1

ALBERTA KOLEDŽA

Uzņēmējdarbība

Mazo uzņēmumu organizācija un vadība

PĒTERIS LŪSARS

Kvalifikācijas darbs

BŪVNIECĪBAS UZŅĒMUMA

TEHNOLOĢIJU PILNVEIDE

Rīga - 2016

2

Darba izpildes un novērtējuma lapa

Kvalifikācijas darbs kvalifikācijas iegūšanai

“Būvniecības uzņēmuma tehnoloģiju pilnveide”

izstrādāta saskaņā ar studiju programmu “Uzņēmējdarbība”

Darbu atļauts / nav atļauts publicēt (vajadzīgo pasvītrot).

Ar savu parakstu apliecinu, ka darbs izstrādāts patstāvīgi.

Darba autors: students Pēteris Lūsars _______________

(paraksts, datums)

Iesaku darbu aizstāvēšanai. \

Darba vadītājs: Mg.paed. Mg.oec., lektors, Armands Kalniņš__________

(paraksts, datums)

Atļaut aizstāvēt studiju programmas “Uzņēmējdarbība”

kvalifikācijas darbu aizstāvēšanas komisijā.

Studiju programmas vadītājs:

Mg.paed. Mg.oec., lektors, Armands Kalniņš__________

(paraksts, datums)

Kvalifikācijas darbs aizstāvēts Alberta koledžas kvalifikācijas darbu

aizstāvēšanas komisijas 2016.gada 5.februāra sēdē un novērtēts ar atzīmi

_____________.

Kvalifikācijas darbu aizstāvēšanas komisijas sekretārs(-e)_________________

3

ANOTĀCIJA

Kvalifikācijas darba tēma ir “Būvniecības uzņēmuma tehnoloģiju pilnveide”, kura

izstrādi autors veica par uzņēmumu SIA “Masterwork Construction”. Šī tēma ir aktuāla, jo

būvniecības joma Latvijā ieņem ļoti lielu uzņēmējdarbības daļu. Uzņēmuma tehnoloģijas ir

viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai tas spētu ražot produkciju un attīstīt uzņēmumu,

tāpat arī mārketinga tehnoloģijām ir ļoti liela nozīme, jo tās virza uzņēmumu tirgū un

nostiprina pozīcijas konkurentu vidū. Tādēļ autors iedziļinājās, kā mārketinga tehnoloģiju

pilnveide varētu uzlabot uzņēmējdarbības pakalpojuma kvalitāti un pieprasījumu, kā arī

sniedza savus secinājumus un priekšlikumus uzņēmuma tehnoloģiju pilnveidei.

Kvalifikācijas darbā autors analizēja uzņēmuma iekšējās vides faktorus – uzņēmuma

formu un darbības veidu, mērķus, struktūru, kultūru, tehnoloģijas un pakalpojumus. Šo

faktoru analīze ļāva autoram novērtēt situāciju un izdarīt secinājumus par uzņēmuma

funkcionēšanu. Analīzes ietvaros tika apskatīti arī ekonomiskie rādītāji – bilance, peļņas vai

zaudējumu aprēķins, rentabilitāte un citi. Savukārt atsevišķa kvalifikācijas darba nodaļa tika

veltīta uzņēmuma mārketinga tehnoloģiju analīzei.

Augstu vērtējams kvalifikācijas darba autora ieguldījums uzņēmumam trūkstošo

mērķu un stratēģijas definēšanā. Autora piedāvātie priekšlikumi organizē uzņēmuma darbību

tā attīstības kontekstā, jo skaidri formulē kāds uzdevums veicams konkrētā laika termiņā.

Kvalifikācijas darbs sastāv no 5 nodaļām un 6 apakšnodaļām, tajā ir 2 tabulas un 15

attēli, kas kopumā izkārtoti 52 lapaspusēs bez pielikumiem, 62 – ar pielikumiem (darbā

ietverti 3 pielikumi). Bibliogrāfiskajā sarakstā ir 18 vienības.

4

ANNOTATION

The theme of qualification paper is “Technology development of construction

company”, which the author was carried out of the company SIA “Masterwork Construction”.

This issue is topical in Latvia, because the construction company’s takes large part of the

business. The company's technology is one of the main preconditions to be able to produce

and develop business, as well as marketing technologies is very important, because they

developed companies and strengthens the market position between competitors. Therefore

marketing technology development could improve the quality of service and business demand

and author could give conclusions and proposals on this topic.

The author of the qualification paper analyzed the company’s internal environmental

factors –type of business, the objectives, the structure, culture, technology and services. This

analysis of these factors allowed the author to assess the situation and to draw conclusions

about the functioning. The framework of analysis was also dealt with economic indicators –

the balance sheet, the profit or loss calculation, profitability and others. And the very

important part of this qualification paper - the analysis of the company's marketing

technology.

The author worked on the definition of objectives and strategies for the company. The

author's proposals are very useful for the company in the context of the development, because

it clearly defines a task in a specific time period.

The qualification paper consists of 5 themes and 6 sub-themes, it contains 2 tables and

15 illustrations in 52 pages without attachment, 62 pages in total..

5

SATURA RĀDĪTĀJS

IEVADS ..................................................................................................................................... 6

1. UZŅĒMUMA IEKŠĒJĀS VIDES RAKSTUROJUMS ................................................... 8

2. BŪVNIECĪBAS UZŅĒMUMA IEKŠĒJĀS VIDES ANALĪZE .................................... 13

2.1. Uzņēmuma mērķi, struktūra un kultūra ............................................................................. 14

2.2. Uzņēmuma tehnoloģijas .................................................................................................... 17

2.3. Uzņēmuma produkcijas un pakalpojumu raksturojums .................................................... 18

2.4. Uzņēmuma darbība un ekonomiskie rādītāji ..................................................................... 20

3. UZŅĒMUMA SVID ANALĪZE ........................................................................................ 28

4. MĀRKETINGA TEHNOLOĢIJU IZMANTOŠANAS ANALĪZE UZŅĒMUMĀ ..... 32

4.1. Piemēri uzņēmuma mārketinga tehnoloģijām ................................................................... 33

4.2. Uzņēmuma vizuālā identitāte un prezentācijas pasākums potenciālajiem klientiem ........ 36

5. REZULTĀTU KOPSAVILKUMS UN PRIEKŠLIKUMI ............................................. 39

SECINĀJUMI ......................................................................................................................... 41

PRIEKŠLIKUMI .................................................................................................................... 43

GRAFISKĀ DAĻA ................................................................................................................ 46

PIELIKUMI ............................................................................................................................ 53

1. pielikums. Intervija ar uzņēmuma vadību un rezultātu apkopošana .................................... 54

2. pielikums. Uzņēmuma bilance ............................................................................................. 57

3. pielikums. Uzņēmuma gaisa kuģis (drons) - apraksts .......................................................... 59

6

IEVADS

Kvalifikācijas darbu autors izstrādājis par uzņēmumu „Masterwork Construction”,

kurā bija arī kvalifikācijas prakse no 2015. gada 1.septembra līdz 9. novembrim.

Kvalifikācijas darba tēma ir „Būvniecības uzņēmuma tehnoloģiju pilnveide”. Uzņēmuma

iepazīšana un izpēte šajā tēmā ir nozīmīga autora studiju laikā iegūto zināšanu

nostiprināšanai, kā arī pienesums būvniecības uzņēmuma darbībā. Šī tēma ir aktuāla, jo

būvniecības joma Latvijā ieņem ļoti lielu uzņēmējdarbības daļu. Uzņēmuma tehnoloģijas ir

viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai tas spētu ražot produkciju un attīstīt uzņēmumu,

tāpat arī mārketinga tehnoloģijām ir īpaša nozīme, jo tās virza uzņēmumu tirgū un nostiprina

pozīcijas konkurentu vidū. Tādēļ autors vēlas iedziļināties, kā mārketinga tehnoloģiju

pilnveide varētu uzlabot uzņēmējdarbības pakalpojuma kvalitāti un pieprasījumu, kā arī sniegt

secinājumus un priekšlikumus šajā tēmā. Pētījuma pirmā aprobācija jeb padziļināta izpēte

notika studentu zinātniski pētnieciskajā konferencē Ekonomikas un kultūras augstskolā, tajā

uzstājoties ar referātu “Uzņēmuma iekšējās vides novērtēšana būvniecības uzņēmumā” un

tika sagatavota arī publikācija.

Darba mērķis ir izpētīt uzņēmējdarbības iekšējās vides teorētiskās un praktiskās

nostādnes būvniecības uzņēmumā un sniegt priekšlikumus tā mārketinga tehnoloģiju

izmantošanas pilnveidei. Lai uzņēmums varētu attīstīties, virzīties tirgū un nostiprināt savas

pozīcijas, kā arī klientu loku – mārketinga tehnoloģiju izmantošana un stratēģiska pieeja ir ļoti

būtiska.

Kvalifikācijas darba uzdevumi ir:

1. Izpētīt uzņēmuma iekšējās vides teorētiskās nostādnes un sagatavot pārskatu par

izpētes rezultātiem;

2. Raksturot būvniecības uzņēmuma „Masterwork Construction” darbību, tā

ekonomiskos rādītājus, veicot SVID analīzi;

3. Sagatavot intervijas jautājumus, intervēt uzņēmuma vadību, lai izpētītu vadības

viedokli par uzņēmuma procesiem;

4. Apkopot pētījuma rezultātus;

5. Izstrādāt secinājumus un sniegt priekšlikumus.

Kvalifikācijas darba izstrādē autors izmantos vairākas metodes:

1.monogrāfiskā metode – tiek veikta tēmas izpēte un izmantotās literatūras analīze;

2.dokumentu un SVID analīze;

3.intervēšana un rezultātu apkopošana;

7

4.grafiskā metode;

5.indukcijas analīzes metode – secinājumu un priekšlikumu veidošana

6.sintēze – uzņēmuma mārketinga tehnoloģiju analīze.

Kvalifikācijas darba izpētes ierobežojums (sintēze) ir mārketinga tehnoloģiju izpēte

uzņēmumā, jo tās ietekmē uzņēmuma attīstīšanos, klientu piesaisti, pozīciju nostiprināšanu

tirgū, stratēģisko mērķu sasniegšanu. Visu tehnoloģiju detalizēta izpēte kvalifikācijas darbā

nav iespējama apjoma ierobežojumu dēļ.

Turpinājumā autors iepazīstinās ar iegūtajiem rezultātiem, secinājumiem un

priekšlikumiem. Darbā ir 5 nodaļas un 6 apakšnodaļas. Darba apjoms ir 52 lapaspuses bez

pielikumiem un, tajā ir 2 tabulas, 15 attēli, 18 bibliogrāfiskie avoti.

8

1. UZŅĒMUMA IEKŠĒJĀS VIDES RAKSTUROJUMS

Kvalifikācijas darba pirmajā nodaļā autors izklāstīs darba teorētisko daļu, skaidrojot

jēdzienus- uzņēmējdarbība, iekšējās vides faktorus, tehnoloģijas, ekonomiskos rādītājus u.c..

„Uzņēmējdarbība ir fiziskas vai juridiskas personas ilgstoša vai sistemātiska

ekonomiskā darbība un kapitāla ieguldīšana, kas vērsta uz preču ražošanu, realizāciju, darbu

izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu.”[6.] Viens no uzņēmējdarbības veidiem ir

komercdarbība, kas veic saimniecisko darbību peļņas gūšanas nolūkos. „Uzņēmums ir

organizatoriski saimnieciska vienība. Uzņēmumā ietilpst komersantam piederošas

ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, kā arī citi saimnieciski labumi (vērtības), kurus

komersants izmanto komercdarbības veikšanai.”[5.] Tātad, jebkura uzņēmuma pastāvēšanai ir

nepieciešams darba spēks, līdzekļi, materiāli, ar kuriem īstenot mērķi un tad arī noieta tirgus,

lai sasniegtu galveno mērķi, kāpēc cilvēki vispār nodarbojas ar uzņēmējdarbību – gūtu peļņu.

“SIA ir vienas vai vairāku personu (fizisku vai juridisku) dibināta komercsabiedrība,

kuras pamatkapitāls sastāv no pamatkapitāla daļām. SIA ir komersants, kurš tiek dibināts

saimnieciskās darbības veikšanai ar nolūku gūt peļņu. SIA ir visizplatītākā uzņēmējdarbības

forma Latvijā.”[3.]

Stratēģiski nozīmīgs elements ir uzņēmuma misija - tā ir precīzi izteikts uzņēmuma

pastāvēšanas pamatojums, dod uzņēmumam stratēģisko virzību, nosaka uzņēmējdarbības

veidu, kurā uzņēmums ir iesaistīts, tā mērķus un filozofiskās vērtības.[2., 30.lpp]

Uzņēmuma iekšējā vide ir galvenie organizācijas funkcionēšanas nosacījumi un

faktori, kas izveidoti tās menedžmenta darbības rezultātā.[9., 93.lpp.]

Organizācijas iekšējās vides faktori ir šādi:

Mērķi (stratēģija, politika, uzdevumi);

Darbinieki (to zināšanas, prasmes, uztvere);

Struktūra (darba funkciju sadale un izpilde);

Organizācijas kultūra (menedžmenta stils);

Tehnoloģijas (iekārtas, informācijas sistēma) [10., 197.lpp.].

Šie ir galvenie iekšējās vides faktori, kas arī nosaka uzņēmuma iekšējās vides

“klimatu”. Katru no šiem faktoriem autors analizēs atsevišķi.

Savstarpēja saikne starp uzņēmuma iekšējās vides pamatelementiem attēlota 1.1.att.

Šādā veidā pamatelementi tiek izdalīti no sistēmpieejas viedokļa. Svarīgi, ka uzņēmumu

9

vadītāji savu darbību pamatā koncentrē uz šiem iekšējās vides elementiem, bet uzņēmuma

mērķu sasniegšana lielā mērā ir atkarīga arī no ārējās vides elementiem. [9., 93.lpp.]

1.1.att. Iekšējās vides pamatelementu savstarpējās attiecības [9., 93.lpp.]

Tomēr šis attēls uzskatāmi parāda, ka mērķi ir jāizvirza visās jomās, bet par to darba

nākamajā nodaļā. Tāpat savstarpēja mijiedarbība ir starp tehnoloģijām, struktūru, kultūru un

darbiniekiem – ja kādā no šīm jomām ir būtiskas problēmas, tad tās ietekmē arī citas jomas.

Turpinājumā darba autors pievērsīsies katra faktora sīkākam izklāstam un analīzei uzņēmu

Uzņēmuma mērķi. Uzņēmuma iekšējās vides kontekstā mērķis tiek raksturots kā

cilvēku darbībai izvirzītā rezultāta priekšskatījums, motīvs apzinātai rīcībai.[9., 96.lpp.] Mērķi

uzņēmumā var būt dažādi – gan kopējie uzņēmuma mērķi, tai skaitā, uzņēmuma misija un

stratēģiskie mērķi, gan konkrēti mērķi uzņēmuma struktūrvienībām un arī individuāli

darbinieku līmenī. Svarīgi, lai tie būtu savstarpēji saistīti, papildinoši un saprotami visos

uzņēmuma līmeņos – gan darbiniekiem, gan vadītājiem un īpašniekiem. Uzņēmuma mērķi ir

vajadzīgi visām vadības funkcijām: plānošanai, organizēšanai, personāla motivācijai un

sasniegto rezultātu novērtēšanai. Zinot uzņēmuma mērķus, ir vieglāk sagatavot un pieņemt

pareizos lēmumus.

Struktūra. Katra uzņēmuma pamatā ir cilvēks. Darbinieki ir organizācijā strādājošie

cilvēki (menedžeri un padotie), kuri izturas atbilstoši personiskajām īpašībām un organizācijas

iekšējās un ārējās vides apstākļiem.[9, 97.lpp.] Tātad jebkurā uzņēmumā pastāv darbinieku

struktūra, kas nosaka savstarpējo attiecību funkcionēšanu un uzdevumu izpildes kārtību.

„Organizācijas kultūra ir vērtības, normas, vadlīnijas un vienota izpratne gan starp

organizācijas locekļiem, gan jaunajiem darbiniekiem.”[17.] Organizāciju kultūru var skatīt

divos līmeņos, no kuriem pirmais ir vizuāli redzamas iezīmes un uzvedība – ģērbšanās stils,

simboli un izturēšanās ar kuriem organizācijas locekļi dalās. Savukārt otrais jeb neredzamais

līmenis ir vērtības, pieņēmumi, tradīcijas un visi procesi, kas veidojas caur kultūru. To ir

Tehnoloģija

Darbinieki Struktūra

Kultūra

Mērķi

10

iespējams salīdzināt ar aisberga modeli. Tā ir kultūra, kas vada darba attiecības un nosaka, kā

cilvēkiem komunicēt ar organizāciju, kāda uzvedība ir pieņemama un kāda nē, un kā vadība

un statusi tiek sadalīti. Kultūra palīdz vadīt darbinieku ikdienas aktivitātes, lai sasniegtu

mērķus.[17]

Uzņēmuma ekonomiskie rādītāji. Kvalifikācijas darba ietvaros, autors analizēs

vairākus rādītājus, kas, viņaprāt, ir svarīgākie pēc kā vadīties, pētot uzņēmuma finansiālo

darbību. Šie rādītāji ir:

Peļņas vai zaudējuma aprēķins;

Bilance;

Likviditāte;

Saistību īpatsvars bilancē;

Pircēju un pasūtītāju debeta apgrozījums;

Apgrozāmo līdzekļu kustība;

Kopējo aktīvu apgrozījums;

Apgrozījuma rentabilitāte.

Uzņēmuma tehnoloģijas. Tehnoloģija ir prasmju, zināšanu, informācijas, iekārtu un

instrumentu apvienojums, kas nodrošina racionālu resursu pārveidošanu gatavā produktā.[9,

116.lpp.] Tāta, tehnoloģijas apvienojumā ar zināšanām nosaka veidu, kā tiek veikts darbs

(uzdevums) līdz tā rezultātam. Līdz ar to var runāt par efektīvām tehnoloģijām, kas sasniedz

maksimāli rezultātu un ar kādiem resursiem, vai par tehnoloģijām kopumā – kā par veidu, kā

notiek resursu pārveidošana gatavā produktā.

Pēc sociologa D. Tompsona pieejas pastāv trīs tehnoloģijas kategorijas:[9, 106.-

107.lpp.]

Secīga tehnoloģija, kad katru operāciju, uzdevumu izpilda noteiktā secībā

(praktiski pilnībā standartizēta);

Starpnieku tehnoloģija, kad sadarbojas savstarpēji atkarīgas darbinieku grupas

(daļēji standartizēta);

Intensīva tehnoloģija, kad tiek izmantoti individuāli darba paņēmieni, lai

izgatavotu produkciju vai sniegtu pakalpojumu (minimāli standartizēta).

Tehnoloģijas ietekmē gan biznesa pamatfunkcijas – produktu izstrādi un attīstību,

ražošanu un pārdošanu, gan arī atbalsta funkcijas – personāla vadību finanšu vadību un

uzskaiti.[4., 21.lpp.] Spēja pielāgot tehnoloģijas tirgus un klientu prasību izmaiņām un

atbilstošā tempā apmācīt darbiniekus to lietošanā, šobrīd ir galvenais konkurētspējas un

stabilitātes rādītājs labi pelnošos uzņēmumos.[4., 21.lpp.]

11

Pastāv dažāda veida tehnoloģijas

informācijas tehnoloģijas,

būvniecības tehnoloģijas,

komunikācijas/mārketinga tehnoloģijas u.c.

“Informācijas tehnoloģijas (saīsināti – IT) ir saistītas ar skaitļošanas tehnoloģijām

tādām kā tīklošana, programmatūras, internets un cilvēkiem, kas strādā ar šīm tehnoloģijām.

Daudziem uzņēmumiem ir pat IT departamenti, kas menedžē datorus, tīklus un citas tehniskās

lietas, kas uzņēmumam nepaciešamas. IT darbs ietver arī datorprogrammēšanu, tīklu

administrēšanu, datoru inženieriju, tehnisko nodrošinājumu un saistītas lietas. Dzīvojot

“informācijas laikmetā” informācijas tehnoloģijas ir kļuvušas par mūsu ikdienas sastāvdaļu un

tā tas arī paliks nākotnē.”[13.]

Mārketinga tehnoloģijas uzņēmumā. Pirms raksturot uzņēmuma klientu piesaistes

pasākumus, ir jānoskaidro, kas ir mārketings un tā būtība. Bordens (Borden’s, 1964) piedāvā

12 elementus, kas, viņaprāt, veido mārketinga programmu un daži no tiem ir produktu

plānošana, cenas, reklāma, distribūcija, zīmolvedība (brending), serviss un citi, turpretī cits

teorētiķis (McCarthy’s, 1978) izveidojis mārketinga miksu, kurā ir tikai četri elementi –

produkts, cena, vieta, veicināšana (promotion). (16., 84. lpp)

Viens no mārketinga pamatlicējiem Kotlers to definē kā „sociālu un organizatorisku

procesu, kurā indivīdi un grupas iegūst to, ko vēlas, pārveidojot un radot no jauna produktus

un to vērtības.” (16., 84. lpp) Tāpēc vissvarīgāk ir atcerēties trīs būtiskus soļus:

analīze – saprast, ko organizācija vēlas sasniegt un kur vēlas būt. To var noskaidrot

ar mārketinga (tirgus) pētījumiem, lai izprastu, kādas ir kvalitatīvās un kvantitatīvās iespējas

turpmākai attīstībai;

plānošana – kad iepriekš minētais ir noskaidrots, tam loģiskā secībā seko darbības

plānošana un veicamie uzdevumi, lai virzītos uz mērķi. Šajā posmā tiek pieņemts lēmums par

konkrētā produkta noformējumu, cenu, distribūciju un kā to veicinās;

kontrole – pēdējais no posmiem, lai izstrādātās mārketinga idejas būtu

dzīvotspējīgas, ir kontrole. Tajā ir jāseko līdzi produkta virzībai tirgū, ņemot vērā arī

finansiālos aspektus un auditorijas attieksmi, lai nepieciešamības gadījumā varētu pielāgoties

situācijai. (16., 88. lpp)

Klients ir uzņēmuma piedāvātās produkcijas patērētājs, tāpēc tā vajadzību izpēte, kā

arī nākotnes tendenču (šī jēdziena visplašākajā aspektā) paredzēšana ir galvenais cēlonis

pārmaiņām uzņēmumu ražošanas procesos, tehnoloģijās, produktu klāstā, darbinieku

kompetencē un struktūrās. Analizējot savus klientus, vadītājiem ir jāspēj atbildēt, piemēram,

12

uz šādiem jautājumiem – kāda ir klientu lojalitātes dinamika? Kādi ir iemesli klientu

zaudēšanai? Kādi ir valdošie virzieni klientu vajadzībās, ko viņi grib pirkt šodien un ko gribēs

pēc pieciem gadiem? [4., 19.lpp.]

Uzņēmuma vizuālā identitāte. “Zīmolvedība (branding) ir preces un pakalpojuma

zīmola plānošanas, izstrādes un vadīšanas process, lai to atšķirtu no konkurentiem un

piesaistītu lojālus patērētājus uzņēmuma produktiem.”[9.] “Zīmols ir vārda (nosaukuma),

zīmes (simbola), tiesību aizsardzības u.c. atribūtu kopa, kas apliecina produkta piederību

uzņēmumam un atšķir to no konkurentu produktiem. Zīmola vārds ir produkta īpašais

nosaukums (izteikts ar vārdu, arī saīsinājumu vai skaitli), kam ir īpašvārda funkcijas.”[9.]

Uzņēmuma zīmolam ir jābūt saistītam ar uzņēmuma misiju; jādefinē kādas ir piedāvātā

produkta priekšrocības; ko esošie un potenciālie klienti, domā par kompāniju; kādas kvalitātes

uzņēmums grib asociēt ar savu zīmolu.[14.]

“Tehnoloģiskā dizaina galvenais uzdevums ir savienot zinātni ar produktu. Tā pamatā

ir dažādi matemātiski aprēķini un eksperimenti, lai radītie produkti būtu derīgi lietošanai.”[9.]

Kvalifikācijas darba turpinājumā autors pievērsīsies visu iekšējās vides rādītāju

analīzei būvniecības uzņēmumā.

13

2. BŪVNIECĪBAS UZŅĒMUMA IEKŠĒJĀS VIDES

ANALĪZE

Šajā nodaļā autors izklāstīs, ar ko tieši nodarbojas uzņēmums un kā tas funkcionē, par

kuru autors ir izstrādājis kvalifikācijas darbu. Idejas realizēšana, nolūkā gūt peļņu, ir

saimnieciskā darbība, kuru par savu nodarbošanos izvēlas dažādu jomu speciālisti.

Uzņēmējdarbības uzsākšanā ir dažādas grūtības un uzdevumi, kurus nepieciešams izpildīt un

formulēt, taču tas ne vienmēr notiek iepriekš pārdomāti, tāpēc turpmākajās nodaļās darba

autors analizēs konkrēta uzņēmuma piemēru.

Autora izvēlētais uzņēmums ir SIA. Konkrētais būvniecības uzņēmums SIA

“Masterwork Constructions” ir dibināts 2012.gada martā. Uzņēmuma pamatdarbība ir koka

paneļa māju eksports un to uzstādīšana Norvēģijā (saskaņā ar NACE 2.0 klasifikatoru – 42.10

dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība). 2012.gada augustā Norvēģijā tika atvērta arī

uzņēmuma ārvalstu filiāle. Uzņēmuma juridiskais statuss ir Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

(turpmāk tekstā – SIA).” Uzņēmums pēc tā darbības veida ir pieskaitāms pie mazajiem

uzņēmumiem, jo tajā strādā 31 darbinieks. Ar šādu darbinieku skaitu, uzņēmums pieskaitāms

pie mazajiem uzņēmumiem Latvijā, taču tas nav arī tik mazs, jo apgroza pietiekami daudz

līdzekļu un nodarbina vairākus desmitus darbinieku. Uzņēmuma pamatkapitāls ir EUR 2846.

Tātad arī uzņēmuma pamatkapitāls ir kā normālai pilnsabiedrībai un uz uzņēmumu attiecas

standarta UIN (uzņēmuma ienākuma nodokļu) likme 15%. Tātad, uzņēmums strādā likumīgi,

maksā nepieciešamos nodokļus, kā arī uzņēmumam ir jārēķinās ar valstī noteiktajām

prasībām, likuma normām. Savā darbībā uzņēmums vadās pēc atbilstošas likumdošanas, kas

SIA un būvniecības uzņēmuma jomā ir jāņem vērā.

Uzņēmuma darbības stratēģijas. Balstoties uz autoram pieejamo informāciju un

teorijas materiāliem, autors secina, ka būvniecības uzņēmumam pagaidām nav izstrādāta

konkrēta misija, kas arī var negatīvi ietekmēt uzņēmuma attīstību, jo nav šī viena konkrētā

stratēģiskā virziena. Ir identificēti daži attīstības plāni, kā ražošanas attīstība un jaunu tirgu

apgūšana, taču ar to nav pietiekami. Tāpat kā individuālie mērķi, arī konkrētas uzņēmuma

misijas nodefinēšana varētu uzlabot padoto darbinieku piederības apzināšanos uzņēmumā un

arī to lielāku iniciatīvu un iesaisti uzņēmuma darbā, līdz ar to arī palielinot katram savu

atbildību.

Kvalifikācijas darba izstrādē autors intervēja uzņēmuma vadību, kura pilnā apjomā ir

apskatāma 1. pielikumā. Intervijā būvniecības uzņēmuma valdes loceklis norāda, ka “tādā

izpratnē (..) tas nav noteikts, taču gan uzņēmuma vadībai, gan arī darbiniekiem kopumā ir

14

skaidrs – ko uzņēmums plāno darīt un kurp virzās. Līdzīgi ir arī uzņēmuma vērtībām – tie ir

vairāk kā darbības principi vai „nerakstīti likumi”. Tas nozīmē, ka nav “piefiksēti” ne mērķi,

ne stratēģija, bet uzņēmuma valdes loceklis apgalvo, ka plāni ir un visiem ir skaidrs, uz

kurieni virzās. Tomēr pēc autora domām tas var radīt arī konfliktu situācijas, jo ne vienmēr

tas, ko otrs domā, saskan ar cita cilvēka domām vai teikto. Ir saprotams, ka uzņēmuma ir savs

redzējums un vēlmes attiecībā uz finansēm, tirgus paplašināšanu, darbinieku kvalifikācijas

celšanu u.tml., tomēr tas nav skaidri noformulēts stratēģijā, ar kuru jebkurš uzņēmumam

piederošais varētu iepazīties.

Autors secina, ka uzņēmuma stratēģijas nav rakstiski definētas un līdz ar to nav arī

izmērāma to efektivitāte. Uzņēmuma stratēģijas ir jānoformulē katrā no jomām –

administratīvā līmenī, padoto līmenī, eksporta vai realizācijas apjomu līmenī u.tml., tad arī

vieglāk varēs novērtēt sasniegto un izmaiņas laika gaitā. Piemēram, uzņēmums var pieņemt,

ka ar konkrētu rīcības plānu palielinās uzņēmuma peļņu par X procentiem X laika posmā.

Nodefinējot šādu soli arī ir iespējams “izmērīt”, cik daudz no tā ir īstenojies un kādas pūles

(termiņu) tas ir prasījis. Tātad uzņēmuma vēl ir jāpilnveido stratēģija; jānodefinē un

jāapraksta tās misija un mērķi rakstiskā veidā.

2.1. Uzņēmuma mērķi, struktūra un kultūra

Šajā nodaļā kvalifikācijas darba autors apskatīs sīkāk uzņēmuma iekšējo vidi un

vairākos ar to saistītos faktorus, analizējot katru no tiem atsevišķi. Uzņēmuma mērķi un

struktūra dažkārt šķiet pašsaprotami jēdzieni, tomēr tie ir daļa no ļoti nozīmīgās – uzņēmuma

iekšējās vides.

Uzņēmuma mērķi. Kā jau autors iepriekš minēja, būvniecības uzņēmumā

„Masterwork Construction” līdz šim nav nodefinēti konkrēti uzņēmuma mērķi, taču tas

neietekmējot uzņēmuma praktisko darbību. Autors secina, ka pamatā darbojas tādi kā

„nerakstīti likumi”, taču pēc autora domām šāda pieeja nav ilgtspējīga un, uzņēmumam strauji

attīstoties, (kā tas arī ir vērojams pēc tā datiem) ir ļoti būtiski nodefinēt un aprakstīt savu

konkrētu stratēģiju. Īpaši svarīgi šajā kontekstā būtu arī individuālie struktūrvienību mērķi, ja

jau uzņēmums plāno arvien vairāk deleģēt uzdevumus un atbildību padotajiem darbiniekiem,

taču šobrīd tas īsti nestrādā – iespējams, šādi konkrēti noteikti individuālie mērķi varētu

veicināt šo situāciju. Kvalifikācijas darba 4 nodaļā autors sniegs savus priekšlikumus kā

varētu definēt uzņēmuma misiju, mērķi, stratēģiju.

Uzņēmuma struktūra. Būvniecības uzņēmumā pārsvarā visi darbinieki ir vīrieši,

izņemot administrācijas daļā strādājošo grāmatvedi un lietvedi. Darbinieki ir vecumā no 20-

15

40 gadiem, kuriem ir vidējā vai augstākā, profesionālā izglītība. Šajā uzņēmumā strādājošiem

jābūt kvalificētiem un zinošiem par darba uzdevumiem un konkrētajiem projektiem, tāpēc

darbinieku vidū ir profesionāli un kvalificēti speciālisti – namdari, flīzētāji, iekšdarbu veicēji

u.c. darbinieki projektu realizēšanai. Pastāv neliela hierarhija, tāpēc daļai darbinieku ir

nepieciešamas arī vadītāja dotības, bet citi nodarbojas ar praktisku būvniecības darbu

veikšanu. Būvniecības uzņēmumā šobrīd ir divu līmeņu struktūra – vadība un padotie

darbinieki. Lai gan uzņēmumā šobrīd jau strādā vairāk nekā 20 darbinieki, tajā nav izveidotas

atsevišķas struktūrvienības kā tradicionāli, piemēram, nodaļu izpratnē, bet gan uzņēmuma

darbinieki tiek „grupēti” pēc to profesionālās darbības. Iespējams, uzņēmumam vēl augot un

attīstoties, tiks precizēta arī formālā uzņēmuma struktūra. Lai gan formālās struktūras projektu

vadītāji uzņēmumā ir līdzvērtīgā padotībā kā ražošanā un montāžā iesaistītie darbinieki – pēc

autora novērojumiem un intervijas ar uzņēmuma valdes locekli, var secināt, ka praksē ļoti labi

strādā arī tāda kā „alternatīvā hierarhija”. Respektīvi, kad atsevišķos projektus vadību

uzņemas konkrētie projektu vadītāji, un darbinieki arī piemērojas šīm izmaiņām – galvenais ir

rezultāts.

2.1. att. Uzņēmuma darbinieku struktūra [autora veidota]

Kā redzams 2.1. attēlā, autors sadalījis visus uzņēmuma darbiniekus hierarhiski – kā

“galvenais” elements uzņēmuma struktūrā ir tā īpašnieks, kuram vienmēr būs gala vārds

lēmumu pieņemšanas situācijās un uzņēmuma vadībā. Jāpiebilst, ka uzņēmuma īpašnieks

strādā ciešā vadībā ar uzņēmuma vadību (līdzīpašnieku, vadītāju), kurš nereti orientējas vēl

labāk uzņēmumā notiekošajā nekā pats īpašnieks, jo īpašniekam svarīgāk ir gūt peļņu un

Uzņēmuma īpašnieks

Uzņēmuma vadība

Administrācija (lietvede, grāmatvede)

Projektu vadītāji

Projektu darbinieki, strādājošie

16

uzņēmuma tēls, taču vadītāja kompetencē ir gan finanšu jautājumi, gan darbinieku vadīšana,

gan sadarbība ar klientiem, piegādātājiem utt. Kā nākamais elements hierarhijā ir uzņēmuma

grāmatvede un lietvede, kurām ir atbildība par atskaišu, prasību, dokumentu utt.

sagatavošanu. Savukārt projektu vadītāji ir tie darbinieki, kuru atbildība ir gan par projekta

realizēšanu – termiņiem, finansēm, atskaitēm utt., gan par praktisko pusi – izpildītā darba

kvalitāti, materiālu piegādi utt. Uzņēmuma darbinieki (strādnieki) ir tie, kuriem tiešais

vadītājs ir projektu vadītājs un kuram katram ir jāveic darbs savā kompetencē, kurā viņš

strādā – iekšdarbi, ārdarbi, santehnika, elektrība, krāsošana, špaktelēšana utt., un viņi nes

atbildību par padarītā darba kvalitāti.

Kopumā autors secina, ka uzņēmumā pastāv darbinieku struktūra, kurā darbinieki ir

sakārtoti hierarhiskā līmenī pēc to atbildības un darba apjoma.

Uzņēmuma organizācijas kultūra. Kaut arī uzņēmumā ir hierarhiska struktūra,

būvniecības uzņēmuma kultūras apskats parāda, ka uzņēmumā ir demokrātisks vadības stils,

kas raksturo arī darba vides kultūru, jo darbinieki tiek novērtēti – tiek ņemts vērā viņu

viedoklis, un viņi iesaistās lēmumu pieņemšanā. Autors novērojis, ka uzņēmumam ir savs

vizuālais tēls, logo, kas veido vienotu sajūtu uzņēmumā un darbinieku lokā – ir speciālais

darba apģērbs, darba transports ar logo utt., kas sekmē visa kolektīva vienotību, lojalitāti

uzņēmumam, vērtību izpratni (par to darba 3. nodaļā). Tāpat arī augsti tiek novērtēti

darbinieku dzīves apstākļi – vadība rūpējas, lai projektu izstrādes laikā, dzīvesvietas būtu

komfortablas, kas arī parāda uzņēmuma kultūru un attieksmi pret padotajiem. Tādejādi arī

darbiniekiem rodas sajūta, ka tie ir novērtēti un viņiem pretī jādod savs ieguldījums –

atbildīgs un kvalitatīvs darba process. Pozitīvu vidi un attieksmi veicina arī fakts, ka valsts

svētku dienās, kā arī Ziemassvētkos u.c. darbiniekiem vienmēr ir brīvdienas – tas rada sajūtu,

ka darbinieki tiek novērtēti un ir uzņēmuma vērtība. Taču jāpiebilst, ka uzņēmumam ir arī

stingri darba izpildes nosacījumi, kas arī ir daļa no tā kultūras – darbinieki tiek novērtēti, bet

tiem ir jāpaveic savs darbs labi, jo tie, kuri strādā ievērojami lēnāk vai sliktāk nekā pārējie –

var tikt atlaisti. Tas veido zināmu kvalitātes latiņu un izpratni par to, ka uzņēmuma vērtība ir

labi darbinieki, strādāt kvalitatīvi un operatīvi. Intervijā uzņēmuma valdes loceklis uzskata, ka

kultūra vairāk izpaužas kā konkrētas tradīcijas, piemēram, kopīgi pasākumi uzņēmuma

iekšienē un labāko darbinieku novērtēšana. Autors uzskata, ka attiecībā uz uzņēmuma kultūru,

uzņēmumam būtu noderīgi izvirzīt konkrētākas vērtības un tās aprakstīt, jo, lai gan uzņēmuma

ikdienas darbs ir diezgan dinamisks un saspringts, tomēr tādi kultūras aspekti kā uzņēmuma

tēls, mikroklimats birojā, uzņēmuma vērtību nostiprināšana, darbinieku morāles principu

nostiprināšana (piemēram, atbildība pret uzticētajiem darba instrumentiem) tikai pozitīvi

17

sekmētu uzņēmuma darbinieku iesaisti uzņēmuma attiecībās. Ņemot vērā iepriekš minēto, tas

jau tiek darīts, tomēr izvirzot konkrētas vērtības, priekšlikumus, uzņēmuma kultūra varētu būt

vēl izteiktāka un spēcīgāka. Jāpiemin, ka konkrētajā uzņēmumā kultūru var raksturot kā

adaptīvu, jo uzņēmums strādā sava veida paaugstināta riska apstākļos (piemēram, kad uznāks

sniegs un nevar veikt darbus – atkarība no dabas apstākļiem), kas arī prasa ātru reakciju uz

šiem ārējās vides apstākļiem. Kvalifikācijas darba autors jau iepriekšējās nodaļās uzsvēra, ka,

piemēram, kopīgu kolektīva pasākumu organizēšana (gada balle, sporta spēles u.c.) pozitīvi

ietekmētu uzņēmuma kultūru un kolektīva saliedēšanos.

2.2. Uzņēmuma tehnoloģijas

Analizējot būvniecības uzņēmumā esošās tehnoloģijas un to pielietojumu, autors

secina, ka pamatā tiek izmantota intensīvā tehnoloģija (pēc D. Tompsona pieejas), jo katrs

uzņēmuma produkts (māja) ir individualizēta – ir minimāla standartizācija attiecībā uz mājas

projekta sagatavošanu un izmantotām metodēm tās detaļu saražošanā. Tā kā uzņēmums

pamatā izmanto dažas specifiskas tehnoloģijas, kas saistās ar dažu konkrētu darbinieku

(speciālistu) tiešajiem darba uzdevumiem, tad nav novērojam uzņēmuma liela atkarība no

tām. Iespējams, uzņēmumam būtu vairāk jāpadomā par tehnoloģiju izmantošanu uzņēmuma

iekšējo procesu uzlabošanā, piemēram, klientu un ražošanas vadības sistēmu jomā.

Būvniecības jomā uzņēmums izmanto profesionālus darba instrumentus no tādām

firmām kā “DeWalt”, “Yein”, “Makita”; ir mehāniskais flīžu griezējs, bet principā viss darba

process tiek paveikts darbiniekiem strādājot ar šiem instrumentiem, nevis izmantojot kādas

lielas iekārtas vai mašīnas. Uzņēmuma darbības gadu laikā jau ir izstrādājusies ražošanas

tehnoloģija, kādā secībā kādus darbus nepieciešams veikt. Darbības gadu laiku ir

izstrādājusies aizvien strukturētāka darbu veikšana un ir “mācīts no kļūdām”, jo gandrīz no

katra projekta var izdarīt secinājumus, kā darīt vai ko darīt citādāk. Ražošanas ziņā tas ir

paātrinājis procesu, jo visi pienākumi tiek sadalīti un ļoti liela daļa no darba tiek izdarīta jau

ražotnē. Tas ir arī pluss attiecībā pret klientiem, jo ievērojami paātrina projekta izpildes

termiņus. Ražošanas jomā šobrīd nav tāda iekārta, kuru būtu plānots iegādāties vai tāda, kuru

vajadzētu iegādāties, lai būtiski paātrinātu vai uzlabotu darba procesu – būtiskākā loma ir

darba organizācijā un tā šobrīd ir labā līmenī. Arī uzņēmuma noliktavas organizācijā šogad

tika veiktas izmaiņas (sakārtota), lai tā būtu strukturētāka un pārraugāms instrumentu

izmantošanas/nodošanas process, kas līdz šim bija nesakārtos, jo katrs gāja un ņēma, ko grib

bez atzīmēšanās žurnālā.

18

Attiecībā pret būvniecības uzņēmumu, tajā nav atsevišķa informācijas tehnoloģiju

departamenta un nav arī viena cilvēka, kas ar tām strādātu, jo tam nav vajadzības. Uzņēmums

nodarbojas ar celtniecības projektiem un māju ražošanu, taču to realizēšanai netiek izmantotas

sarežģītas tehniskas iekārtas, mašīnas vai datorprogrammas. Protams, kā jebkurā darba vietā

mūsdienās, notiek darbs ar datorprogrammām, taču tās neprasa īpašu pieeju (tās ir

vispārzināmas programmas). Tas, kas ir saistīts ar IT jomu šajā uzņēmumā, ir gaisa kuģis jeb

drons (skat.3. nodaļu), jo no tā iegūtās fotogrāfijas pēc tam pārnes datorā, lai projicētu ēkas

novietojumu, kartogrāfiju u.c., bet par to autors apraksta 3. nodaļā.

Par komunikācijas tehnoloģijām autors izklāstīs 3. nodaļā par mārketinga

tehnoloģijām.

2.3. Uzņēmuma produkcijas un pakalpojumu raksturojums

Būvniecības uzņēmuma „Masterwork Construction” pamatdarbība ir koka paneļa

māju eksports un to uzstādīšana Norvēģijā (saskaņā ar NACE 2.0 klasifikatoru – 42.10

dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība, skat.2.2.att.).

2.2.att. Uzņēmuma produkcijas piemērs [18.]

Kā papildu pakalpojums ir projektu izstrāde teorētiskā līmenī – jeb projektēšana,

rasēšana un tāmēšana pēc klienta vēlmēm (bez izstrādes). Taču tā kā uzņēmums pamatā

koncentrējas uz pilnu projekta izstrādi (no idejas līdz realizācijai), tad turpinājumā autors

analizēs šo darbības pamatvirzienu un tā dzīves ciklu.

Uzņēmuma galvenā (apmēram 90%) klientu grupa ir Norvēģijas iedzīvotāji, kuriem

tiek būvētas privātmājas, taču uzņēmums sadarbojas arī citu projektu izstrādē – tiek būvētas

skolas, lielveikali, zvejnieku mājas, rūpnīcas. Ļoti maz ir standartizētu lietu un procesu un

biežāk nepieciešams ir individuāls risinājums. „Katra māja ir kā atsevišķs projekts – no paša

19

sākuma (no klienta vēlmju izzināšanas) līdz mājas nodošanai. Sākumā tiek sagatavots

piedāvājums klientam – ar zīmējumiem, iespējām u.c., jo uzņēmums nepiedāvā, piemēram,

sērijveida projektus, ir tikai individuāli pasūtījumi.”

Tomēr nepieciešamās pamatlietas jebkuras ēkas celtniecībai ir jau „atstrādātas” –

neatkarīgi no konkrētā projekta, ir izstrādājusies sistēma, kādā secībā darbi notiek; kādi

meistari un kādā secībā strādā pie mājas uzstādīšanas ārdarbiem un iekšdarbiem.

2014.gada sākumā, pateicoties straujai uzņēmuma attīstībai, tika iepirkti materiāli un

pamatlīdzekļi, lai uzsāktu ražošanas izveidi Latvijā. Saistībā ar pieprasījuma pieaugumu un arī

ražošanas uzsākšanu, kas arī pozitīvi ietekmēja uzņēmuma darbības apjomus, tika pieņemti arī

jauni darbinieki (līdz 2014.gada beigām tika pieņemti 6 darbinieki).

2.3.att. Uzņēmuma ražotne Rīgā [18.]

Noslēdzot 2013.gadu, uzņēmuma apgrozījums palielinājās par vairāk kā 200%,

salīdzinot ar iepriekšējo 2012.pārskata gadu, sasniedzot vairāk nekā 400 000 EUR apmēru.

Tāpat arī darbinieku skaits 2013.gadā palielinājās par vairāk kā 50% - no 15 kā vidējais

nodarbināto skaits uzņēmumā 2012.gadā līdz 23 2013.gadā.[1.] Uzņēmuma savas ražotnes

izveide ir piemērs tam, ka pie noteikta uzņēmuma darbības apjoma ir nepieciešams pašiem

nodrošināt konkrētas funkcijas – šajā gadījumā māju montāžu, kas iepriekš tika iepirka no

konkrētiem uzņēmumiem.

“Produkta dzīves cikls ir laika periods no produkta izstrādes līdz tā ražošanas un

pārdošanas pārtraukšanai.”[2.] Produkta dzīves cikls ietver 5 fāzes – izstrādi, ieviešanu,

attīstību, briedumu un kritumu. Ņemot vērā iepriekš minēto, autors secina, ka uzņēmums

atrodas attīstības stadijā, jo tā piedāvātais produkts ir jau ienācis tirgū un ir pieprasīts, taču vēl

nav sasniegts realizācijas maksimums (briedums). Uzņēmums joprojām attīsta piedāvāto

produktu, apgūst tirgu un paplašina ražošanas iespējas jeb vienā vārdā sakot – attīstās.

Tuvākajos nākotnes uzņēmuma attīstības plānos ietilpst ražošanas paplašināšana,

uzņēmuma īpašumā esošo telpu iegāde, nevis īrēšana, kā arī darbības paplašināšana gan

20

Norvēģijas vidienē, gan dienvidu daļā, jo šobrīd uzņēmums pamatā darbojas Norvēģijas

ziemeļu daļā.

Kopumā uzņēmuma produkts ir skaidri definēts no paša darbības sākuma un pozitīvi ir

vērtējams, ka darbības gadu laikā tā izstrādes process ir aizvien konkrētāk strukturēts, tādejādi

paātrinot darba procesu un arī uzlabojot kvalitāti.

2.4. Uzņēmuma darbība un ekonomiskie rādītāji

Kvalifikācijas darba otrajā nodaļā autors analizēs uzņēmuma darbību finanšu jomā un

ekonomiskos rādītājus. Lai noteiktu vai uzņēmuma darbība ir veiksmīga no finansiālā

viedokļa, ir jāskatās uz ļoti dažādiem rādītājiem. Tas, ka uzņēmums strādā ar peļņu vai

zaudējumiem nav vienīgais pēc kā var noteikt vai uzņēmums strādājis finansiāli veiksmīgi vai

nē. Protams, peļņa ir katra uzņēmēja mērķis, bet, izpētot sīkāk rādītājus, kas raksturo

uzņēmuma darbību, var iegūt plašāku skatu un atrast likumsakarības, kas var palīdzēt

uzņēmuma tālākai darbībai.

Turpinājumā autors pievērsīsies katra rādītāja atsevišķai analīze.

2.4.1. Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Uzņēmuma peļņas vai zaudējumu aprēķins atspoguļo ieņēmumus un izdevumus, kā arī

iegūto peļņu vai radušos zaudējumus – tas ir uzņēmuma vadības darbības rādītājs. Operāciju

konti visā pārskata periodā uzkrāj datus uzņēmuma finansiālā rezultāta – peļņas vai

zaudējumu noteikšanai, tie ir peļņas vai zaudējumu aprēķina konti.

Autors secina, ka uzņēmumā tiek izmantots LR likumā „Par uzņēmuma gada

pārskatiem” 12. panta peļņas vai zaudējuma aprēķina shēma, kas klasificēta pēc apgrozījuma

izmaksu metodes.[7.]

Visi ieņēmumu konti ir pasīva konti, kuros ieņēmumu palielinājums jāiegrāmato kontu

kredītā, bet samazinājums – kontu debetā, izņemot piešķirto atlaižu kontus; tie ir ieņēmumus

regulējošie konti, kas slēdzami uz attiecīgo ieņēmumu kontiem. Ieņēmumu kontu debetā un

atlaižu kontu kredītā uzrāda ieņēmumu un atlaižu summu precizējumus. Pārskata perioda

beigās ieņēmumu kontu saldo slēdz uz peļņas vai zaudējumu kontu.

Visos izdevumu kontos izdevumus grāmato konta debetā, bet kredītā tiek uzrādītas

izdevumus precizējošās summas. Pārskata gada beigās šajos kontos izveidojušos saldo slēdz

(kontu reformācija) uz peļņas vai zaudējumu kontu, kreditējot šos kontus.

Kā 2.1.tabulā parādīts, uzņēmums 2014. pārskata gadu noslēdza ar zaudējumiem EUR

353 282, kas ir ļoti atšķirīgi salīdzinot ar 2013.gadu, kurš tika noslēgts ar peļņu EUR

21

589 123. Autors norāda, ka peļņas samazināšanās kā atsevišķs rādītājs vēl neko neliecina;

iespējams uzņēmums ir investējis ražošanas attīstībā, kas parādīs veiksmīgus rezultātus

turpmākajā uzņēmuma dzīvē, nevis 1 gada griezumā. Pēc peļņas vai zaudējuma aprēķina var

secināt, ka klāt ir nākusi ļoti liela izmaksu pozīcija – Norvēģijas pārstāvniecības izdevumi,

kas arī izskaidro kraso rezultātu atšķirību abos pārskata gados.

Kā jau ražošanas uzņēmums, lielākā daļa izdevumu ir pārdotās produkcijas ražošanas

izmaksas. Autors secina, ka apgrozījums ir samazinājies par 32%, kas likumsakarīgi kopā ar

administrācijas un pārējām uzņēmuma saimniecisko izmaksu pieaugšanu, rezultējās šādos

zaudējumos 2014.gadā. Autors uzskata, ka šis ir perfekts piemērs, ka nedrīkst finanšu

lēmumus un rezultātus balstīt tikai uz kādu konkrētu rādītāju, bet tieši pretēji – jāpēta

uzņēmuma rezultāti no dažādām pusēm, lai labāk izprastu tā darbību. Kā lielisks piemērs tam

ir šie abi gadi, kuros bruto peļņas atšķirība ir tikai Eur 7978, kas būtībā liktu spriest, ka arī

peļņas rādītājiem jābūt līdzīgiem. Bet tā kā pārējās izmaksu pozīcijas, kas nav tieši saistītas ar

ražošanas izmaksām ir krietni pieaugušas, tad rezultāts ir krasi atšķirīgs – peļņas rādītāji

atšķiras par 270%!

Tabulā 2.1. attēlots uzņēmuma peļņas vai zaudējumu aprēķins par 2014. gadu, no kā

arī autors izdara savus secinājumus un priekšlikumus par uzņēmuma darbību.

2.1. tabula

Uzņēmuma peļņas vai zaudējuma aprēķins par 2014.gadu

Rādītājs

Pārskata

gada beigās,

EUR

Iepriekšējā

pārskata gada

beigās,

EUR

Neto apgrozījums 2 569 722 3 762 454

Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas 1 480 746 2 681 456

Bruto peļņa vai zaudējumi (no apgrozījuma) 1 088 976 1 080 998

Pārdošanas izmaksas 149 675 192 231

Administrācijas izmaksas 273 111 77 707

Pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi 5 224 17 786

Pārējās uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksas 263 828 127 331

Procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas 9 486 4 493

Norvēģijas pārstāvniecības izdevumi -752 023 0

Peļņa vai zaudējumi pirms ārkārtas posteņiem un

nodokļiem -353 923 697 022

Peļņa vai zaudējumi pirms nodokļiem -353 923 697 022

Ieņēmuma nodoklis par pārskata periodu 0 107 639

Atliktais nodoklis 641 -260

Pārskata perioda peļņa vai zaudējumi pēc

nodokļiem (tīrie ieņēmumi) -353 282 589 123

22

Analizējot finansiālās iespējas, autors ir apskatījis uzņēmuma 2014.gada finanšu

pārskata datus kontekstā ar uzņēmuma iekšējo vidi. Ņemot vērā tajā pieejamo informāciju,

var secināt, ka:

Lielākais pārdotās produkcijas ražošanas izmaksu īpatsvars ir materiālu

izmaksām, kas ir loģiski, ņemot vērā uzņēmuma produktu – šeit būtiski ir materiālu

iepirkšana uzņēmumā, tā piegādātāji, cenas, sadarbības nosacījumi.

Tā kā uzņēmums lielāko daļu savas darbības (māju uzstādīšanu) veic ārpus

Latvijas, tad ļoti būtiski ir tādi faktori, kas saistās gan ar uzņēmuma darbinieku uzturēšanos

Norvēģijā (piemēram, komandējuma izmaksas, apdrošināšana, darbinieku nodarbināšanas

atbilstība vietējai likumdošanai u.c.), gan arī ar visiem citiem saistītajiem pakalpojumiem, kā

materiālu transportēšana, ārpakalpojumu un apakšuzņēmēju darbība uz vietas Norvēģijā.

Ar uzņēmuma darbības specifiku saistās arī tas, ka uzņēmumam svarīgs

aspekts ir tā īpašumā un lietošanā esošais transports – kas saistās gan tieši ar izmaksām (lai tās

būtu minimizētas, piemēram, degvielas izmaksas; vai labāk pirkt (kredīts vai līzings) vai

nomāt), gan arī ar darba organizāciju (lai darbības nodrošināšanai vienmēr būtu pieejams

darba kārtībā esošs transports).

Atverot ražotni jaunās telpās ir būtiski arī palielinājušies komunālie izdevumi,

līdz ar to no efektīvas uzņēmuma pārvaldības viedokļa ir ļoti svarīgi pareizi saplānot darbus

un telpu noslogojumu, lai, piemēram, elektrība netiktu tērēta nelietderīgi (jo telpas ir lielas un

darbs ir tieši piesaistīts konkrētiem projektiem, kad darbs ražotnē ir veicams, nevis visu laiku

vienmērīgi).

Tā kā uzņēmuma galvenais noieta tirgus ir ārpus Latvijas, tad jebkura

starptautiska uzņēmuma darbība saistās arī ar savstarpējiem starptautiskiem norēķiniem –

uzņēmumam ir salīdzinoši lieli zaudējumi no valūtas kursa svārstībām, jo savstarpējos

darījumos Norvēģijas kronas. Zaudējumi galvenokārt veidojas no debitoriem, jo rēķini ir

izrakstīti kronās. Šī arī varētu būt joma, kur uzņēmums varētu izvērtēt savu darbību un arī

optimizēt resursus.

2.4.2. Uzņēmuma bilance

Šajā nodaļā autors apskatīs uzņēmuma bilanci. Autors secina, ka bilances debeta un

kredīta atlikumi ir vienādi un konti ir sagrupēti un apstrādāti atbilstoši „Gada pārskata

likuma”[15., 16.lpp.] 10.pantā noteiktām prasībām.[7.] Bilance ir sastādīta vertikālā formā,

kur augšējā daļā ievietoti aktīva posteņi, bet zem tās – pasīva posteņi. Autors secina, ka gada

23

pārskatā un grāmatvedībā par naudas vienību un vērtības mēru ir lietota Latvijas Republikas

naudas vienība – euro.

Uzņēmuma lielāko daļu aktīvu sastāda pamatlīdzekļi, nauda un citi debitori. Pie citiem

debitoriem lielāko daļu sastāda uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN), kā arī pievienotās

vērtības nodokļa (PVN) pārmaksas. UIN avansa maksājumi jāveic, balstoties uz iepriekšējā

gada rezultātiem. Kā redzams pēc bilances pasīva, uzņēmumam ir ļoti neliels aizņemtais

kapitāls –kredīti vai aizņēmumu no saistītajām kompānijām. Autors vēlas vērst uzmanību uz

to, ka uzņēmuma pamatkapitāls ir EUR 2 840. Autors vēlas norādīt un ieteikt, ka uzņēmumam

ar 2.5 un 3 miljonu apgrozījumu gadā noteikti vajadzētu padomāt par pamatkapitāla

palielināšu; tas uzlabotu uzņēmuma tēlu finansēšanas iestāžu acīs.

Uzņēmumam uz 31.12.2014. ir ilgtermiņa aizņēmumi EUR 15 073. Autors uzskata, ka

uzņēmumam nebūs problēmu segt šīs saistības. Bet ar lielu piesardzību autors ieteiktu

skatīties uz to, cik lieli ir īstermiņa parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem – EUR 105 065.

Šim skaitlim būtu lietderīgi pretī nolikt pircēju un pasūtītāju parādus, kas uz 31.12.2014. ir

tikai EUR 2 901. No šiem skaitļiem autors vēlētos izteikt minējumu, ka ir saņemts avansu

maksājums no pircēja kā arī ir pasūtīti izejmateriāli ar pēcapmaksu un algots darba spēks,

kuriem arī jāizmaksā algas pēc padarītā. Šeit iespējams risks saistībā ar to, ka ražošanai ir

iztērēti vairāk līdzekļi nekā konkrētajā brīdī ir ienākuši no pircējiem. Autors vēlas ieteikt

pārskatīt apmaksas grafikus gan pircējiem, gan noslēgtos līgumus ar piegādātājiem, jo

izmainot šos apmaksas nosacījumus var uzlabot naudas plūsmu tā, lai nerastos tik liela

negatīvā starpība starp naudu, kura ir jāsaņem no pircējiem un to, kura jāmaksā izejvielu un

materiālu piegādātājiem.

2.4.3. Uzņēmuma likviditātes aprēķins, maksātspējas, lietišķās aktivitātes un

rentabilitātes rādītāji un to raksturojums

Uzņēmuma darbības ekonomiskajai analīzei ir svarīga loma uzņēmuma vadīšanā.

Analīzes uzdevums ir noteikt uzņēmuma darbības efektivitāti pārskata periodā un noteikto

mērķu sasniegšanu, un uzņēmuma darbības attīstības iespējamos virzienus. Tāpēc analīze ir

jāveic mērķtiecīgi, lai izzinātu tādas uzņēmuma iespējas un rezerves, kuras nodrošinātu esošo

resursu optimālu izmantošanu

Uzņēmuma likviditātes analīze nozīmē finansiālās stabilitātes noteikšanu. Likviditātes

rādītāji ir rādītāji, ar kuru palīdzību var novērtēt uzņēmuma spēju segt savus parādus tad, kad

tie ir jāmaksā. Šī spēja ir atkarīga no attiecības starp uzņēmuma maksāšanas līdzekļu

24

potenciālu un uzņēmuma finansiālajām saistībām. Maksāšanas līdzekļu potenciāls nozīmē

uzņēmumam piederošus likvīdus līdzekļus.

Par likvīdiem sauc tos aktīvus, kuri jau atrodas naudas formā, kā arī tos, kurus ātri var

pārvērst naudas formā.

Kopējais likviditātes koeficients ir apgrozāmo aktīvu attiecība pret īstermiņa

saistībām. Šis rādītājs vērtē, cik labi uzņēmums spētu nokārtot savas īstermiņa saistības ar

saviem apgrozāmiem līdzekļiem[8].

Attēlā 2.4. ir uzrādīta kopējā likviditātes koeficienta formula un pēc formulas veiktais

aprēķins.

Formula:

Kopējais likviditātes koeficients

=

Apgrozāmie līdzekļi

Īstermiņa saistības

Aprēķins:

Kopējais likviditātes koeficients

=

451 713

158 109

Rezultāts: 2,85

2.4.att. Kopējais likviditātes koeficients [autora veidots]

Autors secina, ka uzņēmuma spēja dzēst savas īstermiņa saistības izmantojot

apgrozāmos līdzekļus (2.1.attēls), ir pietiekama. Par šī koeficienta optimālā lieluma robežām

viedoklis nedaudz atšķiras, saskaņā ar vispārpieņemtajiem starptautiskajiem standartiem tiek

uzskatīts, ka šīm koeficientam jāatrodas robežās starp 1 un 2 (dažreiz 3).

Likviditātes rādītāji ir bieži ļoti apmierinoši, bet uzņēmuma maksātspēja nebūt nav

apmierinoša, tāpēc bieži, it sevišķi bankas pie kredītu izsniegšanas, izmanto uzņēmuma

maksātspējas rādītāju.

Ar šo rādītāju palīdzību:

raksturo uzņēmuma saistību attiecību pret pašu kapitālu vai aktīvu kopsummu;

novērtē uzņēmuma iespējas paaugstināt saistību summu;

novērtē uzņēmuma spēju noteiktā termiņā nokārtot saistības.

Šis rādītājs atspoguļo saistību īpatsvaru uzņēmumā, to veido attiecība starp visām

uzņēmuma saistībām un bilances kopsummu:

Maksātspējas rādītāji jeb saistību īpatsvars bilancē rāda, cik reizes pārskata perioda

laikā apritējis kapitāls, debitoru parādi, kreditoru parādi, krājumi, aktīvi, ilgtermiņa

ieguldījumi[8.] Attēlā 2.5. aprēķināts saistību īpatsvars bilancē.

25

Formula:

Saistību īpatsvars bilancē

=

uzņēmuma saistības

bilances kopsumma

Aprēķins:

Saistību īpatsvars bilancē

=

173 182

582 609

Rezultāts: 0,30

2.5. att. Saistību īpatsvars bilancē [autora veidots]

2.2. attēlā redzams, ka uzņēmumā nav problēmas ar maksātnespēju, jo rādītājs ir

mazāks par 0,5.Vispārējā gadījumā tiek uzskatīts: jo vairāk uzņēmuma bilances kopsumma

pārsniedz saistības, jo augstāka ir uzņēmuma maksātspēja.

Uzņēmuma līdzekļu aprites rādītāji raksturo uzņēma līdzekļu izmantošanas

efektivitāti. Aktivitātes rādītāji rāda, cik reizes pārskata perioda laikā apritējis kapitāls,

debitoru parādi, kreditoru parādi, krājumi, aktīvi, ilgtermiņa ieguldījumi. Aprites rādītājiem ir

liela nozīme uzņēmuma finansiālā stāvokļa novērtēšanā, jo līdzekļu aprites ātrums ir to

pārvēršanas naudas formā ātrums, kas tieši ietekmē uzņēmuma maksātspēju. Šo rādītāju

aprēķina kā attiecību starp neto apgrozījumu un kapitālu, aktīvu utt.[11., 134.lpp.]

Attēlā 2.6. ir parādīta pircēju un pasūtītāju debeta apgrozījuma formula un veiktais

aprēķins pēc kura autors var izdarīt secinājumus.

Formula:

Pircēju un pasūtītāju debeta apgrozījums

=

Neto apgrozījums

Debitori kopā

Aprēķins:

Pircēju un pasūtītāju debeta apgrozījums

=

2 569 722

228 384

Rezultāts: 11,25

2.6. att. Pircēju un pasūtītāju debeta apgrozījums [autora veidots]

2.3 attēlā iegūtais rezultāts parāda, ka debitoru parādi tiek pārvērsti par naudas

līdzekļiem 11,25 reizes gadā. Šis rādītājs ļoti atšķiras dažādās nozarēs, tādēļ ir nepieciešama

plašāka analīze, lai noteiktu, vai rādītājs ir normas robežās.

Savukārt, apgrozāmo līdzekļu kustības aprēķins 2.7.. attēlā norāda uz apgrozāmo

līdzekļu efektīvu izmantošanu.

26

Formula:

Apgrozāmo līdzekļu kustība

=

Apgrozījums

Apgrozāmie līdzekļi

Aprēķins:

Apgrozāmo līdzekļu kustība

=

2 569 722

451 713

Rezultāts: 5.69

2.7. att. Apgrozāmo līdzekļu kustība [autora veidots]

Augsts koeficients norāda, ka uzņēmumam ir nepietiekams apgrozāmo līdzekļu

daudzums, turpretī zems koeficients var norādīt uz esošo apgrozāmo līdzekļu neefektīvu

izmantošanu.

Kopējo aktīvu apgrozījuma aprēķins, kas redzams 2.8. attēlā norāda, ka uzņēmuma

aktīvu apgrozījums ir zems (vidējais valstī -2.19).

Formula:

Kopējo aktīvu apgrozījums

=

Neto apgrozījums

Aktīvi

Aprēķins:

Kopējo aktīvu apgrozījums

=

2 569 722

582 609

Rezultāts: 0.23

2.8. att. Kopējo aktīvu apgrozījums [autora veidots]

Pārāk zems koeficients parāda, ka investīcijas uzņēmumā ir bijušas pārāk lielas un

nepieciešams likvidēt daļu pamatlīdzekļu un krājumu, kas dotu iespēju uzlabot uzņēmuma

likviditāti. Ļoti augsts aktīvu apgrozījuma koeficients var norādīt arī uz to, ka uzņēmumam ir

jāiegulda papildus līdzekļi aktīvos, lai izturētu konkurenci.

Nozīmīgākais uzņēmuma darbības efektivitātes mērs ir peļņa. Uzņēmuma neto peļņu

dalot ar neto apgrozījumu, ar uzņēmuma kopējo vai pašu kapitālu, nosaka rentabilitāti.

Rentabilitāte ir uzņēmuma darbības efektivitātes rādītājs. Šie rādītāji rāda patērētos līdzekļus

vai realizētās produkcijas apjomu. Rentabilitāti izsaka procentos, tās vērtēšanai nav noteiktu

kritēriju. Jo augstāks šis procentu līmenis, jo uzņēmuma darbība ir efektīvāka, zems

rentabilitātes līmenis liecina par uzņēmuma neveiksmi; ja to nenovērš laikus, ir sagaidāma

uzņēmuma darbības krīze[8.].

27

Attēlā 2.9. ir veikts uzņēmuma apgrozījuma rentabilitātes aprēķins, izmantojot

formulu.

Formula:

Apgrozījuma rentabilitāte

=

Pārskata perioda peļņa

Neto apgrozījums

x

100%

Aprēķins:

Apgrozījuma rentabilitāte

=

-353 282

2 569 722

Rezultāts: -14%

2.9. att. Apgrozījuma rentabilitāte [autora veidots]

Apgrozījuma rentabilitāte jeb bruto peļņas robeža parāda, cik liela daļa no realizācijas

ieņēmumiem ir peļņa. Šis rādītājs raksturo uzņēmuma vadības spēju vadīt un kontrolēt

izmaksu attiecību pret apgrozījumu. Peļņas apjomu var regulēt, mainot pārdotās produkcijas

daudzumu, ceļot cenas vai arī samazinot izmaksas. Svarīgi ir salīdzināt aprēķināto peļņas

normu ar nozares vidējiem rādītājiem. Ja aprēķinātais rādītājs ir lielāks par nozares vidējo

rādītāju, analizējamais uzņēmums ir starp nozares līderiem.

Autors secina, ka salīdzinot ar 2013.gadu, kad apgrozījuma rentabilitātes rādītājs bija

16%, 2014.gadā rentabilitāte ir ievērojami samazinājusies. Ja šī tendence turpināsies,

uzņēmums var kļūt zaudējumu nesošs. Autors uzskata, ka ir jāņem vērā to, uz ko šie rādītāji

norāda kā arī iemesli, kas tos iespaido. Ir jāinformē uzņēmuma vadība par iespējamiem

turpmākajiem riskiem kā arī to, kādiem izdevumiem jāpievērš īpaši liela uzmanība.

28

3. UZŅĒMUMA SVID ANALĪZE

Turpinājumā autors pievērsīsies uzņēmuma SVID analīzei (skat.3.1..att.). “SVID

analīze ir viena no populārākajām metodēm, kas palīdz sistematizēt iekšējās un ārējās vides

analīzes procesu un izstrādāt stratēģijas (angliski SWOT).” [5., 103.lpp.]

Uzņēmuma SVID analīzes sagatavošanai autors izmantoja analītisko un sintēzes

metodi, apkopojot pieejamo informāciju un izvērtējot uzņēmuma stiprās un vājās puses,

iespējas un draudus.

3.1. att. Uzņēmuma SVID analīzes matrica [autora veidota]

Apkopojot SVID analīzi, autors secina, ka uzņēmumam ir diezgan daudz stiprās puses

un iespējas, bet jāņem vērā arī draudi un vājās puses. Kā viena no uzņēmuma stiprajām pusēm

ir uzņēmuma īpašnieks, kurš ir Norvēģijas pilsonis. Tas ir viens būtiskiem uzņēmuma

attīstības faktoriem, jo galvenais īpašnieks un vadītājs, kā Norvēģijā dzīvojošs pilsonis, spēj

korektāk un vairāk izpētīt tirgus ekonomiku un darbības vietu, jo labāk pārzina procesus

valstī, kurā dzīvo. Līdz ar tiek būtiski paaugstināta arī uzņēmuma konkurētspēja attiecībā pret

Stiprās puses Vājās puses

Uzņēmuma īpašnieks

Zināšanas par vietējo tirgu

Demokrātisks vadības stils

Projektu vadītāju iesaiste lēmumu

pieņemšanā un uzticēšanās tiem

Minimāla konkurence

Uzņēmuma misijas, mērķu un

uzdevumu nekonkrētība

Informācijas un komunikācijas

problēmas projektu gaitā

Minimāla tehnoloģiju izmantošana

ikdienas darba procesā (ne saistībā ar

ražošanu)

Nav izstrādāts mārketinga plāns

Iespējas Draudi

Jaunu tirgu apgūšana Norvēģijā

Jaunu tirgu apgūšana citās valstīs

Uzņēmuma efektivitātes palielināšana,

uzlabojot uzņēmuma procesus

Uzņēmuma darbinieku iniciatīvas

paaugstināšanās

Izmaiņas sadarbība ar esošajiem

piegādātājiem

Starpnieku nosacījumu maiņa

Ierobežojumu ieviešana attiecībā uz

starptautisko darbību

Būtiska klientu vajadzību un paradumu

maiņa

29

konkurentiem un zināšanas par vietējo tirgu.Jebkuram uzņēmuma ir būtiska pozitīva un

stabila iekšējā vide, kas šajā gadījumā tiek nodrošināts ar demokrātisku vadības stilu un

uzticēšanos saviem darbiniekiem.

Kopumā šī komunikācija un attiecības ir vērtējamas pozitīvi, jo arī darba uzdevumu

veikšanā tiek pielietota projektu vadības pieeja, kas jau pati par sevi konkretizē un sistematizē

darba procesu.

Autors uzskata, ka lielā mērā vadīšanas veiksmes faktors uzņēmumā ir tas, ka

uzņēmuma vadība uzticas darbiniekiem un ļauj tiem piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā.

Projektu pieeja uzņēmuma darbībā būtiski ietekmē arī komandas darbu, kas ir svarīgs aspekts

veiksmīga rezultāta sasniegšanai – attiecīgi, kā norisinās praktiskā sadarbība arī starp projekta

vadītājiem un darbiniekiem, ne tikai attiecībā uz vadību. Šeit var minēt, ka uzņēmuma

darbinieki sasvtarpēji labi sadarbojas un, ja ir nepieciešams, ļoti labi strādā arī deleģēšana un

vadība starp pašiem darbiniekiem. Protams dažkārt komunikācija starp pašiem uzņēmuma

darbiniekiem būtu pilnveidojama – saistībā ar precīzas informācijas nodošanu īstajā laikā un

īstajā vietā, tomēr kopumā komunikācija un vadības stils šajā uzņēmumā ir kā stiprā puse.

Ņemot vērā uzņēmuma stiprās puses, tās veido arī vairākas iespējas uzņēmuma

attīstībai. Autors jau skaidroja, kāds ir pienesums uzņēmumam no vadītāja – jaunu tirgu

apgūšana Norvēģijā, kā arī uzņēmuma stabilitāte un potenciāls ļauj apgūt vēl citus jaunus

tirgus. Tāpat arī iespējams paaugstināt darbinieku potenciālu un lielāku iniciatīvu, kas

sekmētu jaunu ideju veidošanos un paaugstinātu darbības efektivitāti.

Savukārt par uzņēmuma vājo pusi ir jānosauc misijas, mērķu un uzdevumu

nekonkrētība. Uzņēmumam nav nodefinēti konkrēti mērķi, taču tas neietekmē uzņēmuma

praktisko darbību. Var secināt, ka uzņēmums pamatā darbojas ar tādiem kā „nerakstītiem

likumiem”, taču autors uzskata, ka šāda pieeja nav ilgtspējīga un, uzņēmumam strauji

attīstoties, ir ļoti būtiski nodefinēt un aprakstīt savu konkrētu stratēģiju. Īpaši svarīgi šaja

kontekstā būtu arī individuālie struktūrvienību mērķi, ja jau uzņēmums plāno arvien vairāk

deleģēt uzdevumus un atbildību padotajiem darbiniekiem, taču šobrīd tas īsti nestrādā –

iespējams, šādi konkrēti noteikti indiviuālie mērķi varētu veicināt šo situāciju. Šeit arī var

minēt to, ka uzņēmumam pagaidām nav izstrādāta konkrēta sava misija, kas arī var negatīvi

ietekmēt uzņēmuma attīstību, jo nav šī viena konkrētā startēģiskā virziena – ir identificēti daži

attīstības plāni, kā ražošanas attīstība un jaunu tirgu apgūšana, taču ar to nav pietiekami. Tāpat

kā individuālie mērķi, arī konkrētas uzņēmuma misijas nodefinēšana varētu uzlabot padoto

darbinieku piederības apzināšanos uzņēmumā un arī to lielāku iniciatīvu un iesaisti

uzņēmuma darbā, līdz ar to arī palielinot katram savu atbildību. To ir iespējams panākt gan

30

nodefinējot misiju, mērķus un uzdevumus, gan uzlabojot informācijas un komunikācijas apriti

projektu gaitā.

Kā vēl viena no uzņēmuma vājajām pusēm ir minimāla tehnoloģiju izmantošana

ikdienas darba procesā. Katrs uzņēmuma projekts ir individualizēts, kas nozīmē, ka ir

minimāla standartizācija attiecībā uz mājas projekta sagatavošanu un izmantotām metodēm

tās detaļu saražošanā. Tā kā uzņēmums pamatā izmanto dažas specifiskas tehnoloģijas, kas

saistās ar dažu konkrētu darbinieku (speciālistu) tiešajiem darba uzdevumiem, tad nav

novērojam uzņēmuma liela atkarība no tām. Iespējams, uzņēmumam būtu vairāk jāpadomā

par tehnoloģiju izmantošanu uzņēmuma iekšējo procesu uzlabošanā, piemēram, klientu un

ražošanas vadības sistēmu jomā.

Attiecībā uz uzņēmuma mārketingu, jau iepriekšējās nodaļās autors skaidroja, ka tam

nav izstrādāta plāna. Protams, uzņēmums veic nelielas mārketinga aktivitātes, bet to nevar

uzskatīt par stratēģisku pieeju. Ja uzņēmums vēlas virzīt attīstību, paplašināties, piesasistīt

jaunus klientus – būtu nepieciešams padomāt par mārkeitnga plāna izstrādi, kurā pa punktiem

tiktu nodefinēti darbības soļi.

Sadarbību ar skatiliski mazāk piegādātājiem arī varētu saistīt ar uzņēmuma

individualizēto pieeju – ka ļoti minimāli ir standartizētu lietu un procesu un biežāk

nepieciešama ir individuāls risinājums. Tas nozīmē arī to, ka uzņēmums ir atkarīgs no

skaitliski mazāk piegādātājiem un līdz ar to ir arī mazāk variāciju, ja kāds no esošajiem

pārtrauc sadarbību vai maina sadarbības nosacījumus. Tas attiecas arī uz starpniecības

pakalpojumiem, kuri tiek izmantoti, galvenokārt, uzņēmuma iegādāto izejvielu un produktu

transportēšanai no Latvijas uz Norvēģiju. Protams, ir pozitīvi, ja uzņēmums var būt

pašpietiekams un neatkarīgs, tomēr tas ir arī iznāms risks, nekā iesaistot „palīdzībo no malas”.

Uzņēmuma galvenā (apmēram 90%) klientu grupa ir Norvēģijas iedzīvotāji, kuriem

tiek būvētas privātmājas, taču uzņēmums sadarbojas arī citu projektu izstrādē – tiek būvētas

skolas, lielveikali, zvejnieku mājas, rūpnīcas. Minētais norāda uz to, ka uzņēmuma klients ir

diezgan noteikts un zināms, kas var būt gan kā pluss (jo ļoti labi tiek pārzinātas klientu

vajadzības), gan arī mīnuss (jo mainoties šo klientu vajadzībām, var mainīties arī

pieprasījums). Taču jau iepriekš tika secināts, ka tā kā uzņēmums pamatā koncentrējas uz

klientu, ne tā produktu, tad šī individuālā pieeja var būt arī kā risku samazinošs faktors.

Draudi uzņēmumam var būt tādā gadījumā, ja veidojas klientu un patērētāju paradumu maiņa,

bet uzņēmums nespēs šīm izmaiņām pielāgoties.

Kopumā SVID analīze liecina, ka uzņēmums iekšēji ir stabils un ar lielu potenciālu, jo

tajā ir demokrātisks vadības stils un sadarbība ar Norvēģiju, kuru ir iespējas vēl vairāk

31

paplašināties. Tie ir labi nosacījumi, lai uzņēmums izvirzītu savus mērķus un uzdevumus, kuri

šobrīd ir neskaidri. Tāpat arī, lai izvairītos no iespējamiem draudiem, ir iespējams paplašināt

tirgu un plānot tirgu arī citās valstīs, ne tikai Norvēģijā, kā arī paaugstināt uzņēmuma

efektivitāti un darbinieku iniciatīvu. Viens no svarīgākajiem aspektiem kvalifikācijas darba

kontekstā ir mārketinga plāna izveidošana vai vismaz stratēģisku darbību plānošana – izvirzīt

uzdevumus, prioritātes, kuras īstenot, lai piesaistītu klientus, palielinātu apjomus, paplašinātu

tirgu, nostiprinātu pozīcijas konkurentu vidū. Tāpēc kvalifikācijas darba temats par

tehnoloģiju pilnveidi uzņēmumā ir aktuāls un nozīmīgs, jo sekmētu minēto uzdevumu

realizēšanu. Konkrētāk par secinājumiem un priekšlikumiem skatīt kvalifikācijas darba

nobeiguma sadaļās.

32

4. MĀRKETINGA TEHNOLOĢIJU IZMANTOŠANAS

ANALĪZE UZŅĒMUMĀ

Autors teorijas daļā skaidroja, kas ir mārketings un tā tehnoloģijas. Apkopojot

informāciju varētu teikt, ka tas iedalās 2 lielās grupās – informācijas analīzē (tirgus analīzē,

patērētāju un konkurentu izvērtējumā, produktu analīzē un SVID), un rezultātu apkopošanā,

kas ietver arī jaunu stratēģiju izstrādi (par tirgu, piedāvāto produktu, cenu, pārdošanu un arī

komunikāciju). Autors ir izpētījis uzņēmuma iekšējo vidi un secina, ka mārketinga funkcijas

uzņēmumā tiek apmierinātas tikai daļēji un nav izstrādājis konkrētu klientu piesaistes

pasākumu (mārketinga) plānu. Ne visas minētās jomas uzņēmums ir pilnvērtīgi analizējis jeb

varētu teikt, ka iegūtie dati nav izmantoti stratēģiju izstrādei. Uzņēmums apzinās, kas ir viņa

klients un produkts, kā arī savu pozīciju tirgū, taču nav rakstiski formulēts, kā ar šiem datiem

varētu “operēt”, lai radītu pievienoto vērtību, palielinātu pārdošanas apjomus, nostiprinātu

pozīciju tirgū u.tml.

Autors noskaidrojis, ka būvniecības uzņēmuma galvenā (apmēram 90%) klientu grupa

ir Norvēģijas iedzīvotāji, kuriem tiek būvētas privātmājas, taču uzņēmums sadarbojas arī citu

projektu izstrādē – tiek būvētas skolas, lielveikali, zvejnieku mājas, rūpnīcas. Minētais norāda

uz to, ka uzņēmuma klients ir diezgan noteikts un zināms, kas var būt gan kā pluss (jo ļoti labi

tiek pārzinātas klientu vajadzības), gan arī mīnuss (jo mainoties šo klientu vajadzībām, var

mainīties arī pieprasījums). Šis uzņēmums pamatā koncentrējas uz klientu, ne tā produktu, jo

pastāv individuālā pieeja, kas var būt arī kā risku samazinošs faktors. Būtiski ir tas, ka

uzņēmums darbojas starptautiskā tirgū un līdz ar to uzņēmumu ietekmē ne tikai notiekošais

Latvijā, bet arī Norvēģijā.

Saprotams, ka ne visi cilvēki izmanto vienus un tos pašus produktus un pakalpojumus,

tāpēc pastāv konkurence par klientu – ikviens uzņēmums vēlas piesaistīt savu mērķauditoriju

un iegūt lielāku peļņu. Vērtējot būvniecības uzņēmuma konkurētspējas un priekšrocību, kā

viens no galvenajiem aspektiem jāmin pats uzņēmuma īpašnieks, kurš ir Norvēģijas pilsonis,

dzīvo Norvēģijā un tas līdz ar to ļoti būtiski ietekmē uzņēmuma darbību. Tas ir pozitīvi, jo

uzņēmuma darbība pamatā koncentrējas uz klientu, kas šajā uzņēmumā ir Norvēģijas

iedzīvotājs. Uzņēmuma īpašnieku varētu raksturot kā galveno resursu un spēku avotu

atšķirīgās prasmes veidošanā – te ietilptu īpašnieka kā uzņēmuma vadītāja darba rezultāts,

piemēram, sasniegtie uzņēmuma darbības finansiālie rādītāji, zināšanas par tirgu, kontakti

Norvēģijā u.c.

33

Kopumā, pēc autora domām, uzņēmums nav izstrādājis konkrētu klientu piesaistes

pasākumu (mārketinga) plānu. Kā jau minēts iepriekš, klientu piesaisti veicina uzņēmuma

vadītājs un darba kvalitāte, kas rada „mutvārdu reklāmu” un viens klients iesaka izmantot

uzņēmuma pakalpojumus arī saviem paziņām. Tomēr, lai attīstītu tirgus paplašināšanās mērķi,

būtu nepieciešama stratēģijas izstrāde un tam atbilstošu prasību sagatavošana, lai par

uzņēmuma piedāvātajiem pakalpojumiem un kvalitāti informāciju varētu iegūt jebkurš

interesents šajā jomā. Tas arī nostabilizētu uzņēmuma tēlu klientu vidū un radītu

pārliecinošāku iespēju ilgtermiņa sadarbībai ar klientiem. Protams, ja uzticētais darbs tiek

paveikts kvalitatīvi, nav šaubu, ka klients būs ieinteresēts sadarboties atkārtoti, tomēr

mūsdienās, kad piedāvājumu klāsts ir plašs un konkurence liela, ir jāpievērš uzmanība

zīmolvedībai jeb branding, kas nereti (īpaši finansiāli nodrošinātu klientu vidū) spēlē ļoti lielu

lomu.

4.1. Piemēri uzņēmuma mārketinga tehnoloģijām

Viens no būtiskākajiem ieguldījumiem uzņēmuma mārketinga tehnoloģijās ir bijis

“drona” jeb gaisa kuģa, filmēšanas lidaparāta iegādāšanās (turpmāk – drons)(skat.3.

pielikumu). Ar tā palīdzību “Norvēģijas uzņēmuma mārketinga speciālists spēs klientam ne

tikai palīdzēt izveidot mājas, skolas, zivju rūpnīcas vai zvejnieku mājiņu vizuālos projektus,

bet arī pareizo to ainavisko novietojumu izvēlētajā vietā - zemes gabalā. Papildus dronam

komplektā nāk speciāla programma, kura precīzi aprēķina kā pareizi novietot ēkas būvi, lai

pilnvērtīgāk klients izmantotu visas dabas enerģijas kā, piemēram, sauli.” (skatīt 1.

pielikumu)

4.1. att. Objekta kadri no drona lidojuma [18.]

Ar programmas palīdzību var, piemēram, noteikt uz kuru pusi labāk būvēt logus, lai

mājā ieplūstu gaisma un saules siltums. Tā kā Norvēģija ir kalnaina, ir noteikumi kas

34

ierobežoju māju būvēšanas augstumu, lai visas mājas būtu līmenī un blakus esošajām mājām

netiktu aizsegts skats, gaismas piekļuve u.tml., tāpēc ir svarīgi projektu pirms tam vizualizēt

datorā.

4.2. att. Mājas projekts datorā [18]

Šādu ierīci ir iespējams vadīt ar mobilo telefonu vai planšeti, un tā spēj uzņemt ļoti

kvalitatīvus attēlus, sver tikai 1280gr un spēj uzlidot 6000m augstumā, kā arī darbības

temperatūra ir no -15 līdz +40 grādiem, kas arī ir ļoti svarīgi. Šāda tehnoloģiskā risinājuma

ieviešana paver jaunas iespējas piedāvājuma prezentēšanai un sadarbībai ar klientiem.

Uzņēmums iegādājās dronu par saviem līdzekļiem kopā ar lietošanas programmu, tāpēc

nekādas papildu izmaksas tā izmantošana neprasa. Tas ir labs ieguldījums, kas atvieglo

rasētājam darbu – tādejādi ir vieglāk uzzīmēt mājas specifikāciju un vizualizēt tās 3D attēlu.

Savukārt klienti jau tagad novērtē bildes no augšas, kurās redzams mājas kopskats un

novietojums kopējā ainavā – tā ir daļa no uzņēmuma mārketinga, kas piesaista klientu

interesi.

Vēl viena no ļoti efektīvām un profesionālām ierīcēm uzņēmumā ir ToolWatch

programmatūra, kas darbojas uz tālvadības principa un “izseko” darbinieku vai instrumentu

neatkarīgi no lokācijas.[14.]

4.3.att. ToolWatch tehnoloģija [15.]

35

ToolWatch mobilā tehnoloģija ļauj šo sistēmu lietot tālrunī neatkarīgi no pieslēguma

internetam. Kad darbinieki atrodas telpā bez bezvadu interneta savienojuma, mobilo vienību

skaitīšana turpinās un dati automātiski tiek uzglabāti datu bāzē. Vienkāršiem vārdiem sekot –

šī programmatūra nosaka objektu atrašanās vietu (noskenē to), kā arī ļauj veikt papildu

funkcijas, piemēram, noformēt pasūtījumus.

ToolWatch ir viena no inovatīvākajām mūsdienu tehnoloģijām, lai palīdzētu

konsolidēt, pārvaldīt, izmantot, koplietot un aizsargāt savus darba instrumentus un materiālus,

lai uzņēmums varētu koncentrēties uz to, kas ir vissvarīgākais: palielināt ieņēmumus,

samazinot instrumentu un materiālu izmaksas, un uzlabot konkurences priekšrocības.

ToolWatch tehnoloģijas priekšrocības:

ērti lietojams, jo nav nepieciešama speciāla operētājsistēma vai instalācija, kā arī

atjauninājumi nav nepieciešami;

tehnoloģija atbalsta digitālā paraksta lietošanu, kas ļauj daudz ātrāk veikt preču

pasūtījumu vai noslēgt vienošanos, kā arī aizvieto “papīru kaudzes”;

ToolWatch ļauj izveidot jaunu instrumentu un produktu uzskaiti un grupēt tos, tādejādi

pārvaldot un sistematizējot darba instrumentus;

sekot līdzi materiālu un instrumentu uzskaitei, sistematizējot tos, tādejādi jebkurā brīdī

var apskatīties, kādā daudzumā ir konkrētā lieta, pasūtījuma statusu, transfēru u.c.;

ToolWatch sniedz informāciju, kādi instrumenti dotajā brīdī ir vai nav pieejami, fiksē

izmantošanas ilgumu u.c., tādejādi var plānot veicamos darbus.[14.]

Tātad šī tehnoloģija būtiski atvieglo uzņēmuma darbu un ietaupa resursus, kā arī

palielina darba ražīgumu (it īpaši uzņēmumam augot un paplašinoties). Tas dod iespēju

pārraudzīt uzņēmuma rīcībā esošos instrumentus un materiālus, ietaupot darbinieku laiku,

kamēr tie iet meklēt kādu no instrumentiem, jo ToolWatch tehnoloģija vienkārši parāda

objekta atrašanās vietu. Tādejādi palielinās darba ražīgums un ietaupās laiks. Savukārt ātrāka

un ērtāka materiālu un instrumentu aprite (pasūtījumu veikšana) nodrošina savlaicīgu piegādi,

jo, izmantojot tehnoloģiju, ir daudz ātrāk un ērtāk iespējams veikt pasūtījumus – līdz ar to

nekavējas projektu izstrāde. Kopumā šī tehnoloģija nodrošina to, lai bez papildu “kustības”

tiktu veikts tas pats darbs, kas vienmēr jeb pareizāk sakot, tiktu izdarīts vairāk.

36

4.2. Uzņēmuma vizuālā identitāte un prezentācijas pasākums

potenciālajiem klientiem

Autors jau iepriekš minēja, ka būvniecības uzņēmuma piedāvātā produkcija ir balstīta,

galvenokārt, uz individuālu projektu izstrādi, tāpēc tā atšķiras no konkurentu piedāvājuma.

Līdz ar to piedāvātā pakalpojuma plānošana, izstrāde un pats galvenais – vadība, ir būtiska arī

šim uzņēmumam. Kaut arī darbības joma ir būvniecība, arī šim uzņēmumam ir nepieciešami

lojāli patērētāji un vārds ar kvalitāti. Autors secina, ka uzņēmumam ir savs nosaukums

(“Masterwork Construction”), kas ir arī vizualizēts kā logo, un tas tiek izmantots

uzņēmuma darbinieku apģērbā un uz automašīnām, tādejādi atšķiroties no konkurentiem un

“saglabājot klientu atmiņā” savu vārdu.

4.3.att. Uzņēmuma logo [18.]

Kā jau autors minēja iepriekš, tad uzņēmums nav līdz galam nodefinējis savu misiju

un nav arī veicis klientu aptauju, tomēr pēc autora domām, uzņēmuma nosaukums un logo

raksturo būvniecības uzņēmumu un tā piedāvāto produkciju. Uzņēmuma logo tiek

daudzpusīgi izmantots – tas ir uz vizītkartēm, darba apģērbā, uz automašīnām, sadarbības

partneru un klientu dokumentācijā, interneta mārketingā u.c. Autors uzskata, ka uzņēmuma

vārda un logo izmantošana pozitīvi ietekmē uzņēmuma tēla veidošanos un nostiprināšanos

klientu vidū, kā arī rada asociācijas un “piešķir novērtējumu” no klientu skatījuma.

“Tehnoloģiskā dizaina galvenais uzdevums ir savienot zinātni ar produktu. Tā pamatā

ir dažādi matemātiski aprēķini un eksperimenti, lai radītie produkti būtu derīgi lietošanai.”[9.]

Šādā veidā arī tiek radīti uzņēmuma piedāvātie māju projekti, kurā individuālās vēlmes ir

apvienotas ar praktisko funkcionalitāti. Autors secina, ka būvniecības uzņēmums nodarbojas

ar nozares dizaina īpatnību apmierināšanu.

Svarīgi piebilst, ka šogad uzņēmums ieguva kvalitātes novērtējuma zīmi, kādu piešķir

Norvēģijas būvniecības nozarē (trīs simboliski āmuri), un tagad uzņēmums ir tiesīgs šo zīmi

37

norādīt gan pie uzņēmuma informācijas, gan lietot kopā ar logo. Šī zīme ir augsts

novērtējums, kas radīs pozitīvu iespaidu klientu vidū un interesi par uzņēmumu.

Prezentācijas pasākums potenciālajiem klientiem. Līdz šim būvniecības uzņēmums

veiksmīgi strādājis Norvēģijas tirgū, taču viens no tā attīstības virzieniem ir tirgus

paplašināšana. Tirgus paplašināšanu varētu sākt ar pašu Norvēģiju, jo šobrīd uzņēmums strādā

tikai Norvēģijas ziemeļos, savukārt nākotnes plānos varētu būt arī citas valstis. Tomēr, lai arī

uzņēmums vēlētos šādi virzīt darbību jau no paša sākuma, ievērojami rezultāti nav. Autors

uzskata, ka uzņēmumam nepieciešams vairāk strādāt ar esošo klientu loku un jaunu klientu

piesaisti. Pozitīvi ir vērtējams uzņēmuma logo izmantojums, jo klienti to atpazīst. Uzņēmums

varētu apsvērt arī reklāmas izvietošanu Norvēģijas medijos vai internetā. Kā autors

noskaidroja intervijā (skat.1.pielik.), tad šobrīd reklāma ir izvietota vietējā Norvēģijas

laikrakstā, taču to varētu izvietot vēl citos. Kā vēl viens no variantiem, kuru piedāvā autors, ir

prezentācijas pasākums potenciālajiem klientiem, lai iepazīstinātu ar uzņēmuma piedāvājumu

un uzsāktu pirmo komunikāciju. Intervijā autors noskaidroja, ka uzņēmums ļoti labi strādā ar

jau esošajiem klientiem. Klientiem regulāri ir pieejama informācija par projekta norisi, iespēja

iepazīties ar bildēm vai atbraukt apskatīties klātienē. Bijis pat gadījums, kad uzņēmum klients

pameklējis ražotni Latvijā, lai pats savām acīm novērtētu kā noris darbs pie viņa pasūtītās

mājas.

4.1. Tabula

Prezentācijas pasākuma izmaksu aprēķins [autora veidots]

Pozīcija Izmaksas

Prezentācijām aprīkotas telpas īre līdz

60 cilvēkiem –

Zāles īrē iekļauts:

Zāles īre pilnai dienai

WiFi internets

Papīra tāfele ar

rakstāmpiederumiem

Ekrāns

Pildspalva un papīrs

Autostāvvieta

180 EUR/h

Izdales materiālu/ielūgumu druka –

materiāla dizains

druka

80.00 EUR

38

Autors ieteiktu uzņēmuma atvēlēt nelielu finansējuma daļu klientu piesaistei.

Uzņēmums varētu noorganizēt “atvērto durvju dienu” Norvēģijas ofisā, kur interesenti varētu

aiziet un iepazīties ar piedāvātajiem mājas projektiem, uzzināt vairāk par to realizācijas

termiņiem, kā arī iegūt priekšstatu par darbu apjomu un izmaksām. Ielūgumus uz šādu

pasākumu vajadzētu izsūtīt arī esošajiem klientiem, lai tie uzaicina arī savus draugus un

paziņas, kurus tas varētu interesēt.

Uzņēmuma prezentācijas pasākumu varētu rīkot arī kādās konferenču telpās, taču tad

jārēķinās ar papildu izdevumiem:

Šāds pasākums būtu nepieciešams, lai popularizētu uzņēmumu, reklāmas nolūkos.

Tādu vajadzētu organizēt arī citur Norvēģijā, ne tikai daļā, kur