Centralizt eksmena bioloij, fizik un mij 4. daas (ptniecisk darbba, veicot eksperimentu) vrtana

Metodiskais materils

2012

1

Centralizt eksmena bioloij, fizik un mij 4. daas (ptniecisk darbba, veicot eksperimentu) vrtana

Metodiskais materils

Atbildgais par izdevumu Austris Cbelis

VISC redakcija

Valsts izgltbas satura centrs, 2012

2

Satura rdtjs

Ievads ............................................................................................................................................................ 3

1. Metodiskie ieteikumi laboratorijas darbu organizan un vrtan

dabaszintu mcbu priekmetos ................................................................................................................ 4

2. Laboratorijas darba vrtanas kritriji .................................................................................................. 22

3. 2011./2012. mcbu gada centralizt eksmena bioloij, fizik un

mij 4.daas eksaminjamo atbildes un vrtjums .................................................................................. 25

Bioloija .......................................................................................................................................... 27

Fizika ............................................................................................................................................... 40

mija .............................................................................................................................................. 48

4. Ieteikumi laboratorijas darbu izvlei bioloij, fizik un mij .............................................................. 57

3

Ievads

Metodiskais materils par bioloijas, fizikas un mijas centralizt eksmena ptniecisks darbbas vrtanu paredzts gan personm, kurm jkrto centraliztais eksmens, gan dabaszintu mcbu priekmetu skolotjiem, kuri vrt darbus.

Metodisk materila pirmaj da ir ieteikumi ptniecisko laboratorijas darbu organizan un vrtan. Otraj da iekauti ptniecisks darbbas vrtanas kritriji. Treaj da ir pagju mcbu gada eksmen iesniegtie laboratorijas darbu fragmenti, to vrtjums un eksperta komentrs. Ceturtaj da eksperti katr priekmet piedv laboratorijas darbu uzdevumus skolniem un metodiskos ieteikumus skolotjam darba sagatavoanai. Iepriekjo gadu pieredze liecina, ka skolni plai izmanto laboratorijas darba sagataves kop ar vrtanas kritrijiem. Tpc eksperti ar mij un bioloij ir izveidojui sagataves, kuras iespjams lejupldt ar no VISC vietnes.

Ceru, ka metodisko materilu izmantos, lai izprastu prasbas laboratorijas darbu apraksta veidoanai un veicintu standartiztu vrtanu.

Paldies par sadarbbu metodisk materila sagatavoan vrtanas ekspertiem, rtata metodiiem Lgai Sausiai, Loretai Jukaitei, Andrai Reinholdei, Vsmai Vijupei, Pterim Putim un Sarmtei Dreijaltei.

Austris Cbelis, VISC Visprjs izgltbas prbaudjumu nodaas veckais referents Rg, 2012. gada novembr

4

1. Metodiskie ieteikumi laboratorijas darbu organizan un vrtan dabaszintu mcbu priekmetos

Kpc ir vrts apgt ptniecisko darbbu? Uz o jautjumu var atbildt divjdi: tpc, ka... (atpaka vrsta domana izskaidro cloni); piemram, tpc, ka to nosaka

izgltbas standarts; tpc, lai... (uz prieku vrsta domana izskaidro nolku); piemram, tpc, lai

o iepaztos ar msdienu ptniecisk darba btbu, organizciju un metodm; o radtu nosacjumus intereses rosinanai par radoo darbbu; o sekmtu zintnisks izzias metou apguvi; o apgtu prasmes plnot un veikt ptjumu, apstrdt iegtos datus, analizt, izvrtt un

prezentt rezulttus; o veidotu rados darbbas pieredzi, nodroinot zinanu, prasmju un iemau apguvi treaj

augstkaj rados darbbas lmen; o veidotu iemaas patstvgam izzias procesam; o apgtu prasmes, kas noders studijs.

Kda atirba ir starp laboratorijas darbu un ptniecisko laboratorijas darbu? Skol ptniecisk darba prasmes apgst, veicot ptnieciskos laboratorijas darbus un tradicionlos

jeb klasiskos laboratorijas darbus. Atirba ir darbu atvrtb ptnieciskajos laboratorijas darbos ir dots situcijas apraksts un ptm problma vai darba piederumi. Atirb no ptnieciskajiem darbiem laboratorijas darbos parasti ir doti vairki ptniecbas soi, piemram, formulta ptm problma un hipotze, nordti darba piederumi, vielas un darba gaita. Vienkrbas labad aj metodiskaj materil visus sauksim par laboratorijas darbiem.

Ar laboratorijas darba virsraksts ir svargs. Btb nepareizs virsraksts var o atvrtbu ierobeot. Parasti virsrakstu skolnam neliek formult. Skolotjam btu jdod neitrli virsraksti, piemram, Rezistora (savcjlcas, atsperes utt.) raksturlielumu savstarpjas atkarbas izpte, K ietekmt skbeka ieganu.

Ptniecisks darbbas soi Jebkuru ptniecisko darbu veic noteikt loisk secb:

darba plnoana (prasme P2); datu ieguve, reistrana un apstrde jeb eksperimentl darbba (P1 un P3); rezulttu analze, izvrtana, secinjumi (P4); darba rezulttu prezentana (eksmen nevrt).

P1. Eksperimentls prasmes

1. Darba gaitas ievroana 2. Darba piederumu un vielu lietoana

3. Iekj krtba un droba

Patstvgi un preczi seko savam izstrdtajam vai dotajam darba gaitas aprakstam.

Patstvgi un pareizi lieto darba piederumus un (vai) vielas.

Ievro iekjs krtbas un drobas noteikumus mcbu kabinet.

P2. Ptms problmas izvirzana un darba plnoana

4. Ptm problma un lielumi

5. Darba piederumi un vielas

6. Darba gaita

Izvlas un grup eksperimentam atbilstous lielumus un (vai) pazmes. Formul

Izvlas piemrotus darba piederumus un vielas, paskaidrojot to atbilstbu lielumu un (vai) pazmju

Strukturti apraksta darbbu secbu lielumu un (vai) pazmju noteikanai, izmantojot izvltos darba

5

ptmo problmu un (vai) hipotzi, ietverot lielumus vai pazmes.

noteikanai. piederumus un vielas, lai iegtu pietiekamus un ticamus datus. Paredz drobas noteikumu ievroanu.

P3. Datu ieguve, reistrana un apstrde

7. Datu reistrcijas veida izvle

8. Datu reistrana 9. Datu apstrde

Patstvgi izveido datu tabulu vai lieto citu reistrcijas veidu nepiecieamo lielumu, pazmju un novrojumu reistranai, paredz atbilstou nosaukumu, apzmjumus, to paskaidrojumus un mrvienbas.

Patstvgi un korekti tabul reistr lielumus, pazmes un novrojumu kvantitatvos un kvalitatvos datus. Attlos pieraksta nepiecieamos paskaidrojumus un ievro mrogu.

Preczi apstrd datus, izvloties piemrotus aprinu veidus un mrvienbas. Veido atbilstous grafikus un diagrammas. Pazmes pamato ar misko reakciju viendojumiem.

P4. Datu un rezulttu analze un izvrtana

10. Rezulttu analze 11. Eksperimenta izvrtana

12. Secinjumi

Loiski un pamatoti analiz iegtos datus, saldzina ar informcijas avotiem.

Izvrt eksperimenta trkumus un ierobeojumus. Ierosina relus uzlabojumus attiecb uz identifictajiem trkumiem un ierobeoju-miem.

Secinjumus preczi formul atbilstoi ptmajai problmai un (vai) hipotzei un iegta-jiem rezulttiem.

Datus skolns iegst un reistr eksperiment: vi patstvgi un preczi seko savam izstrdtajam

vai dotajam darba gaitas aprakstam; patstvgi un pareizi lieto darba piederumus un (vai) vielas; ievro iekjs krtbas un drobas noteikumus mcbu kabinet.

Ptnieciskaj darbb dakrt dadu iemeslu d nav iespjams veikt relu eksperimentu. To var aizstt virtuls eksperiments vai domu eksperiments.

Informcijas un komunikciju tehnoloijas skolni var izmantot laboratorijas darbu datu ieguv (sensori, datu uzkrjjs) un apstrd (grafiku, diagrammu zman).

Mcbu process ir nozmgks nek vrtana! Vispirms apgst eksperimentls prasmes un darba noformanas prasmes. Tikai tad, kad skolnam ir bijusi iespja formult ptmo problmu, izvirzt hipotzi, plnot darba gaitu utt., skolotjs uzdod veikt ptniecisko laboratorijas darbu, kuru iespjams vrtt 10 ballu skal.

Vrtan izmanto VISC ieteiktos vrtanas kritrijus. Skolotjs vrt skolnu eksperimentls prasmes laboratorijas darba laik (novrojot skolnus) un skolna ptniecisk laboratorijas darba aprakstu (protokolu).

P1.1. (Prasme P1., 1. solis ). Darba gaitas ievroana

aj sol skolns: patstvgi un preczi seko savam vai dotajam darba gaitas aprakstam, mrjumus veic godgi, veic nepiecieamo skaitu neatkarg, atkarg un fikst lieluma mrjumus un fiks primros datus darba aprakst (protokol).

aj sol vrt skolna prasmes veikt novrojumu vai eksperimentu. Dai piemri, kam pievrst uzmanbu: vai skolns saprot, kas viam jdara; vai skolns ir atbrvojis pietiekami daudz vietas

6

eksperimentam; vai skolns veic eksperimentu patstvgi; vai fiks mrjumos iegtos primros datus un tad veic aprinus vai rkojas citdk; vai ir pietiekami daudz informcijas, lai eksperimentu vartu atkrtot cits skolns un iegtu ldzgus rezulttus. Ja skolns, piemram, neprot izvlties atbilstoo mrjumu skaitu, tad skolotjs var ieteikt skolnam veikt papildu mrjumus un samazint skolna vrtjumu par vienu punktu.

Atsevias neprecizittes darba gaitas ievroan var novrtt ar pc darba protokola. Dakrt skolni veic liekus mrjumus, kuri neatbilst neatkarg, atkarg un fikst lieluma mrjumiem, un reistr datus, kas tlk netiek apstrdti un analizti.

P1.2. Darba piederumu un vielu lietoana

aj sol skolns: izvlas un lieto piemrotus darba piederumus un vielas; lieto darba piederumus un vielas atbilstoi darba gaitas aprakstam; ievro darba piederumu lietoanas instrukcijs noteikts prasbas; parda saudzjou attieksmi pret darba piederumiem un vielm.

Skolniem ir jprot lietot laboratorijas traukus atbilstoi tiem paredztajam lietoanas veidam. Piemram, rauga un cukura dinanai izmantot vrglzes, nevis dint tos men, kura tiks izmantota, lai novrotu izdalt ogleka dioksda staba augstumu; eu uz dens virsmas pilint ar pipeti, nevis uzliet ar vrglzi.

Skolniem eksperiment nepiecieams prliecinties, vai ierces ir darba krtb. Piemram, vai multimetram ir derga baterija, vai kontakt ir spriegums, vai vielu koncentrcijas ir atbilstoas, vai sagatavotie preparti nav bojti, vai ir nepiecieamie trauki mij utt. Skolnam btu jzina un jievro ieru lietoanas instrukcijs noteikts prasbas. Piemram, kuras vielas eksperimentos drkst karst uz atkltas liesmas un kuras nav atauts; cik liels ir maksimlais strvas stiprums, kds drkst plst cauri darb izmantotajam rezistoram, diodei vai potenciometram; cik liela ir sprieguma avota sagaidm vrtba; vai doto sensoru drkst ievietot den.

Skolniem btu jzina pirms saslgto elektrisko di piesldz mainma sprieguma avotam, tam jbt izslgtam un ieregultam uz 0. Tpat skolniem ir jzina, ka mrinstrumentus ds iesldz, skot ar lielko diapazona vrtbu. Piemram, elektriskaj d, kur ir virkn saslgta kvlspuldze un reostats, amprmetrs jizvlas vismaz ar 2 A mrapjomu un tad jsamazina pc vajadzbas. Skolniem jprot izmaint diapazons atbilstoi uzrdtajiem mrjumu datiem. Preczks mrjums ir, ja analog mrinstrumenta rdtjs atrodas skalas pdj treda.

Ja skolns paviri attiecas pret iercm, k rezultt iespjama to sabojana, tad vrtjums vis darb ir zems.

P1.3. Iekj krtba un droba

Saska ar Ministru kabineta 2009. gada 24. novembra noteikumiem Nr. 1338 Krtba, kd nodroinma izgltojamo droba izgltbas iestds un to organiztajos paskumos prasbas veido: iekjs krtbas noteikumi izgltbas iestd, drobas noteikumi mcbu kabinet, drobas noteikumi, veicot praktiskos un laboratorijas darbus.

aj sol skolns parda, ka zina un ievro iekjs krtbas noteikumus izgltbas iestd, mcbu kabinet vai ra nodarbbs; ievro drobas noteikumus, veicot praktiskos un laboratorijas darbus; ievro savu un apkrtjo drobu; izmanto tikai droas un videi draudzgas darba metodes.

Eksperimentam jbt droam, jizmanto dabai un videi nekaitgas, k ar resursus saudzjoas metodes. Nav atauts veikt eksperimentus ar mugurkaulniekiem, bstamm vielm, augstiem spriegumiem un lieliem spiedieniem. Nedrkst veikt eksperimentus, kas var radt fizisku vai psiholoisku prslodzi. Eksperimentus ar idrumiem vai smagiem priekmetiem parasti neveic datorklas. Ja skolniem neizdodas veikt eksperimentu droi, tad parasti darba vrtjums ir zems.

7

Daudzu eksperimentu veikanai nepiecieams pas sertifikts vai atauja. Piemram, ja nav auto vadtja apliecbas, nav atauts eksperiment saldzint automanas veiktos bremzanas attlumus dados cea seguma apstkos ar reliem automobiiem. Skolotjs nedrkst uzdot jebkdus uzdevumus, kas vartu kaitt skolnu veselbai un drobai.

Ptniecisk laboratorijas darba apraksta (protokola) noformana Skol skolns mcs dokumentt novrojumus vai eksperimentus. o procesu vada skolotjs. Ja

skolni jau apguvui visus ptniecisk darba sous, tad skolotjs uzdod veikt laboratorijas darbu un noformt darba aprakstu (atskaiti jeb protokolu). Tiem ir noteikta forma. Vislabk ir, ja skolns darba laik izmanto laboratorijas darba vrtanas kritrijus un aprakstu noform atbilstoi tur noteiktajai secbai un prasbm.

Atkarb no t, kdu darba uzdevumu vai situcijas aprakstu skolotjs ir devis skolniem, mains ar skolna apraksts. Skolni var protokolt savu darbbu uz baltm A4 formta lapm, rtiu lapm vai sagatavotm darba lapm.

Darba aprakst skolns norda skolu, klasi, vrdu, uzvrdu, darba nosaukumu, datumu, kad veic darbu, k ar skolnu vrdus, ar ko kop veic darbu.

P2.4. Ptm problma un lielumi

aj sol skolns: formul ptmo problmu, nosaka neatkargos, atkargos un fikstos lielumus, izvirza hipotzi un saista to ar izvltajiem lielumiem.

Mcbu proces parasti situcijas vai ptms problmas tiek piedvtas. Tau ikdien ts jsamekl paam. Ptm problma ir uz atkargo lielumu fokusts jautjums, kas pamatojas uz situcijas aprakstu, novrojumu vai demonstrjumu. Ja ptm problma ir atrasta, tad var formult jautjumu, uz kuru vlamies saemt atbildi sav ptjum, piemram, k, ko, kad, kas, kur, kpc, ja. Ptm problma var tikt izvirzta, pamatojoties uz dadiem informcijas avotiem vai novrojumiem sadzv vai dab.

Ptm problma satur jautjumu, kas ietver neatkarg un atkarg lieluma kopsakarbu. aj sol pirmoreiz pards lielumi un pazmes: neatkargais, atkargais un fikstais lielums. Jatzm, ka lielumi ir kvantitatvi mrmi dati (masa, tilpums, temperatra utt.). Fiziklais lielums lielums, ar ko raksturo fiziklas pardbas vai pabas skaitlisko vrtbu. Pazmes ir kvalitatvi dati: krsa, gara, smara utt. Neatkargos lielumus vai pazmes izvlas ptniecisk darba veicjs, lai prbaudtu hipotzi. Neatkargais un atkargais lielums jizvlas tds, lai tas btu mainms un mrms.

Formuljot problmu, jdom par svargko lielumu skaita, garuma, platuma, svara, sprieguma, truma, enerijas, apgaismojuma vai citu lielumu izmaim. Var bt ar ptjums, k kda lieluma izmaias ietekm kda cita lieluma klt esamba vai neesamba. Piemram, k gaisma ietekm auga stumbra garuma palielinanos vai fotosintz izdalt skbeka tilpumu.

Dergi ptms problmas piemri: Kur materils ir labks izolators? K cukura duma koncentrcija ietekm gaismas lauanas koeficientu? K cukura masas daa dum ietekm rauga elpoan izdalt ogleka dioksda tilpumu? K fizisks slodzes intensitte pietupienu skaits ietekm cilvka arterilo asinsspiedienu un

pulsu? K dens trba ietekm virsmas spraigumu? K mains ledus kuanas trums uz dadm virsmm? K mains gaisa tilpums, to saspieot? Kda ir plaku kondensatora kapacittes aprinanas formula? (Var izmantot, ja skolni

noskaidro kapacittes atkarbu no plaku laukuma, attluma starp kljumiem un dielektria veida.) K mains nas garums atkarb no staru krianas lea?

8

Vai vienda izmra saules bateriju panelis var aizvietot jebkuras baterijas? Nedergu problmu piemri: Vai pastv dzvba uz citm plantm? [Neder, jo to nav iespjams prbaudt.] K gaisma ietekm augu auganu? [Neder, jo nav nordts, k tiks novrtta/mrta auga

augana.] K fizisk slodze ietekm cilvka asinsriti? [Neder, jo nav nordti mrmi asinsrites parametri.] K krsas ietekm atmiu, emocijas, garu, noskaojumu utt.? [Neder, jo to grti prbaudt.] Kas garo labk Pepsikola vai kka? [Neder, jo nevar saldzint dadas garas.] Vai ar difrakcijas rei var noteikt gaismas via garumu? [Nav lielumu vai pazmju.] Hipotze ir pierdms piemums par kdas likumbas vai sakarbas pastvanu zintniskaj

teorij. Hipotze jeb piemums prognoz, k vars atbildt uz ptmo problmu, emot vr atkargos un neatkargos lielumus (maingos). Piemums var bt ar nepareizs.

Hipotzi formul pc principa: Ja es daru to un to, tad notiks tas un tas. Hipotzi formul k apgalvojumu, nevis k jautjumu. Hipotzi formul tdu, lai to vartu prbaudt eksperiment gan izmrt ko es daru, gan kas notiks. Hipotzes prbaudi oti biei veic eksperiment. Hipotzi formul atbilstoi ptmajai problmai. Tpat hipotz ietver atkargo un neatkargo lielumu. Dakrt hipotzei raksta pamatojumu. Piemram: sulas ieganai piemrotk ir 2. irne, jo tai ir visblvkie boli un no tiem var iegt visvairk sulas. Hipotzi parasti izvirza vairumam darbu, tau iespjams veikt ar darbu, kur skolnam nav jformul hipotze.

Dergi hipotu piemri: Ja palielina spriegumu [neatkargais lielums] uz rezistora, tad palielins strvas stiprums

[atkargais lielums] rezistor. Jo lielks kljuma laukums [neatkargais lielums], jo lielka plaku kondensatora kapacitte

[atkargais lielums]. Ja palielina attlumu [neatkargais lielums] starp plaku kondensatora kljumiem, tad kapacitte

[atkargais lielums] samazins. Ja palielina slpi pret horizontu mesta akmens izsvieanas lei [neatkargais lielums], tad akmens

aizlido tlk [atkargais lielums]. Palielinot cukura masas dau dum, palielinsies rauga elpoan izdalt ogleka dioksda

tilpums. Palielinot veikto pietupienu skaitu, palielinsies cilvka arterilais asinsspiediens un pulss. Berzjot gumijas balonu ar dadiem materiliem, var iegt dadu lielumu statisks elektrbas

ldiu. Lcas fokusa attlums nav atkargs no priekmeta attluma ldz lcai. Palielinoties kvldiega temperatrai, palielins kvlspuldzes kvldiega pretestba. Pilnveidojamu hipotu piemri: Ja mains gaisa temperatru, tad mainsies gaisa staba garums caurult. [Hipotze uzrakstta oti

visprgi. Labk btu: ja palielins gaisa temperatru, tad ar gaisa staba garums palielinsies.] Gaismas via garumu var noteikt, izmantojot difrakcijas rei. Ar svrsta paldzbu var noteikt brvs krianas patrinjumu. Palielinot elektrisks des strvas stiprumu, proporcionli palielins spriegums elektrisks des

posm. Palielinot cukura masas dau dum, palielinsies rauga elpoanas intensitte. [Nav nosaukts

mrms atkargais lielums]. Mainot fizisko slodzi, mainsies cilvka arterilais asinsspiediens. [Nav nordta konkrta

likumsakarba.] Hipotzi prbauda eksperiment. Taj mekl cloa un seku attiecbu raksturu. Eksperiment

maina vienu lielumu vai pazmi un novro, k mains cits lielums vai pazme. Lab eksperiment ir tikai viens neatkargais lielums un viens atkargais lielums. Eksperiment novro atkarg lieluma vai pazmes

9

maiu atkarb no neatkarg lieluma maias. Lielkaj da eksperimentu ir vairki fikstie jeb konstantie lielumi. Eksperiment jseko, lai tie nemaintos visu eksperimenta laiku.

Piemram, ja vlas prbaudt Oma likumu des posmam, tad nosaka, k strvas stiprums ir atkargs no sprieguma, ja pretestbas vrtba ir nemainga. aj eksperiment neatkargais lielums ir spriegums, atkargais ir strvas stiprums, fikstais pretestba. Eksperiment pretestba var mainties, strvai plstot cauri rezistoram vai mainoties telpas temperatrai. Tpc ir jseko, lai visu eksperimenta laiku rezistora pretestba paliktu nemainga.

Piemram, ja vlas prbaudt cukura masas daas ietekmi uz rauga elpoan izdalt ogleka dioksda tilpumu, tad fikstie lielumi ir: rauga masas daa dum, rauga un cukura dumu temperatras, rauga un cukura dumu tilpumi.

Lai noteiktu, vai problma ir saskatta un pareizi izvirzta hipotze, var atbildt uz jautjumiem. Ja uz visiem jautjumiem atbilde ir j, tad rezultts ir labs.

Vai ptm problma ir formulta k jautjums? J, n.

Vai ptm problma ietver atkargo un neatkargo lielumu? J, n.

Vai hipotze pamatojas uz ptmo problmu? J, n.

Vai hipotze ietver atkargo un neatkargo lielumu? J, n.

Vai hipotzi ir iespjams prbaudt eksperiment? J, n. P2.5. Darba piederumi un vielas

aj sol skolns:

izvlas darba piederumus: traukus, materilus, mrierces, vielas u. c.;

norda mrieru izmantoanas diapazonu un iedaas vrtbu;

paskaidro to atbilstbu lielumu un (vai) pazmju noteikanai, kur nepiecieams. Darba piederumu uzskaitjums ir darba plnoanas sastvdaa. Darba piederumi un vielas

jizvlas reli pieejami. Uzskaita darb visus hipotzes prbaudei nepiecieamos traukus, instrumentus un iekrtas. Jbt uzskaittm vism iercm un traukiem, kas nepiecieami neatkarg, atkarg un fiksto lielumu mranai. Bioloij jnosauc ar ptjuma objekti, piemram, organismi vai to daas.

T k laboratorijas darb paredz lietot tikai droas darba metodes, tad norda nepiecieams papildu drobas ierces, piemram, laboratorijas halts, piemroti apavi ra nodarbbai, gumijas pakljs elektrostatisks pardbas izptei, sples menes turanai.

Izvlas piemrotus darba piederumus. Mrinstrumentiem norda mrapjomu un iedaas vrtbu. Traukiem, kuri nav paredzti mrjumu veikanai, bet dumu pagatavoanai, pietiek nordt tilpumu. Iekrtm un traukiem, kuriem iespjams dads lietojums, paskaidro izmantoanas veidu.

Ja iekrtas vai trauku lietoana ir viennozmga, ts lietojumu var nepaskaidrot. Lietojums jnorda tad, ja iekrtm vai piederumiem tas nav viennozmgs.

Dergs piemrs: krna dens, 250 ml, istabas temperatra; ldzstrvas amprmetrs, 2 A; baterija AA, 1,5 V; mrlenta, 2 m; spirta termometrs, 100 oC.

Dergs piemrs: 50 g maizes rauga; 50 g prtikas cukura; 2 vrglzes (200 ml) dumu pagatavoanai; 9 menes (25 ml) elpoanas intensittes novroanai; mrcilindrs (100 ml 1 ml); spirta termometrs (100 oC 1 oC); svari (500 g 1 g); linels (15 cm 0,1 cm).

Piemri, kuri juzlabo 1. piemrs. dens, amprmetrs, baterija, linels, termometrs. 2. piemrs.

3. piemrs. boli, vrglze, svari, rve, mrcilindrs, marle.

10

Darba piederumu nebtiskus faktorus nenorda. Piemram, ja baterijas izmrs nav nozmgs, tad nenorda, ka izmantos AA bateriju, bet norda tikai spriegumu 1,5 V.

Darba piederumu uzskait ir atirbas dados mcbu priekmetos. Tomr gan fizik, gan bioloij, gan mij darba piederumiem un vielm bez nosaukuma norda vl ar papildu informciju. mijas laboratorijas darbos jnorda dumu koncentrcija, trauku tilpums un svaru precizitte.

Piemram, mijas laboratorijas darb Ogderau un hidroksilatvasinjumu un karbonilatvasinjumu pierdana skolnam nepiecieamie darba piederumi un vielas ir: 0,1 M FeCl3 dums, 0,1 M CuSO4 dums, 0,1 M NaOH dums, 2% AgNO3 dums, 3% amonjaka dums den, vara stieplte, spirta lampia, pilinm pipete, pincete, 4 menes, numurta mene ar vielas dumu, meu statvs.

Bioloij laboratorijas darb bolu iru saldzinana nordti darba piederumi un vielas: skalpelis, elektroniskie svari (precizitte 0,1 g), vrglze (500 ml graduta pa 10 ml), Petri plates, mrcilindrs (100 ml), plastmasas rve, marle, stikla irbuli, filtrpaprs u. c.

Mrieru iedaas vrtba jnorda, lai datu tabul btu iespjams uzrakstt mrjuma absolto kdu.

Lai noteiktu, vai darba piederumi ir pareizi uzrakstti, var atbildt uz jautjumiem. Ja uz visiem jautjumiem atbilde ir j, tad rezultts ir labs.

Vai ir nosaukti visi nepiecieamie piederumi neatkarg, atkarg un fiksto lielumu mranai? J, n.

Vai tie ir atbilstoi plnotajiem mrjumiem? J, n.

Vai ir nordti mrieru raksturojoie lielumi? J, n.

Vai ir nordts iekrtu, trauku un citu piederumu lietojums (kur nepiecieams)? J, n. P2.6. Darba gaita

aj sol skolns plno darbbu secbu, lai savktu dergus pierdjumus: norda, k mains un mrs neatkargo lielumu; apraksta, k mrs atkargo lielumu; apraksta, k nodroins nemaingu fiksto lielumu; apraksta, cik reizes veiks atkrtotus mrjumus; ja nepiecieams, norda, kdiem drobas noteikumiem pievrss uzmanbu.

Jau plnojot darbu, svargi saprast, vai bs iespjams ptt problmu un prbaudt hipotzi ar skol pieejamm iercm, vai ir pietiekami daudz laika. Darba gaitu apraksta t, ka to var saprast un atkrtot citi skolni (ptnieki). Vajadzbas gadjum zm eksperimentu paskaidrojous attlus, iekrtu attlus, elektrisko slgumu shmas u. tml. Skolns var izmantot fotogrfijas.

Paredz lietot tikai droas darba metodes. Plno lietot tikai videi draudzgas metodes, piemram, paredz izlietoto misko vielu savkanu, atbilstou dzvo organismu izvli, saudzgu darbbu ra nodarbbu laik, normm atbilstou troku, gaismas un skaas vrtbas utt.

Ptnieciskajam laboratorijas darbam nepiecieams atbilstos aprkojums. Ja nav iespjams izmantot piemrotu aprkojumu pierdjumu ieganai, tad var domt par citiem piemrotkiem pierdjumu avotiem, k, izmantojot datorsimulcijas, meklt datus internet u. c.

Piemrs no fizikas centralizt eksmena, kur skolniem bija jplno eksperiments. Uzdevums skolniem. Izplnojiet eksperimentu: k Saules staru leis starp krtoo staru un

pieskares plakni Zemes virsmai stara krianas punkt ietekm nas garumu uz Zemes virsmas! Skolna darba piemrs. Hipotze (piemums): ja palielins staru krianas leis, tad palielins ar

nas garums uz Zemes virsmas. Darba gaita. Zmjum pardiet ar ieru izvietojumu eksperiment.

11

1. Nostiprina (novieto) stienti uz balta papra t, lai tas ar papru veidotu 90o lielu lei. 2. Kvlspuldzi iestiprina statv un novieto statvu t, lai spuldze atrastos tiei virs stiena,

proti, t, lai krtoie stari ar stienti veidotu nulle grdu lei. 3. Novieto spuldzi t, lai tas ar stienti veidotu 15o lielu lei. 4. Nolasa (izmra) nas garumu no stiena pamatnes ldz nas beigm. 5. Novieto spuldzi 30o le un atkrto, un t veic o funkciju ik pc 15o, ldz tam brdim, kamr

gaismas stari iet perpendikulri stientim jeb veido ar to 90o lielu lei. Darba gaitas plnojum skolns ir ietvris loiskus sous, neatkargo, atkargo lielumu maiu un

noteikanu, fiksto lielumu, k ar minjumu atkrtoanu pie dadiem staru krianas leiem. Lai noteiktu, vai darba gaita ir izplnota, var atbildt uz jautjumiem. Ja uz visiem jautjumiem

atbilde ir j, tad rezultts ir labs.

Vai darba gaitas aprakst ir ietverti loiski un secgi soi? J, n.

Vai ir aprakstts, ka maina un mra neatkargo un atkargo lielumu un k nodroina nemaingu fiksto lielumu? J, n.

Vai ir aprakstts, cik reizes veic atkrtotus mrjumus? J, n.

Vai darba gaita ir aprakstta t, ka to var saprast un atkrtot citi skolni (ptnieki)? J, n.

Vai vajadzbas gadjum ir zmti paskaidrojoi attli, elektrisko slgumu des u. tml.? J, n.

Vai ir paredzts lietot tikai droas darba metodes? J, n. P3.7. Datu reistrcijas veida izvle

aj sol skolns izvlas piemrotko datu reistranas veidu (tabulu, zmjumu vai citu), sagatavo tabulu vai zmjumu datu reistranai.

Tabulas datu reistranai izvlas visos priekmetos. Bioloij var izmantot ar zmjumus. Fizik un mij tabulas var atirties to nosaka o mcbu priekmetu specifika. Piemram, mij tabul raksta eksperiment iegtos skaitliskos datus (piemram, pH vrtbas), novrojumus (piemram, misko reakciju pazmes). Bioloij tabuls bez lielumiem pards ar pazmes (piemram, skbums, saldums).

Ja datu reistranai izvlta tabula, tad veido horizontls un vertikls ailes. Katrai tabulas kolonnai veido atbilstou nosaukumu (ieraksta lieluma nosaukumu vai apzmjumu) ieraksta taj

12

neatkarg un atkarg lieluma apzmjumus un mrvienbas. Zmjumiem, fotogrfijm, shmm vai tabulm raksta nosaukumu vai numerciju.

Mrvienbas pieraksta blakus lieluma apzmjumam vai nosaukumam, atdalot tos ar komatu. Mrvienbas neraksta pie katra mrjuma. Lai nebtu jveido atsevii cita tabula un visi mrjumi un rezultti btu vienuviet un btu viegli prskatmi, tabul ietver ar aprint fizikl lieluma nosaukumu un mrvienbas. Tabul var ietvert ar ailes fiksto lielumu reistranai.

Visprgs piemrs Tabulas nosaukums

Neatkarg lieluma nosaukums, mrvienba

Atkarg lieluma nosaukums, mrvienba Atkarg lieluma vidj vrtba, mrvienba 1. minjums 2. minjums 3. minjums

Mazk vrtba Vrtba 1 a Vrtba 1 b Vrtba 1 c Vidj vrtba 1

...

...

...

Lielk vrtba

Piemrs bioloij bolu sulas tilpums un blvums atkarb no bolu irnes

irne bola nr. bola tilpums, ml

bola masa, g

bola blvums, g/ml

Vidjais bolu blvums, g/ml

Sulas spieanai izmantot bola masa, ml

bola sulas tilpums, ml

Vidjais bolu sulas tilpums, g/ml

Iedznu 1.

2.

3.

Forele 1.

2.

3.

Noris 1.

2.

3.

Lai noteiktu, vai datu reistranas veids ir pareizi izvlts, var atbildt uz jautjumiem. Ja uz

visiem jautjumiem atbilde ir j, tad rezultts ir labs.

Vai ir izvlts datu reistranas veids? J, n.

Vai grafikam (tabulai) ir atbilstos nosaukums? J, n.

Vai datu tabul ir ierakstts neatkarg un atkarg lieluma apzmjumus un mrvienbas? J, n.

P3.8. Datu reistrana

aj sol skolns: patstvgi un uzskatmi 7. sol izveidotaj tabul vai zmjum ieraksta iegtos kvalitatvos

un kvantitatvos mrjumos iegtos (primros) datus; ja nepiecieams, pieraksta ar fiksto lielumu datus, piemram, pieraksta gaisa temperatru

vai mikroskopa palielinjumu; pc skolotja nordjuma tieaj mrjum fiks lieluma absolto kdu.

aj sol oti svargi ir reistrt datu faktisko vrtbu tabul vai zmjum. Neatkargo lielumu

pieraksta augo vai dilsto secb. Novrojumos vrdiski apraksta novrojamo objektu, procesu vai rezulttu.

13

Tieaj mran mrskaitli iegst, nolasot mrierces rdjumu. Piemram, atsperes garumu var izmrt ar linelu, laiku ar hronometru, vides skbumu ar pH metru, gaismas intensitti ar gaismas sensoru. Piemram, bola masu nosver ar svariem, tilpumu nosaka, iegremdjot vrglz ar deni un nolasot izspiest dens tilpumu.

Netieaj mran mrskaitli iegst aprinos, izmantojot formulu, bet formul ietilpstoo lielumu mrskaitus iegst tieaj mran. Piemram, lai noteiktu kuba tilpumu, izmanto formulu V = a3, a kuba autnes garums. Garumu izmra tiei, bet tilpumu aprina. Piemram, bola blvumu aprina, izmantojot formulu = m/V.

Kuba tilpumu var noteikt ar tieaj mran, iegremdjot kubu mrcilindr, kur pieliets pilns ar deni. aj gadjum tieaj mran nosaka no mrcilindra izliju dens tilpumu, kas ir viends ar kuba tilpumu.

Kvantitatvos datus pieraksta ar mrjumiem atbilstoo zmgo ciparu skaitu un saskao ciparu skaitu katr kolon. Zmgo ciparu skaitam ir jatbilst mrierces vai mrjumiem izmantot trauka iedaas vrtbai. Pie skaitiem mrvienbas neraksta, jo ts ir pie lielumu nosaukumiem.

1. piemrs. Laboratorijas darb Aprina formulas prbaude, veicot eksperimentu, skolns periodu T pierakstjis ar atirgu ciparu skaitu.

m, g N t, s T, s T , 1/s

0 10 0,0 0,00 0,0

50 10 4,0 0,4 7,1

100 10 5,6 0,56 10,0

150 10 6,7 0,67 12,2

200 10 7,6 0,76 14,1

250 10 8,4 0,84 15,8

Pareizi btu ar periodam nordt, ka tas visos mrjumos aprints ar precizitti ldz sekundes simtdam.

2. piemrs. bolu sulas tilpums un blvums atkarb no bolu irnes

irne bola nr. bola tilpums, ml 1

bola masa, g 0,1

bola blvums, g/ml

Vidjais bolu blvums, g/ml

Sulas spieanai izmantot bola masa, ml

bola sulas tilpums, ml 1

Vidjais bolu sulas tilpums, g/ml

Iedznu 1. 340 119,5 0,35 0,33 80 33 29

2. 310 100,7 0,33 80 29

3. 315 100,0 0,32 80 25

Forele 1. 360 132,0 0,37 0,37 80 23 25

2. 340 127,1 0,37 80 25

3. 325 120,5 0,37 80 26

Noris 1. 330 113,5 0,34 0,35 80 27 27

2. 320 114,4 0,36 80 25

3. 315 112,3 0,36 80 23

Dakrt skolni nereistr tabul pamatdatus, bet to vidjs vrtbas. Tas nav pareizi, jbt

reistrtiem visiem mrjumos iegtajiem datiem. Novrtjot, k skolni reistr datus, jpievr uzmanba, lai reistrtie dati btu ticami un

atbilstu relajai situcijai. Piemram: darb bolu iru saldzinana skolns norda, ka sulas spieanai izmanto 20 g bola, bet izspiests sulas tilpums ir 25 ml (tas nav iespjams); darb Rauga elpoanu ietekmjoie faktori skolns men ar tilpumu 25 ml ir ieljis 20 ml cukura un rauga dumu maisjumu, bet ogleka dioksda putu staba augstums ir 15 ml (tas nav iespjams).

Ja veiktaj darb ir btiski fikstie lielumi, reistrjot datus, jreistr ar tie. To var veikt datu reistranai iekrtotaj tabul, atsevii blakus tabulai vai darba skum pie lielumu uzskaitjuma.

14

Fiziklos lielumus nav iespjams izmrt pilngi preczi. Mrjumu kdu novrtanu galvenokrt apgst, veicot fiziklos mrjumus. Ne vienmr laboratorijas darbos ir nepiecieams novrtt mrjumu kdas. Nepiecieambu novrtt mrjuma kdas konkrtaj darb nosaka skolotjs. Tomr kdu novrtana auj skolnam izdart argumenttu rezulttu analzi un darba izvrtanu. Ievrojot skolotja teikto, kvantitatvajiem lielumiem norda mrjuma absolto kdu un to saskao ar mrjumu datiem. Mrjumu kdas jebkur gadjum ir novrtjums, tpc to var veikt, izmantojot dadas metodes.

Mrjumu kdas pc to izcelsmes iedala trs grups: rupjs kdas, sistemtisks (korekcijas, mrinstrumenta, objekta kdas) un gadjuma kdas.

Rupja kda var rasties nepamantu mranas apstku izmaiu d (piemram, izmains elektriskajai dei pieliktais spriegums), mrjuma nepareizas izpildes, mrinstrumenta rdjuma nepareizas nolasanas, nolasjuma kdaina pieraksta un citu ldzgu iemeslu d. Parasti rezultti, kuri satur rupju kdu, ievrojami atiras no prjiem skaitliski, ja izdarta vairkkrtja dot lieluma vrtbas noteikana.

Par sistemtisku kdu sauc kopjs kdas komponenti, kas ir konstanta vai ar likumsakargi mains atkrtotos viena un t paa lieluma mrjumos. Tdu sistemtisku kdu, kuras daba ir zinma un vrtba pietiekami preczi nosakma, sauc par korekciju. Piemram, lai izlabotu novrojumu rezulttus, kas iegti ar mikrometru, ja uz t skalas skuma nolasjums (bez priekmeta) ir 0,02 mm, nevis 0,00, katram rezulttam jpieskaita korekcija k = 0,02 mm. Tdu sistemtisko kdu, kas saistta ar mrinstrumenta vai mraparta ierobeotu precizitti, sauc par mrinstrumenta kdu. Ts vrtba un zme katr konkrtaj novrojum nav preczi zinma, tomr oti augsta (tuva vienam) ir varbtba, ka mrinstrumenta kda neprsniedz noteiktu vrtbu , ko sauc par mrinstrumenta pamatkdu. Ja mrinstrumenta pas nav nordta precizittes klase vai precizitte atbilsto lieluma mrvienbs, tad par mrinstrumenta pamatkdu pieem pusi no t skalas skks iedaas vrtbas. Piemram, ja skrves mikrometra skks iedaas vrtba ir 0,01 mm, tad = 0,005 mm. Tau nav nepareizi, ja skol par mrjuma kdu pieem mazks iedaas vrtbu.

Mrapartiem, piemram, multimetriem, ir pases dati, kuros nordtas relatvs kdas. No iem datiem aprina absolts kdas un pieraksta datu tabul.

Piemram, pases datos nordts, ka, mrot elektrisko spriegumu diapazon 20 V, relatv kda ir 1%. Tas nozm, ka mraparta absolt kda aj diapazon ir 20 V . 1% = 0,2 V.

Sistemtisko kdu, kas saistta ar kdu mrm objekta patnbu, sauc par objekta kdu. Piemram, nosakot dzelzs blvumu, ir izmrta masa un tilpums ermenim, kura iekien ir dobums, bet par t eksistenci nav zinms, td iegtais rezultts ir kdains. No das kdas var izvairties, lietojot citu mranas metodi. Vartu, piemram, ermeni sadalt sks drumsls un drumslu kopjo tilpumu noteikt, izmantojot mrcilindru ar idrumu. Ttad, lai novrstu objekta kdas, jizvlas cita mranas metodika.

Par gadjuma kdu sauc kopjs kdas sastvdau, kuras daudzie cloi nav zinmi, bet, vairkkrt atkrtojot mrjumus, mains kdas skaitlisk vrtba un zme. Gadjuma kdas nav iespjams novrst, ts var tikai samazint un novrtt to lielumu.

Tabula. Prskats par kdu veidiem

Veids Piemrs Kdas novrtana Novrana

Rupj kda (mistake)

Rodas mrjumu nolasjumos prskatans d vai tad, ja mrjuma laik mains apstki.

Vislabk rupju kdu var redzt grafik.

Liela skaita mrjumu gadjum atmet lielko un mazko vrtbu.

Sistemtisk kda (error)

Mrinstrumentu nepilnbas (nav kalibrts mrinstruments). Mrinstrumenta kdas. Objekta kdas (nezinms

Ja mrinstrumenta pas nav uzrdta precizittes klase vai precizitte atbilsto lieluma mrvienbs, tad par mrinstrumenta pamatkdu

Kalibr mrinstrumentu. Pareizi nolasa (skatoties pret skalai).

15

tukums). Nepareiza mrana (nav emta vr berze, termometrs atrodas saules staros).

pieem pusi no t skalas skks iedaas vrtbas (RTU).

Atkrtota mrana nesamazina kdu. Lai novrstu objekta kdas, jizvlas cita mranas metodika.

Gadjuma kda (error)

Nelielas gaisa svrstbas, sprieguma svrstbas tkl, noapaoana.

Gadjuma kdu aprina no varbtbas teorijas, piemram vidj kvadrtisk kda.

Nevar novrst, var tikai samazint, veicot atkrtotu mranu.

Kdas vl iedala absoltajs un relatvajs. Mrjuma absolt kda x raksturo iespjamo mrjuma rezultta atirbu no patiess vrtbas.

To norda kop ar mrskaitli x : )( xx , mrvienba. Piemram, laika mrjumam ar hronometru

mrskaitlis un absolt kda pierakstma di: (7,6 0,1) s. Ja analogs mrierces skalas iedaas ir mazas, tad par absolto kdu pieem skks iedaas

vrtbu, bet, ja attlums starp skkajm iedam ir lielks, tad pusi no mazks iedaas vrtbas. Ja, atkrtojot mrjumus, iegst vienu un to pau mrskaitli, tad rezulttu pieraksta kop ar

absolto kdu. Ja, atkrtojot mrjumus, iegst dadus mrskaitus, tad par mrjumu rezulttu uzskata mrskaitu vidjo aritmtisko vrtbu.

Piemram, mrot diega garumu I ar linelu, kura mazk iedaa ir 1 mm, pieemot mrjuma absolto kdu pusi no skks iedaas vrtbas, iegst rezulttu 98,5 mm. Rezulttu pieraksta di: l = 98,5 mm 0,5 mm. Tas nozm, ka garuma paties vrtba ar lielu varbtbu atrodas intervl [98; 99] mm.

Relatvo kdu iegst aprinos, tpc par to vairk var izlast pie soa P3.9. apstrd datus. Sol P3.8. skolns neveic datu apstrdi, bet to dara P3.9. sol. Lai noteiktu, vai dati ir korekti reistrti, var atbildt uz jautjumiem. Ja uz visiem jautjumiem

atbilde ir j, tad rezultts ir labs.

Vai skolns ir reistrjis visus pamatdatus neatkarg lieluma vrtbas un tm atbilstos atkarg lieluma vrtbas? J, n.

Vai skolns ir reistrjis btiskos fikstos lielumus? J, n.

Vai iegtie kvalitatvie un kvantitatvie dati ir reistrti patstvgi un uzskatmi? J, n.

Vai ir pietiekami daudz datu? J, n.

Vai mrjumu dati ir reistrti, ievrojot precizitti? J, n. P3.9. Apstrd datus

aj sol skolns: ar viena aprina piemru parda aprinu gaitu; aprina vidjs vrtbas, kur tas bija nepiecieams; kvantitatvajiem datiem aprina katra lieluma relatvo kdu (ja to nordjis skolotjs); aprinos saskao mrvienbas; pieraksta gala rezulttu ar vism aprintajm kdm; atspoguo apstrdtos datus grafiski, kur tas nepiecieams.

Visu aprinu veikana uz papra aizem daudz laika un vietas, tpc laboratorijas darba protokol parda tikai viena aprina piemru. Taj norda, kuram minjumam aprini ir veikti. Ja veicami lielki aprini, nepiecieams izmantot kalkulatoru vai datoru.

Fizik mrjuma precizittes raksturoanai izmanto relatvo kdu r. Relatv kda ir mrjuma

absolts kdas attiecba x pret mran iegt fizikl lieluma skaitlisko vrtbu x. Parasti to izsaka

16

procentos: %100x

xr

. Piemram, laika mrjuma rezultts un absolt kda ir: (7,6 0,1) s. Relatvo

kdu aprina: %1%1006,7

1,0%100

t

tr .

Vairkkrt veiktu mrjumu precizitti novrt, izmantojot gadjuma novirzi vai standartnovirzi. Daudzos gadjumos relatvo kdu var aprint ar pc relatvo kdu saskaitanas metodes.

Digitlo mrapartu precizitte nordta mrinstrumenta pas, parasti k relatv kda. Analogajiem mrapartiem uz skalas nordta precizittes klase. Zinot un izvlto mrapjomu,

aprina absolto kdu

un relatvo kdu

Piemrs. Voltmetra mrapjoms 20 V, = 0,5, U1 = 8 V, U2 = 18 V. U =2 ,5 =0,1 V. Relatv

kda skalas skum ,

,25 un skalas beigs

,

,5 . Redzams, ka

mrjumu relatv kda var ievrojami atirties mrinstrumenta skalas skum un beigs. Grafiks ir nepiecieams, lai vizualiztu un novrttu hipotz prognozto likumsakarbu.

Piemram, k bola blvums ietekm no t izspiests sulas tilpumu; k veikto pietupienu skaits ietekm pulsu. Funkcijas grafiks ir lkne, kas attlo atkarg lieluma vai, pamatojoties uz t, aprinto lielumu atkarbu no neatkarg lieluma. Diagramma lielumu grafisks attls ar figrm (stabiiem, sektoriem utt.), kuru izmri vai laukumi ir proporcionli o lielumu vrtbm. Ja grafiks attlo viena lieluma izmaias laik vai atkarb no neatkarg lieluma, tad parasti tiek izmantots lniju grafiks. Piemram, k bola blvums ietekm izspiests sulas tilpumu. Ja grafiks attlo atsevius objektus raksturojous lielumus, atbilstoka ir stabiu diagramma. Piemram, k mains arterilais asinsspiediens fizisks slodzes ietekm dadiem skolniem.

Funkcijas grafiks vienmr attlo kdu funkcionlo sakarbu. Dabaszintns mris ir pc grafika noteikt, kda funkcionl sakarba ir iegta laboratorijas darb, vai izdart kdus secinjumus par procesu. Ja pc grafika nevar noteikt, kda ir taj atlikto lielumu funkcionl sakarba, tad var rkoties divjdi:

1) attlot funkcionlo atkarbu, izmantojot Excel funkcijas un uzdot datoram pierakstt grafika viendojumu;

2) izvlties neatkarg lieluma x viet uz horizontls ass atlikt vai nu x2, x vai citus, lai

grafika lnija vartu veidot taisni; 3) ja grafika lnija bs taisne, tad vars spriest par lielumu funkcionlo atkarbu.

Piemram, skolns ir ptjis plaku kondensatora kapacittes atkarbu no attluma starp kljumiem C = f(d). Darb staniola plksnes novietotas starp grmatas lapm (attlums d), kapacitte C mrta ar multimetru.

0

100

200

300

400

500

600

700

800

900

0 50 100 150 200 250

Kap

acit

te,

pF

Lappuu skaits

Kapacittes atkarba no attluma starp plksnm

17

Grafik iegt sakarba ir lkne, pc kuras nevar noteikt funkcionlo sakarbu. Tpc attlo

C = f(1/d).

d gadjum iegst taisni, kas auj secint, ka plaku kondensatora kapacitte ir apgriezti

proporcionla attlumam starp kljumiem. Ja nepiecieams, zm funkcijas grafikus, diagrammas vai veido attlus. Izvlas atbilstou grafika

vai zmjuma veidu, mrogu, lielumus, to apzmjumus un mrvienbas. Grafikus vai diagrammas zm uz rtiu vai milimetru papra vai izmanto datorprogrammu Excel (vlamais izmrs 10 cm x 10 cm). Grafikiem, diagrammm un attliem ir nosaukumi vai numercija. Nosaukum norda atkarg un neatkarg lieluma, starp kuriem tiek meklta sakarba, nosaukumu. Grafikos neatkargo lielumu attlo uz horizontls jeb x ass, bet atkargo lielumu uz vertikls jeb y ass. Pie katras ass pieraksta lieluma nosaukumu vai apzmjumu un mrvienbu. Punktus pie asm atliek vienmrgi. Grafiks var neskties no nulles.

Nereti skolni grafikos atspoguo neapstrdtus datus, nevis to savstarpjo atkarbu. Piemrs nepilngai datu apstrdei

Piemrs pareizai datu apstrdei

0

100

200

300

400

500

600

700

800

900

0,000 0,005 0,010 0,015 0,020 0,025 0,030 0,035 0,040 0,045

C, p

F

1/d, 1/lpp

Kapacittes atkarba no attluma apgriezts vrtbas

16% 18%

33%

0%

10%

20%

30%

40%

Antajs Beloruskojemainovoje

Auksis

Sulas tilpuma grafiks

0,836

0,875

0,884

0,800

0,820

0,840

0,860

0,880

0,900

Antajs Beloruskojemainovoje

Auksis

Blvuma grafiks 22

24

26

28

30

0,33 0,35 0,37

Izsp

iest

s s

ula

s ti

lpu

ms,

ml

bola blvums g/ml

Izspiests sulas tilpums atkarb no bola blvuma

18

Novrtjot, k skolni veikui datu apstrdi, jpievr uzmanba, lai grafik atspoguotie dati atbilst veiktajiem mrjumiem. Piemram, skolni ir reistrjui atsevius ogleka dioksda koncentrcijas mrjumus eksperimenta beigs, bet grafik ir pardtas trs lnijas, kas atspoguo ogleka dioksda izmaias eksperimenta laik.

emot vr skolotja nordjumus, atsevios gadjumos grafikos ap katru grafika punktu norda lielumu absolto kdu, izmantojot kdu taisnstri, ja mrogs to atauj. Lkni (taisni) velk caur kdu laukumiem (vai nogrieiem) pc iespjas tuvk eksperimentlajiem punktiem. Turklt lknei jbt gludai, bez lzumiem, ja tiem nav papildu eksperimentlo pierdjumu. Biei, lai veidotu kvantitatvu sakarbu, nosaka gradientu.

Ar datoru zmts grafiks nedod tiesbas saemt augstku atzmi, nek par grafiku, kas zmts ar roku. Datoru var izmantot, lai aprintu rezulttu un vidjs vrtbas, attlotu kdu etrstrus, uzzmtu lniju grafiku, pievienotu labko grafika lniju, pardtu lnijas viendojumu u. c.

Rezultta noapaoana Praktiski visi aprini laboratorijas darbos tiek veikti, izmantojot aptuvenus skaitus. Aprinu

precizitte jsaskao ar mrjumu precizitti. Veicot aritmtiskas darbbas un pierakstot rezulttu, visi mrskaiti ir jnoapao ldz vajadzgs iras vienbai un jraksta pareizais zmgo ciparu skaits. Pc vienoans skaita cipars ir ticams, ja t kda neprsniedz im ciparam atbilstos iras vrtbu. Savukrt, par skaita zmgajiem cipariem sauc visus ticamos ciparus, izemot nulles skaita skum. Aptuvenajos skaitos zmgie cipari norda ar skaita precizitti.

Piemram, mrjum iegto skaitli pieraksta 4,38, tad visi cipari ldz otrajam ciparam aiz komata ir preczi, bet pieraksts 4,3800 nozm, ka preczs ir ar treais un ceturtais cipars aiz komata. Ja saskaita vai atem vairkus aptuvenus skaitus, tad rezultt atstj tik decimlciparu, cik to ir skaitl ar vismazko decimlciparu skaitu. Piemram, 5,25 4,2829 5,25 4,28 0,97.

Reizinot un dalot aptuvenus skaitus, rezultt atstj tik zmgo ciparu, cik to ir skaitlim ar vismazko zmgo ciparu skaitu. Piemram, 2,732 2,8 7,65 7,7.

Novrtjot mrjuma galgo rezulttu, jem vr ds likums: vispirms jnoapao kda, tikai pc tam rezultts ldz tai paai ciparu irai, kda ir atstta kdai. Pierakstot gala rezulttu laboratorijas darb, pieemts vidjais noapaojuma veids atstjot kdai 2 zmgos ciparus un pc tam atbilstoi apaojot rezulttu ldz tai paai irai. Piemram,

x = 99,32 0,22. Ja kdai atstj vienu zmgo ciparu, tad ar rezulttu noapao ldz tai paai irai. Piemram, x = 42 2. Lai noteiktu, vai dati ir pareizi apstrdti, var atbildt uz jautjumiem. Ja uz visiem jautjumiem

atbilde ir j, tad rezultts ir labs.

Vai ir aprintas vidjs vrtbas (ja tas ir nepiecieams)? J, n.

Vai ar vienu piemru ir pardta aprinu gaita? J, n.

Vai rezulttu pasnieganai izvlts atbilstoa grafika veids, mrogs, lielumi un mrvienbas? J, n.

Vai asis sadaltas vienmrgi? J, n.

Vai neatkargais lielums ir atlikts uz horizontls ass un atkargais lielums uz vertikls? J, n.

Vai grafiks ir zmts uz rtiu vai milimetru papra? J, n.

Vai grafika lnija atbilst datiem? J, n.

Vai grafiks atspoguo ptto likumsakarbu (apstrdtus datus, nevis pamatdatus)? J, n. P4.10. Rezulttu analze

aj sol skolns: analiz, vai ir iegts pietiekami daudz datu, lai novrttu hipotzi; izvrt iegto rezulttu atbilstbu izvirzts hipotzes apstiprinanai vai nolieganai;

19

saldzina iegtos rezulttus dados minjumos vai ar izzias avotiem; analiz iegtos rezulttus, izmanto grafikus, diagrammas un zmjumus. Rezulttu analze ir

pieemama pat tad, ja dati ir pretrun ar pieemtajm teorijm; ja savu iegto rezulttu saldzina ar informcijas avotos esoajiem datiem, tad norda avota

nosaukumu un lappusi. Veicot rezulttu analzi, skolni norda konkrtus skaitus un apraksta iegto likumsakarbu.

Analz lieto dabaszintu un matemtikas jdzienus, simbolus un valodu. Nereti, analizjot rezulttus, skolni konstatjoi apraksta iegtos datus, bet neveic to analzi.

Analze ir pilnga tad, ja taj ir aprakstta un izvrtta iegt likumsakarba. Nepilngas rezulttu analzes piemrs. Mens, kurs cukura masas daa dum ir 1%, vidjais

izdalt ogleka dioksda stabia augstums ir 10 mm. Mens, kurs cukura masas daa dum ir 5% un 10%, vidjais izdalt ogleka dioksda stabia augstums attiecgi ir 17 mm un 22 mm.

Pareizs piemrs. Mens, kurs cukura masas daa dum ir 1%, vidjais izdalt ogleka dioksda stabia augstums ir 10 mm. Mens, kurs cukura masas daa dum ir 5% un 10%, vidjais izdalt ogleka dioksda stabia augstums attiecgi ir 17 mm un 22 mm. Iegtie rezultti atbilst literatras avotos apraksttajai likumsakarbai, ka, palielinot substrta koncentrciju (aj gadjum cukura masas dau) dum, palielins vielmaias reakciju intensitte un reakcijas produkta (aj gadjum ogleka dioksda) daudzums.

Lai noteiktu, vai rezultti ir izanalizti, var atbildt uz jautjumiem. Ja uz visiem jautjumiem atbilde ir j, tad rezultts ir labs.

Vai rezulttu analze atbilst iegtajiem (apstrdtajiem) datiem? J, n.

Vai rezulttu analze veikta, pamatojoties uz iegtajiem (apstrdtajiem) datiem? J, n.

Vai rezulttos ir aprakstta un novrtta iegt likumsakarba? J, n.

Vai rezultti ir saldzinti ar izzias avotos dotajiem datiem? J, n.

Vai ir izvrtta rezultta ticamba? J, n.

Vai ir vrtta mrjumu kda (ja tas ir nepiecieams)? J, n. P4.11. Eksperimenta izvrtana

aj sol skolns: izvrt rezulttu ticambu un precizitti; pc skolotja nordjuma analiz kdu iespjamos clous: rupjs, sistemtisks

(korekcijas, mrinstrumenta, objekta kdas) vai gadjuma kdas; apraksta un novrt ne tikai eksperimenta nepilnbas, bet ar, cik nozmgas ir nepilnbas, cik

lielu ietekmi ts atstj uz rezulttu; novrt, kura lieluma noteikana ienes lielko relatvo kdu; ierosina uzlabojumus eksperiment un tlko ptjumu iespjas; ja iespjams, rezulttus saista ar to izmantoanas iespjm sadzv, tehnik u. c.

Izsaka spriedumus par mrjumu precizitti un rezulttu ticambu, nosaka, kura lieluma mrjums ierobeo mrjumu precizitti. Izvrt eksperimentl darba pozitvos aspektus un nepilnbas un formul prieklikumus tlkai problmas izptei.

aj sol skolni analiz eksperimenta nepilnbas un izsaka ierosinjumus t uzlaboanai. Piemram, vrt izvlts darba gaitas piemrotbu ptjuma veikanai, izsaka prieklikumus darba gaitas uzlaboanai, lai iegtu preczkus rezulttus un padartu eksperimentus drokus. Izsaka savus vrtjumus, vai nepiecieami papildu mrjumi; ja ir nepiecieami, tad kdi un cik daudz. Iespjams, ka nepiecieams korit darba gaitu. Skolni vrt, vai nepiecieams papildu aprkojums, piemram, mrierces ar citiem diapazoniem. Ja ir nepiecieams, tad kds un k to labk vartu izmantot. Iespjams, ka nepiecieams preczk fikst konstantos lielumus.

Pareizs piemrs. LD bolu iru saldzinana. Saldzinot, k bolu blvums ietekm no tiem izspiests sulas tilpumu, bolu sula tika izspiesta no viena bola, nosverot 50 g bola. Spieot sulu, daa sarvt bola masas palika uz trauka malm un marl, tpc bija iespjami sulas zudumi. Sulgums dadiem vienas irnes boliem var atirties, tpc ieteicams sulu izspiest no vairkiem boliem,

20

piemram, trim, un aprint vidjo sulas tilpumu. Lai samazintu sulas zudumu, vajadztu emt lielku bola masu, no kuras spie sulu vismaz 100 g.

Nereti skolni novrt nepilnbas, bet nenorda konkrtus ieteikumus to novranai. Piemram, sulas tilpuma mranai izmantojam mrcilindra iedaas vrtba bija 10 ml, tpc nevarja preczi izmrt tilpumu. Vajadztu preczku mrierci (kdu?).

Dakrt skolni iesaka nerelus uzlabojumus, kas neatbilst laboratorijas darba iespjm. Piemram. LD Fizisks slodzes ietekme uz asinsrites rdtjiem. Lai pilnvrtgi novrttu fizisks slodzes ietekmi uz asinsrites rdtjiem, tika pttas trs skolnu pulsa izmaias. Lai preczk izvrttu fizisks slodzes ietekmi, vajadztu saldzint pulsa izmaias vismaz 50 skolniem.

Piemri, kas eksperimenta izvrtjum neiegst punktus:

ms eksperimentu veicm labi;

man patika veikt eksperimentu;

ja btu vairk laika, es eksperimentu veiktu labk;

man pietrkst laika;

ar labkm iercm es eksperimentu veiktu labk;

msu rezultti ir spdoi. Ms nevarjm neko veikt labk. Tdam izvrtjumam, kuru skolns var veikt pirms eksperimenta veikanas, nav nekdas vrtbas! Lai noteiktu, vai eksperiments ir izvrtts, var atbildt uz jautjumiem. Ja uz visiem jautjumiem

atbilde ir j, tad rezultts ir labs.

Vai ir izvrtti eksperimenta trkumi un ierobeojumi? J, n.

Vai ir izteikti realizjami prieklikumi eksperimenta uzlaboanai? J, n.

Vai ir analizti mrjumu kdu cloi (ja tas ir nepiecieams)? J, n.

Vai izvrtjums balsts uz iegtajiem datiem? P4.12. Secinjumi

aj sol skolns: formul secinjumus atbilstoi ptmajai problmai un iegtajiem rezulttiem; apstiprina vai noraida hipotzi; ja nepiecieams, akcent rezulttu, kas nav saistts ar ptmo problmu; ja iespjams, izsaka idejas par turpmko ptjumu iespjamajiem virzieniem.

Savos secinjumos skolns izsaka spriedumus, pamatojoties uz vrojumiem, eksperimentiem, faktiem, atzinumiem u. c.

Lai noteiktu, vai secinjumi ir pareizi uzrakstti, var atbildt uz jautjumiem. Ja uz visiem jautjumiem atbilde ir j, tad rezultts ir labs.

Vai secinjumi formulti atbilstoi ptmajai problmai un iegtajiem rezulttiem? J, n.

Vai secinjumos ir novrtta hipotzes atbilstba iegtajiem rezulttiem? J, n.

Vai secinjumi atbilst darb iegtajiem rezulttiem? J, n.

Izmantotie informcijas avoti

Namsone, D. Dabaszintnes skol atbilstoi laikam. Lielvrds, 2010.

Projekts "Mcbu satura izstrde un skolotju tlkizgltba dabaszintu, matemtikas un tehnoloijas priekmetos." ISEC, 2008. Materili pieejami DZM mjaslap.

Noteikumi par valsts visprjs vidjs izgltbas standartu un visprjs vidjs izgltbas mcbu priekmetu standartiem. Ministru kabineta 2008.gada 2.septembra noteikumi Nr.715.

Obligt mcbu satura apguves prasbu indikatori dabaszintu mcbu priekmetos un matemtik. Materili pieejami VISC mjaslap.

Ptniecisks darbbas vrtana dabaszintu mcbu priekmetos. Metodiskais materils eksmena satura veidotjiem un vrttjiem. ISEC, 2009.

Vienkrie mrjumi. RTU praktikuma materili (par kdm un precizitti).

21

Mrjumu rezulttu matemtisks apstrdes pamati. RTU praktikuma materili (par kdm un precizitti).

I.Klotia. Ievads kdu teorij. Rgas tehnisk koleda. (Tie un netie mrana. Mrjumu kdas. Rezulttu grafisk attloana).

22

2. Laboratorijas darba vrtanas kritriji

I. Eksperimentlo prasmju vrtanas kritriji (veic skolotjs, novrojot skolnu darbbu)

Lmenis 1. Darba plna ievroana 2. Darba piederumu un vielu lietoana

3. Iekj krtba un droba*

Pilngs

Patstvgi un preczi seko savam izstrdtajam vai dotajam darba gaitas aprakstam 2 punkti.

Patstvgi un pareizi lieto darba piederumus un (vai) vielas 2 punkti.

Ievro iekjs krtbas un drobas noteikumus mcbu kabinet 2 punkti.

Dajs Seko darba gaitas aprakstam ar nelielu skolotja paldzbu 1 punkts.

Lieto darba piederumus un (vai) vielas ar nelielu skolotja paldzbu 1 punkts.

Prsvar ievro iekjs krtbas un drobas noteikumus mcbu kabinet 1 punkts.

Nav Nepiecieama skolotja paldzba visa darba laik 0 punkti.

Nepiecieama paldzba darba piederumu vai vielu lietoan visa darba laik 0 punkti.

Reti vai vispr nepievr uzmanbu drobas noteikumiem 0 punkti.

* Saska ar Ministru kabineta 2009. gada 24. novembra noteikumiem Nr. 1338 Krtba, kd nodroinma izgltojamo droba izgltbas iestds un to organiztajos paskumos prasbas veido:

iekjie krtbas noteikumi izgltbas iestd;

drobas noteikumi mcbu kabinet;

drobas noteikumi, veicot praktiskos un laboratorijas darbus.

23

II. Darba apraksta vrtanas kritriji Ptms problmas izvirzana un darba plnoana

Lmenis 4. Ptm problma un lielumi

5. Darba piederumi un vielas 6. Darba gaita

Pilngs

Izvlas un grup eksperimentam atbilstous lielumus un (vai) pazmes. Formul ptmo problmu un (vai) hipotzi, ietverot lielumus vai pazmes 2 punkti.

Izvlas piemrotus darba piederumus un vielas, paskaidrojot to atbilstbu lielumu un (vai) pazmju noteikanai 2 punkti.

Apraksta darbbu secbu lielumu un (vai) pazmju noteikanai, izmantojot izvltos darba piederumus un vielas, lai iegtu pietiekamus un ticamus datus. Paredz drobas noteikumu ievroanu 2 punkti.

Dajs

Nepilngi formul ptmo problmu un (vai) hipotzi vai identific tikai daus atbilstous lielumus, pazmes 1 punkts.

Izvlas piemrotus darba piederumus un vielas, bet nepaskaidro to atbilstbu lielumu un (vai) pazmju noteikanai vai nepilngi izvlas darba piederumus, vielas un paskaidro to atbilstbu 1 punkts.

Nepilngi apraksta darbbu secbu pietiekamu un ticamu datu noteikanai, izmantojot izvltos darba piederumus, vielas vai neparedz drobas noteikumu ievroanu 1 punkts.

Nav

Neidentific ptmo problmu, hipotzi un netiek atrasti atbilstoi lielumi, pazmes 0 punkti.

Izvlas nepiemrotus darba piederumus un vielas vai izvli veic nepilngi un nepaskaidro to atbilstbu lielumu un (vai) pazmju noteikanai 0 punkti.

Uzraksta atsevius darba gaitas sous vai aprakstt darba gaita ir nepiemrota datu ieganai 0 punkti.

24

Datu ieguve, reistrana un apstrde

Lmenis 7. Datu reistrcijas veida izvle

8. Datu reistrana 9. Datu apstrde

Pilngs

Patstvgi izveido datu tabulu vai lieto citu reistrcijas veidu nepiecieamo lielumu, pazmju un novrojumu reistranai, paredz atbilstou nosaukumu, apzmjumus un to paskaidrojumus, mrvienbas 2 punkti.

Patstvgi un korekti tabul reistr lielumus, pazmes un novrojumu kvantitatvos un kvalitatvos datus. Attlos pieraksta nepiecieamos paskaidrojumus un ievro mrogu 2 punkti.

Preczi apstrd datus, izvloties piemrotus aprinu veidus un mrvienbas. Veido atbilstous grafikus, diagrammas 2 punkti.

Dajs

Izveidot datu tabula vai cits reistrcijas veids neietver visus nepiecieamos lielumus, pazmes, apzmjumus un to paskaidrojumus un mrvienbas 1 punkts.

Nepilngi vai nekorekti tabul reistr lielumus, pazmes un novrojumu kvantitatvos un kvalitatvos datus. Nepreczi veido attlus, nepilngi norda paskaidrojumus vai neievro mrogu 1 punkts.

Nepilngi izvlas datu apstrdes veidus, ar nelielm neprecizittm apstrd iegtos datus. Ar nelielm neprecizittm veido grafikus, diagrammas 1 punkts.

Nav Datu tabula nav izveidota vai izveidota oti nepilnga 0 punkti.

Reistr atseviu lielumu, pazmju kvantitatvos un kvalitatvos datus. Veido neatbilstous attlus 0 punkti.

Neveic datu apstrdi vai apstrd datus ar btiskm neprecizittm 0 punkti.

Datu un rezulttu analze un izvrtana

Lmenis 10. Rezulttu analze 11. Eksperimenta izvrtana 12. Secinjumi

Pilngs

Loiski un pamatoti analiz iegtos datus, saldzina ar informcijas avotiem 2 punkti.

Izvrt eksperimenta trkumus un ierobeojumus. Ierosina relus uzlabojumus par identifictajiem trkumiem un ierobeoju-miem 2 punkti.

Secinjumus preczi formul atbilstoi ptmajai prob-lmai un (vai) hipotzei un iegtajiem rezulttiem 2 punkti.

Dajs Datu analzi, saldzinjumu un novrtjumu veic nepilngi 1 punkts.

Konstat atsevius eksperimenta trkumus un ierobeojumus, bet novrtjums neseko vai tas ir nepilngs. Ierosina tikai virspusjus uzlabojumus 1 punkts.

Secinjumu formul, nepilngi saistot ar ptmo problmu un (vai) hipotzi un iegtajiem rezulttiem 1 punkts.

Nav Neveic datu analzi vai datus neatbilstoi interpret 0 punkti.

Norda nebtiskus eksperimenta trkumus vai ierobeojumus. Ierosina nerelus (nerealizjamus) uzlabojumus 0 punkti.

Nav secinjumu vai nesaista kop ar ptmo problmu un (vai) hipotzi un iegtajiem rezulttiem 0 punkti.

25

3. 2011./2012. mcbu gada centralizt eksmena bioloij, fizik un mij 4. daas eksaminjamo atbildes un vrtjums

2011./2012. mcbu gad skol veiktie laboratorijas darbi tika vrtti divas reizes vienu reizi

vrtja priekmeta skolotjs, kur mca attiecgo priekmetu, bet otru reizi skolotjs, kur pieteicies vrtt centralizto eksmenu skolnu darbus turpmk eksperts. Pirms vrtanas eksperti standartizcijas sanksm vienojs par katra soa vrtanu. Neviens eksperts nevrtja ts skolas darbus, kur vi pats mca. Gan skolotjs skol, gan eksperts vrtja pc vieniem un tiem paiem kritrijiem.

Diagramms sniegts skolas skolotja un ekspertu vrtjuma saldzinjums bioloij, fizik un mij.

0

0,5

1

1,5

2

2,5

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12

Pu

nkt

i

Uzdevuma soi

Bioloija 4.daa, skolas un eksperta vrtjuma saldzinjums

Skolas

Eksperta

,00

,50

1,00

1,50

2,00

2,50

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12

Pu

nkt

i

Uzdevuma soi

Fizika 4.daa, skolas un eksperta vrtjuma saldzinjums

Skolas

Eksperti

26

Saldzinot skolas skolotja un eksperta vrtjumu, redzam, ka vrtjumu atirba atsevios soos

ir ievrojama. Vrtjumu ietekm neprecza kritriju lietoana, darbi, kas tika atzti par neatbilstoiem tmai un citi iemesli.

Lai samazintu skolas un eksperta vrtjumu starpbu, var izmantot t saucamo iekjo standartizciju metodiskaj komisij skol vai metodiskaj apvienb novad skolotji vienojas, kdus darbus strds un k vrts.

Lai sniegtu atbalstu pedagogiem laboratorijas darbu kritriju izmantoan, no 2011./2012. mcbu gada centraliztaj eksmen iesniegtajiem laboratorijas darbiem atlasti skolnu darbu fragmenti (slprakst), dots eksperta vrtjums un komentrs par katru soli. Komentru sagatavoan izmantoti VISC izstrdtie laboratorijas darbu vrtanas kritriji.

Skolnu darbi, vrtjums un vrtjuma komentrs ir grupti pa priekmetiem. Skolnu darbu piemri ir datorsalikum, saglabjot oriinlo tekstu, tai skait stila kdas. Metodiskaj materil iekautos skolnu darbus nevar uzskatt par paraugiem, jo vrtanai izmantoti dadas kvalittes darbi.

,00

,50

1,00

1,50

2,00

2,50

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12

Pu

nkt

i

Uzdevuma soi

mija 4.daa, skolas un eksperta vrtjuma saldzinjums

Skolas

Eksperti

27

Bioloija

4. Ptm problma un lielumi

Ptm problma: K fitohormonu dums Vitamns ietekm upeu un krklu spraudeu apsakoanos, saldzinot ar dens dumu.

Hipotze: Ja upeu un krklu spraudeus apsako Vitamna dum, tad saku skaits un to garumi bs lielki, jo Vitamns veicina augu spraudeu apsakoanos.

Lielumi: Neatkargais fitohormonu dums Vitamns vai dens spraudeu apsakoanai; Atkargais spraudeu saku skaits un garums (mm); Fikstie apsakoanas laiks (7 dienas), telpas temperatra (20 oC).

Vrtjums 2 punkti, hipotze atbilst ptmajai problmai; ptmaj problm nav nosaukti atkargie lielumi,

bet tie ir nosaukti hipotz un lielumu uzskaitjum.

Ptm problma: K mains cilvka arterilais asinsspiediens atkarb no slodzes veida statisks vai dinamisks slodzes?

Hipotze: Palielinot fizisks slodzes intensitti pietupienu skaitu , palielinsies arterilais asinsspiediens.

Lielumi: Neatkargais pietupienu skaits; Atkargais arterilais asinsspiediens.

Vrtjums 1 punkts, hipotze neatbilst ptmajai problmai; ptm problma paredz ptt vienu likumsakarbu,

bet hipotze citu, tau turpmk darba gaita atbilst hipotz prognozts likumsakarbas prbaudanai.

Ptm problma: K mainsies iztvaikot dens daudzums augam dads temperatrs? Hipotze: Ja telpas temperatra bs augstka, tad iztvaikoju dens daudzums bs lielks. Lielumi: Neatkargais temperatra

1) ledusskap (2 oC) 2) klas uz galda (16 C) 3) klas uz palodzes (20 oC)

Atkargais iztvaikoju dens daudzums. Vrtjums 1 punkts,

gan hipotz, gan lielumu uzskaitjum nav nosaukts konkrts, mrms atkargais lielums dens tilpums.

Hipotze: Mainot dum esos minerlvielas, mainsies zira dgsta saknes un stumbra garums. Lielumi: Neatkargais minerlvielu sastvs dum; Atkargais asna un saknes garums.

Vrtjums 1 punkts, hipotze neparda neatkarg un atkarg lieluma savstarpjo atkarbu vai konkrtu izmaiu.

Ptm problma: K mains cilvka arterilais asinsspiediens, palielinot fizisks slodzes intensitti?

Vrtjums 1 punkts, nosauc tikai ptmo problmu, bet lielumus un hipotzi neizvirza.

28

Ptm problma: K cukura duma koncentrcija ietekm rauga elpoanas intensitti? Lielumi: Neatkargais cukura masas daa dum; Atkargais izdalt ogleka dioksda tilpums.

Vrtjums 1 punkts, hipotze nav nosaukta, bet korekti nosaukti lielumi.

Ptm problma: K dadas minerlvielas ietekm ziru dgstu auganu? Hipotze: Katra minerlviela ziru dgtspju ietekm dadi. Lielumi: Neatkargais minerlvielas dum; Atkargais ziru dgstu garums.

Vrtjums 0 punkti, hipotz nav prognozta lielumu (pazmju) maia.

Ptm problma: Vai dinamisks slodzes ietekm mains pulss un asinsspiediens? Hipotze: Palielinot fizisko slodzi, patrins pulss, un paaugstins asinsspiediens. Lielumi: Neatkargais fiziskais stvoklis; Atkargais pulss; Fikstie laiks.

Vrtjums 0 punkti, hipotz un lielumu uzskaitjum nav konkrti lielumi;

ptmaj problm nav korekti nodefinta ptt likumsakarba.

Ptm problma: K mains augu daudzveidba dados parauglaukumos? Hipotze: Augu daudzveidba bs maza. Atkargais lielums sugu skaits.

Vrtjums 0 punkti, hipotze neietver lielumus un neparedz to savstarpjo atkarbu;

nav identificts neatkargais lielums.

Hipotze: Jebkuras irnes bolu sula izspiesta ir saldka par neizspiestu sulu, kas atrodas bol.

Vrtjums 0 punkti, hipotzi nevar prbaudt eksperiment.

5. Darba piederumi un vielas

Darba piederumi un vielas: (LD bolu iru saldzinana) elektroniskie svari bolu svranai (500 0,1 g); 3 boli no katras irnes Antejs, Antonovka, Rudens svtrotais; nazis bolu grieanai; mrcilindrs (50 1 ml) sulas tilpuma noteikanai; marle sulas spieanai; rve bolu rvanai; vrglze (500 ml 10 ml) bola tilpuma noteikanai; dens bola tilpuma noteikanai ar iegremdanas metodi;

29

piltuve; bodia bola sarvanai.

Vrtjums 2 punkti, uzskaita visus piederumus, kas nepiecieami lielumu mranai, norda mrieru raksturlielumus,

paskaidro piederumu lietoanu.

Piederumi: (jau doti) meu statvs, 6 menes, mrcilindrs (25 1 ml), ea, vaska krti, (papildintie) 6 aronijas zarii, NaCl, svari nepiecieams NaCl masas noteikanai, krna dens iepildanai mens, pipete eas uzpilinanai; linels dens stabia starpbas izmranai.

Vrtjums 2 punkti, papildina darba lap dotos piederumus ar citiem, lielumu noteikanai nepiecieamiem

piederumiem.

Piederumi: 3 dadas irnes (no katras 3 boli), vrglze, blenderis, marle, dens, kalkulators, nazis, price.

Vrtjums 1 punkts, nosauc darba piederumus, kuri nepiecieami neatkarg, atkarg un fiksto

lielumu mranai, bet nenorda lietojumu, trauku tilpumu un mrapjomu tiem piederumiem, kuriem tas ir btiski.

Ptm problma: Kura bolu irne ir visatbilstok sulas ieganai? Hipotze: bolu sulas ieganai visatbilstok ir tsirnes boli, kuri ir vislielkie. Lielumi: Neatkargais bolu lielums (tilpums); Atkargais no viena bola izspiests sulas tilpums. Piederumi: 3 dadas iru boli (no katras 3 boli), vrglze (500 ml 10 ml), svari(500 0,1 g),

blenderis, marle, dens, nazis, mrcilindrs. Vrtjums 1 punkts,

nosauc ne tikai nepiecieamos piederumus, bet ar liekus.

Ptm problma: K mains cilvka arterilais asinsspiediens atkarb no slodzes veida statisks vai dinamisks slodzes?

Piederumi: asinsspiediena mrmais. Vrtjums 0 punkti,

neuzraksta piederumus, kuri nepiecieami slodzes veikanai (tlk pards darba gait), nenosauc konkrtu mrierci.

6. Darba gaita

Lielumi, pazmes: Neatkargais bolu irnes; Atkargie sulas tilpums, pH, sulas krsa, gara; Fikstie bola masa, no kuras izspie sulu. Darba gaita:

1. Uzmangi rkojoties, ar nazi nomizo bolu, attra no serdes. 2. Sablender bolu ar blenderi, ievrojot iekrtas lietoanas noteikumus. 3. Uz svariem Petri plat nosver 100 g sablenderto bolu. 4. Caur marli 200 ml liel vrglz izspie sulu no sablendertajiem boliem. 5. Izmantojot indikatora sloksntes nosaka bolu sulas pH. 6. Izmantojot 50 ml irci nosakm tilpumu iegtajai bolu sulai.

30

7. Nosaka izspiests sulas krsu un garu atbilstoi tlk dotajiem kritrijiem. 8. Veic eksperimentu atkrtoti ar vl diviem s irnes boliem. 9. Veic 1. 9. punktu ar prjm divm irnm.

Vrtjums 2 punkti, darba gaitas aprakst ir ietverti loiski un secgi soi;

uzraksta, k maina un mra neatkargo lielumu, k mra atkargo lielumu, k nodroina nemaingu fiksto lielumu,

cik reizes veic atkrtotus mrjumus; norda, kdiem drobas noteikumiem pievrss uzmanbu.

Lielumi: Neatkargais temperatra

1) ledusskap (2 oC), 2) klas uz galda (16 oC), 3) klas uz palodzes (20 oC).

Atkargais iztvaikoju dens daudzums. Fikstie: skotnjais dens tilpums vrglzes, eksperimenta ilgums 10 dienas. Darba gaita:

1) ar mrcilindru nomru 200 ml dens un piepildu trs vrglzes katr 60 ml; 2) katr vrglz ielieku istabas kavia lapas ar viendu vrismas laukumu un uzpilinu uz

virsmas 5 ml eas, lai dens no glzes neiztvaikotu; 3) novietoju vrglzes 3 dads temperatrs: ledusskap, kur ir 2 oC; klas uz galda, kur ir

vidji 16 oC; klas uz palodzes, kur ir vidji 20 oC; 4) atstju uz 10 dienm, lai vartu novrot, cik intensva bijusi transpircija.

Vrtjums 1 punkts,

prj darba gaita atbilst prasbm, bet neuzraksta, k konkrti mra atkargo lielumu.

Lielumi: Neatkargais slodzes veids (statisk vai dinamisk); Atkargais asinsspiediens un pulss; Fikstie: slodzes ilgums. Darba gaita:

1) ar sfigmomanometru izmru pulsu un asinsspiedienu pirms eksperimenta veikanas; 2) veicu pirmo eksperimentu prbaudu statisks slodzes ietekmi uz pulsu un asinspiedienu,

turot izstiepts roks hanteles 1 minti; 3) tlt pc slodzes veikana apsos un atbilstoi nordjumiem lietojot sfigmomanometru,

izmru pulsu un asinsspiedienu; 4) pc eksperimenta atpos 15 min; 5) veicu otro eksperimentu prbaudu dinamisks slodzes ietekmi uz pulsu un asinsspiedienu,

pietupjoties 15 reizes; 6) tlt pc slodzes veikanas apsos un, atbilstoi nordjumiem lietojot sfigmomanometru,

izmru pulsu un asinsspiedienu; 7) atkrtoju 1.7. darba gaitas soli ar diviem citiem skolniem.

Vrtjums 1 punkts, prj darba gaita atbilst prasbm, bet ir nepareizi plnots neatkarg lieluma mainanas veids

statisk slodze ir hanteles turana, bet dinamisk slodze ir pietupieni, tdjdi darba gaita daji atbilst ticamu datu ieganai.

Lielumi: Neatkargais slodzes veids (statisk vai dinamisk); Atkargais asinsspiediens un pulss.

31

Darba gaita: 1) izvirza hipotzi un ptmo problmu; 2) sagatavo tabulu datu reistranai; 3) izmra pulsu un asinsspiedienu pirms slodzes, fiks tabul; 4) veic statisks slodzes vingrinjumu, veic mrjumus, fiks tabul; 5) veic skrjienu (2 min, veic mrjumus, tos piefiks; 6) veic rezulttu analzi un izvirza secinjumus; 7) darba gait ievro drobas noteikumus.

Vrtjums 0 punkti, darba gaita ir oti nekonkrta nevajadzgi apraksta ptniecisks darbbas sous, nevis

eksperimenta gaitu; nav konkrti uzrakstts, k tiek veikta statisk slodze, kdus mrjumus veic pc slodzes; nav nordts, kdiem drobas noteikumiem jpievr uzmanba.

7. Datu reistranas veida izvle

Datu reistrana: Dadu iru bolus raksturojoie lielumi

Nr. p. k.

bola irne bola tilpums, ml

bola masa, g

bola blvums, g/cm3

Iegts sulas tilpums, ml

Iegts sulas tilpums no 1 cm3 bola, ml

1

Zarja

2

3

4

Belaruskoje

5

6

7

Kovaenkavskaja

8

9

Vrtjums 2 punkti,

izveido tabulu, kas satur neatkargo lielumu un atkargos lielumus; ieraksta lielumu nosaukumus un mrvienbas;

tabulas nosaukums ir visprgs, bet taj reistrtos datus preczi norda aiu nosaukumi; tabula ir prskatma.

Datu reistrana: bola svars atkarb no irnes

irne 1. bols (gr.)

2. bols (gr.)

3. bols (gr.)

Vidjais svars (gr.)

Kovaenskaja

Beloruskajamainovaja

Auksis

Vrtjums 1 punkts,

izveido tabulu, kas satur neatkargo lielumu un atkargos lielumus, bet ieraksta nepreczus lielumu nosaukumus un mrvienbas.

32

Datu reistrana:

Miera stvoklis Pc pietupieniem Pc hanteles turanas

Ilvija 119/ 71 Pulss 80 140/ 84 Pulss 133 70/ 50 Pulss 118

Zane 118/ 75 69 137/ 81 93 119/ 70

Sabne 102/ 62 55 135/ 81 106 127/ 75

Vrtjums 0 punkti,

tabula ir izveidota oti nepilnga nav nosaukti abi atkargie lielumi un to mrvienbas, tabula nav pietiekami strukturta.

Datu reistrana: Vidjie dati no trim mrjumiem

Miera stvokl Pie statisks slodzes Pie dinamisks slodzes

SYS/ DIA/ PULSS mmHg 144/ 88/ 72

SYS/ DIA/ PULSS mmHg 133/ 90/ 68

SYS/ DIA/ PULSS mmHg/ 128/ 96/ 69

Vrtjums 0 punkti,

izveido tabulu, kas satur neatkargo lielumu un atkargos lielumus; tabula nav pietiekami strukturta, k ar taj nav preczi nosaukti lielumi un mrvienbas.

Datu reistrana: 1. mene deraaperoksda pilienu skaits 10; O2 putu staba augstums 10 mm; 2. mene deraaperoksda pilienu skaits 10; O2 putu staba augstums 12 mm; 3. mene deraaperoksda pilienu skaits 15; O2 putu staba augstums 15 mm; 4. mene deraaperoksda pilienu skaits 15; O2 putu staba augstums 18 mm; 5. mene deraaperoksda pilienu skaits 25; O2 putu staba augstums 23 mm; 6. mene - deraa peroksdapilienu skaits 25; O2 putu staba augstums 25 mm.

Vrtjums 0 punkti,

neizveido tabulu datu reistranai, kur tas nepiecieams; datus reistr brv pierakst.

8. Datu reistrana

Dadu iru bolus raksturojoie lielumi

Nr. p. k.

bola irne bola

tilpums, ml

bola masa, g

bola blvums, g/cm3

Iegts sulas tilpums, ml

Iegts sulas tilpums no 1 cm3 bola, ml

1

Zarja

140 120,5 0,86 32 0,22

2 160 136,6 0,85 37 0,27

3 100 100,5 0,89 25 0,25

4

Belaruskoje

150 134,1 0,89 49 0,36

5 100 87,6 0,87 37 0,37

6 120 109,0 0,90 43 0,35

7

Kovaenkavskaja

130 111,5 0,85 32 0,24

8 180 128,2 0,71 38 0,21

9 150 112,5 0,75 36 0,23

33

Vrtjums 2 punkti, reistr visus pamatdatus neatkargos lielumus (pazmes) un atkargos lielumus;

datu precizitte (zmgo ciparu skaits) atbilst mrieru precizittei; reistrtie dati ir ticami.

Datu reistrana: bolu masa

irne Vid. masa, g Vidjais sulas tilpums no 100 g bola, ml

Kovaenskaja 152 35

Beloruskajamainovaja 130 58

Auksis 109 49

Vrtjums 1 punkts, nav reistrti visi pamatdati, aj gadjum triju bolu masa

un no katra bola izspiests sulas tilpums (sprieot pc darba gaitas).

Lielumi, pazmes: Neatkargais bolu irnes; Atkargie sulas tilpums, masa; Fikstie bola masa, no kuras izspie sulu. Datu reistrana: bolu masa

irne 1. bols, g 2. bols, g 3. bols, g Vidj masa, g

Auksis 145 161 169 152

Beloruskajamainovaja 132 116 141 130

Kovaenskaja 100 124 104 109

Vrtjums 1 punkts,

nav reistrti visi pamatdati lielumos k atkargais lielums plnots sulas tilpums, tas pards ar pie datu apstrdes, bet tabul nav.

Datu reistrana:

Menes Nr. Substance dens CO2 koncentrcija balon, ppm

1. Raugs Auksts 2 700

2. Silts 2 700

3. Raugs + cukurs

Auksts 80 000

4. Silts 130 000

Telp 2 7000

Vrtjums 0 punkti,

datu reistran ir vairkas nepilnbas: neatkargais lielums dens temperatra nav reistrts kvantitatvi; reistrtais atkargais lielums CO2 koncentrcija ir uzkrtoi neticams prsniedz

CO2 koncentrcijas sensora mrapjomu (5 000 ppm).

34

9. Datu apstrde

Datu apstrde: bolu irnes sulguma

aprinana: Sulgums = V/m Zarja Alatau 36,7/100 = 0,367 ml/g

Vrtjums 2 punkti, ar vienu piemru parda aprinu gaitu, raksta viendojumus;

rezulttu attloanai izvlas atbilstou grafika veidu; grafikam ir atbilstos nosaukums; neatkargais lielums ir atlikts uz horizontls ass un atkargais lielums uz vertikls;

pie asm ir nosaukti attlotie lielumi un to mrvienbas; grafiku zm uz rtiu vai milimetru papra vai ar datoru; grafiks atbilst datiem.

Datu apstrde:

Vrtjums 1 punkts, datu apstrd ir atsevias neprecizittes: grafika nosaukums daji atspoguo attlotos datus (nav

nordes uz pulsu); mrvienba atbilst daai atspoguoto datu uz asinsspiedienu, bet ne uz pulsu.

0

20

40

60

80

100

120

140

Miera stvokl Pie statisks slodzes Pie dinamisks slodzes mmHg

Asinsspiediena maia fizisks slodzes ietekm

SYS

DIA

PULSS

0,367

0,6

0,396

0

0,2

0,4

0,6

0,8

Zarja Alatau Antejs BeloruskojeMainovoje

Sulg

um

s, g

/ m

l

bolu irnes

bolu iru sulgums

35

Datu apstrde: Ptm problma: K gaismas intensitte ietekm transpirciju un ts izraists dens lmea

izmaias?

Vrtjums 1 punkts, nav izvlts atbilstos grafika veids trim atseviiem eksperimentiem pareizi btu izvlties

stabiu diagrammu.

Datu apstrde: Ptm problma: K bola blvums ietekm no t izspiests sulas tilpumu?

Vrtjums 1 punkts, netiek veikta datu apstrde atbilstoi pttajai likumsakarbai,

bet iegtie dati tiek atspoguoti atsevii.

5

10

15

Dienvidi Ziemei Tumsa

d

ens

lme

a iz

ma

ia

s,

cm

Vieta

0,836

0,875 0,884

0,800

0,850

0,900

Antajs Beloruskoje mainovoje Auksis

Blvuma grafiks

16% 18%

33%

0%

10%

20%

30%

40%

Antajs Beloruskojemainovoje

Auksis

Sulas daudzuma grafiks

36

Datu apstrde: Hipotze: palielinot NaCl koncentrciju dum, samazins transpircijas intensitte, un dens

lmea izmaias men ir mazkas.

Vrtjums 0 punkti, grafiks ir uzzmts, bet taj ir atspoguoti visi pamatdati, neveicot to apstrdi,

lai vartu izvrtt rezulttus atbilstoi izvirztajai hipotzei.

Datu apstrde:

Vidj sistolisk slodze (mm) Vidj diastolisk slodze (Hg)

Skolns Pirms slodzes

Pc statisks slodzes

Pc dinamisks slodzes

Skolns Pirms slodzes

Pc statisks slodzes

Pc dinamisks slodzes

1. 124 150 160 1. 67 90 95

2. 132 154 165 2. 70 92 97

3. 130 152 140 3. 72 91 96

Vidji 129 152 157 Vidji 70 91 96

Vrtjums 0 punkti, vairkas btiskas nepilnbas datu apstrd: nepareizi nosauc lielumus un to mrvienbas;

nepareizi apstrd datus rina vidjo asinsspiedienu.

10. Rezulttu analze

Ptm problma: K dadas minerlvielas ietekm ziru dgstu saknes un vasas auganu? Hipotze: Visgarks saknes un vasas izaugs ziru dgstiem, kuri tiek turti slpekli saturo

dum. Rezulttu analze: Izvrtjot rezulttus, var secint, ka visgark sakne 9,5 cm izaugafosforu saturo dum un

visgark vasa izauga fosforu saturo dum 13,4 cm. Rezultti neatbilst situcijas aprakst dotajai informcijai. Situcijas aprakst ir teikts, ka fosfors

visvairk ietekm ziedu un augu attstbu. Auganas period visvairk ir nepiecieams slpeklis. Tomr rezultti atbilst citiem informcijas avotiem, kur pateikts, ka fosfors ietekm saku attstbu.

Ja ir attstta sakne, tas uzsc vairk dens un barbas vielu, un vasa attsts trk. Avots: Bioloija. II daa.

Vrtjums 2 punkti, rezulttu izvrtan ir nordta atklt likumsakarba, pamatojoties uz iegtajiem datiem;

iegtie rezultti ir saldzinti ar literatras datiem.

37

Ptm problma: K dadas minerlvielas ietekm ziru dgstu saknes un stumbra garumu? Hipotze: Visgarks saknes un stumbri izaugs ziru dgstiem NH4NO3 dum. Rezulttu analze: Vislielkais stumbra garums ir dum Ca(H2PO4)2, bet vismazkais dum NH4NO3. Saknes

garums pc eksperimenta ir palielinjies. Vidjais stumbra garums dum KCl ir 93 mm, NH4NO3 67 mm,Ca(H2PO4)2 130 mm.

Vrtjums 1 punkts, pie rezulttu analzes veic tikai konstatciju, bet analze nav veikta nemaz.

Ptm problma: K H2O2 daudzums ietekm katalzes reakcij izdalt skbeka daudzumu putu sla biezumu?

Hipotze: Vislielkais skbeka daudzums (putu sla biezums) bs mens ar vislielko H2O2 koncentrciju.

Rezulttu analze: Pieemot kartupeu sulas daudzumu k konstanti un mainot H2O2 daudzumu, notika katalzes

reakcijas. Ja H2O2 daudzumu palielinja, tad izdalt skbeka daudzums (putu sla biezums) ar palielinjs. aj katalzes reakcij enzms deraa peroksdu prveido par deni un skbekli. Ttad, izvrtjot rezulttus, varam novrot, ka enzms cns pret deraa peroksdu, kas dzvm nm ir kaitgs.

Vrtjums 1 punkts, pie rezulttu analzes veic tikai konstatciju, bet analze nav veikta;

nepamato spriedumus ar konkrtiem datiem.

Ptm problma: K mains cilvka arterilais asinsspiediens atkarb no slodzes veida statisks vai dinamisks slodzes?

Hipotze: Dinamisks slodzes ietekm arterilais asinsspiediens un pulss palielins vairk nek statisks slodzes ietekm.

Rezulttu analze: Fizisks slodzes laik pieaug vielmaias intensitte, muskuos nepiecieams vairk skbeka, ldz ar

to palielins visi sirdsdarbbas rdtji. Fizisks slodzes laik pieaug vielmaias intensitte, palielins CO2 asins, kas veicina sirdsdarbbas patrinanos.

Vrtjums 0 punkti, pie rezulttu analzes ir tikai nekonkrti teortiski spriedeljumi; tukvrdba;

nav izvrttas izptts likumsakarbas atbilstoi ptmajai problmai (hipotzei); nav atsauces uz iegtajiem datiem.

11. Eksperimenta izvrtana

Ptm problma: K statisk un dinamisk slodze ietekm asinsspiedienu un pulsu? Eksperimenta izvrtana: Eksperiments btu veiksmgks, ja atptas laiks btu ilgks. Nogurums trauc veikt divas

vienldzgas slodzes 3 mintes. Atptas laiku vajadztu palielint ldz pat 10 un vairk mintm. Lai vartu saldzint, kura slodze vairk ietekm asinsspiedienu, btu jizmra asinsspiediens ar

miera stvokl. Vrtjums 2 punkti,

eksperimenta trkumi izvrtti saistb ar konkrto darbu; ieteikti reli uzlabojumi identifictajiem trkumiem.

38

Ptm problma: K statisk un dinamisk slodze ietekm asinsspiedienu un pulsu? Eksperimenta izvrtana: Eksperiments btu veiksmgks, ja btu izvltas hanteles ar mazku masu, jo meitenm bija grti

veikt fizisks slodzes uzdevumus. Hanteles masa bija 3 kg, bet vajadztu hanteles, kuras nav smagkas par 1 kg. Ptjum trkums ir tds, ka asinsspiediena mranas ierce nebija jauna, t nevarja preczi noteikt asinsspiedienu un pulsu. Atsevius mrjumus vajadzja veikt atkrtoti, un tas ietekmja rezulttu.

Vrtjums 2 punkti, eksperimenta trkumi izvrtti saistb ar konkrto darbu;

ieteikti reli uzlabojumi identifictajiem trkumiem.

Ptm problma: K statisk un dinamisk slodze ietekm asinsspiedienu un pulsu? Eksperimenta izvrtana: Lai iegtu preczkus rezulttus, btu jpalielina atptas laiks. Pulsu vajadztu mrt ar roku ar

palpanu un asinsspiedienu nevajadztu mrt ar sfigmomanometru (automtisko asinsspiediena mrtju), bet gan ar mehnisko augdelma asinsspiediena mrtju. Eksperimentu ierobeoja laika trkums. Nevajadztu kustties, veicot mrjumus.

Vrtjums 1 punkts, norda vairkus uzlabojumus, kas saistti ar veikto darbu,

bet nepamato, kpc tie vajadzgi.

Ptm problma: K fizisks slodzes intensitte (veikto pietupienu skaits) ietekm asinsrites parametrus?

Eksperimenta izvrtana: T k eksperiments tika veikts 4 reizes, pc atirgm fiziskm slodzm (miera stvokl, pc 10, 20

un 40 pietupieniem) eksperiments bija objektvs un vr emams. Eksperimentu vartu uzlabot, uzemot laiku un izmrot, pc cik ilga laika pc katras slodzes un fizisk darba veikanas asinsrites parametri atjaunojas miera stvoka lielumos.

Vrtjums 1 punkts, novrt eksperimenta ticambu, bet tlk iesaka uzlabojumus citam eksperimentam,

mainot neatkargo lielumu, nevis veiktajam darbam.

Ptm problma: K telpas temperatra ietekm augu transpirciju un ts izraisto dens lmea samazinanos mens?

Eksperimenta izvrtana: o eksperimentu vartu btiski uzlabot, bildjot to. Bilds vartu apskatt dens lmea atirbu.

Vajadztu noturt ar apstku nemainbu. Augiem vajadztu atrasties tikai gaism, bet man eksperiment augi atrads gan gaism, gan tums (nakt).

Vrtjums 0 punkti, neidentific eksperimenta trkumus;

iesaka nebtiskus un nepamatotus uzlabojumus.

39

12. Secinjumi

Hipotze: Ja palielina fizisko slodzi (veikto pakpienu skaitu pa trepm), tad palielins pulss un asinsspiediens.

Secinjumi: Ja palielins vingrinjumu daudzums, sistoliskais spiediens samazins, diastoliskais spiediens

svrsts, un pulss palielins. Ttad hipotze ja palielina fizisko slodzi (veikto pakpienu skaitu pa trepm), tad palielins pulss un asinsspiediens nav apstiprinjusies. Palielinot slodzi, palielins tikai pulss.

Vrtjums 2 punkti, formul secinjumus atbilstoi izvirztajai hipotzei un iegtajiem rezulttiem;

secinjumu formuljum iekauj hipotzes formuljumu apstiprino vai noliedzo form.

Hipotze: Palielinot NaCl koncentrciju den, samazinsies dens uzskans un transpircija. Secinjumi: Balstoties uz eksperimenta rezulttiem, es varu secint, ka hipotze ir apstiprinjusies. NaCl

(vrm sls) btiskie ietekm dens uzskans trumu un ttad ar transpircijas trumu. Jo lielks NaCl daudzums den, jo lnk augs uzsc deni un lnk notiek transpircijas.

Vrtjums 2 punkti, formul secinjumus atbilstoi izvirztajai hipotzei un iegtajiem rezulttiem;

secinjumu formuljum iekauj hipotzes formuljumu apstiprino vai noliedzo form.

Hipotze: Palielinot telpas temperatru, palielinsiestranspircijaun dens uzskans. Lielumi: Neatkargais temperatra

1) ledusskap (2 C) 2) klas uz galda (16 C) 3) klas uz palodzes (20 C)

Atkargais iztvaikoju dens daudzums; Fikstie: skotnjais dens tilpums vrglzes, eksperimenta ilgums 10 dienas. Secinjumi: Darba rezultti apstiprina hipotzi, jo pie augstkas temperatras transpircijas bija intensvka.

Secinju, ka, lai augs sptu izdzvot pie lielkas temperatras, notiek intensvka dens iztvaikoana. Transpircija nodroina dens transportu aug, dens pacelanos ldz lapm.

Vrtjums 1 punkts,

secinjumos dots pareizs hipotzes novrtjums, tas atbilst rezulttiem, bet nepareizs teortiskais pamatojums.

Hipotze: Palielinot dinamisko slodzi (pietupienu skaitu), palielinsies eksperimenta dalbnieku asinsspiediens un pulss.

Secinjumi: Izvirzt hipotze ir pastiprinjusies. Fizisks slodzes ietekm muskuiem ir vairk nepiecieams

skbeklis, nek parasti, t ietekm asinsvadu aortas loka un citu artriju sienm tiek uztverti CO2 koncentrcijas palielinans asins, t rezultt patrins sirdsdarbba. Asinsspiediena un pulsa izmaias varietekmt blakus faktori, k, piemram, veselbas stvoklis, cilvka ermea uzbve (svars, augums), fizisks pabas, trentba, stress un citi.

Vrtjums 0 punkti,

hipotzes novrtjums secinjumos daji atbilst darba rezulttiem (pc darba rezulttiem asinsspiediens un pulss palielinjies tikai daai dalbnieku),

taj apraksttas teortiskas likumsakarbas, nevis konkrt darba rezultti.

40

Fizika

4. Ptm problma un lielumi

Ptm problma: K mains difrakcijas spektra platums, mainot attlumu no ekrna ldz difrakcijas reim?

Hipotze: Samazinoties attlumam starp ekrnu un difrakcijas rei, pirms krtas spektra platums samazins, ja nemains difrakcijas rea periods.

Lielumi: fikstais difrakcijas rea periods (mm), lcas fokusa attlums, spektra krta (pirm); neatkargais attlums starp ekrnu un difrakcijas rei (mm); atkargais spektra platums (mm).

Vrtjums 2 punkti,

izvlas un grup eksperimentam atbilstous lielumus un (vai) pazmes. Formul ptmo problmu un (vai) hipotzi, ietverot lielumus vai pazmes

Ptm problma: K mainsies spiediens atkarb no iegremdanas dziuma? Hipotze: Palielinot iegremdanas dziumu, spiediens kupol palielinsies Lielumi: fikstais lielums - temperatra 0C; neatkargais lielums - iegremdanas dziums m;

atkargais lielums spiediens, kPa Vrtjums 2 punkti,

izvlas un grup eksperimentam atbilstous lielumus un (vai) pazmes. Formul ptmo problmu un (vai) hipotzi, ietverot lielumus vai pazmes

Darba nosaukums: gaismas via garuma noteikana izmantojot kompaktdisku jeb blvplati (turpmk CD).

Problma: cik liels ir dot lzera gaismas via garums? Hipotze: samazinot attlumu no CD ldz ekrnam, pirms un otrs krtas maksimuma attlumi

samazins. Vrtjums 1 punkts,

problma atbilst darba nosaukumam, bet hipotze neatbilst ptmajai problmai.

Ptm problma: K mains attlums no centrl maksimuma ldz pirms krtas maksimumam atkarb no attluma no CD ldz ekrnam?

Hipotze: nav.

Lielumi: fikstais zas gaismas via garums (m); atkargais attlums no centrl maksimuma ldz pirms krtas maksimumam h (m) un neatkargais attlums no difrakcijas rea (CD) ldz ekrnam L (m).

Vrtjums 1 punkts, lai gan nosaukti lielumi, tomr hipotz nav nodefints, k mains attlums (palielins,

samazins)

Darba nosaukums: gaismas izplatans likumsakarbas difrakcijas re

Problma: k mains leis atkarb no difrakcijas rea (d)? Hipotze: jo mazks ir d, jo mazks bs leis.

Maingais - d; atkargais- leis , fikstais - . Vrtjums 0 punkts,

jo doti viengi fiziklo lielumu apzmjumi, tau nav paskaidrots, kas ir katrs lielums. Termins maingais nav lietots pareizi (vajadzja lietot terminu neatkargais).