Cēsu rotas formēšana

ĒVALDS KRIEVIŅŠatvaļināts pulkvežleitnants

Drabeši2013

• LNKS aicinājums • Baltijas Landesvēra formēšana.• Cēsu pašaizsardzības rotas formēšana • Cēsu rotas formēšana

LNKS aicinājums

Pulkvedis Gustavs Grīnbergs

Dzimis 1884. gada 7. decembrī Cērkstē pie Tukuma, Kurzemes guberņā, Miris 1981. gada 20. oktobrī Ketskilā, Ņujorkas štatā

-No 1918. gada 18.novembra Latvijas Republikas Pagaidu valdības loceklis Tautas apsardzības ministra biedrs (vietnieks). - Izveidoja ministrijas organizācijas daļu. -1919. gada 10. janvārī, neticot pozitīvam iznākumam, pameta Latviju. - No 1919. gada 20. marta dienējis Dienvidkrievijas bruņotajos spēkos (Вооружённые силы Юга России): -1921. gadā atgriezās Latvijā

1918. gada augusts. LNKS aicinājums

Baltijas Landesvēra formēšana

Baltische Landeswehr

1918. gada novembris. Baltijas Landesvēra (BLW) formēšana

Baltische LandeswehrBLW

Baltvācu karogs

1. novembrī 8. armijas štābs apstiprina BLW formēšanas plānu11. novembrī 8. armijas vadība atļauj sākt BLW formēšanu.12. novembrī izformētās Krievijas armijas baltvāciešu virsnieki

izveido BLW štābu (Oberkommando).

Baltijas Landesvēra (BLW) formēšana 1918. gada novembrī

Cēsu pašaizsardzības rotas

formēšana

Cēsu pašaizsardzības rotas formēšana

Poručiks Jansons, Artūrs

LKOK nr.3/244

* 1893. g. 23. janvārī Cēsu pagastā.

+ Nošauts 1941. g. 22. jūnijā Baltezerā.

[Apbedīts Ādažu kapos.]

8. novembris

Cēsu Viesīgās biedrības nams

12.-15. novembrī

Andrejs Kampe

Jāņmuižas īpašnieks, Valmieras ģildes tirgotājs, namīpašnieks un Cēsu Sv. Jāņa baznīcas latviešu draudzes priekšnieks 

Pēc Cēsu apriņķa revolucionārā tribunāla 1919. gada 9. janvāra (pirmās) sēdes sprieduma cietuma apkārtnē nošauts

Longins Ausējs

(1885—1942)

Cēsu pilsētas galva (1918) Kā arī latviešu sabiedriskais darbinieks, skolotājs un tautsaimnieks. 

1941. gadā deportēts uz PSRS, kur nošauts.

Pubuliņa kazarmas

15. novembrī

11. decembrī

Pirmie zināmie rotas brīvprātīgie bija:

1. Poručiks Artūrs Jansons (LKOK nr.3/244)2. podporučiks Pēteris Bokalderis (LKOK nr.3/792)3. Oskars Caunītis (LKOK nr.3/625)4. Mārtiņš Plauciņš,5. Jānis Plauciņi, 6. podporučiks Augusts Ozols (LKOK nr.3/851) 7. Elmārs Smilga, 8. podporučiks Jānis Bambis (LKOK nr.3/877), 9. podporučiks Teodors Jauntirāns (LKOK nr.3/588), 10.štāb-kapteinis Kārlis Maizītis (LKOK nr.3/152), 11.(praporščiks) Gustavs Mežulis (LKOK nr.3/197), 12.praporščiks Kārlis Miglis (LKOK nr.3/1630), 13.Oskars Rozenbergs,14. Kornēlijs Veitmanis.

Poručiks Jānis Puriņš

LKOK Nr. 3/6

8. decembrī

11. decembrī Vidzemes kara iecirkņa priekšnieks pulkvedis Jānis Apinis

Apakšpulkvedis Oskars Kalpaks

LKOK nr.3/83

Tika uzdots:

-veikt izlūkošanu Vidzemē un

- organizēt Cēsu- Ieriķu iecirkņa aizsardzību,

Cēsu rotas sastāvs pieauga līdz 27 brīvprātīgajiem.

13. decembrī

No Madonas vadībā ieradās seši karavīri.

Rotas sastāvā bija palikuši virsnieki un 85 štiki jeb durkļi, kā tai laikā apzīmēja kājniekus.

20. decembrī

praporščiks Jānis Ezeriņš LKOK Nr. 3/114

Rotas sastāvā bija palikuši

virsnieki un

85 štiki jeb durkļi, kā tai laikā apzīmēja kājniekus.

No Valkas Cēsīs ieradās pēc Valkas krišanas ievāca vērtīgas ziņas par „sarkano” spēkiem, izvietojumu un nodomiem.

podporučiks Kārlis Alfrēds Brandts-Brants

LKOK nr.3/288

21. decembrī

Poručiks Jānis Puriņš

LKOK Nr. 3/6

20. decembrī

Pulkvedis Apinis par rotas komandieri iecēlaporučiku Jāni Puriņu.

Poručiks Jansons kļuva par izlūku vada komandieri.

23. Decembrī

pulkvedis Apinisapakšpulkvedis Kalpaks45 vīri,viens vācu ložmetējs MG08viens pajūgs