bta aas - balcia insurance se...emot v ērā gaid āmo solvency ii normat īvu ieviešanu 2013.gad...

BTA AAS

Atsevišķie finanšu pārskati un koncerna konsolidētie

finanšu pārskati par 2010. gadu

AAS BTA ATSEVIŠĶIE UN KONCERNA KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI PAR GADU, KAS NOSLĒDZĀS 2010. GADA 31. DECEMBRĪ

Saturs

2

lpp.

Informācija par Sabiedrību un Koncernu 3

Vadības ziņojums 4

Paziņojums par vadības atbildību 6

Sabiedrības atsevišķie un koncerna konsolidētie finanšu pārskati:

Sabiedrības atsevišķais un koncerna konsolidētais visaptverošo ienākumu pārskats 7

Sabiedrības atsevišķais un koncerna konsolidētais pārskats par finanšu stāvokli 9

Sabiedrības atsevišķais un koncerna konsolidētais naudas plūsmas pārskats 11

Sabiedrības atsevišķais un koncerna konsolidētais pašu kapitāla izmaiņu pārskats 12

Sabiedrības atsevišķo un koncerna konsolidēto finanšu pārskatu pielikums 14

Revidentu ziņojums 100


Informācija par Sabiedrību

3

Koncerna mātes sabiedrības nosaukums BTA AAS

Sabiedrības juridiskais statuss Apdrošināšanas akciju sabiedrība

Reģistrācijas Nr., vieta un datums 40003159840, reģistrēta 1993. gadā Rīgā, Latvijā kā apdrošināšanas akciju sabiedrība

Adrese Kr.Valdemāra 63, Rīga

Sabiedrības Valdes locekļi un to ieņemamais amats

Gints Dandzbergs – Valdes priekšsēdētājs Jeļena Alfejeva – Valdes locekle Agris Dambenieks – Valdes loceklis Jānis Lucaus – Valdes loceklis Andrejs Skroderis – Valdes loceklis kopš 23.04.2010.

Sabiedrības Padomes locekļi un to ieņemamais amats

Pauls Dandzbergs – Padomes priekšsēdētājs Andrejs Galanders – Padomes loceklis Marts Dandzbergs – Padomes loceklis

Pārskata gads 01.01.2010 – 31.12.2010

Ziņas par akcionāriem Latvijas Republikas rezidenti

Ziņas par meitas sabiedrībām BTA Draudimas UAB Reģistrācijas Nr. 110079036 Reģistrācijas datums: 2000. gada 17. janvāris Juridiskā adrese: Verkiu 29-18, Viļņa, Lietuva AAS BTA - 100% BTA Help OU Reģistrācijas Nr. 11895230 Juridiskā adrese: Jarvevana iela 9, Tallina, 11314, Igaunija AAS BTA – 100%

Revidenti KPMG Baltics SIA Vesetas iela 7 Rīga, LV-1013

Licence Nr. 55


Vadības ziņojums

4

Latvijas ekonomiku 2010.gadā var raksturot ar diviem vārdiem - stabilitāte un atkopšanās. Gada pirmajā pusē apdrošināšanas nozarē turpinājās darbības apjomu kritums, bet 2010. gada otrajā pusē apdrošināšanas prēmiju krituma temps sāka izteikti samazināties. Ar zināmu nobīdi arī apdrošināšanas nozare sajuta Latvijas tautsaimniecības stabilizāciju. Nākamais uzdevums ir tautsaimniecībai kopumā un katram uzņēmumam atsākt attīstību.

2010. gadā apdrošināšanas akciju sabiedrība BTA ir aktīvi strādājusi, lai saglabātu klientu uzticību un attīstītu pārdošanas tīklu. Vienlaikus turpinājās nepārtraukts darbs uzlabojot apdrošināšanas produktus un pakalpojumus, padarot tos vienkāršākus un vieglāk saprotamus klientiem un pārdevējiem. Liela uzmanība ir pievērsta iekšējo procesu uzlabošanai un kvalitatīvas apkalpošanas nodrošināšanai.

Jau četrus gadus darbojas Klientu informatīvais atbalsta dienests, kas palīdz BTA klientiem, kuriem ir noticis apdrošināšanas gadījums. Paplašinot funkcijas un ieviešot papildus pakalpojumus BTA Autodienests tika pārveidots par BTA Palīdzības Dienestu.

BTA personāla vadības sistēmā būtiska nozīme ir personāla kompetences palielināšanai un arī turpmāk investēsim resursus šajā jomā, lai arī situāciju Latvijas darbaspēka tirgū sarežģī augsta ekonomiskā emigrācija uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

BTA ir izmantojusi Eiropas Savienības kopējā tirgus sniegtās iespējas – 2010. gadā nostiprinājām pārdošanas tīklu vairākās tās dalībvalstīs.

Pagājušā gada beigās tika pabeigts reorganizācijas process BTA meitas sabiedrībā UAB BTA Draudimas (Sabiedrība kopā ar meitas sabiedrību, turpmāk tekstā – Koncerns), kas 2011. gada 1. janvārī ir kļuvis par BTA filiāli. Tas ļauj palielināt mūsu darbības efektivitāti vienādojot un centralizējot dažādus administratīvos procesus. Kopumā BTA ir reģistrētas trīs filiāles – Lietuvā, Igaunijā un Vācijā.

2011. gada janvārī BTA pabeidza arī otru reorganizāciju – tika reģistrēta Eiropas Komercreģistrā ar nosaukumu SE BTA. Tas uzlabos BTA atpazīstamību Eiropas Savienībā un samazinās risku, ja pēkšņi Latvijā strauji pasliktināsies investīciju klimats.

2010. gadā Sabiedrībai ir izdevies mainīt 2009. gada tendenci, kad samazinājās darbības apjomi, kas bija raksturīgi visam Latvijas apdrošināšanas tirgum 2009. un 2010. gadā.

Veiksmīgas darbības rezultātā BTA 2010. gadā panāca parakstīto bruto prēmiju kāpumu par 0.6 miljoniem latu, sasniedzot 48.52 miljonu latu parakstītajās bruto prēmijās.

Sabiedrības neto nopelnītās prēmijas pārskata periodā bija 45.06 miljonu latu. Koncerna bruto parakstītās prēmijas pārskata periodā bija 71.76 miljonu latu un neto nopelnītās prēmijas bija 68.79 miljonu latu .

Sabiedrība 2010.gadā izmaksāja apdrošināšanas atlīdzības 25.10 miljonu latu un neto piekritušās atlīdzības bija 27.15 miljonus latu. Koncerna atbilstošie rādītāji bija 40.68 miljonu latu un 43.08 miljonu latu.

BTA ir Latvijas lielākais nedzīvības apdrošinātājs, vērtējot pēc bruto parakstīto prēmiju un izveidoto tehnisko rezervju apjoma.

Sabiedrības četri nozīmīgākie apdrošināšanas veidi – obligātā civiltiesiskā transportlīdzekļu apdrošināšana (OCTA), sauszemes transporta apdrošināšana, veselības apdrošināšana un īpašuma apdrošināšana.

Pretēji visā apdrošināšanas tirgū valdošajai tendencei 2010. gadā Koncerns ir palielinājis tehnisko rezervju summu, kas domāta iespējamo nākotnes apdrošināšanas prasību segšanai, tādejādi palielinot savu finansiālo stabilitāti. Koncerna bruto tehnisko rezervju summa 2010.gada beigās ir sasniegusi 77.86 miljonus latu. Sabiedrības bruto tehnisko rezervju summa 2010.gadā sasniedza 47.95 miljonus latu un ir lielākās tehniskās rezerves starp nedzīvības apdrošināšanas sabiedrībām Latvijā. Koncerna un Sabiedrības tehniskās rezerves ir pilnībā segtas ar augsti likvīdiem un drošiem ieguldījumiem. Koncerna pārapdrošināšanas politika 2010. gadā nav būtiski mainījusies un ir saglabāta gan pārapdrošināšanas līgumu struktūra, gan galvenie sadarbības partneri. Tāpat kā iepriekšējos gados riski galvenokārt tiek nodoti pārapdrošināšanas sabiedrībām ar A grupas kredītu reitingiem. Augstāk minētie faktori ir ļāvuši panākt stabilus darbības apjomus un apmierinošus finanšu rezultātus. 2010. gadā Koncerna peļņa pirms nodokļiem bija 5.27 miljonu latu, tīrā peļņa pēc nodokļu nomaksas ir LVL 4.92 miljoni latu. Sabiedrības atbilstošie rādītāji ir 4.31 miljonu latu un 3.73 miljoni latu.


Vadības ziņojums

5

Ņemot vērā gaidāmo Solvency II normatīvu ieviešanu 2013.gadā un, lai nodrošinātu Sabiedrības turpmāko attīstību Latvijā un Eiropas Savienības valstīs, Valde rekomendē atstāt Sabiedrības rīcībā vismaz 75% no pārskata gada peļņas.

Sabiedrība un Koncerns savā darbībā ir pakļauti dažāda veida finanšu riskiem. Ikdienas darbībā notiek aktīva un sistemātiska riska vadības politikas realizācija, kas aptver gan apdrošināšanas riskus, gan riskus, kas izriet no Sabiedrības un Koncerna ieguldījumu darbības. Apdrošināšanas risku pārvaldes un kontroles funkcijas tiek realizētas ar apdrošināšanas risku parakstīšanas metodikām, parakstāmo riska limitu noteikšanu un pārapdrošināšanas politiku.

Riski saistībā ar Koncerna veiktajām investīcijām tiek kontrolēti saskaņā ar Sabiedrības un meitas sabiedrības pieņemto investīciju politiku. Sabiedrības investīciju politika nosaka ierobežojumus attiecībā uz darījumiem ar vienu darījumu partneri, kā arī ierobežojumus attiecībā uz Sabiedrības iegādāto parāda vērtspapīru kredītreitingiem.

Likviditātes risks tiek mazināts ieguldot augsti likvīdos finanšu instrumentos, kuriem ir neierobežots tirgus.

Tirgus riski iekļauj procentu likmju risku, cenas risku un valūtu risku. Lai vadītu procentu likmju riskus tiek veikta ieguldījuma portfeļa durācijas aprēķins un aprēķināts jūtīgums saistībā ar procentu likmju izmaiņām.

2011. gadā Sabiedrība plāno Latvijas tautsaimniecības atkopšanos un finanšu sektora aktivizēšanos, kas pakāpeniski palielinās arī pieprasījumu pēc brīvprātīgajiem apdrošināšanas veidiem.

2011. gadā BTA plāno palielināt darbības apjomus atbilstoši tirgus situācijas izmaiņām. Uzmanības centrā būs rentabilitāte - pozitīva tehniskā rezultāta panākšana visos apdrošināšanas veidos, jo plānots, ka investīciju ienākums, mainoties procentu likmju tendencei, samazināsies un, centrālajām bankām sākot likmju paaugstināšanas sēriju, ir sagaidāma arī vērtspapīru portfeļa vērtības samazināšanās.

Pārskata gada laikā BTA ir izpildījusi Komerclikuma prasības.

Pēc pārskata gada beigām nav bijuši notikumi, kas, pēc BTA Valdes domām, būtiski varētu ietekmēt pārskata gada rezultātus un šī finanšu pārskata novērtējumu. Valdes vārdā vēlamies pateikties visiem mūsu klientiem, sadarbības partneriem un darbiniekiem par izrādīto uzticību un atbalstu. Ar Jūsu atbalstu BTA turpinās stabili attīstīties, kas nodrošinās labāku pakalpojumu klāstu mūsu klientiem.

Vēlamies novēlēt visiem panākumus turpmākā darbībā!

2011. gada 28. aprīlis


Paziņojums par vadības atbildību

6

2010. gadā Koncernu vadīja AAS BTA valde piecu locekļu sastāvā. Par Koncernā notiekošajiem procesiem vadība regulāri informēja padomi un sniedza visus nepieciešamos paskaidrojumus.

Vadība uzņemas atbildību par grāmatvedības uzskaites kārtošanu, darījumu iegrāmatošanas atbilstību grāmatvedību regulējošajām normām, par Koncerna līdzekļu saglabāšanu, kā arī par krāpšanas un citas negodīgas rīcības novēršanu.

Sabiedrības vadība uzņemas atbildību par Sabiedrības 2010. gada pārskata, kas sagatavots saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS) un kas atspoguļo AAS BTA darbības finanšu rezultātus laika posmā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim, sagatavošanu. Sabiedrības vadība apstiprina, ka Sabiedrības atsevišķie finanšu pārskati un Koncerna konsolidētie finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar spēkā esošo likumdošanas normu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un SFPS prasībām, un tie patiesi atspoguļo apdrošināšanas sabiedrības finansiālo stāvokli pārskata gada beigās, kā arī sniedz patiesu priekšstatu par pārskata gada darbības rezultātiem un naudas plūsmu saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem SFPS.

Sabiedrības finanšu pārskati un konsolidētie finanšu pārskati par 2010. gadu ir sagatavoti, balstoties uz vadības piesardzīgiem lēmumiem un pieņēmumiem.

Vadība apstiprina, ka ir ievērotas Latvijas Republikas likumdošanas prasības, un ka Sabiedrības finanšu pārskati un konsolidētie finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar darbības turpināšanas principu.

Vadībai nav zināmi nekādi svarīgi notikumi pēc pārskata gada beigām, kas nav atspoguļoti šajā pārskatā un kas var būtiski ietekmēt turpmāko apdrošināšanas sabiedrības darbību un gada pārskata novērtējumu.



Visaptverošo ienākumu pārskats

7

Par gadu, kas noslēdzās 2010. gada 31. decembrī Mātes sabiedrība Koncerns

Piezīme 2010

LVL’000 2009

LVL’000 2010

LVL’000 2009

LVL’000

Nopelnītās prēmijas

Parakstītās prēmijas

Bruto parakstītās prēmijas 6 48 522 47 918 71 763 47 918

Pārapdrošinātāja daļa parakstītajās prēmijās 6, 25 (4 198) (3 954) (4 666) (3 954)

Neto parakstītās prēmijas 6 44 324 43 964 67 097 43 964

Izmaiņas nenopelnīto prēmiju un neparedzēto risku

tehniskajās rezervēs

Bruto izmaiņas 8 904 10 006 2 110 10 006

Pārapdrošinātāju daļa 8, 25 (172) (145) (421) (145)

Izmaiņas neto nenopelnīto prēmiju un neparedzēto

risku tehniskajās rezervēs 8 732 9 861 1 689 9 861

Neto nopelnītās prēmijas 7 45 056 53 825 68 786 53 825

Citi tehniskie ienākumi, neto 9 356 85 554 85

Piekritušās atlīdzību prasības, neto

Izmaksātās atlīdzības, neto

Bruto izmaksātās atlīdzību prasības 10 (25 101) (32 266) (40 678) (32 266)

Izmaksātās atlīdzību prasības (24 743) (32 334) (40 003) (32 334)

Atlīdzību noregulēšanas izdevumi (1 735) (1 813) (2 446) (1 813)

Atgūto zaudējumu summas 1 377 1 881 1 771 1 881

Pārapdrošinātāja daļa izmaksātajās atlīdzību prasībās 10, 25 881 923 1 327 923

Neto izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības 10 (24 220) (31 343) (39 351) (31 343)

Izmaiņas atlikto apdrošināšanas atlīdzību prasību

tehniskajā rezervē

Izmaiņas bruto atlikto apdrošināšanas atlīdzību prasību tehniskajā rezervē 11 (5 811) (3 388) (5 152) (3 388)

Pārapdrošinātāju daļa 11, 25 2 884 463 1 421 463

Izmaiņas neto atlikto apdrošināšanas atlīdzību prasību

tehniskajā rezervē 11 (2 927) (2 925) (3 731) (2 925)

Neto piekritušās atlīdzību prasības 12 (27 147) (34 268) (43 082) (34 268)

Darbības izdevumi / ienākumi

Klientu piesaistīšanas izdevumi 13 (7 847) (5 005) (12 587) (5 005)

Izmaiņas atliktajos klientu piesaistīšanas izdevumos 14 1 108 (1 334) 814 (1 334)

Administrācijas izdevumi 15 (9 741) (9 982) (12 940) (9 982)

Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojums 26, 27, 28 (410) (426) (618) (427)

Pārapdrošināšanas komisiju ienākumi, neto 16, 25 456 397 684 397

Izmaiņas nenopelnītajā pārapdrošināšanas komisijas naudā 17,25 73 41 74 41

Neto darbības izdevumi (16 361) (16 309) (24 573) (16 310)

Citi tehniskie izdevumi, neto 18 (237) (728) (274) (728)


Visaptverošo ienākumu pārskats

8

Mātes sabiedrība Koncerns

Piezīme

2010

LVL’000 2009

LVL’000 2010

LVL’000 2009

LVL’000

Ieguldījumu pārvaldes izmaksas 19 (52) (87) (64) (87)

Procentu un dividenžu ienākumi, neto 20 2 018 2 239 3 168 2 239 Peļņa/(zaudējumi) no patiesajā vērtībā novērtētiem finanšu aktīviem un saistībām ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, neto 21 1 359 634 1 476 706

Peļņa/(zaudējumi) no svārstībām ārvalstu valūtu kursos 165 (92) 173 (91)

Ieguldījuma īpašuma pārvērtēšana 27 (284) (712) (365) (712)

Zaudējumi no vērtības samazināšanās 22 (446) (360) (446) (360)

Citi izdevumi, neto 23 (115) (195) (87) (195)

Peļņa pirms nodokļu aprēķināšanas 4 312 4 032 5 266 4 104

Uzņēmumu ienākuma nodoklis 24 (582) (809) (348) (809)

Pārskata gada neto peļņa 3 730 3 223 4 918 3 295

Pārējie visaptverošie ienākumi

Zemes gabalu un ēku pārvērtēšana (61) (875) (61) (875) Atliktā nodokļa ietekme uz zemes un ēku pārvērtēšanas rezultātu 9 131 9 131

Izmaiņas izlīdzināšanas rezervēs 10 - 10 -

Pārējie visaptverošie ienākumi pārskata gadā (42) (744) (42) (744)

Visaptverošie ienākumi pārskata gadā kopā 3 688 2 479 4 876 2 551

Pielikums no 14. līdz 99. lapai ir neatņemama šī finanšu pārskata sastāvdaļa. 2011. gada 28. aprīlis


Pārskats par finanšu stāvokli

9


Aktīvi Pie-

zīme

31.12.2010

LVL’000 31.12.2009

LVL’000 31.12.2010

LVL’000 31.12.2009

LVL’000

Akcionāru parādi par neapmaksāto akciju kapitālu 39 - 245 - 245

Zemes gabali un ēkas 27 3 112 3 593 3 305 3 593 Pamatlīdzekļi 26 531 397 947 857

Nemateriālie aktīvi 28 73 86 329 341

Ieguldījumu īpašums 27 2 356 2 389 2 356 2 663

Līdzdalība meitas sabiedrības kapitālā 29 4 243 3 334 - -

Ieguldījumi asociētajās sabiedrībās 30 - 246 103 349

Patiesajā vērtībā novērtētie ieguldījumi ar

atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu 31 3 195 3 161 4 945 4 859 Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu 31 22 529 21 072 47 411 41 060

Kopā patiesajā vērtībā novērtētie ieguldījumi ar

atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā 25 724 24 233 52 356 45 919 Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi

Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu 32 412 186 412 186

Noguldījumi kredītiestādēs 33 15 836 13 274 18 219 18 000

Finanšu ieguldījumi kopā 46 215 41 273 71 090 64 454 Aizdevumi un debitoru parādi Aizdevumi

Ar hipotēku nodrošinātie aizdevumi 2 664 3 743 3 568 4 673 Citi aizdevumi 2 752 2 405 1 922 2 757

Izsniegtie aizdevumi kopā 34 5 416 6 148 5 490 7 430 Debitoru parādi

Debitori no tiešās apdrošināšanas operācijām Apdrošinājuma ņēmēju debitoru parādi 5 187 5 927 8 444 10 415 Starpnieki 1 071 1 351 1 202 2 166

Kopā debitori no tiešās apdrošināšanas operācijām 35 6 258 7 278 9 646 12 581 Pārapdrošināšanas debitori 36 65 541 504 682 Pārējie debitori 37 1 367 1 004 1 375 867 UIN priekšapmaksa 43 312 341 312 365

Debitori kopā 8 002 9 164 11 837 14 495

Aizdevumi un debitoru parādi kopā 13 418 15 312 17 327 21 925

Uzkrātie ienākumi un nākamo periodu izdevumi Atliktie klientu piesaistīšanas izdevumi 14 2 879 1 771 3 890 3 076 Pārējie uzkrātie ienākumi un nākamo periodu izdevumi 120 277 422 630

Kopā uzkrātie ienākumi un nākamo periodu izdevumi 2 999 2 048 4 312 3 706

Pārapdrošināšanas līgumi Pārapdrošinātāja daļa nenopelnīto prēmiju tehniskajās rezervēs 8 1 282 1 454 1 642 2 063 Pārapdrošinātāja daļa atlikto atlīdzību prasību tehniskajās rezervēs 11 6 522 3 638 10 036 8 615

Pārapdrošināšanas līgumu aktīvi kopā 7 804 5 092 11 678 10 678 Atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa aktīvs - - - 43

Nauda 38 1 109 547 1 930 1 412

Aktīvu kopsumma 77 617 70 982 113 274 109 917

Pielikums no 14. līdz 99. lapai ir neatņemama šī finanšu pārskata sastāvdaļa.

AAS BTA UN KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI PAR GADU, KAS NOSLĒDZĀS 2010. GADA 31. DECEMBRĪ

Pārskats par finanšu stāvokli

10


Pašu kapitāls un saistības Pie-

zīme

31.12.2010

LVL’000 31.12.2009

LVL’000 31.12.2010

LVL’000 31.12.2009

LVL’000 Pašu kapitāls

Pamatkapitāls 40 10 000 10 000 10 000 10 000 Akciju emisijas uzcenojums 40 7 219 7 219 7 219 7 219 Pārvērtēšanas rezerves 40 1 686 1 738 1 686 1 738 Izlīdzināšanas rezerve 40 36 26 36 26 Rezerves kapitāls un pārējās rezerves 40 2 993 720 3 028 720 Nesadalītā peļņa:

Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa - - (27) - Pārskata gada peļņa 3 730 3 223 4 918 3 295

Pašu kapitāls kopā, attiecināms uz Sabiedrību 25 664 22 926 26 860 22 998 Nekontrolējošā līdzdalība - - - 826

Pašu kapitāls kopā 25 664 22 926 26 860 23 824

Saistības Tehniskās rezerves Nenopelnīto prēmiju un neparedzēto risku tehniskās rezerves 8 22 222 23 126 32 049 34 159 Atlikto atlīdzību prasību rezerves 11 25 727 19 916 45 814 40 662

Tehniskās rezerves kopā 47 949 43 042 77 863 74 821

Pakārtotās saistības 41 - 646 1 821 Kreditori

Kreditori no tiešās apdrošināšanas operācijām

Apdrošinājuma ņēmēji 44 473 1 208 837 Starpniekiem maksājamās summas 658 669 1 121 1 085

Kopā kreditori no tiešās apdrošināšanas operācijām 702 1 142 2 329 1 922

Pārapdrošināšanas kreditori 44 1 114 1 856 1 390 2 340 Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 296 242 425 336 Aizņēmumi no kredītiestādēm 45 - - 307 271 Pārējie kreditori 46 611 534 809 1 496

Kreditori kopā 2 723 3 774 5 260 6 365

Atliktā nodokļa saistības 42 560 460 326 460

Uzkrājumi 48 516 502 737 701

Nenopelnītie pārapdrošināšanas komisijas

ienākumi 17 205 278 1 582 1 925

Kopā saistības 51 953 48 056 86 414 86 093

Kopā pašu kapitāls un saistības 77 617 70 982 113 274 109 917

Pielikums no 14. līdz 99. lapai ir neatņemama šī finanšu pārskata sastāvdaļa. 2011. gada 28. aprīlis

AAS BTA UN KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI PAR GADU, KAS NOSLĒDZĀS 2010. GADA 31. DECEMBRĪ

Naudas plūsmas pārskats

11


Piezīme

2010

LVL’000 2009

LVL’000 2010

LVL’000 2009

LVL’000

Naudas plūsma no apdrošināšanas darbības

Tiešajā apdrošināšanā saņemtās prēmijas 50 887 45 694 75 211 45 694 Tiešajā apdrošināšanā izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības

(25 123) (30 990) (40 132) (30 990)

Saņemtā nauda par nodoto pārapdrošināšanu - 1 095 - 1 095 Samaksātā nauda par nodoto pārapdrošināšanu (4 463) (2 841) (5 605) (2 841) Saņemtā nauda par pieņemto pārapdrošināšanu 631 623 662 623 Samaksātā nauda par pieņemto pārapdrošināšanu (139) (33) (139) (33) Samaksātie ienākuma nodokļi 43 (1 225) (1 990) (1 225) (1 990) Obligātie maksājumi 39 (547) (689) (1 367) (689) Maksājumi darbiniekiem (6 835) (7 571) (11 373) (7 571) Maksājumi starpniekiem (3 859) (2 158) (6 138) (2 158) Pārējā samaksātā nauda (5 797) (5 564) (7 953) (5 564) Pārējā saņemtā nauda 903 875 3 485 875

Naudas plūsma no apdrošināšanas darbības kopā 4 433 (3 549) 5 426 (3 549)

Naudas plūsma no investīciju darbības Ieguldījumu iegāde (152 851) (135 929) (16 747) (133 634) Meitas sabiedrību iegāde, atskaitot iegādāto naudu un tās ekvivalentus

- - - 32

Ieguldījumu pārdošana 147 800 135 259 8 930 135 259 Ieguldījumu ienākumi 1 758 2 102 2 053 2 102 Saņemtas dividendes 15 3 15 3

Naudas plūsma no investīciju darbības kopā (3 278) 1 435 (5 749) 3 762

Finansēšanas darbības naudas plūsma Peļņa no akciju emisijas 245 3 613 245 3 613 Izmaksātas dividendes (1 157) (4 226) (1 157) (4 226)

Naudas plūsma no finansēšanas darbības kopā (912) (613) (912) (613)

Naudas un tās ekvivalentu neto samazinājums 243 (2 727) (1 235) (400)

Valūtas kursu izmaiņu ietekme uz naudu un tās

ekvivalentiem 165 (23) 136 (23)

Nauda un tās ekvivalenti pārskata gada sākumā 4 583 7 333 6 911 7 334

Nauda un tās ekvivalenti pārskata gada beigās 38 4 991 4 583 5 812 6 911




Pašu kapitāla izmaiņu pārskats

12

Pamat-

kapitāls

Akciju

emisijas uzcenojums

Pārvērtē-šanas

rezerves

Izlīdzi-

nāšanas rezerves

Rezerves

kapitāls un

pārējās rezerves

Nesadalītā

peļņa Pašu kapitāls

kopā Mātes sabiedrība LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000

31.12.2008 6 000 1 219 2 482 26 699 9 600 20 026

Visaptverošie ienākumi kopā

Pārskata gada peļņa - - - - - 3 223 3 223 Pārējie visaptverošie ienākumi

Zemes un ēku pārvērtēšanas rezerves samazinājums - - (875) - - - (875)

Atliktā nodokļa ietekme uz zemes un ēku pārvērtēšanas rezultātu - - 131 - - - 131

Darījumi ar akcionāriem

Pārskata gadā emitētās akcijas 4 000 6 000 - - - - 10 000 2008. gada peļņas pārnešana uz pārējām rezervēm - - - - 21 (21) -

Dividendes - - - - - (9 579) (9 579)

31.12.2009 10 000 7 219 1 738 26 720 3 223 22 926 Visaptverošie ienākumi

kopā

Pārskata gada peļņa - - - - - 3 730 3 730 Pārējie visaptverošie ienākumi

Zemes un ēku pārvērtēšanas rezerves samazinājums - - (61) - - - (61)

Atliktā nodokļa ietekme uz zemes un ēku pārvērtēšanas rezultātu - - 9 - - - 9

Izmaiņas izlīdzināšanas rezervē - - - 10 - - 10


2009. gada peļņas pārnešana uz pārējām rezervēm - - - - 2 273 (2 273) -

Dividendes - - - - - (950) (950)

31.12.2010 10 000 7 219 1 686 36 2 993 3 730 25 664




13

Pamat-

kapitāls

Akciju

emisijas

uzceno-jums

Pārvērtē-šanas

rezerve

Izlīdzinā-

šanas rezerve

Rezerves

kapitāls

un

pārējās rezerves

Nesa-

dalītā peļņa Kopā

Nekon-

trolējošā līdzdalība

Pašu

kapitāls

kopā

Koncerns LVL’000 LVL’000 LVL’000

LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000

31.12.2008 6 000 1 219 2 482 26 699 9 600 20 026 - 20 026

Visaptverošie ienākumi

kopā

Pārskata gada peļņa - - - - - 3 295 3 295 - 3 295


Zemes un ēku pārvērtēšanas rezerves samazinājums - - (875) - - - (875) - (875)

Atliktā nodokļa ietekme uz zemes un ēku pārvērtēšanas rezultātu - - 131 - - - 131 - 131


Pārskata gadā emitētās akcijas 4 000 6 000 - - - - 10 000 - 10 000 2008. gada peļņas pārnešana uz pārējām rezervēm - - - - 21 (21) - - -

Dividendes - - - - - (9 578) (9 578) - (9 578)

Nekontrolējošā līdzdalība - - - - - - - 826 826

31.12.2009 10 000 7 219 1 738 26 720 3 296 22 999 826 23 825

Visaptverošie ienākumi

kopā

Pārskata gada peļņa - - - - - 4 918 4 918 - 4 918


Zemes un ēku pārvērtēšanas rezerves samazinājums - - (61) - - - (61) - (61)

Atliktā nodokļa ietekme uz zemes un ēku pārvērtēšanas rezultātu - - 9 - - - 9 - 9

Izlīdzināšanas rezerves pieaugums - - - 10 - - 10 - 10


Dividendes - - - - - (950) (950) - (950)

2009. gada peļņas pārnešana uz pārējām rezervēm - - - - 2 308 (2 308) - - -

Nekontrolējošās līdzdalības iegāde - - - - - (65) (65) (826) (891)

31.12.2010 10 000 7 219 1 686 36 3 028 4 891 26 860 - 26 860




14

2011. gada 28. aprīlis (1) Vispārīga informācija

(a) Darbības veids

Apdrošināšanas akciju sabiedrība BTA (turpmāk tekstā “Mātes sabiedrība”) ir Latvijas Republikā reģistrēta sabiedrība. Mātes sabiedrība tika reģistrēta 1993. gadā Rīgā, Latvijā, kā apdrošināšanas akciju sabiedrība. Sabiedrības centrālais birojs atrodas Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 63.

Koncerns piedāvā plašu nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumu klāstu gan korporatīviem klientiem, gan privātpersonām šādos apdrošināšanas veidos:

• sauszemes transporta apdrošināšana (KASKO); • obligātā sauszemes transporta līdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildība (OCTA); • veselības apdrošināšana; • īpašuma apdrošināšana pret uguns un dabas stihiju postījumiem; • īpašuma apdrošināšana pret citiem zaudējumiem; • ceļojumu (palīdzības) apdrošināšana; • vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana; • dažādu finansiālo risku apdrošināšana; • kravu; • nelaimes gadījumu; • dzelzceļa transporta; • kuģu; • garantiju, un • sauszemes transporta līdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības brīvprātīga apdrošināšana; • juridiskie riski.

Apdrošināšanas pakalpojumi tiek sniegti, izmantojot filiāļu, aģentūru un pārdošanas punktu tīklu Latvijā, Lietuvā un vairākās citās ES dalībvalstīs.

(b) Meitas sabiedrības un asociētās sabiedrības

Sabiedrībai pieder 100% (2009: 79,78%) slēgtās Lietuvas apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA Draudimas UAB kapitāla daļas. BTA Draudimas UAB juridiskā adrese ir Verkiu 29-18, Viļņa.

Sabiedrībai pieder 100% līdzdalība meitas sabiedrības kapitālā BTA Help OU, kura dibināta 2010. gadā. Meitas sabiedrība ir reģistrēta Tallinā, Igaunijā, un tā nav veikusi saimniecisko darbību.

Meitas sabiedrībai BTA Draudimas UAB pieder 50% (2009. gadā: 50%) līdzdalība SIA Rubiteh kapitālā (sabiedrības juridiskā adrese: Smārdes pag., Industriālais parks, Latvija).

Sabiedrībai ir ārvalstu filiāles. Igaunijas filiāles juridiskā adrese ir Peterburi tee 2F, Tallina 11415, Lietuvas - Verkiu 29-18, Viļņa, bet Vācijas - Robert-Bosch-Str. 6 64807 Dieburg.

Konsolidētie finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2010. gada 31. decembrī, ietver Mātes sabiedrības un tās meitas sabiedrību finanšu pārskatus, kā arī Koncerna ieguldījumus asociētās sabiedrībās pēc pašu kapitāla metodes.

Filiāļu darbības finanšu rezultāti ir ietverti Sabiedrības kopējos darbības rezultātos.

(c) Akcionāri

Mātes sabiedrības akcionāri ir Latvijas rezidenti – 1 juridiska persona un 10 privātpersonas, nevienai no kurām nepieder vairāk kā 30% kapitāla.


Finanšu pārskatu pielikums

15

(2) Finanšu pārskatu sagatavošanas pamats

(a) Atbilstības paziņojums

Iepriekš minētie Sabiedrības atsevišķie un koncerna konsolidētie finanšu pārskati sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS) un saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) noteikumiem, kas bija spēkā pārskata perioda beigu datumā.

Valde apstiprināja šos Sabiedrības un konsolidētos finanšu pārskatus izsniegšanai 2011. gada 28. aprīlī. Akcionāriem ir tiesības noraidīt šos finanšu pārskatus un pieprasīt jaunu finanšu pārskatu sagatavošanu.

(b) Funkcionālā un finanšu pārskatu valūta

Finanšu pārskatos iekļautās summas ir uzrādītas Latvijas Republikas naudas vienībā – latos, kas ir Mātes sabiedrības funkcionālā valūta. Summas pārskatā norādītas veselos tūkstošos LVL.

(c) Pārskata periods

Pārskata periods ir 12 mēneši no 2010. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim.

(d) Novērtēšanas pamats

Finanšu pārskats ir sagatavots pēc aktīvu un pasīvu sākotnējo izmaksu principa, izņemot šādus posteņus, kas ir novērtēti patiesajā vērtībā: atvasinātie finanšu instrumenti, patiesajā vērtībā novērtētie finanšu aktīvi vai saistības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, pārdošanai pieejamie aktīvi (izņemot tos, kuru patieso vērtību nav iespējams ticami aplēst), ieguldījumu īpašumi un zeme un ēkas, kuras tiek regulāri pārvērtētas.

Vienādi grāmatvedības uzskaites principi ir piemēroti visiem finanšu gadiem, kuri ir uzrādīti šajā finanšu pārskatā.

(3) Svarīgākās grāmatvedības uzskaites politikas

3.1 Izmaiņas grāmatvedības uzskaites politikās

Jauni standarti un standartu papildinājumi ir obligāti piemērojami pirmo reizi finanšu gadā, ka sākās 2010. gada 1. janvārī, bet neviens no tiem neattiecas uz Sabiedrības veiktajiem darījumiem pārskata periodā:

• 3. SFPS (pārstrādāts) „Uzņēmējdarbības apvienošana”. • SFPIK Interpretācija Nr. 17 „Nemonetāro aktīvu nodošana īpašniekiem”. • SFPIK Interpretācija Nr. 18 „Aktīvu pārņemšana no klientiem” • SFPIK Interpretācija Nr. 9 „Ietverto atvasināto finanšu instrumentu pārvērtēšana” un 39. SGS „Finanšu

instrumenti: atzīšana un novērtēšana”. • SFPIK Interpretācija Nr. 16 „Ārvalstu meitas sabiedrībās veikto neto ieguldījumu riska apdrošināšana”; • 1. SGS (papildināts) „Finanšu pārskatu sniegšana”. • 36. SGS (papildināts) „Aktīvu vērtības samazināšanās”, spēkā no 2010. gada 1. janvāra. • 2. SFPS (papildināts) „Grupas maksājumi ar akcijām, kuros norēķini tiek veikti naudā”. • 5. SFPS (papildināts), „Pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi un pārtrauktas darbības”. • SFPIK Interpretācija Nr. 12 „Koncesijas līgumi”. • SFPIK Interpretācija Nr. 15 „Nekustamā īpašuma celtniecības līgumi”

Sekojošie jaunie standarti un interpretācijas vēl nav spēkā gadam, kas beidzās 2010. gada 31. decembrī, un tie nav piemēroti, sagatavojot šos finanšu pārskatus:

• Pārstrādātais 24. SGS „Informācijas atklāšana par saistītajām pusēm” (spēkā pārskata periodiem no 2011. gada 1. janvāra vai pēc šī datuma). Pārstrādātajā standartā valsts uzņēmumiem ir paredzēts atbrīvojums no prasības uzrādīt informāciju par darījumiem un atlikumiem ar saistītajām pusēm, ieskaitot saistības, pret (a) valdību, kurai ir kontrole, kopēja kontrole vai būtiska ietekme pār uzņēmumu; un (b) citu uzņēmumu, kurš ir saistītā puse tāpēc, ka tai pašai valdībai ir kontrole, kopēja kontrole vai būtiska ietekme pār uzņēmumu, kurš sagatavo pārskatu, un šo uzņēmumu. Pārstrādātajā standartā tiek pieprasīts



16

uzrādīt specifisku informāciju gadījumā, ja uzņēmums izvēlas izmantot šo iespēju. Pārstrādātajā standartā ir ieviestas izmaiņas saistītās puses definīcijā, papildinot to ar jauna veida attiecībām, piemēram, kontrolējošā akcionāra asociētā sabiedrība un sabiedrības, kuras kontrolē vai kopīgi kontrolē augstākās vadības pārstāvji. Nav paredzams, ka pārstrādātā 24. SGS rezultātā būs nepieciešams Sabiedrības un Koncerna finanšu pārskatos uzrādīt jaunas attiecības.

• Pārstrādātā SFPIK Interpretācija Nr. 14 „19. SGS – Ierobežojumi attiecībā uz noteikto pabalstu aktīviem, minimālās finansējuma prasības un to attiecība” (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2011. gada 1. janvārī). Pārstrādātajā SFPIK Interpretācijā Nr. 14 ir apskatīta grāmatvedības uzskaite attiecībā uz avansa maksājumiem apstākļos, kad pastāv minimālā finansējuma prasības. Saskaņā ar pārstrādāto interpretāciju atsevišķus avansa maksājumus uzņēmumam ir nepieciešams atzīt kā aktīvu gadījumā, ja nākotnē no šī avansa maksājuma uzņēmums saņems ekonomisku labumu, jo tiks samazināts turpmākajos gados nepieciešamais maksājumu apjoms apstākļos, kad citādi būtu nepieciešams veikt maksājumus saskaņā ar minimālā finansējuma prasībām. Papildinātais 14. SFPS neattiecas uz Sabiedrības un Koncerna finanšu pārskatiem, jo Sabiedrībai un Koncernam nav kompensācijas plānu, uz kuriem attiecas minimālā finansējuma prasības.

• SFPIK Interpretācija Nr. 19 „Finanšu saistību dzēšana, izmantojot kapitāla vērtspapīrus” (spēkā pārskata periodiem, sākot ar 2010. gada 1. jūliju). Interpretācijā tiek skaidrots, ka kreditoram izsniegtie kapitāla vērtspapīri, lai dzēstu visas vai daļu finanšu saistību, veicot apmaiņu „parādsaistības pret kapitālu”, tiek uzskatīti par izmaksātu atlīdzību saskaņā ar 39.41 SGS. Kapitāla vērtspapīri, kas izsniegti finanšu saistību dzēšanai, sākotnēji tiek novērtēti patiesajā vērtībā, izņemot, ja patieso vērtību nav iespējams ticami noteikt. Šādā gadījumā kapitāla vērstpapīra vērtējumam būtu jāatspoguļo dzēsto finanšu saistību patiesā vērtība. Starpību starp dzēsto finanšu saistību (vai to daļas) uzskaites vērtību un izsniegto kapitāla vērtspapīru sākotnējo novērtējumu ir jāatzīst peļņā vai zaudējumos. Pārskata perioda Sabiedrība un Koncerns nav izsniegušas kapitāla vērtspapīrus, lai dzēstu finanšu saistības. Tāpēc šai interpretācijai nebūs ietekmes uz Sabiedrības un Koncerna finanšu pārskatos par gadu, kas noslēdzās 2010. gada 31. decembrī, uzrādītajām salīdzināmām summām. Turklāt, tā kā šī interpretācija attieksies tikai uz nākotnē veiktajiem darījumiem, nav iespējams iepriekš noteikt tās ietekmi.

• Pārstrādāts 32. SGS „Finanšu instrumenti: Informācijas atklāšana – Pirmpirkuma tiesību emisiju klasificēšana” (spēkā pārskata periodiem no 2010. gada 1. februāra vai pēc šī datuma) Pārstrādātajā standartā ir noteikts, ka tiesības, opciju līgumi vai garantijas līgumi, kuru mērķis ir iegādāties noteiktu skaitu uzņēmuma pašu kapitāla instrumentu par noteiktu summu jebkurā valūtā, ir pašu kapitāla instrumenti, ja uzņēmums piedāvā šās tiesības, opciju līgumus vai garantijas līgumus proporcionāli visiem esošajiem īpašniekiem, kuriem pieder vienas klases neatvasināti pašu kapitāla instrumenti. Pārstrādātais 32. SGS neattiecas uz Sabiedrības un Koncerna finanšu pārskatiem, jo Sabiedrība un Koncerns nav emitējušas šādus finanšu instrumentus.

3.2 Konsolidācijas pamats

Meitas sabiedrības

Meitas sabiedrības ir sabiedrības, kuras kontrolē Koncerns. Konsolidētajos finanšu pārskatos ir ietverti meitas sabiedrību finanšu pārskati no brīža, kad šī kontrole ir sākusies, līdz brīdim, kad kontrole beidzas. Ja nepieciešams, meitas sabiedrību uzskaites politikās tika ieviestas izmaiņas, lai tās atbilstu Koncerna grāmatvedības politikai.

Kontrole ir tieša vai netieša ietekme pār sabiedrības finanšu un darbības politiku, kuras mērķis ir gūt labumu no šīs sabiedrības darbības.

Ieguldījumi asociētajās sabiedrībās (pēc pašu kapitāla metodes uzskaitītas sabiedrības)

Asociētās sabiedrības ir tās sabiedrības, kurās koncernam ir būtiska ietekme, tomēr nav kontroles pār to finanšu un darbības politiku. Būtiska ietekme ir, ja Koncernam pieder 20 līdz 50% no balsstiesībām asociētajā sabiedrībā.

Ieguldījumi asociētajās sabiedrības tiek uzskaitīti, izmantojot pašu kapitāla metodi (pašu kapitālā uzskaitītas sabiedrības), un sākotnēji tiek atzīti iegādes izmaksās. Koncerna ieguldījums ietver iegādes brīdī identificētu nemateriālo vērtību, atskaitot uzkrātos zaudējumus no vērtības samazināšanās. Finanšu pārskati ietver Koncerna daļu pašu kapitālā uzskaitīto sabiedrību ienākumos un izdevumos, kā arī izmaiņās pašu kapitālā



17

pēc korekcijām, kuru mērķis ir saskaņot šo sabiedrību uzskaites politikas ar Koncerna uzskaites politikām, sākot ar datumu, kad būtiskā ietekme sākās, līdz datumam, kad tā beidzās. Kad Koncerna daļa pašu kapitālā uzskaitītas sabiedrības zaudējumos pārsniedz Koncerna līdzdalības apjomu, līdzdalības uzskaites vērtību, ieskaitot ilgtermiņa ieguldījumus, samazina līdz nullei, un turpmākus zaudējumus vairs neatzīst, izņemot, ja Koncernam ir pienākums veikt, vai tas ir veicis maksājumus šādas sabiedrības uzdevumā.

Konsolidācijā savstarpēji izslēgtie darījumi

Sagatavojot šos konsolidētos finanšu pārskatus, koncerna sabiedrību savstarpējie atlikumi un nerealizētā peļņa vai zaudējumi no darījumiem koncerna sabiedrību starpā nav ietverti konsolidācijā. Nerealizētā peļņa, kas radusies no darījumiem ar pašu kapitālā uzskaitītām sabiedrībām, tiek izslēgta proporcionāli Koncerna līdzdalībai šādā sabiedrībā. Nerealizētos zaudējumus izslēdz līdzīgi kā nerealizēto peļņu, bet vienīgi tādā apmērā, par cik nav pierādījumu to vērtības samazinājumam.

3.3 Ārvalstu valūtas un darījumi ārvalstu valūtās

Darījumi ārvalstu valūtā grāmatvedībā tiek atspoguļoti, pārvērtējot tos latos, pamatojoties uz Latvijas Bankas valūtas kursu, kas ir noteikts attiecīgā darījuma veikšanas dienā. Visi aktīvi un pasīvi, kā arī saistības un ārpusbilances posteņi ārvalstu valūtās tiek pārvērtēti funkcionālajā valūtā pēc attiecīgās valsts centrālās bankas noteiktā ārvalstu valūtu kursa pārskata perioda beigās. Ārvalstu valūtās nominētie nemonetārie aktīvi un saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā vai pašizmaksā, tiek konvertētas, izmantojot tās dienas valūtas kursu, kurā tika noteikta to patiesā vērtība vai pašizmaksa.

Ārvalstu valūtu kursi pārskata perioda beigās bija šādi:

31.12.2010 31.12.2009

EUR 0.702804 0.702804 USD 0.535 0.4980 EEK 0.0449 0.0449 LTL 0.2040 0.2040 PLN 0.176 0.1690 RUB 0.0176 0.0164

Ar ārvalstu valūtu kursu izmaiņām saistītie ienākumi vai zaudējumi tiek iekļauti kā pārskata perioda peļņa vai zaudējumi visaptverošo ienākumu pārskatā.

Ārvalstu meitas sabiedrību aktīvi un saistības, ieskaitot nemateriālo vērtību un patiesās vērtības korekcijas, kas veidojas iegādes rezultātā, ir pārrēķinātas latos pēc pārskata gada beigu kursa. Ārvalstu meitas sabiedrību ieņēmumi un izdevumi ir pārrēķināti funkcionālajā valūtā pēc valūtas kursa, kurš aptuveni atbilst darījuma dienas valūtas kursam. Starpības, kas ir radušās, konvertējot ārvalstu valūtas latos, ir atzītas pārējos visaptverošajos ienākumos.

3.4 Apdrošināšanas līgumi

(a) Apdrošināšanas līgumu klasifikācija

Apdrošinātāja noslēgts līgums tiek klasificēts kā apdrošināšanas līgums tikai tad, ja tas no apdrošinājuma ņēmēja pārnes būtisku apdrošināšanas risku uz apdrošinātāju. Visi noslēgtie līgumi ir klasificēti kā nedzīvības apdrošināšanas līgumi, un Koncernam nav noslēgtu ieguldījumu līgumu.

Nedzīvības apdrošināšanas līgumi ietver līgumus:

- kuros apdrošinātājs uzņemas būtisku apdrošināšanas risku no otras līguma slēdzēja puses – apdrošinājuma ņēmēja, piekrītot kompensēt apdrošinājuma ņēmējam zaudējumus, ja atrunāts noteikts neparedzams nākotnes notikums (apdrošināšanas gadījums) nelabvēlīgi ietekmē apdrošinājuma ņēmēju. Par neparedzamu nākotnes notikumu tiek pieņemts, kad apdrošināšanas līguma slēgšanas brīdī nav zināms:

1. vai apdrošinātais gadījums notiks; 2. kad tas notiks; 3. cik apdrošinātājam būs jāmaksā, ja tas notiks.



18

- kuros apdrošinātais gadījums ir zaudējumu rašanās līguma darbības termiņa laikā, pat ja zaudējumi rodas tādu notikumu dēļ, kas notikuši pirms līguma slēgšanas.

- kuros apdrošinātais gadījums ir notikums, kas notiek līguma darbības laikā, pat ja radušies zaudējumi tiek atklāti pēc līguma darbības termiņa beigām.

- Kuros tiek aptverti notikumi, kas jau ir notikuši, bet kuru finansiālā ietekme vēl ir nenoteikta. Piemēram, pārapdrošināšanas līgums, kas pasargā tiešo apdrošinātāju no apdrošinājuma ņēmēju jau paziņotu prasību nelabvēlīgas attīstības.

- Kuros pieprasa vai tiek atļauts maksājums natūrā, t.i. apdrošinātājs tieši aizvieto nozagtu lietu, nevis atlīdzina apdrošinājuma ņēmējam zaudējumus naudas izteiksmē.

- kuros ir noteikti fiksētu maksu pakalpojumi, kuros pakalpojumu līmenis ir atkarīgs no neparedzēta notikuma. Fiksētu maksu pakalpojumi ir balstīti uz sagaidāmo aprīkojuma bojājumu skaitu, bet nav paredzams, vai kāda konkrēta iekārta nefunkcionēs.

- kuros viens apdrošinātājs (pārapdrošinātājs) kompensē cita apdrošinātāja (cedenta) viena vai vairāku noslēgtu līgumu zaudējumus.

Apdrošināšanas līgumu atzīšana un novērtēšana

Līgums, kas uzskatāms par apdrošināšanas līgumu, paliek apdrošināšanas līgums, kamēr visas tiesības un saistības ir dzēstas vai tām beidzies termiņš. Ja līgums pēc tā formas un būtības atbilst apdrošināšanas līgumam, to nevar pārklasificēt par citu līgumu.

Klasificējot apdrošināšanas līgumus uzskaites vajadzībām, par pamatu tiek ņemta apdrošināšanas riska pārneses būtība un iespējamā riska kopīgās iezīmes. Piemērām:

- personu apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem - palīdzības apdrošināšana - apdrošināšana pret īpašuma bojājumiem vai zādzībām - sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana - vispārējā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana

Katra no šo līgumu grupām var tikta sadalīta sīkāk, ņemot vērā pārnestā apdrošināšanas riska kopumu un būtību.

(b) Apdrošināšanas prēmijas un prēmiju ienākumi

Parakstītās prēmijas ietver summas, kuras pienākas par pārskata gada laikā noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem, kuri stājušies spēkā pārskata gadā neatkarīgi no tā, vai šīs prēmijas ir vai nav saņemtas. Parakstītās prēmijas tiek samazinātas par pārskata periodā anulētajām prēmijām. Prēmijas tiek uzrādītas bruto summā, ieskaitot komisijas maksājumus starpniekiem, bet neieskaitot nodokļus un nodevas.

Saņemto prēmiju nopelnīto daļu atzīst kā ieņēmumus. Prēmijas tiek uzskatītas par nopelnītām proporcionāli dienu skaitam, kad attiecībā polise ir spēkā, un tiek atzītas kā nopelnītās prēmijas.

Prēmiju nenopelnītā daļa tiek atzīta kā tehniskā rezerve.

Samaksātās pārapdrošināšanas prēmijas tiek atzītas izdevumos saskaņā ar saņemto pārapdrošināšanas pakalpojumu veidu un to pārapdrošināšanas izdevumu daļu, kas attiecas uz nākamajiem periodiem, atzīst kā aktīvu - pārapdrošināšanas daļu nenopelnīto prēmiju rezervēs .

Gratifikācijas

Gratifikācijas atspoguļo pārskata gadā apdrošinājuma ņēmējiem atmaksātās prēmijas daļas, kuras saskaņā ar apdrošināšanas noteikumiem apdrošinātājs bija apņēmies izmaksāt gadījumā, ja apdrošināšanas līguma ietvaros netiek pieteiktas atlīdzību prasības.

(c) Nenopelnīto prēmiju un neparedzēto risku tehniskās rezerves

Nenopelnīto prēmiju rezerves (UPR)

Nenopelnīto prēmiju rezerves atspoguļo parakstīto prēmiju daļu, kas tiek nopelnīta nākošajā vai turpmākajos pārskata gados. Rezerves tiek aprēķinātas katrai polisei saskaņā ar 365 dienu Pro Rata Temporis metodi, balstoties uz katras polises darbības periodu.

Sabiedrība katrā gada pārskata datumā sagatavo apdrošināšanas saistību atbilstības testu, novērtējot, vai pārskata gadā atzītās apdrošināšanas saistības par spēkā esošajiem apdrošināšanas līgumiem ir pietiekamas,



19

salīdzinot izveidotās tehniskās rezerves un nākotnes naudas plūsmu no spēkā esošajām apdrošināšanas polisēm pašreizējo novērtējumu.

Ja saistību atbilstības tests uzrāda, ka saistību uzskaites summa ir nepietiekoša, starpību uzrāda kā finanšu gada zaudējumus, samazinot atliktos klientu piesaistīšanas izdevumus un izveidojot papildu neparedzēto risku tehniskās rezerves. Saistību atbilstības tests tiek veikts visam apdrošināšanas portfelim un tests tiek piemērots bruto rezervju summām, t.i., pārapdrošināšanas ietekme netiek ņemta vērā.

Neparedzētā riska rezerve

Neparedzēto risku tehniskā rezerve (URR) tiek izveidota riskiem, kas rodas vispārējā apdrošināšanā gadījumos, kad paredzamā atlīdzību un izdevumu summa, kas attiecas uz atlikušo darbības periodu pārskata perioda beigu datumā spēkā esošām polisēm, pārsniedz nenopelnīto prēmiju rezerves, kas saistītas ar šīm polisēm.

Sabiedrība katrā gada pārskata datumā sagatavo apdrošināšanas saistību atbilstības testu, novērtējot, vai pārskata gadā atzītās apdrošināšanas saistības par spēkā esošajiem apdrošināšanas līgumiem ir pietiekamas, salīdzinot izveidotās tehniskās rezerves un pašreiz novērtētās nākotnes naudas plūsmas no spēkā esošajām apdrošināšanas polisēm.

Ja saistību atbilstības tests uzrāda, ka saistību uzskaites summa ir nepietiekoša, starpību uzrāda kā finanšu gada zaudējumus, samazinot atliktos klientu piesaistīšanas izdevumus un izveidojot papildu neparedzēto risku tehniskās rezerves. Saistību atbilstības tests tiek veikts visam apdrošināšanas portfelim un tests tiek piemērots bruto rezervju summām, t.i., pārapdrošināšanas ietekme netiek ņemta vērā.

(d) Piekritušās atlīdzību prasības

Piekritušās atlīdzību prasības apdrošināšanā ir atlīdzību prasības, kas attiecas uz pārskata periodu un ietver finanšu gadā samaksātās atlīdzību prasības, attiecīgos atlīdzību noregulēšanas izdevumus (atlīdzību noregulēšanas izdevumi) un izmaiņas atlikto atlīdzību prasību rezervēs. Atlīdzību izmaksas tiek samazinātas par saņemto cesijas, regresa prasību vai derīgo atlieku realizācijas summām.

(e) Atlikto atlīdzību prasību tehniskās rezerves

Atlikto atlīdzību prasību tehniskās rezerves veido aplēstā atlīdzības un noregulēšanas izdevumu kopsumma par visām nesamaksātajām pārskata perioda beigu datumā paziņotajām vai arī notikušajām, bet vēl nepaziņotajām prasībām un iekšējiem vai ārējiem atlīdzību prasību noregulēšanas izdevumiem, kas attiecas uz šīm prasībām. Rezerves atliktajām nedzīvības atlīdzību prasībām netiek diskontētas, izņemot periodiski maksājamās atlīdzības (annuities), kas var rasties no civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumiem.

Pieteikto vēl neizmaksāto atlīdzību rezerves (RBNS)

Koncerna eksperti aprēķina RBNS uz pārskata datumā pieteikto, bet vēl nenoregulēto atlīdzību prasību (ieskaitot atlīdzību noregulēšanas izdevumus) pamata, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi.

Notikušo vēl nepieteikto atlīdzību rezerves (IBNR)

IBNR tiek aprēķinātas prasībām, kuras iestājušās pirms pārskata gada beigām, bet vēl nav pieteiktas.

IBNR rezerves tiek aprēķinātas pielietojot statistiskās metodes (trīsstūra, koeficientu vai to modifikācijas) sekojošiem apdrošināšanas veidiem:

� transportlīdzekļu bojājumu apdrošināšana; � īpašuma apdrošināšana pret uguns un dabas stihiju postījumiem; � īpašuma apdrošināšana pret citiem zaudējumiem; � nelaimes gadījumu apdrošināšana; � palīdzības apdrošināšana; � vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana; � kravu apdrošināšana; � dažādu finansiālo risku apdrošināšana; � veselības apdrošināšana

IBNR rezerves OCTA apdrošināšanā tiek aprēķinātas, izmantojot trīsstūra un zaudējumu likmes metožu kombināciju.



20

Ja pieejamā statistika tiek uzskatīta par nepietiekamu, IBNR rezerve tiek aprēķināta kā procentuāla attiecība (5-10%) no pēdējo 12 mēnešu laikā parakstītajām prēmijām šādos apdrošināšanas veidos:

� kuģu apdrošināšana; � sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana; � kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana; � galvojumu apdrošināšana; � dzelzceļa transporta apdrošināšana; � gaisa kuģu apdrošināšana; � gaisakuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana; � kredītu risku apdrošināšanā

(f) Izlīdzināšanas rezerve

Izlīdzināšanas tehnisko rezervi veido, lai izlīdzinātu zaudējumu attiecību konkrētā apdrošināšanas veidā, kur zaudējumu attiecība pa gadiem var ievērojami atšķirties nākotnes atlīdzību prasību rezultātā. Izlīdzināšanas rezerve tiek uzrādīta kā pašu kapitāla sastāvdaļa.

(g) Pārapdrošināšana

Pieņemtā pārapdrošināšana

Pieņemtās pārapdrošināšanas līgums ir apdrošināšanas līguma veids, kura ietvaros apdrošināšanas risks tiek pieņemts no cita apdrošinātāja. Visas atsauces uz apdrošināšanas līgumiem attiecas arī uz pieņemto pārapdrošināšanu.

Cedētā pārapdrošināšana

Uzņēmējdarbības ietvaros Koncerns cedē pārapdrošināšanu, lai ierobežotu neto zaudējumu rašanās iespējas, diversificējot riskus. Aktīvi, saistības, kā arī ienākumi un izdevumi, kas rodas no cedētās pārapdrošināšanas līgumiem, tiek atspoguļoti atsevišķi no aktīviem, saistībām, ienākumiem un izdevumiem, kas rodas no saistītajiem apdrošināšanas līgumiem, jo pārapdrošināšanas līgumi neatbrīvo Sabiedrību un Koncernu no tiešajām saistībām pret apdrošinājuma ņēmējiem.

Pārapdrošināšanas aktīvi ietver summas, kas saņemamas no pārapdrošināšanas sabiedrībām attiecībā uz izmaksātajām atlīdzību prasībām, un pārapdrošinātāja daļu tehniskajās rezervēs.

Pārapdrošinātāja daļa notikušo, bet vēl nepieteikto atlīdzību rezervēs cedētās pārapdrošināšanas līgumiem netiek atzītas, jo pārapdrošināšanas aktīvu nevar ticami aplēst.

Pārapdrošināšanas komisijas un līdzdalība peļņā ietver komisijas, kas saņemtas vai saņemamas no pārapdrošinātājiem un līdzdalību peļņā, balstoties uz pārapdrošināšanas līgumu nosacījumiem. Pārapdrošināšanas komisijas nedzīvības apdrošināšanā tiek atliktas līdzīgi kā klientu piesaistīšanas izmaksas nedzīvības apdrošināšanā.

(h) Klientu piesaistīšanas izdevumi

Klientu piesaistīšanas izdevumi ietver starpnieku komisijas un citus izdevumus, kas ir saistīti ar apdrošināšanas līgumu noslēgšanu.

Atliktie klientu piesaistīšanas izdevumi, kas galvenokārt ietver starpnieku komisijas, tiek atlikti tādā apjomā, kādā tie ir atgūstami no nākotnes prēmijām, un tiek atzīti izdevumos apdrošināšanas polises darbības laikā.

(i) Administratīvo izdevumu sadalījums pa izmaksu centriem un apdrošināšanas veidiem

Administratīvo izdevumu sadalījums starp atlīdzību noregulēšanas izmaksām, klientu piesaistīšanas izdevumiem un ieguldījumu izmaksām tiek veikts saskaņā ar Koncernā noteikto politiku, attiecināt izmaksas uz izmaksu centriem, kurā tās rodas.

Administratīvos izdevumus, kuri nav tieši saistīti ar noteiktu apdrošināšanas veidu, iedala par apdrošināšanas veidiem proporcionāli parakstīto prēmiju apjomam.



21

(j) Saistību atbilstības tests

Katra gada beigās vadība novērtē, vai atzītās apdrošināšanas saistības ir atbilstošas, lietojot nākotnes naudas plūsmu no apdrošināšanas līgumiem pašreizējās vērtības aplēses un salīdzinot aplēstās nākotnes naudas plūsmas ar saistību bilances vērtību, atskaitot atliktos klientu piesaistīšanas izdevumus.

Ja saistību atbilstības tests uzrāda, ka saistību uzskaites summa ir nepietiekoša, starpību uzrāda kā finanšu gada zaudējumus, samazinot atliktos klientu piesaistīšanas izdevumus un izveidojot papildu neparedzēto risku tehniskās rezerves.

Saistību atbilstības tests tiek piemērots bruto rezervju summām katrā apdrošināšanas veidā, t.i., pārapdrošināšanas ietekme netiek ņemta vērā.

(k) Apdrošināšanas debitori un kreditori

Apdrošināto, aģentu un pārapdrošinātāju debitoru un kreditoru parādi ir finanšu instrumenti, kas ietilpst apdrošināšanas debitoru un kreditoru sastāvā, nevis apdrošināšanas līgumu tehnisko rezervju sastāvā vai to pārapdrošināšanas daļā kā aktīvus.

3.5 Finanšu instrumenti

(a) Klasifikācija

Visi finanšu instrumenti sākotnējās atzīšanas brīdī tiek klasificēti vienā no šādām kategorijām:

Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu aktīvi un saistības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā ir tādi finanšu aktīvi un saistības, kuri ir iegādāti vai iegūti tirdzniecības vai atpirkšanas nolūkā tuvākajā nākotnē; vai kuri ietilpst vienā portfelī ar identificētiem finanšu instrumentiem, kuri tiek pārvaldīti kopīgi un attiecībā uz kuriem ir pierādījumi par īstermiņa peļņas gūšanu nesenā pagātnē; vai kuri ir atvasināti finanšu instrumenti (izņemot, ja tie tiek izmantoti riska ierobežošanai); vai kuri pēc sākotnējās atzīšanas ir novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas un zaudējumu aprēķinā. Saskaņā ar Koncerna dokumentētu ieguldījumu stratēģiju finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, tiek pārvaldīti un novērtēti, izmantojot to patieso vērtību, un informācija par tiem tiek sniegta augstākajai vadībai.

Pārdošanai pieejamie aktīvi ir finanšu aktīvi, kas ir klasificēti šādi sākotnējās atzīšanas brīdī, vai aktīvi, kas nav klasificēti kā turēti tirdzniecības nolūkā, līdz termiņa beigām turēti vai aizdevumi un debitoru parādi. Pārdošanai pieejamie instrumenti ietver īstermiņa ieguldījumus un noteiktus parāda un kapitāla vērtspapīrus. Parasti šajā kategorijā Koncerns klasificē finanšu aktīvus, kas tiek turēti nenoteiktā laika periodā un kas var tikt pārdoti saskaņā ar likviditātes vajadzībām vai procentu likmju, valūtas kursu vai akciju cenu izmaiņu rezultātā.

Līdz termiņa beigām turētie aktīvi ir neatvasinātie finanšu aktīvi ar fiksētiem vai nosakāmiem maksājumiem un fiksētu termiņu, attiecībā uz kuriem Koncernam ir pozitīva apņemšanās un spēja tos turēt līdz termiņa beigām. 2010. gadā Koncernam nebija šajā kategorijā klasificētu finanšu instrumentu (2009. gadā: 0).

Aizdevumi un debitoru parādi ir finanšu aktīvi ar fiksētu vai nosakāmu maksājumu grafiku, kuri aktīvajā tirgū netiek kotēti. Aizdevumi un debitoru parādi ietver pārskatā par finanšu stāvokli uzrādītos aizdevumus, termiņnoguldījumus bankās un pārējos debitorus. Šajā kategorijā tiek klasificēti apdrošināšanas debitoru parādi.

Amortizētajā iegādes vērtībā vērtētās finanšu saistības kategorijā Koncerns uzrāda finanšu saistības, kas netiek klasificētas kā patiesajā vērtībā novērtētās finanšu saistības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Šajā kategorijā ietver kreditoru parādus.

Atvasinātie finanšu instrumenti

Koncerns izmanto atvasinātos finanšu instrumentus, lai ierobežotu ārvalstu valūtas risku un procentu likmes risku, kas rodas saistībā ar pamatdarbību, kā arī finanšu un ieguldījumu darbību. Saskaņā ar ieguldījumu politiku Koncerns netur un neemitē tirdzniecībai paredzētus atvasinātos finanšu instrumentus.

Atvasinātie finanšu instrumenti tiek sākotnēji atzīti pārskatā par finanšu stāvokli to patiesajā vērtībā. Patiesā vērtība tiek noteikta pēc kotētām tirgus cenām un diskontētās naudas plūsmas modeļiem. Atvasinātie finanšu instrumenti tiek atspoguļoti kā aktīvi, ja to patiesā vērtība ir pozitīva, vai kā pasīvi, ja to patiesā vērtība ir negatīva.



22

Izmaiņas atvasināto finanšu instrumentu patiesajā vērtībā tiek iekļautas neto peļņā vai zaudējumos no patiesajā vērtībā novērtētiem finanšu instrumentiem ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

2010. un 2009. gada 31. decembrī Koncerna apdrošināšanas līgumos nav ietvertu finanšu instrumentu.

(b) Atzīšana un atzīšanas pārtraukšana

Finanšu instrumenti tiek atzīti brīdī, kad attiecīgā instrumenta līguma nosacījumi ir kļuvuši saistoši Koncernam. Visi regulārie finanšu aktīvu iegādes un pārdošanas darījumi pārskatā par finanšu stāvokli tiek atzīti norēķinu datumā, kas ir datums, kad notiek finanšu aktīva piegāde. Starp darījuma noslēgšanas un norēķinu datumu Koncerns uzskaita saņemamā vai nododamā aktīva patiesās vērtības izmaiņas pēc tādiem pašiem principiem, pēc kuriem tiek uzskaitīts jebkurš attiecīgās kategorijas iegādātais aktīvs.

Finanšu aktīvu atzīšana tiek pārtraukta, kad tiesības saņemt naudas plūsmu no attiecīgā finanšu aktīva ir beigušās vai ja Koncerns ir nodevis būtībā visu ar piederību saistīto risku un atlīdzību. Finanšu saistību atzīšana tiek pārtraukta tad, kad tās tiek dzēstas, t.i., kad saistības ir atmaksātas, atceltas vai to termiņš ir beidzies.

(c) Sākotnējā un vēlāka novērtēšana

Finanšu instrumentus sākotnēji novērtē patiesajā vērtība, ieskaitot tieši attiecināmās darījumu izmaksas, izņemot patiesajā vērtībā novērtētos finanšu instrumentus ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Pēc sākotnējās atzīšanas visi patiesajā vērtībā novērtētie finanšu aktīvi un saistības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā un visi pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi tiek novērtēti to patiesajā vērtībā, izņemot tos instrumentus, kuru patieso vērtību nevar pamatoti noteikt. Šajā gadījumā šos instrumentus uzrāda iegādes vērtībā, ieskaitot darījuma izmaksas, ņemot vērā vērtības samazināšanās zaudējumus.

Visas finanšu saistības, kas nav finanšu saistības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, aizdevumi un debitoru parādi, noguldījumi bankās un līdz termiņa beigām turētie aktīvi tiek novērtēti amortizētā pašizmaksā, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi. Konstatējot vērtības samazināšanos, visu finanšu instrumentu vērtība tiek pārvērtēta. Īstermiņa debitoru un kreditoru parādi netiek diskontēti.

Peļņa vai zaudējumi no izmaiņām patiesajā vērtībā novērtēto finanšu aktīvu un saistību ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā patiesajā vērtībā tiek uzrādīti visaptverošo ienākumu pārskatā. Starpības, kas rodas no pārdošanai pieejamu finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņām, tiek atzītas pārējos visaptverošajos ienākumos, izņemot vērtības samazinājumu, kas tiek atzīts visaptverošo ienākumu pārskatā.

(d) Patiesās vērtības noteikšana

Finanšu aktīvu un saistību patiesā vērtība atspoguļo summu, par kādu iespējams apmainīt aktīvu vai izpildīt saistības darījumā starp labi informētām, ieinteresētām un finansiāli neatkarīgām personām.

Aktīvā tirgū kotētajiem finanšu instrumentiem patieso vērtību nosaka pēc pieprasījuma vai piedāvājuma cenām pārskata datumā vai attiecīgā tirgus pēdējā darba dienā. Nepastāvot finanšu instrumenta aktīvajam tirgum, tiek izmantotas diskontētās naudas plūsmas un citi attiecīgajā tirgū pielietojamie vērtēšanas modeļi, ja šādu modeļu izmantošana ļauj pamatoti novērtēt finanšu instrumenta patieso vērtību.

Pielietojot diskontētās naudas plūsmas metodes, aplēstās nākotnes naudas plūsmas tiek aprēķinātas saskaņā ar vadības aplēsēm un piemērotā diskonta likme ir tirgus likme instrumentam, kuram pārskata perioda beigu datumā ir līdzīgi noteikumi un nosacījumi. Pielietojot cenas modeli, ievades dati ir tirgus dati pārskata perioda beigu datumā.

Biržā nekotētu atvasināto finanšu instrumentu patiesā vērtība ir aplēstā summa, kuru Koncerns saņemtu vai maksātu, lai pārtrauktu līgumu pārskata perioda beigu datumā, ņemot vērā pašreizējos tirgus apstākļus un darījuma partneru kredītspēju.

Patiesajā vērtībā uzrādīto finanšu instrumentu patiesā vērtība ir to tirgus cena.

Aizdevumu un debitoru parādu, kā arī noguldījumu patieso vērtību aplēš kā nākotnes naudas plūsmu pašreizējo vērtību, kuru diskontē ar tirgus procentu likmi pārskata perioda beigu datumā. Patieso vērtību nosaka, lai uzrādītu finanšu pārskatos.



23

Informācijas uzrādīšanas nolūkos noteikto finanšu saistību patieso vērtību aprēķina, balstoties uz nākotnes pamatsummas un procentu naudas plūsmas pašreizējo vērtību, kuru diskontē ar tirgus procentu likmi pārskata datumā.

(e) Aktīvu pārdošana ar atpirkšanu (repo)

Aktīvu pārdošanas ar atpirkšanu darījumi tiek uzskaitīti kā finansēšanas darījumi. Ja Koncerns ir iesaistīts šajos darījumos kā aktīvu pārdevējs, tad pārdotos aktīvus tas turpina uzrādīt pārskata par finanšu stāvokli, izmantojot tādus pašus uzskaites principus kā līdzīga veida aktīviem. Pārdošanas rezultātā saņemtie līdzekļi tiek uzrādīti kā saistības pret aktīvu pircēju. Starpība starp pārdošanas un atpirkšanas cenu atspoguļo procentu izdevumus un tiek atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā atpirkšanas līguma periodā, izmantojot efektīvo procentu likmes metodi.

Ja Koncerns ir iesaistīts aktīvu pārdošanas darījumā ar atpirkšanu kā pircējs, tad nopirktie aktīvi netiek uzrādīti Koncerna pārskatā par finanšu stāvokli, bet darījuma rezultātā samaksātā iegādes cena tiek atspoguļota kā prasība pret aktīvu pārdevēju. Starpības starp iegādes un atpārdošanas cenām tiek uzskaitītas kā procentu ienākumi un uzkrāti atpārdošanas līguma periodā, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi.

3.6 Zaudējumi no vērtības samazināšanās

(a) Finanšu aktīvi

Katrā pārskata perioda beigu datumā Koncerns novērtē, vai nepastāv objektīvi pierādījumi tam, ka patiesajā vērtībā nenovērtētajiem finanšu aktīviem ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā nav mazinājusies vērtība. Finanšu aktīvu vērtība ir samazinājusies, ja pastāv objektīvi pierādījumi tam, ka pēc sākotnējās aktīva uzrādīšanas ir iestājies zaudējuma gadījums un ka zaudējuma gadījums atstāj iespaidu uz aktīva naudas plūsmu nākotnē, ko var ticami aplēst.

Koncerns novērtē pierādījumus par vērtības samazināšanos gan noteiktiem aktīviem, gan kopā visai aktīvu grupai. Visiem individuāli būtiskajiem finanšu aktīviem tiek novērtēta vērtības samazināšanās. Visi individuāli būtiskie aktīvi, kuriem nav konstatēta vērtības samazināšanās, tiek kolektīvi novērtēti, lai konstatētu vērtības samazināšanos, kura ir radusies, bet pārskata perioda beigu datumā vēl nav identificēta.

Ja maksājumi no polišu īpašniekiem netiek savlaicīgi veikti, polises tiek anulētas un attiecīgās summas tiek atskaitītas no prēmiju ienākumiem. Debitoru parādiem, kuriem nav iestājies maksājumu termiņš, netiek veidoti uzkrājumi, ja attiecīgās prēmiju daļas nav nopelnītas un tādejādi nav ietvertas ienākumos.

Pārējie debitori tiek uzrādīti apjomos, kādus paredzams saņemt. Šaubīgiem parādiem tiek veidoti uzkrājumi.

(b) Nefinanšu aktīvi

Katrā pārskata perioda beigu datumā tiek noteikts, vai nepastāv vērtības samazināšanās pazīmes nefinanšu aktīviem, atkaitot atliktos nodokļus un atliktos klientu piesaistes izdevumus. Konstatējot vērtības samazināšanas pazīmes, Koncerns novērtē šo aktīvu atgūstamo vērtību. Ne-finanšu aktīva atgūstamā vērtība ir lielākā no tā izmantošanas vērtības vai patiesās vērtības, atskaitot pārdošanas izmaksas. Novērtējot izmantošanas vērtību, aplēstās nākotnes naudas plūsmas tiek diskontētas ar to pašreizējo vērtību, izmantojot pirmsnodokļu diskonta likmi, kura atspoguļo naudas laika vērtības pašreizējo tirgus novērtējumu un riskus, kas saistīti ar attiecīgo aktīvu. Atgūstamā summa aktīviem, kuri paši par sevi nerada naudas plūsmas, tiek noteikta, izmantojot naudu pelnošās vienības, kurām atbilstošais aktīvs pieder. Zaudējumus no vērtības samazināšanās atzīst brīdī, kad aktīva vai tā naudu pelnošās vienības uzskaites summa pārsniedz to atgūstamo summu.

Zaudējumus no vērtības samazināšanās attiecībā uz nefinanšu aktīviem atzīst visaptverošo ienākumu pārskatā un atceļ tikai gadījumā, ja ir mainījušās aplēses, kas izmantotas atgūstamās vērtības noteikšanā. Zaudējumus no vērtības samazināšanās atceļ vienīgi tādā apmērā, par cik attiecīgā aktīva uzskaites vērtība nepārsniedz to uzskaites vērtību, atskaitot nolietojumu, kura tiktu noteikta, ja zaudējumi no vērtības samazināšanās netiktu atzīti.



24

3.7 Pamatlīdzekļi

Pamatlīdzekļi ir uzskaitīti to sākotnējā vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un zaudējumus no vērtības samazināšanās. Nolietojums tiek aprēķināts pēc lineārās metodes attiecīgo pamatlīdzekļu lietderīgās izmantošanas perioda laikā, lai norakstītu aktīva vērtību līdz tā atlikušajai vērtībai lietderīgās izmantošanas perioda beigās, pielietojot šādas likmes:

Biroja iekārtas 20% gadā Datortehnika, elektriskās iekārtas 35% gadā Transporta līdzekļi 20% gadā Ēkas pašu lietošanai 5% gadā

Koncerna pamatdarbībā izmantotā zeme un ēkas sākotnēji tiek uzrādītas pašizmaksā, atskaitot nolietojumu. Vēlāk darbības nodrošināšanai izmantotās ēkas tiek uzrādītas pārvērtētajā vērtībā, kas ir to patiesā vērtība pārvērtēšanas datumā, atskaitot nolietojumu vai uzkrātos zaudējumus no vērtības samazināšanās. Zeme netiek nolietota un ir uzrādīta pārvērtētajā vērtībā, kas ir tās patiesā vērtība pārvērtēšanas datumā, atskaitot uzkrātos zaudējumus no vērtības samazināšanās. Pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums tiek atspoguļots pārvērtēšanas rezervē pārējos visaptverošajos ienākumos. Novērtējumus veic neatkarīgs vērtētājs.

Pamatlīdzekļu uzturēšanas izmaksas tiek iekļautas tā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā tās ir radušās. Pamatlīdzekļa kapitālā remonta izmaksas vai ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos tiek pievienoti attiecīgā pamatlīdzekļa vērtībai un norakstītas minētā pamatlīdzekļa atlikušajā lietderīgās izmantošanas periodā. Nomāto pamatlīdzekļu kapitālā remonta izmaksas tiek norakstītas, izmantojot lineāro metodi, īsākajā no kapitālā remonta lietderīgās lietošanas laika vai nomas perioda.

Peļņa vai zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas tiek aprēķināti kā starpība starp aktīva bilances vērtību un pārdošanas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem un tiek iekļauti kā peļņa vai zaudējumi tā perioda visaptverošo ienākumu pārskatā, kurā tie radušies.

Nolietojuma aprēķina metodes, lietderīgas izmantošanas laiki un atlikušās vērtības tiek pārskatītas katru gadu.

3.8 Nemateriālie aktīvi

Nemateriālā vērtība

Nemateriālā vērtība atspoguļo Koncerna iegādāto daļu iegādes izmaksu pārsniegumu pār meitas sabiedrības identificējamo neto aktīvu un ārpusbilances saistību patieso vērtību iegādes dienā. Nemateriālo vērtību iekļauj nemateriālajos aktīvos.

Meitas sabiedrību iegādes rezultātā izveidojusies nemateriālā vērtība ir iekļauta nemateriālajos aktīvos. Nemateriālās vērtības novērtējums pie sākotnējās atzīšanas ir aprakstīts 3.1. un 5. piezīmēs.

Nekontrolējošās līdzdalības iegāde tiek uzskaitīta kā darījumi ar akcionāriem to akcionāru kapacitātē un tāpēc nemateriālā vērtība šādu darījumu rezultātā netiek atzīta.

Nemateriālo vērtību uzrāda iegādes izmaksās, atskaitot uzkrātos zaudējumus no vērtības samazināšanās. Nemateriālās vērtības, kas saistīta ar pašu kapitālā uzskaitītām sabiedrībām, uzskaites vērtību iekļauj ieguldījuma uzskaites vērtībā, un zaudējumi no šāda ieguldījuma vērtības samazinājuma netiek attiecināti uz nevienu aktīvu.

Datorprogrammu licences

Datorprogrammu licenču izmaksas tiek kapitalizētas. Datorprogrammas un to licences tiek uzskaitītas to sākotnējā vērtībā, ieskaitot iegādes un ieviešanas izmaksas un atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazināšanos. Nolietojums tiek aprēķināts pēc lineārās metodes attiecīgo pamatlīdzekļu lietderīgās izmantošanas perioda laikā, lai norakstītu aktīva vērtību līdz tā aplēstajai atlikušajai vērtībai lietderīgās izmantošanas perioda beigās, pielietojot gada likmi 20%.



25

3.9 Ieguldījumu īpašums

Zemi un ēkas, kuru mērķis ir gūt peļņu no nomas vai kapitālieguldījumu vērtības pieauguma vai abi minētie mērķi kopā, klasificē kā ieguldījumu īpašumus un novērtē patiesajā vērtībā, un jebkuras izmaiņas patiesajā vērtībā tiek atzītas kā peļņa vai zaudējumi visaptverošo ienākumu pārskatā.

Patiesās vērtības pamatā ir tirgus vērtība, kuru veido aplēstā summa, par kuru šo īpašumu novērtējuma datumā varētu apmainīt pret naudu tirgus nosacījumiem atbilstošā darījumā starp pircēju un pārdevēju ar brīvu gribu pēc pienācīgi veiktas reklamēšanas. Lai atspoguļotu tirgus apstākļus pārskata perioda beigu datumā, ieguldījumu īpašuma vērtēšanu veic ārējs neatkarīgs vērtētājs, kuram ar pienācīgi atzīta profesionālā kvalifikācija un pieredze.

Ja rodas izmaiņas īpašuma pielietojumā, tas tiek pārklasificēts no ieguldījumu īpašumu uz pašu lietotu īpašumu vai otrādi.

Kad zeme un ēkas tiek pārklasificētas uz ieguldījumu īpašumu, jo ir notikušas izmaiņas to pielietojumā, jebkuras starpības, kuras pārklasificēšanas datumā ir radušās starp posteņa uzskaites vērtību pirms pārklasificēšanas un tā patieso vērtību, tiek atzītas pārējos visaptverošajos ienākumos, ja šīs starpības ir peļņa. Pamatlīdzekļu pārdošanas gadījumā peļņa tiek attiecināta uz nesadalīto peļņu. Ja minētajā veidā ir radušies jebkādi zaudējumi, kuru apjoms pārsniedz iepriekš atzīto rezervju apjomu, tos atzīst visaptverošo ienākumu pārskatā to rašanās brīdī.

Ja īpašnieks sāk izmantot ieguldījumu īpašumu saviem mērķiem, to pārklasificē kā pamatlīdzekļus, un tā patiesā vērtība pārklasificēšanas datumā kļūst par pamatlīdzekļu vērtību uzskaites vajadzībām.

3.10 Aktīvu pārņemšana

Uzņēmējdarbības ietvaros Koncerns mēdz pārņemt īpašumus, kas sākotnēji kalpojuši par nodrošinājumu aizdevumiem. Kad Koncerns iegādājas īpašumu šādā veidā (t.i., iegūst pilnas īpašumtiesības uz to), īpašums tiek klasificēts saskaņā ar paredzamo īpašuma izmantošanas veidu Koncernā. Kad Koncerns nav pārliecināts par tā nodomiem attiecībā uz pārņemto īpašumu, šie īpašumi tiek klasificēti kā ieguldījumu īpašumi (ja tas ir nekustamais īpašums) vai kā pārējie aktīvi.

Pārņemtie aktīvi tiek sākotnēji novērtēti patiesajā vērtībā.

3.11 Noma

Pamatlīdzekļu noma tiek klasificēta kā finanšu noma, ja tās ietvaros nomniekam tiek nodoti būtībā visi ar piederību saistītie riski un atlīdzības. Īpašumtiesības var arī netikt nodotas. Visus pārējos gadījumus klasificē kā operatīvo nomu.

Koncerns kā iznomātājs

Nomas ienākumi no iznomāta ieguldījumu īpašuma tiek atzīti, pielietojot lineāro metodi katra atsevišķa nomas līguma termiņa laikā.

Koncerns kā nomātājs

Operatīvās nomas maksājumus atzīst visaptverošo ienākumu pārskatā visa nomas perioda laikā, izmantojot lineāro metodi. Saņemtie nomas atvieglojumi tiek atzīti visaptverošo ienākumu pārskatā kā būtiska kopējo nomas izdevumu daļa.

3.12 Uzņēmumu ienākuma nodoklis

Ienākuma nodoklis sastāv no aprēķinātā un atliktā nodokļa. Ienākuma nodokli uzrāda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, izņemot, ja tas attiecas uz posteņiem, kurus atzīst tieši pārējos visaptverošajos ienākumos. Tad tos atzīst tieši pārējos visaptverošajos ienākumos.

Maksājamais nodoklis ietver paredzamo nodokļa maksājumu no gada apliekamā ienākuma, kas aprēķināts, izmantojot nodokļu likmes, kuras ir spēkā pārskata perioda beigu datumā, un korekcijas maksājamos nodokļos, kuras attiecas uz iepriekšējiem gadiem.

Atliktais nodoklis ir atzīts, ievērojot pagaidu atšķirības starp aktīvu un saistību uzskaites vērtību finanšu grāmatvedībā un summām, kas izmantotas nodokļu vajadzībām. Minētās starpības galvenokārt radušās no



26

atšķirīgām pamatlīdzekļu nolietojuma likmēm, kas tiek pielietotas nodokļu un finanšu uzskaitē un izveidotiem uzkrājumiem. Atliktais nodoklis tiek aprēķināts, izmantojot tās nodokļu likmes, kuras paredzams piemērot pagaidu atšķirībām, kad tās radīsies, balstoties uz likumiem, kuri ir spēkā vai būs spēkā līdz pārskata perioda beigu datumam. Atliktā nodokļa aktīvus un saistības savstarpēji ieskaita, ja pastāv juridiskas tiesības to darīt, un šie aktīvi un saistības attiecas uz ieņēmumiem, kurus ar nodokli apliek viena nodokļu iestāde attiecībā uz vienu uzņēmumu, vai arī attiecībā uz dažādiem uzņēmumiem, kuri vēlas pilnībā nokārtot nodokļu saistības un aktīvus vai arī vienlaicīgi izmantos savus nodokļu aktīvus un saistības.

Kopējais atliktā nodokļa aprēķina rezultāts tiek atspoguļots bilances aktīvā tādā apmērā, par cik ir ticams, ka nākotnes apliekamā peļņa būs pieejama, lai aktīvu varētu izmantot. Atliktā nodokļa apjoms tiek pārskatīts katrā bilances datumā un samazināts tādā apmērā, par cik vairs nav ticams, ka tiks realizēti ar to saistītie nodokļu atvieglojumi.

Atliktā nodokļa aktīvus un saistības nediskontē.

3.13 Nauda un tās ekvivalenti

Nauda un naudas ekvivalenti naudas plūsmas pārskatā ietvert naudu kasē, noguldījumus uz pieprasījuma, vienas dienas (overnight) noguldījumus un termiņnoguldījumus bankās, kuru sākotnējais dzēšanas termiņš ir īsāks par trīs mēnešiem. Naudas plūsmas pārskats ir sagatavots saskaņā ar tiešo metodi.

3.14 Dividendes

Dividendes tiek atspoguļotas kā nesadalītās peļņas sadale periodā, kad tās ir deklarētas.

3.15 Saistītās puses

Par saistītajām pusēm tiek uzskatīti Koncerna akcionāri, padomes un valdes locekļi, viņu tuvi ģimenes locekļi un uzņēmumi, kuros padomes un valdes locekļiem un augstākās vadības pārstāvjiem ir kontrole vai būtiska ietekme.

3.16 Darbinieku labumi

Īstermiņa darbinieku labumus, tai skaitā algas un sociālās apdrošināšanas maksājumus, prēmijas un atvaļinājuma pabalstus, ietver neto pamatdarbības izdevumos saskaņā ar uzkrāšanas principu brīdī, kad pakalpojums tiek sniegts. Koncerns veic iemaksas valsts sociālās apdrošināšanas fondā par katru darbinieku noteiktā apmērā visa nodarbinātības perioda laikā saskaņā ar likumdošanas prasībām, un Koncernam nav saistību attiecībā uz turpmāku iemaksu veikšanu saistībā ar pensijā aizgājušo darbinieku sniegtajiem pakalpojumiem.

3.17 Uzkrājumi

Uzkrājumi tiek atzīti gadījumā, ja Koncernam pastāv juridiskas vai iespējamas saistības, kuru apjomu ir iespējams ticami aplēst, un pastāv iespēja, ka šo saistību nokārtošanai būs nepieciešams ekonomisko labumu aizplūšana.

3.18 Pakārtotās saistības

Pakārtotās saistības ir finanšu saistības, attiecībā uz kurām ir noslēgts līgums, ka likvidācijas, bankrota, piespiedu saistību nokārtošanas vai cita veida saistību nokārtošanas gadījumā tās tiks nokārtotas tikai pēc tam, kad būs apmierinātas citu kreditoru prasības, bet pirms tiek apmierinātas akcionāru prasības.

Pakārtotās saistības sākotnēji atzīst patiesajā vērtībā, atskaitot darījumu izmaksas, un vēlāk atzīst amortizētajā pašizmaksā. Pakārtoto saistību amortizētā pašizmaksa ir summa, kurā finanšu saistības tika novērtētas sākotnējās atzīšanas brīdī, atskaitot pamatsummas maksājumus, pieskaitot vai atskaitot kopējo amortizāciju attiecībā uz starpību starp sākotnēji atzīto summu un dzēšanas brīža summu.

Svarīgākās aplēses un novērtējumi grāmatvedības politiku piemērošanā

Lai sagatavotu finanšu pārskatus saskaņā ar ES adoptētajiem SFPS, vadībai ir nepieciešams izdarīt spriedumus, aplēses un pieņēmumus, kuri ietekmē politikas piemērošanu un uzrādītās aktīvu un saistību



27

summas, ieņēmumus un izdevumus. Lai arī šie vērtējumi ir balstīti uz vadības labākajām zināšanām, faktiskie rezultāti var atšķirties no šiem vērtējumiem.

Aplēses un ar tām saistītie pieņēmumi tiek regulāri pārbaudīti. Izmaiņas grāmatvedības aplēsēs tiek atzītas tajā periodā, kurā attiecīgās aplēses tiek pārskatītas, ja izmaiņas ietekmē tikai attiecīgo periodu, vai arī periodā, kad aplēses tiek pārskatītas, un nākamajos periodos, ja izmaiņas ietekmē gan tekošo, gan nākamos periodus.

Galvenie iemesli aplēšu nenoteiktībai:

Apdrošināšanas tehniskās rezerves

Uzņēmējdarbības specifikas dēļ ir sarežģīti paredzēt atlīdzības iznākumu un pieteikto atlīdzību prasību galējās izmaksas. Katra pieteiktā atlīdzības prasība tiek analizēta atsevišķi, izvērtējot prasības apstākļus, pieejamo informāciju no zaudējumu regulētājiem un vēsturisko informāciju par līdzīgu prasību apmēru. Apdrošināšanas gadījumu aplēses tiek regulāri pārskatītas un atjaunotas, iegūstot jaunu informāciju. Rezervju apjoms ir balstīts uz pašreiz pieejamo informāciju. Tomēr, gala saistību apjoms var atšķirties vēlāku notikumu dēļ. Tehnisko rezervju aplēšu sarežģītība ir atkarīga no apdrošināšanas veida, atlīdzību prasību sarežģītības dēļ, prasību apjoma un nozīmīguma, prasības rašanās datuma noteikšanas un prasības paziņošanas perioda ilguma dēļ.

Vissvarīgākās aplēses ir saistītas ar rezervju veidošanu notikušajām, bet vēl nepieteiktajām atlīdzību prasībām (“IBNR”). Galvenos pieņēmumus attiecībā uz apdrošināšanas tehnisko rezervju pietiekamību regulāri uzrauga, analizējot periodus, kad atlīdzības tiek identificētas (run-off periods), un veicot saistību atbilstības testu pa apdrošināšanas veidiem.

Finanšu instrumentu novērtēšana

Tādu finanšu aktīvu un saistību, kuru tirgus cenas nav pieejamas, patiesās vērtības noteikšanai izmanto iepriekš aprakstītos vērtēšanas paņēmienus. Finanšu instrumentiem, kurus reti tirgo un kuru cena nav pārskatāma, patiesā vērtība ir neobjektīvāka un, lai to noteiktu, jāpieņem dažādi lēmumi, kas atkarīgi no likviditātes, koncentrācijas, tirgus faktoru nenoteiktības, cenu pieņēmumiem un citiem riskiem, kas ietekmē konkrēto instrumentu. Rezultātā Sabiedrība novērtē šādus instrumentus to pašizmaksā, atskaitot zaudējumus no vērtības samazināšanās.

Tabulā apkopota informācija par finanšu instrumentiem, kas uzrādīti patiesajā vērtībā, pa novērtēšanas metodēm. Finanšu aktīvi tiek vērtēti, atsaucoties uz aktīvā tirgū publicētām cenām. Finanšu instrumentu uzskata par kotētu aktīvā tirgū, ja kotētās cenas ir viegli un regulāri pieejamas no biržas, dīlera, brokera, nozares grupas, cenas noteikšanas pakalpojumiem vai regulējošām aģentūrām un cenas atspoguļo faktiskos un regulāros darījumus tirgū saskaņā ar tirgus principiem. Galvenās aktīvu klases šajā kategorijā ir finanšu aktīvi, kuru patiesā vērtība tiek iegūta, ņemot vērā piegādātāju vai brokeru noteiktās cenas, un aktīvi, kuriem patiesā vērtība tiek noteikta, atsaucoties uz cenu indeksiem:


2010 2009 2010 2009

Publicētā cena

Publicētā cena

Publicētā cena

Publicētā

cena

LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 Finanšu aktīvi 25 724 24 233 52 356 45 919

Patiesajā vērtībā novērtētie ieguldījumi ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu 3 195 3 161 4 945 4 859 Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu 22 529 21 072 47 411 41 060

Pārdošanai pieejamie ieguldījumi ir uzrādīti iegādes izmaksās, atskaitot vērtības samazināšanās izdevumus (skat. 31. piezīmi).



28

Finanšu ieguldījumu vērtības samazināšanās

Vērtības samazināšanas pazīmes tiek noteiktas, salīdzinot finanšu instrumenta uzskaites vērtību ar tā patieso vērtību. Ņemot finanšu un kapitāla tirgus mainīgumu un tā relatīvi ierobežoto likviditāti, tirgus cenu nevar visos gadījumos uzskatīt par uzticamu pamatu vērtības samazināšanās noteikšanai. Koncerns izmanto vērtēšanas modeļus, kuru pamatā ir līdzīgu produktu kotētas tirgus cenas. Lai novērtētu zaudējumu no vērtības samazināšanās apjomu, Koncerna vadība aplēš paredzamās izmaiņas atsevišķu finanšu instrumentu nākotnes naudas plūsmās, ņemot par pamatu finanšu instrumenta emitenta finanšu stāvokļa analīzi.

Ieguldījumu īpašumu un pašu lietošanai izmantoto ēku novērtēšana

Ieguldījumu īpašums ir uzskaitīts patiesajā vērtībā, izmaiņas tajā uzrādot visaptverošo ienākumu pārskatā.

Vēlāk Koncerna darbības nodrošināšanai izmantotās ēkas tiek uzrādītas pārvērtētajā vērtībā, kas ir to patiesā vērtība pārvērtēšanas datumā, atskaitot nolietojumu vai uzkrātos zaudējumus no vērtības samazināšanās. Pārvērtēšanas rezultāts tiek attiecināts uz pārējiem visaptverošajiem ienākumiem, ja vien netiek atzīti zaudējumi no vērtības samazināšanās.

Novērtējot ieguldījumu īpašuma un pašu lietošanai izmantoto ēku patieso vērtību, vadība paļaujas uz ārējo ekspertu vērtējumiem un novērtē šādu vērtējumu ticamību, ņemot vērā pašreizējos tirgus apstākļus.

Aizdevumu un debitoru parādu vērtības samazināšanās

Aizdevumiem un debitoru parādiem vai kavētām summām, vai par kurām pastāv norādes uz vērtības samazināšanos, tiek veiktas individuālas pārbaudes, lai noteiktu, vai pastāv objektīvi pierādījumi to vērtības samazinājumam. Lai būtu iespējams noteikt aktīvu atgūstamo summu, Sabiedrībai ir jānovērtē debitora spēja pildīt saistības nākotnē un saistību izpildes datums.

Aizdevumi un debitoru parādi, kuriem zaudējumi no vērtības samazināšanās netiek novērtēti individuāli, tie tiek novērtēti kredītportfeļa grupā, pielietojot statistiskos modeļus, kas atspoguļo saistību neizpildes iespējamības tendences, parādu atgūšanas laiku un radušos zaudējumu summas. Tad tie tiek koriģēti par vadības spriedumu attiecībā uz to, vai pašreizējie ekonomiskie un kreditēšanas apstākļi varētu veicināt to, ka zaudējumi būs lielāki vai mazāki nekā izriet no vēsturiskās modelēšanas. Līgumsaistību neizpildes biežums, zaudējumu apjoms un paredzamo parādu atgūšanas laiks tiek regulāri salīdzināts ar faktiskajiem rādītājiem, lai nodrošinātu, ka šie ievades dati vienmēr ir atbilstoši. Tomēr attiecībā uz šiem datiem vienmēr pastāv nenoteiktība, un tie var mainīties, izmainoties klientu finanšu stāvoklim vai ekonomikas videi.

(4) Riski un risku vadība

4.1 Riski un risku vadība

Apdrošināšana kā uzņēmējdarbības nozare nodarbojas ar riska pārnesi no apdrošinājuma ņēmēja uz apdrošinātāju un šī riska pārvaldi. Apdrošināšanas darbībā lielākie riski rodas, apdrošinātājam pieņemot apdrošināmo risku, izvēloties pārapdrošināšanas segumu un pildot saistības attiecībā uz noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem. Apdrošinātājs ir pakļauts arī ieguldījumu riskam, kad apdrošinātājam ir jāsedz tehniskās rezerves ar aktīviem, kas ieguldīti dažādos finanšu instrumentos, un tas ietver tirgus risku, kredītrisku, likviditātes risku un darbības risku.

Koncerna vadība ir identificējusi riskus un izstrādājusi šo risku pārvaldi. Risku pārvalde notiek saskaņā ar Koncerna vadības lēmumu.

Koncerna vadība ir iedalījusi visus riskus šādās lielākās grupās:

- Apdrošināšanas riski - Finanšu riski - Darbības riski, jeb operacionālie riski

Katra no šīm grupām ir sadalīta apakšgrupās, kurā ir identificēti riski, kas varētu ietekmēt kādu no darbības virzieniem. Katram no riskiem ir izstrādāti pasākuma plāni, kas jāveic, lai mazinātu un novērstu riska iestāšanās iespējamību.



29

4.2 Apdrošināšanas riski un to vadība

Apdrošināšanas risks ir visbūtiskākais risks, ar ko Koncerns saskaras ikdienā.

(a) Risku parakstīšanas stratēģija

Koncerna risku parakstīšanas stratēģijas pamatā ir risku diversifikācija, kas nodrošina sabalansēta risku portfeļa uzturēšanu, balstoties uz liela apjoma vienādu risku portfeli, kas tiek turēts vairāku gadu garumā, un kas maina kopējo riska ietekmi.

Risku parakstīšanas stratēģija ir ietverta gada biznesa plānā, kurā ir aprakstīti apdrošināšanas veidi, kuros tiek parakstītas prēmijas, kā arī nozares un sektori, kuros Koncerns ir gatavs uzņemties risku. Šī stratēģija tiek piemērota individuāliem risku parakstītājiem, izmantojot detalizētu risku parakstīšanas pilnvaru sistēmu, kurā noteikti limiti atsevišķam risku parakstītājam pēc apdrošināšanas veida, biznesa klases un nozares, lai izveidotu atbilstošu risku profilu apdrošināšanas portfeļa ietvaros. Nedzīvības apdrošināšanas līgumi var tikt noslēgti uz laiku līdz 3 gadiem, taču tie parasti tiek slēgti uz vienu gadu un parakstītājiem ir tiesības atteikt līgumu pagarinājumu vai atjaunošanu vai pie pagarināšanas (atjaunošanas) izmainīt līguma noteikumus un nosacījumus.

Apdrošināšanas produktu tarifu un cenu aprēķinā ir atspoguļoti pašreizējie tirgus apstākļi un ietverti iespējamie pieņēmumi, kas nepieciešami nākotnes rezultātu koriģēšanai ar mērķi būtiski ierobežot finanšu risku.

Vadība pastāvīgi uzrauga riska parakstīšanas pilnvaru ievērošanu. Koncerna valde izskata darījumus, kuriem nepieciešams īpašs apstiprinājums.

(b) Galveno produktu apraksts

Turpmāk ir aprakstīti to apdrošināšanas līgumu noteikumi, kuriem ir būtiska ietekme uz apdrošināšanas līgumu radīto nākotnes naudas plūsmu apjomu, laiku un paredzamību. Turpmāk ir sniegts Koncerna galveno produktu novērtējums un veids, kā riski tiek vadīti.

KASKO

Produkta raksturojums

Šis apdrošināšanas veids kompensē zaudējumus, kas radušies transportlīdzekļa bojājumu vai bojāejas rezultātā. Ir iespējams iegādāties vairākus atsevišķus apdrošināšanas segumus, kas ir saistīti ar apdrošināto transportlīdzekli. Lielākie zaudējumi rodas transportlīdzekļu zādzības vai iznīcināšanas gadījumos.

Riska vadība

Būtiskākie riski, kas saistīti ar šo produkti, ir parakstīšanas risks un atlīdzību prasību attīstības risks.

KASKO apdrošināšanas likmes tiek noteiktas, izmantojot bonus-malus sistēmu, saskaņā ar kuru apdrošināšanas prēmija tiek samazināta, ja nav bijuši zaudējumi, un palielināta, ja tādi ir bijuši. Apdrošināšanas summa reti pārsniedz LVL 50 000. Apdrošināšanas prēmijas tiek noteiktas saskaņā ar spēkā esošo apdrošināšanas metodiku. Sauszemes transportlīdzekļi ir iedalīti četrās riska grupās, katrai no tām tiek noteikti atsevišķi apdrošināšanas prēmijas tarifi. Transportlīdzekļu apdrošināšanā parasti tiek ietverts pašrisks.

Sauszemes transporta līdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (OCTA)


Šis ir obligātas apdrošināšanas veids, kura noteikumus un atlīdzību kārtību regulē Noteikumi par sauszemes transporta līdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. OCTA apdrošināšana sedz traumu un īpašuma bojājumu atlīdzību prasības Latvijā, kā arī atlīdzību prasības, kas radušās ārvalstīs saistībā ar Green Card sistēmā apdrošinātiem automobiļiem. OCTA atlīdzina zaudējumus, kas nodarīti īpašumam, un veic izmaksas personām nodarīto traumu gadījumā pārsvarā par ārstniecības izmaksām un īslaicīgu darba nespēju. Tomēr ir iespējamas arī ilgtermiņa atlīdzības, piemēram, pensijas un pabalsti neatgriezenisku darbspēja zudumu gadījumā, kuras varētu maksāt ilgākā laika posmā arī kā gada maksas (annuities).



30

Kaut arī iepriekšējā pieredze rāda, ka atlīdzības tiek pieteiktas nekavējoties un tās var nokārtot bez kavēšanās, situācija var mainīties un OCTA var tikt klasificēts kā „ilgi nokārtojams” (long-tail) apdrošināšanas veids, kad atlīdzības prasības gala izmaksu noteikšanai ir nepieciešams ilgāks laiks.

Riska vadība

Būtiskākie riski, kas saistīti ar šo produkti, ir parakstīšanas risks, konkurences risks un atlīdzību prasību pieredzes risks. Koncerns uzrauga izmaiņas vispārējā ekonomiskajā un komerciālajā vidē, kurā Sabiedrība darbojas, un rīkojas atbilstoši izmaiņām. OCTA apdrošināšanas likmes tiek noteiktas, izmantojot bonus-malus sistēmu, saskaņā ar kuru apdrošināšanas prēmija tiek samazināta, ja nav bijuši zaudējumi, un palielināta, ja tādi ir bijuši.

Veselības apdrošināšana


Veselības apdrošināšanas produkts tiek piedāvāts sabiedrībām, kuras iegādājas veselības apdrošināšanu saviem darbiniekiem. Veselības apdrošināšanā tiek atlīdzināti tādi izdevumi kā ārstu vīzītes, slimnīcas naudas un medikamentu iegāde.

Riska vadība

Koncerns uzrauga un ņem vērā izmaiņas medicīnas pakalpojumu cenās, uzrauga atlīdzību prasību apjomu katram darba devējam un, pārjaunojot polises, veic atbilstošas korekcijas cenās.

Īpašuma apdrošināšana

Produkta raksturojums Īpašuma apdrošināšana saskaņā ar polises noteikumiem atlīdzina apdrošinātās personas zaudējumus vai kaitējumu, kas radies apdrošinātā īpašumam, kā arī zaudējumus uzņēmējdarbības pārtraukuma rezultātā, kas radies saistībā ar šo kaitējumu. Īpašuma apdrošināšana nosedz riskus, kas saistīti ar īpašumu, piemēram, ugunsgrēks, cauruļu plīšana, eksplozija, zagšana un laupīšana, kā arī vētras izraisītu zaudējumu risks. Papildus īpašuma apdrošināšanai ir iespējams iegādāties civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu.

Uzņēmējdarbības pārtraukuma apdrošināšana kompensē neiegūto peļņu un fiksētas izmaksas, ja zaudējumus izraisījis risks, kas apdrošināts saskaņā ar īpašuma apdrošināšanas polisi. Pārdodot šīs apdrošināšanas polises, ļoti liela nozīme ir klientu uzticamībai un finanšu pārskatu patiesumam.

Visbiežāk sastopamie riski privātīpašuma gadījumā ir cauruļu plīšana un ugunsgrēks. Lielāki zaudējumi parasti rodas uguns nelaimju gadījumos.

Kopumā prasības īpašuma apdrošināšanā tiek paziņotas nekavējoties un tās var nokārtot bez kavēšanās. Īpašuma apdrošināšanas veids tiek klasificēts kā „ātri nokārtojams” (short-tail), nevis „ilgi nokārtojams” (long-tail), kad atlīdzības prasības gala izmaksu noteikšanai ir nepieciešams ilgāks laiks.

Riska vadība

Būtiskākie riski, kas saistīti ar šo produkti, ir parakstīšanas risks un atlīdzību prasību attīstības risks.

Lai aprēķinātu prēmijas lielumu, tiek novērtēts īpašuma veids. Mājokļu apdrošināšanas veidā ir paredzams, ka ir liels īpašumu skaits ir ar līdzīgu riska profilu. Tomēr komerciālā īpašuma apdrošināšanā var būt savādāk. Vairums komerciālā īpašuma apdrošināšanas piedāvājumu ietver gan izvietojumu, gan biznesa veidu, gan ieviestos drošības līdzekļus kopumā. Prēmijas aprēķināšana atbilstoši šo polišu riskam būs subjektīvs, tāpēc arī riskants process.

Īpašuma apdrošināšana ir pakļauta riskam, ka apdrošinātais pieteiks viltotas vai spēkā neesošas prasības, vai arī uzrādīs lielāku atlīdzības summu. Tas lielā mērā izskaidrojams ar ekonomisko apstākļu ietekmi uz īpašuma apdrošināšanas portfeļa ienesīgumu. Apdrošināšanas riska vadība tiek īstenota, galvenokārt, izmantojot cenu noteikšanas mehānismus, neatkarīgu īpašumu novērtēšanu saskaņā ar starptautiskiem standartiem, produktu izstrādi, risku izvēli un pārapdrošināšanu. Koncerns uzrauga izmaiņas vispārējā ekonomiskajā un komerciālajā vidē, kurā tas darbojas, un rīkojas atbilstoši izmaiņām.



31

(c) Apdrošināšanas riska koncentrācija

Apdrošināšanas procesā riska koncentrācija rodas, ja kāds atsevišķs notikums vai notikumu virkne var nozīmīgi ietekmēt Koncerna saistību apjomu. Riska koncentrācija var rasties saistībā ar vienu apdrošināšanas līgumu vai vairākiem saistītiem līgumiem, kuru rezultātā var rasties būtiskas apdrošināšanas saistības.

Riska koncentrācija var izveidoties dažādu likumsakarību un gadījumu rezultātā. Biežākā riska koncentrācija tiek novērota veidos, kuros tiek apdrošināta fiziskās personas, t.i., palīdzības vai nelaimes gadījumu apdrošināšana, kad personu grupa cieš nelaimes gadījumā un visas šīs personas ir apdrošinātas Koncernā. Īpašuma apdrošināšanā riska koncentrācija varētu izveidoties, ja vienā nelielā blīvi apbūvētā apgabalā iestājas kāds no riskiem (piem., ugunsgrēks), kas viegli var pārvietoties no viena objekta uz otru, un šo darbību nav iespējams novērst.

Tāpat vadība apzinās, ka ir iespējama riska koncentrācija uz vienu uzņēmumu vai tautsaimniecības nozari kopumā, kuram tiek apdrošināti vairāki riski. Apdrošinot šādus riskus, obligāts priekšnosacījums ir izvērtēt klienta finansiālo stāvokli un kapacitāti, kā arī noteikt, cik lielas finansiālās saistības var rasties, cik lieli riski Koncernam jau ir attiecībā uz šo klientu un kādus tas vēl var atļauties uzņemties. Novērtējot finanšu riskus, tiek izpētītas ekonomiskās attīstības tendences un riski, kas varētu ietekmēt attiecīgo nozari.

Lai mazinātu zaudējumus, kas varētu rasties riska koncentrācijas gadījumā, Koncerns izmanto pārapdrošināšanu - pārapdrošinot gan proporcionāli, gan neproporcionāli. Veicot pārapdrošināšanu, Koncerna daļa riskā tiek noteikta gan par vienu objektu, gan par vienu notikumu, kurā zaudējumi var tikt radīti vienlaicīgi vairākiem objektiem. Šādi riski ir pārapdrošināti praktiski visos apdrošināšanas veidos. Koncerna pielietoto pārapdrošināšanas politiku ir apstiprinājusi Koncerna valde.

Šo risku vadībā Koncerns izmanto divas svarīgākās metodes. Pirmkārt, risks tiek parakstīts, izmantojot atbilstošu parakstīšanas politiku. Riska parakstītājiem ir atļauts parakstīt riskus tikai tad, ja paredzamā peļņa ir proporcionāla pieņemtā riska apjomam. Otrkārt, riska vadībā tiek izmantota pārapdrošināšana. Koncerns iegādājas pārapdrošināšanas segumu dažādos atbildības un īpašuma apdrošināšanas veidos. Koncerns pastāvīgi novērtē izmaksas un ieguvumus, kas saistīti ar pārapdrošināšanas programmu.

Koncerns nosaka kopējo risku, kuru tas ir gatavs uzņemties attiecībā uz riska koncentrāciju. Koncerns uzrauga šos riskus gan risku parakstīšanas laikā, gan ik mēnesi, pārbaudot ziņojumus, kuros uzrādīta galveno risku koncentrācija, kurai Koncerns ir pakļauts. Koncerns izmanto vairākus modelēšanas instrumentus, lai pārraudzītu riskus, lai novērtētu pārapdrošināšanas programmu efektivitāti un neto riskus, kuriem Koncerns ir pakļauts.



32

Risks saistībā ar dažādiem apdrošināšanas veidiem un svarīgākās riska koncentrācijas ir:

Mātes sabiedrība, 2010. gads

Apdrošināšanas veids

Kopējā apdrošinā-

juma summa

LVL’000

Pārapdro-

šinātā summa

LVL’000

Neto risks (pēc pārap-

drošināšanas)

LVL’000 Spēkā esošo

polišu skaits

Vidējā apdro-

šinājuma

summa

LVL’000 Sauszemes transporta apdrošināšana 437 392 - 437 392 58 303 8 Transporta līdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana 1 850 - 1 850 37 50 Veselības apdrošināšana * 110 500 - 110 500 1 455 76 Īpašuma apdrošināšana* 7 650 420 3 454 123 4 196 297 55 544 76 Dažādu finansiālo zaudējumu apdrošināšana 165 380 92 379 73 001 4 306 17 Kravu apdrošināšana * 66 955 34 633 32 322 86 376 Vispārējā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana 496 696 334 370 162 326 7 106 23 Nelaimes gadījumu apdrošināšana * 443 088 53 488 389 600 33 383 12 Palīdzības apdrošināšana 543 673 213 835 329 838 38 690 9 Kuģu apdrošināšana 20 458 18 412 2 046 79 26 Kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana 4 019 3 618 401 18 22 Dzelzceļa transporta apdrošināšana* 162 430 153 592 8 838 36 245 Obligātā sauszemes transporta līdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildība** - - - 284 518 - Gaisa kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana 687 990 662 428 25 562 57 448 Gaisa kuģu apdrošināšana 7 662 6 690 972 34 29 Kredītu apdrošināšana 8 133 4 586 3 547 139 26 Galvojumu apdrošināšana 21 468 11 827 9 641 280 34 Juridiskie riski 60 60 3 20

Kopā 10 828 174 5 043 981 5 784 193 484 074 -




juma summa

LVL’000

Pārapdro-

šinātā summa

LVL’000


drošināšanas)


polišu skaits

Vidējā apdro-

šinājuma

summa

LVL’000 Sauszemes transporta apdrošināšana 425 580 - 425 580 44 210 10 Transporta līdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana 1 800 - 1 800 36 50 Veselības apdrošināšana * 209 061 - 209 061 77 790 3 Īpašuma apdrošināšana* 7 036 584 3 998 628 3 037 956 60 236 50 Dažādu finansiālo zaudējumu apdrošināšana 116 704 67 617 49 087 2 761 18 Kravu apdrošināšana * 132 272 90 421 41 851 80 523 Vispārējā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana 402 702 264 438 138 264 6 333 22 Nelaimes gadījumu apdrošināšana * 225 919 15 646 210 273 14 069 15 Palīdzības apdrošināšana 484 403 181 890 302 513 33 088 9 Kuģu apdrošināšana 20 858 17 355 3 503 56 63 Kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana 604 544 60 7 9 Dzelzceļa transporta apdrošināšana* 69 784 64 740 5 044 24 210 Obligātā sauszemes transporta līdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildība** - - - 196 148 - Gaisa kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana 1 050 716 1 006 815 43 901 69 636 Gaisa kuģu apdrošināšana 9 005 8 567 438 42 10 Kredītu apdrošināšana 8 495 2 649 5 846 105 56 Galvojumu apdrošināšana 45 220 26 997 18 223 404 45

Kopā 10 239 707 5 746 307 4 493 400 435 458 -



33

Koncerns, 2010. gads



juma summa

LVL’000

Pārapdro-

šinātā summa

LVL’000


drošināšanas)


polišu skaits

Vidējā apdrošinā-

juma summa LVL’000

Sauszemes transporta apdrošināšana 568 138 23 753 544 385 63 592 9 Transporta līdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana

1 850 - 1 850 37 50

Veselības apdrošināšana * 110 500 - 110 500 1 455 76 Īpašuma apdrošināšana* 10 847 641 5 804 568 5 043 073 75 602 67 Dažādu finansiālo zaudējumu apdrošināšana 219 355 127 314 92 041 4 340 21 Kravu apdrošināšana * 220 274 179 108 41 166 199 207 Vispārējā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana

1 995 922 843 537 1 152 385 15 733 73

Nelaimes gadījumu apdrošināšana * 5 206 949 53 488 5 153 461 107 591 48 Palīdzības apdrošināšana 543 673 213 835 329 838 38 690 9 Kuģu apdrošināšana 30 054 18 412 11 642 97 120 Kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana

20 332 6 450 13 882 31 448

Dzelzceļa transporta apdrošināšana* 162 430 153 592 8 838 36 246 Obligātā sauszemes transporta līdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildība**

- - - 469 454 -

Gaisa kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana

1 453 305 665 244 788 061 122 6 460

Gaisa kuģu apdrošināšana 14 080 8 451 5 629 54 104 Kredītu apdrošināšana 8 133 4 586 3 547 139 26 Galvojumu apdrošināšana 905 862 88 030 817 832 14 479 56 Juridiskie riski 60 - 60 3 20

Kopā 22 308 558 8 190 368 14 118 190 791 654 -




juma summa

LVL’000

Pārapdro-

šinātā summa

LVL’000


drošināšanas)


polišu skaits

Vidējā apdro-

šinājuma

summa LVL’000

Sauszemes transporta apdrošināšana 564 653 1 140 563 512 50 193 11 Transporta līdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana 1 800 - 1 800 36 50 Veselības apdrošināšana * 211 335 - 211 335 77 816 3 Īpašuma apdrošināšana* 9 093 557 4 804 613 4 288 943 70 868 61 Dažādu finansiālo zaudējumu apdrošināšana 156 593 67 617 88 976 2 802 32 Kravu apdrošināšana * 340 657 179 513 161 144 162 995 Vispārējā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana 1 634 315 335 247 1 299 068 12 030 108 Nelaimes gadījumu apdrošināšana * 436 867 16 727 420 140 24 650 17 Palīdzības apdrošināšana 4 786 428 630 184 4 156 244 64 779 64 Kuģu apdrošināšana 37 105 17 355 19 751 83 238 Kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana 10 840 544 10 296 33 312 Dzelzceļa transporta apdrošināšana* 69 784 64 740 5 044 24 210 Obligātā sauszemes transporta līdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildība** - - - 395 587 - Gaisa kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana 1 126 264 1 058 488 67 776 163 416 Gaisa kuģu apdrošināšana 15 558 10 442 5 116 69 74 Kredītu apdrošināšana 8 494 2 649 5 846 105 56 Galvojumu apdrošināšana 723 946 83 113 640 833 15 455 41

Kopā 19 218 196 7 272 372 11 945 824 714 855 -

* viens līgums var segt vairākus objektus/personas

** bruto apdrošināšanas risks nav ierobežots. Zaudējumi, kuri pārsniedz EUR 400 000, tiek segti pārapdrošināšanas ietvaros.



34

(d) Katastrofas

Koncerna vadība apzinās, ka ir iespējami katastrofu riski. Koncerna darbības ģeogrāfiskajos apstākļos šie riski visvairāk ir saistīti ar metroloģiskām parādībām: vētras, plūdi, dabas stihijas (krusa, sniegs, apledojumi utt.). Liela mēroga ugunsgrēki un zemestrīces ir maz ticamas, bet varbūtība pastāv. Raksturīgākās katastrofas ir plūdi un vētras. Lai mazinātu katastrofu risku ietekmi uz Koncernu, tiek izmantota pārapdrošināšana. Pārapdrošināšana ir gan proporcionāla, gan neproporcionāla. Lielākajiem riskiem papildus tiek veikta fakultatīvā pārapdrošināšana. Koncernā ir izstrādāta metodika paturētās riska daļas noteikšanai. Tā ir atkarīga no daudz faktoriem un vēsturiskās statistiskās informācijas katrā produktu grupā. Pēc vadības domām veiktie pasākumi, kas mazina katastrofu risku ietekmi uz Koncernu, ir pietiekami.

(e) Apdrošināšanas risku vadība

Koncerns ir izstrādājis dažādus kontroles un vadības mehānismus, lai ierobežotu apdrošināšanas risku. Visos apdrošināšanas veidos tiek izstrādāti nosacījumi un noteikumi, kas ir saistoši gan Koncernam, gan klientiem. Nosakot kopējo risku un Koncerna pieņemtā riska apjomu, ir jāievēro noteikta metodoloģija, kas izstrādāta katram apdrošināšanas veidam. Koncerns ir izveidojis riska parakstīšanas nodaļu, kurā strādā personāls, kuri atbild par atsevišķu apdrošināšanas veidu attīstību, apdrošināšanas noteikumiem un nosacījumiem, kā arī riska novērtēšanas metodēm. Turklāt ir noteikti limiti, līdz kuriem noteikti darbinieki drīkst pieņemt lēmumu par riska parakstīšanu. Nosakot šos limitus, tiek ņemta vērā darbinieku hierarhija, t.i., jo augstāks amats, jo lielāku risku drīkst parakstīt.

Lai arī iepriekš aprakstītie pasākumi ir ieviesti un riski tiek pārvaldīti, Koncerna vadība apzinās, ka pastāv risks, ka apdrošināšanas riska novērtējums nav bijis kvalitatīvs un ir pieņemti nepareizi lēmumi. Turklāt pastāv risks, ka apdrošināšanas atlīdzības tiks noteiktas neatbilstoši nodarītajiem zaudējumiem vai arī atlīdzību prasību administrēšana prasīs ilgu laiku.

Lai samazināto šos riskus, Koncerns ir izstrādājis un izmanto kvalitātes vadības sistēmu, kurā aprakstīti visi procesi un kārtība, ko Koncerns ievēro apdrošināšanas administrēšanas un atlīdzību prasību noregulēšanas gaitā. Kvalitātes vadības sistēmā ir noteikts, kad un kādos apstākļos ir jāievēro noteiktas procedūras. Kvalitātes novērtēšanu var veikt jebkuram procesam un noteikt, vai šis process tiek veikts, ievērojot Koncerna intereses un paredzētās procedūras. Par procesu novērtēšanu ir atbildīga kvalitātes vadības nodaļa, kura regulāri sniedz Koncerna vadībai informāciju par procesu vadību Koncernā. Pamatojoties uz šo novērtējumu, vadība var pieņemt atbilstošus lēmumus, lai samazinātu risku, kas saistīts ar apdrošināšanas procesiem.

(f) Saistību atbilstības tests

Sabiedrība ir novērtējusi savas apdrošināšanas saistības, kas uzrādītas 2010. gada 31. decembra pārskatā par finanšu stāvokli, izmantojot saistību atbilstības testu.

Saistību atbilstības tests tiek veikts katram apdrošināšanas veidam pārskata perioda beigu datumā, lai novērtētu, vai atzītās apdrošināšanas saistības, atskaitot atliktās klientu piesaistīšanas izmaksas, ir atbilstošas, ņemot vērā nākotnes naudas plūsmu no apdrošināšanas līgumiem, pašreizējās vērtības aplēses. Nākotnes naudas plūsmu pašreizējās vērtības aplēses ir labākās aplēses, neiekļaujot riska elementu.

Ja novērtējums norāda, ka saistības nav atbilstošas, ņemot vērā nākotnes naudas plūsmu, iztrūkums tiek uzrādīts peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Paredzamā naudas plūsma, kas saistīta ar atlīdzību prasībām un izdevumiem, tiek aplēsta, izmantojot vēsturiskos datus, kurus koriģē par būtiskiem zaudējumiem no atsevišķiem gadījumiem, kuru atkārtošanās nav paredzēta.

Saistību atbilstības tests tiek veikts pa apdrošināšanas veidiem, kuros iekļauti apdrošināšanas līgumi ar līdzīgu riska profilu.

Koncerna saistību atbilstības testa rezultāti ir balstīti uz kopējo rezultātu (t.i., visu portfeli). Turpretim neparedzēto risku rezerve tiek veidota, pamatojoties uz saistību atbilstības testu pa apdrošināšanas veidiem. Tāpēc neparedzēto risku rezervi izveido pat tad, ja iepriekš minētā saistību atbilstības testa rezultāts ir pozitīvs. Detalizētu informāciju skatīt 8. piezīmē.



35

(g) Atlīdzību attīstība

Informācija par atlīdzību attīstību ir uzrādīta, lai ilustrētu apdrošināšanas risku, kuram ir pakļauts Koncerns. Tabulās ir salīdzinātas izmaksātās atlīdzības un šīm atlīdzībām izveidotās tehniskās rezerves parakstīšanas gadā.

Katrā kolonnā uzrādītie pārpalikumi vai iztrūkumi ir jāizvērtē atsevišķi, neņemot vērā citas kolonnas, jo šādas iepriekšējos gados veiktas korekcijas var būt ietvertas kā pēdējo gadu laikā veikto korekciju sastāvdaļa.

Pārrēķinātās tehniskās rezerves un kumulatīvo iztrūkumu vai pārpalikumu, kas norādīts pievienotajā tabulā, var izmainīt dažādi faktori.

Lai arī tabulā sniegtā informācija ataino vēsturiskās nesamaksāto atlīdzību atbilstības aplēses, kas veiktas iepriekšējos gados, šī finanšu pārskata lietotājiem būtu jāizvairās ekstrapolēt pagātnes pārpalikumus vai iztrūkumus attiecībā uz šī perioda neizmaksāto zaudējumu atlikumu.

Atlīdzību prasību attīstības analīze, tūkstoši LVL

Apdrošināšanas gadījuma iestāšanas gads

Mātes sabiedrība 2004. gads

un pirms

tam 2005 2006 2007 2008 2009 2010 Kopā Kopējo atlīdzību aplēses apdrošināšanas notikuma gada beigās 13 262 14 890 22 562 38 518 39 723 33 563 32 021 39 723 - vienu gadu vēlāk 13 590 12 891 22 027 35 201 39 051 31 883 39 051 - divus gadus vēlāk 12 804 12 917 22 200 35 955 39 750 39 750 - trīs gadus vēlāk 12 505 13 033 22 829 35 670 35 670 - četrus gadus vēlāk 12 597 13 627 22 771 22 771 - piecus gadus vēlāk 13 384 13 391 13 391 Kopējie maksājumi 12 591 12 916 22 045 32 043 36 767 29 549 17 349 163 259 Atlikto atlīdzību prasību rezerves 31.12.2010. 897 475 726 3 626 2 997 2 334 14 672 25 727

Apdrošināšanas gadījuma iestāšanas gads

Koncerna konsolidētie

finanšu pārskati

2004. gads

un pirms

tam 2005 2006 2007 2008 2009 2010 Kopā Kopējo atlīdzību aplēses apdrošināšanas notikuma gada beigās 13 262 14 890 22 562 38 518 39 723 48 849* 48 657 48 849 - vienu gadu vēlāk 13 590 12 891 22 027 35 201 59 399* 47 464 59 399 - divus gadus vēlāk 12 804 12 917 22 200 54 979* 58 485 58 485 - trīs gadus vēlāk 12 505 13 033 35 121* 54 196 54 196 - četrus gadus vēlāk 12 597 17 893* 34 774 34 774 - piecus gadus vēlāk 15 243* 16 983 16 983 Kopējie maksājumi 14 396 16 324 32 744 47 550 51 765 41 393 25 467 229 639 Atlikto atlīdzību prasību rezerves 31.12.2010. 941 659 2 030 6 646 6 720 6 070 22 748 45 814

*) Bruto atlīdzību prasībās un rezervēs uz 31.12.2009 ir iekļautas apdrošināšanas saistības, kas pārņemtas no meitas sabiedrības BTA Draudimas iegādes rezultātā.

(h) Pieņēmumi un jūtīguma analīze pamatbiznesā

Pieņēmumu novērtēšanas process

Pieņēmumu noteikšanas procesa paredzētais rezultāts ir neitrālas aplēses attiecībā uz visticamāko vai paredzamo iznākumu. Pieņēmumos izmanto Koncerna datus, un šie dati tiek iegūti ik gadu veiktās detalizētās izpētes. Pieņēmumi tiek pārbaudīti, lai nodrošinātu to atbilstību tirgus inflācijas likmēm vai citai publicētai informācijai. Pastiprināta uzmanība tiek veltīta pašreizējām tendencēm un, ja iepriekšējos gados nav pieejama pietiekoša informācija, lai būtu iespējams ticami noteikt atlīdzību attīstību, tiek izmantoti piesardzīgi pieņēmumi.



36

Notikušo vēl nepieteikto atlīdzību prasību rezervju apjomu var ietekmēt inflācija, risks, ka lielas atlīdzības tiks pieteiktas ar kavēšanos, atlīdzību pieteikšanas un citu risku pieteikšanas sezonalitāte.

62% no notikušo vēl nepieteikto atlīdzību prasību rezervēm 2009. gada 31. decembrī sastāv no šādiem apdrošināšanas veidiem: sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, garantiju un īpašuma (ugunsgrēku un katastrofu) apdrošināšana. Ņemot vērā pašreizējo tirgus situāciju, Sabiedrība un Koncerns uzskata, ka visnepastāvīgākais pieņēmums ir inflācija. Tabulā ir atspoguļotas izmaiņas IBNR rezervēs 2010. gada 31. decembrī, ja IBNR aplēsēs izmantotā ikgadējā inflācija mainītos par 3%.


LVL’000


IBNR

31.12.2010.

IBNR, ja paredzētā

gada inflācija pieaugtu

par 3% IBNR bez gada

inflācijas OCTA 6 393 6 888 6 087 Īpašuma apdrošināšana (pret ugunsgrēku un dabas katastrofām)

435 461 418

2009

LVL’000

Apdrošināšanas veids IBNR

31.12.2009.





319 3 22 141


LVL’000


IBNR

31.12.2010.





446 473 429 2009

LVL’000

Apdrošināšanas veids IBNR

31.12.2009.




inflācijas OCTA 8 512 8 910 8 300 Īpašuma apdrošināšana (pret ugunsgrēku un dabas katastrofām) 324 327 146

Tehnisko rezervju aprēķināšanā izmantotais galvenais pieņēmums ir tāds, ka atlīdzību prasību statistika ir stabila. Vadība paredz, ka atlīdzību prasību attīstība nākotnē būs tādi pati kā tā bija pagātnē. Rezerves netiek diskontētas.

Uzņēmējdarbības specifikas dēļ ir ļoti sarežģīti paredzēt atlīdzības iznākumu un pateikto atlīdzību prasību galējās izmaksas. Katra pieteiktā atlīdzības prasība tiek analizēta atsevišķi, izvērtējot prasības apstākļus, pieejamo informāciju no zaudējumu regulētājiem un vēsturisko informāciju par līdzīgu prasību apmēru. Apdrošināšanas gadījumu aplēses tiek regulāri pārskatītas un atjaunotas, iegūstot jaunu informāciju. Rezervju apjoms ir balstīts uz pašreiz pieejamo informāciju. Tomēr galējo saistību apjoms var atšķirties notikušu notikumu vai katastrofu dēļ, kas notikuši pēc aplēšu veikšanas. Daudzo apstākļu ietekmi, kas nosaka galējo zaudējumu izmaksu apmēru, ir sarežģīti aplēst. Tehnisko rezervju aplēšu sarežģītība ir atkarīga no apdrošināšanas veida, jo pastāv atšķirības apdrošināšanas līgumos, atlīdzību prasību sarežģītībā, prasību apjomā un nozīmīgumā, prasības rašanās datuma noteikšanā un prasības paziņošanas perioda ilguma.



37

IBNR rezervju izmaksas attiecībā uz vairumu risku tiek aplēstas, izmantojot vairākas statistikas metodes, piemēram, Chain Ladder un Bornhuetter Ferguson metodes. Šīs metodes ekstrapolē izmaksāto un pieteikto prasību attīstību, vidējās izmaksas uz atlīdzības prasību un galējo prasību skaitu katrā negadījuma rašanās gadā, pamatojoties uz iepriekšējos gados notikušo attīstību un paredzamo zaudējumu likmi.

Svarīgākās metodes, kuras tiek izmantotas un nav mainījušās kopš iepriekšējiem gadiem, ir šādas:

• chain ladder metodes, kurās tiek izmantoti vēsturiskie dati, lai aplēstu līdz šim izmaksāto un notikušo galējo prasību izmaksu proporciju;

• attīstības faktoru metodes, kuras novērtē apdrošināšanas gadījumu skaitu katrā dotajā laika momentā; • paredzamo zaudējumu likmes metodes, kurās tiek izmantotas Koncerna paredzamās zaudējumu likmes

attiecīgajā apdrošināšanas veidā.

Pielietotās metodes vai metožu kopuma izvēle ir atkarīga no negadījuma iestāšanas gada, apdrošināšanas veida un vēsturiskās atlīdzību prasību attīstības.

Tā kā šajās metodēs tiek pielietota informācija par vēsturisko atlīdzību attīstību, tiek pieņemts, ka vēsturiskais atlīdzību attīstības modelis atkārtoties arī nākotnē. Pastāv vairāki iemesli, kāpēc tā varētu nenotikt un tas tiek ņemts vērā, modificējot metodes. Šie iemesli ietver:

• izmaiņas procesos, kas ietekmē izmaksāto un pieteikto prasību attīstību/reģistrēšanu (piemēram, izmaiņas atlīdzību rezervju izveides procedūrās);

• ekonomiskas, juridiskas, politiskas un sociālas tendences (kuras veicina savādāku nekā paredzēts inflācijas līmeni);

• izmaiņas darbības jomā; • nejaušas svārstības, ieskaitot lielu zaudējumu ietekmi.

Izmaiņas pieņēmumos OCTA rezervju aplēsēm

2010. gada laikā Sabiedrība veica izmaiņas, izdarot aplēses par apdrošināšanas atlīdzībām saistībā ar personu gūtajām traumām, kas jāsedz OCTA polisēm. Tā kā pietiekami dati par 2008. gadu un iepriekšējiem gadiem nebija pieejami, IBNR rezerves par personu gūtajām traumām tika aplēstas kopā ar OCTA atlīdzību prasībām par īpašuma bojājumiem, pamatojoties uz informāciju par Sabiedrībai iesniegtajām prasībām. IBNR rezervju aplēses par potenciālajām prasībām saistībā ar personu gūtajām traumām būtiski ietekmē obligāto OCTA apdrošināšanu Latvijā apdrošināšanas periodā no 2007. līdz 2009. gadam. Pamatojoties uz tirgus statistiku un OCTA apdrošināšanas tirgu, Sabiedrība papildus IBNR rezervēm, kas aprēķinātas, izmantojot trīsstūra metodi, 2010. gada 31. decembrī ir izveidojusi OCTA rezerves prasībām par personu gūtajām traumām 2 186 tūkstošu LVL apmērā (2009: 1 876 tūkstošu LVL apmērā). Noteikti jūtīgi dati tika izmantoti, lai novērtētu šo IBNR rezervi un šie dati tika pakļauti jutīguma analīzei, kuras rezultāti atklāti jutīguma tabulās. Turpmākajā tabulā atspoguļotas izmaiņas IBNR par tiešajām un regresa prasībām saistībā ar personu gūtajām traumām, ja ilgi nokārtojamo prasību īpatsvars portfelī no 15% pieaug līdz 16%, bet citi pieņēmumi paliek nemainīgi.

Mātes sabiedrība

2010

LVL’000

IBNR 31.12.2010.

(15%) IBNR, ja ilgi nokārtojamo

prasību attiecība pieaugtu

līdz 16%

IBNR, ja ilgi nokārtojamo

prasību attiecība

samazinātos līdz 14% 2 186 2 302 2 071

2009

LVL’000

IBNR 31.12.2009.



līdz 16%


prasību attiecība




38

Koncerns, 2010

LVL’000

IBNR 31.12.2010.



līdz 16%


prasību attiecība


2009

LVL’000

IBNR 31.12.2009.



līdz 16%


prasību attiecība


Turpmākajā tabulā atspoguļotas izmaiņas IBNR par regresa prasībām par personas gūtajām traumām, ja ilgi kārtojamo prasību periods portfelī palielinās par 5 gadiem, bet citi pieņēmumi paliek nemainīgi.

Mātes sabiedrība, 2010

LVL’000

IBNR 31.12.2010.

(10 gadi)

IBNR, ja ilgi kārtojamo

prasību periods

palielinās par 5 gadiem


prasību periods samazinās

par 5 gadiem 2 186 3 051 1 322

2009

LVL’000

IBNR 31.12.2009.

(10 gadi) IBNR, ja ilgi kārtojamo

prasību periods




par 5 gadiem 1 876 2 617 1 134

Koncerns

2010

LVL’000

IBNR 31.12.2010.

(balstoties uz 10

gadiem)


prasību periods




par 5 gadiem 2 935 4 097 1 775

2009

LVL’000

IBNR 31.12.2009.

(10 gadi) IBNR, ja ilgi kārtojamo

prasību periods




par 5 gadiem 1 876 2 617 1 134

IBNR rezerves prasībām par personas gūtajām traumām tiks regulāri pārskatītas un analizētas, ņemot vērā jaunu statistisko informāciju par iesniegtajām jaunajām prasībām.



39

4.3 Finanšu riski un risku vadība

Koncerns ir pakļauts finanšu riskiem, jo tas veic darījumus ar finanšu instrumentiem. Finanšu riski ietver tirgus risku, kas ietver cenu, procentu likmju un ārvalstu valūtas riskus, kredītrisku un likviditātes risku. Turpmāk ir sniegts finanšu risku apraksts un kopsavilkums par metodēm, kuras Koncerns izmanto šo risku vadībā. Šie riski Koncernam rodas ikdienas uzņēmējdarbības rezultātā.

Šādiem finanšu riskiem var tikt pakļauti Koncerna finanšu aktīvi un finanšu saistības, tai skaitā ieguldījumi, noguldījumi bankās, apdrošināšanas debitori un pārapdrošināšanas aktīvi:

• Tirgus risks: negatīvi izmainoties tirgus situācijai, var tikt ietekmēti apdrošinātāja aktīvi un/vai saistības, investīcijas var zaudēt savu vērtību, aktīvu ienesīgums var samazināties; Tirgus riski iekļauj procentu likmju risku, kapitāla cenas risku un valūtu risku;

• Kredītrisks: Sabiedrībai var rasties finanšu zaudējumi līgumā noteikto saistību nepildīšanas gadījumā, • Likviditātes risks: noteiktos nelabvēlīgos apstākļos apdrošinātājam, lai spētu nokārtot saistības, var būt

nepieciešams pārdot aktīvus par zemāku cenu, nekā to patiesā vērtība;

(a) Tirgus risks

Finanšu instrumenti un pozīcijas ir pakļautas tirgus riskam, kas ir risks, ka izmaiņas tirgus apstākļos nākotnē var samazināt vai palielināt instrumenta vērtību. Koncerns ir pakļauts potenciālam ieguldījumu riskam, gūstot zaudējumus no finanšu aktīviem, finanšu saistībām, pārapdrošināšanas un apdrošināšanas līgumsaistībām procentu likmju izmaiņu, ārvalstu valūtas maiņas likmju un kapitāla instrumentu cenu izmaiņu rezultātā.

Ieguldījumu riska ierobežošanai ieguldījumi tiek veikti dažādos finanšu instrumentos. Izvēloties finanšu instrumentus, tiek ievērotas „Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” noteiktās prasības.

Veicot ieguldījumu darbību, finanšu pārvaldes darbinieki ievēro pilnveidotās ieguldījumu procedūras, kurās noteikti daudzi jautājumi, kas saistīti ar ieguldījumu riska kontroli un ierobežošanu.

Ieguldījumu risks tiek ierobežots divējādi – pirmkārt, diversificējot ieguldījumu portfeli, otrkārt, analizējot aktīvu pirms tā iegādes un regulāri iegūstot pieejamo informāciju par to vēlāk.

Koncerns pārvalda tirgus risku, ieguldot pārsvarā augsta reitinga tirgos un ieguldījumos.



40

Ieguldījumu analīze pēc reitinga:

Mātes

sabiedrība,

2010. gads

Reitings Akcijas un citi

kapitāla in-

strumenti, kuri

ir iekļauti

regulētā tirgū

Hipotekārās

ķīlu zīmes Līdzdalība

ieguldī-

jumu

kopfondos

Kotēti

parāda

vērtspapīri

Valsts

parāda

vērtspapīri

Pārdošanai

pieejami ie-

guldījumi

Kopā

Aģentūra LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000

Fitch A - - - 175 - - 175

A- - - - 274 2 120 - 2 394

A+ - - - 943 - - 943

A1 - - - - 148 - 148

AA - - - 584 - - 584

AA- - - - 1 032 - - 1 032

AA - - - 300 - - 300

AAA - - - - 3 630 - 3 630

BB - - - 462 - - 462

BBB - - - 604 - - 604

BBB- - - - 161 - - 161

BBB+ - - - 593 - - 593

Moody's A1 - - - 72 - - 72

Aa3 - - - 431 - - 431

AAA - - - - 1 695 - 1 695

Baa1 - - - 552 138 - 690

Baa1 - - - 56 - - 56

Baa2 - 1 570 - 190 - - 1 760

Baa3 - - - - 4 131 - 4 131

Baa3 - - - - 1 617 - 1 617

S&P A+ - - - 75 - - 75

AA - - - 188 - - 188

AA- 490 - - 681 - - 1 171

BBB- - - - - 97 - 97

Nav

reitinga 248 - 2 457 10 - 412 3 127

Kopā 738 1 570 2 457 7 383 13 576 412 26 136



41

2009


kapitāla

instrumenti,

kuri ir iekļauti

regulētā tirgū

Hipotekārās

ķīlu zīmes

Līdzdalība

ieguldījumu

kopfondos

Kotēti

parāda

vērtspapīri

Valsts parāda

vērtspapīri

Pārdošanai

pieejami

vērtspapīri

Kopā


Fitch

Ratings A - - - 371 - - 371

A- - - - 581 583 - 1 164

A+ - - - 731 - - 731

AA - - - 372 - - 372

AA- - - 839 - - 839

AA+ - - - 185 299 - 484

AAA - - - - 4 048 - 4 048

BBB- - - - 32 100 - 132

BBB - - - 372 - - 372

BBB+ - - - 390 - - 390

Moody’s A1 - - - 359 146 - 505

A2 - - - 58 73 - 131

Aa2 - - - 505 - - 505

Aa3 - - - 546 - - 546

Baa2 - 931 - - - - 931

Baa3 - - - - 4 157 - 4 157

C - - - 2 - - 2

Standard &

Poor’s A - - - 389 - 389

A- - - - 197 - - 197

A+ - - - 587 - - 587

AA - - - 486 - - 486

AA- 572 - - 426 - - 998

AA+ 90 - - - - - 90

AAA - - - - 2 297 - 2 297

BB- - - - 141 - - 141

BBB - - - 96 - - 96

BBB- - - - 38 - - 38

BBB+ - - - 227 - - 227

Nav reitinga 341 444 2 158 64 - 186 3 193 Kopā

1 003 1 375 2 158 7 994 11 703 186 24 419



42

Koncerna

konsolidētie

finanšu

pārskati, 2010.

gads

Reitings Akcijas un

citi kapitāla

instrumenti,

kuri ir

iekļauti

regulētā

tirgū

Hipotekārās

ķīlu zīmes

Līdzdalība

ieguldījumu

kopfondos

Kotēti parāda

vērtspapīri

Valsts parāda

vērtspapīri

Pārdošanai

pieejami

vērtspapīri

Kopā


Fitch

A - - - 175 148 - 323

A- - - - 274 2 120 - 2 394

A+ - - - 943 - - 943

AA - - - 584 - - 584

AA- - - - 1 032 - - 1 032

AA - - - 300 - - 300

AAA - - - - 16 069 - 16 069

BB - - - 462 - - 462

BBB - - - 604 - - 604

BBB- - - - 161 - - 161

BBB+ - - - 593 - - 593

Moody's

A1 - - - 72 377 - 449

Aa2 - - 1 321 430 354 - 2 105

Aa3 - - 83 617 1 696 - 2 396

Ba2 - 172 - - - - 172

Baa1 - - - 1 013 5 327 - 6 340

Baa2 - 2 345 - 190 - 2 535

Baa3 - - - - 5 852 - 5 852

S&P

A - - - 456 - - 456

A- 112 - - 827 - - 939

A+ - - - 717 75 - 792

AA - - - 446 188 - 634

AA- 558 - - 696 681 - 1 935

AA+ - - - - 364 - 364

AAA - - - 744 - - 744

BBB+ - - - 197 - - 197

BBB- - - - 97 - - 97

Nav reitinga N/A 280 - 2 589 15 - 412 3 296

Kopā 950 2517 3 994 12 492 32 403 412 52 768



43

2009


kapitāla

instrumenti,

kuri ir iekļauti

regulētā tirgū

Hipotekārās

ķīlu zīmes

Līdzdalība

ieguldījumu

kopfondos

Kotēti

parāda

vērtspapīri

Valsts parāda

vērtspapīri

Pārdošanai

pieejami

vērtspapīri

Kopā


Fitch Ratings A - - - 607 - - 607

A- - - - 579 583 - 1 162

A+ - - - 731 - - 731

AA - - - 373 - - 372

AA- - - - 839 - - 839

AA+ - - - 185 671 - 856

AAA - - - - 16 829 - 16 829

BBB- - - - 32 100 - 132

BBB - - - 373 222 - 595

BBB+ - - - 390 - - 390

Moody’s A1 - - - 359 146 - 505

A2 - - - 58 73 - 131

Aa2 - - - 1 031 - - 1 031

Aa3 - - - 732 73 - 805

Baa2 - 931 - - - - 931

Baa3 - 556 - - 4 156 - 4 712

C - - - 2 - - 2

Standard &

Poor’s A - - - 1 030 - - 1 030

A- 108 - - 1 161 - - 1 269

A+ - - - 1 289 - - 1 289

AA - - - 928 - - 928

AA- 649 - - 1 121 - - 1 770

AA+ 90 - - - - - 90

AAA - - - - 2 297 - 2 297

B - - - 71 - - 71

BB- - - - 141 - - 141

BB - - - - 91 - 91

BBB - - - 96 1 122 - 1 218

BBB- - - - 181 - - 181

BBB+ 11 - - 227 - - 238

Nav reitinga 451 610 3 549 66 - 186 4 862

Kopā 1 309 2 097 3 549 12 601 26 363 186 46 105



44



45

i) Valūtas risks

Valūtas risks: nelabvēlīgi mainoties valūtas kursam, Koncerns var ciest zaudējumus.

Daļa no apdrošināšanas saistībām ir noteiktas ārvalstu valūtās. Koncerna politika paredz ierobežot valūtas kursu svārstību risku attiecībā uz zināmajiem un gaidāmajiem darījumiem ārvalstu valūtā. Valūtas risks tiek mazināts, veicot ieguldījumus atbilstošās valūtās. Koncerna darbības tirgos Latvijā, Lietuvā un Igaunijā vietējās naudas vienības ir piesaistītas Eiro valūtai, kas samazina valūtas risku iespējamību. Valūtu piesaistes kurss var mainīties makroekonomikas politikas izmaiņu rezultātā. Peļņa vai zaudējumi ir jūtīgi tikai pret izmaiņām ASV dolāra maiņas kursā, bet šī ietekme ir zema. Koncerns neveic nekādus spekulatīvos darījumus, kuri varētu palielināt valūtas kursa svārstību risku.

Koncerns pakāpeniski palielina EUR nominēto ieguldījumu īpatsvaru. Ievērojot iepriekš minēto principu, 2009. gada beigās EUR nominētie ieguldījumi nosedza vienu trešdaļu LVL nominēto tehnisko rezervju. Kaut arī šai politikai ir ietekme uz ieguldījumu atdevi, tā tiks piemērota arī 2010. gadā, lai ierobežotu potenciālo ietekmi, kas varētu rasties, valdībai ieviešot izmaiņas valūtas politikā.

Aktīvu un saistību sadalījums pa valūtām gada beigās ir šāds:

Mātes sabiedrība

31.12.2010.

Ieguldījumi un nauda LVL EUR USD EEK PLN

Citas

valūtas Kopā LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu

- 2 964 177 54 - - 3 195

Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu

6 400 14 187 245 - 1 697 - 22 529

Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi 216 196 - - - - 412 Noguldījumi kredītiestādēs 3 057 10 508 403 - 1 812 56 15 836 Ar hipotēku nodrošinātie aizdevumi

1 609 931 124 - - 2 664

Citi aizdevumi 733 1 985 34 - - - 2 752 Debitoru parādi 2 181 2 249 434 718 957 1 463 8 002 Nauda un tās ekvivalenti 264 471 223 133 - 18 1 109

Finanšu aktīvi kopā 14 460 33 491 1 640 905 4 466 1 537 56 499

Tehniskās rezerves, neto Nenopelnīto prēmiju un neparedzēto risku tehniskās rezerves, neto

10 591 3 409 267 2 862 3 810 1 20 940

Atlikto atlīdzību prasību rezerves, neto

14 032 3 304 56 349 413 1 051 19 205

Tehniskās rezerves kopā, neto 24 623 6 713 323 3 211 4 223 1 052 40 145

Kreditori 1 452 367 86 150 176 492 2 723

Neto tehniskās rezerves un

kreditori 26 075 7 080 409 3 361 4 399 1 544 42 868

Atvērtā valūtas pozīcija (11 615) 26 411 1 231 (2 456) 67 (7) 13 631



46

Mātes sabiedrība,

31.12.2009.

Koncerns

31.12.2010.

Ieguldījumi un nauda LVL EUR USD EEK PLN LTL

Citas

valūtas Kopā LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu

- 4 653 206 54 - 32 - 4 945

Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu

6 504 34 666 671 - 1 697 3 873 - 47 411

Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi 216 196 - - - - - 412 Noguldījumi kredītiestādēs 3 057 11 819 403 - 1 812 1 072 56 18 219 Ar hipotēku nodrošinātie aizdevumi

2 162 1 054 352 - - - - 3 568

Citi aizdevumi 733 954 34 - - 201 - 1 922 Debitoru parādi 2 181 1 446 434 718 957 4 638 1 463 11 837 Nauda un tās ekvivalenti 280 908 390 133 - 201 18 1 930

Finanšu aktīvi kopā 15 133 55 696 2 490 905 4 466 10 017 1 537 90 244

Tehniskās rezerves, neto Nenopelnīto prēmiju un neparedzēto risku tehniskās rezerves, neto

10 590 3 650 273 2 862 3 810 9 106 116 30 407

Atlikto atlīdzību prasību rezerves, neto

14 101 15 736 58 349 413 2 925 2 196 35 778

Tehniskās rezerves kopā, neto 24 691 19 386 331 3 211 4 223 12 031 2 312 66 185

Kreditori 643 431 252 150 176 3 116 492 5 260

Neto tehniskās rezerves un

kreditori 25 334 19 817 583 3 361 4 399 15 147 2 804 71 445

Atvērtā valūtas pozīcija (10 201) 35 879 1 907 (2 456) 67 (5 130) (1 267) 18 799

Ieguldījumi un nauda LVL EUR USD EEK Citas

valūtas Kopā LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu - 2 968 148 45 - 3 161 Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu 6 123 14 539 239 - 171 21 072 Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi 186 - - - - 186 Noguldījumi kredītiestādēs 2 407 6 457 664 3 046 700 13 274 Ar hipotēku nodrošinātie aizdevumi 2 772 871 100 - - 3 743 Citi aizdevumi 455 1 859 91 - - 2 405 Debitoru parādi 8 623 541 - - - 9 164 Nauda un tās ekvivalenti 314 44 160 24 5 547

Finanšu aktīvi kopā 20 880 27 279 1 402 3 115 876 53 552

Tehniskās rezerves, neto Nenopelnīto prēmiju un neparedzēto risku tehniskā rezerve, neto 14 685 3 033 90 2 862 1 002 21 672 Atlikto atlīdzību prasību rezerves, neto 12 482 1 563 213 1 458 562 16 278

Tehniskās rezerves kopā, neto 27 167 4 596 303 4 320 1 564 37 950

Kreditori 1 916 1 858 - - - 3 774

Neto tehniskās rezerves un kreditori 29 083 6 454 303 4 320 1 564 41 724

Atvērtā valūtas pozīcija (8 203) 20 825 1 099 (1 205) (688) 11 828



47

Koncerns

31.12.2009.

Ieguldījumi un nauda LVL

LVL’000 EUR

LVL’000 USD

LVL’000 EEK

LVL’000 LTL

LVL’000

Citas

valūtas

LVL’000 Kopā

LVL’000 Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu - 4 629 170 45 15 - 4 859 Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu 6 214 33 082 471 - 1 121 172 41 060 Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi 186 - - - - - 186 Noguldījumi kredītiestādēs 2 407 8 070 664 3 046 3 113 700 18 000 Ar hipotēku nodrošinātie aizdevumi 3 410 960 303 - - - 4 673 Citi aizdevumi 455 2 012 90 - 200 - 2 757 Debitoru parādi 8 625 681 - - 5 189 - 14 495 Nauda un tās ekvivalenti 319 144 260 23 582 84 1 412

Finanšu aktīvi kopā 21 616 49 578 1 958 3 114 10 220 956 87 442

Tehniskās rezerves, neto Nenopelnīto prēmiju un neparedzēto risku tehniskās rezerves, neto 14 685 3 854 90 2 861 9 542 1 064 32 096 Atlikto atlīdzību prasību rezerves, neto 12 795 14 322 213 1 467 1 464 1 786 32 047 Tehniskās rezerves kopā, neto 27 480 18 176 303 4 328 11 006 2 850 64 143 Pakārtotās saistības 147 1 488 135 - 51 - 1 821

Kreditori 1 359 2 166 - - 2 840 - 6 365 Neto tehniskās rezerves un

pakārtotās saistības un kreditori 28 986 21 830 438 4 328 13 897 2 850 72 329

Atvērtā valūtas pozīcija (7 370) 27 478 1 520 (1 214) (3 677) (1 894) 15 113

Koncerna pārskata perioda visaptverošo ienākumu jūtīgums pret izmaiņām ārvalstu valūtas maiņas kursos, pamatojoties uz 2010. gada 31. decembrī esošajām pozīcijām, un vienkāršots scenārijs 5% izmaiņām USD vai EUR uz LVL maiņas kursos ir šāds (tūkstošos LVL):

Mātes sabiedrība Koncerns 2010 2009 2010 2009

Visaptverošie

ienākumi Visaptverošie



ienākumi LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000

5% EUR vērtības pieaugums pret LVL 1 320 1 054 1 794 1 400

5% EUR vērtības samazinājums pret LVL

(1 320) (1 054)

(1 794) (1 400)

5% USD vērtības pieaugums pret LVL 62 55 95 76

5% USD vērtības samazinājums pret LVL

(62) (55)

(95) (76)



48

ii) Cenas risks

Cenas risks ir risks, ka tirgus cenu izmaiņu rezultātā finanšu instrumenta vērtība var mainīties. Šādas izmaiņas var radīt gan tādi faktori, kas attiecas vienīgi uz attiecīgo instrumentu, gan faktori, kuri ietekmē visus tirgū apgrozītos finanšu instrumentus. Cenas risks rodas, kad Koncerns pieņem finanšu instrumentu garo vai īso pozīciju.

Koncerna pārskata gada visaptverošo ienākumu jūtība pret izmaiņām vērtspapīru cenās, pamatojoties uz 2010. gada 31. decembrī esošajām pozīcijām, un vienkāršots scenārijs 5% izmaiņām vērtspapīru cenās ir šāds:


LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 5% pieaugums vērtspapīru cenās 1 307 1 221 2 638 2 305 5% samazinājums vērtspapīru cenās (1 307) (1 221) (2 638) (2 305)

iii) Procentu risks

Procentu likmju svārstību risku ierobežojošie pasākumi Koncernā tiek īstenoti, izvērtējot procentu likmju riska ietekmi uz Koncerna finanšu rādītājiem. Koncernam nav būtisku saistību, par kurām jāmaksā procenti, un ievērojama daļa no procentu nesošiem aktīviem ir ar fiksētu procentu likmi. Koncerns nav pakļauts būtiskam procentu likmju svārstību riskam un procentu likmju svārstību ietekmei, kas rodas no Koncerna procentus nesošo aktīvu un saistību atšķirīgiem dzēšanas termiņiem vai procentu termiņstruktūras profila.

Turpmākajās tabulās ir attēloti Koncerna finanšu aktīvi, kas analizēti pēc to atlikušā termiņa, kas noteikts kā ātrākais no atlikušā līgumā noteiktā dzēšanas termiņa vai līgumā noteiktā procentu likmju pārvērtēšanas termiņa. Koncerna aktīvu termiņstruktūras gada beigās analīze ir šāda:

Mātes sabiedrība

31.12.2010. gada

Līdz 6

mēnešiem 6-12 mēneši 1-2 gadi 3-5 gadi Ilgāk par

5 gadiem Procentus

nenesoši Kopā Fiksētā

likme LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000

Finanšu aktīvi Patiesajā vērtībā novērtētie ieguldījumi ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

809 2 866 4 115 11 703 3 036 3 195 25 724 22 529

Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi - - - - - 412 412 -

Noguldījumi kredītiestādēs 8 456 5 403 1 280 697 - - 15 836 15 836

Izsniegti aizdevumi 235 1 345 777 1 988 70 1 001 5 416 4 416 Debitoru parādi - - - - - 8 002 8 002 - Nauda un tās ekvivalenti 1 100 - - - - 9 1 109 1 100

Finanšu aktīvi kopā 10 600 9 614 6 172 14 388 3 106 12 619 56 499 43 881



49

Mātes sabiedrība

31.12.2009.

Līdz 6


5 gadiem Procentus



Finanšu aktīvi Patiesajā vērtībā novērtētie ieguldījumi ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā 2 028 4 858 2 523 8 870 3 496 2 458 24 233 21 072 Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi - - - - - 186 186 - Noguldījumi kredītiestādēs 9 046 3 790 226 212 - - 13 274 13 274 Izsniegti aizdevumi 1 490 2 775 556 1 254 73 6 148 6 148 Debitoru parādi - - - - - 9 164 9 164 - Nauda un tās ekvivalenti 534 - - - - 13 547 531


Koncerns

31.12.2010.

Līdz 6


5 gadiem Procentus



Finanšu aktīvi Patiesajā vērtībā novērtētie ieguldījumi ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā 2 549 4 844 7 558 27 586 4 876 4 943 52 356 47 411 Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi - - - - - 412 412 - Noguldījumi kredītiestādēs 9 411 6 724 1 367 717 - - 18 219 18 219 Izsniegti aizdevumi 240 949 780 1 991 70 1 460 5 490 4 488 Debitoru parādi - - - - - 11 837 11 837 - Nauda un tās ekvivalenti 1 921 - - - - 9 1 930 1 921




50

Koncerns

31.12.2009.

Līdz 6

mēnešiem 6-12

mēneši 1-2 gadi 3-5 gadi

Ilgāk

par 5

gadiem Procentus


likme LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 Finanšu aktīvi Ieguldījumi asociētajās sabiedrībās - - - - - 349 349

-

Patiesajā vērtībā novērtētie ieguldījumi ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā 4 029 8 486 5 325 16 507 7 416 4 156 45 919 41 061 Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi - - - - - 186 186 - Noguldījumi kredītiestādēs 11 271 6 287 230 212 - - 18 000 18 000 Izsniegti aizdevumi 1 490 3 326 1 283 1 258 73 - 7 430 7 430 Debitoru parādi - - - - - 14 495 14 495 - Nauda un tās ekvivalenti 1 399 - - - - 13 1 412 1 396 Finanšu aktīvi kopā 18 189 18 099 6 838 17 977 7 489 19 199 87 791 67 887

Vidējās efektīvās procentu likmes, procentus nesošiem finanšu instrumentiem bija šādas:


Parādzīmes 4.16% 4.18% 4.16% 4.18% Noguldījumi 3.58% 9.17% 3.58% 9.17% Aizdevumi 4.20% 2.97% 4.20% 2.97%

Procentu likmes jūtības analīze

Pārskata gada neto peļņas vai zaudējumu un kopējo visaptverošo ienākumu jūtības analīze, ņemot vērā patiesās vērtības izmaiņas % likmju izmaiņu dēļ. Finanšu aktīviem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā un pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem balstoties uz 2010. un 2009. gada 31. decembrī esošajām pozīcijām vienkāršots scenārijs gadījumam, kad ienesīgums simetriski pieaug vai samazinās par 100 bāzes punktiem, ir šāds (tūkstošos LVL):

2010 2009

Mātes sabiedrība Neto

peļņa Visaptverošie

ienākumi kopā Neto


ienākumi kopā Paralēls pieaugums par 100 procentu punktiem (737) (737) (595) (595)

Paralēls samazinājums par 100 procentu punktiem 737 737 595 595

2010 2009

Koncerns Neto


ienākumi kopā Neto


ienākumi kopā Paralēls pieaugums par 100 procentu punktiem (1 482) (1 482) (1 252) (1 252)

Paralēls samazinājums par 100 procentu punktiem 1 482 1 482 1 252 1 252



51

Iepriekš sniegtajā analīzē ir pieņemts, ka visi augstāk minētie finanšu aktīvi tiek turēti vienu gadu, sākot no pārskata perioda beigu datuma.

(b) Likviditātes risks

Saskaņā ar apstiprināto ieguldījumu politiku, AAS BTA finanšu nodaļas darbiniekiem ir jānodrošina, ka vismaz 30% no aktīviem, kas nepieciešami tehnisko rezervju segšanai, ir izvietoti ieguldījumos ar augstu likviditāti.

Par ieguldījumiem ar augstu likviditāti tiek uzskatīti šādi aktīvi:

1) prasības uz pieprasījuma pret kredītiestādēm; 2) pārējās prasības pret maksātspējīgām kredītiestādēm (termiņnoguldījumi utt.), kuru atlikušais atmaksas termiņš nepārsniedz 30 dienas un noguldījumi ar citu termiņu, ja līgums paredz iespēju izņemt naudu pirms dzēšanas termiņa (atskaitot līgumā noteiktu soda naudu par pirmstermiņa noguldījumu izņemšanu, ja tāda ir); 3) ieguldījumi vērtspapīros, kuriem ir pastāvīgs ierobežots tirgus, t.i., tos ir iespējams ātri pārdot bez būtiskiem zaudējumiem vai var izmantot kā ķīlu kredīta iegūšanai.

Turpmāk sniegtajās tabulās uzrādīts Koncerna aktīvu un saistību sadalījums pēc to termiņstruktūras, balstoties uz laiku no pārskata perioda beigu datuma līdz to dzēšanas termiņiem vai paredzamajiem norēķinu datumiem.

Mātes sabiedrība

31.12.2010. Līdz 12

mēnešiem No 1 līdz 5

gadiem Ilgāk par

5 gadiem

Bez fiksēta

dzēšanas

termiņa Kopā LVL LVL LVL LVL LVL Aktīvi Patiesajā vērtībā novērtētie ieguldījumi ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā 3 957 16 026 3 036 2 705 25 724

Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi - - - 412 412 Noguldījumi kredītiestādēs 13 859 1 977 - - 15 836 Izsniegti aizdevumi 1 580 2 765 70 1 001 5 416 Debitori no tiešās apdrošināšanas operācijām 6 258 - - - 6 258 Pārapdrošināšanas debitori 65 - - - 65 Pārējie debitori 1 367 - - - 1 367 Pārējie uzkrātie ienākumi un nākamo periodu izdevumi

120 - - - 120

Nauda un tās ekvivalenti 1 109 - - - 1 109

Aktīvi kopā, ņemot vērā dzēšanas termiņu 28 315 20 768 3 106 4 118 56 307

Aktīvi kopā, ņemot vērā likviditāti 50 082 4 742 70 1 413 56 307

Kapitāls un rezerves un saistības Tehniskās rezerves, bruto 38 651 9 298 - - 47 949 Kreditori 2 723 - - 2 723

Kopā kapitāls un rezerves un saistības 41 374 9 298 - - 50 672

Dzēšanas termiņu starpība starp aktīviem un

saistībām (13 059) 11 470 3 106 4 118 5 635


saistībām, ņemot vērā likviditāti 8 708 (4 556) 70 (1 403) 5 635



52

Mātes sabiedrība

31.12.2009. Līdz 12


gadiem Ilgāk par

5 gadiem

Bez fiksēta

dzēšanas

termiņa Kopā LVL LVL LVL LVL LVL Aktīvi Patiesajā vērtībā novērtētie ieguldījumi ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā 6 886 11 393* 3 496* 2 458* 24 233 Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi - - - 186 186 Noguldījumi kredītiestādēs 12 836 438 - - 13 274 Izsniegti aizdevumi 4 265 1 810 73 - 6 148 Debitori no tiešās apdrošināšanas operācijām 7 278 - - - 7 278 Pārapdrošināšanas debitori 541 - - - 541 Pārējie debitori 1 004 - - - 1 004 Pārējie uzkrātie ienākumi un nākamo periodu izdevumi 277 - - - 277 Nauda un tās ekvivalenti 547 - - - 547


Aktīvi kopā, ņemot vērā likviditāti 50 981 2 248 73 186 53 488

Kapitāls un rezerves un saistības Tehniskās rezerves 33 861 9 181 - - 43 042 Kreditori 3 774 - - - 3 774

Kopā kapitāls un rezerves un saistības 37 635 9 181 - - 46 816


saistībām (4 001) 4 460 3 569 (2 644) 6 672


saistībām, ņemot vērā likviditāti *) 13 346 (6 933) 73 186 6 672

Koncerns

Līdz 12


gadiem Ilgāk par

5 gadiem

Bez fiksēta

dzēšanas

termiņa Kopā 31.12.2010. LVL LVL LVL LVL LVL Aktīvi Patiesajā vērtībā novērtētie ieguldījumi ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā 7 676 35 351 4 876 4 453 52 356 Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi - - - 412 412 Noguldījumi kredītiestādēs 16 135 2 084 - - 18 219 Izsniegti aizdevumi 1 190 2 770 70 1 460 5 490 Debitori no tiešās apdrošināšanas operācijām 9 646 - - - 9 646 Pārapdrošināšanas debitori 494 - - 10 504 Pārējie debitori 1 375 - - - 1 375 Pārējie uzkrātie ienākumi un nākamo periodu izdevumi 422 - - - 422 Nauda un tās ekvivalenti 1 930 - - - 1 930 Aktīvi kopā, ņemot vērā dzēšanas termiņu 38 868 40 205 4 946 6 335 90 354

Aktīvi kopā, ņemot vērā likviditāti 83 548 4 854 70 1 882 90 354

Kapitāls un rezerves un saistības Tehniskās rezerves, bruto 63 433 14 430 - - 77 863 Pakārtotās saistības - 646 - - 646 Kreditori 5 260 - - - 5 260 Kopā kapitāls un rezerves un saistības 68 693 15 076 - - 83 769


saistībām (29 825) 25 129 4 946 6 335 6 585

Dzēšanas termiņu starpība starp aktīviem un 14 855 (10 222) 70 1 882 6 585



53

saistībām, ņemot vērā likviditāti *) Koncerns

31.12.2009. Līdz 12


gadiem Ilgāk par

5 gadiem

Bez fiksēta

dzēšanas

termiņa Kopā LVL LVL LVL LVL LVL Aktīvi Patiesajā vērtībā novērtētie ieguldījumi ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā 12 516 21 831 7 416 4 156 45 919 Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi - - - 186 186 Noguldījumi kredītiestādēs 17 558 442 - - 18 000 Izsniegti aizdevumi 4 815 2 542 73 - 7 430 Debitori no tiešās apdrošināšanas operācijām 12 581 12 581 Pārapdrošināšanas debitori 682 - - - 682

Pārējie debitori 867 - - - 867 Pārējie uzkrātie ienākumi un nākamo periodu izdevumi 631

-

-

- 632

Nauda un tās ekvivalenti 1 412 - - - 1 412


Aktīvi kopā, ņemot vērā likviditāti 84 465 2 984 73 186 87 708

Kapitāls un rezerves un saistības Tehniskās rezerves, bruto 60 247 14 574 - - 74 821 Pakārtotās saistības - 1 659 162 - 1 821 Kreditori 4 803 1 562 - - 6 365 Kopā kapitāls un rezerves un saistības 65 050 17 795 162 - 83 007


saistībām (13 988) 7 020 7 327 4 342 4 701


saistībām, ņemot vērā likviditāti *) 19 415 (14 811) (89) 186 4 701

*) Lai arī iepriekšējā tabula atspoguļo likviditātes risku, tās pamatā ir laiks līdz līgumā noteiktajam dzēšanas termiņam. Ieguldījumi, kas klasificēti kā patiesajā vērtībā novērtētie finanšu aktīvi ar atspoguļojumu peļņas un zaudējumu aprēķinā tiek uzskatīti par finanšu aktīviem ar augstu likviditāti, un vadība var tos pārdot pirms līgumā noteiktā termiņa, tādējādi nodrošinot likviditātes prasības, ja nepieciešams.



54

(c) Kredītrisks

Koncerns ir pakļauts kredītriskam, kas ir risks, ka darījuma puse nebūs spējīga pilnā apmērā un noteiktajā laikā dzēst savas saistību summas. Koncerns strukturē pieņemtā kredītriska līmeņus, nosakot limitus attiecībā uz pieņemtā riska apjomu vienam vērtspapīru emitentam, debitoram, aizņēmējam vai iepriekš minēto grupām. Šādi riski tiek regulāri uzraudzīti.

Kredītkrīze un nekustamā īpašuma tirgus aktivitātes samazināšanās

Koncerns ir novērtējis iespējamo izsniegto aizdevumu nodrošinājumu vērtības samazināšanos, ņemot vērā pašreizējo tirgus situāciju, un ir izveidojis uzkrājumus aizdevumu vērtībai, kas pārsniedz nodrošinājuma vērtību.

Kredītriskus pārvalda, regulāri analizējot emitentu, aizņēmēju un potenciālo aizņēmēju spēju atmaksāt procentu un pamatsummas saistības un attiecīgi nosakot aizdevuma limitus.

Ja nepieciešams, nodrošinājumu pašreizējo tirgus vērtību novērtē neatkarīgas vērtēšanas sabiedrības vai Koncerna speciālisti.

Maksimālais kredītrisks 2010

LVL’000

2009

LVL’000

Mātes sabiedrība

Bruto Neto Bruto Neto Vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu 3 195 3 195 3 161 3 161 Valsts parāda vērtspapīri 13 576 13 576 11 703 11 702 Komercsabiedrību parāda vērtspapīri 7 383 7 383 7 995 7 995 Hipotekārās ķīlu zīmes 1 570 1 570 1 375 1 375 Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi 412 412 186 186 Noguldījumi kredītiestādēs 15 836 15 836 13 274 13 273 Aizdevumi 5 416 2 752 6 148 2 405 Apdrošinājuma ņēmēju debitoru parādi 5 187 5 187 5 927 5 927 Starpnieki 1 071 1 071 1 351 1 351 Pārapdrošināšanas debitori 65 65 541 541 Pārējie debitoru parādi 1 367 1 367 1 004 1 004 Pārapdrošinātāja daļa atlikto atlīdzību prasību tehniskajās rezervēs

6 522 6 522 3 638 3 638

Nauda 1 109 1 109 547 547 Kopā 62 709 60 045 56 850 53 105

Maksimālais kredītrisks 2010

LVL’000

2009

LVL’000

Koncerns

Bruto Neto Bruto Neto Vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu 4 945 4 945 4 859 4 859 Valsts parāda vērtspapīri 32 402 32 402 26 363 26 363 Komercsabiedrību parāda vērtspapīri 12 492 12 492 12 601 12 601 Hipotekārās ķīlu zīmes 2 517 2 517 2 096 2 096 Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi 412 412 186 186 Noguldījumi kredītiestādēs 18 219 18 219 18 000 18 000 Aizdevumi 5 490 2 824 7 430 3 687 Apdrošinājuma ņēmēju debitoru parādi 8 444 8 444 10 415 10 415 Starpnieki 1 202 1 202 2 166 2 166 Pārapdrošināšanas debitori 504 504 682 682 Pārējie debitoru parādi 1 375 1 375 867 867 Pārapdrošinātāja daļa atlikto atlīdzību prasību tehniskajās rezervēs 10 036 10 036 8 615 8 615 Nauda 1 930 1 930 1 412 1 412 Kopā 99 968 97 302 95 692 91 949



55

Kredītrisks rodas saistībā ar tiešās apdrošināšanas debitoriem un pārapdrošināšanas debitoriem, un tas ir risks, ka darījuma puse nespēs pildīt savas maksājumu saistības.

Apdrošināšanas debitori

Vadība regulāri uzrauga tiešās apdrošināšanas debitorus un anulē polises, ja apdrošinājuma ņēmējam ir dots atbilstošs paziņojums, bet attiecīgā summa nav samaksāta.

Uzskaites vērtības salīdzinājumā ar aplēstajām patiesajām vērtībām

Finanšu aktīvu un saistību uzskaites vērtības, ieskaitot to aplēstās patiesās vērtības, kas uzrādītas pārskatā par finanšu stāvokli, ir šādas:

2010. gada 31. decembris 2009. gada 31. decembris

Mātes sabiedrība

Uzskaites

vērtība

LVL’000

Patiesā vērtība

LVL’000

Uzskaites

vērtība

LVL’000

Patiesā vērtība

LVL’000 Finanšu aktīvi Patiesajā vērtībā novērtētie ieguldījumi ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā 25 724 25 724 24 233 24 233 Noguldījumi kredītiestādēs 15 836 15 836 13 274 13 085 Izsniegti aizdevumi 5 416 5 416 6 148 5 994 Debitori no tiešās apdrošināšanas operācijām 6 258 6 258 7 278 7 278 Pārapdrošināšanas darbības debitori 65 65 541 541 Pārējie debitori 1 363 1 363 1 004 1 004 Nauda un tās ekvivalenti 1 108 1 108 547 547 Finanšu saistības Kreditori, izņemot nodokļu saistības 2 427 2 427 3 532 3 532 2010. gada 31. decembris 2009. gada 31. decembris

Koncerns

Uzskaites

vērtība

LVL’000

Patiesā vērtība

LVL’000

Uzskaites

vērtība

LVL’000

Patiesā vērtība

LVL’000 Finanšu aktīvi Patiesajā vērtībā novērtētie ieguldījumi ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā 52 356 52 431 45 919 45 919 Noguldījumi kredītiestādēs 18 219 18 219 18 000 17 811 Izsniegti aizdevumi 5 490 5 490 7 430 7 276 Debitori no tiešās apdrošināšanas operācijām 9 646 9 646 12 581 12 581 Pārapdrošināšanas darbības debitori 504 504 682 682 Pārējie debitori 1 375 1 375 867 867 Nauda un tās ekvivalenti 1 930 1 930 1 412 1 412 Finanšu saistības Pakārtotās saistības 646 646 1 821 1 821 Kreditori, izņemot nodokļu saistības 4 835 4 835 6 029 6 029

Patiesās vērtības noteikšana ir aprakstīta 3.5. piezīmes (d) punktā.



56

Pārapdrošināšana

Koncerns pārapdrošina daļu parakstīto risku, lai kontrolētu zaudējumu riskus un aizsargātu kapitāla resursus. Koncerns iegādājas fakultatīvo un Excess-of-Loss („XL”) pārapdrošināšanu, lai samazinātu neto riskus un nepārsniegtu faktisko maksātspējas normu. Sabiedrība iegādājas arī pārapdrošināšanas līgumus galvenajos apdrošināšanas veidos, kas aizsargā Koncernu no jebkādiem kopējiem kumulatīviem zaudējumiem, kas var rasties no vairākām prasībām, kas rodas no viena un tā paša notikuma.

No 2008. gada Mātes sabiedrība ieviesa izmaiņas pārapdrošināšanas politikā, padarot to vēl konservatīvāku – tagad pārapdrošinātāji tiek piesaistīti ne tikai lielu risku apdrošināšanā, bet arī tiek iegādāta papildu aizsardzība ikdienišķu un pat salīdzinoši nelielu risku netipiskai akumulācijai. Atsevišķiem apdrošināšanas veidiem (KASKO, dzelzceļa, kravu, iekārtu apdrošināšana) XL vienošanās ir aizstātas ar Prioritātes kopējo XL vienošanos (Priority Aggregate XL treaty).

Cedētā pārapdrošināšana ietver kredītrisku un summas no pārapdrošinātājiem tiek atzītas atgūstamā apmērā, atkaitot zināmos maksātnespējas gadījumus un neatgūstamās summas. Koncerns pastāvīgi uzrauga pārapdrošinātāju finanšu stāvokli un periodiski pārbauda pārapdrošināšanas līgumus.

Pārapdrošināšana tiek veikta pasaulē plaši pazīstamās pārapdrošināšanas sabiedrībās ar ļoti augstu reputāciju.

Veicot pārapdrošināšana tiek ievērots, ka pārapdrošināšanas sabiedrību reitings nevar būt zemāks par Standard & Poor’s vērtējumu BBB- (vai citas starptautiskas reitingu aģentūras analogu vērtējumu). Praktiski visa pārapdrošināšana tiek veikta pārapdrošināšanas sabiedrībās, kuru reitings nav zemāks par Standard & Poor’s vērtējumu A.

Pārapdrošināšanas sabiedrības savas saistības sedz laika periodā līdz 30 dienām. Pārapdrošināšanas līgumos tiek noteikti arī gadījumi, kad apdrošināšanas atlīdzībai pārsniedzot noteiktu summu, pārapdrošināšanas atlīdzība ir jāizmaksā nekavējoties.

2010. gada laikā nebija gadījumu, kad pārapdrošināšanas sabiedrība nepildītu saistības pret Koncernu.

2010

Mātes sabiedrība

Reitings

Pārapdrošinā-šanas debitori

LVL’000

Pārapdrošinātāja

daļa parakstītajās

prēmijās

LVL’000


daļa atlīdzībās

LVL’000 AAA-, AAA, AAA+ - - 515 AA-, AA, AA+ 51 1 080 366 A-, A, A+ - 2 727 - BBB-, BBB, BBB+ - 22 - Nav reitinga 14 369 -

KOPĀ 65 4 198 881

2009

Reitings


LVL’000



prēmijās

LVL’000


daļa atlīdzībās

LVL’000 AAA-, AAA, AAA+ - 29 - AA-, AA, AA+ 506 1 689 662 A-, A, A+ - 1 682 259 BBB-, BBB, BBB+ - 214 2 Nav reitinga 35 340 -

KOPĀ 541 3 954 923



57

2010

Koncerns

Reitings


LVL’000



prēmijās

LVL’000


daļa atlīdzībās

LVL’000 AAA-, AAA, AAA+ - 11 662 AA-, AA, AA+ 51 1 743 371 A-, A, A+ - 2 302 - BBB-, BBB, BBB+ - 106 - Nav reitinga 453 504 294

KOPĀ 504 4 666 1 327

2009

Reitings


LVL’000



prēmijās

LVL’000


daļa atlīdzībās

LVL’000 AAA-, AAA, AAA+ - 29 - AA-, AA, AA+ 507 1 689 662 A-, A, A+ - 1 682 259 BBB-, BBB, BBB+ - 214 2 Nav reitinga 175 340 -

KOPĀ 682 3 954 923



58

Pārapdrošināšanas līgumos ir noteikts, ka katram apdrošināšanas riskam Koncernam ir šāds pašrisks:


EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000

Sauszemes transporta apdrošināšana

Pārapdrošināts kopējiem

zaudējumiem pārsniedzot noteiktu

summu



summu



summu -

OCTA 400 400 400 400

Veselības apdrošināšana Netiek

pārapdrošināts Netiek

pārapdrošināts Netiek

pārapdrošināts -

Īpašuma apdrošināšana 425 425 425 425

Palīdzības apdrošināšana 35 35 35 - Vispārējā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana 200 200 200 200 Dažādu finansiālo zaudējumu apdrošināšana 1 138 1 138 1 138 -

Galvojumu apdrošināšana 1 138 1 138 1 138 - Obligātā sauszemes transporta līdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildība 400 400 400 -

Kredītu apdrošināšana 1 000 400 1 000 -

Kravu apdrošināšana 425 425 425 425 Nelaimes gadījumu apdrošināšana 35 35 35 - Gaisa kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana 1 950 761 1 950 -

Kuģu apdrošināšana 300 250 300 -

Gaisa kuģu apdrošināšana 195 152 195 - Dzelzceļa transporta apdrošināšana 425 425 425 - Kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana 300 250 300 - Juridisko izdevumu apdrošināšana

Netiek pārapdrošināts

Netiek pārapdrošināts

Netiek pārapdrošināts -

4.4 Darbības riski un to vadība

Koncerns ir noteicis, ka klientam ir jāsaņem augstas kvalitātes pakalpojumi. Par svarīgāko risku šo pakalpojumu nodrošināšanā ir noteikts risks, kas saistīts to, vai Koncernu pārstāvēs kvalificēti un zinoši darbinieki. Lai piesaistītu un noturētu kvalificētus vidējā un augstākā līmeņa darbiniekus, Koncernā ir ieviesta konkurētspējīga atalgojuma un motivācijas sistēma, līdz ar to panākot zemu darbinieku mainību augstākā līmeņa vadībā un vidējā līmeņa vadībā. Darbinieku mainības līmenis ir zems arī speciālistu (88%) un jaunāko speciālistu (73%) līmenī. Koncernā ir izveidots mācību centrs, kas nodarbojas ar darbinieku kvalifikācijas celšanu. Ir izveidota darbiniekiem pieejama zināšanu bāze, kuru ir iespējams pielietot ikdienas darbā.

Saskaņā ar vadības uzskatiem risks, ka kāds no darbiniekiem apzināti vai neapzināti varētu iespaidot apdrošināšanas veida tehnisko rezultātu, nosakot nepamatoti zemas cenas vai piešķirot nepamatoti lielas



59

atlaides, ir ierobežots līdz minimālam līmenim. Cenu noteikšanā ir stingri jāievēro metodoloģija, bet, ja ir nepieciešamas atkāpes, kas saistītas ar tirgus situāciju, tad šādas atkāpes obligāti ir jāsaskaņo ar augstākā līmeņa vadību. Atlaižu politiku nosaka Koncerna valde, un atkāpes no šīs politikas nav pieļaujamas.

Informācijas sistēmām (IS) ir būtiska loma darbības efektivitātes nodrošināšanā. Koncerna vadība pievērš lielu uzmanību, la šīs sistēmas būtu darboties spējīgas un atbilstu mūsdienu prasībām. Koncernā darbojas IT pārvalde, kuras uzdevums ir nodrošināt un uzturēt drošu un stabilu informācijas sistēmu vidi Koncernā. Šīs pārvaldes darbību reglamentē IS drošības noteikumi, kas ir izstrādāti saskaņā ar likumdošanas prasībām. IS sistēmām jānodrošina nepārtraukta veiktspēja un jāatbilst darbinieku un klientu prasībām. Atkāpes no noteiktajiem veiktspējas standartiem nav pieļaujamas, un atbilstība tiem ir jānodrošina 24 stundas diennaktī. Nepieciešamības gadījumā ir noteikts gaidīšanas laiks, kas nepieciešams veiktspējas atjaunošanai, ja ir radušies bojājumi aparatūrā vai informācijas resursos. Šis laiks nedrīkst pārsniegt 12 stundas.

4.5 Kapitāla pietiekamības prasības un kapitāla vadība

Lai nodrošinātu finanšu darbības stabilitāti, Koncernā ietilpstošās apdrošināšanas sabiedrības pastāvīgi uzrauga, lai to rīcībā būtu pietiekoši pašu līdzekļi. Koncerna mātes sabiedrība un tās meitas sabiedrība atbilst likumdošanas un regulatoru prasībām Latvijā un Lietuvā.

Mātes sabiedrība

Saskaņā ar „Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma” prasībām, lai nodrošinātu apdrošinātāja finansiālās darbības stabilitāti, apdrošināšanas sabiedrības rīcībā pastāvīgi jābūt pašu līdzekļiem, kas nedrīkst būt mazāki par likumā noteikto maksātspējas normu. Maksātspējas norma tiek aprēķināta kā lielākais no summas, kas aprēķināta, balstoties uz parakstītajām prēmijām vai izmaksātajām atlīdzībām, un rezultāts nevar būt mazāks par koriģēto iepriekšējā gada maksātspējas normu vai FKTK noteikto minimālo garantijas fonda apjomu, kas 2010. gadā bija EUR’000 3 000 (2009:EUR’000 3 000).

Pašu līdzekļu aprēķins un maksātspējas prasību izpilde 31.12.2010 31.12.2009

LVL’000 LVL’000 Pašu līdzekļi kopā 18 033 15 047

Maksātspējas norma 9 578 11 372

Kapitāla pietiekamības prasību pārsniegums 8 455 3 675

Pašu līdzekļi kapitāla pietiekamības aprēķina vajadzībām tiek noteikti, neiekļaujot pārskata gada revidēto peļņu 3 730 tūkstošus LVL (2009. gadā: 3 223 tūkstoši LVL). Pārskata gada peļņas iekļaušanas ietekme:

31.12.2010

LVL’000 31.12.2008

LVL’000 Pašu līdzekļi, ieskaitot pārskata gada revidēto peļņu 21 762 18 270 Maksātspējas norma 9 578 11 372

12 184 6 898

Meitas sabiedrība

Lietuvas Republikas Apdrošināšanas uzraudzības komisija ir uzdevusi Sabiedrībai saglabāt maksātspējas rezervi vismaz 120% apmērā no obligātās maksātspējas rezerves.

31.12.2010 31.12.2009

LVL’000 LVL’000 Meitas sabiedrības maksātspējas rezerve 5 634 4 461 Obligātā maksātspējas rezerve 3 818 3 471 Maksātspējas normas pārsniegums LVL 1 534 989

Maksātspējas normas pārsniegums % 137% 128%

Saskaņā ar FKTK 2009. gada 22. maija Noteikumiem Nr. 64 „Normatīvie noteikumi par papildu uzraudzībai pakļautās apdrošināšanas sabiedrības vai pārapdrošināšanas sabiedrības koriģētās maksātspējas normas un koriģēto pašu līdzekļu aprēķināšanas kārtību un par informācijas sniegšanu par papildu uzraudzībai pakļautās



60

apdrošināšanas sabiedrības vai pārapdrošināšanas sabiedrības grupas savstarpējiem darījumiem” Mātes sabiedrība sagatavo koriģētās maksātspējas normas un koriģēto pašu līdzekļu pārskatu 2010. gada 31. decembrī. Koriģēto pašu līdzekļu apjoms 2010. gada 31. decembrī ir pietiekams, lai segtu koriģēto maksātspējas normu.

2010

LVL’000 Nosegts ar pašu

līdzekļiem

2009

LVL’000 Nosegts ar pašu

līdzekļiem

Pašu līdzekļi 18 033 - 15 047 - Piekritušās atlīdzību prasības, neto 27 147 66% 34 268 44% Nopelnītās prēmijas, neto 45 056 40% 53 825 28% Tehniskās rezerves kopā, neto 40 145 45% 37 949 40% Ieguldījumi 46 215 39% 41 273 36%

(5) Meitas sabiedrību kapitāldaļu iegāde

2009. gada 10. decembrī AAS BTA ieguva kontroli pār slēgto akciju sabiedrību BTA Draudimas UAB, kura sniedz nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumus Lietuvā, iegādājoties 59,79% līdzdalību un balsstiesības. Tā rezultātā AAS BTA līdzdalība BTA Draudimas UAB kapitālā pieauga no 19,99% līdz 79,78%. Tā kā iegāde notika 2009. gada 10. decembrī, vadība aplēsa, ka iegādes rezultātā nenotiks būtiskas izmaiņas 2009 gada konsolidētajos ieņēmumos un konsolidētajā peļņā, tāpēc tika pieņemts lēmums par iegādes datumu uzskatīt 2009. gada 31. decembri. Turklāt vadība pieņēma, ka patiesās vērtības korekcijas, kas tika provizoriski noteiktas iegādes datumā, būtu tādas pašas, ja iegāde notiktu 2009. gada 31. decembrī.

Turpmāk ir apkopota informācija par galvenajām nodoto atlīdzību kategorijām un atzītajām iegādāto aktīvu un pārņemto saistību summām iegādes datumā to patiesajā vērtībā: Nodotā atlīdzība:

LVL Samaksāta nauda 2 295 Meitas sabiedrības bijušo īpašnieku parādu mātes sabiedrībai izpirkums 296 2 591

Identificējamie iegādātie aktīvi un pārņemtās saistības:

LVL Pamatlīdzekļi, neto 460

Iegādes vērtība 885 Uzkrātais nolietojums (425)

Nemateriālie ieguldījumi, neto 107 Iegādes vērtība 214 Uzkrātais nolietojums (107)

Ieguldījumu īpašums 273 Ieguldījumi asociētajās sabiedrībās 103 Patiesajā vērtībā uzrādīti finanšu ieguldījumi 21 686 Noguldījumi 3 265 Aizdevumi un debitoru parādi 7 172 Uzkrātie ienākumi un nākamo periodu izdevumi 1 659 Pārapdrošināšanas līgumu aktīvi 5 585 Atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa aktīvs 43 Nauda un tās ekvivalenti 2 327 Tehniskās rezerves (31 779) Pakārtotās saistības (1 821) Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem (3 151) Uzkrājumi (199) Nenopelnītie pārapdrošināšanas komisijas ienākumi (1 647)

Neto identificējamie aktīvi kopā 4 083 Kopā neto identificējamie aktīvi, kas attiecināmi uz sabiedrības īpašniekiem 3 258



61

Nekontrolējoša līdzdalība 826 Tehnisko rezervju patiesā vērtība tika noteikta, balstoties uz sabiedrības aktuāru aplēsēm. OCTA IBNR rezerves patiesās vērtības novērtēšana, izmantojot triangulācijas metodi, radīja patiesās vērtības korekciju un OCTA IBNR rezerve 2009. gada 31. decembrī tika palielināta par 275 tūkstošiem LVL. Uzņēmējdarbības apvienošanas rezultātā atzītā pamatlīdzekļu (iekārtu un pārējo pamatlīdzekļu) patiesā vērtība ir balstīta uz tirgus pieeju un izmaksu pieeju. Kad iespējams, tika izmantota informācija par līdzīgu posteņu tirgus cenām, bet citos gadījumos – aizvietošanas izmaksas. Nemateriālie aktīvi ietver programmu licences un to patiesā vērtība ir balstīta uz Koncerna vadības spriedumu par to aizvietošanas izmaksām. Finanšu instrumentu patiesās vērtības noteikšanas pamatprincipi ir aprakstīti 3.5. piezīmes (d) punktā. Nemateriālā vērtība

Iegādes rezultātā tika atzīta šāda nemateriālā vērtība: LVL’000

Atlīdzība par iegādi, kopā 2 591 Iepriekšējās līdzdalības iegādātajā sabiedrībā patiesā vērtība 816 Atskaitot neto identificējamo aktīvu, kas attiecināmi uz mātes sabiedrības īpašniekiem, vērtību (3 258) Nemateriālā vērtība 149

Pārvērtējot patiesajā vērtībā esošo 19,99% līdzdalību iegādātajā sabiedrībā, izveidojās peļņa TLVL 72 apmērā, kas tika atzīta pārējo ienākumu sastāvā (skatīt 21. piezīmi). Nemateriālā vērtība ir attiecināma galvenokārt uz BTA Draudimas darbinieku prasmēm un talantiem, kā arī uz sinerģiju, ko paredzams iegūt, integrējot sabiedrību Koncerna pašreizējā apdrošināšanas darbībā. Nav paredzams, ka atzītā nemateriālā vērtība būs uzskatāma par izdevumiem nodokļu vajadzībām. 2010. gada 11. janvārī AAS BTA iegādājās atlikušos 20,22% kapitāla daļu par atlīdzību naudā LVL 891tūkst. apmērā kā rezultātā AAS BTA līdzdalība BTA Draudimas UAB kapitālā pieauga no 79,78% līdz 100%. BTA Draudimas neto aktīvu uzskaites vērtība iegādes datumā konsolidētajos finanšu pārskatos bija LVL 4 083 tūkstoši. Koncerns atzina nekontrolējošās līdzdalības samazinājumu LVL 826 tūkstošu apmērā un nesadalītās peļņas samazinājumu LVL 65 tūkst. apmērā par zaudējumiem no nekontrolējošās līdzdalības iegādes. LVL’000 Atlīdzība par iegādi, kopā 891 Iegādātās nekontrolējošās līdzdalības patiesā vērtība (826) Zaudējumi no nekontrolējošās līdzdalības iegādes 65



62

(6) Neto parakstītās prēmijas

Mātes sabiedrība 2010

LVL’000 2009

LVL’000

Bruto

parakstītās

prēmijas

Pārapdro-

šinātāja daļa

prēmijās

Neto

parakstītās

prēmijas

Bruto

parakstītās

prēmijas

Pārapdro-

šinātāja daļa

prēmijās

Neto

parakstītās

prēmijas KASKO 11 702 (77) 11 625 13 041 (216) 12 825 OCTA* 17 408 (591) 16 817 12 962 (467) 12 495 Veselības apdrošināšana 5 654 - 5 654 9 739 - 9 739 Īpašuma apdrošināšana 6 584 (1 136) 5 448 5 442 (854) 4 588 Palīdzības apdrošināšana 1 651 (36) 1 615 1 578 (35) 1 543 Vispārējā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana 1 232 (425) 807 1 276 (492) 784 Dažādu finansiālo zaudējumu apdrošināšana 1 203 (293) 910 697 (377) 320 Galvojumu apdrošināšana 815 (568) 247 693 (467) 226 Transporta līdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana 497 (393) 104 562 (460) 102 Kredītu apdrošināšana 234 (130) 104 447 (65) 382 Kravu apdrošināšana 430 (136) 294 439 (87) 352 Nelaimes gadījumu apdrošināšana 594 (41) 553 433 (5) 428 Gaisa kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana 139 (122) 17 203 (168) 35 Kuģu apdrošināšana 166 (149) 17 181 (134) 47 Gaisa kuģu apdrošināšana 73 (60) 13 127 (116) 11 Dzelzceļa transporta apdrošināšana 106 (10) 96 94 (7) 87 Kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana 34 (31) 3 4 (4) - Juridisko izdevumu apdrošināšana - - - - - -

48 522 (4 198) 44 324 47 918 (3 954) 43 964

* Mātes sabiedrība veic obligātos atskaitījumus, atbilstoši likumam “Par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu” un ar to saistītajiem Ministru kabineta noteikumiem. Bruto parakstītās prēmijas sauszemes transporta līdzekļu apdrošināšanā tiek uzrādītas, atņemot obligātos atskaitījumus LVL 366 912 apmērā (2009.gadā: LVL 358 467).

Bruto parakstītās prēmijas ietver 1 145 tūkstošus LVL (2009. gadā: 913 tūkstošus LVL) prēmijas par pieņemto pārapdrošināšanu.

Saskaņā ar likumu „Par sauszemes transporta līdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu” un ar to saistītajiem Ministru kabineta noteikumiem mātes sabiedrībai ir jāveic šādi obligātie atskaitījumi no bruto parakstītajām prēmijām šajā apdrošināšanas veidā:

Latvijas Transporta apdrošinātāju biroja darbības nodrošināšanai

LVL 0,25 par līgumu + LVL 2 500

Apdrošināto interešu aizsardzības fonds: Saskaņā ar īpašiem aprēķiniem, ņemot vērā līguma darbības termiņu un apdrošināto transportlīdzekli

Ceļu satiksmes drošības fondam: 2% no bruto parakstītajām prēmijām



63

Koncerns 2010

LVL’000 2009

LVL’000

Bruto

parakstītās

prēmijas

Pārapdro-

šinātāja daļa

prēmijās

Neto

parakstītās

prēmijas

Bruto

parakstītās

prēmijas

Pārapdro-

šinātāja daļa

prēmijās

Neto

parakstītās

prēmijas KASKO 12 987 (69) 12 918 13 041 (216) 12 825 OCTA* 32 325 (959) 31 366 12 962 (467) 12 495 Veselības apdrošināšana 5 654 - 5 654 9 739 - 9 739 Īpašuma apdrošināšana 7 367 (1 307) 6 060 5 442 (854) 4 588 Palīdzības apdrošināšana 3 188 (36) 3 152 1 578 (35) 1 543 Vispārējā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana 3 991 (514) 3 477 1 276 (492) 784 Dažādu finansiālo zaudējumu apdrošināšana 1 233 (293) 940 697 (377) 320 Galvojumu apdrošināšana 2 515 (738) 1 777 693 (467) 226 Transporta līdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana - - - 562 (460) 102 Kredītu apdrošināšana 234 (130) 104 447 (65) 382 Kravu apdrošināšana 490 (167) 323 439 (87) 352 Nelaimes gadījumu apdrošināšana 1 108 (46) 1 062 433 (5) 428 Gaisa kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana 199 (125) 74 203 (168) 35 Kuģu apdrošināšana 187 (149) 38 181 (134) 47 Gaisa kuģu apdrošināšana 137 (91) 46 127 (116) 11 Dzelzceļa transporta apdrošināšana 106 (10) 96 94 (7) 87 Kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana 42 (32) 10 4 (4) 0 Juridisko izdevumu apdrošināšana - - -

71 763 (4 666) 67 097 47 918 (3 954) 43 964

Bruto prēmijas tiešajā apdrošināšanā un pieņemtajā pārapdrošināšanā tiek parakstītas šādās teritorijās: Mātes sabiedrība Koncerns

Valsts 2010

LVL’000 2009

LVL’000 2010

LVL’000 2009

LVL’000

Latvija 29 803 39 103 29 802 39 103

Eiropas Savienības valstis 18 719 8 815 41 961 8 815

Kopā 48 522 47 918 71 763 47 918



64

(7) Neto nopelnītās prēmijas

Mātes sabiedrība

2010

LVL’000

2009

LVL’000

Bruto

nopelnītās

prēmijas

Pārapdro-

šinātāja daļa

prēmijās

Neto

nopelnītās

prēmijas

Bruto

nopelnītās

prēmijas

Pārapdro-

šinātāja daļa

prēmijās

Neto

nopelnītās

prēmijas KASKO

12 516

(78)

12 438 19 660 (216) 19 444

OCTA 15 058 (567) 14 491 13 825 (467) 13 358 Veselības apdrošināšana 8 163 - 8 163 11 080 - 11 080 Īpašuma apdrošināšana 6 529 (1 237) 5 292 6 642 (919) 5 723 Vispārējā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana 1 380 (488 ) 892 1 492 (572) 920 Palīdzības apdrošināšana 1 572 (36) 1 536 1 615 (35) 1 580 Dažādu finansiālo zaudējumu apdrošināšana 1 072 (455) 617 968 (572) 396 Kravu apdrošināšana 455 (139) 316 405 (56) 349 Nelaimes gadījumu apdrošināšana 496 (41) 455 465 (5) 460 Kuģu apdrošināšana 186 (148) 38 188 (160) 28 Kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana 14 (12) 2 3 (3) - Dzelzceļa transporta apdrošināšana 107 (10) 97 113 (7) 106 Transporta līdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana 564 (392) 172 365 (460) (95) Gaisa kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana 182 (169) 13 248 (201) 47 Gaisa kuģu apdrošināšana 93 (80) 13 125 (113) 12 Kredītu apdrošināšana 353 (105) 248 250 (50) 200 Galvojumu apdrošināšana 686 (413) 273 480 (263) 217 Juridisko izdevumu apdrošināšana - - - - - -

49 426 (4 370) 45 056 57 924 (4 099) 53 825



65

Koncerns 2010

LVL’000 2009

LVL’000

Bruto

nopelnītās

prēmijas

Pārapdro-

šinātāja daļa

prēmijās

Neto

nopelnītās

prēmijas

Bruto

nopelnītās

prēmijas

Pārapdro-

šinātāja daļa

prēmijās

Neto

nopelnītās

prēmijas KASKO 13 767 (71) 13 696 19 660 (216) 19 444 OCTA 31 245 (1 526) 29 719 13 825 (467) 13 358 Veselības apdrošināšana 8 163 - 8 163 11 080 - 11 080 Īpašuma apdrošināšana 7 499 (1 568) 5 931 6 642 (919) 5 723 Vispārējā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana 4 306 (621) 3 685 1 492 (572) 920 Palīdzības apdrošināšana 3 083 8 3 091 1 615 (35) 1 580 Dažādu finansiālo zaudējumu apdrošināšana 1 102 (455) 647 968 (572) 396 Kravu apdrošināšana 128 220 348 405 (56) 349 Nelaimes gadījumu apdrošināšana 435 451 886 465 (5) 460 Kuģu apdrošināšana 209 (148) 61 187 (160) 27 Kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (26) 39 13 4 (3) 1 Dzelzceļa transporta apdrošināšana 107 (10) 97 113 (7) 106 Transporta līdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana - - - 365 (460) (95) Gaisa kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana 243 (172) 71 248 (201) 47 Gaisa kuģu apdrošināšana 150 (102) 48 125 (113) 12 Kredītu apdrošināšana 353 (105) 248 250 (50) 200 Galvojumu apdrošināšana 3 109 (1 027) 2 082 480 (263) 217 Juridisko izdevumu apdrošināšana - - - - - -

73 873 (5 087) 68 786 57 924 (4 099) 53 825



66

(8) Nenopelnīto prēmiju un neparedzēto risku tehniskā rezerve

Bruto Pārapdrošinātāja daļa

Neto

Mātes sabiedrība LVL’000 LVL’000 LVL’000 2008. gada 31. decembrī 33 132 (1 599) 31 533 Parakstītās prēmijas 47 918 (3 954) 43 964 Nopelnītās prēmijas (57 924) 4 099 (53 825)

Izmaiņas gada laikā (10 006) 145 (9 861) 2009. gada 31. decembrī 23 126 (1 454) 21 672 Parakstītās prēmijas 48 522 (4 198) 44 324 Nopelnītās prēmijas (49 426) 4 370 (45 056)

Izmaiņas gada laikā (904) 172 (732) 2010. gada 31. decembrī 22 222 (1 282) 20 940

2010

LVL’000 2009

LVL’000 Bruto Neto Bruto Neto

Nenopelnīto prēmiju tehniskā rezerve 21 986 20 704 22 073 20 619 Neparedzēto risku tehniskā rezerve 236 236 1 053 1 053

22 222 20 940 23 126 21 672

Bruto Pārapdrošinātāj

a daļa Neto

Koncerns LVL’000 LVL’000 LVL’000 2008. gada 31. decembrī 33 132 (1 599) 31 533 Parakstītās prēmijas 47 918 (3 954) 43 964 Nopelnītās prēmijas (57 924) 4 099 (53 825)

Izmaiņas gada laikā (10 006) 145 (9 861) Iegāde uzņēmējdarbības apvienošanas rezultātā 11 033 (609) 10 424 2009. gada 31. decembrī 34 159 (2 063) 32 096 Parakstītās prēmijas 71 763 (4 666) 67 097 Nopelnītās prēmijas (73 873) 5 087 (68 786)

Izmaiņas gada laikā (2 110) 421 (1 689) 2010. gada 31. decembrī 32 049 (1 642) 30 407

2010

LVL’000 2009


Nenopelnīto prēmiju tehniskā rezerve 31 125 29 483 32 540 30 477 Neparedzēto risku tehniskā rezerve 924 924 1 619 1 619

32 049 30 407 34 159 32 096



67

(9) Citi tehniskie ienākumi

Mātes sabiedrība

2010

LVL’000 2009

LVL’000 Kompensācija par polišu pārtraukšanu 34 37 Uzkrājumu zaudējumiem no tiešās apdrošināšanas un pārapdrošināšanas debitoru vērtības samazināšanās samazinājums 320 - Aģentu komisijas no citām apdrošināšanas sabiedrībām - 48 Pārējie ieņēmumi 2 -

356 85

Koncerns

2010

LVL’000 2009

LVL’000 Kompensācija par polišu pārtraukšanu 34 37 Pārapdrošināšanas līgumu peļņas daļa 480 - Aģentu komisijas no citām apdrošināšanas sabiedrībām 11 48 Pārējie ieņēmumi 29 -

554 85

Koncerns darbojas kā aģents, izmaksājot citu nerezidentu apdrošināšanas sabiedrību apdrošināšanas atlīdzības. Koncerns neuzņemas apdrošināšanas risku un saņem pilnu kompensāciju par citu apdrošināšanas sabiedrību vārdā izmaksātajām atlīdzībām. Par šiem pakalpojumiem Koncerns saņem līgumā noteiktu komisijas maksu.



68

(10) Neto izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības


LVL’000 2009

LVL’000

Bruto

izmaksātās

atlīdzību

prasības

Pārapdro-

šinātāja daļa

atlīdzībās

Neto

izmaksātās

apdrošināša-

nas atlīdzības

Bruto

izmaksātās

atlīdzību

prasības

Pārapdro-

šinātāja daļa

atlīdzībās

Neto

izmaksātās

apdrošināša-

nas atlīdzības KASKO (7 606) 19 (7 587) (10 425) 491 (9 934) OCTA (7 867) - (7 867) (6 181) - (6 181) Veselības apdrošināšana (5 523) - (5 523) (12 743) - (12 743) Īpašuma apdrošināšana (2 467) 202 (2 265) (1 730) 173 (1 557) Vispārējā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (123) 1 (122) (267) 60 (207) Palīdzības apdrošināšana (292) 18 (274) (300) 3 (297) Dažādu finansiālo zaudējumu apdrošināšana (28) 9 (19) (274) 97 (177) Kravu apdrošināšana (421) 224 (197) (102) 54 (48) Nelaimes gadījumu apdrošināšana (255) 12 (243) (176) 1 (175) Kuģu apdrošināšana (234) 201 (33) (5) 3 (2) Dzelzceļa transporta apdrošināšana (3) - (3) (4) 2 (2) Gaisa kuģu apdrošināšana (54) 45 (9) (1) - (1) Kredītu apdrošināšana (91) 60 (31) (56) 36 (20) Gaisa kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (5) 5 - - - - Galvojumu apdrošināšana (132) 85 (47) (1) 3 2 Kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana - - - (1) - (1)

(25 101) 881 (24 220) (32 266) 923 (31 343)

Bruto izmaksātās atlīdzību prasības ietver:

2010

LVL’000 2009

LVL’000 Izmaksātās atlīdzību prasības (24 743) (32 334) Atlīdzību noregulēšanas izdevumi (1 735) (1 813)

Pārklasificēts no administrācijas izdevumiem* (1 054) (1 209) Atgūto zaudējumu summas 1 377 1 881

(25 101) (32 266) *Atlīdzību noregulēšanas izdevumi, kas pārklasificēti no administrācijas izdevumiem, ietver darba samaksu un valsts sociālas apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas saistītas ar atlīdzību noregulēšanu.



69

Koncerns 2010

LVL’000 2009

LVL’000

Bruto

izmaksātās

atlīdzību

prasības

Pārapdro-

šinātāja daļa

atlīdzībās

Neto

izmaksātās

apdrošināša-

nas atlīdzības

Bruto

izmaksātās

atlīdzību

prasības

Pārapdro-

šinātāja daļa

atlīdzībās

Neto

izmaksātās

apdrošināša-

nas atlīdzības KASKO (9 175) 17 (9 158) (10 425) 491 (9 934) OCTA (19 889) 274 (19 615) (6 181) - (6 181) Veselības apdrošināšana (5 523) - (5 523) (12 743) - (12 743) Īpašuma apdrošināšana (3 448) 384 (3 064) (1 730) 173 (1 557) Vispārējā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (255) 46 (209) (267) 60 (207) Palīdzības apdrošināšana (628) 15 (613) (300) 3 (297) Dažādu finansiālo zaudējumu apdrošināšana (32) 9 (23) (274) 97 (177) Kravu apdrošināšana (358) 176 (182) (102) 54 (48) Nelaimes gadījumu apdrošināšana (375) 12 (363) (176) 1 (175) Kuģu apdrošināšana (255) 201 (54) (5) 3 (2) Dzelzceļa transporta apdrošināšana (3) - (3) (4) 2 (2) Transporta līdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana - - - - - - Gaisa kuģu apdrošināšana (88) 45 (43) (1) - (1) Kredītu apdrošināšana (91) 60 (31) (56) 36 (20) Gaisa kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (5) 5 - - - - Galvojumu apdrošināšana (553) 83 (470) (1) 3 2 Kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana - - - (1) - (1)

(40 678) 1 327 (39 351) (32 266) 923 (31 343)

Bruto izmaksātās atlīdzību prasības ietver:

2010

LVL’000 2009

LVL’000 Izmaksātās atlīdzību prasības (40 003) (32 334) Atlīdzību noregulēšanas izdevumi (2 446) (1 813)

Pārklasificēts no administrācijas izdevumiem* 1 054 1 209 Atgūto zaudējumu summas 1 771 1 881

(40 678) (32 266) *Atlīdzību noregulēšanas izdevumi, kas pārklasificēti no administrācijas izdevumiem, ietver darba samaksu un valsts sociālas apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas saistītas ar atlīdzību noregulēšanu.



70

(11) Atlikto apdrošināšanas atlīdzību prasību tehniskā rezerve

Mātes sabiedrība Bruto

Pārapdro-šinātāja daļa Neto

LVL’000 LVL’000 LVL’000 Atlikums 2008. gada 31. decembrī 16 528 (3 175) 13 353

Pārskata periodā pieteiktās notikušās atlīdzības 35 654 (1 386) 34 268 Izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības (32 266) 923 (31 343)

Izmaiņas gada laikā 3 388 (463) 2 925 Atlikums 2009. gada 31. decembrī 19 916 (3 638) 16 278


Izmaiņas gada laikā 5 811 (2 884) 2 927 Atlikums 2010. gada 31. decembrī 25 727 (6 522) 19 205

2010

LVL’000 2009


RBNS 16 429 9 907 10 734 7 096 IBNR 9 298 9 298 9 182 9 182

25 727 19 205 19 916 16 278

Koncerns Bruto

Pārapdro-šinātāja daļa Neto

LVL’000 LVL’000 LVL’000 Atlikums 2008. gada 31. decembrī 16 528 (3 175) 13 353


Izmaiņas gada laikā 3 388 (463) 2 925 Iegāde uzņēmējdarbības apvienošanas rezultātā 20 746 (4 977) 15 769 Atlikums 2009. gada 31. decembrī 40 662 (8 615) 32 047

Pārskata periodā pieteiktās notikušās atlīdzības 45 830 (2 748) 43 082 Izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības (40 678) 1 327 (39 351)

Izmaiņas gada laikā 5 152 (1 421) 3 731 Atlikums 2010. gada 31. decembrī 45 814 (10 036) 35 778

2010

LVL 2009

LVL Bruto Neto Bruto Neto

RBNS 33 387 23 351 27 807 19 616

IBNR 12 427 12 427 12 855 12 431

45 814 35 778 40 662 32 047



71

(12) Piekritušās atlīdzību prasības


LVL’000 2009

LVL’000

Bruto

piekritušās

atlīdzību

prasības

Pārapdro-

šinātāja daļa

atlīdzībās

Neto

piekritušās

atlīdzību

prasības

Bruto

piekritušās

atlīdzību

prasības

Pārapdro-

šinātāja daļa

atlīdzībās

Neto

piekritušās

atlīdzību

prasības Nelaimes gadījumu apdrošināšana (384) 89 (295) (170) (11) (181) Veselības apdrošināšana (3 983) - (3 983) (13 485) - (13 485) KASKO (7 213) 19 (7 194) (9 456) 235 (9 221) Dzelzceļa transporta apdrošināšana (3) - (3) - - - Gaisa kuģu apdrošināšana (49) 45 (4) 1 - 1 Kuģu apdrošināšana (231) 200 (31) (927) 864 (63) Kravu apdrošināšana (107) (199) (306) (175) 162 (13) Īpašuma apdrošināšana (5 493) 3 123 (2 370) (2 656) (42) (2 698) Transporta līdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (305) - (305) - - - Gaisa kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (334) 361 27 (1) - (1) Kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (1) - (1) - - - Vispārējā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (101) 1 (100) (94) 8 (86) Kredītu apdrošināšana (24) 9 (15) (138) 87 (51) Galvojumu apdrošināšana (188) 101 (87) (29) 3 (26) Finanšu riski (97) (1) (98) (224) 101 (123) Juridisko izdevumu apdrošināšana (1) - (1) - - - Palīdzības apdrošināšana (355) 17 (338) (237) (21) (258) OCTA (12 043) - (12 043) (8 063) - (8 063)

(30 912) 3 765 (27 147) (35 654) 1 386 (34 268)



72

Koncerns 2010

LVL’000 2009

LVL’000

Bruto

piekritušās

atlīdzību

prasības

Pārapdro-

šinātāja daļa

atlīdzībās

Neto

piekritušās

atlīdzību

prasības

Bruto

piekritušās

atlīdzību

prasības

Pārapdro-

šinātāja daļa

atlīdzībās

Neto

piekritušās

atlīdzību

prasības Nelaimes gadījumu apdrošināšana (536) 89 (447) (170) (11) (181) Veselības apdrošināšana (3 983) - (3 983) (13 485) - (13 485) KASKO (8 829) 18 (8 811) (9 456) 235 (9 221) Dzelzceļa transporta apdrošināšana (3) - (3) - - - Gaisa kuģu apdrošināšana (84) 44 (40) 1 - 1 Kuģu apdrošināšana (284) 200 (84) (927) 864 (63) Kravu apdrošināšana (125) (299) (424) (175) 162 (13)

Īpašuma apdrošināšana (6 614) 3 261 (3 353) (2 656) (42) (2 698) Transporta līdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (305) - (305) - - - Gaisa kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (335) 361 26 (1) - (1) Kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana 1 - 1 - - - Vispārējā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (577) (130) (707) (94) 8 (86) Kredītu apdrošināšana (24) 9 (15) (138) 87 (51) Galvojumu apdrošināšana (771) 261 (510) (29) 3 (26) Finanšu riski (96) (1) (97) (224) 101 (123) Juridisko izdevumu apdrošināšana (1) - (1) - - - Palīdzības apdrošināšana (633) 13 (620) (237) (21) (258) OCTA (22 631) (1 078) (23 709) (8 063) - (8 063)

(45 830) 2 748 (43 082) (35 654) 1 386 (34 268)

(13) Klientu piesaistīšanas izdevumi

Mātes sabiedrība

2010

LVL’000 2009

LVL’000 Starpniekiem izmaksātā komisijas nauda 7 542 4 858 Samaksātās komisijas naudas par pārapdrošināšanu 6 - Aģentu algas 299 147

7 847 5 005

Koncerns

2010

LVL’000 2009

LVL’000 Starpniekiem izmaksātā komisijas nauda 11 199 4 858 Samaksātās komisijas naudas par pārapdrošināšanu 8 - Aģentu algas 1 380 147



73

12 587 5 005

(14) Izmaiņas atliktajos klientu piesaistīšanas izdevumos

Mātes sabiedrība

LVL’000

2008. gada 31. decembrī 3 105 Parakstītās komisijas 5 005 Atliktās komisijas, kas attiecinātas uz visaptverošo ienākumu pārskatu (6 339)

Izmaiņas gada laikā (1 334) 2009. gada 31. decembrī 1 771 Parakstītās komisijas 7 847 Atliktās komisijas, kas attiecinātas uz visaptverošo ienākumu pārskatu (6 739)

Izmaiņas gada laikā 1 108 2010. gada 31. decembrī 2 879 Koncerns LVL’000 2008. gada 31. decembrī 3 105 Parakstītās komisijas 5 005 Atliktās komisijas, kas attiecinātas uz visaptverošo ienākumu pārskatu (6 339)

Izmaiņas gada laikā (1 334) Iegāde uzņēmējdarbības apvienošanas rezultātā 1 305 2009. gada 31. decembrī 3 076 Parakstītās komisijas 12 587 Atliktās komisijas, kas attiecinātas uz visaptverošo ienākumu pārskatu (11 773)

Izmaiņas gada laikā 814 2010. gada 31. decembrī 3 890

(15) Administrācijas izdevumi


2010

LVL’000 2009

LVL’000 2010

LVL’000 2009

LVL’000 Algas un sociālās apdrošināšanas maksājumi 6 536 7 264 8 336 7 264 Pārklasificēts uz atlīdzību noregulēšanas izdevumiem (1 054) (1 209) (1 054) (1 209) Izmaiņas uzkrājumos neizmantotiem atvaļinājumiem 14 (47) (3) (47) Izmaiņas uzkrājumos prēmijām - 53 - 53 Izmaiņas pārējos uzkrājumos - 5 - 5 Biroja izdevumi un īre 620 698 1 096 698 Pasta un sakaru izdevumi 451 450 624 450 Transporta izdevumi 497 502 634 502 Reklāma un sabiedriskās attiecības 453 283 492 283 FKTK/Interešu aizsardzības fonds 320 359 404 359 Reprezentācija 158 101 171 101 Komandējumu izmaksas 196 139 221 139 Personāla apmācība 76 43 80 43 Citi izdevumi 1 474 1 341 1 939 1 341

9 741 9 982 12 940 9 982

Saskaņā ar LR likumdošanu 0,200% (2009. gadā: 0,190%) no bruto prēmijām OCTA apdrošināšanā un 0,546% (2009. gadā: 0,488%) no bruto prēmijām citos apdrošināšanas veidos ir jāpārskaita FKTK. Maksājumi apdrošināto interešu aizsardzības fondā ir jāveic 1% apmērā no privātpersonu iemaksātajām prēmijām.



74

Administrācijas izdevumi ir pārklasificēti uz atlīdzību noregulēšanas izdevumiem, balstoties uz personāla izdevumiem, kas radušies atlīdzību prasību noregulēšanas pārvaldē.

Administratīvo izdevumu sadalījums pa apdrošināšanas veidiem: Mātes sabiedrība Koncerns

2010

LVL’000 2009

LVL’000 2010

LVL’000 2009

LVL’000 Nelaimes gadījumu apdrošināšana 136 119 203 119 Veselības apdrošināšana 1 039 985 1 039 985 KASKO 2 293 4 382 2 417 4 382 Dzelzceļa transporta apdrošināšana 23 19 23 23 Gaisa kuģu apdrošināšana 14 16 14 16 Kuģu apdrošināšana 26 5 28 5 Kravu apdrošināšana 77 58 106 58 Īpašuma apdrošināšana 1 341 1 101 1 676 1 101 Transporta līdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana 105 3 118 3 Gaisa kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana 30 9 539 9 Kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana 7 - 7 - Vispārējā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana 262 190 724 190 Kredītu apdrošināšana 60 33 73 33 Galvojumu apdrošināšana 170 63 171 63 Finanšu riski 257 55 263 55 Palīdzības apdrošināšana 369 322 639 322 OCTA 3 532 2 622 4 900 2 618

9 741 9 982 12 940 9 982

(16) Pārapdrošinātāju komisijas ienākumi


2010

LVL’000

2009

LVL’000

2010

LVL’000

2009

LVL’000

Pārapdrošināšanas komisijas 344 397 572 397 Retrocesijas komisijas 112 - 112 -

456 397 684 397

(17) Izmaiņas nenopelnītajā pārapdrošināšanas komisijas naudā

Mātes sabiedrība

LVL’000

Pārskats par finanšu stāvokli 2008. gada 31. decembrī 319 Parakstītās komisijas (397) Atliktās komisijas, kas attiecinātas uz peļņu vai zaudējumiem 356

Izmaiņas gada laikā (41) Pārskats par finanšu stāvokli 2009. gada 31. decembrī 278

Parakstītās komisijas (456) Atliktās komisijas, kas attiecinātas uz peļņu vai zaudējumiem 383

Izmaiņas gada laikā (73) Pārskats par finanšu stāvokli 2010. gada 31. decembrī 205



75

Koncerns

LVL’000

Pārskats par finanšu stāvokli 2008. gada 31. decembrī 319 Parakstītās komisijas (397) Atliktās komisijas, kas attiecinātas uz peļņu vai zaudējumiem 356

Izmaiņas gada laikā (41) Iegāde uzņēmējdarbības apvienošanas rezultātā 1 647 Pārskats par finanšu stāvokli 2009. gada 31. decembrī 1 925

Parakstītās komisijas (684) Atliktās komisijas, kas attiecinātas uz peļņu vai zaudējumiem 610

Izmaiņas gada laikā (74) Pārskats par finanšu stāvokli 2010. gada 31. decembrī 1 582

(18) Citi tehniskie izdevumi

Mātes sabiedrība Koncerns 2010

LVL’000 2009

LVL’000 2010

LVL’000 2009

LVL’000 Uzkrājumi zaudējumiem no tiešās apdrošināšanas un pārapdrošināšanas debitoru vērtības samazināšanās - 409 20 409 Izdevumi, kas saistīti ar citu sabiedrību apdrošināšanas polišu izplatīšanu - 2 2 2 Izmaiņas izlīdzināšanas rezervē 10 10 Citi 227 317 242 317

237 728 274 728

(19) Ieguldījumu pārvaldes izmaksas


2010

LVL’000 2009

LVL’000 2010

LVL’000 2009

LVL’000 Komisijas par darījumiem (22) (49) (22) (49) Citas izmaksas (30) (38) (42) (38)

(52) (87) (64) (87)

(20) Procentu un dividenžu ienākumi, neto


2010

LVL’000 2009

LVL’000 2010

LVL’000 2009

LVL’000 Procentu ienākumi no patiesajā vērtībā novērtētiem finanšu aktīviem ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā 959 931 1 866 931 Ienākumi no ieguldījumu īpašumu nomas 34 39 34 39 Procentu ienākumi par noguldījumiem kredītiestādēs 714 998 930 998 Dividendes no ieguldījumiem, kas klasificēti kā pārdošanai pieejami finanšu aktīvi 15 3 15 3 Kredītu procenti 296 268 323 268

2 018 2 239 3 168 2 239



76

(21) Peļņa/(zaudējumi) no patiesajā vērtībā novērtētiem finanšu aktīviem un saistībām ar

atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, neto


2010

LVL’000 2009

LVL’000 2010

LVL’000 2009

LVL’000 Pārējo vērtspapīru vērtības izmaiņas 1 359 642 1476 642 Neto realizētā un nerealizētā peļņa/(zaudējumi) no atvasinātajiem finanšu instrumentiem - (12) - (12) Valūtas kursa ietekme uz akciju un citu vērtspapīru vērtības izmaiņu - 4 - 4 Līdzdalības kapitālā esošās daļas pārvērtēšana patiesajā vērtībā (skatīt 5. piezīmi) - - - 72

1 359 634 1 476 706

(22) Zaudējumi no vērtības samazināšanās


2010

LVL’000 2009

LVL’000 2010

LVL’000 2009

LVL’000 Uzkrājumu debitoru parādiem samazinājums, izņemot apdrošināšanas debitorus - 52 - 52 Uzkrājumu aizdevumiem palielinājums (446) (412) (446) (412)

(446) (360) (446) (360)

(23) Citi ienākumi/izdevumi, neto


LVL’000 2009

LVL’000 2010

LVL’000 2009

LVL’000 Dāvanas darbiniekiem - (65) - (65) Dotācijas (104) (138) (105) (138) Biedru naudas (1) (5) (1) (5) Nekustamā īpašuma nodoklis (36) (35) (36) (35) Citi izdevumi (14) (20) (52) (20) Ienākumi no soda naudām 1 - 1 - Pārējie ieņēmumi 39 68 106 68

(115) (195) (87) (195)



77

(24) Uzņēmumu ienākuma nodoklis


2010

LVL’000 2009

LVL’000 2010

LVL’000 2009

LVL’000 Aprēķinātais nodoklis 471 677 471 677 Iepriekšējo periodu korekcija 2 - 2 - Atliktais nodoklis 109 132 (125) 132

582 809 348 809

Mātes sabiedrība Koncerns 2010 2009 2010 2009 LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 Peļņa pirms nodokļu aprēķināšanas 4 312 4 032 5 266 4 104 Teorētiski aprēķinātais nodoklis, izmantojot 15% likmi 647 605 790 616 Neapliekamais ienākums - - (378) (11) Nodokļu vajadzībām neatskaitāmi izdevumi 21 319 21 319 Ziedojumi (86) (115) (85) (115)

Nodokļu izdevumi 582 809 348 809

Igaunijas filiāles deklarētie ienākumi tiek aplikti ar nodokļiem Latvijā.

(25) Pārapdrošināšanas cesijas rezultāts


LVL’000 2009

LVL’000 2010

LVL’000 2009

LVL’000 Pārapdrošināšanas prēmijas (4 198) (3 954) (4 666) (3 954) Izmaiņas pārapdrošinātāja daļā nenopelnīto prēmiju rezervē (172) (145) (421) (145) Pārapdrošinātāja daļa izmaksātajās atlīdzībās 881 923 1 327 923 Izmaiņas pārapdrošinātāja daļā atliktajās apdrošināšanas atlīdzību prasībās 2 884 463 1 421 463 Pārapdrošināšanas komisijas un līdzdalība peļņā 456 397 684 397 Izmaiņas nenopelnītajā pārapdrošināšanas komisijas naudā 73 41 74 41 Kopējais pārapdrošināšanas cesijas

rezultāts (76) (2 275) (1 581) (2 275)



78

(26) Pamatlīdzekļi

Mātes sabiedrība

Transporta

līdzekļi Pārējie

pamatlīdzekļi Kopā Iegādes vērtība LVL’000 LVL’000 LVL’000 31.12.2008 - 1 268 1 268 Iegādāts - 87 87 Izslēgts - (15) (15) 31.12.2009 - 1 340 1 340 Iegādāts 116 207 323 Avansa maksājumi pamatlīdzekļu izveidošanai - 28 28 31.12.2010 116 1 575 1 691

Uzkrātais nolietojums 31.12.2008 - (737) (737) Pārskata gada nolietojums - (221) (221) Izslēgto pamatlīdzekļu nolietojums - 15 15 31.12.2009 - (943) (943) Pārskata gada nolietojums (8) (209) (217) 31.12.2010 (8) (1 152) (1 160)

Pārskats par finanšu stāvokli 31.12.2009. - 397 397

Pārskats par finanšu stāvokli 31.12.2010. 108 423 531

Koncerns

Transporta

līdzekļi Pārējie

pamatlīdzekļi Kopā Iegādes vērtība LVL’000 LVL’000 LVL’000 31.12.2008 - 1 268 1 268 Iegādāts - 87 87 Izslēgts - (15) (15) Iegāde uzņēmējdarbības apvienošanas rezultātā 402 483 885 31.12.2009 402 1 823 2 225 Iegādāts 246 230 476 Avansa maksājumi pamatlīdzekļu izveidošanai - 28 28 Posteņu pārklasifikācija - (52) (52) Izslēgts (1) (2) (3) 31.12.2010 647 2 027 2 674

Uzkrātais nolietojums 31.12.2008 - (737) (737) Pārskata gada nolietojums - (221) (221) Izslēgto pamatlīdzekļu nolietojums - 15 15 Iegāde uzņēmējdarbības apvienošanas rezultātā (127) (298) (425) 31.12.2009 (127) (1 241) (1 368) Pārskata gada nolietojums (84) (277) (361) Izslēgto pamatlīdzekļu nolietojums - 2 2 31.12.2010 (211) (1 516) (1 727)





79

(27) Zemes gabali, ēkas un ieguldījumu īpašums

Mātes sabiedrība Zemes gabali

un ēkas Ieguldījumu

īpašums LVL’000 LVL’000 Pieņemtās iegādes izmaksas 31.12.2008. 4 005 3 072

kas ietver pārvērtēšanu līdz 31.12.2008.. 2 920 2 819

Iegādāts 696 26 Pārvērtēšanas rezultāts atzīts pārējos visaptverošajos ienākumos (875) - Atzīti zaudējumi no vērtības samazināšanās (3) (709) Pārvērtēto ēku nolietojuma korekcija (146) - Pieņemtās iegādes izmaksas 31.12.2009 3 677 2 389

kas ietver pārvērtēšanu līdz 31.12.2009. 2 041 2 110

Pārvērtēšanas rezultāts atzīts pārējos visaptverošajos ienākumos (61) - Atzīti zaudējumi no vērtības samazināšanās (251) (33) Pieņemtās iegādes izmaksas 31.12.2010 3 365 2 356


Uzkrātais nolietojums

31.12.2008 (49) - Nolietojums (181) - Pārvērtēto ēku nolietojuma korekcija 146 - 31.12.2009 (84) - Nolietojums (169) -

31.12.2010 (253) -

Pārskats par finanšu stāvokli 31.12.2009. 3 593 2 389




80

Koncerns Zemes gabali

un ēkas Ieguldījumu

īpašums LVL’000 LVL’000 Pieņemtās iegādes izmaksas 31.12.2008. 4 005 3 072


Iegādāts 696 26 Pārvērtēšanas rezultāts atzīts pārējos visaptverošajos ienākumos (875) - Atzīti zaudējumi no vērtības samazināšanās (3) (709) Pārvērtēto ēku nolietojuma korekcija (146) - Iegāde uzņēmējdarbības apvienošanas rezultātā - 274 Pieņemtās iegādes izmaksas 31.12.2009 3 677 2 663


Pārvērtēšanas rezultāts atzīts pārējos visaptverošajos ienākumos (61) - Atzīti zaudējumi no vērtības samazināšanās (332) (33) Pārklasificēts no ieguldījumu īpašumu 274 (274)

Pieņemtās iegādes izmaksas 31.12.2010 3 558 2 356 kas ietver pārvērtēšanu līdz 31.12.2010. 1 983 1 823

Uzkrātais nolietojums

31.12.2008 (49) - Nolietojums (181) - Pārvērtēto ēku nolietojuma korekcija 146 - 31.12.2009 (84) - Nolietojums (169) -

31.12.2010 (253) -



Pēdējo pārvērtēšanu neatkarīgs sertificēts vērtētājs veica 2010. gada novembrī, un tās pamatā bija tirgus cenas līdzīgiem īpašumiem. Vadība ir izvērtējusi jaunāko informāciju par tirgus cenu izmaiņām un secinājusi, ka īpašuma patiesā vērtība pārskata perioda beigu datumā būtiski neatšķiras no tā patiesās vērtības vērtēšanas datumā, kas sakrīt ar tā uzskaites vērtību pārskata perioda beigu datumā.



81

(28) Nemateriālie aktīvi

Mātes sabiedrība

Datorprog-

rammas un

licences Kopā LVL’000’000 LVL’000 Iegādes vērtība 31.12.2008 155 155 Iegādāts 12 12 31.12.2009 167 167 Iegādāts 11 11 31.12.2010 178 178 Uzkrātais nolietojums 31.12.2008 (57) (57) Pārskata gada nolietojums (24) (24) 31.12.2009 (81) (81) Pārskata gada nolietojums (24) (24) 31.12.2010 (105) (105)

Pārskats par finanšu stāvokli 31.12.2009. 86 86

Pārskats par finanšu stāvokli 31.12.2010. 73 73

Koncerns

Nemateriālā vērtība

Datorprog-

rammas un

licences Kopā LVL’000 LVL’000 LVL’000 Iegādes vērtība 31.12.2008 - 155 155 Iegādāts - 12 12 Iegādāts uzņēmējdarbības apvienošanas rezultātā 149 214 363 31.12.2009 149 381 530 Iegādāts - 76 76 31.12.2010 149 457 606 Uzkrātais nolietojums 31.12.2008 (57) (57) Pārskata gada nolietojums - (25) (25) Iegādāts uzņēmējdarbības apvienošanas rezultātā - (107) (107) 31.12.2009 - (189) (189) Pārskata gada nolietojums (88) (88) 31.12.2010 - (277) (277)





82

(29) Līdzdalība meitas sabiedrības kapitālā

31.12.2008 -

Iegādāts 2 590 Pārklasificēts no pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem 744

31.12.2009 3 334 Nekontrolējošās līdzdalības iegāde 891 BTA Help OU pamatkapitāla apmaksa 18

31.12.2010 4 243

2010. gadā Sabiedrība iegādājās 100% līdzdalību BTA Draudimas kapitālā.

BTA Draudimas

LVL’000 BTA Help OU

LVL’000 Kopā

LVL’000 31.12.2009 3 334 - 3 334 Iegādāts 891 18 909

31.12.2010 4 225 18 4 243

(30) Ieguldījumi asociētajās sabiedrībās

2010. gada 31. decembrī Koncernam pieder 50% līdzdalība SIA Rubiteh kapitālā (juridiskā adrese Smārdes pag. Industriālais parks, Latvija). Galvenais SIA Rubiteh darbības virziens ir nekustamā īpašuma noma. Turpmāk sniegta SIA Rubiteh neauditēta nozīmīgākā finanšu informācija 2010. gada 30. septembrī (finanšu pārskatu datumā nebija iespējams uzrādīts SIA Rubiteh finanšu informāciju par 2010. gada 12 mēnešiem):

Sabiedrības nosaukums

Iegādes

vērtība,

LVL’000

Aktīvu

kopsumma,

LVL’000

Pašu

kapitāls,

LVL’000

Saistības,

LVL’000

Neto

apgrozījums

pirmajos 9

2010. gada

mēnešos,

LVL’000

Pārskata

gada neto

peļņa,

LVL’000 SIA Rubiteh 103 203 189 14 - -

Koncerna daļa asociēto sabiedrību kopējā atzītajā finanšu gada peļņā saskaņā ar pašu kapitāla metodi ir nenozīmīga un ieguldījuma vērtība šajos pārskatos nav koriģēta.



83

(31) Patiesajā vērtībā novērtētie ieguldījumi ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu

aprēķinā

Mātes sabiedrība

Vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu 2010

LVL’000 2009

LVL’000

Iegādes

izmaksas Patiesā vērtība

Iegādes


Akcijas un citi kapitāla vērtspapīri 758 738 1 032 1 003 Ieguldījumi ieguldījumu fondos 2 433 2 388 2 305 2 105 Citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu 54 69 49 53

3 245 3 195 3 386 3 161

Vērtspapīri ar fiksētu ienākumu 2010

LVL’000 2009

LVL’000

Iegādes


Iegādes


Parāda vērtspapīri, kurus emitējušas vai garantējušas centrālās valdības vai pašvaldības 13 205 13 576 12 127 11 702 Hipotekārās ķīlu zīmes 1 570 1 570 1 568 1 375 Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu, kuri ir iekļauti regulētā tirgū 7 292 7 383 8 081 7 995

22 067 22 529 21 776 21 072

Vērtspapīru ar fiksētu ienākumu ģeogrāfiskais sadalījums: 2010

LVL’000 2009

LVL’000 Latvija 7 779 6 270 Citas Eiropas Savienības valstis 12 776 13 261 ASV 1 066 1 407 NVS 908 134

22 529 21 072 Koncerns

Vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu 2010

LVL’000 2009

LVL’000

Iegādes


Iegādes


Akcijas un citi kapitāla vērtspapīri 988 950 1 336 1 257

Ieguldījumi ieguldījumu fondos 3 794 3 926 3 813 3 549

Citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu 54 69 49 53

4 836 4 945 5 198 4 859

Vērtspapīri ar fiksētu ienākumu 2010

LVL’000 2009

LVL’000

Iegādes


Iegādes


Parāda vērtspapīri, kurus emitējušas vai garantējušas centrālās valdības vai pašvaldības 33 583 32 402 26 784 26 362 Hipotekārās ķīlu zīmes 2 357 2 517 2 316 2 097 Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu, kuri ir iekļauti regulētā tirgū 13 284 12 492 12 762 12 601

49 224 47 411 41 862 41 060



84

Vērtspapīru ar fiksētu ienākumu ģeogrāfiskais sadalījums: 2010

LVL’000 2009

LVL’000 Latvija 8 830 7 084 Lietuva 4 484 1 237 Citas Eiropas Savienības valstis 30 784 30 414 ASV 1 545 1 885 NVS 1 055 287 Citas valstis 713 153

47 411 41 060

(32) Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi

Kapitāla vērtspapīri, kas klasificēti kā pārdošanai pieejami aktīvi, ir akcijas citās sabiedrībās, kuras nav kotētas biržā. Šie ieguldījumi ir uzrādīti pašizmaksā, jo to patieso vērtību nav iespējams noteikt. Lielākie kapitāla ieguldījumi ir šādi:

(a) 2009. gada 31. decembrī Koncernam pieder 19,94% līdzdalība BTA Īpašumi SIA (2008. gadā: 19,50%), kas uzrādīti iegādes izmaksās LVL 179 490 (2008. gadā: LVL 19 490).


LVL’000 2009


BTA Īpašumi (19,94%) 179 179 179 179 Kroha OOO (19,5%) 196 196 - - Citi 44 37 14 7

419 412 193 186

2010 2009 LVL’000 LVL’000 Uzkrājumi 1. janvārī (7) (7) Norakstīts - - Uzkrājumi 31. decembrī (7) (7)

Koncerns 2010

LVL’000 2009


BTA Īpašumi (19,97%) 179 179 179 179 Kroha OOO (19,5%) 196 196 - - Citi 44 37 13 7

419 412 192 186

2010 2009 LVL’000 LVL’000 Uzkrājumi 1. janvārī (7) (7) Norakstīts - - Uzkrājumi 31. decembrī (7) (7)



85

(33) Noguldījumi kredītiestādēs


Ieguldījumu termiņstruktūra: 2010

LVL’000 2009

LVL’000 2010

LVL’000 2009

LVL’000 Dzēšanas termiņš īsāks par 3 mēnešiem 3 882 4 036 3 882 5 499 Dzēšanas termiņš no 3 līdz 6 mēnešiem 1 708 3 606 2 663 4 369 Dzēšanas termiņš no 6 līdz 12 mēnešiem 7 883 4 756 9 204 7 252 Dzēšanas termiņš no 1 līdz 5 gadiem 2 363 876 2 470 880

15 836 13 274 18 219 18 000

(34) Aizdevumi


Aizdevumu portfeļa struktūra 2010

LVL’000 2009

LVL’000 2010

LVL’000 2009

LVL’000 Aizdevumu summa, bruto 8 800 9 086 8 874 10 368 Uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās (3 384) (2 938) (3 384) (2 938)

5 416 6 148 5 490 7 430

Mātes sabiedrība Koncerns Bruto Bruto LVL’000 LVL’000 Uzkrājumi 31.12.2008 (2 527) (2 527) Izmaiņas gada laikā (587) (587) Uzkrājumu samazinājums 175 175 Norakstīts 1 1 Uzkrājumi 31.12.2009 (2 938) (2 938)

Izmaiņas gada laikā (1 115) (1 115) Uzkrājumu samazinājums 669 669 Norakstīts - - Uzkrājumi 31.12.2010. (3 384) (3 384)

Tabulā uzrādīta kredītportfeļa analīze, atskaitot zaudējumus no vērtības samazināšanās, pa ķīlas veidiem 2010. gada 31. decembrī:

2010

2009

Mātes sabiedrība Amortizētā pašizmaksa

Patiesā vērtība Amortizētā pašizmaksa

Patiesā vērtība

LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 Hipotekārie kredīti 2 664 2 664 3 743 3 687 Citi aizdevumi 2 752 2 752 2 405 2 307 Aizdevumi kopā 5 416 5 416 6 148 5 994



86

2010

2009

Koncerns Amortizētā pašizmaksa

Patiesā vērtība Amortizētā pašizmaksa

Patiesā vērtība

LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 Hipotekārie kredīti 3 568 3 568 4 673 4 646 Citi aizdevumi 1 922 1 922 2 757 2 671 Aizdevumi kopā 5 490 5 490 7 430 7 317


LVL’000 2009

LVL’000 2010

LVL’000 2009

LVL’000 Hipotekārie kredīti ar kavētiem maksājumiem

Kavēti vairāk kā 12 mēnešus 2 347 2 474 2 347 2 474 Kavēti no 3 līdz 12 mēnešiem 320 - 765 - Kavēti līdz 3 mēnešiem - 338 - 338

Hipotekārie kredīti bez kavētiem maksājumiem 2 660 3 329 3 091 4 259 Uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās (2 663) (2 398) (2 635) (2 398) Hipotekārie kredīti 2 664 3 743 3 568 4 673

Citi kredīti ar kavētiem maksājumiem Kavēti vairāk kā 12 mēnešus 8 15 8 15 Kavēti no 3 līdz 12 mēnešiem 402 9 402 9 Kavēti līdz 3 mēnešiem 35 - 35 -

Citi kredīti bez kavētiem maksājumiem 3 028 2 921 2 225 3 273 Uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās (721) (540) (748) (540)

Citi aizdevumi 2 752 2 405 1 922 2 757

Aizdevumi kopā 5 416 6 148 5 490 7 430

Ar hipotēku nodrošinātie aizdevumi


Hipotekārie kredīti: 2010

LVL’000 2009

LVL’000 2010

LVL’000 2009

LVL’000 Kredīti privātpersonām 287 377 952 580

Kredīti juridiskām personām 5 040 5 764 5 251 6 491 Uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās (2 663) (2 398) (2 635) (2 398)

2 664 3 743 3 568 4 673

Citi aizdevumi


Citi aizdevumi: 2010

LVL’000 2009

LVL’000 2010

LVL’000 2009

LVL’000 Aizdevumi privātpersonām 273 256 279 266 Aizdevumi juridiskām personām 3 200 2 689 2 392 3 031 Uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās (721) (540) (749) (540)

2 752 2 405 1 922 2 757



87

Aizdevumi, kuru dzēšanas termiņš 2010. gada 31. decembrī bija ilgāks par 5 gadiem, veido 267 tūkstošus LVL (2009. gadā: 1 327 tūkstoši LVL).



88

(35) Debitori no tiešās apdrošināšanas operācijām


2010

LVL’000 2009

LVL’000 2010

LVL’000 2009

LVL’000 Apdrošinājuma ņēmēju debitoru parādi 5 816 6 851 9 432 11 419 Starpnieki 1 071 1 376 1 202 2 338 Uzkrājumi zaudējumiem no šaubīgo debitoru parādu vērtības samazināšanās (629) (949)

(988) (1 176)

6 258 7 278 9 646 12 581

Mātes sabiedrība Uzkrājums

apdrošinātajiem Uzkrājums

starpniekiem Kopā uzkrājumi

apdrošināšanas

debitoriem LVL’000 LVL’000 LVL’000 Uzkrājumi 31.12.2008 (515) (25) (540) Zaudējumi no vērtības samazināšanās (409) - (409) Uzkrājumi 31.12.2009 (924) (25) (949)

Atcelti zaudējumi no vērtības samazināšanās 295 25 320 Uzkrājumi 31.12.2010. (629) - (629)

Koncerns Uzkrājums

apdrošinātajiem Uzkrājums

starpniekiem Kopā uzkrājumi

apdrošināšanas

debitoriem LVL’000 LVL’000 LVL’000 Uzkrājumi 31.12.2008. (515) (25) (540) Zaudējumi no vērtības samazināšanās (409) - (409) (80) (147) (227) Uzkrājumi 31.12.2009. (1 004) (172) (1 176)

Zaudējumi no vērtības samazināšanās 16 172 188 Uzkrājumi 31.12.2010. (988) - (988)



89


LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 Pārējie starpnieki 1 071 1 376 1 202 2 338 Uzkrājumi šaubīgajiem pircēju un pasūtītāju parādiem - (25) - (172) Starpnieki 1 071 1 351 1 202 2 166

Debitori, kuru parāda nomaksas termiņš ir nokavēts

Kavējums pārsniedz trīs mēnešus 488 494 529 735 Kavējums nav ilgāks par trim mēnešiem 792 1 063 4 225 1 681

Debitori, kuru parāda nomaksas termiņš vēl nav iestājies 4 536 5 294 4 678 9 003 Uzkrājumi šaubīgajiem pircēju un pasūtītāju parādiem (629) (924) (988) (1 004) Apdrošinātie 5 187 5 927 8 444 10 415

Kopā debitori no tiešās

apdrošināšanas operācijām: 6 258 7 278 9 646 12 581

(36) Pārapdrošināšanas debitori


2010

LVL’000 2009

LVL’000 2010

LVL’000 2009

LVL’000 Pārapdrošinātāji 65 541 494 682 Pieņemtā pārapdrošināšana - - 10 -

65 541 504 682

(37) Pārējie debitori


2010

LVL’000 2009

LVL’000 2010

LVL’000 2009

LVL’000 Darbinieki 6 12 6 12 Avansa maksājumi 132 36 268 36 Pārējie debitoru parādi 451 416 1 129 845 Norēķini ar saistītajām pusēm 799 561 - - Uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās (21) (21) (28) (26)

1 367 1 004 1 375 867

Mātes sabiedrība Koncerns Bruto Bruto LVL’000 LVL’000 Uzkrājumi 31.12.2008. (73) (73) Uzkrājumu samazinājums (21) (21) Norakstīts 73 73 Iegāde uzņēmējdarbības apvienošanas rezultātā - (5) Uzkrājumi 31.12.2009. (21) (26)

Uzkrājumu samazinājums - (2) Norakstīts - -



90

Uzkrājumi 31.12.2010. (21) (28)

(38) Nauda un tās ekvivalenti


2010

LVL’000 2009

LVL’000 2010

LVL’000 2009

LVL’000 Naudas atlikums kasē 9 16 10 18

Norēķinu konti kredītiestādēs 1 100 531 1 920 1 394

Naudas atlikums kasē 1 109 547 1 930 1 412

Noguldījumi ar sākotnējo dzēšanas

termiņu, kas mazāks par 3 mēnešiem 3 882 4 036 3 882 5 499

Nauda un tās ekvivalenti 4 991 4 583 5 812 6 911

(39) Naudas plūsmas pārskatā uzrādītie obligātie maksājumi


2010

LVL’000 2009

LVL’000 2010

LVL’000 2009

LVL’000 Transportlīdzekļu apdrošināšanas birojam samaksātā nauda (251) (318)

(988) (318)

FKTK (Finanšu un kapitāla tirgus komisija) (196) (216) (279) (216) Apdrošināto aizsardzības fondā veiktie maksājumi (100) (155)

(100) (155)

(547) (689) (1 367) (689)

(40) Kapitāls un rezerves

Pamatkapitāls

Sabiedrības reģistrētais pamatkapitāls 2010. un 2009. gada 31. decembrī bija LVL 10 000 000 un sastāvēja no 100 000 akcijām (pilnībā apmaksātām). Vienas akcijas nominālvērtība bija LVL 100.

2010

2009

Akciju

skaits LVL’000 Akciju

skaits LVL’000 Parastās akcijas ar balsstiesībām 96 000 9 600 96 000 9 600

Priekšrocību akcijas bez balsstiesībām 4 000 400 4 000 400 100 000 10 000 100 000 10 000

Parasto akciju turētāji saņem dividendes, kuras tiek deklarētas, un atkarībā no piederošo akciju skaita viņiem ir balsstiesības Sabiedrības akcionāru pilnsapulcē. Viņiem ir vienādas tiesības uz Sabiedrības atlikušajiem aktīviem. Priekšrocību akciju turētājiem pienākas saņemt dividendes, bet nav balsstiesību. Priekšrocību akciju turētājiem ir priekšrocības attiecībā uz atlikušajiem aktīviem.

Tiesības iegādāties priekšrocību akcijas tiek piešķirtas Sabiedrības darbiniekiem un vadībai saskaņā ar akcionāru pilnsapulces lēmumu.

2010 2009

Sabiedrības akcionāri: Akciju skaits Īpatsvars Akciju

skaits Īpatsvars Transporta Informācijas Aģentūra AS 9 578 9.58% 9 578 9.58% Privātpersonas, kurām katrai pieder ne vairāk kā 30% 90 422 90.42% 90 422 90.42%

100 000 100% 100 000 100%



91

Emisijas uzcenojums par visām pārskata periodā emitētajām akcijām bija LVL 150 par akciju. 2009. gadā emitētās akcijas 4 000 tūkstošu LVL apmērā un ar tām saistītie emisijas uzcenojums 6 000 tūkstošu LVL apmērā tika apmaksāts šādi:

2010

LVL’000

2009

LVL’000 Pamatkapitāls 10 000 6 000 Akciju emisijas uzcenojums 7 219 1 219

1. janvārī 17 219 7 219

Palielināts pamatkapitāls

Iemaksa naudā - 3 613 Saistību par akcionāriem neizmaksāto dividenžu ieskaita veidā - 5 078 Iemaksa pakārtoto saistību ieskaita veidā - 1 053 Iemaksa pārējo saistību ieskaita veidā - 11

Emitētais, bet neapmaksātais kapitāls 31. decembrī - 245

31. decembrī 17 219 17 219

Tai skaitā: Pamatkapitāls 10 000 6 000 Akciju emisijas uzcenojums 7 219 1 219

Pārvērtēšanas rezerves

Pārvērtēšanas rezerve attiecas uz Koncerna darbībā izmantoto pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, atskaitot atlikto nodokli.


2010

LVL’000 2009

LVL’000 2010

LVL’000 2009

LVL’000 Zemes gabalu un ēku pārvērtēšanas rezerves 1 984 2 045 1 983 2 045 Atliktā nodokļa saistības, 15% (298) (307) (297) (307)

1 686 1 738 1 686 1 738

LVL’000 Mātes sabiedrība Koncerns LVL’000 LVL’000 2008. gada 31. decembrī 2 482 2 482 Pārvērtēšanas rezerves pieaugums (875) (875) Atliktais nodoklis no izmaiņām pārvērtēšanas rezervēs 131 131

2009. gada 31. decembrī 1 738 1 738 Pārvērtēšanas rezerves samazinājums (61) (61) Atliktais nodoklis no izmaiņām pārvērtēšanas rezervēs 9 9

2010. gada 31. decembrī 1 686 1 686

Izlīdzināšanas rezerve

Koncerns ir izveidojis izlīdzināšanas rezervi, lai izlīdzinātu retu nejaušu zaudējumu svārstību ietekmi uz kredītriska apdrošināšanas līgumiem, balstoties uz vairāku gadu pieredzi.

Rezerves kapitāls un pārējās rezerves

Saskaņā ar akcionāru lēmumiem daļa peļņas ir pārskaitīta rezerves kapitālā un citās rezervēs. Šīs rezerves ir pieejamas akcionāriem, un nav noteikti ierobežojumi saistībā ar tām.



92

Dividendes

2010. gada Sabiedrība aprēķināja un sadalīja dividendes. 2009. gada un iepriekšējo gadu peļņa 950 tūkstošu LVL apmērā tika sadalīta dividendēs.

Dividenžu sadalījums

Nesadalītā peļņa 2010. gada 1. janvārī kopā 3 223 Naudā izmaksātas dividendes (950) Nesadalītā peļņa pēc dividenžu sadales 2 273 Pārskaitīts uz citām rezervēm (2 273) Pārskata gada peļņa 3 730 Nesadalītā peļņa 2010. gada 31. decembrī 3 730

Vidējās izmaksātās dividendes par 1 akciju veido LVL 9,50.

(41) Pakārtotās saistības Koncerns

2010

LVL’000 2009

LVL’000 Pakārtotās saistības 1. janvārī 1 821 1 053

Maksājums par emitētām akcijām - (1 053) Iegāde uzņēmējdarbības apvienošanas rezultātā - 1 821 Atmaksāti pārskata gadā 1 175 -

Pakārtotās saistības 31. decembrī 646 1 821

2010. gadā pakārtotais kapitāls 1 053 tūkstošu LVL apmērā tika izmantots akciju emisijai. Pakārtotā kapitāla aizdevējiem nav iespēju pārveidot sniegtos aizdevumus par kapitālu bez akcionāru lēmuma. Pakārtoto saistību gada procentu likme ir 3,0-6,48% (2009. gadā: 3,0-6,48%). Pakārtoto saistību termiņstruktūra: 2010 2009

LVL’000 LVL’000 No 1 līdz 2 gadiem 646 51 No 2 līdz 3 gadiem - 439 No 3 līdz 4 gadiem - 1 169 No 4 līdz 5 gadiem - 162

646 1 821



93

(42) Atliktā nodokļa saistības/aktīvs

Mātes sabiedrība

2010

LVL’000 2009

LVL’000 Atliktā nodokļa saistības 1. janvārī 460 459

Izdevumi atliktajam nodoklim pārskata gadā attiecināmi uz peļņu 109 132 Atliktais nodoklis, kas atzīts pārējo visaptverošo ienākumu sastāvā (9) (131)

Atliktā nodokļa saistības 31. decembrī 560 460

Koncerna atliktā nodokļa aktīvs un saistības ietver šādus posteņus:

Mātes sabiedrība

2010

LVL’000 2009

LVL’000 Aktīvi Saistības Aktīvi Saistības

Pamatlīdzekļi - (565) - (624) Uzkrājumi 209 260 - Vērtspapīru pārvērtēšana - (204) - (96)

Neto rezultāts - (560) - (460)

Koncerns

2010

LVL’000 2009

LVL’000 Atliktā nodokļa saistības 1. janvārī 460 459

Izdevumi atliktajam nodoklim pārskata gadā attiecināmi uz peļņu (125) 132 Atliktais nodoklis, kas atzīts pārējo visaptverošo ienākumu sastāvā (9) (131)

Atliktā nodokļa saistības 31. decembrī 326 460

Koncerna atliktā nodokļa aktīvs un saistības ietver šādus posteņus:

Koncerns

2010

LVL’000 2009

LVL’000 Aktīvi Saistības Aktīvi Saistības

Pamatlīdzekļi - (575) - (624) Uzkrājumi 209 - 260 - Pagaidu atšķirību pārvērtēšanas rezerve 40 - - (96)

Neto rezultāts - 326 - (460)

Ieskaits ar atliktā nodokļa saistībām nav veikts, jo tās attiecas uz dažādām jurisdikcijām.



94

(43) Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

Mātes sabiedrība

Nodokļa veids Atlikums

31.12.2009. Aprēķināts

2010. gadā (Samaksāts)

2010. gadā Atlikums

31.12.2010. LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000

Uzņēmumu ienākuma nodoklis (341) 1 254 (1 225) (312) Uzņēmējdarbības riska nodeva - 2 (2) - Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

135 1 580 (1 563) 152

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 71 1 116 (1 094) 93 Izdevumi īpašuma nodokļa maksājumiem

- - - -

PVN 3 95 (89) 9 Lietuvas filiāles nodokļi - 15 (15) - Vācijas filiāles nodokļi - 15 (15) - Igaunijas filiāles nodokļi 33 353 (344) 42

(99) 4 430 (4 347) (16)

Nodokļu pārmaksa (341) (312)

Nodokļu parāds 242 296

Koncerns

Nodokļa veids Atlikums

31.12.2009. Aprēķināts

2010. gadā (Samaksāts)

2010. gadā Atlikums

31.12.2010. LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000

Uzņēmumu ienākuma nodoklis (365) 1 278 (1 225) (312)

Uzņēmējdarbības riska nodeva - 5 (4) 1

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 214

2 590 (2 548) 256

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 86 1 791 (1 770) 107

Izdevumi īpašuma nodokļa maksājumiem -

-

-

-

PVN 3 308 (295) 16

Lietuvas filiāles nodokļi - 15 (15) -

Vācijas filiāles nodokļi - 15 (15) -

Igaunijas filiāles nodokļi 33 353 (341) 45

(29) 6 355 (6 211) 113

Nodokļu pārmaksa (365) (312)

Nodokļu parāds 336 425



95

(44) Pārapdrošināšanas kreditoru parādi


2010

LVL’000 2009

LVL’000 2010

LVL’000 2009

LVL’000 Pārapdrošināšanas sabiedrības 882 1 069 1 149 1 517 Pārapdrošināšanas brokeri 232 787 241 823

1 114 1 856 1 390 2 340

Mātes sabiedrība Koncerns Kreditoru no pārapdrošināšanas operācijām

ģeogrāfiskais sadalījums: 2010

LVL’000 2009

LVL’000 2010

LVL’000 2009

LVL’000 ES dalībvalstis 1 113 1 764 1 181 2 246

NVS, Centrālā Āzijas valstis 1 89 209 91

ASV - 3 - 3

1 114 1 856 1 390 2 340

(45) Aizņēmumi no kredītiestādēm

Koncerns

2010

LVL’000 2009

LVL’000 Kredīti 160 77 Finanšu noma 147 194

307 271

Kredīta dzēšanas termiņš ir mazāks par vienu mēnesi un tā procentu likme ir 1,43%. Finanšu nomas termiņstruktūra: LVL

Viena gada laikā 136 No 1 līdz 2 gadiem 11

Finanšu nomas maksājumu sadalījums pa periodiem:

Minimālie

līzinga

maksājumi

Procentu

izdevumi

Minimālie

nomas

maksājumi

pašreizējā

vērtībā

Minimālie

līzinga

maksājumi

Procentu

izdevumi

Minimālie

nomas

maksājumi

pašreizējā

vērtībā

2010 2010 2010 2009 2009 2009

LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000

Termiņā, kas īsāks pa vienu gadu 139 3 136 154 6 148 No 2 līdz 5 gadiem 12 1 11 50 4 46 Ilgāk kā 5 gadi - - - - - - 151 4 147 204 10 194



96

(46) Pārējie kreditori Mātes sabiedrība Koncerns

2010

LVL’000 2009

LVL’000 2010

LVL’000 2009

LVL’000 Norēķini ar Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju 55 46 55 200

Norēķini par darba algu 166 168 212 191

Norēķini ar FKTK 95 77 95 91

Iepriekšējo gadu neizmaksātās dividendes 2 - 2 -

Pārējie kreditori 293 243 445 1 014

611 534 809 1 496

(47) Saistītās puses

Par saistītajām pusēm tiek uzskatīti Koncerna sabiedrību īpašnieki, padomes un valdes locekļi, viņu tuvi ģimenes locekļi un uzņēmumi, kuros minētajām personām ir kontrole vai būtiska ietekme.

Vairākiem valdes un padomes locekļiem vai viņu saistītajām pusēm ir ieguldījumi citās sabiedrībās, pār kurām tiem ir kontrole vai būtiska ietekme pār šo sabiedrību finanšu vai darbības politiku.

Sabiedrībai ir bijuši šādi nozīmīgi darījumi ar saistītām pusēm:

Pamatdarbības ietvaros mātes sabiedrība pieņem pārapdrošināšanā un nodod pārapdrošināšanā parakstītos riskus saistītā sabiedrībā BTA Draudimas UAB.


2010

LVL’000 2009

LVL’000 2010

LVL’000 2009

LVL’000 Saņemtās apdrošināšanas prēmijas 1 086 1 053 1 086 1 053 Samaksātās komisijas nauda - (50) - (50) Izmaksātās atlīdzību prasības (139) (31) (139) (31) Saņemtā prēmija par cedēto pārapdrošināšanu - - 139 - Apdrošināšanas prēmijas par cedēto pārapdrošināšanu - (223) (1 086) (223) Saņemtās komisijas - 85 - 85 Samaksātās komisijas - (3) - (3) Atlīdzību noregulēšanas izdevumi - - (42) - Procentu maksājumi par subordinēto aizdevumu - - (76) - Saņemtie procenti 56 49 56 49



97

Aizdevumi saistītajām pusēm:


2010

LVL’000 2009

LVL’000 2010

LVL’000 2009

LVL’000 Ar atsevišķiem padomes un valdes locekļiem saistītām sabiedrībām izsniegti hipotekārie aizdevumi 2 071 1 937 2 287 2 144 Uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās (803) (673) (803) (673) Ar atsevišķiem padomes un valdes locekļiem

saistītām sabiedrībām izsniegti hipotekārie

aizdevumi, neto 1 268 1 264 1 484 1 471 Padomes un valdes locekļiem izsniegtie citi aizdevumi 176 145 176 145 Uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās (42) (42) (42) (42) Padomes un valdes locekļiem izsniegtie citi

aizdevumi, neto 134 103 134 103 Meitas sabiedrībai izsniegtais subordinētais

aizdevums 1 189 - - - Saistītām pusēm izsniegtie citi aizdevumi 1 033 2 424 1 221 2 630 Uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās (244) (521) (244) (521) Saistītām pusēm izsniegtie citi aizdevumi, neto 789 1 903 977 2 109

Saistītām pusēm izsniegto aizdevumu

atlikumi, neto 3 380 3 270 2 595 3 683


2010

LVL’000 2009

LVL’000 2010

LVL’000 2009

LVL’000 Pārējie debitori

Pārējie debitori 35 64 35 64

Uzkrājumi bezcerīgiem debitoru parādiem - - - -

Pārējie debitori, neto 35 64 35 64

Pārējās saistības 7 28 7 28

Atsevišķi Koncerna valdes un padomes locekļi ir uzsākuši darbu iepriekšminēto sabiedrību-aizņēmēju valdēs. Koncerns cieši uzrauga izsniegto kredītu izlietojumu, lai nodrošinātu kredītriska ierobežošanu.

Valdes un padomes locekļu kontrolētajām sabiedrībām izsniegto hipotekāro aizdevumu nodrošinājumus ir novērtējis neatkarīgs vērtētājs 2009. gada laikā.

Aizdevumu procentu likme ir no 3% līdz 6%.

Informācija par citiem darījumiem ar saistītajām pusēm:

Ar saistīto pusi ir noslēgts īpašuma apsaimniekošanas līgums, un īpašums ir nodots šai saistītajai pusei. Vadības pārstāvji vai viņu saistītās puses iegādājas Koncerna apdrošināšanas produktus.



98

(48) Uzkrājumi


2010

LVL’000 2009

LVL’000 2010

LVL’000 2009

LVL’000

Uzkrājumi darbinieku bonusiem 53 53 53 53

Uzkrājumi neizmantotajiem atvaļinājumiem 419 444 640 643

Uzkrājumi tiesvedībai 39 - 39 -

Pārējie uzkrājumi 5 5 5 5

516 502 737 701

Mātes sabiedrība Koncerns LVL’000 LVL’000 Uzkrājumi 31.12.2008. 491 492

Samaksāts (491) (492) Uzkrājumu palielinājums 502 502 Iegāde uzņēmējdarbības apvienošanas rezultātā - 199 Uzkrājumi 12.31.2009. 502 701

Samaksāts (497) (701) Uzkrājumu palielinājums 511 737

Uzkrājumi 12.31.2010. 516 737

(49) Uzņēmumā nodarbināto personu skaits un ziņas par filiālēm

Apdrošināšanas aģenti ir personas, kuras veic apdrošināšanas starpniecību tikai vienas apdrošināšanas sabiedrības interesēs, bet nav Koncerna darbinieki.


Darbinieki 719 717 1 140 1 173

Aģenti 119 159 705 670

838 876 1 845 1 843



99

Darbinieku skaits gada beigās: Mātes sabiedrība Koncerns 2010 2009 2010 2009

Centrālais birojs 401 372 530 501

Filiāles Latvijā 235 275 235 275

Filiāles Lietuvā 292 327

Lietuvas filiāle 8 1 8 1

Vācijas filiāle 6 - 6 -

Igaunijas filiāle 69 69 69 69

719 717 1 140 1 173

Filiāļu un pārdošanas punktu skaits:


Ārvalstu filiāles 3 2 3 2 Ārvalstīs izvietoti klientu apkalpošanas centri

121 3

121 3

Reģionālie centri 5 6 9 10

Filiāles Latvijā 22 21 21 21

Klientu apkalpošanas centri 17 21 48 21

Apdrošināšanas polišu pārdošanas punkti

41 49

110 167

209 102 312 224


Vidējais nodarbināto darbinieku skaits 785 785 1 271 1 298

785 785 1 271 1 298

(50) Personāla izmaksas


LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 Atalgojums par darbu 5 445 5 941 7 893 5 941 Sociālās iemaksas 1 390 1 460 2 147 1 460

6 835 7 401 10 040 7 401 Mātes sabiedrība Koncerns 2010 2009 2010 2009

LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 Darbinieki (ietverts administrācijas izdevumos) 6 536 7 264 8 337 7 264 Aģenti (ietverts klientu piesaistes izdevumos) 299 137 1 703 138

6 835 7 401 10 040 7 402



100

(51) Valdes un Padomes locekļu atalgojums


LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 Padomes locekļi 55 70 55 70 Valdes locekļi 112 122 112 122 Sociālās iemaksas 40 46 40 46

207 238 207 238

Padomei un Valdei samaksātais atalgojums ietver atlīdzību par viņu tiešajiem pienākumiem, tā kā visi Padomes un Valdes locekļi ir Koncerna darbinieki.

(52) Apdrošināšanas saistību atlikušie termiņi


LVL’000 2009

LVL’000

Bruto

saistības Pārapdroši

nāšana Neto

saistības Bruto


nāšana Neto

saistības Nenopelnīto prēmiju un neparedzēto risku tehniskās rezerves 22 222 (1 282) 20 940 23 126 (1 454) 21 672 Atlikto atlīdzību prasību rezerves 25 727 (6 522) 19 205 19 916 (3 638) 16 278

Kopā 47 949 (7 804) 40 145 43 042 (5 092) 37 950 Līdz 1 gadam 38 650 (7 804) 30 846 33 860 (5 092) 28 768 1-5 gadi 9 299 - 9 299 9 182 - 9 182

Koncerns 2010

LVL’000 2009

LVL’000

Bruto


nāšana Neto

saistības Bruto


nāšana Neto

saistības Nenopelnīto prēmiju un neparedzēto risku tehniskās rezerves 32 049 (1 642) 30 407 34 159 (2 063) 32 096

Atlikto atlīdzību prasību rezerves 45 814 (10 036) 35 778 40 662 (8 615) 32 047

Kopā 77 863 (11 678) 66 185 74 821 (10 678) 64 143

Līdz 1 gadam 59 338 (11 678) 47 660 60 247 (8 534) 51 712 1-5 gadi 18 525 - 18 525 14 574 (2 144) 12 431



101

(53) Operatīvā noma

Neatceļami operatīvā līzinga maksājumi ir šādi:

Mātes sabiedrība Koncerns 31. 12.2010 31.12.2009 31.12.2010 31. 12.2009 LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 Viena gada laikā 59 144 59 144 No 1 līdz 2 gadiem 33 59 33 59 No 2 līdz 3 gadiem 4 32 4 32 No 3 līdz 4 gadiem - 4 - 4

Kopā 96 239 96 239

(54) Ārpusbilances posteņi un iespējamās saistības

Vispārējās prasības

Parastās uzņēmējdarbības ietvaros Koncerns saņem prasības no apdrošinājuma ņēmējiem. Šādas prasības vadība ir pārskatījusi un uzskata, ka nav paredzami būtiski zaudējumi, kuriem nebūtu izveidotas attiecīgas rezerves.

Tiesvedība

2010. gada 31. decembrī pret Koncernu nebija iesniegtas nekādas citas prasības tiesā kā norādīts 48. piezīmē.

Ar kredītiem saistītās saistības

2010. gada 31. decembrī Koncernam nebija ārpusbilances saistības, kas saistītas ar kredītiem.

Kapitāla saistības

2010. gada 31. decembrī Koncernam nebija kapitāla saistību.

(55) Notikumi pēc pārskata gada beigu datuma

BTA meitas sabiedrība UAB BTA Draudimas tika reorganizēta un kopš 2011. gada 1. janvāra ir BTA filiāle.

2011. gada janvārī BTA pabeidza reorganizācijas procesu un tika reģistrēta Eiropas Komercreģistrā ar nosaukumu SE BTA.



102



103

bta aas - balcia insurance se...emot v ērā gaid āmo solvency ii normat īvu ieviešanu 2013.gad...

Documents