biedrošanās brīvība un koplīgumu process pasaulē
DESCRIPTION
Biedrošanās brīvība un koplīgumu process pasaulē Education International (EI) vecākais pētniecības koordinators Guntars CatlaksTRANSCRIPT
Izglītības arodbiedrībasKrīze un iespējas
Guntars CatlaksEducation InternationalLIZDA konference 2014
Biedrošanās brīvība un koplīgumu process pasaulē
Saturs
• EI pētījumi 2013• Starptautiskie standarti• Pētījumu ģeogrāfija• Tendences• Attiecību modeļi• Stratēģiju rekomendācijas
EI pētījumi 2013IZGLĪTĪBAS ARODBIEDRĪBU UN VALDĪBU ATTIECĪBAS
BIEDROŠANĀS BRĪVĪBA UN KOPLĪGUMU PROCESS PĒC KRĪZES
Biedrošanās brīvība un koplīgumu process: standarti (1)
• Skolotāju statuss – nodarbinātības nosacījumi nevar tikt noteikti vienpusēji, tiem jabūt pieņemtiem divpusējās sarunās ar arodbiedrības līdzdalību (ILO konvencijas 151 un 154)
• Tiesības uz pašorganizāciju – strādājošiem jābūt tiesībām dibināt organizācijas bez atļaujas no valsts puses (ILO konvencija 87)
Biedrošanās brīvība un koplīgumu process: standarti (2)
• Tiesības uz koplīguma procesu – darbinieku pārstāvjiem jābūt tiesībām kolektīvi de facto vienoties ar darba devēju par nodarbinātības nosacījumiem (ILO konvencija 98)
• Tiesības uz streiku – skolotāji neietilpst būtisko pakalpojumu kategorijā, kur streiks rada draudus dzīvībai un drošībai (ILO ekspertu komiteja 2012)
Biedrošanās brīvība un koplīgumu process: standarti (3)
• Pilsoniskās un politiskās tiesības – biedrošanās un koplīguma tiesības nevar pastāvēt bez vārda brīvības un likuma varas (ILO Deklarācijas)
• Izņēmuma ekonomiskie apstākļi – valdībām nav pieļaujams vienpusēji modifēt vai atcelt iepriekš pieņemtus koplīgumus. Ja ir vienošanās tad tikai uz ierobežotu laiku un kompensācijas garantijām. (ILO ekspertu komiteja 2000)
Valstu piemēri 2008 - 2013DenmarkGermanyGreeceHungaryPolandSpainSwedenUnited Kingdom
AustraliaFijiJapan
GhanaSenegalUgandaSwaziland
BrazilCanadaColombiaUSA
Tendences (1)
Finansiālā krīzeStimuli – privātajam sektoram (nodokļu
atlaides, darba vietas un infrastruktūra)Taupības pasākumi – sabiedriskajā sektorā
(algu iesaldēšana un samazinājums, programmu un skolu slēgšana)
Tendences (2)
Skolotāju statussNav būtisku legālu pārmaiņu. Ierēdņi (Vācija,
Spānija, Grieķija) vai sabiedriskā sektora darbinieki.
Pieaug termiņkontraktu īpatsvars (Senegāla).Palielinās privatizācija – kā likums izmanto
termiņkontraktus. (Ungārija, Polija)
Tendences (3)Biedrošanās brīvība Civilo un politisko tiesību ierobežošana automātiski
ierobežo arodbiedrības (Fidži, Kolumbija, Svazilenda) Sociālā dialoga ierobežojumi savukārt ietekmē civilās
un politiskās brīvības (Spānija un Grieķija) Arodbiedrību proliferācija (Gana, Senegāla,
Svazilenda) Jaunatnes apātija (Zviedrija, Ungārija, Polija)
Koplīgumu process
• Vairumā valstu skolotāju darba nosacījumi (alga un darba laiks) tiek noteikti likumdošanas procesā ar vai bez konsultācijām ar arodbiedrībām – ILO konvenciju jēga netiek ievērota.
• Valstīs kur pastāv koplīguma process, vairāk-līmeņu/pušu vienošanās process kļūst sarežģītāks.
16/01/2014 12
Par ko notiek sarunas? • Procentuāla darba algas
palielināšana• Darba laiks• Kontaktstundu skaits• Klašu lielums• Sociālā aizsardzība (pensijas
iemaksu apjoms)• Papildus brīvais laiks un
atvaļinājumi (iesk.mācību)
• Vienlīdzīga atalgojuma par vienlīdzīgu darbu nosacījumi
• Diskriminācijas un uzmākšanās darbā novēršana
• Ģimenes un darba savienošana
• Priekšrocības mazaizsargātām grupām
Quo Vadis?
REGRESS• Koplīgumu vienpusēja
atcelšana• Vienpusēja algu iesaldēšana• Streiku aizliegums• Likumi, kas aizliedz
koplīgumus sabiedriskajā sektorā
ASV, Austrālija, Kanāda, Spānija, Grieķija
PROGRESS• Ceļā uz nacionālu
koplīgumu izglītībā Ungārija• ILO konvencijas 151
ratifikācija Brazīlija• Likumu pieņemšana, kas
nosaka nacionālo sarunu ietvaru Uganda
• Atļauta koplīgumu slēgšana Kolumbija
Modelis (1)
Strukturētas sadarbības attiecības ar valdību«Zviedrijas modelis» (NOR, FIN, BE, IRL)• Dalīta atbildība par lēmumu pieņemšanu• Likumdošana tiek saskaņota trīspusējā sarunu procesā • Stipra un iesakņota kompromisu kultūra• Līdzdalības valdības komitejās un darba grupās• Cieši personiski kontakti starp valdību un arodbiedrību
sekretariātiem
Modelis (2)
No konflikta uz sadarbību un atkal konfliktu(Anglijas modelis) - cikliskums• Valdība uzspiež reformas izglītībā, kurām skolotāji
pretojas• Konflikta atrisinājums noved pie «sociālās
partnerības» un vienošanās par koplīgumu• Valdības maiņa noved pie jaunas konfrontācijas• Politikā nav konsensa par izglītības prioritātēm
Modelis (3)
Izglītības sistēmas uzbūves deleģēšana(Dienvidāfrikas modelis) arī Uganda• Arodbiedrības ir nozīmīgs valdības partneris
infrastruktūras izveidē un darbībā• Atbildības uzņemšanās par skolotāju
kvalifikāciju un disciplīnu un profesionālo tālākizglītību
Modelis (4)
Reformu iniciatīvas pārņemšana(Alberta, Kanāda) arī Austrālija• Arodbiedrība uzsāk diskusiju par izglītības
sistēmas uzlabošanu• Izstrādā alternatīvu stratēģiju un politiku• Veic massīvu sabiedrības izglītošanas kampaņu• Piespiež valdību iesaistīties partnerattiecībās
Stratēģiju rekomendācijas (1)1. Balstīt prasības pēc biedrošanās brīvības un
koplīguma procesa cilvēktiesību ietvarā2. Saistīt koplīgumu ar izglītības kvalitāti3. Mobilizēt sabiedrību ar regulāriem
pētījumiem par izglītību4. Veidot alianses ar sabiedrības pārstāvjiem un
izglītības kopienu5. Uzturēt ciešas attiecības ar valsts pārstāvjiem
Stratēģiju rekomendācijas (2)
6. Regulāri informēt biedrus par negociāciju procesu un rezultātiem7. Censties paplašināt sarunu jautājumu loku8. Veidot izglītības programmas biedriem9. Veikt kampaņas mēdijos plašākai sabiedrībai10. Izmantot starptautiskus sakarus atbalstam un informācijas apmaiņai
Paldies!
Guntars CatlaksVecākais pētniecības koordinators
Education Internationalwww.ei-ie.org
[email protected]+32 2 224 0651