов показано в разных таблицах в зависимости от того, какие согласные чередуются:

l –ļ: celt – ceļ – cēla (поднимать – поднимает – поднимал, табл. 45), celties – ceļas – cēlās (вставать – встает – вставал, табл. 46), kult – kuļ – kūla (взбивать – взбивает – взбивал, табл. 71), kalt – kaļ – kala (выбивать – выбивает – выбивал, табл. 86);

s – š: melst – melš – melsa (врать – врет – врал, табл. 55), plēst – plēš – plēsa (рвать – рвет – рвал, чередуется и корневой гласный, табл. 102), post – poš –posa (прибирать – прибирает – прибирал, табл. 106), posties – pošas – posās (приби-раться – прибирается – прибирался, табл. 107), pūst – pūš – pūta (дуть – дует – дул, корень в прошедшем времени заканчивается на букву t, табл. 109), pūsties – pūšas – pūtās (дуться – дуется – дулся, корень в прошедшем времени заканчива-ется на букву t, табл. 110);

z – ž: berzt – berž – berza (тереть – трет – тер, табл. 39), berzties – beržas – berzās (тереться – трется – терся табл. 40), lauzt – lauž – lauza (ломать – ло-мает – ломал, табл. 75), lauzties – laužas – lauzās (бороться – борется – боролся табл. 76);

39


p – pj: kāpt – kāpj – kāpa (подниматься – поднимается – поднимался, табл. 65), slēpt – slēpj – slēpa (прятать – прячет – прятал, табл. 123), slēpties – slēpjas – slēpās (прятаться – прячется – прятался, табл. 124);

b – bj: glābt – glābj – glāba (спасать – спасает – спасал, табл. 56), glābties – glābjas – glābās (спасаться – спасается – спасался, табл. 57);

m – mj: lemt – lemj – lēma (решать – решает – решал, чередуется также кор-невой гласный, табл. 77), stumt – stumj – stūma (толкать – толкает – толкал, чередуется также корневой гласный, табл. 127);

k – c: jaukt – jauc – jauca (мешать – мешает – мешал, табл. 60), jaukties – jaucas – jaucās (мешаться – мешается – мешался, табл. 61);

g – dz: lūgt – lūdz – lūdza (просить – просит – просил, табл. 81), lūgties – lūdzas – lūdzās (проситься – просится – просился, табл. 82), degt – dedz – dedza (гореть – горит – горел, чередуется также корневой гласный, табл. 117), dergties – derdzas – derdzās (претить – претит – претил, чередуется также корневой гласный, табл. 118), slēgt – slēdz – slēdza (включать – включает – включал, чередуется также корневой гласный, табл. 121), slēgties – slēdzas – slēdzās (включаться – включается – включался, чередуется также корневой гласный, табл. 122).

В таблицах 73, 74 и 131 показано, как меняются глаголы 4-й группы I спря-жения, корень которых в инфинитиве заканчивается на букву s, в форме насто-ящего времени – на ž, а в форме прошедшего времени – на d, напр., laist – laiž – laida (пускать – пускает – пускал, табл. 73); laisties – laižas – laidās (пускаться – пускается – пускался, табл. 74).

В таблицах 41, 58, 59, 64, 80, 83, 90, 94, 97, 104 и 116 показано спряже-ние глаголов 5-й группы I спряжения, у которых в настоящем времени основа заканчивается на -st-, напр., silt – silst – sila (греться – греется – грелся, табл. 116), kalst – kalst – kalta (высыхать – высыхает – высыхал, табл. 64), gūt – gūst – guva (получать – получает – получал, табл. 58), atzīties – atzīstas – atzinās (признаться – признается – признался, табл. 59). Согласные в конце основы прошедшего времени этих глаголов могут быть разные.

Чередования в использовании широкого и узкого e, ē при произношении на-блюдаются у глаголов I спряжения dzert, ķert, svērt, tvert, pērt, bērt и пр. в простом настоящем времени и в формах, образованных от корня настоящего времени, если корень глагола заканчивается на r, напр., beru (сыплю), ber (сыпет), beram (сыпем), berat (сыпете), berot (сыпля), jāber (надо сыпать), berošs (сыплющийся), berams (высыпаемый), beram (сыпем). Это сложилось исторически, и до сих пор в речи людей порой можно услышать смягченное ŗ, служащее сужающим зву-ком: es beŗu, viņš beŗ, mēs beŗam, jūs beŗat, beŗot, jābeŗ, beŗams (ср. поднимать – celt: ceļu, ceļ, ceļam, jāceļ, ceļot). Несмотря на то, что многие не соблюдают эту норму произношения, следует помнить, что она до сих пор существует. Поскольку большинство носителей латышского языка эту норму не соблюдают, в таблицах отображена как схема спряжения, которая соответствует существующей языко-вой норме (см. табл. 51, 128), так и наиболее часто используемая на практике (см. табл. 52, 129).

40


2.2. Указатель глаголов и их основных форм: основные формы

В алфавитном перечне глаголов даются основные формы – инфинитив, на-стоящее и прошедшее время, а также сноска на конкретную парадигму (та-блицу).

Хотя обычно в латышской лингвистической литературе в качестве основ-ных форм указываются формы 1-го лица единственного числа (Ceplītis, Ceplīte 1997; Guļevska, Miķelsone, Porīte 2002; Mllvg I 1959, 665–666), в данном посо-бии в списке основных форм даются формы 3-го лица, поскольку именно из них проще всего образовывать формы спряжения. Сделано это частично по-тому, что в латышском языке много глаголов, которые в 1-м лице обычно не используются, напр., snigt (идет снег) и līt (идет дождь), а также сравнительно часто форма 1-го лица в настоящем и прошедшем времени совпадает, напр., zīmēt – zīmēju – zīmēju (рисовать – рисую – рисовал), saukt – saucu – saucu (звать – зову – звал). При этом все глаголы можно использовать в 3-м лице – имеются все основания для того, чтобы признать форму 3-го лица настоящего и прошед-шего времени основной (Nītiņa 2001, 66).

Из инфинитивной основы, получаемой при отбрасывании инфинитивного окончания -t (у невозвратных глаголов) или -ties (у возвратных глаголов), напр., cel-t (поднимать), cel-ties (подниматься), skatī-ties (смотреть/смотреться), mācī-t (учить), mācī-ties (учиться), образуются:

1) формы простого будущего времени изъявительного наклонения: cel-šu, cel-si, cel-s, cel-sim, cel-sit/cel-siet; skatī-šos, skatī-sies, skatī-sies, skatī-simies, skatī-sities/skatī-sieties;

2) форма будущего времени пересказочного наклонения: cel-šot, skatī-šoties;3) форма сослагательного наклонения – cel-tu, skatī-tos;4) причастия с -dams (-damies): cel-dams, skatī-damies;5) причастие прошедшего времени страдательного залога с –ts: cel-ts, skatī-ts

(Ceplītis, Ceplīte 1997, 72).Основу настоящего времени образует форма 3-го лица – корень, получаемый

либо при отбрасывании окончаний -a, -as или -ās, если таковые есть у конкрет-ного глагола, либо при добавлении -j (Nītiņa 2001, 67), напр., ceļ, skat- (skatās), runā-j-, dzīvo-j-.

Из основы настоящего времени образуются:1) форма настоящего времени изъявительного наклонения: ceļ-u, cel, ceļ, ceļ-

am, ceļ-at; skat-os, skat-ies, skat-ās, skat-āmies, skat-āties; runā-j-u, runā, runā, runā-j-am, runā-j-at;

2) формы повелительного наклонения: cel, cel-iet, skat-ies, skat-ieties;3) форма долженствовательного наклонения: jā-ceļ, jā-skatās, jā-runā;4) форма настоящего времени пересказочного наклонения: ceļ-ot, skat-oties;5) форма настоящего времени причастий действительного залога с -ošs: ceļ-

ošs, runā-j-ošs;6) форма настоящего времени причастий страдательного залога с -ams, -āms:

ceļ-ams, runā-j-ams;

41


7) деепричастия с -am (-amies), -ām (-āmies), -ot (-oties).Основу прошедшего времени образует форма 3-го лица – основа, получаемая

при отбрасывании окончаний -a, -as или -ās, если таковые есть у конкретного глагола, напр., cēl- (cēla), skatīj- (skatījās), runāj- (runāja), dzīvoj- (dzīvoja).

Из основы прошедшего времени образуются:1) прошедшая форма изъявительного наклонения: cēl-u, cēl-i, cēl-a, cēl-ām,

cēl-āt; skatīj-os, skatīj-ās, skatīj-āmies, skatīj-āties;2) прошедшая форма причастий действительного залога с -is, -usi: cēl-is, cēl-

usi; skatīj-ies, skatīj-usies.

2.3. Структура таблиц глаголовКаждая парадигма спряжения глаголов имеет свой номер (т. е., номер та-

блицы), проставленный сверху каждой таблицы (см. рис. 2a). Номер указан в списке таблиц глаголов (см. стр. 51–55), в перечне основных форм глаголов (см. стр. 198–215) и в словарях. При создании таблиц было убрано всё лишнее: если формы повторяются, они указываются лишь однажды.

Окончания (простые времена изъявительного наклонения), конец слова (пе-ресказочное и сослагательное) наклонение, причастия/деепричастия) и при-ставка jā- (долженствовательное наклонение) выделены разными цветами.

В таблицах даются главным образом обозначения грамматических категорий латышского происхождения. Соответствующее интернациональное обозначе-ние дается в 5-й главе «Методические указания».

В верхней части каждой таблицы указаны три основные формы – инфинитив, настоящее и прошедшее время (в форме 3-го лица), см. рис. 2б. В латышском языке из этих трех словообразовательных основ – инфинитива, настоящего и прошедшего времени – образуются все глагольные формы.

Формы простого настоящего времени образуют из основы настоящего вре-мени с окончаниями соответствующего лица. При этом в процессе спряжения глагола основа сохраняется без изменений во всех формах, за исключением формы 2-го лица единственного числа, где может чередоваться последний со-гласный основы, напр., ļ > l (ceļu, ceļ, ceļam, ceļat (строю, строит, строим, стро-ите) – cel,), š > s/t (pūšu, pūš, pūšam, pūšat (дую, дует, дуем, дуете) – pūt); k > c (velku, velk, velkam, velkat (тяну, тянет, тянем, тянете) – velc). Именно измене-ния основы в настоящей форме 2-го лица единственного числа являются при-чиной, по которой парадигмы спряжения глаголов столь разнообразны.

Формы простого прошедшего образуются из основы прошедшего времени с окончаниями соответствующего лица. В прошедшем времени все глаголы имеют единую парадигму формирования окончаний.

В таблицах глаголов даны и возможные причастия/деепричастия с указанием номинативных форм единственного и множественного числа женского и муж-ского рода. Есть глаголы, для которых невозможно указать все нормы из-за, например, смены лексических значений (см., напр., табл. 3, 7, 8, 29).

42


127





1 2 7 . t a b u l a








Saliktā tagadne



3. ir ir

Saliktā pagātne



3. bija bija

Saliktā nākotne






jāstumj

e̹sot

jāstumj

būtu

jāstumj


Рис. 2. Образец таблицы

a b

43


Формы простого будущего времени образуются от инфинитивной основы при помощи суффикса -s- или -š- (1-е лицо единственного числа) и оконча-ний будущего времени. В 2-м лице множественного числа возможны два окон-чания: рекомендуется использовать окончание -it (-ities), хотя в языковой пра-ктике чаще встречается -iet (-ieties).

Формы сослагательного наклонения образуются от инфинитивной основы, к которой добавляется формант -tu (-tos). Перед формантом -tu (-tos) всегда ис-пользуется широкий гласный e, ē.

В повелительном наклонении глаголы в таблицах указаны только в форме 2-го лица единственного и множественного числа. Форма 2-го лица множе-ственного числа образуется от основы настоящего времени путем добавления форманта -iet (-ieties). Форма 2-го лица единственного числа в повелительном наклонении совпадает с формой 2-го лица настоящего времени изъявительного наклонения.

Повелительное наклонение не используется в 1-м лице единственного чи-сла. Формы повелительного наклонения в остальных лицах совпадают с дру-гими глагольными формами и в языковой практике используются сравни-тельно редко: в 1-м лице в значении повелительного наклонения используется форма изъявительного наклонения 1-го лица множественного числа простого будущего времени (реже – настоящего), напр., rakstīsim! (rakstām!) – пишем!; а в 3-м лице в значении повелительного наклонения используется форма изъ-явительного наклонения 3-го лица простого настоящего вместе с частицей lai, напр., lai lasa! (пусть читает!).

В латышском языке существует два залога – действительный и страда-тельный. В зависимости от лексического значения слово можно использовать либо в обоих залогах, если глагол переходный, т. е. определяет действие, на-правленное на объект в винительном падеже без предлога, напр., nest somu (не-сти сумку), rakt zemi (рыть землю), lasīt grāmatu (читать книгу) (VPSV 2007, 285), или только в действительно залоге, если глагол непереходный, напр., gurt (уставать), ciemoties (гостить). В отдельных случаях формы страдательного залога можно образовывать и от непереходных глаголов. В парадигмах спря-жения глаголов не указано, как образуются формы страдательного залога – если позволяет лексическое значение, глагольная форма страдательного залога образуется по одному принципу, соединяя вспомогательное слово tikt (реже – tapt) в простых временах и būt в сложных временах с глаголом в форме прича-стия страдательного залога в прошедшем времени, напр., tiek lemts (решается), top celts (строится); ir nolemts (решено), ir uzcelts (построено) (см. табл. 1).

44


Persona(Лицо)

Vienkāršā tagadne(Простое настоящее)

Vienkāršā pagātne(Простое прошедшее)

Vienkāršā nākotne(Простое будущее)

Viensk.(Ед. ч.)

1. tiekuglābts, -ta

tikuglābts, -ta

tiekuglābts, -ta2. tiec tiki tiec

3. tiek tika tiek

Daudzsk.(Мн. ч.)

1. tiekamglābti, -tas

tikāmglābti, -tas

bijuglābti, -tas2. tiekat tikāt biji

3. tiek tika bijaPersona(Лицо)

Saliktā tagadne(Сложное настоящее)

Saliktā pagātne(Сложное прошедшее)

Saliktā nākotne(Сложное будущее)

Viensk.(Ед. ч.)

1. esmuglābts, -ta

bijuglābts, -ta

tiekuglābts, -ta2. esi biji tiec

3. ir bija tiek

Daudzsk.(Мн. ч.)

1. esamglābti, -tas

tikāmglābti, -tas


3. ir tika bija

Persona(Лицо)


Vienkāršā pagātne(Простое прошедшее)

Vienkāršā nākotne(Простое будущее)

Viensk.(Ед. ч.)

1.jātiek glābtam, -tai bija

jātiek glābtam, -tai būs jātiek glābtam, -tai2.

3.

Daudzsk.(Мн. ч.)

1.jātiek glābtiem, -tām bija

jātiek glābtiem, -tām būs jātiek glābtiem, -tām2.

3.

Persona(Лицо)



Viensk.(Ед. ч.)

1.tiekot glābts, -ta esot glābts, -ta2.

3.

Daudzsk.(Мн. ч.)

1.tiekot glābti, -tas bija

jātiek glābti, -tas2.3.

Persona(Лицо)



Viensk.(Ед. ч.)

1.tiktu glābts, -ta būtu glābts, -ta2.

3.

Daudzsk.(Мн. ч.)

1.tiktu glābti, -tas būtu glābti, -tas2.

3.

Vajadzības izteiksme (Долженствовательное наклонение)

Īstenības izteiksme (Изъявительное наклонение)

Atstāstījuma izteiksme (Описательное наклонение)

Vēlējuma izteiksme (Желательное наклонение)

Табл. 1. Образование форм страдательного залога (глагол спасать)

45


2.4. Латышско-русско-английский, русско-латышский и англо-латышский словариПоскольку таблицы предназначены для широкого круга пользователей, к

ним прилагаются три словаря – латышско-русско-английский, русско-латыш-ский и англо-латышский. Во всех словарях и в списке основных форм глаголов около каждого глагола указан номер таблицы, т. е. парадигмы спряжения.

Если у глагола имеются параллельные формы, т. е., его можно спрягать по разным образцам (напр., глагол pētīt (изучать) можно спрягать и как глагол II спряжения, и как глагол III спряжения), то даются параллельные формы и указываются ссылки на две разные парадигмы, см., напр., табл. 10 и 23.

3. ПроизношениеПри произношении форм глаголов определенные трудности вызывает ис-

пользование фонем [e], [ē], [ȩ], [], реже – фонем [o], [ō], [uo]. Произношение усложняется особенностями графетики латышского языка, поскольку 1) корот-кий узкий гласный [e] и короткий широкий гласный [ȩ] в письменной форме обозначаются буквой e; 2) длинный узкий гласный [ē] и длинный широкий гласный [] обозначаются буквой ē; 3) o можно произносить как дифтонг [uo], короткий гласный [o] или длинный гласный [ō]. Так как эти гласные звуки обозначаются согласно традиционной (местной) системе транскрипции, или фонетическому алфавиту латышского языка (LFA, ФАЛ), они отличаются от обозначений международной системы транскрипции, основанной на междуна-родном фонетическом алфавите (the International Phonetic Alphabet, IPA; МФА). Вот сравнение обоих обозначений:

Произношение o в глаголах у латышей обычно трудностей не вызывает. Носители языка чувствуют, когда следует произносить дифтонг o [uo], а когда – короткий или длинный гласный o. В глаголах латышского происхождения (унаследованных) o всегда произносится как дифтонг [uo], напр., dot (давать), doties (отправляться), darboties (действовать), baiļoties (тревожиться), viesoties (гостить), post (убирать), а в корнях заимствованных глаголов – [ō], напр., pozēt (позировать), или [o], напр., informēt (информировать), konstatēt (констатировать), kompensēt (компенсировать), prognozēt (прогнозировать), organizēt (организовать). Во всех глаголах, данных в качестве образцов парадигмы спряжения, o произносится как дифтонг – в корне, приставках, суффиксах и окончаниях, напр., soļot (шагать), soļoju (шагаю), soļoja (шагал), soļo (шагает), soļojošs (шагающий), so-ļodams (шагая) и т. п., glābjošs (спасающий), glābjot (спасая) и т. п.

Б у к в а С и м в о л ы М Ф А С и м в о л ы Ф А Л

e e ee æ ȩē eː ēē æː o ɔ oo ɔː oo u͜o uo

46


То, читаются e, ē как узкий или широкий гласный, зависит как от позицион-ных, так и от исторических условий. Чтобы помочь изучающим язык выяснить, как следует произносить e, ē в каждой форме слова, в таблицах глаголов указы-вается произношение.

В алфавитном списке глаголов произношение гласных e, ē по необходимо-сти указывается только в формах настоящего и прошедшего времени – главным образом в случаях, когда гласный e или ē имеют одинаковые количественные, но разные качественные параметры. При этом произношение дается в квадрат-ных скобках с использованием символов международного фонетического алфа-вита, напр., окружать: lenkt – lenc [lænʦ] – lenca [lenʦɑ], соображать: jēgt – jēdz [ʝæːʣ] – jēdza [ʝeːʣɑ].

4. Примеры использования таблицЧтобы выяснить, как спрягается тот или иной глагол, следует:1) найти интересующий глагол в разделе «Указатель глаголов и их основных

форм»;2) выяснить, какова основная форма выбранного глагола и по какому образцу

он спрягается (см. номер таблицы);3) найти нужную таблицу, в которой показано, как спрягается выбранный

глагол;4) посмотреть в списке таблиц (см. стр. 51–55), какие еще глаголы спряга-

ются по тому же образцу.Интересующий глагол также можно поискать в «Списке таблиц глаголов», но

найти его будет непросто, если только он не является глаголом-образцом.Например, чтобы выяснить, как спрягается глагол sviest (бросать), проще

всего найти слово в алфавитном списке глаголов. В нем дается основная форма, т. е., sviest – sviež – svieda (бросать – бросает – бросал) и указывается, что глагол спрягается по образцу таблицы 73, которую можно найти на стр. 128. Найдя та-блицу 73, видим, что в ней в качестве глагола-образца дано laist (пускать). Это значит, что глагол sviest спрягается точно так же, как глагол laist, т. е., у него, как и у глагола sviest, корень в настоящем времени заканчивается на согласный ž, а в прошедшем времени – на d. Чтобы выяснить, есть ли еще глаголы, спряга-емые как sviest и laist, надо открыть «Список таблиц глаголов» (стр. 54) и посмо-треть, нет ли в колонке таблицы 73 еще какого-нибудь глагола. И там действи-тельно есть дополнительные слова – глаголы atlaist (отпустить), aust (ткать), glaust (гладить), grūst (толкать), kost (кусать), ost (нюхать), paust (выражать), skaust (завидовать), snaust (дремать), spiest (заставлять), spraust (вставлять), spriest (рассуждать), šķiest (растрачивать), ziest (мазать) и zīst (сосать), которые спрягаются так же, как laist.

Пользователи таблиц должны обратить внимание на, казалось бы, похожие глаголы. Научившись, к примеру, спрягать глаголы pīt (плести), tīt (крутить), mīt (оптать), šķīt (ощипывать), trīt (точить), можно подумать, что vīt (вить) спрягается так же и можно сказать vakar mēs vinām vainagu (вчера мы вили (гла-гол на латышском языке дан в неправильной форме) венок). Однако основа

47


этого глагола в настоящем и прошедшем времени заканчивается на -ij-, поэтому формы настоящего и прошедшего времени образуются при использовании основы vij-: šodien mēs vijam vainagu, vakar mēs vijām vainagu (сегодня мы вили венок, вчера мы вили венок).

5. Наиболее важные термины

Термин на латышском языке

Международный термин на латышском языке

Термин на русском языке

atgriezeniskais darbības vārds refleksīvais verbs возвратный глагол

atstāstījuma izteiksme relatīvs пересказочное наклонениеcelms кореньciešamā kārta pasīvs страдательный залогdarāmā kārta aktīvs действительный залогdarbības vārds verbs глаголdaudzskaitlis множественное числоdzimte: sieviešu dzimte, vīriešu dzimte

род: женский род, мужской род

izteiksme mods наклонениеīstenības izteiksme indikatīvs изъявительное наклонениеkārta залог

konjugācija спряжениеlaiks: darbības vārda laiks время: глагольное времяlīdzskaņu mija чередование согласныхlocījums спряжениеlocīt verbu konjugēt спрягать глаголlocīšana konjugēšana спряжение глаголаnākotne futūrs будущее времяnekārtnais darbības vārds/verbs неправильный глагол

nenoteiksme infinitīvs неопределенная формаpagātne прошедшее времяpatskaņu mija чередование гласныхpavēles izteiksme imperatīvs повелительное наклонениеpersona persona лицоsaliktā nākotne futūrs II будущее сложное времяsaliktā pagātne pluskvamperfekts прошедшее сложное времяsaliktā tagadne perfekts настоящее сложное времяsaliktais laiks сложное времяskaitlis числоtagadne prēzents настоящее время

48


ИсточникиLVK2013 – Līdzsvarots mūsdienu latviešu valodas tekstu korpuss 2013


ЛитератураAndronovs, Aleksejs. Pārdomas par verba locīšanu latviešu valodā. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A. Rīga, 1997, 51. sēj., nr. 3./4. (590./591.), 30.–35. lpp.


Guļevska, Dainuvīte, Miķelsone, Aina, Porīte, Tamāra. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Rīga: Avots, 2002.

Mllvg I 1959 – Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika. I. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas izdevniecība, 1959.



VPSV – Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. Rīga, 2007.

Термин на латышском языке

Международный термин на латышском языке

Термин на русском языке

vajadzības izteiksme debitīvs долженствовательное наклонение

vēlējuma izteiksme kondicionālis сослагательное наклонениеvienskaitlis единственное число

49


Darbības vārdu tabulu saraksts



6. tabula dabūt

7. tabula darboties



9. tabula dzīvot

algot, apgalvot, apkopot, aplūkot, apvienot, atbrīvot, atjaunot, atkārtot, atspoguļot, attēlot, atvieglot, balsot, barot, bēguļot, ceļot, dejot, elpot, garšot, gatavot, grēkot, greznot, gudrot, iekārtot, ierīkot, ierobežot, ievainot, ievērot, ievietot, īstenot, izglītot, izmantot, izvietot, jokot, kalpot, karot, kārot, kārtot, klaiņot, klepot, klibot, krāsot, labot, lidot, lietot, melot, novecot, novietot, nožēlot, ogot, pamatot, pārdzīvot, piemērot, pievienot, pilnvarot, plānot, putot, raksturot, ražot, rīkot, sapņot, saskaņot, sekot, sērot, skaidrot, skalot, slimot, slinkot, smaržot, šūpot, taisnot, tirgot, trakot, trokšņot, tukšot, vainot, veidot, vērot, vienot, ziedot, ziņot

10. tabula pētīt izbrīnīt, kristīt, sarežģīt, šķīstīt, veltīt, vēstīt

11. tabula priecāties iedomāties, iestāties, karāties, mētāties, ņirgāties, sarunāties, stāties, uzstāties

12. tabula runāt

apstrādāt, aptaujāt, bojāt, cienāt, domāt, dzenāt, gādāt, glabāt, godāt, jautāt, klaigāt, košļāt, lamāt, laulāt, lēkāt, maksāt, mazgāt, mētāt, nēsāt, nogādāt, piedāvāt, piegādāt, pļāpāt, pogāt, sargāt, staigāt, strādāt, tiesāt, vadāt, vaicāt

13. tabula zīmēt

akcentēt, analizēt, apmeklēt, apzīmēt, ārstēt, audzēt, bremzēt, būvēt, definēt, deklarēt, demonstrēt, dēvēt, dominēt, dzemdēt, dziedēt, eksistēt, fiksēt, finansēt, garantēt, identificēt, ietekmēt, informēt, integrēt, interesēt, kaitēt ‘darīt ļaunu’, kāsēt, kavēt, klauvēt, klusēt, komentēt, kompensēt, konkurēt, konsolidēt, konstatēt, kontrolēt, ķemmēt, laimēt, likvidēt, līmēt, meklēt, modificēt, motivēt, nozīmēt, organizēt, pīpēt, precizēt, prognozēt, publicēt, ravēt, reaģēt, realizēt, reglamentēt, regulēt, reģistrēt, saldēt, sautēt, sekmēt, slavēt, smēķēt, spēlēt, spītēt, startēt, stimulēt, studēt, tērēt, traucēt, vēlēt, vērtēt, zaudēt, ziepēt, zīmēt, žāvēt

50


I I I k o n j u g ā c i j a s d a r b ī b a s v ā r d i

14. tabula aicināt

atgādināt, attiecināt, audzināt, brīdināt, darināt, dāvināt, dibināt, ēdināt, elpināt, gludināt, iepazīstināt, ierosināt, iznīcināt, izsludināt, kaitināt, kārdināt, kurināt, kustināt, liecināt, mazināt, mēģināt, mierināt, modināt, mudināt, nodarbināt, nodrošināt, nogalināt, paaugstināt, pagarināt, palielināt, papildināt, paplašināt, pārliecināt, putināt, radināt, rēķināt, rosināt, salīdzināt, secināt, stiprināt, sveicināt, turpināt, veicināt

15. tabula atsacīties16. tabula dziedāt

17. tabula gaidīt

adīt, atbalstīt, attīstīt, baidīt, balstīt, baudīt, cienīt, dalīt, darīt, dauzīt, glaudīt, grozīt, grūstīt, guldīt, ieguldīt, iesaistīt, ieskaitīt, izbrīnīt, izcīnīt, izplatīt, izraisīt, izvirzīt, kasīt, klausīt, kratīt, laistīt, lāpīt, lasīt, lielīt, mācīt, mainīt, manīt, mānīt, noraidīt, ostīt, parakstīt, pārbaudīt, pārkaisīt, pārskatīt, pasūtīt, piepildīt, pildīt, prasīt, radīt, rādīt, rakstīt, raustīt, saistīt, sālīt, sastādīt, sildīt, skaitīt, skūpstīt, smaidīt, sodīt, solīt, stādīt, stāstīt, sūtīt, šķaudīt, taisīt, taupīt, taustīt, tīrīt, vadīt, valdīt, vārīt, virzīt, zvanīt

18. tabula gribēt

aizstāvēt, apstrīdēt, atbildēt, čukstēt, draudēt, drīkstēt, dusēt, dzirdēt, izrietēt, kūpēt, līdzēt, mīlēt, minēt, palīdzēt, pārstāvēt, pārsūdzēt, pārvarēt, paturēt, pukstēt, raudāt, sāpēt, sastāvēt, skanēt, slīdēt, smīnēt, smirdēt, stāvēt, sūdzēt, svinēt, šļupstēt, ticēt, trīcēt, turēt, uzvarēt, varēt, ziedēt

19. tabula gulēt20. tabula mācēt

21. tabula mācīties

attīstīties, baidīties, balstīties, bļaustīties, brīnīties, cīnīties, dalīties, gadīties, iesaistīties, izplatīties, izrādīties, klausīties, kļūdīties, mainīties, parādīties, piedalīties, saistīties, skatīties, šaubīties

22. tabula peldēties apprecēties, atcerēties, precēties, vēlēties23. tabula pētīt mērīt, pelnīt24. tabula raudzīt ieraudzīt, ieslodzīt25. tabula raudzīties

26. tabula redzēt cerēt, ziedēt, derēt, drebēt, paredzēt, peldēt, piederēt, pieredzēt, precēt, vēlēt

27. tabula sacīt locīt, mocīt, slaucīt28. tabula sēdēt kaitēt1 ‘izraisīt sliktu pašsajūtu’29. tabula tecēt

30. tabula turēties atturēties, gribēties, izturēties, kustēties, sūdzēties, uzturēties

31. tabula turpināties apzināties, norisināties, pārliecināties, palielināties, rēķināties, samazināties, sazināties, vingrināties

32. tabula vajadzēt33. tabula veltīt vēstīt34. tabula zināt

51


I k o n j u g ā c i j a s d a r b ī b a s v ā r d i

35. tabula art36. tabula atrast pierast, rast37. tabula augt38. tabula aut39. tabula berzt belzt, blenzt, gvelzt40. tabula berzties 41. tabula bīties42. tabula brēkt ķērkt, lēkt2, mērkt, rēkt, sēkt43. tabula brist44. tabula brukt jukt, mukt, plukt, rukt, sprukt, šļukt, uzbrukt45. tabula celt atcelt, dzelt, iecelt, pelt, smelt, šķelt, velt, zelt, zvelt46. tabula celties izcelties, pārcelties, velties47. tabula cept degt ‘būt uguns iedarbībā’, ķept, bēgt48. tabula cepties49. tabula cirst50. tabula durt atšķirt, burt, irt ‘airēt’, kurt, piešķirt, skart, šķirt51. tabula dzert aptvert, ietvert, ķert, spert, tvert, uztvert52. tabula dzert aptvert, ietvert, ķert, spert, tvert, uztvert53. tabula dzīt ‘likt darīt’54. tabula dzīties55. tabula elst melst

56. tabula glābt grābt, grebt, ģērbt, knābt, kniebt, riebt, strēbt, šķiebt, urbt, viebt

57. tabula glābties ģērbties, riebties, šķiebties, urbties, viebties58. tabula gūt apgūt, grūt, iegūt, kļūt, pagūt, pūt, žūt59. tabula iepazīties atzīties

60. tabula jaukt

braukt, dīkt, dūkt, ieteikt, saukt, kaukt, krākt, liekt, mākt, maukt, pārtraukt, plūkt, raukt, rūkt, satraukt, sūkt, sveikt, šalkt, šļākt, šļūkt, šņākt, šņaukt, teikt, traukt, triekt, veikt, vākt

61. tabula jauktiesatteikties, izteikties, liekties, mākties, pateikties, pieteikties, saukties, sliekties, spraukties, sūkties, šļākties, tiekties, traukties, uztraukties, vākties

62. tabula just sašust, sust63. tabula justies64. tabula kalst vīst65. tabula kāpt čiept, kampt, kopt, krāpt, stiept, svilpt, triept66. tabula kārt bārt67. tabula klupt drupt, lipt68. tabula krāt aizstāt, atklāt, atstāt, jāt, klāt, māt, rāt, slāt, stāt69. tabula krist mist, piekrist, piemist70. tabula kristies71. tabula kult šķilt, vilt72. tabula ķerties

52


73. tabula laistatlaist, aust ‘darināt stellēs’, glaust, grūst, kost, ost, paust, skaust, snaust, spiest, spraust, spriest, sviest, šķiest, ziest, zīst

74. tabula laisties gausties, glausties, grūsties, izpausties, sēsties, spiesties, ziesties

75. tabula lauzt bāzt, brāzt, drāzt, gāzt, grauzt, griezt, jozt, vāzt76. tabula lauzties atgriezties, bāzties, brāzties, drāzties, griezties77. tabula lemt vemt78. tabula liet riet, smiet 79. tabula līst80. tabula līt dzīt ‘kļūt veselam’

81. tabula lūgtbeigt, diegt, iesniegt, izsniegt, jūgt, kliegt, liegt, miegt, ņirgt, pārsniegt, pārsteigt, sniegt, spiegt, spurgt, steigt, zviegt, žmiegt, žņaugt

82. tabula lūgties beigties, steigties83. tabula lūzt birzt, milzt

84. tabula ļaut aut, bļaut, graut, iekļaut, kaut, kļaut, kraut, maut, pieļaut, pļaut, raut, skaut, spļaut, šaut, žaut

85. tabula ļauties atļauties, rauties86. tabula malt kalt87. tabula mest88. tabula mesties89. tabula migt aizmigt, snigt, stigt90. tabula mosties sēsties91. tabula nākt92. tabula nākties pienākties93. tabula nest

94. tabula nīst atbilst, bilst, blīst, briest, iebilst, klīst, plūst, sprūst, svīst, šķīst

95. tabula ņemt96. tabula patikt97. tabula pazīt atzīt, iepazīt98. tabula pārvērsties plēsties, vērsties99. tabula pirkt cirpt 100. tabula pīt mīt, šķīt, tīt, trīt101. tabula plest pārvērst102. tabula plēst dzēst, lēst, tēst, vērst103. tabula plesties censties

104. tabula plīst aizmirst, aust ‘tuvoties lēktam’, izmist, kaist, karst, mulst, tumst

105. tabula plīties106. tabula post ieviest, kāst, raust107. tabula posties rausties108. tabula prast saprast109. tabula pūst ciest, jaust

53


110. tabula pūsties atpūsties, ciesties, skaisties111. tabula rakt plakt, smakt112. tabula rasties atrasties, ierasties113. tabula rīt vīt114. tabula sākt115. tabula sākties

116. tabula salt

atslābt, birt, dīgt, dilt, dzimt, grimt, gurt, ģībt, īgt, ietilpt, ilgt, irt ‘raisīties, ārdīties vaļā’, kvēpt, līkt, ļimt, mirkt, mirt, nīkt, nirt, nogurt, pampt, plaukt, reibt, rimt, rūgt, salabt, sapīkt, sarkt, saslimt, sastingt, sīkt, silt, sirgt, skābt, skumt, skurbt, slābt, slāpt, slīgt, slīkt, sprāgt, springt, stingt, strēgt, stulbt, svilt, tilpt, tirpt, trūkt, tūkt, tvīkt, vārgt, žilbt

117. tabula segt degt ‘aizdedzināt’, smelgt118. tabula segties dergties119. tabula sist120. tabula skriet siet, sliet121. tabula slēgt jēgt, mēgt122. tabula slēgties noslēgties123. tabula slēpt tērpt, vērpt124. tabula slēpties atkāpties125. tabula smieties126. tabula spēt dēt, paspēt, pārspēt, sēt127. tabula stumt jumt128. tabula svērt bērt, pērt, vērt129. tabula svērt bērt, pērt, vērt130. tabula svērties pērties, vērties131. tabula šķērst uzšķērst132. tabula šķirties atšķirties, pieskarties, saskarties133. tabula šķist134. tabula šūt skūt135. tabula tikt iztikt, likt, notikt, palikt, pietikt, satikt, 136. tabula tikties izlikties, likties137. tabula trenkt lenkt138. tabula uzņemties139. tabula vest ēst140. tabula vilkt141. tabula zagt sastapt, tapt142. tabula zust pazust

1 Tagadnes 3. personas forma kaiš.2 Tagadnes celms lec-.

54


Laiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. e̹smu e̹sam2. esi e̹sat3. ir


1. biju bijām2. biji bijāt3. bija


1. būšu būsim2. būsi būsiet (-it)3. būs

Saliktā tagadne

1. e̹smubijis, -usi

e̹sambijuši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijubijis, -usi

bijāmbijuši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšubijis, -usi

būsimbijuši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. esi! esiet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne e̹sotVienkāršā nākotne būšotSaliktā tagadne e̹sot bijis, -usi e̹sot bijuši, -ušasSaliktā nākotne būšot bijis, -usi būšot bijuši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne būtuSaliktā tagadne būtu bijis, -usi būtu bijuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jābūt

e̹sot

jābūt

būtu

jābūt




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmse̹sošs bijis — būts būdams e̹sote̹soša bijusi — — būdama e̹same̹soši bijuši — — būdami —e̹sošas bijušas — — būdamas —

1 . t a b u l a

Darāmā kārta būt: ir, bija

55




1. dodu dodam2. dod dodat3. dod


1. devu devām2. devi devāt3. deva


1. došu dosim2. dosi dosiet (-it)3. dos

Saliktā tagadne

1. e̹smudevis, de̹vusi

e̹samde̹vuši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijudevis, de̹vusi

bijāmde̹vuši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšudevis, de̹vusi

būsimde̹vuši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. dod! dodiet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne dodotVienkāršā nākotne došotSaliktā tagadne e̹sot devis, de̹vusi e̹sot de̹vuši, de̹vušasSaliktā nākotne būšot devis, de̹vusi būšot de̹vuši, de̹vušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne dotuSaliktā tagadne būtu devis, de̹vusi būtu devuši, de̹vušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jādod

e̹sot

jādod

būtu

jādod




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmsdodošs devis dodams dots dodams dodotdodoša de̹vusi dodama dota dodama dodamdodoši de̹vuši dodami doti dodami —dodošas de̹vušas dodamas dotas dodamas —

2 . t a b u l a

Darāmā kārta dot: dod, deva

56




1. dodos dodamies2. dodies dodaties3. dodas


1. devos devāmies2. devies devāties3. devās


1. došos dosimies2. dosies dosieties (-ities)3. dosies

Saliktā tagadne

1. e̹smudevies, de̹vusies

e̹samde̹vušies, -ušās2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijudevies, de̹vusies

bijāmde̹vušies, -ušās2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšudevies, de̹vusies

būsimde̹vušies, -ušās2. būsi būsiet (-it)


2. dodies! dodieties!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne dodotiesVienkāršā nākotne došotiesSaliktā tagadne e̹sot devies, de̹vusies e̹sot de̹vušies, -ušāsSaliktā nākotne būšot devies, de̹vusies būšot de̹vušies, -ušāsV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne dotosSaliktā tagadne būtu devies, de̹vusies būtu de̹vušies, -ušāsVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jādodas

e̹sot

jādodas

būtu

jādodas




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celms— devies — — dodamies dodoties— de̹vusies — — dodamās dodamies— de̹vušies — — dodamies —— de̹vušās — — dodamās —

3 . t a b u l a

Darāmā kārta doties: dodas, devās

57




1. eju ejam2. ej ejat3. iet


1. gāju gājām2. gāji gājāt3. gāja


1. iešu iesim2. iesi iesiet (-it)3. ies

Saliktā tagadne

1. e̹smugājis, -usi

e̹samgājuši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijugājis, -usi

bijāmgājuši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšugājis, -usi

būsimgājuši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. ej! ejiet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne ejotVienkāršā nākotne iešotSaliktā tagadne e̹sot gājis, -usi e̹sot gājuši, -ušasSaliktā nākotne būšot gājis, -usi būšot gājuši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne ietuSaliktā tagadne būtu gājis, -usi būtu gājuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāiet

e̹sot

jāiet

būtu

jāiet




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmsejošs gājis ejams iets iedams ejotejoša gājusi ejama ieta iedama ejamejoši gājuši ejami ieti iedami —ejošas gājušas ejamas ietas iedamas —

4 . t a b u l a

Darāmā kārta iet: iet, gāja

58




1. nee̹smu nee̹sam2. neesi nee̹sat3. nav


1. nebiju nebijām2. nebiji nebijāt3. nebija


1. nebūšu nebūsim2. nebūsi nebūsiet (-it)3. nebūs

Saliktā tagadne

1. nee̹smubijis, -usi

nee̹sambijuši, -ušas2. neesi nee̹sat

3. nav nav

Saliktā pagātne

1. nebijubijis, -usi

nebijāmbijuši, -ušas2. nebiji nebijāt

3. nebija nebija

Saliktā nākotne

1. nebūšubijis, -usi

nebūsimbijuši, -ušas2. nebūsi nebūsiet (-it)

3. nebūs nebūsP a v ē l e s i z t e i k s m e

2. neesi! neesiet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne nee̹sotVienkāršā nākotne nebūšotSaliktā tagadne nee̹sot bijis, -usi nee̹sot bijuši, -ušasSaliktā nākotne nebūšot bijis, -usi nebūšot bijuši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne nebūtuSaliktā tagadne nebūtu bijis, -usi nebūtu bijuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e

Atstāstījuma paveids Vēlējuma paveidsVienkāršā tagadne nav

jābūt

nee̹sot

jābūt

nebūtu

jābūt

Vienkāršā pagātne nebijaVienkāršā nākotne nebūs nebūšotSaliktā tagadne nav bijis nee̹sot bijis nebūtu bijisSaliktā pagātne nebija bijisSaliktā nākotne nebūs bijis nebūšot bijis



Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmsnee̹sošs nebijis — — nebūdams nee̹sotnee̹soša nebijusi — — nebūdama nee̹samnee̹soši nebijuši — — nebūdami —nee̹sošas nebijušas — — nebūdamas —

5 . t a b u l a

Darāmā kārta nebūt: nav, nebija

59




1. dabūju dabūjam2. dabū dabūjat3. dabū


1. dabūju dabūjām2. dabūji dabūjāt3. dabūja


1. dabūšu dabūsim2. dabūsi dabūsiet (-it)3. dabūs

Saliktā tagadne

1. e̹smudabūjis, -usi

e̹samdabūjuši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijudabūjis, -usi

bijāmdabūjuši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšudabūjis, -usi

būsimdabūjuši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. dabū! dabūjiet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne dabūjotVienkāršā nākotne dabūšotSaliktā tagadne e̹sot dabūjis, -usi e̹sot dabūjuši, -ušasSaliktā nākotne būšot dabūjis, -usi būšot dabūjuši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne dabūtuSaliktā tagadne būtu dabūjis, -usi būtu dabūjuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jādabū

e̹sot

jādabū

būtu

jādabū




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmsdabūjošs dabūjis dabūjams dabūts dabūdams dabūjotdabūjoša dabūjusi dabūjama dabūta dabūdama dabūjamdabūjoši dabūjuši dabūjami dabūti dabūdami —dabūjošas dabūjušas dabūjamas dabūtas dabūdamas —

6 . t a b u l a

Darāmā kārta dabūt: dabū, dabūja

60




1. darbojos darbojamies2. darbojies darbojaties3. darbojas


1. darbojos darbojāmies2. darbojies darbojāties3. darbojās


1. darbošos darbosimies2. darbosies darbosieties (-ities)3. darbosies

Saliktā tagadne

1. e̹smudarbojies, -usies

e̹samdarbojušies, -ušās2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijudarbojies, -usies

bijāmdarbojušies, -ušās2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšudarbojies, -usies

būsimdarbojušies, -ušās2. būsi būsiet (-it)


2. darbojies! darbojieties!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne darbojotiesVienkāršā nākotne darbošotiesSaliktā tagadne e̹sot darbojies, -usies e̹sot darbojušies, -ušāsSaliktā nākotne būšot darbojies, -usies būšot darbojušies, -ušāsV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne darbotosSaliktā tagadne būtu darbojies, -usies būtu darbojušies, -ušāsVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jādarbojas

e̹sot

jādarbojas

būtu

jādarbojas




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celms— darbojies — — darbodamies darbojoties— darbojusies — — darbodamās darbojamies— darbojušies — — darbodamies —— darbojušās — — darbodamās —

7 . t a b u l a

Darāmā kārta darboties: darbojas, darbojās

61




1. draudzējos draudzējamies2. draudzējies draudzējaties3. draudzējas


1. draudzējos draudzējāmies2. draudzējies draudzējāties3. draudzējās


1. draudzēšos draudzēsimies2. draudzēsies draudzēsieties (-ities)3. draudzēsies

Saliktā tagadne

1. e̹smudraudzējies, -usies

e̹samdraudzējušies, -ušās2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijudraudzējies, -usies

bijāmdraudzējušies, -ušās2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšudraudzējies, -usies

būsimdraudzējušies, -ušās2. būsi būsiet (-it)


2. draudzējies! draudzējieties!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne draudzējotiesVienkāršā nākotne draudzēšotiesSaliktā tagadne e̹sot draudzējies, -usies e̹sot draudzējušies, -ušāsSaliktā nākotne būšot draudzējies, -usies būšot draudzējušies, -ušāsV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne draudztosSaliktā tagadne būtu draudzējies, -usies būtu draudzējušies, -ušāsVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jādrau-dzējas

e̹sot

jādrau-dzējas

būtu

jādrau-dzējas




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celms— draudzējies — — draudzdamies draudzējoties— draudzējusies — — draudzdamās draudzējamies— draudzējušies — — draudzdamies —— draudzējušās — — draudzdamās —

8 . t a b u l a

Darāmā kārta draudzēties: draudzējas, draudzējās

62




1. dzīvoju dzīvojam2. dzīvo dzīvojat3. dzīvo


1. dzīvoju dzīvojām2. dzīvoji dzīvojāt3. dzīvoja


1. dzīvošu dzīvosim2. dzīvosi dzīvosiet (-it)3. dzīvos

Saliktā tagadne

1. e̹smudzīvojis, -usi

e̹samdzīvojuši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijudzīvojis, -usi

bijāmdzīvojuši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšudzīvojis, -usi

būsimdzīvojuši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. dzīvo! dzīvojiet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne dzīvojotVienkāršā nākotne dzīvošotSaliktā tagadne e̹sot dzīvojis, -usi e̹sot dzīvojuši, -ušasSaliktā nākotne būšot dzīvojis, -usi būšot dzīvojuši,-ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne dzīvotuSaliktā tagadne būtu dzīvojis, -usi būtu dzīvojuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jādzīvo

e̹sot

jādzīvo

būtu

jādzīvo




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmsdzīvojošs dzīvojis dzīvojams dzīvots dzīvodams dzīvojotdzīvojoša dzīvojusi dzīvojama dzīvota dzīvodama dzīvojamdzīvojoši dzīvojuši dzīvojami dzīvoti dzīvodami —dzīvojošas dzīvojušas dzīvojamas dzīvotas dzīvodamas —

9 . t a b u l a

Darāmā kārta dzīvot: dzīvo, dzīvoja

63




1. pētīju pētījam2. pētī pētījat3. pētī


1. pētīju pētījām2. pētīji pētījāt3. pētīja


1. pētīšu pētīsim2. pētīsi pētīsiet (-it)3. pētīs

Saliktā tagadne

1. e̹smupētījis, -usi

e̹sampētījuši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijupētījis, -usi

bijāmpētījuši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšupētījis, -usi

būsimpētījuši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. pētī! pētījiet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne pētījotVienkāršā nākotne pētīšotSaliktā tagadne e̹sot pētījis, -usi e̹sot pētījuši, -ušasSaliktā nākotne būšot pētījis, -usi būšot pētījuši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne pētītuSaliktā tagadne būtu pētījis, -usi būtu pētījuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāpētī

e̹sot

jāpētī

būtu

jāpētī




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmspētījošs pētījis pētījams pētīts pētīdams pētījotpētījoša pētījusi pētījama pētīta pētīdama pētījampētījoši pētījuši pētījami pētīti pētīdami —pētījošas pētījušas pētījamas pētītas pētīdamas —

1 0 . t a b u l a

Darāmā kārta pētīt: pētī, pētīja

64




1. priecājos priecājamies2. priecājies priecājaties3. priecājas


1. priecājos priecājāmies2. priecājies priecājāties3. priecājās


1. priecāšos priecāsimies2. priecāsies priecāsieties (-ities)3. priecāsies

Saliktā tagadne

1. e̹smupriecājies, -usies

e̹sampriecājušies, -ušās2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijupriecājies, -usies

bijāmpriecājušies, -ušās2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšupriecājies, -usies

būsimpriecājušies, -ušās2. būsi būsiet (-it)


2. priecājies! priecājieties!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne priecājotiesVienkāršā nākotne priecāšotiesSaliktā tagadne e̹sot priecājies, -usies e̹sot priecājušies, -ušāsSaliktā nākotne būšot priecājies, -usies būšot priecājušies, -ušāsV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne priecātosSaliktā tagadne būtu priecājies, -usies būtu priecājušies, -ušāsVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāpriecājas

e̹sot

jāpriecājas

būtu

jāpriecājas




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celms— priecājies — — priecādamies priecājoties— priecājusies — — priecādamās priecājamies— priecājušies — — priecādamies —— priecājušās — — priecādamās —

1 1 . t a b u l a

Darāmā kārta priecāties: priecājas, priecājās

65




1. runāju runājam2. runā runājat3. runā


1. runāju runājām2. runāji runājāt3. runāja


1. runāšu runāsim2. runāsi runāsiet (-it)3. runās

Saliktā tagadne

1. e̹smurunājis, -usi

e̹samrunājuši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijurunājis, -usi

bijāmrunājuši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšurunājis, -usi

būsimrunājuši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. runā! runājiet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne runājotVienkāršā nākotne runāšotSaliktā tagadne e̹sot runājis, -usi e̹sot runājuši, -ušasSaliktā nākotne būšot runājis, -usi būšot runājuši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne runātuSaliktā tagadne būtu runājis, -usi būtu runājuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jārunā

e̹sot

jārunā

būtu

jārunā




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmsrunājošs runājis runājams runāts runādams runājotrunājoša runājusi runājama runāta runādama runājamrunājoši runājuši runājami runāti runādami —runājošas runājušas runājamas runātas runādamas —

1 2 . t a b u l a

Darāmā kārta runāt: runā, runāja

66




1. zīmēju zīmējam2. zīmē zīmējat3. zīmē


1. zīmēju zīmējām2. zīmēji zīmējāt3. zīmēja


1. zīmēšu zīmēsim2. zīmēsi zīmēsiet (-it)3. zīmēs

Saliktā tagadne

1. e̹smuzīmējis, -usi

e̹samzīmējuši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijuzīmējis, -usi

bijāmzīmējuši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšuzīmējis, -usi

būsimzīmējuši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. zīmē! zīmējiet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne zīmējotVienkāršā nākotne zīmēšotSaliktā tagadne e̹sot zīmējis, -usi e̹sot zīmējuši, -ušasSaliktā nākotne būšot zīmējis, -usi būšot zīmējuši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne zīmētuSaliktā tagadne būtu zīmējis, -usi būtu zīmējuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāzīmē

e̹sot

jāzīmē

būtu

jāzīmē




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmszīmējošs zīmējis zīmējams zīmts zīmdams zīmējotzīmējoša zīmējusi zīmējama zīmta zīmdama zīmējamzīmējoši zīmējuši zīmējami zīmti zīmdami —zīmējošas zīmējušas zīmējamas zīmtas zīmdamas —

1 3 . t a b u l a

Darāmā kārta zīmēt: zīmē, zīmēja

67




1. aicinu aicinām2. aicini aicināt3. aicina


1. aicināju aicinājām2. aicināji aicinājāt3. aicināja


1. aicināšu aicināsim2. aicināsi aicināsiet (-it)3. aicinās

Saliktā tagadne

1. e̹smuaicinājis, -usi

e̹samaicinājuši,-ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijuaicinājis, -usi

bijāmaicinājuši,-ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšuaicinājis, -usi

būsimaicinājuši,-ušas2. būsi būsiet (-it)


2. aicini! aiciniet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne aicinotVienkāršā nākotne aicināšotSaliktā tagadne e̹sot aicinājis, -usi e̹sot aicinājuši, -ušasSaliktā nākotne būšot aicinājis, -usi būšot aicinājuši,-ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne aicinātuSaliktā tagadne būtu aicinājis, -usi būtu aicinājuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāaicina

e̹sot

jāaicina

būtu

jāaicina




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmsaicinošs aicinājis aicināms aicināts aicinādams aicinotaicinoša aicinājusi aicināma aicināta aicinādama aicināmaicinoši aicinājuši aicināmi aicināti aicinādami —aicinošas aicinājušas aicināmas aicinātas aicinādamas —

1 4 . t a b u l a

Darāmā kārta aicināt: aicina, aicināja

68




1. atsakos atsakāmies2. atsakies atsakāties3. atsakās


1. atsacījos atsacījāmies2. atsacījies atsacījāties3. atsacījās


1. atsacīšos atsacīsimies2. atsacīsies atsacīsieties (-ities)3. atsacīsies

Saliktā tagadne

1. e̹smuatsacījies, -usies

e̹samatsacījušies, -ušās2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijuatsacījies, -usies

bijāmatsacījušies, -ušās2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšuatsacījies, -usies

būsimatsacījušies, -ušās2. būsi būsiet (-it)


2. atsakies! atsakieties!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne atsakotiesVienkāršā nākotne atsacīšotiesSaliktā tagadne e̹sot atsacījies, -usies e̹sot atsacījušies, -ušāsSaliktā nākotne būšot atsacījies, -usies būšot atsacījušies, -ušāsV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne atsacītosSaliktā tagadne būtu atsacījies, -usies būtu atsacījušies, -ušāsVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāatsakās

e̹sot

jāatsakās

būtu

jāatsakās




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celms— atsacījies — — atsacīdamies atsakoties— atsacījusies — — atsacīdamās atsakāmies— atsacījušies — — atsacīdamies —— atsacījušās — — atsacīdamās —

1 5 . t a b u l a

Darāmā kārta atsacīties: atsakās, atsacījās

69




1. dziedu dziedam2. dziedi dziedat3. dzied


1. dziedāju dziedājām2. dziedāji dziedājāt3. dziedāja


1. dziedāšu dziedāsim2. dziedāsi dziedāsiet (-it)3. dziedās

Saliktā tagadne

1. e̹smudziedājis, -usi

e̹samdziedājuši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijudziedājis, -usi

bijāmdziedājuši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšudziedājis, -usi

būsimdziedājuši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. dziedi! dziediet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne dziedotVienkāršā nākotne dziedāšotSaliktā tagadne e̹sot dziedājis, -usi e̹sot dziedājuši, -ušasSaliktā nākotne būšot dziedājis, -usi būšot dziedājuši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne dziedātuSaliktā tagadne būtu dziedājis, -usi būtu dziedājuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jādzied

e̹sot

jādzied

būtu

jādzied




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmsdziedošs dziedājis dziedams dziedāts dziedādams dziedotdziedoša dziedājusi dziedama dziedāta dziedādama dziedamdziedoši dziedājuši dziedami dziedāti dziedādami —dziedošas dziedājušas dziedamas dziedātas dziedādamas —

1 6 . t a b u l a

Darāmā kārta dziedāt: dzied, dziedāja

70




1. gaidu gaidām2. gaidi gaidāt3. gaida


1. gaidīju gaidījām2. gaidīji gaidījāt3. gaidīja


1. gaidīšu gaidīsim2. gaidīsi gaidīsiet (-it)3. gaidīs

Saliktā tagadne

1. e̹smugaidījis, -usi

e̹samgaidījuši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijugaidījis, -usi

bijāmgaidījuši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšugaidījis, -usi

būsimgaidījuši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. gaidi! gaidiet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne gaidotVienkāršā nākotne gaidīšotSaliktā tagadne e̹sot gaidījis, -usi e̹sot gaidījuši, -ušasSaliktā nākotne būšot gaidījis, -usi būšot gaidījuši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne gaidītuSaliktā tagadne būtu gaidījis, -usi būtu gaidījuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāgaida

e̹sot

jāgaida

būtu

jāgaida




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmsgaidošs gaidījis gaidāms gaidīts gaidīdams gaidotgaidoša gaidījusi gaidāma gaidīta gaidīdama gaidāmgaidoši gaidījuši gaidāmi gaidīti gaidīdami —gaidošas gaidījušas gaidāmas gaidītas gaidīdamas —

1 7 . t a b u l a

Darāmā kārta gaidīt: gaida, gaidīja

71




1. gribu gribam2. gribi gribat3. grib


1. gribēju gribējām2. gribēji gribējāt3. gribēja


1. gribēšu gribēsim2. gribēsi gribēsiet (-it)3. gribēs

Saliktā tagadne

1. e̹smugribējis, -usi

e̹samgribējuši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijugribējis, -usi

bijāmgribējuši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšugribējis, -usi

būsimgribējuši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. gribi! gribiet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne gribotVienkāršā nākotne gribēšotSaliktā tagadne e̹sot gribējis, -usi e̹sot gribējuši, -ušasSaliktā nākotne būšot gribējis, -usi būšot gribējuši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne gribtuSaliktā tagadne būtu gribējis, -usi būtu gribējuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāgrib

e̹sot

jāgrib

būtu

jāgrib




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmsgribošs gribējis gribams gribts gribdams gribotgriboša gribējusi gribama gribta gribdama gribamgriboši gribējuši gribami gribti gribdami —gribošas gribējušas gribamas gribtas gribdamas —

1 8 . t a b u l a

Darāmā kārta gribēt: grib, gribēja

72




1. guļu guļam2. guli guļat3. guļ


1. gulēju gulējām2. gulēji gulējāt3. gulēja


1. gulēšu gulēsim2. gulēsi gulēsiet (-it)3. gulēs

Saliktā tagadne

1. e̹smugulējis, -usi

e̹samgulējuši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijugulējis, -usi

bijāmgulējuši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšugulējis, -usi

būsimgulējuši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. guli! guliet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne guļotVienkāršā nākotne gulēšotSaliktā tagadne e̹sot gulējis, -usi e̹sot gulējuši, -ušasSaliktā nākotne būšot gulējis, -usi būšot gulējuši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne gultuSaliktā tagadne būtu gulējis, -usi būtu gulējuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāguļ

e̹sot

jāguļ

būtu

jāguļ




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmsguļošs gulējis guļams gults guldams guļotguļoša gulējusi guļama gulta guldama guļamguļoši gulējuši guļami gulti guldami —guļošas gulējušas guļamas gultas guldamas —

1 9 . t a b u l a

Darāmā kārta gulēt: guļ, gulēja

73




1. māku mākam2. māki mākat3. māk


1. mācēju mācējām2. mācēji mācējāt3. mācēja


1. mācēšu mācēsim2. mācēsi mācēsiet (-it)3. mācēs

Saliktā tagadne

1. e̹smumācējis, -usi

e̹sammācējuši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijumācējis, -usi

bijāmmācējuši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšumācējis, -usi

būsimmācējuši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. māki! mākiet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne mākotVienkāršā nākotne mācēšotSaliktā tagadne e̹sot mācējis, -usi e̹sot mācējuši, -ušasSaliktā nākotne būšot mācējis, -usi būšot mācējuši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne māctuSaliktā tagadne būtu mācējis, -usi būtu mācējuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāmāk

e̹sot

jāmāk

būtu

jāmāk




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celms— mācējis — mācts mācdams mākot— mācējusi — — mācdama mākam— mācējuši — — mācdami —— mācējušas — — mācdamas —

2 0 . t a b u l a

Darāmā kārta mācēt: māk, mācēja

74




1. mācos mācāmies2. mācies mācāties3. mācās


1. mācījos mācījāmies2. mācījies mācījāties3. mācījās


1. mācīšos mācīsimies2. mācīsies mācīsieties (-ities)3. mācīsies

Saliktā tagadne

1. e̹smumācījies, -usies

e̹sammācījušies, -ušās2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijumācījies, -usies

bijāmmācījušies, -ušās2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšumācījies, -usies

būsimmācījušies, -ušās2. būsi būsiet (-it)


2. mācies! mācieties!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne mācotiesVienkāršā nākotne mācīšotiesSaliktā tagadne e̹sot mācījies, -usies e̹sot mācījušies, -ušāsSaliktā nākotne būšot mācījies, -usies būšot mācījušies, -ušāsV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne mācītosSaliktā tagadne būtu mācījies, -usies būtu mācījušies, -ušāsVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāmācās

e̹sot

jāmācās

būtu

jāmācās




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celms— mācījies — — mācīdamies mācoties— mācījusies — — mācīdamās mācāmies— mācījušies — — mācīdamies —— mācījušās — — mācīdamās —

2 1 . t a b u l a

Darāmā kārta mācīties: mācās, mācījās

75




1. pe̹ldos pe̹ldamies2. peldies pe̹ldaties3. pe̹ldas


1. peldējos peldējāmies2. peldējies peldējāties3. peldējās


1. peldēšos peldēsimies2. peldēsies peldēsieties (-ities)3. peldēsies

Saliktā tagadne

1. e̹smupeldējies, -usies

e̹sampeldējušies, -ušās2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijupeldējies, -usies

bijāmpeldējušies, -ušās2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšupeldējies, -usies

būsimpeldējušies, -ušās2. būsi būsiet (-it)


2. peldies! peldieties!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne pe̹ldotiesVienkāršā nākotne peldēšotiesSaliktā tagadne e̹sot peldējies, -usies e̹sot peldējušies, -ušāsSaliktā nākotne būšot peldējies, -usies būšot peldējušies, -ušāsV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne pe̹ldtosSaliktā tagadne būtu peldējies, -usies būtu peldējušies, -ušāsVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāpe̹ldas

e̹sot

jāpe̹ldas

būtu

jāpe̹ldas




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celms— peldējies — — pe̹lddamies pe̹ldoties— peldējusies — — pe̹lddamās pe̹ldamies— peldējušies — — pe̹lddamies —— peldējušās — — pe̹lddamās —

2 2 . t a b u l a

Darāmā kārta peldēties: peldas, peldējās

76




1. ptu ptām2. pēti ptāt3. pta


1. pētīju pētījām2. pētīji pētījāt3. pētīja


1. pētīšu pētīsim2. pētīsi pētīsiet (-it)3. pētīs

Saliktā tagadne

1. e̹smupētījis, -usi

e̹sampētījuši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijupētījis, -usi

bijāmpētījuši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšupētījis, -usi

būsimpētījuši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. pēti! pētiet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne ptotVienkāršā nākotne pētīšotSaliktā tagadne e̹sot pētījis, -usi e̹sot pētījuši, -ušasSaliktā nākotne būšot pētījis, -usi būšot pētījuši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne pētītuSaliktā tagadne būtu pētījis, -usi būtu pētījuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāpta

e̹sot

jāpta

būtu

jāpta




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmsptošs pētījis ptāms pētīts pētīdams ptotptoša pētījusi ptāma pētīta pētīdama ptāmptoši pētījuši ptāmi pētīti pētīdami —ptošas pētījušas ptāmas pētītas pētīdamas —

2 3 . t a b u l a

Darāmā kārta pētīt: pēta, pētīja

77




1. raugu raugām2. raugi raugāt3. rauga


1. raudzīju raudzījām2. raudzīji raudzījāt3. raudzīja


1. raudzīšu raudzīsim2. raudzīsi raudzīsiet (-it)3. raudzīs

Saliktā tagadne

1. e̹smuraudzījis, -usi

e̹samraudzījuši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijuraudzījis, -usi

bijāmraudzījuši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšuraudzījis, -usi

būsimraudzījuši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. raugi! raugiet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne raugotVienkāršā nākotne raudzīšotSaliktā tagadne e̹sot raudzījis, -usi e̹sot raudzījuši, -ušasSaliktā nākotne būšot raudzījis, -usi būšot raudzījuši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne raudzītuSaliktā tagadne būtu raudzījis, -usi būtu raudzījuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jārauga

e̹sot

jārauga

būtu

jārauga




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmsraugošs raudzījis raugāms raudzīts raudzīdams raugotraugoša raudzījusi raugāma raudzīta raudzīdama raugāmraugoši raudzījuši raugāmi raudzīti raudzīdami —raugošas raudzījušas raugāmas raudzītas raudzīdamas —

2 4 . t a b u l a

Darāmā kārta raudzīt: rauga, raudzīja

78




1. raugos raugāmies2. raugies raugāties3. raugās


1. raudzījos raudzījāmies2. raudzījies raudzījāties3. raudzījās


1. raudzīšos raudzīsimies2. raudzīsies raudzīsieties (-ities)3. raudzīsies

Saliktā tagadne

1. e̹smuraudzījies, -usies

e̹samraudzījušies, -ušās2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijuraudzījies, -usies

bijāmraudzījušies, -ušās2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšuraudzījies, -usies

būsimraudzījušies, -ušās2. būsi būsiet (-it)


2. raugies! raugieties!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne raugotiesVienkāršā nākotne raudzīšotiesSaliktā tagadne e̹sot raudzījies, -usies e̹sot raudzījušies, -ušāsSaliktā nākotne būšot raudzījies, -usies būšot raudzījušies, -ušāsV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne raudzītosSaliktā tagadne būtu raudzījies, -usies būtu raudzījušies, -ušāsVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāraugās

e̹sot

jāraugās

būtu

jāraugās




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celms— raudzījies — — raudzīdamies raugoties— raudzījusies — — raudzīdamās raugāmies— raudzījušies — — raudzīdamies —— raudzījušās — — raudzīdamās —

2 5 . t a b u l a

Darāmā kārta raudzīties: raugās, raudzījās

79




1. re̹dzu re̹dzam2. redzi re̹dzat3. re̹dz


1. redzēju redzējām2. redzēji redzējāt3. redzēja


1. redzēšu redzēsim2. redzēsi redzēsiet (-it)3. redzēs

Saliktā tagadne

1. e̹smuredzējis, -usi

e̹samredzējuši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijuredzējis, -usi

bijāmredzējuši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšuredzējis, -usi

būsimredzējuši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. redzi! redziet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne re̹dzotVienkāršā nākotne redzēšotSaliktā tagadne e̹sot redzējis, -usi e̹sot redzējuši, -ušasSaliktā nākotne būšot redzējis, -usi būšot redzējuši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne re̹dztuSaliktā tagadne būtu redzējis, -usi būtu redzējuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāre̹dz

e̹sot

jāre̹dz

būtu

jāre̹dz




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmsre̹dzošs redzējis re̹dzams re̹dzts re̹dzdams re̹dzotre̹dzoša redzējusi re̹dzama re̹dzta re̹dzdama re̹dzamre̹dzoši redzējuši re̹dzami re̹dzti re̹dzdami —re̹dzošas redzējušas re̹dzamas re̹dztas re̹dzdamas —

2 6 . t a b u l a

Darāmā kārta redzēt: redz, redzēja

80




1. saku sakām2. saki sakāt3. saka


1. sacīju sacījām2. sacīji sacījāt3. sacīja


1. sacīšu sacīsim2. sacīsi sacīsiet (-it)3. sacīs

Saliktā tagadne

1. e̹smusacījis, -usi

e̹samsacījuši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijusacījis, -usi

bijāmsacījuši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšusacījis, -usi

būsimsacījuši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. saki! sakiet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne sakotVienkāršā nākotne sacīšotSaliktā tagadne e̹sot sacījis, -usi e̹sot sacījuši, -ušasSaliktā nākotne būšot sacījis, -usi būšot sacījuši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne sacītuSaliktā tagadne būtu sacījis, -usi būtu sacījuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāsaka

e̹sot

jāsaka

būtu

jāsaka




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmssakošs sacījis sakāms sacīts sacīdams sakotsakoša sacījusi sakāma sacīta sacīdama sakāmsakoši sacījuši sakāmi sacīti sacīdami —sakošas sacījušas sakāmas sacītas sacīdamas —

2 7 . t a b u l a

Darāmā kārta sacīt: saka, sacīja

81




1. sēžu sēžam2. sēdi sēžat3. sēž


1. sēdēju sēdējām2. sēdēji sēdējāt3. sēdēja


1. sēdēšu sēdēsim2. sēdēsi sēdēsiet (-it)3. sēdēs

Saliktā tagadne

1. e̹smusēdējis, -usi

e̹samsēdējuši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijusēdējis, -usi

bijāmsēdējuši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšusēdējis, -usi

būsimsēdējuši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. sēdi! sēdiet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne sēžotVienkāršā nākotne sēdēšotSaliktā tagadne e̹sot sēdējis, -usi e̹sot sēdējuši, -ušasSaliktā nākotne būšot sēdējis, -usi būšot sēdējuši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne sdtuSaliktā tagadne būtu sēdējis, -usi būtu sēdējuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāsēž

e̹sot

jāsēž

būtu

jāsēž




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmssdošs sēdējis sēžams sdts sddams sēžotsdoša sēdējusi sēžama sdta sddama sēžamsdoši sēdējuši sēžami sdti sddami —sdošas sēdējušas sēžamas sdtas sddamas —

2 8 . t a b u l a

Darāmā kārta sēdēt: sēž, sēdēja

82




1. te̹ku te̹kam2. teci te̹kat3. te̹k


1. tecēju tecējām2. tecēji tecējāt3. tecēja


1. tecēšu tecēsim2. tecēsi tecēsiet (-it)3. tecēs

Saliktā tagadne

1. e̹smutecējis, -usi

e̹samtecējuši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijutecējis, -usi

bijāmtecējuši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšutecējis, -usi

būsimtecējuši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. teci! teciet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne te̹kotVienkāršā nākotne tecēšotSaliktā tagadne e̹sot tecējis, -usi e̹sot tecējuši, -ušasSaliktā nākotne būšot tecējis, -usi būšot tecējuši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne te̹ctuSaliktā tagadne būtu tecējis, -usi būtu tecējuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāte̹k

e̹sot

jāte̹k

būtu

jāte̹k




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmste̹košs tecējis — — te̹cdams te̹kotte̹koša tecējusi — — te̹cdama te̹kamte̹koši tecējuši — — te̹cdami —te̹košas tecējušas — — te̹cdamas —

2 9 . t a b u l a

Darāmā kārta tecēt: tek, tecēja

83




1. turos turamies2. turies turaties3. turas


1. turējos turējāmies2. turējies turējāties3. turējās


1. turēšos turēsimies2. turēsies turēsieties (-ities)3. turēsies

Saliktā tagadne

1. e̹smuturējies, -usies

e̹samturējušies, -ušās2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijuturējies, -usies

bijāmturējušies, -ušās2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšuturējies, -usies

būsimturējušies, -ušās2. būsi būsiet (-it)


2. turies! turieties!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne turotiesVienkāršā nākotne turēšotiesSaliktā tagadne e̹sot turējies, -usies e̹sot turējušies, -ušāsSaliktā nākotne būšot turējies, -usies būšot turējušies, -ušāsV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne turtosSaliktā tagadne būtu turējies, -usies būtu turējušies, -ušāsVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāturas

e̹sot

jāturas

būtu

jāturas




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celms— turējies — — turdamies turoties— turējusies — — turdamās turamies— turējušies — — turdamies —— turējušās — — turdamās —

3 0 . t a b u l a

Darāmā kārta turēties: turas, turējās

84




1. turpinos turpināmies2. turpinies turpināties3. turpinās


1. turpinājos turpinājāmies2. turpinājies turpinājāties3. turpinājās


1. turpināšos turpināsimies2. turpināsies turpināsieties (-ities)3. turpināsies

Saliktā tagadne

1. e̹smuturpinājies, -usies

e̹samturpinājušies, -ušās2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijuturpinājies, -usies

bijāmturpinājušies, -ušās2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšuturpinājies, -usies

būsimturpinājušies, -ušās2. būsi būsiet (-it)


2. turpinies! turpinieties!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne turpinotiesVienkāršā nākotne turpināšotiesSaliktā tagadne e̹sot turpinājies, -usies e̹sot turpinājušies, -ušāsSaliktā nākotne būšot turpinājies, -usies būšot turpinājušies, -ušāsV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne turpinātosSaliktā tagadne būtu turpinājies, -usies būtu turpinājušies, -ušāsVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāturpinās

e̹sot

jāturpinās

būtu

jāturpinās




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celms— turpinājies — — turpinādamies turpinoties— turpinājusies — — turpinādamās turpināmies— turpinājušies — — turpinādamies— turpinājušās — — turpinādamās

3 1 . t a b u l a

Darāmā kārta turpināties: turpinās, turpinājās

85




1. — —2. — —3. vajag


1. — —2. — —3. vajadzēja


1. — —2. — —3. vajadzēs

Saliktā tagadne

1. —vajadzējis

—2. — —3. ir —

Saliktā pagātne

1. —vajadzējis

—2. — —3. bija —

Saliktā nākotne

1. —vajadzējis

—2. — —3. būs —

P a v ē l e s i z t e i k s m e

2. — —A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne vajagotVienkāršā nākotne vajadzēšotSaliktā tagadne e̹sot vajadzējis —Saliktā nākotne būšot vajadzējis —V ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne vajadzētuSaliktā tagadne būtu vajadzējis —Va j a d z ī b a s i z t e i k s m e

Atstāstījuma paveids Vēlējuma paveidsVienkāršā tagadne —

—

—

—

—

—

Vienkāršā pagātne — — —Vienkāršā nākotne — — —Saliktā tagadne — — —Saliktā pagātne — — —Saliktā nākotne — — —



Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celms— vajadzējis — — — —— — — — — —— — — — — —— — — — — —

3 2 . t a b u l a

Darāmā kārta vajadzēt: vajag, vajadzēja

86




1. ve̹ltu ve̹ltām2. velti ve̹ltāt3. ve̹lta


1. veltīju veltījām2. veltīji veltījāt3. veltīja


1. veltīšu veltīsim2. veltīsi veltīsiet (-it)3. veltīs

Saliktā tagadne

1. e̹smuveltījis, -usi

e̹samveltījuši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijuveltījis, -usi

bijāmveltījuši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšuveltījis, -usi

būsimveltījuši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. velti! veltiet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne ve̹ltotVienkāršā nākotne veltīšotSaliktā tagadne e̹sot veltījis, -usi e̹sot veltījuši, -ušasSaliktā nākotne būšot veltījis, -usi būšot veltījuši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne veltītuSaliktā tagadne būtu veltījis, -usi būtu veltījuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāve̹lta

e̹sot

jāve̹lta

būtu

jāve̹lta




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmsve̹ltošs veltījis ve̹ltāms veltīts veltīdams ve̹ltotve̹ltoša veltījusi ve̹ltāma veltīta veltīdama ve̹ltāmve̹ltoši veltījuši ve̹ltāmi veltīti veltīdami —ve̹ltošas veltījušas ve̹ltāmas veltītas veltīdamas —

3 3 . t a b u l a

Darāmā kārta veltīt: velta, veltīja

87




1. zinu zinām2. zini zināt3. zina


1. zināju zinājām2. zināji zinājāt3. zināja


1. zināšu zināsim2. zināsi zināsiet (-it)3. zinās

Saliktā tagadne

1. e̹smuzinājis, -usi

e̹samzinājuši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijuzinājis, -usi

bijāmzinājuši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšuzinājis, -usi

būsimzinājuši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. zini! ziniet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne zinotVienkāršā nākotne zināšotSaliktā tagadne e̹sot zinājis, -usi e̹sot zinājuši, -ušasSaliktā nākotne būšot zinājis, -usi būšot zinājuši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne zinātuSaliktā tagadne būtu zinājis, -usi būtu zinājuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāzina

e̹sot

jāzina

būtu

jāzina




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmszinošs zinājis zināms — zinādams zinotzinoša zinājusi zināma — zinādama zināmzinoši zinājuši zināmi — zinādami —zinošas zinājušas zināmas — zinādamas —

3 4 . t a b u l a

Darāmā kārta zināt: zina, zināja

88




1. aru aram2. ar arat3. ar


1. aru arām2. ari arāt3. ara


1. aršu arsim2. arsi arsiet (-it)3. ars

Saliktā tagadne

1. e̹smuaris, -usi

e̹samaruši,-ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijuaris, -usi

bijāmaruši,-ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšuaris, -usi

būsimaruši,-ušas2. būsi būsiet (-it)


2. ar! ariet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne arotVienkāršā nākotne aršotSaliktā tagadne e̹sot aris, -usi e̹sot aruši, -ušasSaliktā nākotne būšot aris, -usi būšot aruši,-ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne artuSaliktā tagadne būtu aris, -usi būtu aruši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāar

e̹sot

jāar

būtu

jāar




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmsarošs aris arams arts ardams arotaroša arusi arama arta ardama aramaroši aruši arami arti ardami —arošas arušas aramas artas ardamas —

3 5 . t a b u l a

Darāmā kārta art: ar, ara

89




1. atrodu atrodam2. atrodi atrodat3. atrod


1. atradu atradām2. atradi atradāt3. atrada


1. atradīšu atradīsim2. atradīsi atradīsiet (-it)3. atradīs

Saliktā tagadne

1. e̹smuatradis, -usi

e̹samatraduši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijuatradis, -usi

bijāmatraduši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšuatradis, -usi

būsimatraduši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. atrodi! atrodiet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne atrodotVienkāršā nākotne atradīšotSaliktā tagadne e̹sot atradis, -usi e̹sot atraduši, -ušasSaliktā nākotne būšot atradis, -usi būšot atraduši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne atrastuSaliktā tagadne būtu atradis, -usi būtu atraduši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāatrod

e̹sot

jāatrod

būtu

jāatrod




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmsatrodošs atradis atrodams atrasts atrazdams atrodotatrodoša atradusi atrodama atrasta atrazdama atrodamatrodoši atraduši atrodami atrasti atrazdami —atrodošas atradušas atrodamas atrastas atrazdamas —

3 6 . t a b u l a

Darāmā kārta atrast: atrod, atrada

90




1. augu augam2. audz augat3. aug


1. augu augām2. augi augāt3. auga


1. augšu augsim2. augsi augsiet (-it)3. augs

Saliktā tagadne

1. e̹smuaudzis, augusi

e̹samauguši,-ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijuaudzis, augusi

bijāmauguši,-ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšuaudzis, augusi

būsimauguši,-ušas2. būsi būsiet (-it)


2. audz! audziet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne augotVienkāršā nākotne augšotSaliktā tagadne e̹sot audzis, augusi e̹sot auguši, -ušasSaliktā nākotne būšot audzis, augusi būšot auguši,-ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne augtuSaliktā tagadne būtu audzis, augusi būtu auguši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāaug

e̹sot

jāaug

būtu

jāaug




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmsaugošs audzis — — augdams augotaugoša augusi — — augdama augamaugoši auguši — — augdami —augošas augušas — — augdamas —

3 7 . t a b u l a

Darāmā kārta augt: aug, auga

91




1. aunu aunam2. aun aunat3. aun


1. āvu āvām2. āvi āvāt3. āva


1. aušu ausim2. ausi ausiet (-it)3. aus

Saliktā tagadne

1. e̹smuāvis, -usi

e̹samāvuši,-ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijuāvis, -usi

bijāmāvuši,-ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšuāvis, -usi

būsimāvuši,-ušas2. būsi būsiet (-it)


2. aun! auniet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne aunotVienkāršā nākotne aušotSaliktā tagadne e̹sot āvis, -usi e̹sot āvuši, -ušasSaliktā nākotne būšot āvis, -usi būšot āvuši,-ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne autuSaliktā tagadne būtu āvis, -usi būtu āvuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāaun

e̹sot

jāaun

būtu

jāaun




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmsaunošs āvis — — audams aunotaunoša āvusi — — audama aunamaunoši āvuši — — audami —aunošas āvušas — — audamas —

3 8 . t a b u l a

Darāmā kārta aut: aun, āva

92




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmsbe̹rzošs berzis beržams be̹rzts be̹rzdams beržotbe̹rzoša be̹rzusi beržama be̹rzta be̹rzdama beržambe̹rzoši be̹rzuši beržami be̹rzti be̹rzdami —be̹rzošas be̹rzušas beržamas be̹rztas be̹rzdamas —

3 9 . t a b u l a

Darāmā kārta berzt: berž, berzaLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. beržu beržam2. berz beržat3. berž


1. berzu berzām2. berzi berzāt3. berza


1. berzīšu berzīsim2. berzīsi berzīsiet (-it)3. berzīs

Saliktā tagadne

1. e̹smuberzis, be̹rzusi

e̹sambe̹rzuši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijuberzis, be̹rzusi

bijāmbe̹rzuši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšuberzis, be̹rzusi

būsimbe̹rzuši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. berz! berziet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne beržotVienkāršā nākotne berzīšotSaliktā tagadne e̹sot berzis, be̹rzusi e̹sot be̹rzuši, -ušasSaliktā nākotne būšot berzis, be̹rzusi būšot be̹rzuši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne berztuSaliktā tagadne būtu berzis, be̹rzusi būtu be̹rzuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāberž

e̹sot

jāberž

būtu

jāberž


93




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celms— berzies — — be̹rzdamies beržoties— be̹rzusies — — be̹rzdamās beržamies— be̹rzušies — — be̹rzdamies —— be̹rzušās — — be̹rzdamās —

4 0 . t a b u l a

Darāmā kārta berzties: beržas, berzāsLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. beržos beržamies2. berzies beržaties3. beržas


1. berzos berzāmies2. berzies berzāties3. berzās


1. berzīšos berzīsimies2. berzīsies berzīsieties (-ities)3. berzīsies

Saliktā tagadne

1. e̹smuberzies, be̹rzusies

e̹sambe̹rzušies, -ušās2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijuberzies, be̹rzusies

bijāmbe̹rzušies, -ušās2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšuberzies, be̹rzusies

būsimbe̹rzušies, -ušās2. būsi būsiet (-it)


2. berzies! berzieties!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne beržotiesVienkāršā nākotne berzīšotiesSaliktā tagadne e̹sot berzies, be̹rzusies e̹sot be̹rzušies, -ušāsSaliktā nākotne būšot berzies, be̹rzusies būšot be̹rzušies, -ušāsV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne berztosSaliktā tagadne būtu berzies, be̹rzusies būtu be̹rzušies, -ušāsVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāberžas

e̹sot

jāberžas

būtu

jāberžas


94




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celms— bijies — — bīdamies bīstoties— bijusies — — bīdamās bīstamies— bijušies — — bīdamies —— bijušās — — bīdamās —

4 1 . t a b u l a

Darāmā kārta bīties: bīstas, bijāsLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. bīstos bīstamies2. bīsties bīstaties3. bīstas


1. bijos bijāmies2. bijies bijāties3. bijās


1. bīšos bīsimies2. bīsies bīsieties (-ities)3. bīsies

Saliktā tagadne

1. e̹smubijies, -usies

e̹sambijušies, -ušās2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijubijies, -usies

bijāmbijušies, -ušās2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšubijies, -usies

būsimbijušies, -ušās2. būsi būsiet (-it)


2. bīsties! bīstieties!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne bīstotiesVienkāršā nākotne bīšotiesSaliktā tagadne e̹sot bijies, -usies e̹sot bijušies, -ušāsSaliktā nākotne būšot bijies, -usies būšot bijušies, -ušāsV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne bītosSaliktā tagadne būtu bijies, -usies būtu bijušies, -ušāsVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jābīstas

e̹sot

jābīstas

būtu

jābīstas


95




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmsbrcošs brēcis brcams brkts brkdams brcotbrcoša brkusi brcama brkta brkdama brcambrcoši brkuši brcami brkti brkdami —brcošas brkušas brcamas brktas brkdamas —

4 2 . t a b u l a

Darāmā kārta brēkt: brēc, brēcaLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. brcu brcam2. brēc brcat3. brc


1. brēcu brēcām2. brēci brēcāt3. brēca


1. brēkšu brēksim2. brēksi brēksiet (-it)3. brēks

Saliktā tagadne

1. e̹smubrēcis, brkusi

e̹sambrkuši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijubrēcis, brkusi

bijāmbrkuši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšubrēcis, brkusi

būsimbrkuši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. brēc! brēciet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne brcotVienkāršā nākotne brēkšotSaliktā tagadne e̹sot brēcis, brkusi e̹sot brkuši, -ušasSaliktā nākotne būšot brēcis, brkusi būšot brkuši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne brktuSaliktā tagadne būtu brēcis, brkusi būtu brkuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jābrc

e̹sot

jābrc

būtu

jābrc


96




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmsbrienošs bridis brienams brists brizdams brienotbrienoša bridusi brienama brista brizdama brienambrienoši briduši brienami bristi brizdami —brienošas bridušas brienamas bristas brizdamas —

4 3 . t a b u l a

Darāmā kārta brist: brien, bridaLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. brienu brienam2. brien brienat3. brien


1. bridu bridām2. bridi bridāt3. brida


1. bridīšu bridīsim2. bridīsi bridīsiet (-it)3. bridīs

Saliktā tagadne

1. e̹smubridis, -usi

e̹sambriduši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijubridis, -usi

bijāmbriduši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšubridis, -usi

būsimbriduši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. brien! brieniet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne brienotVienkāršā nākotne bridīšotSaliktā tagadne e̹sot bridis, -usi e̹sot briduši, -ušasSaliktā nākotne būšot bridis, -usi būšot briduši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne bristuSaliktā tagadne būtu bridis, -usi būtu briduši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jābrien

e̹sot

jābrien

būtu

jābrien


97




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmsbrūkošs brucis — — brukdams brūkotbrūkoša brukusi — — brukdama brūkambrūkoši brukuši — — brukdami —brūkošas brukušas — — brukdamas —

4 4 . t a b u l a

Darāmā kārta brukt: brūk, brukaLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. brūku brūkam2. brūc brūkat3. brūk


1. bruku brukām2. bruki brukāt3. bruka


1. brukšu bruksim2. bruksi bruksiet (-it)3. bruks

Saliktā tagadne

1. e̹smubrucis, brukusi

e̹sambrukuši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijubrucis, brukusi

bijāmbrukuši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšubrucis, brukusi

būsimbrukuši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. brūc! brūciet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne brūkotVienkāršā nākotne brukšotSaliktā tagadne e̹sot brucis, brukusi e̹sot brukuši, -ušasSaliktā nākotne būšot brucis, brukusi būšot brukuši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne bruktuSaliktā tagadne būtu brucis, brukusi būtu brukuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jābrūk

e̹sot

jābrūk

būtu

jābrūk


98




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmsceļošs cēlis ceļams ce̹lts ce̹ldams ceļotceļoša clusi ceļama ce̹lta ce̹ldama ceļamceļoši cluši ceļami ce̹lti ce̹ldami —ceļošas clušas ceļamas ce̹ltas ce̹ldamas —

4 5 . t a b u l a

Darāmā kārta celt: ceļ, cēlaLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. ceļu ceļam2. cel ceļat3. ceļ


1. cēlu cēlām2. cēli cēlāt3. cēla


1. celšu celsim2. celsi celsiet (-it)3. cels

Saliktā tagadne

1. e̹smucēlis, clusi

e̹samcluši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijucēlis, clusi

bijāmcluši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšucēlis, clusi

būsimcluši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. cel! celiet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne ceļotVienkāršā nākotne celšotSaliktā tagadne e̹sot cēlis, clusi e̹sot cluši, -ušasSaliktā nākotne būšot cēlis, clusi būšot cluši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne ce̹ltuSaliktā tagadne būtu cēlis, clusi būtu cluši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāceļ

e̹sot

jāceļ

būtu

jāceļ


99




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celms— cēlies — — ce̹ldamies ceļoties— clusies — — ce̹ldamās ceļamies— clušies — — ce̹ldamies —— clušās — — ce̹ldamās —

4 6 . t a b u l a

Darāmā kārta celties: ceļas, cēlāsLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. ceļos ceļamies2. celies ceļaties3. ceļas


1. cēlos cēlāmies2. cēlies cēlāties3. cēlās


1. celšos celsimies2. celsies celsieties (-ities)3. celsies

Saliktā tagadne

1. e̹smucēlies, clusies

e̹samclušies, -ušās2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijucēlies, clusies

bijāmclušies, -ušās2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšucēlies, clusies

būsimclušies, -ušās2. būsi būsiet (-it)


2. celies! celieties!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne ceļotiesVienkāršā nākotne celšotiesSaliktā tagadne e̹sot cēlies, clusies e̹sot clušies, -ušāsSaliktā nākotne būšot cēlies, clusies būšot clušies, -ušāsV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne ce̹ltosSaliktā tagadne būtu cēlies, clusies būtu clušies, -ušāsVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāceļas

e̹sot

jāceļas

būtu

jāceļas


100




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmsce̹pošs cepis ce̹pams ce̹pts ce̹pdams ce̹potce̹poša ce̹pusi ce̹pama ce̹pta ce̹pdama ce̹pamce̹poši ce̹puši ce̹pami ce̹pti ce̹pdami —ce̹pošas ce̹pušas ce̹pamas ce̹ptas ce̹pdamas —

4 7 . t a b u l a

Darāmā kārta cept: cep, cepaLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. ce̹pu ce̹pam2. cep ce̹pat3. ce̹p


1. cepu cepām2. cepi cepāt3. cepa


1. cepšu cepsim2. cepsi cepsiet (-it)3. ceps

Saliktā tagadne

1. e̹smucepis, ce̹pusi

e̹samce̹puši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijucepis, ce̹pusi

bijāmce̹puši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšucepis, ce̹pusi

būsimce̹puši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. cep! cepiet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne ce̹potVienkāršā nākotne cepšotSaliktā tagadne e̹sot cepis, ce̹pusi e̹sot ce̹puši, -ušasSaliktā nākotne būšot cepis, ce̹pusi būšot ce̹puši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne ce̹ptuSaliktā tagadne būtu cepis, ce̹pusi būtu ce̹puši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāce̹p

e̹sot

jāce̹p

būtu

jāce̹p


101




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celms— cepies — — ce̹pdamies ce̹poties— ce̹pusies — — ce̹pdamās ce̹pamies— ce̹pušies — — ce̹pdamies —— ce̹pušās — — ce̹pdamās —

4 8 . t a b u l a

Darāmā kārta cepties: cepas, cepāsLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. ce̹pos ce̹pamies2. cepies ce̹paties3. ce̹pas


1. cepos cepāmies2. cepies cepāties3. cepās


1. cepšos cepsimies2. cepsies cepsieties (-ities)3. cepsies

Saliktā tagadne

1. e̹smucepies, ce̹pusies

e̹samce̹pušies, -ušās2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijucepies, ce̹pusies

bijāmce̹pušies, -ušās2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšucepies, ce̹pusies

būsimce̹pušies, -ušās2. būsi būsiet (-it)


2. cepies! cepieties!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne ce̹potiesVienkāršā nākotne cepšotiesSaliktā tagadne e̹sot cepies, ce̹pusies e̹sot ce̹pušies, -ušāsSaliktā nākotne būšot cepies, ce̹pusies būšot ce̹pušies, -ušāsV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne ce̹ptosSaliktā tagadne būtu cepies, ce̹pusies būtu ce̹pušies, -ušāsVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāce̹pas

e̹sot

jāce̹pas

būtu

jāce̹pas


102




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmscrtošs cirtis crtams cirsts cirzdams crtotcrtoša cirtusi crtama cirsta cirzdama crtamcrtoši cirtuši crtami cirsti cirzdami —crtošas cirtušas crtamas cirstas cirzdamas —

4 9 . t a b u l a

Darāmā kārta cirst: cērt, cirtaLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. crtu crtam2. cērt crtat3. crt


1. cirtu cirtām2. cirti cirtāt3. cirta


1. cirtīšu cirtīsim2. cirtīsi cirtīsiet (-it)3. cirtīs

Saliktā tagadne

1. e̹smucirtis, -usi

e̹samcirtuši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijucirtis, -usi

bijāmcirtuši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšucirtis, -usi

būsimcirtuši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. cērt! cērtiet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne crtotVienkāršā nākotne cirtīšotSaliktā tagadne e̹sot cirtis, -usi e̹sot cirtuši, -ušasSaliktā nākotne būšot cirtis, -usi būšot cirtuši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne cirstuSaliktā tagadne būtu cirtis, -usi būtu cirtuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jācrt

e̹sot

jācrt

būtu

jācrt


103




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmsdurošs dūris durams durts durdams durotduroša dūrusi durama durta durdama duramduroši dūruši durami durti durdami —durošas dūrušas duramas durtas durdamas —

5 0 . t a b u l a

Darāmā kārta durt: dur, dūraLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. duru duram2. dur durat3. dur


1. dūru dūrām2. dūri dūrāt3. dūra


1. duršu dursim2. dursi dursiet (-it)3. durs

Saliktā tagadne

1. e̹smudūris, -usi

e̹samdūruši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijudūris, -usi

bijāmdūruši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšudūris, -usi

būsimdūruši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. dur! duriet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne durotVienkāršā nākotne duršotSaliktā tagadne e̹sot dūris, -usi e̹sot dūruši, -ušasSaliktā nākotne būšot dūris, -usi būšot dūruši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne durtuSaliktā tagadne būtu dūris, -usi būtu dūruši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jādur

e̹sot

jādur

būtu

jādur


104




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmsdzerošs dzēris dzerams dze̹rts dzerdams dzerotdzeroša dzērusi dzerama dze̹rta dzerdama dzeramdzeroši dzēruši dzerami dze̹rti dzerdami —dzerošas dzērušas dzeramas dze̹rtas dzerdamas —

5 1 . t a b u l a

Darāmā kārta dzert: dzer, dzēraLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. dzeru dzeram2. dzer dzerat3. dzer


1. dzēru dzērām2. dzēri dzērāt3. dzēra


1. dzeršu dzersim2. dzersi dzersiet (-it)3. dzers

Saliktā tagadne

1. e̹smudzēris, -usi

e̹samdzēruši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijudzēris, -usi

bijāmdzēruši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšudzēris, -usi

būsimdzēruši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. dzer! dzeriet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne dzerotVienkāršā nākotne dzeršotSaliktā tagadne e̹sot dzēris, -usi e̹sot dzēruši, -ušasSaliktā nākotne būšot dzēris, -usi būšot dzēruši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne dzertuSaliktā tagadne būtu dzēris, -usi būtu dzēruši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jādzer

e̹sot

jādzer

būtu

jādzer


105




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmsdze̹rošs dzēris dze̹rams dze̹rts dze̹rdams dze̹rotdze̹roša dzrusi dze̹rama dze̹rta dze̹rdama dze̹ramdze̹roši dzruši dze̹rami dze̹rti dze̹rdami —dze̹rošas dzrušas dze̹ramas dze̹rtas dze̹rdamas —

5 2 . t a b u l a

Darāmā kārta dzert: dzer, dzēraLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. dze̹ru dze̹ram2. dzer dze̹rat3. dze̹r


1. dzēru dzērām2. dzēri dzērāt3. dzēra


1. dzeršu dzersim2. dzersi dzersiet (-it)3. dzers

Saliktā tagadne

1. e̹smudzēris, dzrusi

e̹samdzruši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijudzēris, dzrusi

bijāmdzruši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšudzēris, dzrusi

būsimdzruši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. dzer! dzeriet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne dze̹rotVienkāršā nākotne dzeršotSaliktā tagadne e̹sot dzēris, dzrusi e̹sot dzruši, -ušasSaliktā nākotne būšot dzēris, dzrusi būšot dzruši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne dze̹rtuSaliktā tagadne būtu dzēris, dzrusi būtu dzruši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jādze̹r

e̹sot

jādze̹r

būtu

jādze̹r


106




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmsdze̹nošs dzinis dze̹nams dzīts dzīdams dze̹notdze̹noša dzinusi dze̹nama dzīta dzīdama dze̹namdze̹noši dzinuši dze̹nami dzīti dzīdami —dze̹nošas dzinušas dze̹namas dzītas dzīdamas —

5 3 . t a b u l a

Darāmā kārta dzīt: dzen, dzinaLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. dze̹nu dze̹nam2. dzen dze̹nat3. dze̹n


1. dzinu dzinām2. dzini dzināt3. dzina


1. dzīšu dzīsim2. dzīsi dzīsiet (-it)3. dzīs

Saliktā tagadne

1. e̹smudzinis, -usi

e̹samdzinuši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijudzinis, -usi

bijāmdzinuši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšudzinis, -usi

būsimdzinuši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. dzen! dzeniet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne dze̹notVienkāršā nākotne dzīšotSaliktā tagadne e̹sot dzinis, -usi e̹sot dzinuši, -ušasSaliktā nākotne būšot dzinis, -usi būšot dzinuši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne dzītuSaliktā tagadne būtu dzinis, -usi būtu dzinuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jādze̹n

e̹sot

jādze̹n

būtu

jādze̹n


107




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celms— dzinies — — dzīdamies dze̹noties— dzinusies — — dzīdamās dze̹namies— dzinušies — — dzīdamies —— dzinušās — — dzīdamās —

5 4 . t a b u l a

Darāmā kārta dzīties: dzenas, dzināsLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. dze̹nos dze̹namies2. dzenies dze̹naties3. dze̹nas


1. dzinos dzināmies2. dzinies dzināties3. dzinās


1. dzīšos dzīsimies2. dzīsies dzīsieties (-ities)3. dzīsies

Saliktā tagadne

1. e̹smudzinies, -usies

e̹samdzinušies, -ušās2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijudzinies, -usies

bijāmdzinušies, -ušās2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšudzinies, -usies

būsimdzinušies, -ušās2. būsi būsiet (-it)


2. dzenies! dzenieties!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne dze̹notiesVienkāršā nākotne dzīšotiesSaliktā tagadne e̹sot dzinies, -usies e̹sot dzinušies, -ušāsSaliktā nākotne būšot dzinies, -usies būšot dzinušies, -ušāsV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne dzītosSaliktā tagadne būtu dzinies, -usies būtu dzinušies, -ušāsVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jādze̹nas

e̹sot

jādze̹nas

būtu

jādze̹nas


108




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmse̹lsošs elsis elšams e̹lsts e̹lsdams elšote̹lsoša e̹lsusi elšama e̹lsta e̹lsdama elšame̹lsoši e̹lsuši elšami e̹lsti e̹lsdami —e̹lsošas e̹lsušas elšamas e̹lstas e̹lsdamas —

5 5 . t a b u l a

Darāmā kārta elst: elš, elsaLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. elšu elšam2. els elšat3. elš


1. elsu elsām2. elsi elsāt3. elsa


1. elsīšu elsīsim2. elsīsi elsīsiet (-it)3. elsīs

Saliktā tagadne

1. e̹smuelsis, e̹lsusi

e̹same̹lsuši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijuelsis, e̹lsusi

bijāme̹lsuši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšuelsis, e̹lsusi

būsime̹lsuši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. els! elsiet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne elšotVienkāršā nākotne elsīšotSaliktā tagadne e̹sot elsis, e̹lsusi e̹sot e̹lsuši, -ušasSaliktā nākotne būšot elsis, e̹lsusi būšot e̹lsuši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne e̹lstuSaliktā tagadne būtu elsis, e̹lsusi būtu e̹lsuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāelš

e̹sot

jāelš

būtu

jāelš


109




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmsglābjošs glābis glābjams glābts glābdams glābjotglābjoša glābusi glābjama glābta glābdama glābjamglābjoši glābuši glābjami glābti glābdami —glābjošas glābušas glābjamas glābtas glābdamas —

5 6 . t a b u l a

Darāmā kārta glābt: glābj, glābaLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. glābju glābjam2. glāb glābjat3. glābj


1. glābu glābām2. glābi glābāt3. glāba


1. glābšu glābsim2. glābsi glābsiet (-it)3. glābs

Saliktā tagadne

1. e̹smuglābis, -usi

e̹samglābuši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijuglābis, -usi

bijāmglābuši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšuglābis, -usi

būsimglābuši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. glāb! glābiet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne glābjotVienkāršā nākotne glābšotSaliktā tagadne e̹sot glābis, -usi e̹sot glābuši, -ušasSaliktā nākotne būšot glābis, -usi būšot glābuši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne glābtuSaliktā tagadne būtu glābis, -usi būtu glābuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāglābj

e̹sot

jāglābj

būtu

jāglābj


110




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celms— glābies — — glābdamies glābjoties— glābusies — — glābdamās glābjamies— glābušies — — glābdamies —— glābušās — — glābdamās —

5 7 . t a b u l a

Darāmā kārta glābties: glābjas, glābāsLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. glābjos glābjamies2. glābies glābjaties3. glābjas


1. glābos glābāmies2. glābies glābāties3. glābās


1. glābšos glābsimies2. glābsies glābsieties (-ities)3. glābsies

Saliktā tagadne

1. e̹smuglābies, -usies

e̹samglābušies, -ušās2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijuglābies, -usies

bijāmglābušies, -ušās2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšuglābies, -usies

būsimglābušies, -ušās2. būsi būsiet (-it)


2. glābies! glābieties!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne glābjotiesVienkāršā nākotne glābšotiesSaliktā tagadne e̹sot glābies, -usies e̹sot glābušies, -ušāsSaliktā nākotne būšot glābies, -usies būšot glābušies, -ušāsV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne glābtosSaliktā tagadne būtu glābies, -usies būtu glābušies, -ušāsVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāglābjas

e̹sot

jāglābjas

būtu

jāglābjas


111




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmsgūstošs guvis gūstams gūts gūdams gūstotgūstoša guvusi gūstama gūta gūdama gūstamgūstoši guvuši gūstami gūti gūdami —gūstošas guvušas gūstamas gūtas gūdamas —

5 8 . t a b u l a

Darāmā kārta gūt: gūst, guvaLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. gūstu gūstam2. gūsti gūstat3. gūst


1. guvu guvām2. guvi guvāt3. guva


1. gūšu gūsim2. gūsi gūsiet (-it)3. gūs

Saliktā tagadne

1. e̹smuguvis, -usi

e̹samguvuši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijuguvis, -usi

bijāmguvuši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšuguvis, -usi

būsimguvuši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. gūsti! gūstiet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne gūstotVienkāršā nākotne gūšotSaliktā tagadne e̹sot guvis, -usi e̹sot guvuši, -ušasSaliktā nākotne būšot guvis, -usi būšot guvuši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne gūtuSaliktā tagadne būtu guvis, -usi būtu guvuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāgūst

e̹sot

jāgūst

būtu

jāgūst


112




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celms— iepazinies — — iepazīdamies iepazīstoties— iepazinusies — — iepazīdamās iepazīstamies— iepazinušies — — iepazīdamies —— iepazinušās — — iepazīdamās —

5 9 . t a b u l a

Darāmā kārta iepazīties: iepazīstas, iepazināsLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. iepazīstos iepazīstamies2. iepazīsties iepazīstaties3. iepazīstas


1. iepazinos iepazināmies2. iepazinies iepazināties3. iepazinās


1. iepazīšos iepazīsimies2. iepazīsies iepazīsieties (-ities)3. iepazīsies

Saliktā tagadne

1. e̹smuiepazinies, -usies

e̹samiepazinušies, -ušās2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijuiepazinies, -usies

bijāmiepazinušies, -ušās2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšuiepazinies, -usies

būsimiepazinušies, -ušās2. būsi būsiet (-it)


2. iepazīsties! iepazīstieties!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne iepazīstotiesVienkāršā nākotne iepazīšotiesSaliktā tagadne e̹sot iepazinies, -usies e̹sot iepazinušies, -ušāsSaliktā nākotne būšot iepazinies, -usies būšot iepazinušies, -ušāsV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne iepazītosSaliktā tagadne būtu iepazinies, -usies būtu iepazinušies, -ušāsVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāiepazīstas

e̹sot

jāiepazīstas

būtu

jāiepazīstas


113




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmsjaucošs jaucis jaucams jaukts jaukdams jaucotjaucoša jaukusi jaucama jaukta jaukdama jaucamjaucoši jaukuši jaucami jaukti jaukdami —jaucošas jaukušas jaucamas jauktas jaukdamas —

6 0 . t a b u l a

Darāmā kārta jaukt: jauc, jaucaLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. jaucu jaucam2. jauc jaucat3. jauc


1. jaucu jaucām2. jauci jaucāt3. jauca


1. jaukšu jauksim2. jauksi jauksiet (-it)3. jauks

Saliktā tagadne

1. e̹smujaucis, jaukusi

e̹samjaukuši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijujaucis, jaukusi

bijāmjaukuši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšujaucis, jaukusi

būsimjaukuši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. jauc! jauciet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne jaucotVienkāršā nākotne jaukšotSaliktā tagadne e̹sot jaucis, jaukusi e̹sot jaukuši, -ušasSaliktā nākotne būšot jaucis, jaukusi būšot jaukuši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne jauktuSaliktā tagadne būtu jaucis, jaukusi būtu jaukuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jājauc

e̹sot

jājauc

būtu

jājauc


114




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celms— jaucies — — jaukdamies jaucoties— jaukusies — — jaukdamās jaucamies— jaukušies — — jaukdamies —— jaukušās — — jaukdamās —

6 1 . t a b u l a

Darāmā kārta jaukties: jaucas, jaucāsLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. jaucos jaucamies2. jaucies jaucaties3. jaucas


1. jaucos jaucāmies2. jaucies jaucāties3. jaucās


1. jaukšos jauksimies2. jauksies jauksieties (-ities)3. jauksies

Saliktā tagadne

1. e̹smujaucies, jaukusies

e̹samjaukušies, -ušās2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijujaucies, jaukusies

bijāmjaukušies, -ušās2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšujaucies, jaukusies

būsimjaukušies, -ušās2. būsi būsiet (-it)


2. jaucies! jaucieties!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne jaucotiesVienkāršā nākotne jaukšotiesSaliktā tagadne e̹sot jaucies, jaukusies e̹sot jaukušies, -ušāsSaliktā nākotne būšot jaucies, jaukusies būšot jaukušies, -ušāsV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne jauktosSaliktā tagadne būtu jaucies, jaukusies būtu jaukušies, -ušāsVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jājaucas

e̹sot

jājaucas

būtu

jājaucas


115




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmsjūtošs jutis jūtams justs juzdams jūtotjūtoša jutusi jūtama justa juzdama jūtamjūtoši jutuši jūtami justi juzdami —jūtošas jutušas jūtamas justas juzdamas —

6 2 . t a b u l a

Darāmā kārta just: jūt, jutaLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. jūtu jūtam2. jūti jūtat3. jūt


1. jutu jutām2. juti jutāt3. juta


1. jutīšu jutīsim2. jutīsi jutīsiet (-it)3. jutīs

Saliktā tagadne

1. e̹smujutis, -usi

e̹samjutuši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijujutis, -usi

bijāmjutuši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšujutis, -usi

būsimjutuši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. jūti! jūtiet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne jūtotVienkāršā nākotne jutīšotSaliktā tagadne e̹sot jutis, -usi e̹sot jutuši, -ušasSaliktā nākotne būšot jutis, -usi būšot jutuši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne justuSaliktā tagadne būtu jutis, -usi būtu jutuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jājūt

e̹sot

jājūt

būtu

jājūt


116




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celms— juties — — juzdamies jūtoties— jutusies — — juzdamās jūtamies— jutušies — — juzdamies —— jutušās — — juzdamās —

6 3 . t a b u l a

Darāmā kārta justies: jūtas, jutāsLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. jūtos jūtamies2. jūties jūtaties3. jūtas


1. jutos jutāmies2. juties jutāties3. jutās


1. jutīšos jutīsimies2. jutīsies jutīsieties (-ities)3. jutīsies

Saliktā tagadne

1. e̹smujuties, -usies

e̹samjutušies, -ušās2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijujuties, -usies

bijāmjutušies, -ušās2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšujuties, -usies

būsimjutušies, -ušās2. būsi būsiet (-it)


2. jūties! jūtieties!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne jūtotiesVienkāršā nākotne jutīšotiesSaliktā tagadne e̹sot juties, -usies e̹sot jutušies, -ušāsSaliktā nākotne būšot juties, -usies būšot jutušies, -ušāsV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne justosSaliktā tagadne būtu juties, -usies būtu jutušies, -ušāsVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jājūtas

e̹sot

jājūtas

būtu

jājūtas


117




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmskalstošs kaltis — — kalzdams kalstotkalstoša kaltusi — — kalzdama kalstamkalstoši kaltuši — — kalzdami —kalstošas kaltušas — — kalzdamas —

6 4 . t a b u l a

Darāmā kārta kalst: kalst, kaltaLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. kalstu kalstam2. kalsti kalstat3. kalst


1. kaltu kaltām2. kalti kaltāt3. kalta


1. kaltīšu kaltīsim2. kaltīsi kaltīsiet (-it)3. kaltīs

Saliktā tagadne

1. e̹smukaltis, -usi

e̹samkaltuši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijukaltis, -usi

bijāmkaltuši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšukaltis, -usi

būsimkaltuši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. kalsti! kalstiet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne kalstotVienkāršā nākotne kaltīšotSaliktā tagadne e̹sot kaltis, -usi e̹sot kaltuši, -ušasSaliktā nākotne būšot kaltis, -usi būšot kaltuši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne kalstuSaliktā tagadne būtu kaltis, -usi būtu kaltuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jākalst

e̹sot

jākalst

būtu

jākalst


118




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmskāpjošs kāpis kāpjams kāpts kāpdams kāpjotkāpjoša kāpusi kāpjama kāpta kāpdama kāpjamkāpjoši kāpuši kāpjami kāpti kāpdami —kāpjošas kāpušas kāpjamas kāptas kāpdamas —

6 5 . t a b u l a

Darāmā kārta kāpt: kāpj, kāpaLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. kāpju kāpjam2. kāp kāpjat3. kāpj


1. kāpu kāpām2. kāpi kāpāt3. kāpa


1. kāpšu kāpsim2. kāpsi kāpsiet (-it)3. kāps

Saliktā tagadne

1. e̹smukāpis, -usi

e̹samkāpuši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijukāpis, -usi

bijāmkāpuši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšukāpis, -usi

būsimkāpuši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. kāp! kāpiet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne kāpjotVienkāršā nākotne kāpšotSaliktā tagadne e̹sot kāpis, -usi e̹sot kāpuši, -ušasSaliktā nākotne būšot kāpis, -usi būšot kāpuši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne kāptuSaliktā tagadne būtu kāpis, -usi būtu kāpuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jākāpj

e̹sot

jākāpj

būtu

jākāpj


119




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmskarošs kāris karams kārts kārdams karotkaroša kārusi karama kārta kārdama karamkaroši kāruši karami kārti kārdami —karošas kārušas karamas kārtas kārdamas —

6 6 . t a b u l a

Darāmā kārta kārt: kar, kāraLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. karu karam2. kar karat3. kar


1. kāru kārām2. kāri kārāt3. kāra


1. kāršu kārsim2. kārsi kārsiet (-it)3. kārs

Saliktā tagadne

1. e̹smukāris, -usi

e̹samkāruši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijukāris, -usi

bijāmkāruši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšukāris, -usi

būsimkāruši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. kar! kariet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne karotVienkāršā nākotne kāršotSaliktā tagadne e̹sot kāris, -usi e̹sot kāruši, -ušasSaliktā nākotne būšot kāris, -usi būšot kāruši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne kārtuSaliktā tagadne būtu kāris, -usi būtu kāruši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jākar

e̹sot

jākar

būtu

jākar


120




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmsklūpošs klupis — — klupdams klūpotklūpoša klupusi — — klupdama klūpamklūpoši klupuši — — klupdami —klūpošas klupušas — — klupdamas —

6 7 . t a b u l a

Darāmā kārta klupt: klūp, klupaLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. klūpu klūpam2. klūpi klūpat3. klūp


1. klupu klupām2. klupi klupāt3. klupa


1. klupšu klupsim2. klupsi klupsiet (-it)3. klups

Saliktā tagadne

1. e̹smuklupis, -usi

e̹samklupuši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijuklupis, -usi

bijāmklupuši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšuklupis, -usi

būsimklupuši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. klūpi! klūpiet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne klūpotVienkāršā nākotne klupšotSaliktā tagadne e̹sot klupis, -usi e̹sot klupuši, -ušasSaliktā nākotne būšot klupis, -usi būšot klupuši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne kluptuSaliktā tagadne būtu klupis, -usi būtu klupuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāklūp

e̹sot

jāklūp

būtu

jāklūp


121




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmskrājošs krājis krājams krāts krādams krājotkrājoša krājusi krājama krāta krādama krājamkrājoši krājuši krājami krāti krādami —krājošas krājušas krājamas krātas krādamas —

6 8 . t a b u l a

Darāmā kārta krāt: krāj, krājaLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. krāju krājam2. krāj krājat3. krāj


1. krāju krājām2. krāji krājāt3. krāja


1. krāšu krāsim2. krāsi krāsiet (-it)3. krās

Saliktā tagadne

1. e̹smukrājis, -usi

e̹samkrājuši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijukrājis, -usi

bijāmkrājuši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšukrājis, -usi

būsimkrājuši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. krāj! krājiet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne krājotVienkāršā nākotne krāšotSaliktā tagadne e̹sot krājis, -usi e̹sot krājuši, -ušasSaliktā nākotne būšot krājis, -usi būšot krājuši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne krātuSaliktā tagadne būtu krājis, -usi būtu krājuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jākrāj

e̹sot

jākrāj

būtu

jākrāj


122




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmskrītošs kritis krītams krists krizdams krītotkrītoša kritusi krītama — krizdama krītamkrītoši krituši krītami — krizdami —krītošas kritušas krītamas — krizdamas —

6 9 . t a b u l a

Darāmā kārta krist: krīt, kritaLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. krītu krītam2. krīti krītat3. krīt


1. kritu kritām2. kriti kritāt3. krita


1. kritīšu kritīsim2. kritīsi kritīsiet (-it)3. kritīs

Saliktā tagadne

1. e̹smukritis, -usi

e̹samkrituši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijukritis, -usi

bijāmkrituši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšukritis, -usi

būsimkrituši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. krīti! krītiet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne krītotVienkāršā nākotne kritīšotSaliktā tagadne e̹sot kritis, -usi e̹sot krituši, -ušasSaliktā nākotne būšot kritis, -usi būšot krituši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne kristuSaliktā tagadne būtu kritis, -usi būtu krituši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jākrīt

e̹sot

jākrīt

būtu

jākrīt


123




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celms— krities — — krizdamies krītoties— kritusies — — krizdamās krītamies— kritušies — — krizdamies —— kritušās — — krizdamās —

7 0 . t a b u l a

Darāmā kārta kristies: krītas, kritāsLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. krītos krītamies2. krīties krītaties3. krītas


1. kritos kritāmies2. krities kritāties3. kritās


1. kritīšos kritīsimies2. kritīsies kritīsieties (-ities)3. kritīsies

Saliktā tagadne

1. e̹smukrities, -usies

e̹samkritušies, -ušās2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijukrities, -usies

bijāmkritušies, -ušās2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšukrities, -usies

būsimkritušies, -ušās2. būsi būsiet (-it)


2. krīties! krītieties!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne krītotiesVienkāršā nākotne kritīšotiesSaliktā tagadne e̹sot krities, -usies e̹sot kritušies, -ušāsSaliktā nākotne būšot krities, -usies būšot kritušies, -ušāsV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne kristosSaliktā tagadne būtu krities, -usies būtu kritušies, -ušāsVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jākrītas

e̹sot

jākrītas

būtu

jākrītas


124




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmskuļošs kūlis kuļams kults kuldams kuļotkuļoša kūlusi kuļama kulta kuldama kuļamkuļoši kūluši kuļami kulti kuldami —kuļošas kūlušas kuļamas kultas kuldamas —

7 1 . t a b u l a

Darāmā kārta kult: kuļ, kūlaLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. kuļu kuļam2. kul kuļat3. kuļ


1. kūlu kūlām2. kūli kūlāt3. kūla


1. kulšu kulsim2. kulsi kulsiet (-it)3. kuls

Saliktā tagadne

1. e̹smukūlis, -usi

e̹samkūluši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijukūlis, -usi

bijāmkūluši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšukūlis, -usi

būsimkūluši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. kul! kuliet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne kuļotVienkāršā nākotne kulšotSaliktā tagadne e̹sot kūlis, -usi e̹sot kūluši, -ušasSaliktā nākotne būšot kūlis, -usi būšot kūluši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne kultuSaliktā tagadne būtu kūlis, -usi būtu kūluši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jākuļ

e̹sot

jākuļ

būtu

jākuļ


125




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celms— ķēries — — ķe̹rdamies ķe̹roties— ķrusies — — ķe̹rdamās ķe̹ramies— ķrušies — — ķe̹rdamies —— ķrušās — — ķe̹rdamās —

7 2 . t a b u l a

Darāmā kārta ķerties: ķeras, ķērāsLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. ķe̹ros ķe̹ramies2. ķeries ķe̹raties3. ķe̹ras


1. ķēros ķērāmies2. ķēries ķērāties3. ķērās


1. ķeršos ķersimies2. ķersies ķersieties (-ities)3. ķersies

Saliktā tagadne

1. e̹smuķēries, ķrusies

e̹samķrušies, -ušās2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijuķēries, ķrusies

bijāmķrušies, -ušās2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšuķēries, ķrusies

būsimķrušies, -ušās2. būsi būsiet (-it)


2. ķeries! ķerieties!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne ķe̹rotiesVienkāršā nākotne ķeršotiesSaliktā tagadne e̹sot ķēries, ķrusies e̹sot ķrušies, -ušāsSaliktā nākotne būšot ķēries, ķrusies būšot ķrušies, -ušāsV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne ķe̹rtosSaliktā tagadne būtu ķēries, ķrusies būtu ķrušies, -ušāsVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāķe̹ras

e̹sot

jāķe̹ras

būtu

jāķe̹ras


126




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celms— laidis laižams laists laizdams laižot— laidusi laižama laista laizdama laižam— laiduši laižami laisti laizdami —— laidušas laižamas laistas laizdamas —

7 3 . t a b u l a

Darāmā kārta laist: laiž, laidaLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. laižu laižam2. laid laižat3. laiž


1. laidu laidām2. laidi laidāt3. laida


1. laidīšu laidīsim2. laidīsi laidīsiet (-it)3. laidīs

Saliktā tagadne

1. e̹smulaidis, -usi

e̹samlaiduši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijulaidis, -usi

bijāmlaiduši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšulaidis, -usi

būsimlaiduši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. laid! laidiet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne laižotVienkāršā nākotne laidīšotSaliktā tagadne e̹sot laidis, -usi e̹sot laiduši, -ušasSaliktā nākotne būšot laidis, -usi būšot laiduši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne laistuSaliktā tagadne būtu laidis, -usi būtu laiduši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jālaiž

e̹sot

jālaiž

būtu

jālaiž


127




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celms— laidies — — laizdamies laižoties— laidusies — — laizdamās laižamies— laidušies — — laizdamies —— laidušās — — laizdamās —

7 4 . t a b u l a

Darāmā kārta laisties: laižas, laidāsLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. laižos laižamies2. laidies laižaties3. laižas


1. laidos laidāmies2. laidies laidāties3. laidās


1. laidīšos laidīsimies2. laidīsies laidīsieties (-ities)3. laidīsies

Saliktā tagadne

1. e̹smulaidies, -usies

e̹samlaidušies, -ušās2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijulaidies, -usies

bijāmlaidušies, -ušās2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšulaidies, -usies

būsimlaidušies, -ušās2. būsi būsiet (-it)


2. laidies! laidieties!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne laižotiesVienkāršā nākotne laidīšotiesSaliktā tagadne e̹sot laidies, -usies e̹sot laidušies, -ušāsSaliktā nākotne būšot laidies, -usies būšot laidušies, -ušāsV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne laistosSaliktā tagadne būtu laidies, -usies būtu laidušies, -ušāsVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jālaižas

e̹sot

jālaižas

būtu

jālaižas


128




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmslauzošs lauzis laužams lauzts lauzdams laužotlauzoša lauzusi laužama lauzta lauzdama laužamlauzoši lauzuši laužami lauzti lauzdami —lauzošas lauzušas laužamas lauztas lauzdamas —

7 5 . t a b u l a

Darāmā kārta lauzt: lauž, lauzaLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. laužu laužam2. lauz laužat3. lauž


1. lauzu lauzām2. lauzi lauzāt3. lauza


1. lauzīšu lauzīsim2. lauzīsi lauzīsiet (-it)3. lauzīs

Saliktā tagadne

1. e̹smulauzis, -usi

e̹samlauzuši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijulauzis, -usi

bijāmlauzuši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšulauzis, -usi

būsimlauzuši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. lauz! lauziet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne laužotVienkāršā nākotne lauzīšotSaliktā tagadne e̹sot lauzis, -usi e̹sot lauzuši, -ušasSaliktā nākotne būšot lauzis, -usi būšot lauzuši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne lauztuSaliktā tagadne būtu lauzis, -usi būtu lauzuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jālauž

e̹sot

jālauž

būtu

jālauž


129




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celms— lauzies — — lauzdamies laužoties— lauzusies — — lauzdamās laužamies— lauzušies — — lauzdamies —— lauzušās — — lauzdamās —

7 6 . t a b u l a

Darāmā kārta lauzties: laužas, lauzāsLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. laužos laužamies2. lauzies laužaties3. laužas


1. lauzos lauzāmies2. lauzies lauzāties3. lauzās


1. lauzīšos lauzīsimies2. lauzīsies lauzīsieties (-ities)3. lauzīsies

Saliktā tagadne

1. e̹smulauzies, -usies

e̹samlauzušies, -ušās2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijulauzies, -usies

bijāmlauzušies, -ušās2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšulauzies, -usies

būsimlauzušies, -ušās2. būsi būsiet (-it)


2. lauzies! lauzieties!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne laužotiesVienkāršā nākotne lauzīšotiesSaliktā tagadne e̹sot lauzies, -usies e̹sot lauzušies, -ušāsSaliktā nākotne būšot lauzies, -usies būšot lauzušies, -ušāsV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne lauztosSaliktā tagadne būtu lauzies, -usies būtu lauzušies, -ušāsVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jālaužas

e̹sot

jālaužas

būtu

jālaužas


130




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmslemjošs lēmis lemjams le̹mts le̹mdams lemjotlemjoša lmusi lemjama le̹mta le̹mdama lemjamlemjoši lmuši lemjami le̹mti le̹mdami —lemjošas lmušas lemjamas le̹mtas le̹mdamas —

7 7 . t a b u l a

Darāmā kārta lemt: lemj, lēmaLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. lemju lemjam2. lemj lemjat3. lemj


1. lēmu lēmām2. lēmi lēmāt3. lēma


1. lemšu lemsim2. lemsi lemsiet (-it)3. lems

Saliktā tagadne

1. e̹smulēmis, lmusi

e̹samlmuši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijulēmis, lmusi

bijāmlmuši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšulēmis, lmusi

būsimlmuši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. lem! lemiet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne lemjotVienkāršā nākotne lemšotSaliktā tagadne e̹sot lēmis, lmusi e̹sot lmuši, -ušasSaliktā nākotne būšot lēmis, lmusi būšot lmuši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne le̹mtuSaliktā tagadne būtu lēmis, lmusi būtu lmuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jālemj

e̹sot

jālemj

būtu

jālemj


131




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmslejošs lējis lejams liets liedams lejotlejoša lējusi lejama lieta liedama lejamlejoši lējuši lejami lieti liedami —lejošas lējušas lejamas lietas liedamas —

7 8 . t a b u l a

Darāmā kārta liet: lej, lējaLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. leju lejam2. lej lejat3. lej


1. lēju lējām2. lēji lējāt3. lēja


1. liešu liesim2. liesi liesiet (-it)3. lies

Saliktā tagadne

1. e̹smulējis, -usi

e̹samlējuši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijulējis, -usi

bijāmlējuši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšulējis, -usi

būsimlējuši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. lej! lejiet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne lejotVienkāršā nākotne liešotSaliktā tagadne e̹sot lējis, -usi e̹sot lējuši, -ušasSaliktā nākotne būšot lējis, -usi būšot lējuši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne lietuSaliktā tagadne būtu lējis, -usi būtu lējuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jālej

e̹sot

jālej

būtu

jālej


132




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmslienošs līdis lienams līsts līzdams lienotlienoša līdusi lienama līsta līzdama lienamlienoši līduši lienami līsti līzdami —lienošas līdušas lienamas līstas līzdamas —

7 9 . t a b u l a

Darāmā kārta līst: lien, līdaLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. lienu lienam2. lien lienat3. lien


1. līdu līdām2. līdi līdāt3. līda


1. līdīšu līdīsim2. līdīsi līdīsiet (-it)3. līdīs

Saliktā tagadne

1. e̹smulīdis, -usi

e̹samlīduši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijulīdis, -usi

bijāmlīduši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšulīdis, -usi

būsimlīduši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. lien! lieniet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne lienotVienkāršā nākotne līdīšotSaliktā tagadne e̹sot līdis, -usi e̹sot līduši, -ušasSaliktā nākotne būšot līdis, -usi būšot līduši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne līstuSaliktā tagadne būtu līdis, -usi būtu līduši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jālien

e̹sot

jālien

būtu

jālien


133




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmslīstošs lijis — — līdams līstotlīstoša lijusi — — līdama līstamlīstoši lijuši — — līdami —līstošas lijušas — — līdamas —

8 0 . t a b u l a

Darāmā kārta līt: līst, lijaLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. — —2. — —3. līst


1. — —2. — —3. lija


1. — —2. — —3. līs

Saliktā tagadne

1. —lijis, -usi

—lijuši, -ušas2. — —

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. —lijis, -usi


3. bija bija

Saliktā nākotne

1. —lijis, -usi



2. — —A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne līstotVienkāršā nākotne līšotSaliktā tagadne e̹sot lijis, -usi e̹sot lijuši, -ušasSaliktā nākotne būšot lijis, -usi būšot lijuši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne lītuSaliktā tagadne būtu lijis, -usi būtu lijuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jālīst

e̹sot

jālīst

būtu

jālīst


134




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmslūdzošs lūdzis lūdzams lūgts lūgdams lūdzotlūdzoša lūgusi lūdzama lūgta lūgdama lūdzamlūdzoši lūguši lūdzami lūgti lūgdami —lūdzošas lūgušas lūdzamas lūgtas lūgdamas —

8 1 . t a b u l a

Darāmā kārta lūgt: lūdz, lūdzaLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. lūdzu lūdzam2. lūdz lūdzat3. lūdz


1. lūdzu lūdzām2. lūdzi lūdzāt3. lūdza


1. lūgšu lūgsim2. lūgsi lūgsiet (-it)3. lūgs

Saliktā tagadne

1. e̹smulūdzis, lūgusi

e̹samlūguši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijulūdzis, lūgusi

bijāmlūguši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšulūdzis, lūgusi

būsimlūguši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. lūdz! lūdziet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne lūdzotVienkāršā nākotne lūgšotSaliktā tagadne e̹sot lūdzis, lūgusi e̹sot lūguši, -ušasSaliktā nākotne būšot lūdzis, lūgusi būšot lūguši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne lūgtuSaliktā tagadne būtu lūdzis, lūgusi būtu lūguši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jālūdz

e̹sot

jālūdz

būtu

jālūdz


135




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celms— lūdzies — — lūgdamies lūdzoties— lūgusies — — lūgdamās lūdzamies— lūgušies — — lūgdamies —— lūgušās — — lūgdamās —

8 2 . t a b u l a

Darāmā kārta lūgties: lūdzas, lūdzāsLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. lūdzos lūdzamies2. lūdzies lūdzaties3. lūdzas


1. lūdzos lūdzāmies2. lūdzies lūdzāties3. lūdzās


1. lūgšos lūgsimies2. lūgsies lūgsieties (-ities)3. lūgsies

Saliktā tagadne

1. e̹smulūdzies, lūgusies

e̹samlūgušies, -ušās2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijulūdzies, lūgusies

bijāmlūgušies, -ušās2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšulūdzies, lūgusies

būsimlūgušies, -ušās2. būsi būsiet (-it)


2. lūdzies! lūdzieties!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne lūdzotiesVienkāršā nākotne lūgšotiesSaliktā tagadne e̹sot lūdzies, lūgusies e̹sot lūgušies, -ušāsSaliktā nākotne būšot lūdzies, lūgusies būšot lūgušies, -ušāsV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne lūgtosSaliktā tagadne būtu lūdzies, lūgusies būtu lūgušies, -ušāsVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jālūdzas

e̹sot

jālūdzas

būtu

jālūdzas


136




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmslūstošs lūzis — — lūzdams lūstotlūstoša lūzusi — — lūzdama lūstamlūstoši lūzuši — — lūzdami —lūstošas lūzušas — — lūzdamas —

8 3 . t a b u l a

Darāmā kārta lūzt: lūst, lūzaLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. lūstu lūstam2. lūsti lūstat3. lūst


1. lūzu lūzām2. lūzi lūzāt3. lūza


1. lūzīšu lūzīsim2. lūzīsi lūzīsiet (-it)3. lūzīs

Saliktā tagadne

1. e̹smulūzis, -usi

e̹samlūzuši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijulūzis, -usi

bijāmlūzuši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšulūzis, -usi

būsimlūzuši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. lūzti! lūztiet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne lūstotVienkāršā nākotne lūzīšotSaliktā tagadne e̹sot lūzis, -usi e̹sot lūzuši, -ušasSaliktā nākotne būšot lūzis, -usi būšot lūzuši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne lūztuSaliktā tagadne būtu lūzis, -usi būtu lūzuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jālūst

e̹sot

jālūst

būtu

jālūst


137




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmsļaujošs ļāvis ļaujams ļauts ļaudams ļaujotļaujoša ļāvusi ļaujama ļauta ļaudama ļaujamļaujoši ļāvuši ļaujami ļauti ļaudami —ļaujošas ļāvušas ļaujamas ļautas ļaudamas —

8 4 . t a b u l a

Darāmā kārta ļaut: ļauj, ļāvaLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. ļauju ļaujam2. ļauj ļaujat3. ļauj


1. ļāvu ļāvām2. ļāvi ļāvāt3. ļāva


1. ļaušu ļausim2. ļausi ļausiet (-it)3. ļaus

Saliktā tagadne

1. e̹smuļāvis, -usi

e̹samļāvuši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijuļāvis, -usi

bijāmļāvuši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšuļāvis, -usi

būsimļāvuši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. ļauj! ļaujiet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne ļaujotVienkāršā nākotne ļaušotSaliktā tagadne e̹sot ļāvis, -usi e̹sot ļāvuši, -ušasSaliktā nākotne būšot ļāvis, -usi būšot ļāvuši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne ļautuSaliktā tagadne būtu ļāvis, -usi būtu ļāvuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāļauj

e̹sot

jāļauj

būtu

jāļauj


138




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celms— ļāvies — — ļaudamies ļaujoties— ļāvusies — — ļaudamās ļaujamies— ļāvušies — — ļaudamies —— ļāvušās — — ļaudamās —

8 5 . t a b u l a

Darāmā kārta ļauties: ļaujas, ļāvāsLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. ļaujos ļaujamies2. ļaujies ļaujaties3. ļaujas


1. ļāvos ļāvāmies2. ļāvies ļāvāties3. ļāvās


1. ļaušos ļausimies2. ļausies ļausieties (-ities)3. ļausies

Saliktā tagadne

1. e̹smuļāvies, -usies

e̹samļāvušies, -ušās2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijuļāvies, -usies

bijāmļāvušies, -ušās2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšuļāvies, -usies

būsimļāvušies, -ušās2. būsi būsiet (-it)


2. ļaujies! ļaujieties!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne ļaujotiesVienkāršā nākotne ļaušotiesSaliktā tagadne e̹sot ļāvies, -usies e̹sot ļāvušies, -ušāsSaliktā nākotne būšot ļāvies, -usies būšot ļāvušies, -ušāsV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne ļautosSaliktā tagadne būtu ļāvies, -usies būtu ļāvušies, -ušāsVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāļaujas

e̹sot

jāļaujas

būtu

jāļaujas


139




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmsmaļošs malis maļams malts maldams maļotmaļoša malusi maļama malta maldama maļammaļoši maluši maļami malti maldami —maļošas malušas maļamas maltas maldamas —

8 6 . t a b u l a

Darāmā kārta malt: maļ, malaLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. maļu maļam2. mal maļat3. maļ


1. malu malām2. mali malāt3. mala


1. malšu malsim2. malsi malsiet (-it)3. mals

Saliktā tagadne

1. e̹smumalis, -usi

e̹sammaluši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijumalis, -usi

bijāmmaluši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšumalis, -usi

būsimmaluši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. mal! maliet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne maļotVienkāršā nākotne malšotSaliktā tagadne e̹sot malis, -usi e̹sot maluši, -ušasSaliktā nākotne būšot malis, -usi būšot maluši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne maltuSaliktā tagadne būtu malis, -usi būtu maluši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāmaļ

e̹sot

jāmaļ

būtu

jāmaļ


140




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmsme̹tošs metis me̹tams me̹sts me̹zdams me̹totme̹toša me̹tusi me̹tama me̹sta me̹zdama me̹tamme̹toši me̹tuši me̹tami me̹sti me̹zdami —me̹tošas me̹tušas me̹tamas me̹stas me̹zdamas —

8 7 . t a b u l a

Darāmā kārta mest: met, metaLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. me̹tu me̹tam2. met me̹tat3. me̹t


1. metu metām2. meti metāt3. meta


1. metīšu metīsim2. metīsi metīsiet (-it)3. metīs

Saliktā tagadne

1. e̹smumetis, me̹tusi

e̹samme̹tuši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijumetis, me̹tusi

bijāmme̹tuši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšumetis, me̹tusi

būsimme̹tuši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. met! metiet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne me̹totVienkāršā nākotne metīšotSaliktā tagadne e̹sot metis, me̹tusi e̹sot me̹tuši, -ušasSaliktā nākotne būšot metis, me̹tusi būšot me̹tuši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne me̹stuSaliktā tagadne būtu metis, me̹tusi būtu me̹tuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāme̹t

e̹sot

jāme̹t

būtu

jāme̹t


141




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celms— meties — — me̹zdamies me̹toties— me̹tusies — — me̹zdamās me̹tamies— me̹tušies — — me̹zdamies —— me̹tušās — — me̹zdamās —

8 8 . t a b u l a

Darāmā kārta mesties: metas, metāsLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. me̹tos me̹tamies2. meties me̹taties3. me̹tas


1. metos metāmies2. meties metāties3. metās


1. metīšos metīsimies2. metīsies metīsieties (-ities)3. metīsies

Saliktā tagadne

1. e̹smumeties, me̹tusies

e̹samme̹tušies, -ušās2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijumeties, me̹tusies

bijāmme̹tušies, -ušās2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšumeties, me̹tusies

būsimme̹tušies, -ušās2. būsi būsiet (-it)


2. meties! metieties!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne me̹totiesVienkāršā nākotne metīšotiesSaliktā tagadne e̹sot meties, me̹tusies e̹sot me̹tušies, -ušāsSaliktā nākotne būšot meties, me̹tusies būšot me̹tušies, -ušāsV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne me̹stosSaliktā tagadne būtu meties, me̹tusies būtu me̹tušies, -ušāsVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāme̹tas

e̹sot

jāme̹tas

būtu

jāme̹tas


142




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmsmiegošs midzis — — migdams miegotmiegoša migusi — — migdama miegammiegoši miguši — — migdami —miegošas migušas — — migdamas —

8 9 . t a b u l a

Darāmā kārta migt: mieg, migaLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. miegu miegam2. miedz miegat3. mieg


1. migu migām2. migi migāt3. miga


1. migšu migsim2. migsi migsiet (-it)3. migs

Saliktā tagadne

1. e̹smumidzis, migusi

e̹sammiguši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijumidzis, migusi

bijāmmiguši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšumidzis, migusi

būsimmiguši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. miedz! miedziet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne miegotVienkāršā nākotne migšotSaliktā tagadne e̹sot midzis, migusi e̹sot miguši, -ušasSaliktā nākotne būšot midzis, migusi būšot miguši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne migtuSaliktā tagadne būtu midzis, migusi būtu miguši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāmieg

e̹sot

jāmieg

būtu

jāmieg


143




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celms— modies — — mozdamies mostoties— modusies — — mozdamās mostamies— modušies — — mozdamies —— modušās — — mozdamās —

9 0 . t a b u l a

Darāmā kārta mosties: mostas, modāsLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. mostos mostamies2. mosties mostaties3. mostas


1. modos modāmies2. modies modāties3. modās


1. modīšos modīsimies2. modīsies modīsieties (-ities)3. modīsies

Saliktā tagadne

1. e̹smumodies, -usies

e̹sammodušies, -ušās2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijumodies, -usies

bijāmmodušies, -ušās2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšumodies, -usies

būsimmodušies, -ušās2. būsi būsiet (-it)


2. mosties! mostieties!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne mostotiesVienkāršā nākotne modīšotiesSaliktā tagadne e̹sot modies, -usies e̹sot modušies, -ušāsSaliktā nākotne būšot modies, -usies būšot modušies, -ušāsV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne mostosSaliktā tagadne būtu modies, -usies būtu modušies, -ušāsVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāmostas

e̹sot

jāmostas

būtu

jāmostas


144




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmsnākošs nācis nākams nākts nākdams nākotnākoša nākusi nākama nākta nākdama nākamnākoši nākuši nākami nākti nākdami —nākošas nākušas nākamas nāktas nākdamas —

9 1 . t a b u l a

Darāmā kārta nākt: nāk, nācaLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. nāku nākam2. nāc nākat3. nāk


1. nācu nācām2. nāci nācāt3. nāca


1. nākšu nāksim2. nāksi nāksiet (-it)3. nāks

Saliktā tagadne

1. e̹smunācis, nākusi

e̹samnākuši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijunācis, nākusi

bijāmnākuši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšunācis, nākusi

būsimnākuši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. nāc! nāciet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne nākotVienkāršā nākotne nākšotSaliktā tagadne e̹sot nācis, nākusi e̹sot nākuši, -ušasSaliktā nākotne būšot nācis, nākusi būšot nākuši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne nāktuSaliktā tagadne būtu nācis, nākusi būtu nākuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jānāk

e̹sot

jānāk

būtu

jānāk


145




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celms— nācies — — — nākoties— nākusies — — — —— nākušies — — — —— nākušās — — — —

9 2 . t a b u l a

Darāmā kārta nākties: nākas, nācāsLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. — —2. — —3. nākas


1. — —2. — —3. nācās


1. — —2. — —3. nāksies

Saliktā tagadne

1. e̹smunācies, nākusies

e̹samnākušies, -ušās2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijunācies, nākusies

bijāmnākušies, -ušās2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšunācies, nākusies

būsimnākušies, -ušās2. būsi būsiet (-it)


2. — —A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne nākotiesVienkāršā nākotne nākšotiesSaliktā tagadne e̹sot nācies, nākusies e̹sot nākušies, -ušāsSaliktā nākotne būšot nācies, nākusies būšot nākušies, -ušāsV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne nāktosSaliktā tagadne būtu nācies, nākusies būtu nākušies, -ušāsVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jānākas

e̹sot

jānākas

būtu

jānākas


146




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmsne̹sošs nesis ne̹sams ne̹sts ne̹sdams ne̹sotne̹soša ne̹susi ne̹sama ne̹sta ne̹sdama ne̹samne̹soši ne̹suši ne̹sami ne̹sti ne̹sdami —ne̹sošas ne̹sušas ne̹samas ne̹stas ne̹sdamas —

9 3 . t a b u l a

Darāmā kārta nest: nes, nesaLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. ne̹su ne̹sam2. nes ne̹sat3. ne̹s


1. nesu nesām2. nesi nesāt3. nesa


1. nesīšu nesīsim2. nesīsi nesīsiet (-it)3. nesīs

Saliktā tagadne

1. e̹smunesis, ne̹susi

e̹samne̹suši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijunesis, ne̹susi

bijāmne̹suši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšunesis, ne̹susi

būsimne̹suši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. nes! nesiet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne ne̹sotVienkāršā nākotne nesīšotSaliktā tagadne e̹sot nesis, ne̹susi e̹sot ne̹suši, -ušasSaliktā nākotne būšot nesis, ne̹susi būšot ne̹suši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne nestuSaliktā tagadne būtu nesis, ne̹susi būtu ne̹suši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāne̹s

e̹sot

jāne̹s

būtu

jāne̹s


147




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmsnīstošs nīdis nīstams nīsts nīzdams nīstotnīstoša nīdusi nīstama nīsta nīzdama nīstamnīstoši nīduši nīstami nīsti nīzdami —nīstošas nīdušas nīstamas nīstas nīzdamas —

9 4 . t a b u l a

Darāmā kārta nīst: nīst, nīdaLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. nīstu nīstam2. nīsti nīstat3. nīst


1. nīdu nīdām2. nīdi nīdāt3. nīda


1. nīdīšu nīdīsim2. nīdīsi nīdīsiet (-it)3. nīdīs

Saliktā tagadne

1. e̹smunīdis, -usi

e̹samnīduši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijunīdis, -usi

bijāmnīduši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšunīdis, -usi

būsimnīduši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. nīsti! nīstiet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne nīstotVienkāršā nākotne nīdīšotSaliktā tagadne e̹sot nīdis, -usi e̹sot nīduši, -ušasSaliktā nākotne būšot nīdis, -usi būšot nīduši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne nīstuSaliktā tagadne būtu nīdis, -usi būtu nīduši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jānīst

e̹sot

jānīst

būtu

jānīst


148




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmsņe̹mošs ņēmis ņe̹mams ņe̹mts ņe̹mdams ņe̹motņe̹moša ņmusi ņe̹mama ņe̹mta ņe̹mdama ņe̹mamņe̹moši ņmuši ņe̹mami ņe̹mti ņe̹mdami —ņe̹mošas ņmušas ņe̹mamas ņe̹mtas ņe̹mdamas —

9 5 . t a b u l a

Darāmā kārta ņemt: ņem, ņēmaLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. ņe̹mu ņe̹mam2. ņem ņe̹mat3. ņe̹m


1. ņēmu ņēmām2. ņēmi ņēmāt3. ņēma


1. ņemšu ņemsim2. ņemsi ņemsiet (-it)3. ņems

Saliktā tagadne

1. e̹smuņēmis, ņmusi

e̹samņmuši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijuņēmis, ņmusi

bijāmņmuši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšuņēmis, ņmusi

būsimņmuši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. ņem! ņemiet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne ņe̹motVienkāršā nākotne ņemšotSaliktā tagadne e̹sot ņēmis, ņmusi e̹sot ņmuši, -ušasSaliktā nākotne būšot ņēmis, ņmusi būšot ņmuši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne ņe̹mtuSaliktā tagadne būtu ņēmis, ņmusi būtu ņmuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāņe̹m

e̹sot

jāņe̹m

būtu

jāņe̹m


149




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmspatīkošs paticis patīkams — patikdams patīkotpatīkoša patikusi patīkama — patikdama patīkampatīkoši patikuši patīkami — patikdami —patīkošas patikušas patīkamas — patikdamas —

9 6 . t a b u l a

Darāmā kārta patikt: patīk, patikaLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. patīku patīkam2. patīc patīkat3. patīk


1. patiku patikām2. patiki patikāt3. patika


1. patikšu patiksim2. patiksi patiksiet (-it)3. patiks

Saliktā tagadne

1. e̹smupaticis, patikusi

e̹sampatikuši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijupaticis, patikusi

bijāmpatikuši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšupaticis, patikusi

būsimpatikuši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. patīc! patīciet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne patīkotVienkāršā nākotne patikšotSaliktā tagadne e̹sot paticis, patikusi e̹sot patikuši, -ušasSaliktā nākotne būšot paticis, patikusi būšot patikuši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne patiktuSaliktā tagadne būtu paticis, patikusi būtu patikuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāpatīk

e̹sot

jāpatīk

būtu

jāpatīk


150




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmspazīstošs pazinis pazīstams pazīts pazīdams pazīstotpazīstoša pazinusi pazīstama pazīta pazīdama pazīstampazīstoši pazinuši pazīstami pazīti pazīdami —pazīstošas pazinušas pazīstamas pazītas pazīdamas —

9 7 . t a b u l a

Darāmā kārta pazīt: pazīst, pazinaLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. pazīstu pazīstam2. pazīsti pazīstat3. pazīst


1. pazinu pazinām2. pazini pazināt3. pazina


1. pazīšu pazīsim2. pazīsi pazīsiet (-it)3. pazīs

Saliktā tagadne

1. e̹smupazinis, -usi

e̹sampazinuši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijupazinis, -usi

bijāmpazinuši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšupazinis, -usi

būsimpazinuši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. pazīsti! pazīstiet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne pazīstotVienkāršā nākotne pazīšotSaliktā tagadne e̹sot pazinis, -usi e̹sot pazinuši, -ušasSaliktā nākotne būšot pazinis, -usi būšot pazinuši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne pazītuSaliktā tagadne būtu pazinis, -usi būtu pazinuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāpazīst

e̹sot

jāpazīst

būtu

jāpazīst


151


Lokāmie divdabjiDaļēji lokāmie

divdabjiNelokāmie

divdabjiDarāmā kārta Ciešamā kārtaTagadne Pagātne Tagadne Pagātne

tagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celms— pārvērties — — pārvrzdamies pārvēršoties— pārvrtusies — — pārvrzdamās pārvēršamies— pārvrtušies — — pārvrzdamies —— pārvrtušās — — pārvrzdamās —

9 8 . t a b u l a

Darāmā kārta pārvērsties: pārvēršas, pārvērtāsLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. pārvēršos pārvēršamies2. pārvērties pārvēršaties3. pārvēršas


1. pārvērtos pārvērtāmies2. pārvērties pārvērtāties3. pārvērtās


1. pārvērtīšos pārvērtīsimies2. pārvērtīsies pārvērtīsieties (-ities)3. pārvērtīsies

Saliktā tagadne

1. e̹smu pārvērties, pārvrtusies

e̹sampārvrtušies, -ušās2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. biju pārvērties, pārvrtusies

bijāmpārvrtušies, -ušās2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšu pārvērties, pārvrtusies

būsimpārvrtušies, -ušās2. būsi būsiet (-it)


2. pārvērties! pārvērtieties!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne pārvēršotiesVienkāršā nākotne pārvērtīšotiesSaliktā tagadne e̹sot pārvērties, pārvrtusies e̹sot pārvrtušies, -ušāsSaliktā nākotne būšot pārvērties, pārvrtusies būšot pārvrtušies, -ušāsV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne pārvrstosSaliktā tagadne būtu pārvērties, pārvrtusies būtu pārvrtušies, -ušāsVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāpārvēršas

e̹sot

jāpārvēršas

būtu

jāpārvēršas


152




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmsprkošs pircis prkams pirkts pirkdams prkotprkoša pirkusi prkama pirkta pirkdama prkamprkoši pirkuši prkami pirkti pirkdami —prkošas pirkušas prkamas pirktas pirkdamas —

9 9 . t a b u l a

Darāmā kārta pirkt: pērk, pirkaLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. prku prkam2. pērc prkat3. prk


1. pirku pirkām2. pirki pirkāt3. pirka


1. pirkšu pirksim2. pirksi pirksiet (-it)3. pirks

Saliktā tagadne

1. e̹smupircis, pirkusi

e̹sampirkuši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijupircis, pirkusi

bijāmpirkuši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšupircis, pirkusi

būsimpirkuši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. pērc! pērciet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne prkotVienkāršā nākotne pirkšotSaliktā tagadne e̹sot pircis, pirkusi e̹sot pirkuši, -ušasSaliktā nākotne būšot pircis, pirkusi būšot pirkuši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne pirktuSaliktā tagadne būtu pircis, pirkusi būtu pirkuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāprk

e̹sot

jāprk

būtu

jāprk


153




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmspinošs pinis pinams pīts pīdams pinotpinoša pinusi pinama pīta pīdama pinampinoši pinuši pinami pīti pīdami —pinošas pinušas pinamas pītas pīdamas —

1 0 0 . t a b u l a

Darāmā kārta pīt: pin, pinaLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. pinu pinam2. pin pinat3. pin


1. pinu pinām2. pini pināt3. pina


1. pīšu pīsim2. pīsi pīsiet (-it)3. pīs

Saliktā tagadne

1. e̹smupinis, -usi

e̹sampinuši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijupinis, -usi

bijāmpinuši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšupinis, -usi

būsimpinuši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. pin! piniet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne pinotVienkāršā nākotne pīšotSaliktā tagadne e̹sot pinis, -usi e̹sot pinuši, -ušasSaliktā nākotne būšot pinis, -usi būšot pinuši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne pītuSaliktā tagadne būtu pinis, -usi būtu pinuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāpin

e̹sot

jāpin

būtu

jāpin


154




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celms— pletis plešams ple̹sts ple̹zdams plešot— ple̹tusi plešama ple̹sta ple̹zdama plešam— ple̹tuši plešami ple̹sti ple̹zdami —— ple̹tušas plešamas ple̹stas ple̹zdamas —

1 0 1 . t a b u l a

Darāmā kārta plest: pleš, pletaLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. plešu plešam2. plet plešat3. pleš


1. pletu pletām2. pleti pletāt3. pleta


1. pletīšu pletīsim2. pletīsi pletīsiet (-it)3. pletīs

Saliktā tagadne

1. e̹smupletis, ple̹tusi

e̹sample̹tuši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijupletis, ple̹tusi

bijāmple̹tuši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšupletis, ple̹tusi

būsimple̹tuši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. plet! pletiet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne plešotVienkāršā nākotne pletīšotSaliktā tagadne e̹sot pletis, ple̹tusi e̹sot ple̹tuši, -ušasSaliktā nākotne būšot pletis, ple̹tusi būšot ple̹tuši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne plestuSaliktā tagadne būtu pletis, ple̹tusi būtu ple̹tuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāpleš

e̹sot

jāpleš

būtu

jāpleš


155




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmsplsošs plēsis plēšams plsts plsdams plēšotplsoša plsusi plēšama plsta plsdama plēšamplsoši plsuši plēšami plsti plsdami —plsošas plsušas plēšamas plstas plsdamas —

1 0 2 . t a b u l a

Darāmā kārta plēst: plēš, plēsaLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. plēšu plēšam2. plēs plēšat3. plēš


1. plēsu plēsām2. plēsi plēsāt3. plēsa


1. plēsīšu plēsīsim2. plēsīsi plēsīsiet (-it)3. plēsīs

Saliktā tagadne

1. e̹smuplēsis, plsusi

e̹samplsuši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijuplēsis, plsusi

bijāmplsuši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšuplēsis, plsusi

būsimplsuši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. plēs! plēsiet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne plēšotVienkāršā nākotne plēsīšotSaliktā tagadne e̹sot plēsis, plsusi e̹sot plsuši, -ušasSaliktā nākotne būšot plēsis, plsusi būšot plsuši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne plstuSaliktā tagadne būtu plēsis, plsusi būtu plsuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāplēš

e̹sot

jāplēš

būtu

jāplēš


156




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celms— pleties — — ple̹zdamies plešoties— ple̹tusies — — ple̹zdamās plešamies— ple̹tušies — — ple̹zdamies —— ple̹tušās — — ple̹zdamās —

1 0 3 . t a b u l a

Darāmā kārta plesties: plešas, pletāsLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. plešos plešamies2. pleties plešaties3. plešas


1. pletos pletāmies2. pleties pletāties3. pletās


1. pletīšos pletīsimies2. pletīsies pletīsieties (-ities)3. pletīsies

Saliktā tagadne

1. e̹smupleties, ple̹tusies

e̹sample̹tušies, -ušās2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijupleties, ple̹tusies

bijāmple̹tušies, -ušās2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšupleties, ple̹tusies

būsimple̹tušies, -ušās2. būsi būsiet (-it)


2. pleties! pletieties!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne plešotiesVienkāršā nākotne pletīšotiesSaliktā tagadne e̹sot pleties, ple̹tusies e̹sot ple̹tušies, -ušāsSaliktā nākotne būšot pleties, ple̹tusies būšot ple̹tušies, -ušāsV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne plestosSaliktā tagadne būtu pleties, ple̹tusies būtu ple̹tušies, -ušāsVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāplešas

e̹sot

jāplešas

būtu

jāplešas


157




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmsplīstošs plīsis — — plīsdams plīstotplīstoša plīsusi — — plīsdama plīstamplīstoši plīsuši — — plīsdami —plīstošas plīsušas — — plīsdamas —

1 0 4 . t a b u l a

Darāmā kārta plīst: plīst, plīsaLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. plīstu plīstam2. plīsti plīstat3. plīst


1. plīsu plīsām2. plīsi plīsāt3. plīsa


1. plīsīšu plīsīsim2. plīsīsi plīsīsiet (-it)3. plīsīs

Saliktā tagadne

1. e̹smuplīsis, -usi

e̹samplīsuši,-ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijuplīsis, -usi

bijāmplīsuši,-ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšuplīsis, -usi

būsimplīsuši,-ušas2. būsi būsiet (-it)


2. plīsti! plīstiet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne plīstotVienkāršā nākotne plīsīšotSaliktā tagadne e̹sot plīsis, -usi e̹sot plīsuši, -ušasSaliktā nākotne būšot plīsis, -usi būšot plīsuši,-ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne plīstuSaliktā tagadne būtu plīsis, -usi būtu plīsuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāplīst

e̹sot

jāplīst

būtu

jāplīst


158




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celms— plijies — — plīdamies plijoties— plijusies — — plīdamās plijamies— plijušies — — plīdamies —— plijušās — — plīdamās —

1 0 5 . t a b u l a

Darāmā kārta plīties: plijas, plijāsLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. plijos plijamies2. plijies plijaties3. plijas


1. plijos plijāmies2. plijies plijāties3. plijās


1. plīšos plīsimies2. plīsies plīsieties (-ities)3. plīsies

Saliktā tagadne

1. e̹smuplijies, -usies

e̹samplijušies, -ušās2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijuplijies, -usies

bijāmplijušies, -ušās2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšuplijies, -usies

būsimplijušies, -ušās2. būsi būsiet (-it)


2. plijies! plijieties!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne plijotiesVienkāršā nākotne plīšotiesSaliktā tagadne e̹sot plijies, -usies e̹sot plijušies, -ušāsSaliktā nākotne būšot plijies, -usies būšot plijušies, -ušāsV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne plītosSaliktā tagadne būtu plijies, -usies būtu plijušies, -ušāsVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāplijas

e̹sot

jāplijas

būtu

jāplijas


159




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celms— posis pošams posts posdams pošot— posusi pošama posta posdama pošam— posuši pošami posti posdami —— posušas pošamas postas posdamas —

1 0 6 . t a b u l a

Darāmā kārta post: poš, posaLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. pošu pošam2. pos pošat3. poš


1. posu posām2. posi posāt3. posa


1. posīšu posīsim2. posīsi posīsiet (-it)3. posīs

Saliktā tagadne

1. e̹smuposis, -usi

e̹samposuši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijuposis, -usi

bijāmposuši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšuposis, -usi

būsimposuši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. pos! posiet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne pošotVienkāršā nākotne posīšotSaliktā tagadne e̹sot posis, -usi e̹sot posuši, -ušasSaliktā nākotne būšot posis, -usi būšot posuši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne postuSaliktā tagadne būtu posis, -usi būtu posuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāpoš

e̹sot

jāpoš

būtu

jāpoš


160




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celms— posies — — posdamies pošoties— posusies — — posdamās pošamies— posušies — — posdamies —— posušās — — posdamās —

1 0 7 . t a b u l a

Darāmā kārta posties: pošas, posāsLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. pošos pošamies2. posies pošaties3. pošas


1. posos posāmies2. posies posāties3. posās


1. posīšos posīsimies2. posīsies posīsieties (-ities)3. posīsies

Saliktā tagadne

1. e̹smuposies, -usies

e̹samposušies, -ušās2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijuposies, -usies

bijāmposušies, -ušās2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšuposies, -usies

būsimposušies, -ušās2. būsi būsiet (-it)


2. posies! posieties!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne pošotiesVienkāršā nākotne posīšotiesSaliktā tagadne e̹sot posies, -usies e̹sot posušies, -ušāsSaliktā nākotne būšot posies, -usies būšot posušies, -ušāsV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne postosSaliktā tagadne būtu posies, -usies būtu posušies, -ušāsVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāpošas

e̹sot

jāpošas

būtu

jāpošas


161




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmsprotošs pratis protams prasts prazdams prototprotoša pratusi protama prasta prazdama protamprotoši pratuši protami prasti prazdami —protošas pratušas protamas prastas prazdamas —

1 0 8 . t a b u l a

Darāmā kārta prast: prot, prataLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. protu protam2. proti protat3. prot


1. pratu pratām2. prati pratāt3. prata


1. pratīšu pratīsim2. pratīsi pratīsiet (-it)3. pratīs

Saliktā tagadne

1. e̹smupratis, -usi

e̹sampratuši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijupratis, -usi

bijāmpratuši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšupratis, -usi

būsimpratuši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. proti! protiet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne prototVienkāršā nākotne pratīšotSaliktā tagadne e̹sot pratis, -usi e̹sot pratuši, -ušasSaliktā nākotne būšot pratis, -usi būšot pratuši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne prastuSaliktā tagadne būtu pratis, -usi būtu pratuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāprot

e̹sot

jāprot

būtu

jāprot


162




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmspūšošs pūtis pūšams pūsts pūzdams pūšotpūšoša pūtusi pūšama pūsta pūzdama pūšampūšoši pūtuši pūšami pūsti pūzdami —pūšošas pūtušas pūšamas pūstas pūzdamas —

1 0 9 . t a b u l a

Darāmā kārta pūst: pūš, pūtaLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. pūšu pūšam2. pūt pūšat3. pūš


1. pūtu pūtām2. pūti pūtāt3. pūta


1. pūtīšu pūtīsim2. pūtīsi pūtīsiet (-it)3. pūtīs

Saliktā tagadne

1. e̹smupūtis, -usi

e̹sampūtuši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijupūtis, -usi

bijāmpūtuši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšupūtis, -usi

būsimpūtuši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. pūt! pūtiet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne pūšotVienkāršā nākotne pūtīšotSaliktā tagadne e̹sot pūtis, -usi e̹sot pūtuši, -ušasSaliktā nākotne būšot pūtis, -usi būšot pūtuši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne pūstuSaliktā tagadne būtu pūtis, -usi būtu pūtuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāpūš

e̹sot

jāpūš

būtu

jāpūš


163




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celms— pūties — — pūzdamies pūšoties— pūtusies — — pūzdamās pūšamies— pūtušies — — pūzdamies —— pūtušās — — pūzdamās —

1 1 0 . t a b u l a

Darāmā kārta pūsties: pūšas, pūtāsLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. pūšos pūšamies2. pūties pūšaties3. pūšas


1. pūtos pūtāmies2. pūties pūtāties3. pūtās


1. pūtīšos pūtīsimies2. pūtīsies pūtīsieties (-ities)3. pūtīsies

Saliktā tagadne

1. e̹smupūties, -usies

e̹sampūtušies, -ušās2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijupūties, -usies

bijāmpūtušies, -ušās2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšupūties, -usies

būsimpūtušies, -ušās2. būsi būsiet (-it)


2. pūties! pūtieties!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne pūšotiesVienkāršā nākotne pūtīšotiesSaliktā tagadne e̹sot pūties, -usies e̹sot pūtušies, -ušāsSaliktā nākotne būšot pūties, -usies būšot pūtušies, -ušāsV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne pūstosSaliktā tagadne būtu pūties, -usies būtu pūtušies, -ušāsVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāpūšas

e̹sot

jāpūšas

būtu

jāpūšas


164




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmsrokošs racis rokams rakts rakdams rokotrokoša rakusi rokama rakta rakdama rokamrokoši rakuši rokami rakti rakdami —rokošas rakušas rokamas raktas rakdamas —

1 1 1 . t a b u l a

Darāmā kārta rakt: rok, rakaLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. roku rokam2. roc rokat3. rok


1. raku rakām2. raki rakāt3. raka


1. rakšu raksim2. raksi raksiet (-it)3. raks

Saliktā tagadne

1. e̹smuracis, rakusi

e̹samrakuši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijuracis, rakusi

bijāmrakuši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšuracis, rakusi

būsimrakuši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. roc! rociet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne rokotVienkāršā nākotne rakšotSaliktā tagadne e̹sot racis, rakusi e̹sot rakuši, -ušasSaliktā nākotne būšot racis, rakusi būšot rakuši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne raktuSaliktā tagadne būtu racis, rakusi būtu rakuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jārok

e̹sot

jārok

būtu

jārok


165




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celms— radies — — razdamies rodoties— radusies — — razdamās rodamies— radušies — — razdamies —— radušās — — razdamās —

1 1 2 . t a b u l a

Darāmā kārta rasties: rodas, radāsLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. rodos rodamies2. rodies rodaties3. rodas


1. rados radāmies2. radies radāties3. radās


1. radīšos radīsimies2. radīsies radīsieties (-ities)3. radīsies

Saliktā tagadne

1. e̹smuradies, -usies

e̹samradušies, -ušās2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijuradies, -usies

bijāmradušies, -ušās2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšuradies, -usies

būsimradušies, -ušās2. būsi būsiet (-it)


2. rodies! rodieties!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne rodotiesVienkāršā nākotne radīšotiesSaliktā tagadne e̹sot radies, -usies e̹sot radušies, -ušāsSaliktā nākotne būšot radies, -usies būšot radušies, -ušāsV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne rastosSaliktā tagadne būtu radies, -usies būtu radušies, -ušāsVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jārodas

e̹sot

jārodas

būtu

jārodas


166




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmsrijošs rijis rijams rīts rīdams rijotrijoša rijusi rijama rīta rīdama rijamrijoši rijuši rijami rīti rīdami —rijošas rijušas rijamas rītas rīdamas —

1 1 3 . t a b u l a

Darāmā kārta rīt: rij, rijaLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. riju rijam2. rij rijat3. rij


1. riju rijām2. riji rijāt3. rija


1. rīšu rīsim2. rīsi rīsiet (-it)3. rīs

Saliktā tagadne

1. e̹smurijis, -usi

e̹samrijuši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijurijis, -usi

bijāmrijuši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšurijis, -usi

būsimrijuši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. rij! rijiet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne rijotVienkāršā nākotne rīšotSaliktā tagadne e̹sot rijis, -usi e̹sot rijuši, -ušasSaliktā nākotne būšot rijis, -usi būšot rijuši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne rītuSaliktā tagadne būtu rijis, -usi būtu rijuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jārij

e̹sot

jārij

būtu

jārij


167




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmssākošs sācis sākams sākts sākdams sākotsākoša sākusi sākama sākta sākdama sākamsākoši sākuši sākami sākti sākdami —sākošas sākušas sākamas sāktas sākdamas —

1 1 4 . t a b u l a

Darāmā kārta sākt: sāk, sākaLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. sāku sākam2. sāc sākat3. sāk


1. sāku sākām2. sāki sākāt3. sāka


1. sākšu sāksim2. sāksi sāksiet (-it)3. sāks

Saliktā tagadne

1. e̹smusācis, sākusi

e̹samsākuši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijusācis, sākusi

bijāmsākuši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšusācis, sākusi

būsimsākuši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. sāc! sāciet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne sākotVienkāršā nākotne sākšotSaliktā tagadne e̹sot sācis, sākusi e̹sot sākuši, -ušasSaliktā nākotne būšot sācis, sākusi būšot sākuši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne sāktuSaliktā tagadne būtu sācis, sākusi būtu sākuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāsāk

e̹sot

jāsāk

būtu

jāsāk


168




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celms— sācies — — sākdamies sākoties— sākusies — — sākdamās sākamies— sākušies — — sākdamies —— sākušās — — sākdamās —

1 1 5 . t a b u l a

Darāmā kārta sākties: sākas, sākāsLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. sākos sākamies2. sācies sākaties3. sākas


1. sākos sākāmies2. sākies sākāties3. sākās


1. sākšos sāksimies2. sāksies sāksieties (-ities)3. sāksies

Saliktā tagadne

1. e̹smusācies, sākusies

e̹samsākušies, -ušās2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijusācies, sākusies

bijāmsākušies, -ušās2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšusācies, sākusies

būsimsākušies, -ušās2. būsi būsiet (-it)


2. sācies! sācieties!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne sākotiesVienkāršā nākotne sākšotiesSaliktā tagadne e̹sot sācies, sākusies e̹sot sākušies, -ušāsSaliktā nākotne būšot sācies, sākusies būšot sākušies, -ušāsV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne sāktosSaliktā tagadne būtu sācies, sākusies būtu sākušies, -ušāsVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāsākas

e̹sot

jāsākas

būtu

jāsākas


169




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmssalstošs salis — salts saldams salstotsalstoša salusi — — saldama salstamsalstoši saluši — — saldami —salstošas salušas — — saldamas —

1 1 6 . t a b u l a

Darāmā kārta salt: salst, salaLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. salstu salstam2. salsti salstat3. salst


1. salu salām2. sali salāt3. sala


1. salšu salsim2. salsi salsiet (-it)3. sals

Saliktā tagadne

1. e̹smusalis, -usi

e̹samsaluši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijusalis, -usi

bijāmsaluši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšusalis, -usi

būsimsaluši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. salsti! salstiet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne salstotVienkāršā nākotne salšotSaliktā tagadne e̹sot salis, -usi e̹sot saluši, -ušasSaliktā nākotne būšot salis, -usi būšot saluši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne saltuSaliktā tagadne būtu salis, -usi būtu saluši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāsalst

e̹sot

jāsalst

būtu

jāsalst


170




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmsse̹dzošs sedzis se̹dzams se̹gts se̹gdams se̹dzotse̹dzoša se̹gusi se̹dzama se̹gta se̹gdama se̹dzamse̹dzoši se̹guši se̹dzami se̹gti se̹gdami —se̹dzošas se̹gušas se̹dzamas se̹gtas se̹gdamas —

1 1 7 . t a b u l a

Darāmā kārta segt: sedz, sedzaLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. se̹dzu se̹dzam2. sedz se̹dzat3. se̹dz


1. sedzu sedzām2. sedzi sedzāt3. sedza


1. segšu segsim2. segsi segsiet (-it)3. segs

Saliktā tagadne

1. e̹smusedzis, se̹gusi

e̹samse̹guši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijusedzis, se̹gusi

bijāmse̹guši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšusedzis, se̹gusi

būsimse̹guši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. sedz! sedziet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne se̹dzotVienkāršā nākotne segšotSaliktā tagadne e̹sot sedzis, se̹gusi e̹sot se̹guši, -ušasSaliktā nākotne būšot sedzis, se̹gusi būšot se̹guši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne se̹gtuSaliktā tagadne būtu sedzis, se̹gusi būtu se̹guši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāse̹dz

e̹sot

jāse̹dz

būtu

jāse̹dz


171




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celms— sedzies — — se̹gdamies se̹dzoties— se̹gusies — — se̹gdamās se̹dzamies— se̹gušies — — se̹gdamies —— se̹gušās — — se̹gdamās —

1 1 8 . t a b u l a

Darāmā kārta segties: sedzas, sedzāsLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. se̹dzos se̹dzamies2. sedzies se̹dzaties3. se̹dzas


1. sedzos sedzāmies2. sedzies sedzāties3. sedzās


1. segšos segsimies2. segsies segsieties (-ities)3. segsies

Saliktā tagadne

1. e̹smusedzies, se̹gusies

e̹samse̹gušies, -ušās2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijusedzies, se̹gusies

bijāmse̹gušies, -ušās2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšusedzies, se̹gusies

būsimse̹gušies, -ušās2. būsi būsiet (-it)


2. sedzies! sedzieties!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne se̹dzotiesVienkāršā nākotne segšotiesSaliktā tagadne e̹sot sedzies, se̹gusies e̹sot se̹gušies, -ušāsSaliktā nākotne būšot sedzies, se̹gusies būšot se̹gušies, -ušāsV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne segtosSaliktā tagadne būtu sedzies, se̹gusies būtu se̹gušies, -ušāsVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāse̹dzas

e̹sot

jāse̹dzas

būtu

jāse̹dzas


172




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmssitošs sitis sitams sists sizdams sitotsitoša situsi sitama sista sizdama sitamsitoši situši sitami sisti sizdami —sitošas situšas sitamas sistas sizdamas —

1 1 9 . t a b u l a

Darāmā kārta sist: sit, sitaLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. situ sitam2. sit sitat3. sit


1. situ sitām2. siti sitāt3. sita


1. sitīšu sitīsim2. sitīsi sitīsiet (-it)3. sitīs

Saliktā tagadne

1. e̹smusitis, -usi

e̹samsituši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijusitis, -usi

bijāmsituši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšusitis, -usi

būsimsituši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. sit! sitiet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne sitotVienkāršā nākotne sitīšotSaliktā tagadne e̹sot sitis, -usi e̹sot situši, -ušasSaliktā nākotne būšot sitis, -usi būšot situši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne sistuSaliktā tagadne būtu sitis, -usi būtu situši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāsit

e̹sot

jāsit

būtu

jāsit


173




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmsskrienošs skrējis skrienams skriets skriedams skrienotskrienoša skrējusi skrienama skrieta skriedama skrienamskrienoši skrējuši skrienami skrieti skriedami —skrienošas skrējušas skrienamas skrietas skriedamas —

1 2 0 . t a b u l a

Darāmā kārta skriet: skrien, skrējaLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. skrienu skrienam2. skrien skrienat3. skrien


1. skrēju skrējām2. skrēji skrējāt3. skrēja


1. skriešu skriesim2. skriesi skriesiet (-it)3. skries

Saliktā tagadne

1. e̹smuskrējis, -usi

e̹samskrējuši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijuskrējis, -usi

bijāmskrējuši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšuskrējis, -usi

būsimskrējuši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. skrien! skrieniet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne skrienotVienkāršā nākotne skriešotSaliktā tagadne e̹sot skrējis, -usi e̹sot skrējuši, -ušasSaliktā nākotne būšot skrējis, -usi būšot skrējuši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne skrietuSaliktā tagadne būtu skrējis, -usi būtu skrējuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāskrien

e̹sot

jāskrien

būtu

jāskrien


174




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmssldzošs slēdzis sldzams slgts slgdams sldzotsldzoša slgusi sldzama slgta slgdama sldzamsldzoši slguši sldzami slgti slgdami —sldzošas slgušas sldzamas slgtas slgdamas —

1 2 1 . t a b u l a

Darāmā kārta slēgt: slēdz, slēdzaLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. sldzu sldzam2. slēdz sldzat3. sldz


1. slēdzu slēdzām2. slēdzi slēdzāt3. slēdza


1. slēgšu slēgsim2. slēgsi slēgsiet (-it)3. slēgs

Saliktā tagadne

1. e̹smuslēdzis, slgusi

e̹samslguši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijuslēdzis, slgusi

bijāmslguši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšuslēdzis, slgusi

būsimslguši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. slēdz! slēdziet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne sldzotVienkāršā nākotne slēgšotSaliktā tagadne e̹sot slēdzis, slgusi e̹sot slguši, -ušasSaliktā nākotne būšot slēdzis, slgusi būšot slguši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne slgtuSaliktā tagadne būtu slēdzis, slgusi būtu slguši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāsldz

e̹sot

jāsldz

būtu

jāsldz


175




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celms— slēdzies — — slgdamies sldzoties— slgusies — — slgdamās sldzamies— slgušies — — slgdamies —— slgušās — — slgdamās —

1 2 2 . t a b u l a

Darāmā kārta slēgties: slēdzas, slēdzāsLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. sldzos sldzamies2. slēdzies sldzaties3. sldzas


1. slēdzos slēdzāmies2. slēdzies slēdzāties3. slēdzās


1. slēgšos slēgsimies2. slēgsies slēgsieties (-ities)3. slēgsies

Saliktā tagadne

1. e̹smuslēdzies, slgusies

e̹samslgušies, -ušās2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijuslēdzies, slgusies

bijāmslgušies, -ušās2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšuslēdzies, slgusies

būsimslgušies, -ušās2. būsi būsiet (-it)


2. slēdzies! slēdzieties!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne sldzotiesVienkāršā nākotne slēgšotiesSaliktā tagadne e̹sot slēdzies, slgusies e̹sot slgušies, -ušāsSaliktā nākotne būšot slēdzies, slgusies būšot slgušies, -ušāsV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne slgtosSaliktā tagadne būtu slēdzies, slgusies būtu slgušies, -ušāsVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāsldzas

e̹sot

jāsldzas

būtu

jāsldzas


176




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmsslēpjošs slēpis slēpjams slpts slpdams slēpjotslēpjoša slpusi slēpjama slpta slpdama slēpjamslēpjoši slpuši slēpjami slpti slpdami —slēpjošas slpušas slēpjamas slptas slpdamas —

1 2 3 . t a b u l a

Darāmā kārta slēpt: slēpj, slēpaLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. slēpju slēpjam2. slēp slēpjat3. slēpj


1. slēpu slēpām2. slēpi slēpāt3. slēpa


1. slēpšu slēpsim2. slēpsi slēpsiet (-it)3. slēps

Saliktā tagadne

1. e̹smuslēpis, slpusi

e̹samslpuši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijuslēpis, slpusi

bijāmslpuši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšuslēpis, slpusi

būsimslpuši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. slēp! slēpiet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne slpjotVienkāršā nākotne slēpšotSaliktā tagadne e̹sot slēpis, slpusi e̹sot slpuši, -ušasSaliktā nākotne būšot slēpis, slpusi būšot slpuši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne slptuSaliktā tagadne būtu slēpis, slpusi būtu slpuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāslēpj

e̹sot

jāslēpj

būtu

jāslēpj


177




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celms— slēpies — — slpdamies slēpjoties— slpusies — — slpdamās slēpjamies— slpušies — — slpdamies —— slpušās — — slpdamās —

1 2 4 . t a b u l a

Darāmā kārta slēpties: slēpjas, slēpāsLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. slēpjos slēpjamies2. slēpies slēpjaties3. slēpjas


1. slēpos slēpāmies2. slēpies slēpāties3. slēpās


1. slēpšos slēpsimies2. slēpsies slēpsieties (-ities)3. slēpsies

Saliktā tagadne

1. e̹smuslēpies, slpusies

e̹samslpušies, -ušās2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijuslēpies, slpusies

bijāmslpušies, -ušās2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšuslēpies, slpusies

būsimslpušies, -ušās2. būsi būsiet (-it)


2. slēpies! slēpieties!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne slēpjotiesVienkāršā nākotne slēpšotiesSaliktā tagadne e̹sot slēpies, slpusies e̹sot slpušies, -ušāsSaliktā nākotne būšot slēpies, slpusies būšot slpušies, -ušāsV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne slptosSaliktā tagadne būtu slēpies, slpusies būtu slpušies, -ušāsVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāslēpjas

e̹sot

jāslēpjas

būtu

jāslēpjas


178




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celms— smējies — — smiedamies smejoties— smējusies — — smiedamās smejamies— smējušies — — smiedamies —— smējušās — — smiedamās —

1 2 5 . t a b u l a

Darāmā kārta smieties: smejas, smējāsLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. smejos smejamies2. smejies smejaties3. smejas


1. smējos smējāmies2. smējies smējāties3. smējās


1. smiešos smiesimies2. smiesies smiesieties (-ities)3. smiesies

Saliktā tagadne

1. e̹smusmējies, -usies

e̹samsmējušies, -ušās2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijusmējies, -usies

bijāmsmējušies, -ušās2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšusmējies, -usies

būsimsmējušies, -ušās2. būsi būsiet (-it)


2. smejies! smejieties!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne smejotiesVienkāršā nākotne smiešotiesSaliktā tagadne e̹sot smējies, -usies e̹sot smējušies, -ušāsSaliktā nākotne būšot smējies, -usies būšot smējušies, -ušāsV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne smietosSaliktā tagadne būtu smējies, -usies būtu smējušies, -ušāsVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāsmejas

e̹sot

jāsmejas

būtu

jāsmejas


179




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmsspējošs spējis spējams spts spdams spējotspējoša spējusi spējama spta spdama spējamspējoši spējuši spējami spti spdami —spējošas spējušas spējamas sptas spdamas —

1 2 6 . t a b u l a

Darāmā kārta spēt: spēj, spējaLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. spēju spējam2. spēj spējat3. spēj


1. spēju spējām2. spēji spējāt3. spēja


1. spēšu spēsim2. spēsi spēsiet (-it)3. spēs

Saliktā tagadne

1. e̹smuspējis, -usi

e̹samspējis, -usi2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijuspējis, -usi

bijāmspējis, -usi2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšuspējis, -usi

būsimspējis, -usi2. būsi būsiet (-it)


2. spēj! spējiet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne spējotVienkāršā nākotne spēšotSaliktā tagadne e̹sot spējis, -usi e̹sot spējuši, -ušasSaliktā nākotne būšot spējis, -usi būšot spējuši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne sptuSaliktā tagadne būtu spējis, -usi būtu spējuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāspēj

e̹sot

jāspēj

būtu

jāspēj


180





1 2 7 . t a b u l a








Saliktā tagadne



3. ir ir

Saliktā pagātne



3. bija bija

Saliktā nākotne






jāstumj

e̹sot

jāstumj

būtu

jāstumj


181




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmssverošs svēris sverams svrts svrdams sverotsveroša svērusi sverama svrta svrdama sveramsveroši svēruši sverami svrti svrdami —sverošas svērušas sveramas svrtas svrdamas —

1 2 8 . t a b u l a

Darāmā kārta svērt: sver, svēraLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. sveru sveram2. sver sverat3. sver


1. svēru svērām2. svēri svērāt3. svēra


1. svēršu svērsim2. svērsi svērsiet (-it)3. svērs

Saliktā tagadne

1. e̹smusvēris, -usi

e̹samsvēruši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijusvēris, -usi

bijāmsvēruši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšusvēris, -usi

būsimsvēruši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. sver! sveriet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne sverotVienkāršā nākotne svēršotSaliktā tagadne e̹sot svēris, -usi e̹sot svēruši, -ušasSaliktā nākotne būšot svēris, -usi būšot svēruši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne svērtuSaliktā tagadne būtu svēris, -usi būtu svēruši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāsver

e̹sot

jāsver

būtu

jāsver


182




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmssve̹rošs svēris sve̹rams svrts svrdams sve̹rotsve̹roša svrusi sve̹rama svrta svrdama sve̹ramsve̹roši svruši sve̹rami svrti svrdami —sve̹rošas svrušas sve̹ramas svrtas svrdamas —

1 2 9 . t a b u l a

Darāmā kārta svērt: sver, svēraLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. sve̹ru sve̹ram2. sver sve̹rat3. sve̹r


1. svēru svērām2. svēri svērāt3. svēra


1. svēršu svērsim2. svērsi svērsiet (-it)3. svērs

Saliktā tagadne

1. e̹smusvēris, svrusi

e̹samsvruši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijusvēris, svrusi

bijāmsvruši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšusvēris, svrusi

būsimsvruši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. sve̹r! sveriet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne sve̹rotVienkāršā nākotne svēršotSaliktā tagadne e̹sot svēris, svrusi e̹sot svruši, -ušasSaliktā nākotne būšot svēris, svrusi būšot svruši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne svrtuSaliktā tagadne būtu svēris, svrusi būtu svruši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāsve̹r

e̹sot

jāsve̹r

būtu

jāsve̹r


183




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celms— svēries — — svrdamies sve̹roties— svrusies — — svrdamās sve̹ramies— svrušies — — svrdamies —— svrušās — — svrdamās —

1 3 0 . t a b u l a

Darāmā kārta svērties: sveras, svērāsLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. sve̹ros sve̹ramies2. sveries sve̹raties3. sve̹ras


1. svēros svērāmies2. svēries svērāties3. svērās


1. svēršos svērsimies2. svērsies svērsieties (-ities)3. svērsies

Saliktā tagadne

1. e̹smusvēries, svrusies

e̹samsvrušies, -ušās2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijusvēries, svrusies

bijāmsvrušies, -ušās2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšusvēries, svrusies

būsimsvrušies, -ušās2. būsi būsiet (-it)


2. sveries! sverieties!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne sve̹rotiesVienkāršā nākotne svēršotiesSaliktā tagadne e̹sot svēries, svrusies e̹sot svrušies, -ušāsSaliktā nākotne būšot svēries, svrusies būšot svrušies, -ušāsV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne svrtosSaliktā tagadne būtu svēries, svrusies būtu svrušies, -ušāsVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāsve̹ras

e̹sot

jāsve̹ras

būtu

jāsve̹ras


184




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celms— šķērdis šķēržams šķrsts šķrzdams šķēržot— šķrdusi šķēržama šķrsta šķrzdama šķēržam— šķrduši šķēržami šķrsti šķrzdami —— šķrdušas šķēržamas šķrstas šķrzdamas —

1 3 1 . t a b u l a

Darāmā kārta šķērst: šķērž, šķērdaLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. šķēržu šķēržam2. šķērd šķēržat3. šķērž


1. šķērdu šķērdām2. šķērdi šķērdāt3. šķērda


1. šķērdīšu šķērdīsim2. šķērdīsi šķērdīsiet (-it)3. šķērdīs

Saliktā tagadne

1. e̹smušķērdis, šķrdusi

e̹samšķrduši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijušķērdis, šķrdusi

bijāmšķrduši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšušķērdis, šķrdusi

būsimšķrduši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. šķērd! šķērdiet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne šķēržotVienkāršā nākotne šķērdīšotSaliktā tagadne e̹sot šķērdis, šķrdusi e̹sot šķrduši, -ušasSaliktā nākotne būšot šķērdis, šķrdusi būšot šķrduši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne šķrstuSaliktā tagadne būtu šķērdis, šķrdusi būtu šķrduši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāšķērž

e̹sot

jāšķērž

būtu

jāšķērž


185




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celms— šķīries — — šķirdamies šķiroties— šķīrusies — — šķirdamās šķiramies— šķīrušies — — šķirdamies —— šķīrušās — — šķirdamās —

1 3 2 . t a b u l a

Darāmā kārta šķirties: šķiras, šķīrāsLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. šķiros šķiramies2. šķiries šķiraties3. šķiras


1. šķīros šķīrāmies2. šķīries šķīrāties3. šķīrās


1. šķiršos šķirsimies2. šķirsies šķirsieties (-ities)3. šķirsies

Saliktā tagadne

1. e̹smušķīries, -usies

e̹samšķīrušies, -ušās2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijušķīries, -usies

bijāmšķīrušies, -ušās2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšušķīries, -usies

būsimšķīrušies, -ušās2. būsi būsiet (-it)


2. šķiries! šķirieties!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne šķirotiesVienkāršā nākotne šķiršotiesSaliktā tagadne e̹sot šķīries, -usies e̹sot šķīrušies, -ušāsSaliktā nākotne būšot šķīries, -usies būšot šķīrušies, -ušāsV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne šķirtosSaliktā tagadne būtu šķīries, -usies būtu šķīrušies, -ušāsVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāšķiras

e̹sot

jāšķiras

būtu

jāšķiras


186




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celms— šķitis šķietams — šķizdams šķietot— šķitusi šķietama — šķizdama šķietam— šķituši šķietami — šķizdami —— šķitušas šķietamas — šķizdamas —

1 3 3 . t a b u l a

Darāmā kārta šķist: šķiet, šķitaLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. šķietu šķietam2. šķieti šķietat3. šķiet


1. šķitu šķitām2. šķiti šķitāt3. šķita


1. šķitīšu šķitīsim2. šķitīsi šķitīsiet (-it)3. šķitīs

Saliktā tagadne

1. e̹smušķitis, -usi

e̹samšķituši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijušķitis, -usi

bijāmšķituši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšušķitis, -usi

būsimšķituši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. šķieti! šķietiet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne šķietotVienkāršā nākotne šķitīšotSaliktā tagadne e̹sot šķitis, -usi e̹sot šķituši, -ušasSaliktā nākotne būšot šķitis, -usi būšot šķituši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne šķistuSaliktā tagadne būtu šķitis, -usi būtu šķituši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāšķiet

e̹sot

jāšķiet

būtu

jāšķiet


187




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmsšujošs šuvis šujams šūts šūdams šujotšujoša šuvusi šujama šūta šūdama šujamšujoši šuvuši šujami šūti šūdami —šujošas šuvušas šujamas šūtas šūdamas —

1 3 4 . t a b u l a

Darāmā kārta šūt: šuj, šuvaLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. šuju šujam2. šuj šujat3. šuj


1. šuvu šuvām2. šuvi šuvāt3. šuva


1. šūšu šūsim2. šūsi šūsiet (-it)3. šūs

Saliktā tagadne

1. e̹smušuvis, -usi

e̹samšuvuši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijušuvis, -usi

bijāmšuvuši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšušuvis, -usi

būsimšuvuši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. šuj! šujiet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne šujotVienkāršā nākotne šūšotSaliktā tagadne e̹sot šuvis, -usi e̹sot šuvuši, -ušasSaliktā nākotne būšot šuvis, -usi būšot šuvuši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne šūtuSaliktā tagadne būtu šuvis, -usi būtu šuvuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāšuj

e̹sot

jāšuj

būtu

jāšuj


188




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmstiekošs ticis tiekams tikts tikdams tiekottiekoša tikusi tiekama tikta tikdama tiekamtiekoši tikuši tiekami tikti tikdami —tiekošas tikušas tiekamas tiktas tikdamas —

1 3 5 . t a b u l a

Darāmā kārta tikt: tiek, tikaLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. tieku tiekam2. tiec tiekat3. tiek


1. tiku tikām2. tiki tikāt3. tika


1. tikšu tiksim2. tiksi tiksiet (-it)3. tiks

Saliktā tagadne

1. e̹smuticis, tikusi

e̹samtikuši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijuticis, tikusi

bijāmtikuši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšuticis, tikusi

būsimtikuši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. tiec! tieciet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne tiekotVienkāršā nākotne tikšotSaliktā tagadne e̹sot ticis, tikusi e̹sot tikuši, -ušasSaliktā nākotne būšot ticis, tikusi būšot tikuši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne tiktuSaliktā tagadne būtu ticis, tikusi būtu tikuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jātiek

e̹sot

jātiek

būtu

jātiek


189




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celms— ticies — — tikdamies tiekoties— tikusies — — tikdamās tiekamies— tikušies — — tikdamies —— tikušās — — tikdamās —

1 3 6 . t a b u l a

Darāmā kārta tikties: tiekas, tikāsLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. tiekos tiekamies2. tiecies tiekaties3. tiekas


1. tikos tikāmies2. tikies tikāties3. tikās


1. tikšos tiksimies2. tiksies tiksieties (-ities)3. tiksies

Saliktā tagadne

1. e̹smuticies, tikusies

e̹samtikušies, -ušās2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijuticies, tikusies

bijāmtikušies, -ušās2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšuticies, tikusies

būsimtikušies, -ušās2. būsi būsiet (-it)


2. tiecies! tiecieties!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne tiekotiesVienkāršā nākotne tikšotiesSaliktā tagadne e̹sot ticies, tikusies e̹sot tikušies, -ušāsSaliktā nākotne būšot ticies, tikusies būšot tikušies, -ušāsV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne tiktosSaliktā tagadne būtu ticies, tikusies būtu tikušies, -ušāsVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jātiekas

e̹sot

jātiekas

būtu

jātiekas


190




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmstre̹ncošs trencis tre̹ncams tre̹nkts tre̹nkdams tre̹ncottre̹ncoša tre̹nkusi tre̹ncama tre̹nkta tre̹nkdama tre̹ncamtre̹ncoši tre̹nkuši tre̹ncami tre̹nkti tre̹nkdami —tre̹ncošas tre̹nkušas tre̹ncamas tre̹nktas tre̹nkdamas —

1 3 7 . t a b u l a

Darāmā kārta trenkt: trenc, trencaLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. tre̹ncu tre̹ncam2. trenc tre̹ncat3. tre̹nc


1. trencu trencām2. trenci trencāt3. trenca


1. trenkšu trenksim2. trenksi trenksiet (-it)3. trenks

Saliktā tagadne

1. e̹smutrencis, tre̹nkusi

e̹samtre̹nkuši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijutrencis, tre̹nkusi

bijāmtre̹nkuši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšutrencis, tre̹nkusi

būsimtre̹nkuši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. trenc! trenciet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne tre̹ncotVienkāršā nākotne trenkšotSaliktā tagadne e̹sot trencis, tre̹nkusi e̹sot tre̹nkuši, -ušasSaliktā nākotne būšot trencis, tre̹nkusi būšot tre̹nkuši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne tre̹nktuSaliktā tagadne būtu trencis, tre̹nkusi būtu tre̹nkuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jātre̹nc

e̹sot

jātre̹nc

būtu

jātre̹nc


191




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celms— uzņēmies — — uzņe̹mdamies uzņe̹moties— uzņmusies — — uzņe̹mdamās uzņe̹mamies— uzņmušies — — uzņe̹mdamies —— uzņmušās — — uzņe̹mdamās —

1 3 8 . t a b u l a

Darāmā kārta uzņemties: uzņemas, uzņēmāsLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. uzņe̹mos uzņe̹mamies2. uzņemies uzņe̹maties3. uzņe̹mas


1. uzņēmos uzņēmāmies2. uzņēmies uzņēmāties3. uzņēmās


1. uzņemšos uzņemsimies2. uzņemsies uzņemsieties (-ities)3. uzņemsies

Saliktā tagadne

1. e̹smu uzņēmies, uzņmusies

e̹samuzņmušies, -ušās2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. biju uzņēmies, uzņmusies

bijāmuzņmušies, -ušās2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšu uzņēmies, uzņmusies

būsimuzņmušies, -ušās2. būsi būsiet (-it)


2. uzņemies! uzņemieties!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne uzņe̹motiesVienkāršā nākotne uzņemšotiesSaliktā tagadne e̹sot uzņēmies, uzņmusies e̹sot uzņmušies, -ušāsSaliktā nākotne būšot uzņēmies, uzņmusies būšot uzņmušies, -ušāsV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne uzņe̹mtosSaliktā tagadne būtu uzņēmies, uzņmusies būtu uzņmušies, -ušāsVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāuzņe̹mas

e̹sot

jāuzņe̹mas

būtu

jāuzņe̹mas


192




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmsve̹došs vedis ve̹dams ve̹sts ve̹zdams ve̹dotve̹doša ve̹dusi ve̹dama ve̹sta ve̹zdama ve̹damve̹doši ve̹duši ve̹dami ve̹sti ve̹zdami —ve̹došas ve̹dušas ve̹damas ve̹stas ve̹zdamas —

1 3 9 . t a b u l a

Darāmā kārta vest: ved, vedaLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. ve̹du ve̹dam2. ved ve̹dat3. ve̹d


1. vedu vedām2. vedi vedāt3. veda


1. vedīšu vedīsim2. vedīsi vedīsiet (-it)3. vedīs

Saliktā tagadne

1. e̹smuvedis, ve̹dusi

e̹samve̹duši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijuvedis, ve̹dusi

bijāmve̹duši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšuvedis, ve̹dusi

būsimve̹duši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. ved! vediet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne ve̹dotVienkāršā nākotne vedīšotSaliktā tagadne e̹sot vedis, ve̹dusi e̹sot ve̹duši, -ušasSaliktā nākotne būšot vedis, ve̹dusi būšot ve̹duši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne ve̹stuSaliktā tagadne būtu vedis, ve̹dusi būtu ve̹duši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāve̹d

e̹sot

jāve̹d

būtu

jāve̹d


193




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmsve̹lkošs vilcis ve̹lkams vilkts vilkdams ve̹lkotve̹lkoša vilkusi ve̹lkama vilkta vilkdama ve̹lkamve̹lkoši vilkuši ve̹lkami vilkti vilkdami —ve̹lkošas vilkušas ve̹lkamas vilktas vilkdamas —

1 4 0 . t a b u l a

Darāmā kārta vilkt: velk, vilkaLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. ve̹lku ve̹lkam2. velc ve̹lkat3. ve̹lk


1. vilku vilkām2. vilki vilkāt3. vilka


1. vilkšu vilksim2. vilksi vilksiet (-it)3. vilks

Saliktā tagadne

1. e̹smuvilcis, vilkusi

e̹samvilkuši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijuvilcis, vilkusi

bijāmvilkuši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšuvilcis, vilkusi

būsimvilkuši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. velc! velciet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne ve̹lkotVienkāršā nākotne vilkšotSaliktā tagadne e̹sot vilcis, vilkusi e̹sot vilkuši, -ušasSaliktā nākotne būšot vilcis, vilkusi būšot vilkuši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne vilktuSaliktā tagadne būtu vilcis, vilkusi būtu vilkuši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāve̹lk

e̹sot

jāve̹lk

būtu

jāve̹lk


194




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmszogošs zadzis zogams zagts zagdams zogotzogoša zagusi zogama zagta zagdama zogamzogoši zaguši zogami zagti zagdami —zogošas zagušas zogamas zagtas zagdamas —

1 4 1 . t a b u l a

Darāmā kārta zagt: zog, zagaLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. zogu zogam2. zodz zogat3. zog


1. zagu zagām2. zagi zagāt3. zaga


1. zagšu zagsim2. zagsi zagsiet (-it)3. zags

Saliktā tagadne

1. e̹smuzadzis, zagusi

e̹samzaguši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijuzadzis, zagusi

bijāmzaguši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšuzadzis, zagusi

būsimzaguši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. zodz! zodziet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne zogotVienkāršā nākotne zagšotSaliktā tagadne e̹sot zadzis, zagusi e̹sot zaguši, -ušasSaliktā nākotne būšot zadzis, zagusi būšot zaguši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne zagtuSaliktā tagadne būtu zadzis, zagusi būtu zaguši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāzog

e̹sot

jāzog

būtu

jāzog


195




Tagadne Pagātne Tagadne Pagātnetagadnes c. pagātnes c. tagadnes c. nenoteiksmes c. nenoteiksmes c. tagadnes celmszūdošs zudis — — zuzdams zūdotzūdoša zudusi — — zuzdama zūdamzūdoši zuduši — — zuzdami —zūdošas zudušas — — zuzdamas —

1 4 2 . t a b u l a

Darāmā kārta zust: zūd, zudaLaiks Persona Vienskaitlis DaudzskaitlisĪ s t e n ī b a s i z t e i k s m e


1. zūdu zūdam2. zūdi zūdat3. zūd


1. zudu zudām2. zudi zudāt3. zuda


1. zudīšu zudīsim2. zudīsi zudīsiet (-it)3. zudīs

Saliktā tagadne

1. e̹smuzudis, -usi

e̹samzuduši, -ušas2. esi e̹sat

3. ir ir

Saliktā pagātne

1. bijuzudis, -usi

bijāmzuduši, -ušas2. biji bijāt

3. bija bija

Saliktā nākotne

1. būšuzudis, -usi

būsimzuduši, -ušas2. būsi būsiet (-it)


2. zūdi! zūdiet!A t s t ā s t ī j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne zūdotVienkāršā nākotne zudīšotSaliktā tagadne e̹sot zudis, -usi e̹sot zuduši, -ušasSaliktā nākotne būšot zudis, -usi būšot zuduši, -ušasV ē l ē j u m a i z t e i k s m eVienkāršā tagadne zustuSaliktā tagadne būtu zudis, -usi būtu zuduši, -ušasVa j a d z ī b a s i z t e i k s m e


jāzūd

e̹sot

jāzūd

būtu

jāzūd


196


Nenoteiksme Tagadne Pagātne Tabulas nr.adīt ada adīja 17aicināt aicina aicināja 14aizmigt aizmieg aizmiga 89aizmirst aizmirst aizmirsa 104aizstāt aizstāj aizstāja 68aizstāvēt aizstāv aizstāvēja 18akcentēt akcentē akcentē 13algot algo algoja 9analizēt analizē analizēja 13apdrošināt apdrošina apdrošināja 14apgalvot apgalvo apgalvoja 9apgrūtināt apgrūtina apgrūtināja 14apgūt apgūst apguva 58apklust apklust apklusa 104apkopot apkopo apkopoja 9apliecināt apliecina apliecināja 14aplūkot aplūko aplūkoja 9apmeklēt apmeklē apmeklēja 13apmierināt apmierina apmierināja 14apprecēties apprecas apprecējās 22apstiprināt apstiprina apstiprināja 14apstrādāt apstrādā apstrādāja 12apstrīdēt apstrīd apstrīdēja 18aptaujāt aptaujā aptaujāja 12aptvert aptver aptvēra 51 / 52apvienot apvieno apvienoja 9apzīmēt apzīmē apzīmēja 13apzināties apzinās apzinājās 31ārstēt ārstē ārstēja 13art ar ara 35atbalstīt atbalsta atbalstīja 17atbildēt atbild atbildēja 18atbilst atbilst atbilda 94atbrīvot atbrīvo atbrīvoja 9atbrīvoties atbrīvojas atbrīvojās 7atcelt atceļ atcēla 45atcerēties atceras atcerējās 22atgādināt atgādina atgādināja 14atgriezties atgriežas atgriezās 76atjaunot atjauno atjaunoja 9atkāpties atkāpjas atkāpās 124atkārtot atkārto atkārtoja 9atklāt atklāj atklāja 68atlaist atlaiž atlaida 73atļauties atļaujas atļāvās 85atpūsties atpūšas atpūtās 110atrast atrod atrada 36atrasties atrodas atradās 112atsacīties atsakās atsacījās 15atslābt atslābst atslāba 116atspoguļot atspoguļo atspoguļoja 9atstāt atstāj atstāja 68atšķirt atšķir atšķīra 50

Darbības vārdu alfabētiskais saraksts (pamatformas)

197


Nenoteiksme Tagadne Pagātne Tabulas nr.atšķirties atšķiras atšķīrās 132atteikties atteicas atteicās 61attēlot attēlo attēloja 9attiecināt attiecina attiecināja 14attīstīt attīsta attīstīja 17attīstīties attīstās attīstījās 21atturēties atturas atturējās 30atvieglot atvieglo atviegloja 9atzīt atzīst atzina 97atzīties atzīstas atzinās 59audzēt audzē audzēja 13audzināt audzina audzināja 14augt aug auga 37aust ‘tuvoties lēktam’ aust ausa 104aust ‘darināt stellēs’ auž auda 73aut auj / aun āva 38 / 84baidīt baida baidīja 17baidīties baidās baidījās 21baiļoties baiļojas baiļojās 7balsot balso balsoja 9balstīt balsta balstīja 17balstīties balstās balstījās 21barot baro baroja 9bārt bar bāra 66baudīt bauda baudīja 17bāzt bāž bāza 75bāzties bāžas bāzās 76bēgt bēg [bæːɡ]1 bēga [beːɡɑ] 47bēguļot bēguļo bēguļoja 9beigt beidz beidza 81beigties beidzas beidzās 82belzt belž belza 39bērt ber [bær] / [ber] bēra [beːrɑ] 128 / 129berzt berž berza 39berzties beržas berzās 40bīties bīstas bijās 41bilst bilst bilda 94birt birst bira 116birzt birst birza 83blenzt blenž blenza 39blīst blīst blīda 94bļaustīties bļaustās bļaustījās 21bļaut bļauj bļāva 84bojāt bojā bojāja 12braukt brauc brauca 60brāzties brāžas brāzās 76brēkt brēc [bræːʦ] brēca [breːʦɑ] 42bremzēt bremzē bremzēja 13brīdināt brīdina brīdināja 14briest briest brieda 94brīnīties brīnās brīnījās 21brist brien brida 43brukt brūk bruka 44

198


Nenoteiksme Tagadne Pagātne Tabulas nr.burt bur būra 50būt ir bija 1būvēt būvē būvēja 13celt ceļ cēla 45celties ceļas cēlās 46ceļot ceļo ceļoja 9censties cenšas centās 103cept cep [ʦæp] cepa [ʦepːɑ] 47cepties cepas cepās 48cerēt cer [ʦær] cerēja [ʦereːʝɑ] 26ciemoties ciemojas ciemojās 7cienāt cienā cienāja 12cienīt ciena cienīja 17ciest cieš cieta 109ciesties ciešas cietās 110cīnīties cīnās cīnījās 21cirpt cērp [ʦæːrp] cirpa 99cirst cērt [ʦæːrt] cirta 49čiept čiepj čiepa 65čukstēt čukst čukstēja 18dabūt dabū dabūja 6dalīt dala dalīja 17dalīties dalās dalījās 21darboties darbojas darbojās 7darināt darina darināja 14darīt dara darīja 17dauzīt dauza dauzīja 17dāvināt dāvina dāvināja 14definēt definē definēja 13degt ‘aizdedzināt’ dedz [dæʣ] dedzu [deʣɑ] 117degt ‘būt uguns iedarbībā’ deg [dæɡ] dega [deɡɑ] 47

dejot dejo dejoja 9deklarēt deklarē deklarēja 13demonstrēt demonstrē demonstrēja 13derēt der derēja 26dergties derdzas derdzās 118dēt dēj dēja 126dēvēt dēvē dēvēja 13dibināt dibina dibināja 14diegt diedz diedza 81dīgt dīgst dīga 116dīkt dīc dīca 60dilt dilst dila 116domāt domā domāja 12dominēt dominē dominēja 13dot dod deva 2doties dodas devās 3draudēt draud draudēja 18draudzēties draudzējas draudzējās 8drāzt drāž drāza 75drāzties drāžas drāzās 76drebēt dreb drebēja 26

199


Nenoteiksme Tagadne Pagātne Tabulas nr.drīkstēt drīkst drīkstēja 18drupt drūp drupa 67dūkt dūc dūca 60durt dur dūra 50dusēt dus dusēja 18dusmoties dusmojas dusmojās 7dzelt dzeļ dzēla 45dzemdēt dzemdē dzemdēja 13dzenāt dzenā dzenāja 12dzert dzer dzēra 51 / 52dzēst dzēš dzēsa 102dziedāt dzied dziedāja 16dziedēt dziedē dziedēja 13dzimt dzimst dzima 116dzirdēt dzird dzirdēja 18dzīt ‘likt darīt’ dzen [ʣæn] dzinu 53dzīt ‘kļūt veselam’ dzīst dzija 80dzīvot dzīvo dzīvoja 9dzīties dzenas dzinās 54ēdināt ēdina ēdināja 14eksistēt eksistē eksistēja 13elpināt elpina elpināja 14elpot elpo elpoja 9elst elš elsa 55ēst ēd [æːd] ēda [eːdɑ] 139fiksēt fiksē fiksēja 13finansēt finansē finansēja 13gādāt gādā gādāja 12gadīties gadās gadījās 21gaidīt gaida gaidīja 17garantēt garantē garantēja 13garšot garšo garšoja 9gatavot gatavo gatavoja 9gatavoties gatavojas gatavojās 7gausties gaužas gaudās 74gāzt gāž gāza 75glabāt glabā glabāja 12glābt glābj glāba 56glābties glābjas glābās 57glaudīt glauda glaudīja 17glaust glauž glauda 73glausties glaužas glaudās 74gludināt gludina gludināja 14godāt godā godāja 12grābt grābj grāba 56graut grauj grāva 84grauzt grauž grauza 75grebt grebj greba 56grēkot grēko grēkoja 9greznot grezno greznoja 9gribēt grib gribēja 18gribēties gribas gribējās 30griezt griež grieza 75

200


Nenoteiksme Tagadne Pagātne Tabulas nr.griezties griežas griezās 76grimt grimst grima 116grozīt groza grozīja 17grūst grūž grūda 73grūsties grūžas grūdās 74grūstīt grūsta grūstīja 17grūt grūst gruva 58gudrot gudro gudroja 9guldīt gulda guldīja 17gulēt guļ gulēja 19gurt gurst gura 116gūt gūst guva 58gvelzt gvelž gvelza 39ģērbt ģērbj ģērba 56ģērbties ģērbjas ģērbās 57ģībt ģībst ģība 116identificēt identificē identificēja 13iebilst iebilst iebilda 94iecelt ieceļ iecēla 45iedomāties iedomājas iedomājās 11iegādāties iegādājas iegādājās 11ieguldīt iegulda ieguldīja 17iegūt iegūst ieguva 58iekārtot iekārto iekārtoja 9iekļaut iekļauj iekļāva 84iepazīstināt iepazīstina iepazīstināja 14iepazīt iepazīst iepazina 97iepazīties iepazīstas iepazinās 59ierasties ierodas ieradās 112ieraudzīt ierauga ieraudzīja 24ierīkot ierīko ierīkoja 9ierobežot ierobežo ierobežoja 9ierosināt ierosina ierosināja 14iesaistīt iesaista iesaistīja 17iesaistīties iesaistās iesaistījās 21ieskaitīt ieskaita ieskaitīja 17ieslodzīt iesloga ieslodzīja 24iesniegt iesniedz iesniedza 81iestāties iestājas iestājās 11iet eju, ej, iet gāju, gāji, gāja 4ieteikt ieteic ieteica 60ietekmēt ietekmē ietekmēja 13ietilpt ietilpst ietilpa 116ietvert ietver ietvēra 51 / 52ievainot ievaino ievainoja 9ievērot ievēro ievēroja 9ieviest ievieš ieviesa 106ievietot ievieto ievietoja 9īgt īgst īga 116ilgoties ilgojas ilgojās 7ilgt ilgst ilga 116informēt informē informēja 13integrēt integrē integrēja 13

201


Nenoteiksme Tagadne Pagātne Tabulas nr.interesēt interesē interesēja 13interesēties interesējas interesējās 8irt ‘raisīties, ārdīties vaļā’ irst ira 116

irt ‘airēt’ ir īra 50īstenot īsteno īstenoja 9izbrīnīt izbrīna / izbrīnī izbrīnīja 17 / 10izcelties izceļas izcēlās 46izcīnīt izcīna izcīnīja 17izdot izdod izdeva 2izdoties izdodas izdevās 3izglītot izglīto izglītoja 9izlikties izliekas izlikās 136izmantot izmanto izmantoja 9izmist izmist izmisa 104iznīcināt iznīcina iznīcināja 14izpausties izpaužas izpaudās 74izplatīt izplata izplatīja 17izplatīties izplatās izplatījās 21izrādīties izrādās izrādījās 21izraisīt izraisa izraisīja 17izrietēt izriet izrietēja 18izsludināt izsludina izsludināja 14izsniegt izsniedz izsniedza 81izteikties izteicas izteicās 61iztikt iztiek iztika 135izturēties izturas izturējās 30izvietot izvieto izvietoja 9izvirzīt izvirza izvirzīja 17jāt jāj jāja 68jaukt jauc jauca 60jaukties jaucas jaucās 61jaust jauš jauta 109jautāt jautā jautāja 12jēgt jēdz [ʝæːʣ] jēdza [ʝeːʣɑ] 121jokot joko jokoja 9jozt jož joza 75jūgt jūdz jūdza 81jukt jūk juka 44jumt jumj juma 127just jūt juta 62justies jūtas jutās 63kaist kaist kaita 104kaitēt ‘darīt ļaunu’ kaitē kaitēja 13kaitēt ‘izraisīt sliktu pašsajūtu’ kaiš kaitēja 28kaitināt kaitina kaitināja 14kalpot kalpo kalpoja 9kalst kalst kalta 64kalt kaļ kala 86kampt kampj kampa 65kāpt kāpj kāpa 65karāties karājas karājās 11

202


Nenoteiksme Tagadne Pagātne Tabulas nr.kārdināt kārdina kārdināja 14karot karo karoja 9kārot kāro kāroja 9karst karst karsa 104kārt kar kāra 66kārtot kārto kārtoja 9kāsēt kāsē kāsēja 13kasīt kasa kasīja 17kāst kāš kāsa 106kaukt kauc kauca 60kaut kauj kāva 84kautrēties kautrējas kautrējās 8kavēt kavē kavēja 13kavēties kavējas kavējās 8klaigāt klaigā klaigāja 12klaiņot klaiņo klaiņoja 9klāt klāj klāja 68klausīt klausa klausīja 17klausīties klausās klausījās 21klauvēt klauvē klauvēja 13klepot klepo klepoja 9klibot klibo kliboja 9kliegt kliedz kliedza 81klīst klīst klīda 94klupt klūp klupa 67klusēt klusē klusēja 13kļaut kļauj kļāva 84kļūdīties kļūdās kļūdījās 21kļūt kļūst kļuva 58knābt knābj knāba 56kniebt kniebj knieba 56kniebties kniebjas kniebās 57komentēt konstatē konstatēja 13kompensēt kompensē kompensēja 13konkurēt konkurē konkurēja 13konsolidēt konsolidē konsolidēja 13konstatēt konstatē konstatēja 13kontrolēt kontrolē kontrolēja 13kopt kopj kopa 65kost kož koda 73košļāt košļā košļāja 12krākt krācu krācu 60krāpt krāpj krāpa 65krāsot krāso krāsoja 9krāt krāj krāja 68kratīt krata kratīja 17kraut krauj krāva 84krist krīt krita 69kristies krītas kritās 70kristīt kristī / krista kristīja 17 / 11kult kuļ kūla 71kūpēt kūp kūpēja 18kurināt kurina kurināja 14

203


Nenoteiksme Tagadne Pagātne Tabulas nr.kurt kur kūra 50kustēties kustas kustējās 30kustināt kustina kustināja 14kvēpt kvēpst kvēpa 116ķemmēt ķemmē ķemmēja 13ķept ķep [cæp] ķepa [cepːɑ] 47ķērkt ķērc [cæːrʦ] ķērcu [ceːrʦɑ] 42ķert ķer [cær] / [cer] ķēra [ceːrɑ] 51 / 52ķerties ķeras ķērās 72ķildoties ķildojas ķildojās 7labot labo laboja 9laimēt laimē laimēja 13laist laiž laida 73laisties laižas laidās 74laistīt laista laistīja 17lamāt lamā lamāja 12lāpīt lāpa lāpīja 17lasīt lasa lasīja 17laulāt laulā laulāja 12lauzt lauž lauza 75lauzties laužas lauzās 76lēkāt lēkā lēkāja 12lēkt lec [læts] lēca [leːʦɑ] 42lemt lemj lēma 77lenkt lenc [lænʦ] lenca [lenʦɑ] 137lepoties lepojas lepojās 7lēst lēš lēsa 102lidot lido lidoja 9līdzēt līdz līdzēja 18liecināt liecina liecināja 14liegt liedz liedza 81liekt liec lieca 60liekties liecas liecās 61lielīt liela lielīja 17liet lej lēja 78lietot lieto lietoja 9likt liek lika 135līkt līkst līka 116likties liekas likās 136likvidēt likvidē likvidēja 13līmēt līmē līmēja 13lipt līp lipa 67līst lien līda 79līt līst lija 80locīt loka locīja 27lūgt lūdz lūdza 81lūgties lūdzas lūdzās 82lūkoties lūkojas lūkojās 7lūzt lūst lūza 83ļaut ļauj ļāva 84ļauties ļaujas lāvās 85ļimt ļimst ļima 116mācēt māk mācēja 20

204


Nenoteiksme Tagadne Pagātne Tabulas nr.mācīt māca mācīja 17mācīties mācās mācījās 21mainīt maina mainīja 17mainīties mainās mainījās 21maksāt maksā maksāja 12mākt māc māca 60mākties mācas mācās 61malt maļ mala 86manīt mana manīja 17mānīt māna mānīja 17māt māj māja 68maukt mauc mauca 60maut mauj māva 84mazgāt mazgā mazgāja 12mazināt mazina mazināja 14mēgt mēdz [mæːʣ] mēdza [meːʣɑ] 121mēģināt mēģina mēģināja 14meklēt meklē meklēja 13melot melo meloja 9melst melš melsa 55mērīt mēra mērīja 23mērkt mērc [mæːrʦ] mērca [meːrʦɑ] 42mest met [mæt] meta [metːɑ] 87mesties metas metās 88mētāt mētā mētāja 12mētāties mētājas mētājās 11miegt miedz miedza 81mierināt mierina mierināja 14migt mieg miga 89mīlēt mīl mīlēja 18milzt milst milza 83minēt min minēja 18mirkt mirkst mirka 116mirt mirst mira 116mist mīt mita 69mīt min mina 100mocīt moka mocīja 27modificēt modificē modificēja 13modināt modina modināja 14mosties mostas modās 90motivēt motivē motivēja 13mudināt mudina mudināja 14mukt mūk muka 44mulst mulst mulsa 104nākt nāk nāca 91nākties nākas nācās 92nebūt nav nebija 5nēsāt nēsā nēsāja 12nest nes [næs] nesa [nesːɑ] 93nīkt nīkst nīka 116nirt nirst nira 116nīst nīst nīda 94nodarbināt nodarbina nodarbināja 14

205


Nenoteiksme Tagadne Pagātne Tabulas nr.nodarboties nodarbojas nodarbojās 7nodrošināt nodrošina nodrošināja 14nogādāt nogādā nogādāja 12nogalināt nogalina nogalināja 14nogurt nogurst nogura 116noraidīt noraida noraidīja 17norisināties norisinās norisinājās 31noslēgties noslēdzas noslēdzās 122notikt notiek notika 135novietot novieto novietoja 9nozīmēt nozīmē nozīmēja 13nožēlot nožēlo nožēloja 9ņemt ņem [ɲæm] ņēma [ɲeːmɑ] 95ņirgāties ņirgājas ņirgājās 11ņirgt ņirdz ņirdza 81ogot ogo ogoja 9organizēt organizē organizēja 13ost ož oda 73ostīt osta ostīja 17paaugstināt paaugstina paaugstināja 14padoties padodas padevās 3pagarināt pagarina pagarināja 14pagūt pagūst paguva 58palīdzēt palīdz palīdzēja 18palielināt palielina palielināja 14palielināties palielinās palielinājās 31palikt paliek palika 135pamatot pamato pamatoja 9pamatoties pamatojas pamatojās 7pampt pampst pampa 116papildināt papildina papildināja 14paplašināt paplašina paplašināja 14parādīties parādās parādījās 21parakstīt paraksta parakstīja 17pārbaudīt pārbauda pārbaudīja 17pārcelties pārceļas pārcēlās 46pārdot pārdod pārdeva 2pārdzīvot pārdzīvo pārdzīvoja 9paredzēt paredz paredzēja 26pārkaisīt pārkaisa pārkaisīja 17pārliecināt pārliecina pārliecināja 14pārliecināties pārliecinās pārliecinājās 31pārskatīt pārskata pārskatīja 17pārsniegt pārsniedz pārsniedza 81pārspēt pārspēj pārspēja 126pārstāvēt pārstāv pārstāvēja 18pārsteigt pārsteidz pārsteidza 81pārsūdzēt pārsūdz pārsūdzēja 18pārtraukt pārtrauc pārtrauca 60pārvarēt pārvar pārvarēja 18pārvērst pārvērš pārvērta 101pārvērsties pārvēršas pārvērtās 98pārvietoties pārvietojas pārvietojās 7

206


Nenoteiksme Tagadne Pagātne Tabulas nr.paspēt paspēj paspēja 126pasūtīt pasūta pasūtīja 17pateikties pateicas pateicās 61patikt patīk patika 96paturēt patur paturēja 18paust pauž pauda 73pazīt pazīst pazina 97pazust pazūd pazuda 142peldēt peld peldēja 26peldēties peldas peldējās 22pelnīt pelna pelnīja 23pelt peļ pēla 45pērt per [pær] / [per] pēra [peːrɑ] 128 / 129pērties peras pērās 130pētīt pētī / pēta pētīja 10 / 23piedalīties piedalās piedalījās 21piedāvāt piedāvā piedāvāja 12piederēt pieder piederēja 26piedot piedod piedeva 2piegādāt piegādā piegādāja 12piekrist piekrīt piekrita 69pieļaut pieļauj pieļāva 84piemērot piemēro piemēroja 9piemist piemīt piemita 69pienākties pienākas pienācās 92piepildīt piepilda piepildīja 17pierast pierod pierada 36pieredzēt pieredz pieredzēja 26pieskarties pieskaras pieskārās 132piešķirt piešķir piešķīra 50pieteikties pieteicas pieteicās 61pietikt pietiek pietika 135pievienot pievieno pievienoja 9pildīt pilda pildīja 17pilnvarot pilnvaro pilnvaroja 9pīpēt pīpē pīpēja 13pirkt pērk pirka 99pīt pin pina 100plakt plok plaka 111plānot plāno plānoja 9plaukt plaukst plauka 116plest pleš pleta / plēta 101plēst plēš plēsa 103plesties plešas pletās 102plēsties plēšas plēsās 98plīst plīst plīsa 104plīties plijas plijās 105plukt plūk pluka 44plūkt plūc plūca 60plūst plūst plūda 94pļāpāt pļāpā pļāpāja 12pļaut pļauj pļāva 84pogāt pogā pogāja 12

207


Nenoteiksme Tagadne Pagātne Tabulas nr.post poš posa 106posties pošas posās 107prasīt prasa prasīja 17prast prot prata 108precēt prec precēja 26precēties precas precējās 22precizēt precizē precizēja 13priecāties priecājas priecājās 11prognozēt prognozē prognozēja 13publicēt publicē publicēja 13pukstēt pukst pukstēja 18pulcēties pulcējas pulcējās 8pūst pūš pūta 109pūsties pūšas pūtās 110pūt pūst puva 58putināt putina putināja 14putot puto putoja 9radināt radina radināja 14radīt rada radīja 17rādīt rāda rādīja 17raizēties raizējas raizējās 8rakstīt raksta rakstīja 17raksturot raksturo raksturoja 9rakt rok raka 111rast rod rada 36rasties rodas radās 112rāt rāj rāja 68raudāt raud raudāja 18raudzīt rauga raudzīja 24raudzīties raugās raudzījās 25raukt rauc rauca 60raust rauš rausa 106rausties raušas rausās 107raustīt rausta raustīja 17raut rauj rāva 84rauties raujas rāvās 85ravēt ravē ravēja 13ražot ražo ražoja 9reaģēt reaģē reaģēja 13realizēt realizē realizēja 13redzēt redz redzēja 26reglamentēt reglamentē reglamentēja 13regulēt regulē regulēja 13reģistrēt reģistrē reģistrēja 13reģistrēties reģistrējas reģistrējās 8reibt reibst reiba 116rēkt rēc rēca 42rēķināt rēķina rēķināja 14rēķināties rēķinās rēķinājās 31riebt riebj rieba 56riebties riebjas riebās 57riet rej rēja 78rīkot rīko rīkoja 9

208


Nenoteiksme Tagadne Pagātne Tabulas nr.rīkoties rīkojas rīkojās 7rimt rimst rima 116risināt risina risināja 14rīt rij rija 113rosināt rosina rosināja 14rūgt rūgst rūga 116rukt rūk ruka 44rūkt rūc rūca 60runāt runā runāja 12rūpēties rūpējas rūpējās 8sacīt saka sacīja 27saistīt saista saistīja 17saistīties saistās saistījās 21sākt sāku sāku 114sākties sākas sākās 115salabt salabst salaba 116saldēt saldē saldēja 13salīdzināt salīdzina salīdzināja 14sālīt sāla sālīja 17salt salst sala 116samazināt samazina samazināja 14samazināties samazinās samazinājās 31sāpēt sāp sāpēja 18sapīkt sapīkst sapīka 116sapņot sapņo sapņoja 9saprast saprot saprata 108sarežģīt sarežģī sarežģīja 17sargāt sargā / sarga sargāja 12sarkt sarkst sarka 116sarunāties sarunājas sarunājās 10saskaņot saskaņo saskaņoja 9saskarties saskaras saskārās 132saslimt saslimst saslima 116sasmalcināt sasmalcina sasmalcināja 14sastādīt sastāda sastādīja 17sastapt sastop sastapa 141sastāvēt sastāv sastāvēja 18sastingt sastingst sastinga 116sašust sašūt sašuta 62satikt satiek satika 135satraukt satrauc satrauca 60saukt sauc sauca 60saukties saucas saucās 61sautēt sautē sautēja 13sazināties sazinās sazinājās 31secināt secina secināja 14sēdēt sēž sēdēja 28segt sedz sedza 117segties sedzas sedzās 118sekmēt sekmē sekmēja 13sekot seko sekoja 9sēkt sēc sēca 42sērot sēro sēroja 9

209


Nenoteiksme Tagadne Pagātne Tabulas nr.sēsties sēžas / sēstas sēdās 74 / 90sēt sēj sēja 126siet sien sēja 120sīkt sīc sīca 116sildīt silda sildīja 17silt silst sila 116sirgt sirgst sirga 116sist sit sita 119skābt skābst skāba 116skaidrot skaidro skaidroja 9skaisties skaišas skaitās 110skaitīt skaita skaitīja 17skalot skalo skaloja 9skanēt skan skanēja 18skart skar skāra 50skatīt skata skatīja 17skatīties skatās skatījās 21skaust skauž skauda 73skaut skauj skāva 84skriet skrien skrēja 120skumt skumst skuma 116skūpstīt skūpsta skūpstīja 17skurbt skurbst skurba 116skūt skuj skuva 134slābt slābst slāba 116slāpt slāpst slāpa 116slāt slāj slāja 68slaucīt slauka slaucīja 27slavēt slavē slavēja 13slēgt slēdz slēdza 121slēgties slēdzas slēdzās 122slēpt slēpj slēpa 123slēpties slēpjas slēpās 124slīdēt slīd slīdēja 18sliekties sliecas sliecās 61sliet slien slēja 120slīgt slīgst slīga 116slīkt slīkst slīka 116slimot slimo slimoja 9slinkot slinko slinkoja 9smaidīt smaida smaidīja 17smakt smok smaka 111smaržot smaržo smaržoja 9smēķēt smēķē smēķēja 13smelgt smeldz smeldza 117smelt smeļ smēla 45smiet smej smēja 78smieties smejas smējās 125smīnēt smīn smīnēja 18smirdēt smird smirdēja 18snaust snauž snauda 73sniegt sniedz sniedza 81snigt snieg sniga 89

210


Nenoteiksme Tagadne Pagātne Tabulas nr.sodīt soda sodīja 17solīt sola solīja 17spēlēt spēlē spēlēja 13spert sper spēra 51 / 52spēt spēj spēja 126spiegt spiedz spiedza 81spiest spiež spieda 73spiesties spiežas spiedās 74spītēt spītē spītēja 13spļaut spļauj spļāva 84sprāgt sprāgst sprāga 116spraukties spraucas spraucās 61spraust sprauž sprauda 73spriest spriež sprieda 73springt springst springa 116sprukt sprūk spruka 44sprūst sprūst sprūda 94spurgt spurdz spurdza 81stādīt stāda stādīja 17staigāt staigā staigāja 12startēt startē startēja 13stāstīt stāsta stāstīja 17stāt stāj stāja 68stāties stājas stājās 11stāvēt stāv stāvēja 18steigt steidz steidza 81steigties steidzas steidzās 82stiept stiepj stiepa 65stigt stieg stiga 89stimulēt stimulē stimulēja 13stingt stingst stinga 116stiprināt stiprina stiprināja 14strādāt strādā strādāja 12strēbt strebj strēba 56strēgt strēgst strēga 116studēt studē studēja 13stulbt stulbst stulba 116stumt stumj stūma 127sūdzēt sūdz sūdzēja 18sūdzēties sūdzas sūdzējās 30sūkt sūc sūca 60sūkties sūcas sūcās 61sust sūt suta 62sūtīt sūta sūtīja 17sveicināt sveicina sveicināja 14sveikt sveic sveica 60svērt sver svēra 128 / 129svērties sveras svērās 130sviest sviež svieda 73svilpt svilpj svilpa 65svilt svilst svila 116svinēt svin svinēja 18svīst svīst svīda 94

211


Nenoteiksme Tagadne Pagātne Tabulas nr.šalkt šalc šalca 60šaubīties šaubās šaubījās 21šaut šauj šāva 84šķaudīt šķauda šķaudīja 17šķelt šķeļ šķēla 45šķērst šķērž šķērda 131šķiebt šķiebj šķieba 56šķiebties šķiebjas šķiebās 57šķiest šķiež šķieda 73šķilt šķiļ šķīla 71šķirt šķir šķīra 50šķirties šķiras šķīrās 132šķist šķiet šķita 133šķīst šķīst šķīda 94šķīstīt šķīstī / šķīsta šķīstīja 17 / 10šķīt šķin šķina 100šļākt šļāc šļāca 60šļākties šļācas šļācās 61šļukt šļūk šļuka 44šļūkt šļūc šļūca 60šļupstēt šļupst šļupstēja 18šņākt šņāc šņāca 60šņaukt šņauc šņauca 60šūpot šūpo šūpoja 9šūt šuj šuva 134taisīt taisa taisīja 17taisnot taisno taisnoja 9tapt top tapa 141taupīt taupa taupīja 17taustīt tausta taustīja 17tecēt tek tecēja 29teikt teic teica 60tērēt tērē tērēja 13tērpt tērpj tērpa 123tēst tēš tēsa 102ticēt tic ticēja 18tiekties tiecas tiecās 61tiesāt tiesā tiesāja 12tikt tiek tika 135tikties tiekas tikās 136tilpt tilpst tilpa 116tirgot tirgo tirgoja 9tīrīt tīra tīrīja 17tirpt tirpst tirpa 116tīt tin tina 100trakot trako trakoja 9traucēt traucē traucēja 13traukt trauc trauca 60traukties traucas traucās 61trenēties trenējas trenējās 8trenkt trenc trenca 137trīcēt trīc trīcēja 18triekt triec trieca 60

212


Nenoteiksme Tagadne Pagātne Tabulas nr.triept triepj triepa 65trīt trin trina 100trokšņot trokšņo trokšņoja 9trūkt trūkst trūka 116tukšot tukšo tukšoja 9tūkt tūkst tūka 116tumst tumst tumsa 104turēt tur turēja 18turēties turas turējās 30turpināt turpina turpināja 14turpināties turpinās turpinājās 31tuvoties tuvojas tuvojās 7tvert tver tvēra 51 / 52tvīkt tvīkst tvīka 116urbt urbj urba 56urbties urbjas urbās 57uzbrukt uzbrūk uzbruka 44uzdot uzdod uzdeva 2uzņemties uzņemas uzņēmās 138uzstāties uzstājas uzstājās 11uzšķērst uzšķērž uzšķērda 131uztraukties uztraucas uztraucās 61uzturēties uzturas uzturējās 30uztvert uztver uztvēra 51 / 52uzvarēt uzvar uzvarēja 18vadāt vadā vadāja 12vadīt vada vadīja 17vaicāt vaicā vaicāja 12vainot vaino vainoja 9vajadzēt vajag vajadzēja 32vākt vāc vāca 60vākties vācas vācās 61valdīt valda valdīja 17varēt var varēja 18vārgt vārgst vārga 116vārīt vāra vārīja 17vāzt vāž vāza 75vecot veco vecoja 9veicināt veicina veicināja 14veidot veido veidoja 9veidoties veidojas veidojās 7veikt veic veica 60vēlēt vēl / vēlē vēlēja 13 / 26vēlēties vēlas vēlējās 22velt veļ vēla 45velties veļas vēlās 46veltīt veltī / velta veltīja 11 / 33vemt vemj vēma 77vērot vēro vēroja 9vērpt vērpj vērpa 123vērst (uzmanību) vērš vērsa 102vērsties vēršas vērsās 98vērt ver vēra 128 / 129

213


Nenoteiksme Tagadne Pagātne Tabulas nr.vērties veras vērās 130vērtēt vērtē vērtēja 13vest ved veda 139vēstīt vēstī / vēsta vēstīja 10 /33 viebt viebj vieba 56viebties viebjas viebās 57vienot vieno vienoja 9vienoties vienojas vienojās 7viesoties viesojas viesojās 7vīlēt vīlē vīlēja 13vilkt velk vilka 140vilt viļ vīla 71vingrināties vingrinās vingrinājās 31virzīt virza virzīja 17vīst vīst vīta 64vīt vij vija 113zagt zog zaga 141zaudēt zaudē zaudēja 13zelt zeļ zēla 45ziedēt zied ziedēja 18ziedot ziedo ziedoja 9ziepēt ziepē ziepēja 13ziest ziež zieda 73ziesties ziežas ziedās 74zīmēt zīmē zīmēja 13zināt zina zināja 34ziņot ziņo ziņoja 9zīst zīž zīda 73zust zūd zuda 142zvanīt zvana zvanīja 17zvelt zveļ zvēla 45zviegt zviedz zviedza 81žaut žauj žāva 84žāvēt žāvē žāvēja 13žilbt žilbst žilba 116žmiegt žmiedz žmiedza 81žņaugt žņaudz žņaudza 81žūt žūst žuva 58

1 Šeit un turpmāk izrunas atveidei izmantots starptautiskais fonētiskais alfabēts (IPA), kurā platais,

īsais patskanis e apzīmēts ar [æ], bet platais, garais patskanis ē ― ar [æː].

214


Latviski Krieviski Angliski Tab. nr.adīt вязать to knit 17aicināt приглашать to invite, to call, to appeal 14aizmigt заснуть to fall asleep 89aizmirst забывать to forget 104aizstāt заменять to substitute, to replace 68aizstāvēt защищать to defend, to protect 18akcentēt акцентировать, подчеркивать to emphasize 13algot нанимать to hire, to employ 9analizēt анализировать to analyze 13apdrošināt страховать to insure 14apgalvot уверять, утверждать to declare, to assert, to argue 9apgrūtināt беспокоить, обременять,

затруднять to bother, to burden 14apgūt осваивать, овладевать to acquire 58apklust замолкать, умолкать, смолкать to fall silent, to die down 104apkopot обобщать, собирать (воедино) to sum up, to summarize 9apliecināt подтверждать, удостоверять,

заверять to confirm, to acknowledge 14

aplūkot рассматривать, осматривать to look at, to view, to examine 9

apmeklēt посещать to visit 13apmierināt удовлетворять to satisfy 14apprecēties пожениться, жениться,

выходить замуж to get married 22apstiprināt подтверждать, утверждать to confirm 14apstrādāt обрабатывать to process 12apstrīdēt оспаривать to question, to dispute 18aptaujāt опрашивать to interview, to survey, to

poll 12

aptvert осмысливать, охватывать, обхватывать to grasp, to cover, to realize 51 / 52

apvienot объединять to unite, to combine 9apzīmēt обозначать, помечать,

отмечать to mark, to denote 13apzināties сознавать, осознавать to realize, to be aware 31ārstēt лечить to treat, to cure 13art пахать to plough 35atbalstīt подпирать, поддерживать,

поддержать to support 17atbildēt отвечать to answer 18atbilst соответствовать to correspond, to match 94atbrīvot освобождать to set free 9atbrīvoties избавляться, освобождаться to get free 7atcelt отменять to cancel 45atcerēties помнить, вспоминать to remember 22atgādināt напоминать to remind 14atgriezties возвращаться, оборачиваться to return 76atjaunot восстанавливать, возобновлять to renew, to restore 9atkāpties отступать to step back, to retire 124atkārtot повторять to repeat 9atklāt раскрывать, открывать to reveal, to discover 68atlaist отпускать, увольнять to release, to dismiss 73atļauties разрешать, позволять себе to afford, to take the liberty 85atpūsties отдыхать to rest 110

Darbības vārdu saraksts latviešu, krievu un angļu valodā

215


Latviski Krieviski Angliski Tab. nr.atrast найти-находить to find 36atrasties находиться to be situated, to be found 112atsacīties oтказываться, отказаться to refuse 15atslābt расслабляться, ослабевать to relax 116atspoguļot отражать, отображать to reflect 9atstāt оставлять to leave, to desert 68atšķirt различать, отличать to distinguish 50atšķirties отличаться, различаться to differ 132atteikties отказываться to refuse 61attēlot отображать, изображать to describe, to depict 9attiecināt относить to attribute, to apply 14attīstīt развивать to develop 17attīstīties развиваться to develop, to advance 21atturēties воздерживаться to refrain 30atvieglot облегчать to relieve 9atzīt признавать to acknowledge, to recognize 97atzīties признаваться, признаться to confess 59audzēt растить, выращивать to grow, to breed, to raise 13audzināt воспитывать to bring up 14augt расти to grow, to increase 37aust ‘tuvoties lēktam’ светать, рассветать to dawn 104

aust ‘darināt stellēs’ ткать to weave 73

aut обувать to put on one’s shoes and socks, to dress 38 / 84

baidīt пугать to frighten, to scare 17baidīties бояться to fear, to be afraid 21baiļoties бояться, тревожиться to be afraid, to worry, to fear 7balsot голосовать to vote 9balstīt поддерживать to support 17balstīties опираться, основываться to lean, to base on 21barot кормить, питать to feed 9bārt бранить to scold 66baudīt наслаждаться to enjoy 17bāzt совать, пихать to shove, to thrust 75bāzties соваться to bother, to impose oneself 76bēgt бежать to run away, to flee 47bēguļot скрываться, находиться в бегах to be on the run 9

beigt кончать, переставать, прекращать to end, to finish, to stop 81

beigties заканчиваться to finish, to be over 82belzt ударить to strike, to hit 39bērt сыпать to pour, to strew 128 /

129berzt тереть to rub, to clean, to scrub 39berzties тереться to rub oneself, to rub 40bīties бояться to fear, to be afraid 41bilst сказать, молвить to say, to utter 94birt сыпаться to pour (out), to fall 116birzt опадать to crumble 83blenzt глазеть to stare (vacantly) 39blīst оплывать to swell up 94

216


Latviski Krieviski Angliski Tab. nr.bļaustīties орать to bawl (and squall) 21bļaut кричать, орать to bawl, to yell 84bojāt портить to damage 12braukt ехать to go, to drive, to ride 60brāzt мчаться, нестись to storm, to rush 75brāzties мчаться, нестись to storm, to rush 76brēkt кричать, вопить to cry 42bremzēt тормозить to apply/put on the brakes 13brīdināt предупреждать to warn 14briest набухать, зреть, назревать to swell 94brīnīties удивляться to wonder (at) 21brist брести to wade 43

brukt рушиться, валиться to fall to pieces, to collapse, to crumble 44

burt колдовать to conjure 50būt быть to be 1būvēt строить to build 13celt поднимать, строить to lift, to build 45celties подниматься, вставать to rise, to get up 46ceļot путешествовать to travel 9censties стараться to strive 103cept печь, жарить to fry, to bake 47cepties жариться, печься to bake, to broil 48cerēt надеяться to hope 26ciemoties гостить to be on a visit, to be visiting 7cienāt угощать to entertain, to treat 12cienīt уважать to respect 17ciest страдать, терпеть to suffer, to bear 109ciesties терпеть, сдерживаться to restrain oneself 110cīnīties бороться, сражаться to struggle, to fight 21cirpt стричь to shear 99cirst рубить to cut, to fell 49čiept стащить to pinch 65čukstēt шептать to whisper 18dabūt получить, достать to get 6dalīt делить to divide 17dalīties делиться to share 21darboties действовать, работать to act, to work, to function 7darināt делать, изготовлять to make 14darīt делать to do, to make 17dauzīt колотить, бить to beat, to batter 17dāvināt дарить to give, to present 14definēt определять, давать

определение to define 13

degt ‘aizdedzināt’ зажигать to light 117

degt ‘būt uguns iedarbībā’

гореть to burn, to be on fire 47

dejot танцевать to dance 9deklarēt декларировать, объявлять to declare, to state 13demonstrēt демонстрировать, показывать to demonstrate 13derēt годиться to suit, to fit 26

217


Latviski Krieviski Angliski Tab. nr.dergties претить, быть противным to feel disgusted (with) 118dēt нестись to lay (eggs) 126dēvēt называть, звать to call 13dibināt основывать to found, establish 14diegt сметывать, приметывать to tack, to stitch 81dīgt прорастать to sprout 116dīkt жужжать, мычать to hum 60dilt изнашиваться, убывать,

исхудатьto wear out, to lose weight, to wane 116

domāt думать to think 12dominēt доминировать to dominate, to prevail 13dot дать, давать to give 2doties отправляться to make for, to set out, to go 3draudēt грозить to threaten 18draudzēties дружить to be friends 8drāzt строгать to cut, to sharpen 75drāzties мчаться, нестись to rush, to dash 76drebēt дрожать to tremble 26drīkstēt сметь, иметь право to dare, to have permission 18drupt крошиться to crumble 67dūkt гудеть to hum, to buzz 60durt колоть to stab, to prick 50dusēt спать, покоиться to rest 18dusmoties сердиться, злиться to be angry 7dzelt жалить to sting 45dzemdēt рожать to give birth 13dzenāt гонять to drive from place to place 12dzert пить to drink 51 / 52dzēst тушить to put out, to extinguish 102dziedāt петь to sing 16dziedēt лечить to heal 13dzimt родиться, рождаться to be born 116dzirdēt слышать to hear 18dzīt ‘likt darīt’ гнать to drive, to rush 53

dzīt ‘kļūt veselam’ заживать to heal 80

dzīvot жить to live 9dzīties (pakaļ) гнаться to chase 54ēdināt кормить to feed 14eksistēt существовать to exist 13elpināt делать искусственное дыхание to apply artificial breathing 14elpot дышать to breathe 9elst часто дышать, отдуваться to breathe heavily, to pant 55ēst есть to eat 139fiksēt фиксировать to record, to fix 13finansēt финансировать to finance 13gādāt заботиться to see (to), to look after 12gadīties случаться to chance, to happen 21gaidīt ждать to wait (for), to expect 17garantēt гарантировать to guarantee, to ensure 13garšot быть по вкусу, нравиться to like, to taste 9

218


Latviski Krieviski Angliski Tab. nr.gatavot готовить to prepare, to cook 9gatavoties готовиться, подготавливаться to get ready, to prepare 7gausties жаловаться to complain 74gāzt валить, свергнуть to overturn 75glabāt хранить to keep 12glābt спасать to save, to rescue 56

glābties спасаться to save oneself 57glaudīt гладить to stroke, to caress 17glaust гладить to smooth 73glausties ластиться, льнуть to snuggle up 74gludināt гладить, утюжить to iron 14godāt уважать to honour 12grābt хватать to rake, to grap 56graut громить to destroy 84grauzt грызть to gnaw 75grebt вырезать (по дереву) to carve 56grēkot грешить to sin 9greznot украшать to adorn 9gribēt хотеть to want 18gribēties хотеться to want 30griezt резать, поворачивать, вертеть to cut, to turn 75griezties вращаться, вертеться to rotate, to turn 76grimt погружаться, тонуть to sink 116grozīt вертеть, вносить изменения to change, to turn 17grūst толкать to push 73grūsties толкатьcя to push (oneself) 74grūstīt толкать пихать to jostle 17grūt рушиться to collapse, to break down 58gudrot размышлять, раздумывать to think, to speculate 9guldīt укладывать спать, хоронить to put to bed, to bury 17gulēt спать, лежать to sleep, to lie 19gurt уставать to get tired 116gūt приобретать, получать to get, to gain 58gvelzt болтать to chatter 39ģērbt одевать to dress 56ģērbties одеватьcя to dress 57ģībt падать в обморок to faint (away) 116identificēt идентифицировать to identify 13iebilst возражать to object, to protest 94iecelt назначать, ставить to appoint, to lift in 45iedomāties воображать, представлять to imagine 11iegādāties приобретать to purchase 11ieguldīt укладывать, вкладывать to invest 17iegūt приобретать, получать to get, to obtain 58iekārtot устраивать to arrange, to set up 9iekļaut включать to include, to incorporate 84iepazīstināt познакомить to introduce (to) 14iepazīt узнать, познать to get acquainted, to get to

know 97iepazīties знакомиться to become acquainted 59ierasties являться, прибывать to arrive, to come 112ieraudzīt замечать to get sight, to notice 24

219


Latviski Krieviski Angliski Tab. nr.ierīkot устраивать to arrange, to set up 9ierobežot ограничивать to restrict 9ierosināt предлагать, возбуждать (дело,

аппетит) to propose, to suggest 14iesaistīt вовлекать, приобщать to involve, to draw in 17iesaistīties включаться, вступать to join, to take part 21ieskaitīt зачислять, засчитывать to include, to enlist 17ieslodzīt заключать (в тюрьму),

запирать to imprison, to lock up 24

iesniegt подавать, вносить, представлять to submit to hand in 81

iestāties вступать to enter, to join, to enroll 11iet идти to go, to walk 4ieteikt советовать, рекомендовать to advise, to suggest 60ietekmēt влиять to influence 13ietilpt вмещаться, умещаться,

входить to contain 116ietvert содержать (заключать в себе) to contain, to include 51 / 52ievainot ранить to injure 9ievērot замечать, соблюдать to notice 9ieviest вводить, внедрять to introduce, to establish 106ievietot помещать to insert, to place 9īgt супиться to become grumpy 116ilgoties скучать, тосковать to long (for) 7ilgt длиться to last 116informēt инфрмировать, сообщать to inform 13integrēt интегрировать to integrate 13interesēt интересовать to interest 13interesēties интересоваться to be interested 8irt ‘raisīties, ārdīties vaļā’ расползаться, распарываться to rip (open) 116irt ‘airēt’ гнать лодку to row 50īstenot осуществлять to put into practice 9izbrīnīt удивлять, изумлять to surprise 17 / 10izcelties возникать, выделяться to break out, to originate 46izcīnīt завоёвывать, одерживать

победу to win, to get by struggle 17izdot выдавать, издавать to publish, to issue, to give 2izdoties удаваться to succeed 3izglītot давать образование,

просвещать to educate 9izlikties притворяться, притвориться to pretend, to appear 136izmantot пользоваться, использовать to use, to utilize 9izmist отчаиваться to despair 104iznīcināt уничтожать, истреблять to destroy 14izpausties проявляться to express oneself, to show 74izplatīt распространять to spread, to disseminate, to

distribute 17

izplatīties распространяться to expand, to spread, to escalate 21

izrādīties окaзываться to turn out, to prove, to show off 21

izraisīt вызывать to cause 17izrietēt следовать, вытекать to result, to follow 18

220


Latviski Krieviski Angliski Tab. nr.izsludināt объявлять to announce 14izsniegt выдaвать to hand out, to issue 81izteikties высказываться to speak, to express the

opinion 61

iztikt обходиться, обойтись to get along, to live (on), to get by 135

izturēties вести себя, держаться, относиться (к кому-чему) to behave 30

izvietot размещать to place, to locate 9izvirzīt выставлять, выдвигать to nominate, to put forward 17jāt ехать верхом to ride (a horse) 68jaukt мешать to mix 60jaukties мешатьcя to interfere 61jaust чувствовать, чуять to sense 109jautāt спросить, спрашивать to ask 12jēgt понимать, соображать to understand, to comprehend 121jokot шутить to joke 9jozt подпоясывать to put on a belt 75jūgt запрягать to harness 81jukt разваливаться, путаться,

сходить с умаto fall to pieces, to become confused 44

jumt крыть (крышу) to roof 127just чувствовать to feel, to sense 62justies чувствовать себя to feel 63kaist гореть, пылать to glow (with) 104kaitēt ‘izraisīt sliktu pašsajūtu’

что с тобой? be the matter with 28

kaitēt ‘darīt ļaunu’ вредить to harm 13kaitināt дразнить, раздражать to tease 14kalpot служить to serve 9kalst сохнуть, высыхать to dry up, to wither 64kalt ковать, выбивать to forge 86kampt хватать to seize, to snatch 65kāpt подниматься to climb, to ascend 65karāties висеть to hang 11kārdināt искушать to tempt 14karot воевать to wage, make war, to fight 9kārot сильно желать, жаждать to desire, to crave (for) 9karst нагреваться to grow hot 104kārt вешать to hang 66kārtot располагать в yпределенном

порядке to put in order, to arrange 9kāsēt кашлять to cough 13kasīt чесать to scrape 17kāst цедить to filter, to strain 106kaukt выть, завывать to howl, to whine 60kaut убивать to kill, to slaughter 84kautrēties стесняться to feel shy 8kavēt задерживать to delay 13kavēties задерживаться, медлить to be late 8klaigāt кричать to shout 12klaiņot бродить, бродяжничать to stroll, to wander 9

221


Latviski Krieviski Angliski Tab. nr.klāt покрывать to cover 68klausīt слушаться to obey 17klausīties слушать to listen 21klauvēt стучать to knock 13klepot кашлять to cough 9klibot хромать to limp 9kliegt кричать to cry 81klīst бродить to rove, to ramble 94klupt спотыкаться to stumble 67klusēt молчать to keep silent 13kļaut прижимать (к себе) to clasp to one’s breast 84kļūdīties ошибаться to make a mistake/slip 21kļūt стать, становиться to become 58knābt клевать to peck 56kniebt щипать to pinch 56komentēt комментировать to comment 13kompensēt компенсировать to compensate, to reimburse 13konkurēt конкурировать to compete 13konsolidēt консолидировать to consolidate 13konstatēt констатировать to establish, to state 13kontrolēt контролировать to control 13kopt обрабатывать, ухаживать to take care of, to cultivate 65kost кусать, кусаться to bite 73košļāt жевать, кусать to chew 12krākt храпеть to snore 60krāpt обманывать to cheat 65krāsot красить to color, to paint 9krāt копить to save (up), to collect 68kratīt трясти to shake 17kraut грузить to heap, to pile (up) 84krist падать to fall 69kristies падать, пасть, убывать(?!) to decrease, to drop 70kristīt крестить to baptize 17 / 11kult молотить, сбивать, взбивать to thresh, to whip 71kūpēt дымиться, дымить to smoke 18kurināt топить to heat 14kurt растапливать to make fire 50kustēties двигаться to move 30kustināt двигать, шевелить to move 14kvēpt коптить to blacken (with soot) 116ķemmēt расчесывать (волосы) to comb 13ķept липнуть, прилппать to stick (to) 47ķērkt каркать to croak 42ķert ловить to catch 51 / 52ķerties хвататься, браться,

приниматься (за что-то) to catch hold, to take up 72ķildoties ссориться to quarrel 7labot исправлять, чинить to repair, to correct, to fix 9laimēt выиграть to win 13laist пустить, пускать to let 73laisties лететь (о птицах), пуститься,

пускаться to fly, to take flight 74laistīt поливать to sprinkle, to water 17

222


Latviski Krieviski Angliski Tab. nr.lamāt ругать to call names, to swear 12lāpīt чинить, штопать to mend, to darn 17lasīt читать to read 17laulāt венчать to marry 12lauzt ломать to break 75lauzties бороться ! to wrestle, to force one’s way,

to struggle76

lēkāt прыгать, скакать to jump 12lēkt прыгать, всходить (о солнце) to jump, to rise 42lemt вынести решение, решать to decide 77

lenkt преследовать (кого-то), гоняться (за кем-то), окружать to chase, to pursue 137

lepoties гордиться to be proud (of) 7lēst считать, подсчитывать to calculate, to reckon 102lidot летать to fly 9līdzēt помогать, помочь to help 18liecināt свидетельствовать to give evidence, to testify 14liegt запрещать to forbid 81liekt гнуть, сгибать to bend 60liekties сгибаться to bend 61lielīt хвалить to praise 17liet лить to pour 78lietot использовать, употреблять to use 9likt ‘novietot’ класть, ставить to put, to place 135likt ‘dot rīkojumu’ заставлять, приказывать to order, to make 135

līkt клониться to bend 116likties казаться to seem 136likvidēt ликвидировать to liquidate, to eliminate 13līmēt клеить to glue 13lipt липнуть to stick 67līst ползти to creep, to crawl 79līt идёт дождь to rain, it is raining 80locīt гнуть to fold 27lūgt просить to ask, to beg 81lūgties умолять, проситься to entreat, to plead 82lūkoties смотреть to look, to gaze 7lūzt ломаться to break 83ļaut позволять, разрегшать to allow, to permit, to let 84ļauties отдаваться, предаваться to yield, to give way, to

surrender 85ļimt oпускаться в бессилии to sink down, to collapse 116mācēt уметь to be able, to know 20mācīt учить to teach 17mācīties учиться to learn 21mainīt менять to change 17mainīties меняться to change, to alter 21maksāt платить, стоить to pay, to cost 12mākt угнетать, заботить to oppress 60mākties покрываться облаками,

навязываться to become cloudy, to intrude 61malt молоть to grind 86manīt замечать to notice 17

223


Latviski Krieviski Angliski Tab. nr.mānīt обманывать to deceive 17māt махать to wave 68maukt надевать, натягивать to slip/put on 60maut мычать to moo 84mazgāt мыть, стирать to wash 12mazināt уменьшать to reduce, to diminish 14mēgt иметь обыкновение to be in the habit (of) 121mēģināt пробовать to try 14meklēt искать to search, to look for 13melot лгать to lie, to tell a lie 9

melst болтать, нести вздор, врать to gossip, to talk nonsense, to tell fibs 55

mērīt мерить to measure 23mērkt мочить, замачивать to soak, to dip 42mest бросать to throw 87mesties бросаться, кидаться to throw oneself, to dash 88mētāt бросать to throw 12mētāties валяться, бросаться, кидаться,

швыряться to toss, to lie about 11miegt щурить глаза to press, to squint 81mierināt утешать to comfort, to calm 14migt засыпать to fall asleep 89mīlēt любить to love 18milzt нарывать to swell 83minēt упоминать, отгадывать to guess, to mention 18mirkt мокнуть to become wet, to soak 116mirt умирать to die 116mist жить, обитать to live, to dwell 69mīt оптать to tread 100mocīt мучить to torment, to torture 27modificēt модифицировать to modify 13modināt будить to wake (up) 14mosties просыпаться to awake, to wake (up) 90motivēt мотивировать to motivate 13mudināt побуждать, торопить to urge, to encourage 14mukt удирать to run off 44mulst смущаться to become confused 104nākt приходить to come 91nākties приходиться to be obliged, to be due 92nebūt не быть not to be 5nēsāt носить to carry (about), to wear 12nest нести to carry 93nīkt чахнуть to pine (away) 116nirt нырять to dive 116nīst ненавидеть to hate 94nodarbināt занимать to employ, to engage 14nodarboties заниматьcя, упражняться to practice, to be occupied

(with) 7nodrošināt обеспечивать to provide, to ensure 14nogādāt доставлять to deliver 12nogalināt убивать to kill 14nogurt уставать, утомляться to get tired 116noraidīt отвергать, отказывать to reject, to decline 17

224


Latviski Krieviski Angliski Tab. nr.norisināties происходить, проходить to take place, to happen 31noslēgties завершаться, замыкаться to be over, to seclude oneself 122notikt происходить, произойти to happen, to occur 135novietot помещать to put, to place 9nozīmēt означать, назначать to mean 13nožēlot сожалеть to regret 9ņemt взять, брать to take 95ņirgāties издеваться to jeer (at) 11ņirgt смеяться to grin 81ogot собирать ягоды to pick berries 9organizēt организовать to organize 13ost нюхать, пахнуть to smell 73ostīt нюхать to smell, to sniff 17paaugstināt повышать to raise 14

padoties поддаваться, сдаваться, подчиняться to give up 3

pagarināt удлинять, продлевать, продолжать to extend, to prolong 14

pagūt успевать to manage, to have time 58palīdzēt помочь, помогать to help 18palielināt увеличивать to enlarge, to increase 14palielināties увеличиваться, возрастать to enlarge, to increase, to rise 31palikt остаться to remain, to stay 135

pamatot обосновывать to ground, to motivate, to justify 9

pamatoties основываться to be based (on) 7pampt распухать, опухать to swell 116papildināt дополнять to supplement 14paplašināt расширять, распространять to extend 14parādīties показываться, появляться to emerge, to turn up 21parakstīt подписывать to sign 17pārbaudīt проверять to check 17pārcelties переезжать, переселяться,

перебиратьсяto move (to change residence), to migrate 46

pārdot продать, продавать to sell 2

pārdzīvot переживать, испытывать to experience, to survive, to endure, to suffer 9

paredzēt предвидеть, предусматривать to anticipate, to foresee 26pārkaisīt посыпать, обсыпать to sprinkle 17pārliecināt убеждать, уверять to convince 14pārliecināties убеждаться to make sure 31

pārskatīt пересматривать, просматривать to review 17

pārsniegt превышать to exceed 81pārspēt превосходить to defeat, to outwork 126pārstāvēt представлять (о представителе) to represent 18pārsteigt удивлять to surprise 81pārsūdzēt обжаловать, апеллировать to appeal 18pārtraukt прекращать, прерывать to stop, to interrupt 60pārvarēt преодолевать to overcome 18pārvērst преображать, превращать to change, to transform 101pārvērsties преображаться, превращаться to change, to transform 98pārvietoties перемещаться, передвигаться to move, to shift 7

225


Latviski Krieviski Angliski Tab. nr.

paspēt успевать to manage, to have time, to get in time 126

pasūtīt заказывать, подписываться (на газеты) to order, to book 17

pateikties благодарить to thank 61patikt нравиться, понравиться to like 96paturēt подержать, придержать to keep, to retain 18paust выражать to express 73pazīt узнать, быть знакомым to recognize, to know 97pazust пропадать, исчезать, пропасть to get lost, to get missing, to

disappear 142peldēt плавать плыть to swim 26peldēties купаться to swim, to bathe 22pelnīt зарабатывать to earn 23pelt порицать, хулить to find fault (with) 45pērt пороть to flog, to thrash 128 /

129pērties париться в бане to take a steam-bath 130pētīt исследовать, изучать to investigate, to study 10 / 23piedalīties участвовать, принимать

участие to participate 21piedāvāt предлагать to offer 12piederēt принадлежать to belong 26piedot простить, прощать to forgive 2piegādāt доставлять, поставлять to deliver 12piekrist согласиться, соглашаться to agree 69pieļaut позволять, допускать to permit, to tolerate 84piemērot приспосабливать to adjust, to adapt 9piemist быть присущим to possess, to be characteristic 69pienākties причитаться, приходиться,

полагаться to be due, to pertain 92

piepildīt заполнять, наполнять, осуществлять to fill 17

pierast привыкать, свыкаться to get used, to get accustomed 36pieredzēt переживать to experience, to get through 26pieskarties прикасаться to touch 132piešķirt предоставлять to grant, to assign 50pieteikties записываться,

зарегистрироваться to apply, to volunteer 61

pietikt быть достаточным, хватать, хватить to be enough, to suffice 135

pievienot присоединять, добавлять to add 9pildīt наполнять to fill 17pilnvarot уполномочивать, давать право to authorize, to entitle 9pīpēt курить to smoke 13pirkt покупать to buy 99pīt плести, заплетать to braid, to weave 100plakt уменьшаться, убывать to subside, to diminish 111plānot планировать to plan 9plaukt распускаться to open 116plest раскрывать, распростирать to spread (out) 101plesties шириться, распространяться to spread (out), to extend 103plēst рвать to tear 102plēsties драться, ссориться to fight, to scuffle 98

226


Latviski Krieviski Angliski Tab. nr.plīst рваться to break, to break 104

plīties приставать, навязываться to hanker, thrust oneself (upon) 105

plukt линять to lose color, to run 44plūkt рвать, щипать to pick 60plūst течь to stream, to flow 94pļāpāt болтать to chat 12pļaut косить to cut, to mow 84pogāt застегивать, расстегивать to button 12post убирать, наряжать, прибирать to tidy, to dress up 106

posties наряжаться, прибираться to make, to get ready, to dress up 107

prasīt спрашивать, требовать to ask, to demand 17prast уметь to know 108precēt жениться, выходить замуж to marry 26

precēties вступать в брак, жениться, выходить замуж to get married 22

precizēt уточнять to specify 13priecāties радоваться to be glad 11prognozēt прогнозировать to predict, to forecast 13publicēt публиковать to publish 13pukstēt биться (о сердце) to pulse 18pulcēties собираться (вместе) to assemble, to gather 8pūst дуть to blow 109pūsties дуться to distend, to belly, to sulk 110pūt гнить to rot 58putināt пылить to raise dust 14putot пениться to foam 9radināt приучать to accustom, to tame 14radīt создать to create 17rādīt показывать to show 17raizēties тревожиться, беспокоиться to worry (about) 8rakstīt писать to write 17raksturot характеризовать to characterize 9rakt рыть, копать to dig 111rast находить to find 36rasties появляться, возникать to arise, to emerge 112rāt бранить to scold 68raudāt плакать to cry, to weep 18raudzīt смотреть, посмотреть to taste, to try 24raudzīties смотреть to look, to view, to gaze 25raukt морщить, хмурить to frown 60raust сгребать, загребать to rake (up/together) 106rausties карабкаться, взбираться to scramble 107raustīt дергать to pull (at) 17raut рвать to jerk, to pull, to tear 84

rauties рваться, сторониться, надрываться

to move forward, to strive, to endeavour 85

ravēt полоть to weed 13ražot производить to produce, to manufacture 9reaģēt реагировать to react 13realizēt реализовать to implement, to accomplish 13redzēt видеть to see 26

227


Latviski Krieviski Angliski Tab. nr.reglamentēt регламентировать to regulate 13regulēt регулировать to adjust, to regulate 13reģistrēt регистрировать to register 13reģistrēties регистрироваться to register, to check in 8reibt пьянеть, хмелеть, кружиться

(о голове) to become dizzy 116rēkt рычать to roar 42rēķināt считать, решать (задачи) to calculate, to count 14rēķināties считаться, принимать во

внимание to take into consideration 31riebt быть противным, претить to loathe, to detest 56riebties быть противным, претить to be disgusted (with) 57riet лаять to bark 78rīkot устраивать to organize 9rīkoties действовать to act, to take actions 7rimt утихать, утихнуть to cease, to calm down 116risināt решать (задачу, проблему) to solve, to develop 14rīt глотать to swallow 113rosināt стимулировать to stimulate, to rouse, to

encourage 14rūgt бродить, расти (о тесте) to ferment 116rukt уменьшаться to shrink 44rūkt рычать to growl, to snarl, to rumble 60runāt говорить to speak, to talk 12rūpēties заботиться to take care (of) 8sacīt сказать, говорить to say 27saistīt связать, связывать to tie together, to connect 17saistīties связывать, связываться to be connected, to associate,

to get in touch 21sākt начать, начинать to begin, to start 114sākties начинаться to begin, to start 115salabt помириться to be reconciled 116saldēt замораживать, морозить to freeze 13salīdzināt сравнить, сравнивать to compare 14sālīt солить, засаливать to salt, to pickle 17salt мёрзнуть to freeze, to be cold 116samazināt уменьшать to diminish, to decrease, to

reduce 14

samazināties уменьшаться to diminish, to decrease, to reduce 31

sāpēt болеть to hurt, to ache 18sapīkt сердиться to get annoyed, surly 116sapņot видеть во сне, мечтать to dream 9saprast понимать to understand 108sarežģīt усложнять to complicate, to entangle 17sargāt стеречь, беречь, защищать to guard, to protect 12sarkt краснеть to redden, to become red 116sarunāties разговаривать, беседовать to converse, to talk 10saskaņot согласовывать to coordinate, to harmonize 9saskarties соприкасаться to touch, to come into

contact, to face 132saslimt заболеть заболевать to fall ill 116sasmalcināt измельчать to cut up, to chop 14sastādīt составлять, составить to compose, to compile 17

228


Latviski Krieviski Angliski Tab. nr.sastapt встретить, встречать to meet 141sastāvēt состоять, be composed to consist, to be composed 18sastingt застывать to stiffen 116sašust прийти внегодование to be indignant/cross 62satikt встречать, встретиться to meet 135satraukt волновать, тревожить to worry, to upset 60saukt звать, называть to call, to name 60saukties называться to be called 61sautēt тушить to stew 13sazināties общаться to communicate 31

secināt заключать, делать вывод (заключение) to conclude, to deduce 14

sēdēt сидеть to sit 28segt накрывать, покрывать to cover 117segties накрываться to cover (oneself) 118sekmēt содействовать, способствовать to promote, to facilitate 13sekot следовать, следить to follow, to watch, to pursue 9sēkt сопеть, хрипеть to wheeze 42sērot скорбеть to mourn 9sēsties сесть, садиться to sit down 74 / 90sēt сеять to sow 126siet связывать to bind, to tie up 120sīkt жужжать, шипеть to buzz 116sildīt греть, нагревать to warm (up) 17silt нагреться, согреваться, греться to grow/get warm 116sirgt недомогать to ail 116sist бить to beat, to hit 119skābt киснуть to turn sour 116skaidrot объяснять to explain 9skaisties сердиться, злиться to be angry 110skaitīt считать to count 17skalot полоскать to rinse 9skanēt звучать to sound 18skart коснуться, касаться to touch, to concern 50skatīt смотреть, рассматривать to look (at) 17skatīties смотреть, глядеть to look (at), to watch 21skaust завидовать to envy 73skaut обнимать to embrace 84skriet бежать to run 120skumt печалиться, грустить to grieve, to be sad 116skūpstīt целовать to kiss 17skurbt пьянеть, хмелеть to become giddy, to get

drunk 116skūt брить to shave 134slābt ослабевать to relax 116slāpt испытывать жажду to thirst, to be thirsty 116slāt вышагивать, выступать to strut 68slaucīt вытирать to wipe, to sweep 27slavēt хвалить to praise 13slēgt закрыть, закрывать, включать to close, to shut, to lock, to

fasten 121slēgties закрываться, включаться to lock, to close 122slēpt прятать, скрывать to hide 123

229


Latviski Krieviski Angliski Tab. nr.slēpties скрываться, прятаться to hide, to conceal oneself 124slīdēt скользить to slide, to glide 18sliekties склоняться to tend 61

sliet прислонять, поднимать, ставить to prop up, to raise up 120

slīgt склоняться, опускаться to sink 116slīkt тонуть to drown 116slimot болеть to be ill 9slinkot лениться to be lazy 9smaidīt улыбаться to smile 17smakt задыхаться to choke, to suffocate 111smaržot пахнуть to smell 9smēķēt курить to smoke 13smelgt ныть, болеть to smart 117smelt черпать to draw, to scoop, to ladle 45smiet смеяться to laugh 78smieties смеяться to laugh 125smīnēt усмехаться to grin, to sneer 18smirdēt вонять to stink 18snaust дремать to slumber, to doze 73sniegt дать, давать, оказывать to hand, to give 81snigt идёт снег to snow 89sodīt наказать, наказывать to punish 17solīt обещать to promise 17spēlēt играть to play 13spert ударить, ударять to kick 51 / 52spēt мочь to be able 126spiegt визжать to shriek, to scream 81spiest заставлять, давить, жать

(об обуви) to compel, to press 73spiesties жаться, прижиматься to press close (to) 74spītēt делать назло to spite 13spļaut плевать to spit 84sprāgt взрываться, взорваться to burst, to explode 116spraukties пробиваться to squeeze through 61spraust втыкать, вставлять to stick (in/into), to pin 73spriest судить, рассуждать to judge 73springt напрячься to strain (oneself) 116sprukt удрать, выскочить, вырваться to escape, to break away 44sprūst застревать to stick, to jam 94spurgt порхать, фыркать to flutter 81stādīt сажать, садить to plant 17staigāt ходить, гулять to walk 12startēt стартовать, начинать to start, to participate 13stāstīt рассказывать to tell 17stāt перестать, переставать to stop 68stāties становиться, останавливаться to stand, to take one’s stand 11stāvēt стоять to stand 18steigt спешить, торопить to hurry 81steigties спешить, торопиться to hurry 82stiept тянуть to draw, to stretch 65stigt вязнуть to sink (in), to get stuck (in) 89stimulēt стимулировать to stimulate 13

230


Latviski Krieviski Angliski Tab. nr.stingt цепенеть to grow stiff, to freeze 116stiprināt укреплять, крепить to strengthen 14strādāt работать to work 12strēbt хлебать to gulp, to eat noisily 56strēgt застрять to get stuck, to stick 116studēt учиться, изучать to study 13stulbt отупевать to be stunned 116stumt толкать to push 127sūdzēt жаловаться, подавать в суд to sue, to complain 18sūdzēties жаловаться to complain 30sūkt сосать to suck 60sūkties просачиваться, сочиться to ooze out, to seep 61sust преть to get sore 62sūtīt посылать to send 17sveicināt приветствовать, здороваться to greet 14sveikt приветствовать to greet, to welcome 60svērt взвешивать to weigh 128 /

129svērties взвешиваться to weigh oneself 130sviest бросить, бросать to throw 73svilpt свистать to whistle 65svilt гореть, пылать to burn, to glow 116svinēt праздновать to celebrate 18svīst потеть to sweat 94šalkt шуметь, шуршать to rustle 60šaubīties сомневаться to doubt 21šaut стрелять to shoot 84šķaudīt чихать to sneeze 17šķelt рассекать, раскалывать to cleave, to split 45šķērst вскрывать (труп) to dissect 131šķiebt кривить to incline, to tilt 56šķiebties кривится, коситься to incline, to bend, to tilt 57šķiest растрачивать, разбрызгивать to scatter, to waste 73šķilt высекать (огонь) to strike (fire) 71šķirt отделять to part, to separate 50šķirties расставаться, расходиться,

разводиться to separate, to divorce 132šķist казаться to seem 133šķīst растворяться to dissolve, to disintegrate 94šķīstīt очищать, очистить to purify 17 / 10šķīt общипывать to pick 100šļākt плескать to jet 60šļākties плескаться, хлестать to slash 61šļukt соскальзывать to slip (down) 44šļūkt скользить, волочить ноги to drag one’s feet, to shuffle 60šļupstēt шепелявить to lisp 18šņākt шипеть to hiss 60šņaukt сморкаться to blow one’s nose 60šūpot качать to rock, to swing 9šūt шить to sew 134taisīt делать to make 17taisnot выпрямлять to make straight 9tapt стать, становиться to become 141

231


Latviski Krieviski Angliski Tab. nr.taupīt экономить, сберегать to save, to economize 17taustīt щупать to touch, to feel 17tecēt течь to flow 29teikt сказать to say 60tērēt тратить to spend, to waste 13tērpt одевать to dress 123tēst тесать to cut, to trim 102ticēt верить to believe 18tiekties стремиться to strive (for) 61tiesāt судить to try, to judge 12tikt попасть, попадать, достаться,

доставаться to arrive at, to get to, to be 135tikties встречаться, встретиться to meet 136tilpt вмещаться to go in 116tirgot торговать, продавать to sell, to vend 9tīrīt чистить to clean 17tirpt неметь, затекать to grow numb 116tīt мотать, крутить to wind, to wrap (in) 100trakot беситься to rave 9traucēt мешать to disturb 13traukt мчать to rush 60traukties мчаться to rush, to speed 61trenēties тренироваться to train, to exercise 8trenkt гнать, гонять to drive 137trīcēt дрожать to tremble, to shiver 18triekt ударить, стукнуть, гнать to strike, to hit 60triept мазать to smear (with) 65trīt тереть, точить to sharpen 100trokšņot шуметь to make a noise 9

trūkt не хватать, отсутствовать to be short of, to lack, to be absent 116

tukšot опустошать to empty 9tūkt пухнуть, отекать to swell 116tumst темнеть to grow/get dark 104turēt держать to hold, to keep 18turēties держаться to hold, to cling 30turpināt продолжать to continue 14turpināties продолжаться to continue, to go on 31tuvoties приближаться, надвигаться to approach 7tvert хватать to seize, to grasp 51 / 52tvīkt гореть to be flaming, to glow 116urbt сверлить to bore, to drill 56

urbties рыться (в книгах), впиваться (глазами)

to dig (into), to fix one’s eyes on 57

uzbrukt нападать to attack 44uzdot (jautājumu) задавать вопрос to pose, to ask (a question) 2

uzņemties браться, брать на себя ответственность, обязываться to undertake 138

uzstāties выступать to perform 11uzšķērst вскрывать, вспарывать to rip up, to open up 131uztraukties беспокоиться, волноваться to worry 61uzturēties находиться, пребывать to stay, to reside 30

232


Latviski Krieviski Angliski Tab. nr.uztvert воспринимать, улавливать to detect 51 / 52uzvarēt выигрывать, побеждать to win 18vadāt водить to lead around 12vadīt руководить to lead, to run, to manage 17vaicāt спросить, спрашивать to ask 12vainot винить to blame 9vajadzēt требоваться, быть нужным to need, to require 32vākt собирать to collect 60vākties удираться (вон) to clear off 61valdīt управлять, царствовать,

господствовать to govern, to reign 17varēt мочь, смочь to be able, to be possible 18vārgt недомогать to be ailing 116vārīt варить to boil, to cook 17vāzt снимать (крышку), ракрывать

(нож) to open 75vecot стариться to become old 9veicināt поощрять, способствовать to promote, to encourage 14veidot образовывать, создавать to form, to shape 9veidoties образовываться, создаваться to form, to take shape 7veikt выполнять to carry out, to accomplish 60vēlēt избирать, желать, пожелать to vote, to elect, to wish 13 / 26vēlēties желать, хотеть to wish, to desire, to want 22velt катить to roll 45velties катиться to roll 46veltīt посвящать to devote, to dedicate 11 / 33vemt страдать рвотой to vomit 77vērot наблюдать (что, за кем-чем),

следить to watch, to observe 9vērpt прясть to spin 123vērst (uzmanību) направить (внимание) to draw attention 102vērsties обращаться, устремляться to address, to turn 98vērt вдевать, открывать to string, to open 128 /

129vērties открываться, смотреть (на) to open, to look 130vērtēt оценивать to evaluate 13vest вести to lead, to take, to carry on 139vēstīt предвещать, гласить to herald 10 /33 viebt строить гримасы to twist one’s face, to make

faces 56viebties морщиться to grimace, to make faces 57vienot объединять to unite 9vienoties договариваться, приходить к

соглашению to agree 7viesoties гостить to be on a visit 7vīlēt пилить to file 13vilkt тащить, тянуть to pull, to draw, to drag 140vilt обманывать to deceive 71vingrināties упражняться, тренироваться to practice, to exercise 31virzīt направлять, двигать,

продвигать to guide, to direct 17vīst вянуть to wither, to wilt 64vīt вить, плести to twist, to weave 113

233


Latviski Krieviski Angliski Tab. nr.zagt воровать, красть to steal 141zaudēt терять, потерять to lose 13zelt зеленеть, процветать to become/turn green 45ziedēt цвести to blossom, to bloom 18ziedot жертвовать to sacrifice 9ziepēt намыливать to soap 13ziest намазывать, смазывать, мазать to smear, to spread 73ziesties намазываться to smear, to apply 74zīmēt рисовать to draw 13zināt знать to know 34ziņot сообщать, докладывать to report, to notify 9zīst сосать to suck 73zust исчезать to disappear, to vanish 142zvanīt звонить to ring a bell, to phone, to

call 17zvelt ударить to deal a blow, to strike 45zviegt ржать to neigh 81žaut развешивать to hang out 84žāvēt сушить, высушивать, коптить to dry 13žilbt слепнуть (от яркого света) to be dazzled 116žmiegt душить, давить to press, to squeeze 81žņaugt душить, давить to strangle 81žūt сохнуть to dry 58

Darbības vārdu saraksts angļu un latviešu valodāAngliski Latviski Tabulas nr.not to be nebūt 5to accustom, to tame radināt 14to acknowledge, to recognize atzīt 97to acquire apgūt 58to act, to take actions rīkoties 7to act, to work, , to function darboties 7to add pievienot 9to address, to turn vērsties 98to adjust, to adapt piemērot 9to adjust, to regulate regulēt 13to adorn greznot 9to advise, to suggest ieteikt 60to afford, to take the liberty atļauties 85to agree piekrist 69to agree vienoties 7to ail sirgt 116to allow, to permit, to let ļaut 84to analyze analizēt 13to announce izsludināt 14to answer atbildēt 18to anticipate, to foresee paredzēt 26to appeal pārsūdzēt 18to apply artificial breathing elpināt 14to apply, to volunteer pieteikties 61to apply/put on the brakes bremzēt 13to appoint, to lift in iecelt 45to approach tuvoties 7to arise, to emerge rasties 112to arrange, to set up iekārtot 9to arrange, to set up ierīkot 9to arrive at, to get to, to be tikt 135to arrive, to come ierasties 112to ask jautāt 12to ask vaicāt 12to ask, to beg lūgt 81to ask, to demand prasīt 17to assemble, to gather pulcēties 8to attack uzbrukt 44to attribute, to apply attiecināt 14to authorize, to entitle pilnvarot 9to awake, to wake (up) mosties 90to bake, to broil cepties 48to baptize kristīt 17 / 11to bark riet 78to bawl (and squall) bļaustīties 21to bawl, to yell bļaut 84to be būt 1to be able spēt 126to be able, to be possible varēt 18to be able, to know mācēt 20to be afraid, to worry, to fear baiļoties 7to be ailing vārgt 116to be angry dusmoties 7

235


Angliski Latviski Tabulas nr.to be angry skaisties 110to be based (on) pamatoties 7to be born dzimt 116to be called saukties 61to be connected, to associate, to get in touch

saistīties 21

to be dazzled žilbt 116to be disgusted (with) riebties 57to be due, to pertain pienākties 92to be enough, to suffice pietikt 135to be flaming, to glow tvīkt 116to be friends draudzēties 8to be glad priecāties 11to be ill slimot 9to be in the habit (of) mēgt 121to be indignant/cross sašust 62to be interested interesēties 8to be late kavēties 8to be lazy slinkot 9to be obliged, to be due nākties 92to be on a visit ciemoties 7to be on a visit, to be visiting viesoties 7to be on the run bēguļot 9to be over, to seclude oneself noslēgties 122to be proud (of) lepoties 7to be short of, to lack, to be absent trūkt 116to be situated, to be found atrasties 112to be stunned stulbt 116to be the matter with kaitēt ‘izraisīt sliktu pašsajūtu’ 28to beat, to batter dauzīt 17to beat, to hit sist 119to become kļūt 58to become tapt 141to become acquainted iepazīties 59to become cloudy, to intrude mākties 61to become confused mulst 104to become dizzy reibt 116to become giddy, to get drunk skurbt 116to become old vecot 9to become wet, to soak mirkt 116to become/turn green zelt 45to begin, to start sākt 114to begin, to start sākties 115to behave izturēties 30to believe ticēt 18to belong piederēt 26to bend liekt 60to bend liekties 61to bind, to tie up siet 120to bite kost 73to blacken (with soot) kvēpt 116to blame vainot 9to blossom, to bloom ziedēt 18

236


Angliski Latviski Tabulas nr.to blow pūst 109to blow one’s nose šņaukt 60to boil, to cook vārīt 17to bore, to drill urbt 56to bother, to burden apgrūtināt 14to bother, to impose oneself bāzties 76to braid, to weave pīt 100to break lauzt 75to break lūzt 83to break out, to originate izcelties 46to break plīst 104to breathe elpot 9to breathe heavily, to pant elst 55to bring up audzināt 14to build būvēt 13to burn, to be on fire degt2 47to burn, to glow svilt 116to burst, to explode sprāgt 116to button pogāt 12to buy pirkt 99to buzz sīkt 116to calculate, to count rēķināt 14to calculate, to reckon lēst 102to call dēvēt 13to call names, to swear lamāt 12to call, to name saukt 60to cancel atcelt 45to carry nest 93to carry (about), to wear nēsāt 12to carry out, to accomplish veikt 60to carve grebt 56to catch ķert 51 / 52to catch hold, to take up ķerties 72to cause izraisīt 17to cease, to calm down rimt 116to celebrate svinēt 18to chance, to happen gadīties 21to change mainīt 17to change, to alter mainīties 21to change, to transform pārvērst 101to change, to transform pārvērsties 98to change, to turn grozīt 17to characterize raksturot 9to chase dzīties (pakaļ) 54to chase, to pursue lenkt 137to chat pļāpāt 12to chatter gvelzt 39to cheat krāpt 65to check pārbaudīt 17to chew košļāt 12to choke, to suffocate smakt 111to clasp to one’s breast kļaut 84to clean tīrīt 17

237


Angliski Latviski Tabulas nr.to clear off vākties 61to cleave, to split šķelt 45to climb, to ascend kāpt 65to close, to shut, to lock, to fasten slēgt 121to collapse, to break down grūt 58to collect vākt 60to color, to paint krāsot 9to comb ķemmēt 13to come nākt 91to comfort, to calm mierināt 14to comment komentēt 13to communicate sazināties 31to compare salīdzināt 14to compel, to press spiest 73to compensate, to reimburse kompensēt 13to compete konkurēt 13to complain gausties 74to complain sūdzēties 30to complicate, to entangle sarežģīt 17to compose, to compile sastādīt 17to conclude, to deduce secināt 14to confess atzīties 59to confirm apstiprināt 14to confirm, to acknowledge apliecināt 14to conjure burt 50to consist, to be composed sastāvēt 18to consolidate konsolidēt 13to contain ietilpt 116to contain, to include ietvert 51 / 52to continue turpināt 14to continue, to go on turpināties 31to control kontrolēt 13to converse, to talk sarunāties 10to convince pārliecināt 14to coordinate, to harmonize saskaņot 9to correspond, to match atbilst 94to cough kāsēt 13to cough klepot 9to count skaitīt 17to cover klāt 68to cover segt 117to cover (oneself) segties 118to create radīt 17to creep, to crawl līst 79to croak ķērkt 42to crumble drupt 67to cry brēkt 42to cry kliegt 81to cry, to weep raudāt 18to cut up, to chop sasmalcināt 14to cut, to fell cirst 49to cut, to mow pļaut 84to cut, to sharpen drāzt 75

238


Angliski Latviski Tabulas nr.to cut, to trim tēst 102to cut, to turn griezt 75to damage bojāt 12to dance dejot 9to dare, to have permission drīkstēt 18to dawn aust ‘tuvoties lēktam’ 104to deal a blow, to strike zvelt 45to deceive mānīt 17to deceive vilt 71to decide lemt 77to declare, to assert, to argue apgalvot 9to declare, to state deklarēt 13to decrease, to drop kristies 70to defeat, to outwork pārspēt 126to defend, to protect aizstāvēt 18to define definēt 13to delay kavēt 13to deliver nogādāt 12to deliver piegādāt 12to demonstrate demonstrēt 13to describe, to depict attēlot 9to desire, to crave (for) kārot 9to despair izmist 104to destroy graut 84to destroy iznīcināt 14to detect uztvert 51 / 52to develop attīstīt 17to develop, to advance attīstīties 21to devote, to dedicate veltīt 11 / 33to die mirt 116to differ atšķirties 132to dig rakt 111to dig (into), to fix one’s eyes on urbties 57to diminish, to decrease, to reduce samazināt 14to diminish, to decrease, to reduce samazināties 31to disappear, to vanish zust 142to dissect šķērst 131to dissolve, to disintegrate šķīst 94to distend, to belly, to sulk pūsties 110to distinguish atšķirt 50to disturb traucēt 13to dive nirt 116to divide dalīt 17to do, to make darīt 17to dominate, to prevail dominēt 13to doubt šaubīties 21to drag one’s feet, to shuffle šļūkt 60to draw zīmēt 13to draw attention vērst (uzmanību) 102to draw, to scoop, to ladle smelt 45to draw, to stretch stiept 65to dream sapņot 9to dress ģērbt 56

239


Angliski Latviski Tabulas nr.to dress ģērbties 57to dress tērpt 123to drink dzert 51 / 52to drive trenkt 137to drive from place to place dzenāt 12to drive, to rush dzīt ‘likt darīt’ 53to drown slīkt 116to dry žāvēt 13to dry žūt 58to dry up, to wither kalst 64to earn pelnīt 23to eat ēst 139to educate izglītot 9to embrace skaut 84to emerge, to turn up parādīties 21to emphasize akcentēt 13to employ, to engage nodarbināt 14to empty tukšot 9to end, to finish, to stop beigt 81to enjoy baudīt 17to enlarge, to increase palielināt 14to enlarge, to increase, to rise palielināties 31to enter, to join, to enroll iestāties 11to entertain, to treat cienāt 12to entreat, to plead lūgties 82to envy skaust 73to escape, to break away sprukt 44to establish, to state konstatēt 13to evaluate vērtēt 13to exceed pārsniegt 81to exist eksistēt 13to expand, to spread, to escalate izplatīties 21to experience, to get through pieredzēt 26to experience, to survive, to endure, to suffer

pārdzīvot 9

to explain skaidrot 9to express paust 73to express oneself, to show izpausties 74to extend paplašināt 14to extend, to prolong pagarināt 14to faint (away) ģībt 116to fall krist 69to fall asleep aizmigt 89to fall asleep migt 89to fall ill saslimt 116to fall silent, to die down apklust 104to fall to pieces, to become confused jukt 44to fall to pieces, to collapse to crumble brukt 44to fear, to be afraid baidīties 21to fear, to be afraid bīties 41to feed barot 9to feed ēdināt 14to feel justies 63

240


Angliski Latviski Tabulas nr.to feel disgusted (with) dergties 118 to feel shy kautrēties 8to feel, to sense just 62to ferment rūgt 116to fight, to scuffle plēsties 98to file vīlēt 13to fill piepildīt 17to fill pildīt 17to filter, to strain kāst 106to finance finansēt 13to find atrast 36to find rast 36to find fault (with) pelt 45to finish, to be over beigties 82to flog, to thrash pērt 128 / 129to flow tecēt 29to flutter spurgt 81to fly, to take a flight laisties 74to fly lidot 9to foam putot 9to fold locīt 27to follow, to watch, to pursue sekot 9to forbid liegt 81to forge kalt 86to forget aizmirst 104to forgive piedot 2to form, to shape veidot 9to form, to take shape veidoties 7to found, establish dibināt 14to freeze saldēt 13to freeze, to be cold salt 116to frighten, to scare baidīt 17to frown raukt 60to fry, to bake cept 47to get dabūt 6to get acquainted, to get to know iepazīt 97to get along, to live (on), to get by iztikt 135to get annoyed, surly sapīkt 116to get free atbrīvoties 7to get lost, to get missing, to disappear pazust 142to get married apprecēties 22to get married precēties 22to get ready, to prepare gatavoties 7to get sight, to notice ieraudzīt 24to get sore sust 62to get stuck, to stick strēgt 116to get tired gurt 116to get tired nogurt 116to get used, to get accustomed pierast 36to get, to gain gūt 58to get, to obtain iegūt 58to give dot 2to give birth dzemdēt 13

241


Angliski Latviski Tabulas nr.to give evidence, to testify liecināt 14to give up padoties 3to give, to present dāvināt 14to glow (with) kaist 104to glue līmēt 13to gnaw grauzt 75to go in tilpt 116to go, to drive, to ride braukt 60to go, to walk iet 4to gossip, to talk nonsense, to tell fibs melst 55to govern, to reign valdīt 17to grant, to assign piešķirt 50to grasp, to cover, to realize aptvert 51 / 52to greet sveicināt 14to greet, to welcome sveikt 60to grieve, to be sad skumt 116to grimace, to make faces viebties 57to grin ņirgt 81to grin, to sneer smīnēt 18to grind malt 86 to ground, to motivate, to justify pamatot 9to grow hot karst 104to grow numb tirpt 116to grow stiff, to freeze stingt 116to grow, to breed, to raise audzēt 13to grow, to increase augt 37to grow/get dark tumst 104to grow/get warm silt 116to growl, to snarl, to rumble rūkt 60to guarantee, to ensure garantēt 13to guard, to protect sargāt 12to guess, to mention minēt 18to guide, to direct virzīt 17to gulp, to eat noisily strēbt 56to hand out, to issue izsniegt 81to hand, to give sniegt 81to hang karāties 11to hang kārt 66to hang out žaut 84to hanker, thrust oneself (upon) plīties 105to happen, to occur notikt 135to harm kaitēt ‘darīt ļaunu’ 13to harness jūgt 81to hate nīst 94to heal dziedēt 13to heal dzīt ‘kļūt veselam’ 80to heap, to pile (up) kraut 84to hear dzirdēt 18to heat kurināt 14to help līdzēt 18to help palīdzēt 18to herald vēstīt 10 /33 to hide slēpt 123

242


Angliski Latviski Tabulas nr.to hide, to conceal oneself slēpties 124to hire, to employ algot 9to hiss šņākt 60to hold, to cling turēties 30to hold, to keep turēt 18to honour godāt 12to hope cerēt 26to howl, to whine kaukt 60to hum dīkt 60to hum, to buzz dūkt 60to hurry steigt 81to hurry steigties 82to hurt, to ache sāpēt 18to identify identificēt 13to imagine iedomāties 11to implement, to accomplish realizēt 13to imprison, to lock up ieslodzīt 24to incline, to bend, to tilt šķiebties 57to incline, to tilt šķiebt 56to include, to enlist ieskaitīt 17to include, to incorporate iekļaut 84to influence ietekmēt 13to inform informēt 13to injure ievainot 9to insert, to place ievietot 9to insure apdrošināt 14to integrate integrēt 13to interest interesēt 13to interfere jaukties 61to interview, to survey, to poll aptaujāt 12to introduce (to) iepazīstināt 14to introduce, to establish ieviest 106to invest ieguldīt 17to investigate, to study pētīt 10 / 23to invite, to call, to appeal aicināt 14to involve, to draw in iesaistīt 17to iron gludināt 14to jeer (at) ņirgāties 11to jerk, to pull, to tear raut 84to jet šļākt 60to join, to take part iesaistīties 21to joke jokot 9to jostle grūstīt 17to judge spriest 73to jump lēkāt 12to jump, to rise lēkt 42to keep glabāt 12to keep silent klusēt 13to keep, to retain paturēt 18to kick spert 51 / 52to kill nogalināt 14to kill, to slaughter kaut 84to kiss skūpstīt 17

243


Angliski Latviski Tabulas nr.to knit adīt 17to knock klauvēt 13to know prast 108to know zināt 34to last ilgt 116to laugh smiet 78to laugh smieties 125to lay (eggs) dēt 126to lead around vadāt 12to lead, to run, to manage vadīt 17to lead, to take, to carry on vest 139to lean, to base on balstīties 21to learn mācīties 21to leave, to desert atstāt 68to let laist 73to lie, to tell a lie melot 9to lift, to build celt 45to light degt ‘aizdedzināt’ 117to like patikt 96to like, to taste garšot 9to limp klibot 9to liquidate, to eliminate likvidēt 13to lisp šļupstēt 18to listen klausīties 21to live dzīvot 9to live, to dwell mist 69to loathe, to detest riebt 56to lock, to close slēgties 122to long (for) ilgoties 7to look (at) skatīt 17to look (at), to watch skatīties 21to look at, to view, to examine aplūkot 9to look, to gaze lūkoties 7to look, to view, to gaze raudzīties 25to lose zaudēt 13to lose color, to run plukt 44to love mīlēt 18to make darināt 14to make taisīt 17to make a mistake/slip kļūdīties 21to make a noise trokšņot 9to make fire kurt 50to make for, to set out, to go doties 3to make ready, to get ready, to dress up posties 107to make straight taisnot 9to make sure pārliecināties 31to manage, to have time pagūt 58to manage, to have time, to get in time paspēt 126to mark, to denote apzīmēt 13to marry laulāt 12to marry precēt 26to mean nozīmēt 13to measure mērīt 23

244


Angliski Latviski Tabulas nr.to meet sastapt 141to meet satikt 135to meet tikties 136to mend, to darn lāpīt 17to mix jaukt 60to modify modificēt 13to moo maut 84to motivate motivēt 13to mourn sērot 9to move kustēties 30to move kustināt 14to move (to change residence), to migrate pārcelties 46to move forward, to strive, to endeavour rauties 85to move, to shift pārvietoties 7to need, to require vajadzēt 32to neigh zviegt 81to nominate, to put forward izvirzīt 17to notice ievērot 9to notice manīt 17to obey klausīt 17to object, to protest iebilst 94to offer piedāvāt 12to ooze out, to seep sūkties 61to open plaukt 116to open vāzt 75to open, to look vērties 130to oppress mākt 60to order, to book pasūtīt 17to order, to make likt ‘dot rīkojumu’ 135to organize organizēt 13to organize rīkot 9to overcome pārvarēt 18to overturn gāzt 75to part, to separate šķirt 50to participate piedalīties 21to pay, to cost maksāt 12to peck knābt 56to perform uzstāties 11to permit, to tolerate pieļaut 84to pick plūkt 60to pick šķīt 100to pick berries ogot 9to pinch čiept 65to pinch kniebt 56to pine (away) nīkt 116to place, to locate izvietot 9to plan plānot 9to plant stādīt 17to play spēlēt 13to plough art 35to pose, to ask (a question) uzdot (jautājumu) 2to possess, to be characteristic piemist 69to pour liet 78

245


Angliski Latviski Tabulas nr.to pour (out), to fall birt 116to pour, to strew bērt 128 / 129to practice, to be occupied (with) nodarboties 7to practice, to exercise vingrināties 31to praise lielīt 17to praise slavēt 13to predict, to forecast prognozēt 13to prepare, to cook gatavot 9to press close (to) spiesties 74to press, to squeeze žmiegt 81to press, to squint miegt 81to pretend, to appear izlikties 136to process apstrādāt 12to produce, to manufacture ražot 9to promise solīt 17to promote, to encourage veicināt 14to promote, to facilitate sekmēt 13to prop up, to raise up sliet 120to propose, to suggest ierosināt 14to provide, to ensure nodrošināt 14to publish publicēt 13to publish, to issue, to give izdot 2to pull (at) raustīt 17to pull, to draw, to drag vilkt 140to pulse pukstēt 18to punish sodīt 17to purchase iegādāties 11to purify šķīstīt 17 / 10to push grūst 73to push stumt 127to push (oneself) grūsties 74to put, to place likt ‘novietot’ 135to put in order, to arrange kārtot 9to put into practice īstenot 9to put on a belt jozt 75to put on one’s shoes and socks, to dress aut 38 / 84to put out, to extinguish dzēst 102to put to bed, to bury guldīt 17to put, to place novietot 9to quarrel ķildoties 7to question, to dispute apstrīdēt 18to rain, it is raining līt 80to raise paaugstināt 14to raise dust putināt 14to rake (up/together) raust 106to rake, to grap grābt 56to rave trakot 9to react reaģēt 13to read lasīt 17to realize, to be aware apzināties 31to recognize, to know pazīt 97to record, to fix fiksēt 13to redden, to become red sarkt 116

246


Angliski Latviski Tabulas nr.to reduce, to diminish mazināt 14to reflect atspoguļot 9to refrain atturēties 30to refuse atsacīties 15to refuse atteikties 61to register reģistrēt 13to register, to check in reģistrēties 8to regret nožēlot 9to regulate reglamentēt 13to reject, to decline noraidīt 17to relax atslābt 116to release, to dismiss atlaist 73to relieve atvieglot 9to remain, to stay palikt 135to remember atcerēties 22to remind atgādināt 14to renew, to restore atjaunot 9to repair, to correct, to fix labot 9to repeat atkārtot 9to report, to notify ziņot 9to represent pārstāvēt 18to respect cienīt 17to rest atpūsties 110to rest dusēt 18to restrain oneself ciesties 110to restrict ierobežot 9to result, to follow izrietēt 18to return atgriezties 76to reveal, to discover atklāt 68to review pārskatīt 17to ride (a horse) jāt 68to ring a bell, to phone, to call zvanīt 17to rinse skalot 9to rip (open) irt ‘raisīties, ārdīties vaļā’ 116to rip up, to open up uzšķērst 131to rise, to get up celties 46to roar rēkt 42to rock, to swing šūpot 9to roll velt 45to roll velties 46to roof jumt 127to rot pūt 58to rotate, to turn griezties 76to rove, to ramble klīst 94to row irt ‘airēt’ 50to rub oneself, to rub berzties 40to rub, to clean to scrub berzt 39to run skriet 120to run away, to flee bēgt 47to run off mukt 44to rush traukt 60to rush, to dash drāzties 76to rush, to speed traukties 61

247


Angliski Latviski Tabulas nr.to rustle šalkt 60to sacrifice ziedot 9to salt, to pickle sālīt 17to satisfy apmierināt 14to save (up), to collect krāt 68to save oneself glābties 57to save, to economize taupīt 17to save, to rescue glābt 56to say sacīt 27to say teikt 60to say, to utter bilst 94to scatter, to waste šķiest 73to scold bārt 66to scold rāt 68to scramble rausties 107to scrape kasīt 17to search, to look for meklēt 13to see redzēt 26to see (to), to look after gādāt 12to seem likties 136to seem šķist 133to seize, to grasp tvert 51 / 52to seize, to snatch kampt 65to sell pārdot 2to sell, to vend tirgot 9to send sūtīt 17to sense jaust 109to separate, to divorce šķirties 132to serve kalpot 9to set free atbrīvot 9to sew šūt 134to shake kratīt 17to share dalīties 21to sharpen trīt 100to shave skūt 134to shear cirpt 99to shoot šaut 84to shout klaigāt 12to shove, to thrust bāzt 75to show rādīt 17to shriek, to scream spiegt 81to shrink rukt 44to sign parakstīt 17to sin grēkot 9to sing dziedāt 16to sink grimt 116to sink slīgt 116to sink (in), to get stuck (in) stigt 89to sink down, to collapse ļimt 116to sit sēdēt 28to sit down sēsties 74 / 90to slash šļākties 61to sleep, to lie gulēt 19

248


Angliski Latviski Tabulas nr.to slide, to glide slīdēt 18to slip (down) šļukt 44to slip/put on maukt 60to slumber, to doze snaust 73to smart smelgt 117to smear (with) triept 65to smear, to apply ziesties 74to smear, to spread ziest 73to smell ost 73to smell smaržot 9to smell, to sniff ostīt 17to smile smaidīt 17to smoke kūpēt 18to smoke pīpēt 13to smoke smēķēt 13to smooth glaust 73to sneeze šķaudīt 17to snore krākt 60to snow snigt 89to snuggle up glausties 74to soak, to dip mērkt 42to soap ziepēt 13to solve, to develop risināt 14to sound skanēt 18to sow sēt 126to speak, to talk runāt 12to speak, to express the opinion izteikties 61to specify precizēt 13to spend, to waste tērēt 13to spin vērpt 123to spit spļaut 84to spite spītēt 13to spread (out) plest 101to spread (out), to extend plesties 103to spread, to disseminate, to distribute izplatīt 17to sprinkle pārkaisīt 17to sprinkle, to water laistīt 17to sprout dīgt 116to squeeze through spraukties 61to stab, to prick durt 50to stand stāvēt 18to stand, to take one’s stand stāties 11to stare (vacantly) blenzt 39to start, to participate startēt 13to stay, to reside uzturēties 30to steal zagt 141to step back, to retire atkāpties 124to stew sautēt 13to stick lipt 67to stick (in/into), to pin spraust 73to stick (to) ķept 47to stick, to jam sprūst 94to stiffen sastingt 116

249


Angliski Latviski Tabulas nr.to stimulate stimulēt 13to stimulate, to rouse, to encourage rosināt 14to sting dzelt 45to stink smirdēt 18to stop stāt 68to stop, to interrupt pārtraukt 60to storm, to rush brāzties 76to storm, to rush brāzt 75to strain (oneself) springt 116to strangle žņaugt 81to stream, to flow plūst 94to strengthen stiprināt 14to strike (fire) šķilt 71to strike, to hit belzt 39to strike, to hit triekt 60to string, to open vērt 128 / 129to strive censties 103to strive (for) tiekties 61to stroke, to caress glaudīt 17to stroll, to wander klaiņot 9to struggle, to fight cīnīties 21to strut slāt 68to study studēt 13to stumble klupt 67to submit to hand in iesniegt 81to subside, to diminish plakt 111to substitute, to replace aizstāt 68to succeed izdoties 3to suck sūkt 60to suck zīst 73to sue, to complain sūdzēt 18to suffer, to bear ciest 109to suit, to fit derēt 26to sum up, to summarize apkopot 9to supplement papildināt 14to support atbalstīt 17to support balstīt 17to surprise izbrīnīt 17 / 10to surprise pārsteigt 81to swallow rīt 113to sweat svīst 94to swell briest 94to swell milzt 83to swell pampt 116to swell tūkt 116to swim peldēt 26to swim, to bathe peldēties 22to tack, to stitch diegt 81to take ņemt 95to take a steam-bath pērties 130to take care (of) rūpēties 8to take care of, to cultivate kopt 65to take into consideration rēķināties 31

250


Angliski Latviski Tabulas nr.to take place, to happen norisināties 31to taste, to try raudzīt 24to teach mācīt 17to tear plēst 102to tease kaitināt 14to tell stāstīt 17to tempt kārdināt 14to tend sliekties 61to thank pateikties 61to think domāt 12to think, to speculate gudrot 9to thirst, to be thirsty slāpt 116to threaten draudēt 18to thresh, to whip kult 71to throw mest 87to throw mētāt 12to throw sviest 73to throw oneself, to dash mesties 88to tidy, to dress up post 106to tie together, to connect saistīt 17to torment, to torture mocīt 27to toss, to lie about mētāties 11to touch pieskarties 132to touch, to come into contact, to face saskarties 132to touch, to concern skart 50to touch, to feel taustīt 17to train, to exercise trenēties 8to travel ceļot 9to tread mīt 100to treat, to cure ārstēt 13to tremble drebēt 26to tremble, to shiver trīcēt 18to try mēģināt 14to try, to judge tiesāt 12to turn out, to prove, to show off izrādīties 21to turn sour skābt 116to twist, to weave vīt 113to twist one’s face, to make faces viebt 56to understand jēgt 121to understand, to comprehend saprast 108to undertake uzņemties 138to unite vienot 9to unite, to combine apvienot 9to urge, to encourage mudināt 14to use lietot 9to use, to utilize izmantot 9to visit apmeklēt 13to vomit vemt 77to vote balsot 9to vote, to elect, to wish vēlēt 13 / 26to wade brist 43to wage, make war, to fight karot 9to wait (for), to expect gaidīt 17

251


Angliski Latviski Tabulas nr.to wake (up) modināt 14to walk staigāt 12to want gribēt 18to want gribēties 30to warm (up) sildīt 17to warn brīdināt 14to wash mazgāt 12to watch, to observe vērot 9to wave māt 68to wear out, to lose weight, to wane dilt 116to weave aust ‘darināt stellēs’ 73to weed ravēt 13to weigh svērt 128 / 129to weigh oneself svērties 130to wheeze sēkt 42to whisper čukstēt 18to whistle svilpt 65to win laimēt 13to win uzvarēt 18to win, to get by struggle izcīnīt 17to wind, to wrap (in) tīt 100to wipe, to sweep slaucīt 27to wish, to desire, to want vēlēties 22to wither, to wilt vīst 64to wonder (at) brīnīties 21to work strādāt 12to worry uztraukties 61to worry (about) raizēties 8to worry, to upset satraukt 60to wrestle, to force one’s way, to struggle lauzties 76to write rakstīt 17to yield, to give way, to surrender ļauties 85

252


Krieviski Latviski Tabulas nr.акцентировать, подчеркивать akcentēt 13анализировать analizēt 13бежать bēgt 47бежать skriet 120беситься trakot 9беспокоить, обременять, затруднять apgrūtināt 14беспокоиться, волноваться uztraukties 61бить sist 119биться (о сердце) pukstēt 18благодарить pateikties 61болеть sāpēt 18болеть slimot 9болтать gvelzt 39болтать pļāpāt 12болтать, нести вздор, врать melst 55бороться lauzties 76бороться, сражаться cīnīties 21бояться baidīties 21бояться bīties 41бояться, тревожиться baiļoties 7бранить bārt 66бранить rāt 68браться, обязываться uzņemties 138брести brist 43брить skūt 134бродить klīst 94бродить, бродяжничать klaiņot 9бродить, расти (о тесте) rūgt 116бросать mest 87бросать mētāt 12бросаться, кидаться mesties 88бросить, бросать sviest 73будить modināt 14быть būt 1быть достаточным, хватать, хватить pietikt 135быть по вкусу, нравиться garšot 9быть присущим piemist 69быть противным, претить riebt 56быть противным, претить riebties 57валить, свергнуть gāzt 75валяться, бросаться, кидаться, швыряться mētāties 11варить vārīt 17вводить, внедрять ieviest 106вдевать, открывать vērt 128 / 129венчать laulāt 12верить ticēt 18вертеть, вносить изменения grozīt 17вести vest 139вести себя, держаться, относиться (к кому-чему) izturēties 30вешать kārt 66взвешивать svērt 128 / 129взвешиваться svērties 130взрываться, взорваться sprāgt 116

Darbības vārdu saraksts krievu un latviešu valodā

253


Krieviski Latviski Tabulas nr.взять, брать ņemt 95видеть redzēt 26видеть во сне, мечтать sapņot 9визжать spiegt 81винить vainot 9висеть karāties 11вить, плести vīt 113включать iekļaut 84включаться, вступать iesaistīties 21влиять ietekmēt 13вмещаться tilpt 116вмещаться, умещаться, входить ietilpt 116вовлекать, приобщать iesaistīt 17водить vadāt 12воевать karot 9возвращаться, оборачиваться atgriezties 76воздерживаться atturēties 30возникать, выделяться izcelties 46возражать iebilst 94волновать, тревожить satraukt 60вонять smirdēt 18воображать, представлять iedomāties 11воровать, красть zagt 141воспитывать audzināt 14воспринимать, улавливать uztvert 51 / 52восстанавливать, возобновлять atjaunot 9вращаться, вертеться griezties 76вредить kaitēt ‘darīt ļaunu’ 13вскрывать (труп) šķērst 131вскрывать, вспарывать uzšķērst 131встретить, встречать sastapt 141встречать, встретиться satikt 135встречаться, встретиться tikties 136вступать iestāties 11вступать в брак, жениться, выходить замуж precēties 22втыкать, вставлять spraust 73выдaвать izsniegt 81выдавать, издавать izdot 2вызывать izraisīt 17выиграть laimēt 13выигрывать, побеждать uzvarēt 18вынести решение, решать lemt 77выполнять veikt 60выпрямлять taisnot 9выражать paust 73вырезать (по дереву) grebt 56высекать (огонь) šķilt 71высказываться izteikties 61выставлять, выдвигать izvirzīt 17выступать uzstāties 11вытирать slaucīt 27выть, завывать kaukt 60вышагивать, выступать slāt 68

254


Krieviski Latviski Tabulas nr.вязать adīt 17вязнуть stigt 89вянуть vīst 64гарантировать garantēt 13гладить glaudīt 17гладить glaust 73гладить, утюжить gludināt 14глазеть blenzt 39глотать rīt 113гнать dzīt ‘likt darīt’ 53гнать лодку irt ‘kļūt veselam’ 50гнать, гонять trenkt 137гнаться dzīties (pakaļ) 54гнить pūt 58гнуть locīt 27гнуть, сгибать liekt 60говорить runāt 12годиться derēt 26голосовать balsot 9гонять dzenāt 12гордиться lepoties 7гореть degt ‘būt uguns

iedarbībā’ 47гореть tvīkt 116гореть, пылать kaist 104гореть, пылать svilt 116гостить ciemoties 7гостить viesoties 7готовить gatavot 9готовиться, подготавливаться gatavoties 7греть, нагревать sildīt 17грешить grēkot 9грозить draudēt 18громить graut 84грузить kraut 84грызть grauzt 75гудеть dūkt 60давать образование, просвещать izglītot 9дарить dāvināt 14дать, давать dot 2дать, давать, оказывать sniegt 81двигать, шевелить kustināt 14двигаться kustēties 30действовать rīkoties 7действовать, работать darboties 7декларировать, объявлять deklarēt 13делать darīt 17делать taisīt 17делать искусственное дыхание elpināt 14делать назло spītēt 13делать, изготовлять darināt 14делить dalīt 17делиться dalīties 21

255


Krieviski Latviski Tabulas nr.демонстрировать, показывать demonstrēt 13дергать raustīt 17держать turēt 18держаться turēties 30длиться ilgt 116договариваться, приходить к соглашению vienoties 7доминировать dominēt 13дополнять papildināt 14доставлять nogādāt 12доставлять, поставлять piegādāt 12дразнить, раздражать kaitināt 14драться, ссориться plēsties 98дремать snaust 73дрожать drebēt 26дрожать trīcēt 18дружить draudzēties 8думать domāt 12дуть pūst 109дуться pūsties 110душить, давить žmiegt 81душить, давить žņaugt 81дымиться, дымить kūpēt 18дышать elpot 9есть ēst 139ехать braukt 60ехать верхом jāt 68жалить dzelt 45жаловаться gausties 74жаловаться sūdzēties 30жаловаться, подавать в суд sūdzēt 18жариться, печься cepties 48жаться, прижиматься spiesties 74ждать gaidīt 17жевать, кусать košļāt 12желать, хотеть vēlēties 22жениться, выходить замуж precēt 26жертвовать ziedot 9жить dzīvot 9жить, обитать mist 69жужжать, мычать dīkt 60жужжать, шипеть sīkt 116заболеть заболевать saslimt 116заботиться gādāt 12заботиться rūpēties 8забывать aizmirst 104завершаться, замыкаться noslēgties 122завидовать skaust 73завоёвывать, одерживать победу izcīnīt 17задавать вопрос uzdot (jautājumu) 2задерживать kavēt 13задерживаться, медлить kavēties 8задыхаться smakt 111заживать dzīt ‘kļūt veselam’ 80

256


Krieviski Latviski Tabulas nr.зажигать degt ‘aizdedzināt’ 117заказывать, подписываться (на газеты) pasūtīt 17заканчиваться beigties 82заключать (в тюрьму), запирать ieslodzīt 24заключать, делать вывод (заключение) secināt 14закрываться, включаться slēgties 122закрыть, закрывать, включать slēgt 121заменять aizstāt 68замечать ieraudzīt 24замечать manīt 17замечать, соблюдать ievērot 9замолкать, умолкать, смолкать apklust 104замораживать, морозить saldēt 13занимать nodarbināt 14заниматьcя, упражняться nodarboties 7записываться, зарегистрироваться pieteikties 61заполнять, наполнять, осуществлять piepildīt 17запрещать liegt 81запрягать jūgt 81зарабатывать pelnīt 23заснуть aizmigt 89заставлять, давить, жать (об обуви) spiest 73заставлять, приказывать likt ‘dot rīkojumu’ 135застегивать, расстегивать pogāt 12застревать sprūst 94застрять strēgt 116застывать sastingt 116засыпать migt 89зачислять, засчитывать ieskaitīt 17защищать aizstāvēt 18звать, называть saukt 60звонить zvanīt 17звучать skanēt 18зеленеть, процветать zelt 45знакомиться iepazīties 59знать zināt 34играть spēlēt 13идентифицировать identificēt 13идёт дождь līt 80идёт снег snigt 89идти iet 4избавляться, освобождаться atbrīvoties 7избирать, желать, пожелать vēlēt 13 / 26издеваться ņirgāties 11измельчать sasmalcināt 14изнашиваться, убывать, исхудать dilt 116иметь обыкновение mēgt 121интегрировать integrēt 13интересовать interesēt 13интересоваться interesēties 8инфрмировать, сообщать informēt 13искать meklēt 13искушать kārdināt 14

257


Krieviski Latviski Tabulas nr.использовать, употреблять lietot 9исправлять, чинить labot 9испытывать жажду slāpt 116исследовать, изучать pētīt 10 / 23исчезать zust 142казаться likties 136казаться šķist 133карабкаться, взбираться rausties 107каркать ķērkt 42катить velt 45катиться velties 46качать šūpot 9кашлять kāsēt 13кашлять klepot 9киснуть skābt 116класть, ставить likt ‘novietot’ 135клевать knābt 56клеить līmēt 13ковать, выбивать kalt 86колдовать burt 50колотить, бить dauzīt 17колоть durt 50комментировать komentēt 13компенсировать kompensēt 13конкурировать konkurēt 13консолидировать konsolidēt 13констатировать konstatēt 13контролировать kontrolēt 13кончать, переставать, прекращать beigt 81копить krāt 68коптить kvēpt 116кормить ēdināt 14кормить, питать barot 9косить pļaut 84коснуться, касаться skart 50красить krāsot 9краснеть sarkt 116крестить kristīt 17 / 11кривится, коситься šķiebties 57кривить šķiebt 56кричать klaigāt 12кричать kliegt 81кричать, вопить brēkt 42кричать, орать bļaut 84крошиться drupt 67крыть (крышу) jumt 127купаться peldēties 22курить pīpēt 13курить smēķēt 13кусать, кусаться kost 73ластиться, льнуть glausties 74лаять riet 78лгать melot 9

258


Krieviski Latviski Tabulas nr.лениться slinkot 9летать lidot 9лететь (о птицах), пуститься, пускаться laisties 74лечить ārstēt 13лечить dziedēt 13ликвидировать likvidēt 13линять plukt 44липнуть lipt 67липнуть, прилппать ķept 47лить liet 78ловить ķert 51 / 52ломать lauzt 75ломаться lūzt 83любить mīlēt 18мазать triept 65махать māt 68менять mainīt 17меняться mainīties 21мёрзнуть salt 116мерить mērīt 23мешать jaukt 60мешать traucēt 13мешатьcя jaukties 61модифицировать modificēt 13мокнуть mirkt 116молотить, сбивать, взбивать kult 71молоть malt 86 молчать klusēt 13морщить, хмурить raukt 60морщиться viebties 57мотать, крутить tīt 100мотивировать motivēt 13мочить, замачивать mērkt 42мочь spēt 126мочь, смочь varēt 18мучить mocīt 27мчать traukt 60мчаться traukties 61мчаться, нестись brāzt 75мчаться, нестись brāzties 76мчаться, нестись drāzties 76мыть, стирать mazgāt 12мычать maut 84наблюдать (что, за кем-чем), следить vērot 9набухать, зреть, назревать briest 94нагреваться karst 104нагреться, согреваться, греться silt 116надевать, натягивать maukt 60надеяться cerēt 26назначать, ставить iecelt 45называть, звать dēvēt 13называться saukties 61найти-находить atrast 36

259


Krieviski Latviski Tabulas nr.наказать, наказывать sodīt 17накрывать, покрывать segt 117накрываться segties 118намазывать, смазывать, мазать ziest 73намазываться ziesties 74намыливать ziepēt 13нанимать algot 9нападать uzbrukt 44наполнять pildīt 17напоминать atgādināt 14направить (внимание) vērst (uzmanību) 102направлять, двигать, продвигать virzīt 17напрячься springt 116нарывать milzt 83наряжаться, прибираться posties 107наслаждаться baudīt 17находить rast 36находиться atrasties 112находиться, пребывать uzturēties 30начать, начинать sākt 114начинаться sākties 115не быть nebūt 5не хватать, отсутствовать trūkt 116недомогать sirgt 116недомогать vārgt 116неметь, затекать tirpt 116ненавидеть nīst 94нести nest 93нестись dēt 126носить nēsāt 12нравиться, понравиться patikt 96нырять nirt 116ныть, болеть smelgt 117нюхать ostīt 17нюхать, пахнуть ost 73обеспечивать nodrošināt 14обещать solīt 17обжаловать, апеллировать pārsūdzēt 18облегчать atvieglot 9обманывать krāpt 65обманывать mānīt 17обманывать vilt 71обнимать skaut 84обобщать, собирать (воедино) apkopot 9обозначать, помечать, отмечать apzīmēt 13обосновывать pamatot 9обрабатывать apstrādāt 12обрабатывать, ухаживать kopt 65образовывать, создавать veidot 9образовываться, создаваться veidoties 7обращаться, устремляться vērsties 98обувать aut 38 / 84обходиться, обойтись iztikt 135

260


Krieviski Latviski Tabulas nr.общаться sazināties 31общипывать šķīt 100объединять apvienot 9объединять vienot 9объявлять izsludināt 14объяснять skaidrot 9ограничивать ierobežot 9одевать ģērbt 56одевать tērpt 123одеватьcя ģērbties 57означать, назначать nozīmēt 13окaзываться izrādīties 21опираться, основываться balstīties 21опрашивать aptaujāt 12определять, давать определение definēt 13оптать mīt 100опускаться в бессилии ļimt 116опустошать tukšot 9орать bļaustīties 21организовывать organizēt 13осваивать, овладевать apgūt 58освобождать atbrīvot 9осмысливать, охватывать, обхватывать aptvert 51 / 52основывать dibināt 14основываться pamatoties 7оспаривать apstrīdēt 18оставлять atstāt 68остаться palikt 135осуществлять īstenot 9отвергать, отказывать noraidīt 17отвечать atbildēt 18отдаваться, предаваться ļauties 85отделять šķirt 50отдыхать atpūsties 110отказываться, отказаться atsacīties 15отказываться atteikties 61открываться, смотреть (на) vērties 130отличаться, различаться atšķirties 132отменять atcelt 45относить attiecināt 14отображать, изображать attēlot 9отправляться doties 3отпускать, увольнять atlaist 73отражать, отображать atspoguļot 9отступать atkāpties 124отупевать stulbt 116отчаиваться izmist 104оценивать vērtēt 13очищать, очистить šķīstīt 17 / 10ошибаться kļūdīties 21падать, пасть krist 69падать в обморок ģībt 116падать, убывать kristies 70

261


Krieviski Latviski Tabulas nr.париться в бане pērties 130пахать art 35пахнуть smaržot 9пениться putot 9переезжать, переселяться, перебираться pārcelties 46переживать pieredzēt 26переживать, испытывать pārdzīvot 9перемещаться, передвигаться pārvietoties 7пересматривать, просматривать pārskatīt 17перестать, переставать stāt 68петь dziedāt 16печалиться, грустить skumt 116печь, жарить cept 47пилить vīlēt 13писать rakstīt 17пить dzert 51 / 52плавать плыть peldēt 26плакать raudāt 18планировать plānot 9платить, стоить maksāt 12плевать spļaut 84плескать šļākt 60плескаться, хлестать šļākties 61плести, заплетать pīt 100побуждать, торопить mudināt 14повторять atkārtot 9повышать paaugstināt 14погружаться, тонуть grimt 116подавать, вносить, представлять iesniegt 81поддаваться, сдаваться, подчиняться padoties 3поддерживать, поддержать balstīt 17подержать, придержать paturēt 18поднимать, строить celt 45подниматься kāpt 65подниматься, вставать celties 46подпирать, поддерживать atbalstīt 17подписывать parakstīt 17подпоясывать jozt 75подтверждать, удостоверять, заверять apliecināt 14подтверждать, утверждать apstiprināt 14пожениться, жениться, выходить замуж apprecēties 22позволять, допускать pieļaut 84позволять, разрегшать ļaut 84познакомить iepazīstināt 14показывать rādīt 17показываться, появляться parādīties 21покрывать klāt 68покрываться облаками, навязываться mākties 61покупать pirkt 99ползти līst 79поливать laistīt 17полоскать skalot 9полоть ravēt 13

262


Krieviski Latviski Tabulas nr.получить, достать dabūt 6пользоваться, использовать izmantot 9помещать ievietot 9помещать novietot 9помнить, вспоминать atcerēties 22помогать, помочь līdzēt 18 помочь, помогать palīdzēt 18понимать jēgt 121понимать, соображать saprast 108поощрять, способствовать veicināt 14попасть, попадать, достаться, доставаться tikt 135порицать, хулить pelt 45пороть pērt 128 / 129портить bojāt 12порхать, фыркать spurgt 81посвящать veltīt 11 / 33посещать apmeklēt 13посылать sūtīt 17посыпать, обсыпать pārkaisīt 17потеть svīst 94появляться, возникать rasties 112праздновать svinēt 18превосходить pārspēt 126превышать pārsniegt 81предвещать, гласить vēstīt 10 /33 предвидеть, предусматривать paredzēt 26предлагать piedāvāt 12предлагать, возбуждать (дело, аппетит) ierosināt 14предоставлять piešķirt 50представлять (о представителе) pārstāvēt 18предупреждать brīdināt 14прекращать, прерывать pārtraukt 60преображать, превращать pārvērst 101преображаться, превращаться pārvērsties 98преодолевать pārvarēt 18преследовать (кого-то), гоняться (за кем-то), окружать lenkt 137

претить, быть противным dergties 118преть sust 62приближаться, надвигаться tuvoties 7приветствовать sveikt 60приветствовать, здороваться sveicināt 14привыкать, свыкаться pierast 36приглашать aicināt 14прижимать (к себе) kļaut 84признавать atzīt 97признаваться, признаться atzīties 59прийти внегодование sašust 62прикасаться pieskarties 132принадлежать piederēt 26приобретать iegādāties 11приобретать, получать gūt 58приобретать, получать iegūt 58

263


Krieviski Latviski Tabulas nr.прислонять, поднимать, ставить sliet 120присоединять, добавлять pievienot 9приспосабливать piemērot 9приставать, навязываться plīties 105притворяться, притвориться izlikties 136приучать radināt 14приходить nākt 91приходиться nākties 92причитаться, приходиться, полагаться pienākties 92пробиваться spraukties 61пробовать mēģināt 14проверять pārbaudīt 17прогнозировать prognozēt 13продать, продавать pārdot 2продолжать turpināt 14продолжаться turpināties 31производить ražot 9происходить, произойти notikt 135происходить, проходить norisināties 31пропадать, исчезать, пропасть pazust 142прорастать dīgt 116просачиваться, сочиться sūkties 61просить lūgt 81простить, прощать piedot 2просыпаться mosties 90проявляться izpausties 74прыгать, всходить (о солнце) lēkt 42прыгать, скакать lēkāt 12прясть vērpt 123прятать, скрывать slēpt 123публиковать publicēt 13пугать baidīt 17пустить, пускать laist 73путешествовать ceļot 9пухнуть, отекать tūkt 116пылить putināt 14пьянеть, хмелеть skurbt 116пьянеть, хмелеть, кружиться (о голове) reibt 116работать strādāt 12радоваться priecāties 11разваливаться, путаться, сходить с ума jukt 44развешивать žaut 84развивать attīstīt 17развиваться attīstīties 21разговаривать, беседовать sarunāties 10различать, отличать atšķirt 50размещать izvietot 9размышлять, раздумывать gudrot 9разрешать, позволять себе atļauties 85ранить ievainot 9раскрывать, открывать atklāt 68раскрывать, распростирать plest 101располагать в yпределенном порядке kārtot 9

264


Krieviski Latviski Tabulas nr.

расползаться, распарываться irt ‘raisīties, ārdīties vaļā’ 116

распространять izplatīt 17распространяться izplatīties 21распускаться plaukt 116распухать, опухать pampt 116рассекать, раскалывать šķelt 45рассказывать stāstīt 17расслабляться, ослабевать atslābt 116рассматривать, осматривать aplūkot 9расставаться, расходиться, разводиться šķirties 132растапливать kurt 50растворяться šķīst 94расти augt 37растить, выращивать audzēt 13растрачивать, разбрызгивать šķiest 73расчесывать (волосы) ķemmēt 13расширять, распространять paplašināt 14рвать plēst 102рвать raut 84рвать, щипать plūkt 60рваться plīst 104рваться, сторониться, надрываться rauties 85реагировать reaģēt 13реализовать realizēt 13регистрировать reģistrēt 13регистрироваться reģistrēties 8регламентировать reglamentēt 13регулировать regulēt 13резать, поворачивать, вертеть griezt 75решать (задачу, проблему) risināt 14ржать zviegt 81рисовать zīmēt 13родиться, рождаться dzimt 116рожать dzemdēt 13рубить cirst 49ругать lamāt 12руководить vadīt 17рушиться grūt 58рушиться, валиться brukt 44рыть, копать rakt 111рыться (в книгах), впиваться (глазами) urbties 57рычать rēkt 42рычать rūkt 60сажать, садить stādīt 17сверлить urbt 56светать, рассветать aust ‘tuvoties

lēktam’ 104свидетельствовать liecināt 14свистать svilpt 65связать, связывать saistīt 17связывать siet 120связывать, связываться saistīties 21

265


Krieviski Latviski Tabulas nr.сгибаться liekties 61сгребать, загребать raust 106сердиться sapīkt 116сердиться, злиться dusmoties 7сердиться, злиться skaisties 110сесть, садиться sēsties 74 / 90сеять sēt 126сидеть sēdēt 28сильно желать, жаждать kārot 9сказать, говорить sacīt 27сказать teikt 60сказать, молвить bilst 94склоняться sliekties 61склоняться, опускаться slīgt 116скользить slīdēt 18скользить, волочить ноги šļūkt 60скорбеть sērot 9скрываться, прятаться slēpties 124скрываться, находиться в бегах bēguļot 9скучать, тосковать ilgoties 7следовать, вытекать izrietēt 18следовать, следить sekot 9слепнуть (от яркого света) žilbt 116служить kalpot 9случаться gadīties 21слушать klausīties 21слушаться klausīt 17слышать dzirdēt 18сметывать, приметывать diegt 81сметь, иметь право drīkstēt 18смеяться ņirgt 81смеяться smiet 78смеяться smieties 125сморкаться šņaukt 60смотреть lūkoties 7смотреть raudzīties 25смотреть, глядеть skatīties 21смотреть, посмотреть raudzīt 24смотреть, рассматривать skatīt 17смущаться mulst 104снимать (крышку), ракрывать (нож) vāzt 75собирать vākt 60собирать ягоды ogot 9собираться (вместе) pulcēties 8совать, пихать bāzt 75соваться bāzties 76советовать, рекомендовать ieteikt 60согласиться, соглашаться piekrist 69согласовывать saskaņot 9содействовать, способствовать sekmēt 13содержать (заключать в себе) ietvert 51 / 52сожалеть nožēlot 9создать radīt 17

266


Krieviski Latviski Tabulas nr.сознавать, осознавать apzināties 31солить, засаливать sālīt 17сомневаться šaubīties 21сообщать, докладывать ziņot 9соответствовать atbilst 94сопеть, хрипеть sēkt 42соприкасаться saskarties 132сосать sūkt 60сосать zīst 73соскальзывать šļukt 44составлять, составить sastādīt 17состоять, be composed sastāvēt 18сохнуть, высыхать kalst 64сохнуть žūt 58спасать glābt 56 спасаться glābties 57спать, лежать gulēt 19спать, покоиться dusēt 18спешить, торопить steigt 81спешить, торопиться steigties 82спотыкаться klupt 67спрашивать, требовать prasīt 17спросить, спрашивать jautāt 12спросить, спрашивать vaicāt 12сравнить, сравнивать salīdzināt 14ссориться ķildoties 7становиться, останавливаться stāties 11стараться censties 103стариться vecot 9стартовать, начинать startēt 13стать, становиться kļūt 58стать, становиться tapt 141стащить čiept 65стеречь, беречь, защищать sargāt 12стесняться kautrēties 8стимулировать rosināt 14стимулировать stimulēt 13стоять stāvēt 18страдать рвотой vemt 77страдать, терпеть ciest 109страховать apdrošināt 14стрелять šaut 84стремиться tiekties 61стричь cirpt 99строгать drāzt 75строить būvēt 13строить гримасы viebt 56стучать klauvēt 13судить, рассуждать spriest 73судить tiesāt 12сушить, высушивать, коптить žāvēt 13существовать eksistēt 13считать skaitīt 17

267


Krieviski Latviski Tabulas nr.считать, подсчитывать lēst 102считать, решать (задачи) rēķināt 14считаться, принимать во внимание rēķināties 31сыпать bērt 128 / 129сыпаться birt 116танцевать dejot 9тащить, тянуть vilkt 140темнеть tumst 104тереть berzt 39тереть, точить trīt 100тереться berzties 40терпеть, сдерживаться ciesties 110терять, потерять zaudēt 13тесать tēst 102течь plūst 94течь tecēt 29ткать aust ‘darināt stellēs’ 73толкать grūst 73толкать stumt 127толкать пихать grūstīt 17толкатьcя grūsties 74тонуть slīkt 116топить kurināt 14торговать, продавать tirgot 9тормозить bremzēt 13тратить tērēt 13требоваться, быть нужным vajadzēt 32тревожиться, беспокоиться raizēties 8тренироваться trenēties 8трясти kratīt 17тушить dzēst 102тушить sautēt 13тянуть stiept 65убеждать, уверять pārliecināt 14убеждаться pārliecināties 31убивать kaut 84убивать nogalināt 14убирать, наряжать, прибирать post 106уважать cienīt 17уважать godāt 12увеличивать palielināt 14увеличиваться, возрастать palielināties 31уверять, утверждать apgalvot 9угнетать, заботить mākt 60угощать cienāt 12удаваться izdoties 3ударить belzt 39ударить zvelt 45ударить, стукнуть, гнать triekt 60ударить, ударять spert 51 / 52удивлять pārsteigt 81удивлять, изумлять izbrīnīt 17 / 10удивляться brīnīties 21

268


Krieviski Latviski Tabulas nr.удирать mukt 44удираться (вон) vākties 61удлинять, продлевать, продолжать pagarināt 14удовлетворять apmierināt 14удрать, выскочить, вырваться sprukt 44узнать, быть знакомым pazīt 97узнать, познать iepazīt 97укладывать спать, хоронить guldīt 17укладывать, вкладывать ieguldīt 17украшать greznot 9укреплять, крепить stiprināt 14улыбаться smaidīt 17уменьшать mazināt 14уменьшать samazināt 14уменьшаться rukt 44уменьшаться samazināties 31уменьшаться, убывать plakt 111уметь mācēt 20уметь prast 108умирать mirt 116умолять, проситься lūgties 82уничтожать, истреблять iznīcināt 14уполномочивать, давать право pilnvarot 9упоминать, отгадывать minēt 18управлять, царствовать, господствовать valdīt 17упражняться, тренироваться vingrināties 31усложнять sarežģīt 17усмехаться smīnēt 18успевать pagūt 58успевать paspēt 126уставать gurt 116уставать, утомляться nogurt 116устраивать iekārtot 9устраивать ierīkot 9устраивать rīkot 9утешать mierināt 14утихать, утихнуть rimt 116уточнять precizēt 13участвовать, принимать участие piedalīties 21учить mācīt 17учиться mācīties 21учиться, изучать studēt 13фиксировать fiksēt 13финансировать finansēt 13характеризовать raksturot 9хвалить lielīt 17хвалить slavēt 13хватать grābt 56хватать kampt 65хватать tvert 51 / 52хвататься, браться, приниматься (за что-то) ķerties 72хлебать strēbt 56ходить, гулять staigāt 12

269


Krieviski Latviski Tabulas nr.хотеть gribēt 18хотеться gribēties 30хранить glabāt 12храпеть krākt 60хромать klibot 9цвести ziedēt 18цедить kāst 106целовать skūpstīt 17цепенеть stingt 116часто дышать, отдуваться elst 55чахнуть nīkt 116черпать smelt 45чесать kasīt 17чинить, штопать lāpīt 17чистить tīrīt 17читать lasīt 17чихать šķaudīt 17что с тобой? kaitēt ‘izraisīt sliktu

pašsajūtu’ 28чувствовать just 62чувствовать себя justies 63чувствовать, чуять jaust 109шепелявить šļupstēt 18шептать čukstēt 18шипеть šņākt 60шириться, распространяться plesties 103шить šūt 134шуметь trokšņot 9шуметь, шуршать šalkt 60шутить jokot 9щипать kniebt 56щупать taustīt 17щурить глаза miegt 81экономить, сберегать taupīt 17являться, прибывать ierasties 112

Latviešu valodas aģentūra

Latviešu valodas darbības vārdu tabulas. Mācību un metodiskais materiāls.

Latviešu valodas aģentūra

Lāčplēša iela 35–5, Rīga, LV–1011

www.valoda.lv

LVLatviešu valodā darbības vārdi ir sarežģīta un vārdformām bagāta vārdšķira. Latviešu va-lodas darbības vārdu locīšana, vārdformu izruna sagādā grūtības ne tikai latviešu valodas apguvējiem, bet arī tiem, kam latviešu valoda ir dzimtā valoda. „Latviešu valodas darbības vārdu tabulas” ir vērtīgs uzziņu avots tiem, kas māca un mācās latviešu valodu, vēlas būt pārliecināti par gramatiski pareizām darbības vārda formām.

142 tabulas dos pilnīgu skaidrību par to, kā lokāmi aptuveni 940 darbības vārdi latviešu valodā. Tabulas ir ērtas lietošanai. Darbības vārdi sakārtoti alfabētiskā secībā latviešu, angļu un krievu valodā. Jebkurš darbības vārds ir ātri un viegli atrodams. Izde-vumā ir iekļauti arī metodiskie norādījumi.

ENVerbs in Latvian constitute a complicated part of speech rich in word forms. The conju-gation of Latvian verbs and pronunciation of word forms cause difficulties not only to Latvian language learners but also to native Latvian speakers. „Latviešu valodas darbības vārdu tabulas” (Latvian Verb Tables) is a useful source of reference for those teaching and studying Latvian and wishing to be certain of grammatically correct verb forms.

This edition shows the conjugation of approximately 940 verbs in 142 tables. The tables are easy to use. Alphabetical list of verbs is given. An English and Russian translations of verbs is provided. Each verb can be easily found. The book includes also methodological guidelines.

RUГлаголы латышского языка являются сложной частью речи, богатой на разные язы-ковые формы. Спрягать и произносить формы латышских глаголов сложно не только изучающим язык, но и его носителям. «Таблицы глаголов латышского языка» – это ценный справочник для тех, кто изучает или преподает латышский язык и хочет быть уверенным в грамматической правильности выбранных глагольных форм.

В настоящем издании содержатся 142 таблицы, отображающие спряжение около 940 глаголов. Таблицы просты в использовании. Глаголы расположены в алфа-витном порядке на латышском, английском и русском языке. Любой глагол можно быстро и легко найти. В издание включены также методические указания по работе с таблицами.

darbības - · pdf file6 latviešu valodas darbības vārdu tabulas preface verbs in...

Documents