atskaite par latvijas republikas · 2018-07-23 · mobilās aplikācijas ieviešanu uzņēmumu...
TRANSCRIPT
LATVIJAS REPUBLIKA
ZEMKOPĪBAS MINISTRIJA
ATSKAITE
PAR LATVIJAS REPUBLIKAS
DAUDZGADU KONTROLES PLĀNA
PĀRTIKAS APRITES, VETERINĀRAJĀ UN
AUGU VESELĪBAS VALSTS UZRAUDZĪBĀ
(2017.-2019.)
IZPILDI 2017.GADĀ
RĪGA, 2018
APSTIPRINU
__________________________
PVD ģenerāldirektors M.Balodis
2018.gada ..................................
APSTIPRINU
__________________________
VAAD direktore K.Lifānova
2018.gada ...................................
2
Atskaites par Latvijas Republikas Daudzgadu kontroles plāna pārtikas aprites,
veterinārajā un augu veselības valsts uzraudzībā (2017.-2019.) izpildi 2017.gadā (turpmāk –
Atskaite) sagatavošanas pamats ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 29.aprīļa
Regulas (EK) 882/2004 44. Pants un Eiropas Komisijas 2008. gada 24. jūlija Lēmums
2008/654 par ikgadējo atskaitīšanos par vienotā integrētā daudzgadu kontroles plāna izpildi.
Atskaite atspoguļo Pārtikas un veterinārā dienesta, Valsts augu aizsardzības dienesta un
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” Latvijas
Republikas Daudzgadu kontroles plāna pārtikas aprites, veterinārajā un augu veselības valsts
uzraudzībā (2017. - 2019.) izpildi 2017.gadā.
SAGATAVOTĀJI:
Māris Balodis, Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors
Kristīne Lifānova, Valsts augu aizsardzības dienesta direktore
Aivars Bērziņš, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta (BIOR)
direktors
Gunta Neretniece, Latvijas nacionālais kontaktpunkts par Latvijas Republikas Daudzgadu
kontroles plānu pārtikas aprites, veterinārajā un augu veselības valsts uzraudzībā, PVD Ārējo
attiecību un starptautisko projektu daļas vadītāja
Kristīne Lamberga, PVD Veterinārās uzraudzības departamenta direktors
Iveta Šice-Trēde, PVD Robežkontroles departamenta direktore
Arnis Šņepsts, PVD Resursu vadības departamenta direktors
Ernests Zavadskis, PVD Pārtikas uzraudzības departamenta direktors
Viktors Kozlovskis, PVD Iekšējās kontroles daļas vecākais eksperts
Ilze Meistere, PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja
Artis Melderis, PVD Informācijas analīzes un ātrās reaģēšanas daļas vadītājs
Ērika Pauliņa, PVD Starptautiskās tirdzniecības daļas vadītāja
3
SATURS
IEVADS .................................................................................................................................................. 7
1. PĀRTIKAS UN VETERINĀRĀ DIENESTA STATUSS UN STRUKTŪRA ............................. 8
1.1. PĀRTIKAS UN VETERINĀRĀ DIENESTA JURIDISKAIS STATUSS ................................ 8
1.2. PVD STRUKTŪRA .................................................................................................................... 8
2. PVD DARBĪBAS VIRZIENS “PĀRTIKAS UN VETERINĀRĀ DIENESTA
PĀRVALDĪBA” .................................................................................................................................... 9
2.1. FINANŠU RESURSI .................................................................................................................. 9
2.2. PERSONĀLA RESURSI UN APMĀCĪBU SISTĒMA ........................................................... 12
2.2.1.Personāla resursi ................................................................................................................................ 12
2.2.2.Personāla mācību nodrošinājums ...................................................................................................... 13
2.3. MATERIĀLIE RESURSI ......................................................................................................... 15
2.4. PVD PAMATA UN ATBALSTA PROCESU KVALITĀTES VADĪBAS SISTĒMA ........... 18
2.4.1. Izvirzītie uzdevumi un izpilde kvalitātes vadības jomā .................................................................... 18
2.5. REVĪZIJAS KĀRTĪBA............................................................................................................. 23
2.5.1 Izvirzītie uzdevumi un izpilde iekšējā audita jomā ........................................................................... 23
2.6. IEKŠĒJĀS KONTROLES SISTĒMA ...................................................................................... 27
2.6.1. Personu darbības atbilstības pārbaudes ............................................................................................ 27
2.6.2. Pretkorupcijas novēršanas pasākumi ................................................................................................ 28
2.6.3. Mācības ............................................................................................................................................ 28
2.6.4. Pārskata periodā apkopotie rezultāti un prioritātes 2018.gadā ......................................................... 28
2.7. ĀRĒJO ATTIECĪBU, EIROPAS SAVIENĪBAS LIETU UN STARPTAUTISKO
PROJEKTU VADĪBA ..................................................................................................................... 30
2.7.1. ES inspektoru un citu valstu inspektoru vizītes ................................................................................ 30
2.7.2. Stratēģisko dokumentu izstrāde un ES lietu koordinācija ................................................................ 30
2.7.3. Starptautisko projektu un apmācību ieviešana................................................................................. 30
2.8. SABIEDRISKO ATTIECĪBU VADĪBA .................................................................................. 31
2.8.1. Komunikācija ar sabiedrību ............................................................................................................. 31
2.8.2. Komunikācijas kanāli ....................................................................................................................... 31
2.9. DARBĪBAS VIRZIENA “PĀRTIKAS UN VETERINĀRĀ DIENESTA PĀRVALDĪBA”
REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJI 2017. ................................................................................................ 34
3. PVD DARBĪBAS VIRZIENS “PĀRTIKAS APRITES VALSTS UZRAUDZĪBA” ................. 37
3.1. PĀRTIKAS APRITES VALSTS UZRAUDZĪBAS RAKSTUROJUMS UN REZULTĀTI ... 37
3.2. PĀRTIKAS APRITES UZŅĒMUMU PĀRBAUDES ............................................................. 39
3.3. BIOLOĢISKĀS LAUKSAIMNIECĪBAS UZRAUDZĪBA UN KONTROLE ........................ 40
3.4. NACIONĀLĀS KVALITĀTES SHĒMU (NPKS), AIZSARGĀTAS ĢEOGRĀFISKĀS
IZCELSMES NORĀŽU UN GARANTĒTU TRADICIONĀLO ĪPATNĪBU SHĒMU
UZRAUDZĪBA ................................................................................................................................ 48
3.5. PĀRTIKAS UZŅĒMUMOS KONSTATĒTĀS NEATBILSTĪBAS ....................................... 49
3.5.1. Pārbaudīto pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu atbilstība higiēnas prasībām .................................. 52
4
3.6. LABORATORISKĀ KONTROLE PĀRTIKAS APRITES VALSTS UZRAUDZĪBĀ .......... 53
3.7. UZŅĒMUMU REĢISTRĀCIJA UN ATZĪŠANA ................................................................... 58
3.8. SPECIFISKO PĀRTIKAS PRODUKTU NOVĒRTĒŠANA UN REĢISTRĀCIJA ............... 60
3.8.1. Uztura bagātinātāji ........................................................................................................................... 60
3.8.2. Diētiskā pārtika ................................................................................................................................. 62
3.8.3. Dabīgie minerālūdeņi ....................................................................................................................... 63
3.8.4. Jaunā pārtika ..................................................................................................................................... 64
3.8.5. Pārtikas produktu kvalitātes shēmas ................................................................................................. 64
4. PVD DARBĪBAS VIRZIENS “VETERINĀRĀ VALSTS UZRAUDZĪBA” .............. 66
4.1. VALSTS VETERINĀRĀS UZRAUDZĪBAS OBJEKTI ......................................................... 66
4.2. LAUKSAIMNIECĪBAS DZĪVNIEKU NOVIETŅU UZRAUDZĪBA .................................... 66
4.2.1. Lauksaimniecīobas dzīvnieku un novietņu skaita dinamika ............................................................. 66
4.2.2. Valsts veterinārā uzraudzība dzīvnieku novietnēs ............................................................................ 67
4.2.3. Lauksaimniecības dzīvnieku novietnēs konstatētās neatbilstības ..................................................... 69
4.3. DZĪVNIEKU INFEKCIJAS SLIMĪBU VALSTS UZRAUDZĪBA ......................................... 74
4.4. DZĪVNIEKU BARĪBAS APRITĒ IESAISTĪTO UZŅĒMUMU VALSTS UZRAUDZĪBA
UN KONTROLE .............................................................................................................................. 79
4.5. DZĪVNIEKU IZCELSMES BLAKUSPRODUKTU UN ATVASINĀTO PRODUKTU, KAS
NAV PAREDZĒTI CILVĒKU PATĒRIŅAM UZRAUDZĪBA ..................................................... 87
4.6. MĀJAS (ISTABAS) DZĪVNIEKU LABTURĪBAS UZRAUDZĪBA ...................................... 90
4.7. VETERINĀRO ZĀĻUIZPLATĪŠANAS UN VETERINĀRMEDICĪNISKĀS PRAKSES
IESTĀŽU VALSTS VETERINĀRĀ UZRAUDZĪBA .................................................................... 97
4.8. VETERINĀRO ZĀĻU NOVĒRTĒŠANA UN REĢISTRĀCIJA .......................................... 100
4.9. VETERINĀRĀS VALSTS UZRAUDZĪBAS REZULTĀTI 2017. GADĀ ........................... 104
5. PVD DARBĪBAS VIRZIENS “VETERINĀRĀ, FITOSANITĀRĀ, PĀRTIKAS
NEKAITĪGUMAUN NEPĀRTIKAS PREČU DROŠUMA ROBEŽKONTROLE” .... 105
5.1. PREČU UN KRAVU KONTROLE 2013. – 2017.GADĀ ..................................................... 105
5.2. PASĀKUMI ROBEŽKONTROLES PILNVEIDOŠANĀ UN EFEKTIVITĀTES
PAAUGSTINĀŠANĀ .................................................................................................................... 110
5.3. NO TREŠAJĀM VALSTĪM IZVEDAMO KRAVU LABORATRISKĀ KONTROLE ....... 113
5.4. GALVENIE REZULTĀTI VADĪBAS UN DARBĪBAS PILNVEIDOŠANĀ ...................... 116
5.4.1. Darbības efektivitātes rādītāju (indikatoru) izpildes rezultāti ........................................................ 117
6. PVD DARBĪBAS VIRZIENS “PĀRTIKAS KRĀPŠANAS UN ĒNU
EKONOMIKAS ATKLĀŠANA” ............................................................................................... 124
6.1. UZRAUDZĪBAS GALVENĀS DARBĪBAS UN PASĀKUMU PLĀNS 2017. -2019.GADĀ124
6.2. PAVEIKTAIS 2017.GADĀ .................................................................................................... 124
7. PVD DARBĪBAS VIRZIENS “DZĪVNIEKU UN DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTU
EKSPORTA UZRAUDZĪBA” ......................................................................................................... 127
7.1. STARPTAUTISKĀ TIRDZNIECĪBA UN SADARBĪBA ..................................................... 127
7.2. EKSPORTA ATBALSTS ....................................................................................................... 128
8. VALSTS LABORATORISKĀS KONTROLES SISTĒMA ...................................................... 134
5
8.1. PĀRTIKAS DROŠĪBAS, DZĪVNIEKU VESELĪBAS UN VIDES ZINĀTNISKĀ
INSTITŪTA „BIOR” PILNVAROJUMS UN KOMPETENCE ................................................... 134
8.2. VALSTS PASŪTĪJUMA IZPILDE ........................................................................................ 135
8.3. LABORATORISKĀS KONTROLES SISTĒMA .................................................................. 136
8.4. PERSONĀLA RESURSI, KVALIFIKĀCIJA, APMĀCĪBAS ............................................... 137
8.5. DARBĪBU UN PRIORITĀRO PASĀKUMU PLĀNS 2017.-2019.GADAM ....................... 144
9. VALSTS AUGU VESELĪBAS UZRAUDZĪBA ......................................................................... 146
9.1. VISPĀRĪGĀ INFORMĀCIJA ................................................................................................ 146
9.1.1. Izmaiņas valsts augu aizsardzības dienesta darbībā 2017.gadā ...................................................... 146
9.1.2. Personāls ......................................................................................................................................... 147
9.2. DARBĪBAS REZULTĀTI ...................................................................................................... 150
9.2.1. Politikas rezultatīvo rādītāju izpildes analīze ................................................................................. 150
9.2.2. Valsts uzraudzības rezultatīvo rādītāju izpildes analīze ................................................................. 151
9.3. SABIEDRĪBAS INFORMĒŠANA UN SADARBĪBA .......................................................... 163
9. PIELIKUMS .................................................................................................................................. 164
6
Tekstā lietotie saīsinājumi:
ADzB – Augu izcelsmes produktu un dzērienu ražošanas uzņēmumi
Amb – ambulance
BIOR – Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts
BLU – bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumi
CP – Centrālā pārvalde
DZIN – Pārtikā neizmantojamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu uzņēmumi
DzIU – Dzīvnieku izcelsmes pārtikas ražošanas uzņēmumi
EFSA – Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde
EK – Eiropas Komisija
ES – Eiropas Savienība
ES-RL - Eiropas Savienības References laboratorija
HACCP – Riska analīze un kritiskie kontroles punkti (Hazard Analysis & Critical Control
Points)
IT – Informācijas tehnoloģijas
KP – kontrolpunkti
LATAK – Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs
LDC – Lauksaimniecības datu centrs
MSP – materiāli (un izstrādājumi), kas paredzēti saskarei ar pārtiku
NPKS - Nacionālās kvalitātes shēmas
OIE – Pasaules dzīvnieku veselības organizācija (The World Organisation for Animal Health)
PTU – Pārtikas tirdzniecības uzņēmumi;
PUD – Pārtikas uzraudzības departaments
PVD – Pārtikas un veterinārais dienests
RD – Robežkontroles departaments
SĒU – sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi
SST - starplaboratoriju salīdzinošās testēšanās
TRACES – tirdzniecības kontroles un ekspertu sistēma
TSV – Teritoriālās struktūrvienības
VA – veterinārā aptieka
VAAD – Valsts augu aizsardzības dienests
VZL – veterināro zāļu lieltirgotavas
VUD – Veterinārās uzraudzības departaments
ZM – Zemkopības ministrija
7
IEVADS
Apstiprinot šo pārskatu, vēlos uzsvērt 2017.gada nozīmīgākos Pārtikas un veterinārā
dienesta darbus.
Veterinārās uzraudzības jomā savu aktualitāti saglabā Āfrikas cūku mēra uzraudzības
pasākumi. Tā kā slimība turpina izplatīties meža cūku populācijā, arī arvien lielāks skaits
mājas cūku saimniecību tiek pakļautas inficēšanās riskam. Tāpēc galvenā prioritāte
veterinārās uzraudzības jomā bija biodrošības prasību ievērošanas kontrole gan lielās cūku
novietnēs, gan piemājas saimniecībās. Jāatzīmē, ka ar katru gadu cūku turētāju izpratne par
biodrošības prasībām un to ievērošana uzlabojas, tomēr 2017.gadā lielu izaicinājumu
sagādāja ĀCM uzliesmojumi 3 lielās cūku saimniecībās, liekot likvidēt gandrīz 20 000 cūku.
Tāpēc papildus rutīnas biodrošības pārbaudēm tika īstenoti arī biodrošības auditi visās cūku
novietnēs, kurās tur vairāk par 1000 cūkām, tādējādi veicinot lielāku izpratni par
potenciālajiem trūkumiem un veicamajiem uzlabojumiem biodrošībā konkrētā saimniecībā.
Otra nozīmīga uzraudzības aktualitāte veterinārajā jomā ir gan mīļdzīvnieku, gan
lauksaimniecības dzīvnieku labturība. Novērojam, ka pieaug sabiedrības izpratne un
neiecietība redzot dzīvnieku ciešanas, par kurām iedzīvotāji steidz ziņot PVD. Vairākkārt no
bezatbildīgu saimnieku rokām ir izglābti gan suņi un kaķi, gan liellopi. Tāpat turpinām
pastāvīgi kontrolēt lai Eiropas Savienības salīdzinoši augstie labturības standarti tiktu
respektēti visās lauksaimniecības dzīvnieku novietnēs – kažokzvēru fermās, dējējvistu un
broileru, kā arī cūku novietnēs.
Pārtikas aprites uzraudzības jomā pagājušajā gadā vērojams pārbaužu skaita
pieaugums. Tas lielā mērā saistāms ar dienesta informācijas tehnoloģiju ekspertu radītās
mobilās aplikācijas ieviešanu uzņēmumu pārbaudēs. Drukāto protokolu aizstāšana ar
mūsdienīgiem informācijas tehnoloģiju risinājumiem, dienesta darbu padara kvalitatīvāku un
ātrāku. Arī dienesta klienti novērtē iespēju ar pārbaudē konstatēto iepazīties elektroniskā
veidā.
Sadarbībā ar tiesībsargājošajām iestādēm, dienests ir turpinājis darboties ēnu
ekonomikas un krāpniecības apkarošanas jomā, veicot dažādas tematiskās pārbaudes.
Nākamā gada izaicinājums būs uzsākt “Konsultē vispirms” principu ieviešanu dienesta
darbībā tajās jomās, kur tas nestrādā pietiekami efektīvi. Dienests vienmēr lielu uzmanību ir
pievērsis komunikācijai ar klientiem - mums ir svarīgi, lai uzņēmējiem būtu skaidras
normatīvajos aktos noteiktās prasības, pārkāpumu gadījumā, saprotams, kādas normas
pārkāptas un kā pārkāpumus novērst.
Māris Balodis,
PVD ģenerāldirektors
8
1. PĀRTIKAS UN VETERINĀRĀ DIENESTA STATUSS UN
STRUKTŪRA
1.1. PĀRTIKAS UN VETERINĀRĀ DIENESTA JURIDISKAIS
STATUSS
Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk tekstā – PVD) ir Zemkopības
ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas organizē un veic pārtikas
aprites un veterinārās valsts uzraudzības un kontroles funkcijas atbilstoši šo nozaru valsts
politikai, ko izstrādā un nosaka Saeima, valdība (Ministru Kabinets) un Zemkopības
ministrija. PVD juridisko statusu nosaka 22.02.2005. Ministru kabineta noteikumi Nr. 142
„Pārtikas un veterinārā dienesta nolikums”.
PVD vada ģenerāldirektors, kurš vienlaicīgi ir arī Valsts galvenais pārtikas un
veterinārais inspektors (CVO – Chief Veterinary Officer).
1.2. PVD STRUKTŪRA
PVD struktūra ir dienesta pamatfunkciju un darbības mērķu nodrošināšanas
mehānisms (skat. attēlu Nr.1)
Attēls Nr.1.
9
2. PVD DARBĪBAS VIRZIENS “PĀRTIKAS UN VETERINĀRĀ
DIENESTA PĀRVALDĪBA”
2.1. FINANŠU RESURSI
PVD finanšu resursus nosaka valsts budžets, savukārt budžetu valsts deleģēto funkciju
izpildei veido divi ieņēmumu avoti:
Valsts budžeta dotācija;
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un maksa par uzraudzības un kontroles
pasākumiem.
Budžeta apakšprogrammas 20.01.00 „Pārtikas drošības un veterinārmedicīnas valsts
uzraudzība un kontrole” izpildei 2017.gadā piešķirtie līdzekļi un to racionāla, taupīga
izmantošana bija viens no svarīgākajiem PVD uzdevumiem, ko dienests sekmīgi izpildījis.
Budžeta apakšprogrammas 21.01.00 „Valsts atbalsts lauksaimniecības un lauku
attīstībai (subsīdijas)” līdzekļi izlietoti veterinārās ekspertīzes izmaksu daļējai segšanai.
Budžeta apakšprogrammas 70.06.00 „Izdevumi citu Eiropas Savienības politiku
instrumentu projektu un pasākumu īstenošanai” ietvaros līdzekļi izlietoti dzīvnieku infekcijas
slimību uzraudzības pasākumu nodrošināšanai, par ko Eiropas Komisija valsts budžetā
atmaksā līdz 75% no izlietotā finansējuma.
PVD budžets laika periodam no 2013.gada līdz 2018.gadam ir atspoguļots tabulā Nr.1,
bet attēls Nr.2 atspoguļo 2017.gada maksas pakalpojumu struktūru un apjoma izmaiņas,
salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem.
Tabula Nr.1
Pārtikas un veterinārā dienesta budžets 2013. -2018. gadam
*Dati uz 01.01.2018 **-Par valsts budžeta bāzes izdevumiem 2017.-2019.gadam, saskaņā ar likumu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019.gadam"
11
Attēls Nr.2
Tabula Nr.2
Maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu faktiskā izpilde (eiro)
Nr.
p.k.
Maksas pakalpojuma un citu pašu
ieņēmumu nosaukums 2015.gads 2016.gads 2017.gads
1.
Samaksa par normatīvajos aktos
noteiktajām PVD valsts uzraudzības un
kontroles darbībām (bez robežkontroles)*
1 286 467 1 399 637 1 375 390
2. Pārējie PVD sniegtie maksas
pakalpojumi** 86 030 95 355 109 156
3.
Samaksa par valsts uzraudzības un
kontroles darbībām preču un produktu
robežkontrolē
1 619 537 1 800 426 1 885 198
KOPĀ 2 992 034 3 295 418 3 369 744
*- 2017.gadā samazinājušies kopējie ieņēmumi no veterinārās ekspertīzes un pastāvīgās
veterinārās uzraudzības kautuvēs, gaļas sadales un medījumu apstrādes uzņēmumos, atzīšanas
un kontroles institūcijas apstiprināšanas darbībām un no darbībām veterināro zāļu apritē.
**- 2017.gadā palielinājušies ieņēmumi no veidlapu pārdošanas, kas saistīts ar lolojumdzīvnieku
pases izgatavošanas izmaksu pieaugumu.
0
2 000 000
4 000 000
6 000 000
8 000 000
10 000 000
12 000 000
2013.gads 2014.gads 2015.gads 2016.gads 2017.gads
Izdevumu dinamika 2013.-2017.gadā, euro
Pamatbudžets Ilgtermiņa saistības
Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem Valsts atbalsts lauksaim-niecības un lauku attīstībai
Latvijas prezidentūras ES Padomē nodrošināšanai 2015.gadā
12
2.2. PERSONĀLA RESURSI UN APMĀCĪBU SISTĒMA
2.2.1.Personāla resursi
PVD uzticēto funkciju veikšanā viens no svarīgākajiem nosacījumiem ir profesionāls
un kompetents personāls, kas nodrošina patērētājiem nekaitīgas pārtikas, dzīvnieku barības,
dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un veterināro zāļu kvalificētu un efektīvu valsts
uzraudzību un kontroli, kā arī dzīvnieku veselības un labturības, ciltsdarba, nepārtikas preču
drošuma un fitosanitāro robežkontroles prasību ievērošanu, aktīvi piedalās eksporta
veicināšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu īstenošanā.
Personāla apjoms profesionālās uzraudzības jomās ir pietiekams, lai izpildītu PVD
noteiktos galvenos un svarīgākos uzdevumus. Arvien ir aktuāls jautājums par specifisko
profesionālo jomu speciālistu esamību valstī, to darba tirgus tendencēm starp privāto un
valsts sektoru. PVD ir ļoti labs un stabils darba devējs valsts pārvaldes un lielo iestāžu
kopainā, ko pierāda neliels personāla rotācijas koeficients 2017.gadā (0.16), salīdzinot ar
2016.gadu (0.20). Taču Personāla vadības daļai un PVD atbildīgājām amatpersonām kopā
2017.gadā un turpmākiem gadiem ir uzdevums rast risinājumus esošo darbinieku
motivēšanai, atbalstam un jaunu darbinieku piesaistei, īpaši Teritoriālajās struktūrvienībās un
robežkontroles punktos.
Rezultāts:
2017.gadā ir veiktas izmaiņas gan inspektorāta, gan kautuvju veterinārārstu
amatos, lai vecinātu darba spēka nodrošinājumu atbilstoši aktuālai
nepieciešamībai un situācijai. Īpaši varētu izcelt Jaunāko ekspertu amatu izveidi,
lai piesaistītu vidējās profesionālās izglītības speciālistus veterinārajā jomā, tādā
veidā veicinot atbalstu inspektoriem.
Notika veiksmīga “Jauno darbinieku diena”, ar mērķi aktīvāk integrēt kādu laiku
jau strādājošos jaunos kolēģus PVD kolektīvā, atgādināt un atjaunot informāciju
par dienestu, noskaidrot viņu apmierinātību ar darbu PVD.
Tika uzlaboti atlases konkursa procesi, padziļinātāk meklēti inovatīvi risinājumi
atlases komunikācijai, kā rezultātā atlases process kļuva saprotamāks,
interesantāks un uz pretendenta kvalitātēm vērsts. Atlases augļus varēsim vērtēt
ilgākā laika periodā.
13
3.tabulā attēloti svarīgākie PVD personāla rādītāji:
Tabula Nr.3
PVD darbības jomas
2015 2016 2017
Am
ata
vie
tu s
ka
its
da
rbin
iek
i/in
spek
tori
Am
ata
vie
tu s
ka
its
da
rbin
iek
i/in
spek
tori
Cen
trā
lajā
pā
rva
ldē
Am
ata
vie
tu s
ka
its
da
rbin
iek
i/in
spek
tori
Am
ata
vie
tu s
ka
its
da
rbin
iek
i/in
spek
tori
Cen
trā
lajā
pā
rva
ldē
Am
ata
vie
tu s
ka
its
da
rbin
iek
i/in
spek
tori
Am
ata
vie
tu s
ka
its
da
rbin
iek
i/in
spek
tori
Cen
trā
lajā
pā
rva
ldē
Pārtikas uzraudzība 260 32 262 33 263 31
Veterinārā uzraudzība 128 23 127 23 124 22
Veterināra, fitosanitārā, pārtikas un nepārtikas
uzraudzība uz robežas
98 9 98 9 98 9
Veterināro zāļu un specifisko pārtikas
produktu reģistrācija
18 18 18 18 18 18
PVD atbalsta funkcijas 136 67 135 66 135 66
PVD darbinieku amatu skaits - kopā 640 149 640 149 638 146
2.2.2.Personāla mācību nodrošinājums
Izvirzītie mērķi un izpilde personāla apmācību jomā
Mērķis: ikgadējā mācību plāna izstrāde un realizēšana, kā arī mācību programmas (mācību
plāna izpildes) sastādīšana; BTSF organizēto mācību apmeklēšana.
Izpilde:
2017.gadā mācību plāna realizācija notika saskaņā ar izstrādāto mācību plānu un
ņemot vērā aktualitātes un radušos nepieciešamību PVD strādājošajiem un valsts
pilnvarotajiem praktizējošajiem veterinārārstiem. PVD strādājošo kursu apmeklējuma
samazinājums vispārizglītojošos jautājumos saistīts ar to, ka iepriekš te tika uzskaitītas arī
ikgadējās instrukcijas darba aizsardzībā un to dalībnieki. 2017.gadā ikgadējās instrukcijas
darba aizsardzībā tika veiktas, bet par tām netika doti atsevišķi dalībnieki saraksti un netika
uzskaitīts, jo dalībnieki jau parakstās par to instruktāžu žurnālos.
14
930
457
583
191
257
799
32
306
814
522
377
275
200
683
41
313
412 402
530
159 195
561
35
247
0
100
200
300
400
500
600
700
800
900
1000
PVD strādājošie
(kursi
vispārizglītojošos
jautājumos)
Valsts veterinārie
inspektori
Valsts pārtikas
inspektori
Valsts
robežkontroles
inspektori
Veterinārārsti Valsts pilnvarotie
praktizējošie
veterinārārsti
Inspektoru un
veterinārārstu
primārā
apmācība
"Better Training
for Safer Food"
mācības
2015 2016 2017
402
530
159 195
561
125
35
122
412
0
100
200
300
400
500
600
Profesionālo jomu mācības: klātienē Profesionālo jomu mācības: e-mācības Vispārizglītojošo jomu mācības
Mācību procesā joprojām tiek izmantota e-mācību vide, kur lielākoties mācību tēmas
apgūst un kārto eksāmenu jaunpieņemtie inspektori (gan IT jomā, gan profesionālajā, kā arī
apgūst lietvedību administratīvo pārkāpumu lietās.
BTSF mācības inspektori turpina apgūt klātienē un e-mācību vidē. E-mācību vidē
apmācāmo skaits 2017.gadā ir mazinājies, jo liela daļa šos kursus jau ir apguvusi.
Attēls Nr.3
Apmācīto skaits 2015. – 2017.gadā
Attēls Nr. 4
Apmācīto skaits 2017.gadā pa mācību veidiem
15
2.3. MATERIĀLIE RESURSI
Mērķis: Nodrošināt materiāli tehniskos resursus Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD)
noteikto funkciju izpildei.
Izpilde: Lai nodrošinātu materiāli tehnisko resursu iegādi un pakalpojumu sniegšanu PVD
noteikto funkciju izpildei, Materiālo resursu daļa 2017.gadā ir organizējusi 15 publisko
iepirkumu veikšanu, no kuriem viens iepirkums noslēdzās bez rezultāta. Salīdzinājumā ar
2016.gadu, 2017.gadā ir būtiski samazinājies kopējo iepirkumu skaits. Izmaiņas ir
skaidrojamas ar to, ka 2017.gada 1.martā spēkā stājās jaunais Publisko iepirkumu likums
(PIL), kurā tika paaugstināts mazo iepirkumu līgumsummas slieksnis1, kā rezultātā publisku
preču iegādes, pakalpojumu un būvdarbu līgumi tika noslēgti, izmantojot PVD iekšējo
kārtību iepirkumu jomā (piemēram, veidlapu izgatavošana un piegāde), turklāt, paplašinoties
Valsts reģionālās attīstības aģentūras uzturētajai Elektronisko iepirkumu sistēmas e-kataloga
apakšsistēmai, standarta preču un pakalpojumu iegādei (piemēram, datu masīva), nav
nepieciešams rīkot iepirkumu PIL izpratnē.
Attēls Nr.5
PVD izsludināto iepirkumu dinamika
1 Publisku preču/pakalpojumu līgumsumma 4000 – 42 000(neieskaitot) EUR; Publisku būvdarbu līgumsumma
14 000 – 170 000 (neieskaitot) EUR (PIL redakcija līdz 01.03.2017.);
Publisku preču/pakalpojumu līgumsumma 10 000 – 42 000(neieskaitot) EUR; Publisku būvdarbu līgumsumma
20 000 – 170 000 (neieskaitot) EUR (PIL redakcija no 01.03.2017.);
0
5
10
15
20
25
30
35
2012 2013 2014 2015 2016 2017
Sarunu procedūras 2 5 3 0 0 1
Publisko iepirkumu likuma
2.pielikuma pakalpojumi5 6 1 1 1 0
Mazie iepirkumi līdz 41999 EUR 13 16 11 20 23 8
Atklāti konkursi 6 7 5 6 8 6
16
Izsludināto iepirkumu sadalījumā vērojams līdzīgs sadalījums starp pakalpojumu
(t.sk., būvdarbu) iepirkumiem, un preču iegādes iepirkumiem, kas norāda uz to, ka PVD
funkciju izpildei vienlīdz tiek piesaistīti gan pakalpojumu sniedzēji, gan preču piegādātāji.
Attēls Nr.6
PVD izsludināto iepirkumu sadalījums pa iepirkuma veidiem
Lai nodrošinātu materiāli tehniskos resursus PVD noteikto funkciju izpildi, Materiālo
resursu daļa veic dažādu saimniecisko līgumu sagatavošanu, saskaņošanu un izpildes
kontroli. Pie saimnieciskajiem līgumiem ir pieskaitāmi – apsaimniekošanas, iepirkumu,
preču piegādes, pakalpojumu sniegšanas, apdrošināšanas, telpu nomas, remontdarbu u.c.
līgumi.
Attēls Nr.7
Saimniecisko līgumu dinamika 2012.-2017.gadā
Salīdzinājumā ar 2016.gadu, 2017.gadā noslēgtu līgumu skaits ir samazinājies par 28
vienībām. Šāda lejupejoša tendence ir skaidrojama, ka 2017.gadā tika rīkots mazāks
iepirkumu skaits, ka arī bija spēkā daudzgadu iepirkumu līgumi. Bez iepirkumu līgumiem,
0
1
2
3
4
5
6
7
8
9
Piegādes iepirkums Pakalpojuma iepirkums Būvniecības iepirkums
9
5
1
0
50
100
150
200
250
300
2012 2013 2014 2015 2016 2017
117
152
197 214
260 232
17
2016.gadā un 2017.gadā ir novērojama saimniecisko līgumu skaita izlīdzināšanās, kas
skaidrojams ar to, ka pēdējos divos gados ir skaidri saprotami un apzināti, kādi materiāli
tehniskie resursi un pakalpojumi ir nepieciešami PVD funkciju īstenošanai.
Lai nodrošinātu kvalitatīvu PVD darbībai nepieciešamo resursu un ar tiem saistīto
atbalsta funkciju pārvaldību, Materiālo resursu daļā no PVD struktūrvienībām tiek saņemti
pasūtījuma pieprasījumi. Materiālo resursu daļa, saņemot attiecīgo pieprasījumu, izvērtē to,
lai piemērotu attiecīgo iepirkuma veidu.
2017.gadā no PVD struktūrvienībās kopumā ir saņemts 1833 pasūtījuma pieprasījums,
kas ir par 85 vienībām mazāk nekā 2016.gadā. Minētais pasūtījumu pieprasījumu
samazinājums ir skaidrojams ar to, ka 2016.gadā tika izsniegts papildus materiāli tehniskais
aprīkojums Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatības apkarošanai.
Attēls Nr.8
Saņemto un izskatīto pasūtījuma pieprasījuma skaits 2012.-2017.gadā
Salīdzinot 2017.gadā izsniegto preču skaitu ar 2016.gadā izsniegto preču skaitu, to
skaits 2017.gadā ir samazinājies par 169971 vienībām. Par 158110 vienībām samazinājās
izsniegto preču skaits, kā arī par 11861 vienībām samazinājās izsniegto preču skaits ĀCM un
KCM vajadzībām, jo 2017.gadā samazinājās ĀCM izplatība Latvijas teritorijā, kā rezultātā
samazinājās saņemto pasūtījuma pieprasījumu skaits, kā arī izsniegto preču skaits, kas tieši
nepieciešamas ĀCM izplatības apkarošanā.
0
400
800
1200
1600
2000
2012 2013 2014 2015 2016 2017
Pārvaldēm 745 889 1032 1127 1124 1153
KP 159 194 159 164 168 145
CA 631 697 642 545 626 532
18
Attēls Nr.9
Izsniegto preču skaits 2013.-2017.gadā
2.4. PVD PAMATA UN ATBALSTA PROCESU KVALITĀTES
VADĪBAS SISTĒMA
2.4.1. Izvirzītie uzdevumi un izpilde kvalitātes vadības jomā
1. Uzdevums :
Nodrošināt sagatavošanās darbu un veiksmīgu norisi Latvijas Nacionālā akreditācijas
biroja uzraudzības auditā inspicēšanas jomās (TSV, RD).
Izpilde:
Lai gūtu pārliecību par PVD atbilstību LVS EN ISO/IEC 17020 standarta prasībām,
2017. gadā Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs (LATAK) veica atkārtotās novērtēšanas
vizīti Pārtikas un veterinārā dienesta Robežkontroles departamentā un kontroles punktos, kā
arī ikgadējo uzraudzības auditu Pārtikas un veterinārajā dienestā un teritoriālajās
struktūrvienībās.
Pēc uzraudzības veikšanas LATAK sniedza vērtējumu saglabāt akreditāciju visās
akreditācijas sfērās PVD, tomēr, kopā uzraudzības vizītēs tika konstatēti 3 novērojumi
sistēmas pilnveidei, bet neatbilstības netika konstatētas.
Par vizītēs konstatētajiem novērojumiem, PVD ir iesniedzis LATAK konstatēto
novērojumu cēloņu analīzi un plānoto korektīvo darbību izpildes plānu. Par plānotajām
darbībām, novērojumu novēršanā, LATAK vērtētāji pārliecināsies 2018. gada uzraudzības
vizītēs.
0
100000
200000
300000
400000
500000
600000
700000
800000
2013 2014 2015 2016 2017
713253
627618
560236
633296
475186
14037
101724 82954 76656 64795
Preces Preces ĀCM,KCM vajadzībām
19
Konstatētie novērojumi attiecināmi galvenokārt uz CA, jo, pamatojoties uz LATAK
novērojumiem, ir nepieciešams aktualizēt procedūras veicot tajās izmaiņas vai papildinot tās
ar konkrētām rīcībām.
LATAK uzraudzības vizītēs konstatēto novērojumu/neatbilstību dinamika 5 gadu
periodā atainota 1. attēlā.
Attēls Nr.10
novērojums*- atklājums, ka atbilstības novērtēšanas institūcija (ANI) formāli atbilst prasībām, bet ANI prakse, nepilnības
dokumentos un/vai pierakstos var radīt neatbilstību.
neatbilstība**- atklājums, ka novērtēšanas atbilstības institūcija neizpilda kādas akreditācijas prasības.
Kā, piemēram, kompetences uzturēšanā inspektoriem, kas atgriežas no ilgstošas
prombūtnes, norādot, ka ir izstrādāts vienots mehānisms inspektoru kompetences
nodrošināšanai, bet, nepieciešams papildināt procedūru ar darbībām, kas jāveic atgriežoties
nodarbinātajiem no ilgstošas prombūtnes. Arī novērojums par mērlīdzekļu atbilstības
izvērtēšanu attiecināms uz CA, jo atbildīgajiem par mērlīdzekļu izvērtēšanu netika sniegta
skaidra informācija, kā izvērtēt mērlīdzekļu kalibrēšanas sertifikātus.
Jāatzīmē, ka konstatētie novērojumi būtiski neietekmē inspekcijas procesu, jo, ja rodas
neikdienišķas situācijas inspektori var konsultēties ar CA strādājošajiem (tehniskajiem
vadītājiem) lēmuma pieņemšanā.
Izvērtējot LATAK novērtēšanas procesu, jāatzīmē, kad piecu gadu periodā (10.attēls),
konstatēto novērojumu/neatbilstību skaits ir mainīgs, piemēram, 2016. gadā ir konstatēts
salīdzinoši liels novērojumu/neatbilstību skaits, bet 2017. gadā ir konstatēti tikai trīs
novērojumi – konstatēto novērojumu/neatbilstību skaitam vērojama tendence samazināties.
Akreditācijas novērtēšanas procesā ietilpst arī inspektoru praktiskās darbības
novērtēšana (inspekcijas laikā/kravu kontroles laikā), kur atbilstoši piecu gadu periodā
LATAK nav konstatējis nevienu neatbilstību vai novērojumu.
Lai nodrošinātu PVD mērķu un pamatuzdevumu efektīvu izpildi, kā arī LATAK audita
veiksmīgu norisi, un visu veikto darbību saskaņotu orientāciju uz normatīvo aktu izpildi
2017. gadā, tika veikta regulāra PVD normatīvo aktu (procedūru) aktualizēšana.
2012. 2014. 2015. 2016 2017
Novērojums 2 6 4 7 3
Neatbilstība 2
0
1
2
3
4
5
6
7
8
No
vēr
oju
mu
/nea
tbil
stīb
u s
ka
its
LATAK uzraudzības vizītēs konstatētās neatbilstības/novērojumi 2012.-2017. gads
20
Attēls Nr.11
Kopā visās jomās 2017. gadā tika izstrādātas 8 jaunas procedūras, aktualizētas 154 un
atceltas 2 procedūras. Procedūru aktualizācija, jaunu procedūru izstrāde un procedūru
atcelšana notiek pamatojoties uz izmaiņām normatīvajos aktos, ārējo un iekšējo auditu
konstatējumiem, skat.11.attēlu
Izvērtējot procedūru skaitu pa jomām, kā redzams 12.attēlā, lielākais
aktualizēto/izstrādāto procedūru skaits kopumā ir robežkontroles jomā un veterinārajā
uzraudzībā/veterināro zāļu reģistrācijas jomā.
2017. gadā veterinārajā uzraudzībā/veterināro zāļu reģistrācijas jomā lielākais
aktualizēto procedūru skaits ir saistīts ar to, ka veterināro zāļu novērtēšanas jomā tika
ieviesta kvalitātes vadības sistēma, kas balstīta uz ISO 9001:2015 „Kvalitātes vadības
sistēmas. Prasības” standarta nosacījumiem. Atbilstoši noteiktajam, tika izstrādāta kvalitātes
rokasgrāmata, izstrādāta jauna procedūru par Risku vadību veterināro zāļu jomā, kā arī
aktualizētas jau esošās procedūras Veterinārās uzraudzības departamentā. Robežkontroles
departamentā lielais aktualizēto procedūru skaits ir saistīts ar izmaiņām likumdošanā, kā arī
izmaiņām, kas saistītas ar Fitosanitārai kontrolei pakļauto augu, augu produktu un ar tiem
saskarē nonākušo priekšmetu robežkontroles dokumenta VSID-AP (Vienotais sanitārais
ievešanas dokuments augu produktiem) izrakstīšanas uzsākšanu jaunajā TRACES NT
sistēmā.
0
20
40
60
80
100
120
140
160
180
Ak
tuali
zēta
s/
izst
rād
āta
s
Atc
elt
as
Ak
tuali
zēta
s/
izst
rād
āta
s
Atc
elt
as
Ak
tuali
zēta
s/
izst
rād
āta
s
Atc
elt
as
Ak
tuali
zēta
s/
izst
rād
āta
s
Atc
elt
as
Ak
tuali
zēta
s/
izst
rād
āta
s
Atc
elt
as
2013 2014 2015 2016 2017
171
8
142
4
133
1
144
7
162
2
Aktualizēto/izstrādāto un atcelto procedūru dinamika 2013.-2017. gadam
21
Attēls Nr.12
Aktualizēto/izstrādāto un atcelto procedūru dinamika 2017. gadam dalījumā par darbības jomām
Izvērtējot procedūru skaitu pa jomām, kā redzams 12.attēlā, lielākais
aktualizēto/izstrādāto procedūru skaits kopumā ir robežkontroles jomā un veterinārajā
uzraudzībā/veterināro zāļu reģistrācijas jomā.
2017. gadā veterinārajā uzraudzībā/veterināro zāļu reģistrācijas jomā lielākais
aktualizēto procedūru skaits ir saistīts ar to, ka veterināro zāļu novērtēšanas jomā tika
ieviesta kvalitātes vadības sistēma, kas balstīta uz ISO 9001:2015 „Kvalitātes vadības
sistēmas. Prasības” standarta nosacījumiem. Atbilstoši noteiktajam, tika izstrādāta kvalitātes
rokasgrāmata, izstrādāta jauna procedūru par Risku vadību veterināro zāļu jomā, kā arī
aktualizētas jau esošās procedūras Veterinārās uzraudzības departamentā. Robežkontroles
departamentā lielais aktualizēto procedūru skaits ir saistīts ar izmaiņām likumdošanā, kā arī
izmaiņām, kas saistītas ar Fitosanitārai kontrolei pakļauto augu, augu produktu un ar tiem
saskarē nonākušo priekšmetu robežkontroles dokumenta VSID-AP (Vienotais sanitārais
ievešanas dokuments augu produktiem) izrakstīšanas uzsākšanu jaunajā TRACES NT
sistēmā.
2. Uzdevums :
Nodrošināt sagatavošanās darbus un veiksmīgu norisi BEMA novērtēšanā veterināro
zāļu reģistrācijas jomā.
Izpilde:
Sadarbībā ar VUD Veterināro zāļu reģistrācijas daļu (VZRD) notika sagatavošanās
darbi Eiropas zāļu aģentūru standartizētam salīdzinošajam (Benchmarking of European
Medicines Agencies) (BEMA) auditam veterināro zāļu reģistrācijas jomā, kā arī 2017. gada
0
10
20
30
40
50
60
70
Ak
tuali
zēta
s/
izst
rād
āta
s
Atc
elt
as
Ak
tuali
zēta
s/
izst
rād
āta
s
Atc
elt
as
Ak
tuali
zēta
s/
izst
rād
āta
s
Atc
elt
as
Ak
tuali
zēta
s/
izst
rād
āta
s
Atc
elt
as
Ak
tuali
zēta
s/
izst
rād
āta
s
Atc
elt
as
2013 2014 2015 2016 2017
15
2 6
16 23
5 14
19
1
24
1
12 19
1
20
61
45
1
30 33
43
1
49
2
39
2
54
1
46
1
50
27
3
28 21
23
35
1
Vispārīgais inspekcijas process Pārtikas aprites uzraudzība Veterinārā uzraudzība/
Veterināro zāļu reģistrācija
Robežkontrole Administratīvais process
22
septembrī kopā ar VZRD nodrošināta dalība BEMA auditā auditoriem prezentējot ieviesto
kvalitātes sistēmu veterināro zāļu reģistrācijas jomā.
Apkopojot audita rezultātus pa gadiem, var secināt, ka BEMA salīdzinošā novērtēšana
veterināro zāļu reģistrācijas jomā noritējusi veiksmīgi, par ko liecina augstāki novērtējuma
rezultāti 19 pozīcijās, salīdzinot ar 2014. gada BEMA audita rezultātiem.
Pamatojoties uz BEMA audita secinājumiem, 2018. gadā tiks veikta Veterināro zāļu
reģistrācijas sistēmas pilnveidošana.
3. Uzdevums :
ISO 9001:2015 standarta ieviešana veterināro zāļu reģistrācijas jomā
Izpilde:
Lai nodrošinātu normatīvo aktu izpildi un nepārtrauktu, ilglaicīgu un stabilu attīstību,
veterināro zāļu novērtēšanas jomā tika ieviesta kvalitātes vadības sistēma, kas balstīta uz ISO
9001:2015 „Kvalitātes vadības sistēmas. Prasības” standarta nosacījumiem. Atbilstoši standartam ir izstrādāta Rokasgrāmata veterināro zāļu novērtēšanas sfērā, kas ir VZRD
kvalitātes vadības pamatdokuments, kas satur atsauces uz procesu vadības pamatprocedūrām, kā arī izstrādāta
Veterināro zāļu novērtēšanas procesu shēma. Visi veterināro zāļu novērtēšanas procesi ir
dokumentēti, līdz ar to ir noteikti kritēriji precīzai un efektīvai procesu norisei un to
uzraudzībai, kā arī, procedūru izmantošana nodrošina vienotu pieeju veterināro zāļu
novērtēšanai. Procedūras satur sistematizētu visu darbam nepieciešamo dokumentu kopumu,
un tajās ir ietverti metodiskie norādījumi, vadlīnijas, instrukcijas, pieteikumu un pielietojamo
veidlapu formas, Labas ražošanas prakses (GMP) novērtēšanas protokoli u.c.
2017. gadā sadarbībā ar VZRD tika atcelta 1 procedūra, aktualizētas 19 procedūras, kā
arī izstrādāta VZRD veterināro zāļu novērtēšanas sfēras rokasgrāmata (6 sadaļas).
4. Uzdevums :
Riska vadības sistēmas ieviešana veterināro zāļu reģistrācijas jomā
Izpilde:
2017. gadā ir izstrādāta Risku vadības procedūra veterināro zāļu reģistrācijas jomā.
Procedūrā ir aprakstīta kārtība risku identificēšanai, novērtēšanai un preventīvo pasākumu
plānošanai, organizēšanai, īstenošanai, uzraudzībai un pārskatīšanai. Līdz ar to ir nodrošināta
mērķtiecīga risku vadība un uz risku mazināšanu vērsta iekšējo procesu pilnveidošana, kas
pamatojas, uz risku identificēšanu, reģistrāciju un korektīvo darbību noteikšanu.
Atbilstoši procesa īpašnieka (VZRD vadītājs) noteiktajam, riska īpašnieks (VZRD
nodarbinātais) identificē un novērtē riskus, kā arī dokumentē identificētos riskus, veicot
ierakstus Risku reģistrā, un izvērtē riska sekas aprēķinot riska līmeni, un sadarbībā ar
procesa īpašnieku lemj par preventīvi veicamajiem pasākumiem identificētā riska
samazināšanai vai novēršanai. Identificētā riska samazināšanā vai novēršanā var tikt
iesaistīti dažādu PVD struktūrvienību nodarbinātie.
5. Uzdevums :
Izstrādāt procedūras specifisko pārtikas produktu novērtēšanas un reģistrācijas jomā
Izpilde:
2017.gadā tika uzsākta PUD Pārtikas produktu reģistrācijas daļas (PPRD) procesu
integrēšana vienotā PVD kvalitātes sistēmā, kur sadarbībā ar PPRD tika izstrādāts
pamatprocesu procedūru saraksts, noteikti atbildīgie par procedūru izstrādi un noteikts
plānotais procedūru izstrādes termiņš.
Atbilstoši procedūru izstrādes plānam tika izstrādāta procedūra par Uztura bagātinātāju
reģistrāciju PVD. Procedūrā un tās shēmās detalizēti aprakstītas darbības kādas veic PVD
23
pamatojoties uz uzņēmuma paziņojumu par uztura bagātinātāju reģistrāciju. Izstrādājot
procedūru, tiek nodrošināta vienota pieeja uztura bagātinātāju (UB) ekspertīzes veikšanai,
kas ietver dokumentācijas primāro pārbaudi, kā arī detalizētās pārbaudes veikšanai, un UB
sastāva izvērtēšanai. Līdz ar to ir noteikti kritēriji precīzai un efektīvai procesu norisei, kas
papildus tiek nodrošināta ar PPRD vadītāja virsuzraudzību lēmuma par UB reģistrāciju
pieņemšanā.
6. Uzdevums :
Nodrošināt inovatīvā risinājuma MobiPVD ieviešanu pārtikas uzraudzības objektu
pārbaudēs daļas kompetences ietvaros (procedūru izstrādāšana, normatīvo aktu saraksta
izveidošana un uzturēšana)
Lai nodrošinātu vienotu kārtību mobilās lietotnes mobiPVD izmantošanai, 2017.gada
martā sadarbībā ar ITD daļu tika izstrādāta un apstiprināta procedūra Mobilās lietotnes
mobiPVD izmantošana PVD uzraudzības objektu pārbaudēs. Nosakot, ka mobilo lietotni
mobiPVD izmanto uzraudzības objektu pārbaudēs aizstājot pārbaudes protokolu daļas papīra
formātā.
Nodrošināta reglamentējošo normatīvo aktu, normatīvo aktu prasību pamatojumu
(skaidrojumu) saraksta izveide un tā uzturēšana, atbilstoši apstiprinātajiem preču pārbaudes
protokoliem un to prasību pamatojumiem.
2.5. REVĪZIJAS KĀRTĪBA
2.5.1 Izvirzītie uzdevumi un izpilde iekšējā audita jomā
1. Uzdevums:
Ieviest audita sistēmas neatkarīgās pārbaudes laikā konstatētās neatbilstības
Izpilde:
2017. gadā ir ieviestas audita sistēmas Neatkarīgās pārbaudes (Bureau Veritas Latvia)
laikā konstatētās rekomendācijas:
- precizētas prasības pieaicināmo ekspertu neatkarības nodrošināšanai;
- izstrādāta veidlapa iekšējos auditos konstatēto neatbilstību cēloņu analīzei;
- precizēti kritēriji korektīvo darbību termiņu noteikšanai auditos konstatētajām
neatbilstībām, ņemot vērā identificēto neatbilstību ietekmi;
- precizētas veicamās darbības gada un daudzgadu audita programmas izmaiņu gadījumos.
2. Uzdevums:
Daudzgadu audita programmas izrāde 2017. – 2021. gadam.
Izpilde:
Izstrādāta un apstiprināta PVD ilgtermiņa audita programma 2017-2021.gadam
aptverot gan oficiālās kontroles, gana citu PVD deleģēto funkciju auditus, tādejādi
nodrošinot sistemātisku un plānveida PVD darbības jomu auditus.
24
3. Uzdevums:
Ikgadējā audita programmas izstrāde.
Izpilde:
Ņemot vērā ilgtermiņa audita programmā noteikto, tika apstiprināta 2017. gada audita
programma.
4. Uzdevums:
Realizēt iekšējā audita plānus saskaņā ar PVD ilgtermiņa iekšējā audita programmu
2017-2021.gadam un iekšējā audita programmu 2017.gadam.
Izpilde:
2017. gadā tika uzsākta jaunās 2017. - 2021. daudzgadu audita programmas
realizācija, īstenojot Eiropas Parlamenta un padomes Regulas (EK) Nr.882/2004 4.panta
6.punktā noteiktos auditus par oficiālo kontroles piemērošanu un efektivitāti, citu PVD
deleģēto funkciju dabību, kā arī lai izvērtētu inspekcijas atbilstību LVS ISO /IEC 17020
“Atbilstības novērtēšana. Prasības dažāda veida institūcijām, kas veic inspekciju”.
Saskaņā ar 2017.gada iekšējā audita, realizētas sekojošas audita programmas:
Programma Nr.1 Putnu gripa, Ņūkāslas slimības uzraudzība;
Programma Nr.2 Olu aprites uzraudzība;
Programma Nr.3 Putnu gaļas un putnu gaļas produktu aprite;
Programma Nr.4 Inspekcijas atbilstība standarta LVS EN ISO/IEC 17020:2012 un EK
882/2004 regulas prasībām robežkontroles jomā;
Programma Nr.5 Nereģistrētu veterināro zāļu izplatīšanas atļaujas individuāli piešķirtām
zālēm izsniegšanas kārtības atbilstība normatīvo aktu prasībām;
Programma Nr.6 TSV darbības audits.
Ņemot vērā jomas specifiku, audita programmām tika noteikta realizējamā audita
apjoms (auditējamās struktūrvienības), proti, audita programmās Nr.1 un Nr.3 tika auditētas
trīs struktūrvienības un Centrālā pārvalde. Audita programmai Nr.2 tika auditētas četras
struktūrvienības un Centrālā pārvalde. Savukārt audita programmas Nr.5 ietvaros tika
auditēta tikai viena struktūrvienība, jo veterināro zāļu reģistrācijas procesu PVD veic tikai
viena struktūrvienība. Programmas Nr.4 ietvaros auditi veikti divpadsmit struktūrvienībās,
tai skaitā Centrālajā pārvaldē. Audita programmas ietvaros Nr.6 tika auditētas piecas
struktūrvienības. Veikto auditu apjomu un struktūrvienību skaitu skatīt 12.attēlā.
25
13.attēls
2017. gadā realizēto audita programmu apjoms
Audita laikā izvērtējot PVD darbības atbilstību normatīvo aktu un PVD izstrādāto
procedūru prasībām, kopumā tika konstatētas 76 neatbilstības, no kurām 48 tika novērtētas
kā būtiskas un 28 kā nebūtiskas. Salīdzinot iepriekšējos gadus, redzams, ka 2017. gadā
neatbilstību skaits ir samazinājies (skatīt 14.attēlu). Tas skaidrojams ar diviem aspektiem:
1. Neatbilstību samazinājums skaidrojams ar TSV darbības auditu laikā konstatēto
neatbilstību būtisku skaita samazinājumu.
2. 2017.gadā ir uzsākta jauna pieeja iekšējā audita veikšanai, nosakot mazāk audita
jomas.
Attēls Nr.14.
6
15
6
25
1
23
4 5 4
12
1
5
0
5
10
15
20
25
30
programma
Nr.1
programma
Nr.2
programma
Nr.3
programma
Nr.4
programma
Nr.5
programma
Nr.6
neatbilstības
struktūrvienības
0
10
20
30
40
50
60
70
2013 2014 2015 2016 2017
34
45
55
64
48
14 18
34
46
28
būtiskas
nebūtiskas
26
Neatbilstību dinamika 2013.- 2017. gadā
Nosakot mazāk audita jomu ir iespējams pilnīgāk novērtēt oficiālās kontroles veiktos
pasākumus, tādejādi iegūstot apliecinājumus par visu uzraudzības procesu kopumā. Vienas
audita jomas ietvaros vairākās struktūrvienībās konstatētas līdzīgas neatbilstības, kas liecina
par kopīgām uzraudzības sistēmas nepilnībām (neskaidri uzrakstīta procedūras prasība,
nepilnīga procesa uzraudzība utt.). Gada ietvaros vienā struktūrvienībā ir veikti vairāku jomu
auditi (skatīt 14.attēlu). Struktūrvienības tiek noteiktas, balstoties uz konkrētu objektu
atrašanos uzraudzības teritorijā. Audita programmas un jomas noteiktas tā, lai pārklātu visas
struktūrvienības. Teritoriālajās struktūrvienībās audita programmā Nr.2 un Nr.3 veikta
praktiskā oficiālās kontroles novērtēšana, kuras laikā novērtēta inspektoru rīcība veicot
inspekciju. Visās audita jomā ir veikts audits Centrālajā pārvaldē, novērtējot uzraudzības
procesa izstrādāto dokumentācijas atbilstību normatīvo aktu prasībām.
Lai nodrošinātu vienotu pieeju audita procesa norisei un audita rezultātu vienādai
interpretācijai Resursu vadības departamenta Vadības sistēmu, audita un dokumentu
pārvaldības daļas auditors piedalījies visos Regulas (EK) 882/2004 noteiktajos auditos
pārtikas un veterinārajā uzraudzības jomā, profesionālās jomas auditā un daļēji Regulas (EK)
882/2004 noteiktajos auditos robežkontroles jomā. Šāda pieeja ir plānota arī turpmāk.
Atkarībā no neatbilstību būtības tika noteiktas korektīvās darbības – CP līmenī veiktas
izmaiņas reglamentējošās procedūrās, TSV un KP līmenī attiecīgo procedūru vai citu
normatīvo aktu ievērošanas nodrošināšana. Konstatētajām neatbilstībās ir veikta cēloņu
analīze, noteiktas plānotās korektīvās darbības, korektīvās darbības termiņš un atbildīgā
persona.
Plānojot un īstenojot ikgadējos iekšējos auditus, audita plānā iekļauj iepriekšējā auditā
konstatēto neatbilstību verifikāciju. Tādējādi gūstot pārliecību par plānoto korektīvo darbību
izpildi norādītajā termiņā.
Attēls Nr. 15.
2017. gadā konstatēto neatbilstību skaits struktūrvienībās
3
1 1 1
2
1
4 3 5
1
1
1
3
1
1 2 2
0
2
6
2 3
2
5
1
2
8
2
4
7
0
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
TS
V1
TS
V2
TS
V3
TS
V4
TS
V5
TS
V6
TS
V7
TS
V8
TS
V9
TS
V1
0
TS
V1
1
TS
V1
2
TS
V1
3
TS
V1
4
TS
V1
5
TS
V1
6
TS
V1
7
TS
V1
8
TS
V1
9
TS
V2
0
TS
V2
1
TS
V2
2
Programma Nr.6
Programma Nr.5
Programma Nr.4
Programma Nr.3
Programma Nr.2
Programma Nr.1
27
2.6. IEKŠĒJĀS KONTROLES SISTĒMA
PVD Iekšējās kontroles daļas mērķis ir nodrošināt PVD vienotu iekšējās kontroles
sistēmas darbību, veicot uzraudzību par PVD nodarbināto personu darbības atbilstību
normatīvo aktu prasībām.
2017. gadā PVD Iekšējās kontroles sistēmas politika tika īstenota, akcentējot vienotas
Iekšējās kontroles sistēmas pamatprincipu ieviešanu. PVD Iekšējās kontroles sistēmas
darbība tika veikta nepārtrauktā mijiedarbībā ar PVD pārvaldības struktūrām, panākot
tūlītēju rīcību uz situācijas izmaiņām, un sniegtu priekšlikumus vadības procesu
organizācijai. Lai šī sistēma būtu efektīva un uz attīstību vērsta, tika veikta kontroles
mehānismu pārvērtēšana un ikgadējās darbības mērķu noteikšana.
Iekšējās kontroles sistēmas pamatdarbības ietvaros:
1. PVD Iekšējās kontroles daļas pārstāvis iekļauts ilgtermiņa ieguldījumu un krājumu
norakstīšanas komisijas sastāvā, lai nodrošinātu PVD ilgtermiņa ieguldījumu nodošanu
ekspluatācijā, remontdarbu izmaksu kapitalizācijas izmaksu noteikšanu, lietderīgās
atlikušā lietošanas laika noteikšanu, pārvietošanu, kā arī lai nodrošinātu sagatavoto
ilgtermiņa ieguldījumu un krājumu norakstīšanas attaisnojuma dokumentu izskatīšanu;
2. PVD Iekšējās kontroles daļas pārstāvis iekļauts PVD iepirkumu komisijas sastāvā
Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 24. panta pirmo daļu, kā arī lai preventīvi
mazinātu korupcijas riskus iepirkumos, kā arī prettiesisku rīcību ar valsts, pašvaldību
un to kapitālsabiedrību mantu un finanšu līdzekļiem;
3. PVD Iekšējās kontroles daļas pārstāvis iekļauts pretendentu vērtēšanas komisijas
sastāvā personāla atlases procesu ietvaros.
4. PVD Iekšējās kontroles daļa īstenoja sadarbību ar Korupcijas novēršanas un
apkarošanas biroju un Zemkopības ministriju, Valsts ieņēmuma dienesta Muitas
pārvaldi iekšējās kontroles sistēmas pamatdarbības ietvaros.
2.6.1. Personu darbības atbilstības pārbaudes
2017. gadā 6 gadījumos tika izvērtēta PVD nodarbināto personu disciplinārā atbildība.
Tā rezultātā tika ierosinātas 6 disciplinārlietas. Pēc lietas materiālu izvērtēšanas un
atzinumu sniegšanas, 1 personai tika piemērots disciplinārsods - algas samazināšana, 2
personām piemērots disciplinārsods – rājiens, un 2 personām ir izteikti aizrādījumi, 1
persona izbeidza darba tiesiskās attiecības ar PVD. Pamatojoties uz minētajiem disciplinārās
atbildības izvērtēšanas gadījumiem 2017. gadā un konstatētajām nepilnībām darba kārtības
uzraudzības un kontroles mehānismā, ar PVD ģenerāldirektora rīkojumu tika ieviesti
pastiprināti pretkorupcijas pasākumi.
Papildus, pārskata periodā, sadarbībā ar PVD Juridisko daļu tika sniegta nepieciešamā
informācija tiesvedības procesiem, kā arī veikta savstarpējās informācijas apmaiņa ar KNAB
par iespējamiem PVD amatpersonu pārkāpumiem saistībā ar likuma „Par interešu konflikta
novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteikto normu ievērošanu.
Pārskata periodā ir veiktas 8 iesniegto sūdzību pārbaudes par PVD amatpersonu
iespējamu disciplinārpārkāpumu.
28
Analītisko pārbaužu ietvaros, pārskata periodā, ir veiktas sekojošas pastāvīgās un
vienreizējās pārbaudes:
1. PVD valsts inspektoru rīcības tiesiskuma pārbaudes saistībā ar uzrādītajiem
veterinārās ekspertīzes pakalpojumiem;
2. Dienesta autotransporta izmantošanas kārtības ievērošanas pārbaudes;
3. PVD rīcībā esošās informācijas pārbaudes par PVD nodarbināto personu
iespējamiem darba kārtības pārkāpumiem.
2.6.2. Pretkorupcijas novēršanas pasākumi
Pārskata periodā PVD ir apstiprinājis Iekšējās kontroles daļas izstrādāto PVD
Pretkorupcijas pasākumu plānu 2016.-2019. gadam. Tādējādi, secīgi turpinot iepriekšējā
periodā (PVD Pretkorupcijas pasākumu plāns 2015.-2018.g.) veikto uzdevumu pastāvīgu
izpildes uzraudzību, kā arī nākamā plānošanas perioda (2016.g-2019. g.) jaunu uzdevumu
izpildi saskaņā ar 2015.gada 16.jūlija Ministru kabineta rīkojumu Nr.393 „Par Korupcijas
novēršanas un apkarošanas pamatnostādnēm 2015.-2020.gadam”. Lai nodrošinātu PVD
Pretkorupcijas pasākumu plānā aktuālu uzdevumu un optimālu pasākumu noteikšanu, PVD
Pretkorupcijas pasākumu plāns 2016.-2019. gadam tiek pārskatīts un aktualizēts ne retāk kā
reizi gadā. Pretkorupcijas pasākumu plāna ietvaros veikta Korupcijas risku analīze un ir
noteiktas galvenās korupcijas riska zonas noteiktās amatu grupās. Plānā ietvertie uzdevumi
sagrupēti saistībā ar noteiktajām jomām, ievērojot noteiktās korupcijas risku zonas un,
uzdevumu izpildes ietvaros, aktualizētas riska zonu reglamentējošās procedūras.
Pretkorupcijas pasākumu ietvaros izvērtēti 106 PVD nodarbināto personu iesniegumi
par iespējamo amatu savienošanu. Sniegtas konsultācijas PVD nodarbinātām personām par
interešu konflikta novēršanu pildot amata pienākumus.
2.6.3. Mācības
2017. gadā 39 PVD amatpersonas apmeklēja Valsts administrācijas skolas organizētās
mācības sekojošās tēmās: “Interešu konflikta novēršana un valsts amatpersonu profesionālā
ētika” un “Korupcijas novēršana”.
Papildus jānorāda, ka, ņemot vērā E-mācību sniegtās iespējas, PVD Iekšējās kontroles
daļa 2015. gadā uzsāka izveidot apmācību programmu par ētikas, interešu konflikta
novēršanas un pretkorupcijas jautājumiem. Tādējādi panākot pamatkursa apguvi attālināti un
klātienes apmācības koncentrēt uz aktuālajiem jautājumiem padziļināti. Ņemot vērā
objektīvos apstākļus, kas kavēja uzsākto E-mācību programmas izveidi, ka arī samazināto
Iekšējas kontroles daļas kapacitāti, darbs pie mācību programmas izveides uz nenoteiktu
laiku tiek apturēts.
2.6.4. Pārskata periodā apkopotie rezultāti un prioritātes 2018.gadā
Ņemot vērā 2017. gadā noteiktos prioritāros uzdevumus, to izpilde tika saistīta ar
pastiprinātas PVD iekšējās darba kārtības noteikumu un darba disciplīnas ievērošanas
pārbaudēm, pastāvīgu konsultāciju sniegšanu PVD nodarbinātām personām par korupcijas
risku identificēšanu un ētikas pamatprincipu ievērošanu, papildus tika veiktas analītiskās
29
pārbaudes, ar kuru rezultātiem tika iepazīstināts PVD ģenerāldirektors un atbildīgās
struktūrvienības. Pastiprināta uzmanība tika vērsta uz komunikāciju ar PVD
struktūrvienībām, informējot par aktuālajiem jautājumiem un sniedzot skaidrojumus par
iekšējās kontroles sistēmas darbību. Salīdzinot 2016.gada un 2017.gada darba rezultātus,
jāsecina ka pārskata periodā ir nedaudz samazinājies disciplinārās atbildības izvērtējumu
skaits, izskatīto sūdzību, par PVD inspektoru faktisko rīcību, skaits, bet iepriekšēja līmeni
kā arī veiktas analītiskās pārbaudes, kas ataino darba kārtības ievērošanas un darba
plānošanas tendences PVD struktūrvienībās.
Atsaucoties uz 2016. gada PVD Iekšējās kontroles daļas darba rezultātiem, PVD
Iekšējās kontroles daļas prioritātes 2018. gadā:
1. Pastiprinātas PVD iekšējās darba kārtības noteikumu un darba disciplīnas
ievērošanas pārbaudes;
2. Informācijas un konsultāciju sniegšana PVD nodarbinātām personām savas
kompetences ietvaros.
3. E-mācību programmas izveide un ieviešana PVD par Publiskās pārvaldes ētiku,
interešu konfliktu riskiem un pretkorupcijas pasākumu nozīmi.
4. PVD pretkorupcijas pasākumu plāna 2016.g.-2019.g. aktualizēšana saskaņā ar
Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnēm 2015.-2020. gadam.
Pārskata periodā PVD ir apstiprinājis Iekšējās kontroles daļas izstrādāto PVD
Pretkorupcijas pasākumu plānu 2016.-2019. gadam. Tādējādi, secīgi turpinot iepriekšējā
periodā (PVD Pretkorupcijas pasākumu plāns 2015.-2018.g.) veikto uzdevumu pastāvīgu
izpildes uzraudzību, kā arī nākamā plānošanas perioda (2016.g-2019. g.) jaunu uzdevumu
izpildi saskaņā ar 2015.gada 16.jūlija Ministru kabineta rīkojumu Nr.393 „Par Korupcijas
novēršanas un apkarošanas pamatnostādnēm 2015.-2020.gadam”. Lai nodrošinātu PVD
Pretkorupcijas pasākumu plānā aktuālu uzdevumu un optimālu pasākumu noteikšanu, PVD
Pretkorupcijas pasākumu plāns 2016.-2019. gadam tiek pārskatīts un aktualizēts ne retāk kā
reizi gadā. Pretkorupcijas pasākumu plāna ietvaros veikta Korupcijas risku analīze un ir
noteiktas galvenās korupcijas riska zonas noteiktās amatu grupās. Plānā ietvertie uzdevumi
sagrupēti saistībā ar noteiktajām jomām, ievērojot noteiktās korupcijas risku zonas un,
uzdevumu izpildes ietvaros, aktualizētas riska zonu reglamentējošās procedūras.
Pretkorupcijas pasākumu ietvaros regulāri tiek izvērtēti PVD nodarbināto personu
iesniegumi par iespējamo amatu savienošanu. Sniegtas konsultācijas PVD nodarbinātām
personām par interešu konflikta novēršanu pildot amata pienākumus.
30
2.7. ĀRĒJO ATTIECĪBU, EIROPAS SAVIENĪBAS LIETU UN
STARPTAUTISKO PROJEKTU VADĪBA
2.7.1. ES inspektoru un citu valstu inspektoru vizītes
Eiropas Komisijas DG SANTE Veselības un pārtikas audita un analīzes direktorāta
(HFAA) auditu misiju sagatavošana, norises koordinēšana un noslēguma dokumentu (rīcības
plāna, noslēguma ziņojuma) sagatavošanas organizēšana šādām vizītēm:
1. Antimikrobiālo līdzekļu piesardzīga lietošana dzīvniekiem (2017-6202);
2. Nacionālās audita sistēmas novērtēšana (2017- 6024);
3. Ierobežojošo pasākumu efektivitāte Āfrikas cūku mēra neievazāšanai no trešajām
valstīm (2017 – 6286).
ĀASPD piedalījās šādu trešo valstu eksporta iespēju izvērtēšanas inspekciju
organizēšanā:
1. Ķīnas Tautas Republikas kompetentās iestādes (AQSIQ) inspekcija par bišu
produkcijas eksportu;
2. Honkongas kompetentās iestādes inspekcijas par olu produktu un putnu gaļas eksportu.
2.7.2. Stratēģisko dokumentu izstrāde un ES lietu koordinācija
1. Eiropas reģionālā semināra Pasaules dzīvnieku veselības organizācijas (OIE)
komunikācijas nacionālajiem kontaktpunktiem organizēšana.
2. Piedalīšanās EK darba grupas par daudzgadu nacionālo kontroles plānu un
ikgadējiem ziņojumiem saskaņā ar EK regulas 882/2004 41. – 44.punktu darbā,
izstrādājot ieviešanas akta par daudzgadu nacionālā kontroles plāna atskaites formu
projektu.
3. Daudzgadu nacionālā kontroles plāna (2014-2016) atskaites sagatavošana par
2016.gadu un iesniegšana Eiropas Komisijas DG SANTE Veselības un pārtikas audita
un analīzes direktorāta (HFAA);
4. PVD pieprasīto normatīvo aktu tulkošanas organizēšana.
2.7.3. Starptautisko projektu un apmācību ieviešana
1. Mērķsadarbības līgums (Twinning) konsorcijā ar Lietuvas Valsts pārtikas un veterināro
dienestu un Zviedrijas Lauksaimniecības padomi „Atbalsts Moldovas Republikas
Nacionālajai pārtikas drošības aģentūrai”;
2. EuropeAid programmas projekts sadarbībā ar Polijas konsultāciju firmu NIRAS IC Sp.
z o.o. un Itālijas Agrotec SpA „Patērētāju aizsardzības stiprināšana pret zoonožu
slimībām (II posms)” Albānijā;
3. “Pilotprojekts par SSD2 ieviešanu saskaņotu datu elektroniskai pārsūtīšanai”– EFSA
projekts;
4. Eiropas Komisijas iniciatīvas “Labāka apmācība drošākai pārtikai” (BTSF) mācību
projekts Itālijas konsultāciju firmas OPERA vadībā.
5. Organizētas trīs pieredzes apmaiņas vizītes Azerbaidžānas un Gruzijas speciālistiem.
31
2.8. SABIEDRISKO ATTIECĪBU VADĪBA
2.8.1. Komunikācija ar sabiedrību
Pārtikas un veterinārais dienests, izmantojot dažādus sabiedrībai ērtus komunikācijas
kanālus - plašsaziņas līdzekļus, sociālos medijus, kā arī citus sabiedrisko attiecību
instrumentus, nodrošina regulāru komunikāciju ar sabiedrību, tādējādi dienests ievēro
sabiedrības tiesības saņemt informāciju par norisēm pārtikas apritē un veterinārajā
uzraudzībā, īstenojot atklātības principus valsts pārvaldē.
2.8.2. Komunikācijas kanāli
Plašsaziņas līdzekļiem – ziņu aģentūrām, radio, televīzijai, presei, interneta portāliem
ir nenovērtējama loma Pārtikas un veterinārā dienesta komunikācijā ar sabiedrību – tas ir
galvenais dienesta komunikācijas kanāls, kas sasniedz visplašāko auditoriju.
Plašsaziņas līdzekļi regulāri saņem Pārtikas un veterinārā dienesta sagatavotu
informāciju (preses relīzes) par aktualitātēm dienesta uzraudzības jomās, brīdinājumus
patērētājiem par bīstamiem pārtikas produktiem, izglītojoši informatīvus materiālus, kuru
mērķis ir novērst nevēlamus notikumus, piemēram, saslimšanas, kā arī ziņas par
konstatētiem pārkāpumiem un nelikumībām pārtikas apritē un veterinārajā uzraudzībā.
Pārtikas un veterinārā dienesta eksperti profesionāli atbild uz plašsaziņas līdzekļus
interesējošajiem jautājumiem, komentē aktualitātes dienesta uzraudzības jomās, skaidro
Pārtikas un veterinārā dienesta inspektoru lēmumus.
Lai gan preses relīzes 2017. gadā nosūtītas retāk un informācijas pieprasījumi no
plašsaziņas līdzekļiem bijuši mazāk, publikāciju skaits, kurās pieminēts PVD vai PVD
eksperti snieguši intervijas, ir pieaudzis. Attēls Nr.16
2017. gadā plašsaziņas līdzekļos bijušas 8378 publikācijas, kurās bijis pieminēts/
iesaistīts PVD.
32
Attēls Nr.17
Plašsaziņas līdzekļi 2017. gadā vienlīdz ir interesējušies gan par veterinārās jomas, gan
pārtikas jomas aktualitātēm. 55% no visiem informācijas pieprasījumiem pērn bija par
veterinārās jomas, bet 45% - par pārtikas jomas jautājumiem. Veterinārās jomas jautājumu
loks īpaši neatšķiras no 2016. gada – Āfrikas cūku mēris, putnu gripas draudi, suņu barības
“Dogo” izmeklējumi, bet pārtikas jomā gan jaunas aktualitātes – skandāli, kas skāra visu
Eiropas Savienību – fipronils olās un dubultie pārtikas kvalitātes standarti, kā arī citi vietēja
mēroga notikumi ar gana plašu publicitāti – diskusija par veģetāru uzturu izglītības iestādēs,
bīstami uztura bagātinātāji un PVD atklātas nelegālās ražotnes.
PVD tīmekļa vietne
Pārtikas un veterinārā dienesta tīmekļa vietne ir nozīmīgs informācijas avots par
pārtikas aprites un veterināro uzraudzību Latvijā, aktualitātēm un galvenajām norisēm ne
tikai plašsaziņas līdzekļiem, bet arī uzņēmējiem, kas iesaistījušies vai plāno iesaistīties
pārtikas apritē, lopkopjiem un citiem Latvijas iedzīvotājiem – patērētājiem, mājas (istabas)
dzīvnieku turētājiem, studentiem.
Tīmekļa vietnes lietotāji izmantojuši iespēju PVD tīmekļa vietnē uzdot jautājumu un
saņemt atbildi no PVD ekspertiem. 2017. gadā PVD sniedza atbildes uz 541 tīmekļa vietnē
uzdotu jautājumu.
2017. gadā PVD sadaļai Zemkopības ministrijas nozares portālā bija kopumā 256 981
skatījums, no tiem vairāk nekā 175 tūkstoši – unikālie skatījumi. Visbiežāk tīmekļa vietnes
apmeklētāji meklējuši kontaktinformāciju, interesējušies par pārtikas uzraudzību, kā arī par
aktuālo informāciju Āfrikas cūku mēra jomā.
Sociālie mediji
Latvijas iedzīvotāji izmanto sociālos medijus ne tikai informējot par savām ikdienas
gaitām un pārdomām, bet arī iesaistās dažādu pārkāpumu konstatēšanā, sabiedriski aktuālu
tematu apspriešanā, uzrunājot arī atbildīgās valsts pārvaldes iestādes. Šo iedzīvotāju
aktivitāti izjūt arī Pārtikas un veterinārais dienests, kas kā komunikācijas kanālu aktīvi
izmanto mikroblogošanas vietni Twitter.com.
Tviterī Pārtikas un veterinārais dienests ne tikai pavēsta par notikumiem un
aktualitātēm dienesta uzraudzības jomās, kā arī pārpublicē citu radniecīgu valsts pārvaldes
iestāžu informāciju, bet arī nodrošina atgriezenisko saiti ar sabiedrību, atbildot gan uz tvitera
33
lietotāju jautājumiem, gan veicot pārbaudes gadījumos, kad tvitera lietotāji informē par
iespējamiem pārkāpumiem.
Sociālie mediji ir kļuvuši par nozīmīgu sabiedrības līdzdalības instrumentu. Ar to
palīdzību sabiedrībai ir iespēja ietekmēt valsts pārvaldes lēmumus.
2017. gadā PVD tvitera kontam bija 847 sekotāji (tas ir - 150 jauni sekotāji, ja
salīdzina ar 2016. gadu)
Vislielāko auditoriju sasnieguši vēstījumi par pārtikas uzraudzības jautājumiem –
dubultie pārtikas kvalitātes standarti, piesārņotie “Canpol” zīdaiņu knupīši, bīstamais uztura
bagātinātājs “Detoxic”.
Informatīvie materiāli
Joprojām viens no informācijas avotiem lielai sabiedrības daļai ir drukāti informatīvie
materiāli, kas pieejami gan dažādās sabiedriskās vietās, gan, piemēram, izstādēs, konferencēs
un citos pasākumos.
2017. gadā ir sagatavots informatīvais materiāls mājputnu turētājiem - «Kā pasargāt
putnu saimniecību no putnu gripas», patērētājiem aktualizēts un jaunā redakcijā izdots
«Skaties, ko pērc!», ceļotājiem - «Ko privātpersona drīkst ievest bagāžā un sūtīt pasta
sūtījumos», jaunajiem uzņēmējiem - «Tev ir ideja un Tu vēlies iesaistīties pārtikas apritē?
Iepazīsties, dari un mēs Tev palīdzēsim!», cūku turētājiem – videofilma «Āfrikas cūku
mēris».
Izstādes un citi pasākumi
2017. gadā Pārtikas un veterinārais dienests ir piedalījies gan Baltijā nozīmīgākajā
pārtikas izstādē “Riga Food”, gan aizvien lielāku popularitāti gūstošajās fonda “Latvijas
lauksaimniecības attīstībai” organizētajās Traktordienās.
Izstādē „Riga Food 2017” PVD izstāžu stendā ikviens interesents varēja noskaidrot sev
interesējošos jautājumus par pārtikas aprites uzraudzības jomu, savukārt lauksaimniecības
tehnikas izstādē “Traktordiena 2017” PVD stendā ikviens varēja noskaidrot sev interesējošos
jautājumus par veterinārās uzraudzības jomas aktualitātēm.
Piedaloties ikgadējās Valsts kancelejas organizētajās “Ēnu dienās” dienests ir
nodrošinājis Latvijas skolēniem iespēju kļūt par dienestā strādājošo ēnām, piedaloties valsts
pārvaldes “Atvērto durvju dienā” ikvienam bija iespēja uzdot jautājumus PVD darbiniekiem,
kā arī, PVD ir atbalstījis Valsts asinsdonoru centru, piedaloties donoru dienas organizēšanā.
Pārtikas un veterinārā dienesta eksperti regulāri piedalās arī dažādu sabiedrisko
organizāciju organizētos semināros un diskusijās, kurās informē par aktualitātēm pārtikas
aprites un veterinārajā uzraudzībā, skaidro dienesta nostāju dažādos jautājumos un atbild uz
interesentu jautājumiem.
PVD eksperti ir piedalījušies Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Latvijā projektā
«Garšīgie likumi» (ĢMO, jaunā pārtika un alergēni pārtikā), sarunu festivālā «Lampa»,
viltoto preču izstādē «Riga Plaza» un pretkrāpšanas kampaņā #Atkrāpies, projekta “Konsultē
vispirms” ietvaros - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras biznesa forumi.
34
2.9. DARBĪBAS VIRZIENA “PĀRTIKAS UN VETERINĀRĀ
DIENESTA PĀRVALDĪBA” REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJI 2017.
Daudzgadu nacionālā kontroles plānā 2017. – 2019. plānotie rezultāti un to izpilde
parādīta 3.tabulā.
Tabula Nr.3.
Darbības rezultāti 2017.g,
Nr
.
Darbības rezultāta
formulējums Rezultatīvais
rādītājs
Rezultatīvā rādītāja skaitliskās vērtības
plānots izpilde
Personāla apmācību jomā
1. Mācību plāna izstrāde un
koordinēšana, nodrošinot Pārtikas
un veterinārā dienesta strādājošo
profesionālo apmācību (primārā
apmācība, nacionālā līmeņa
kvalifikācijas paaugstināšanas
kursi, starptautiskie kvalifikācijas
paaugstināšanas kursi,
elektroniskās mācības u.c.)
Plānotas darbinieku
apmācības
vispārizglītojošajos un
profesionālajos
jautājumos 300 420
2. PVD strādājošo dalības
koordinēšana Eiropas Komisijas
organizētajos kursos (BTSF)
Sadarbībā ar
profesionālo jomu
struktūrvienībām
deleģēti atbilstošākie
mācību dalībnieki.
78 93
3. PVD “Jauno darbinieku diena” Jaunpieņemto
darbinieku iesaistes
programma, lai
nodrošinātu PVD
funkciju, mērķu un
pamatpienākumu
nodrošināšanai
atbilstošu darbinieku
iesaisti
1 1
Pārtikas un veterinārā dienesta darbības rezultāti, rezultatīvie rādītāji un to skaitliskās vērtības
1. Pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu
uzraudzība un kontrole
1.Pārbaudes pārtikas
uzņēmumos (skaits) 37 800 40 025
2.Uzņēmumu īpatsvars
% no kopējā pārbau-
dīto uzņēmumu skaita,
kuros ir konstatēti
būtiski pārkāpumi, kas
ietekmē pārtikas
produktu kvalitāti un
nekaitīgumu
1,0 0,15
2. Veterinārās uzraudzības objektu,
tai skaitā dzīvnieku un produktu
uzraudzība un kontrole
1.Veiktās pārbaudes
valsts veterinārās
uzraudzības objektos
(skaits)
17 000 21 586
2.Uzraudzības objektu
īpatsvars % no kopējā
pārbaudīto uzņēmumu
skaita, kuros ir
konstatēti būtiski
2 2,3
35
pārkāpumi, kas
ietekmē dzīvnieku
veselību un labturību
3. Kravu pārbaudes Latvijas kontroles
punktos uz ES ārējās robežas
1.Kopējais pārbaudīto
kravu skaits 65 000 81 527
2.Prasībām
neatbilstošo kravu
īpatsvars %
1,50 2,10
3.Laboratoriski
pārbaudīto kravu
īpatsvars % no kopējā
pārbaudīto kravu
skaita
0,50 0,43
4. Veikti pasākumi dzīvnieku lipīgo
slimību profilaksē un apkarošanā 1.Vakcīnas devu skaits
miljonos, lapsu un
jenotsuņu profilak-
tiskai vakcinācijai pret
trakumsērgu
1,28 0,96
2.Vakcīnas devu skaits
miljonos, mājputnu
profilaktiskai vakcinā-
cijai pret salmonelozi
6,03 5,99
3.Vakcīnas devu skaits
miljonos, mežacūku
vakcinācijai pret
klasisko cūku mēri
0,18 0,00
Kvalitātes vadības jomā
Nodrošināt sagatavošanās darbus
un veiksmīgu norisi LATAK
uzraudzības auditā inspicēšanas
jomā (TSV, RD)
Akreditētas institūcijas
statusa saglabāšana
1 (novērtēšanas
vizīte)
Norisinājušās 2
LATAK vizītes
Nodrošināt sagatavošanās darbus
un veiksmīgu norisi BEMA
novērtēšanā veterināro zāļu
reģistrācijas jomā
Identificētas sistēmas
stiprās un
pilnveidojamās jomas
12 (aktualizēti/
izstrādāti
dokumenti
Aktualizētas/
izstrādātas 19
procedūras un
izstrādāta 1
rokasgrāmata
1 (novērtēšanas
vizīte)
Norisinājusies 1
BEMA novērtēšanas
vizīte
ISO 9001:2015 standarta ieviešana
veterināro zāļu reģistrācijas jomā
Atbilstība standarta
prasībām
1 (Rokas grāmatas
izstrāde)
Izstrādāta un
apstiprināta 1
rokasgrāmata
Riska vadības sistēmas ieviešana
veterināro zāļu reģistrācijas jomā
Riski identificēti,
novērtēti un veikti
pasākumi to
minimizēšanai
1 (riska vadības
procedūras
izstrāde)
Izstrādāta un
apstiprināta 1
procedūra riska
vadības sistēmas
vadībai
Izstrādāt procedūras specifisko
pārtikas produktu novērtēšanas un
reģistrācijas jomā
Noteikta vienota un
pārredzama kārtība
1 (izveidot
procedūru izstrādes
plānu)
Izveidots 1
procedūru izstrādes
plānu
1 (izstrādāta
procedūra)
Izstrādāta un
apstiprināta 1
procedūra
Nodrošināt inovatīvā risinājuma
MobiPVD ieviešanu pārtikas
Nodrošināta vienota
kārtība mobilas
1 (izveidot
normatīvo aktu
Izveidots un uzturēts
1 normatīvo aktu
36
uzraudzības objektu pārbaudēs
daļas kompetences ietvaros
(procedūru izstrādāšana, normatīvo
aktu saraksta izveidošana un
uzturēšana)
lietotnes MobiPVD
izmantošanā
sarakstu) saraksts
1 (izstrādāta
procedūra)
Izstrādāta un
apstiprināta 1
procedūra
Iekšējā audita jomā
Ieviestas audita sistēmas
neatkarīgās pārbaudes laikā
konstatētās rekomendācijas
Nodrošināta audita
sistēmas atbilstība
saistošo normatīvo
aktu un vadlīniju
prasībām
3/5 (ieviest
rekomendācijas/
ieteikumi
Ieviestas visas 3/5
rekomendācijas/
ieteikumi
Daudzgadu audita programmas
izstrāde 2017-2021. gadam
Nodrošināta
sistemātiska un
plānveida PVD
darbības jomu
auditēšana balstoties
uz risku
1 (audita
programmas
apstiprināšana)
Apstiprināta 1 PVD
ilgtermiņa audita
programma
Ikgadējās audita programmas
izstrāde
Nodrošināta
sistemātiska un
plānveida PVD
darbības jomu
auditēšana konkrēta
gada ietvaros
1 (ikgadējās audita
programmas
izstrāde)
Apstiprināta 1 PVD
2017. gada audita
programma
Audita veikšana saskaņā ar audita
programmu
Iegūta informācija,
kādā mērā PVD
darbība atbilst
normatīvo aktu
prasībām
6 (realizētas audita
programmas)
Realizētas 6 audita
programmas
Iekšējās kontroles jomā
PVD Nodarbināto personu darbības
atbilstības pārbaudes tiesību aktu,
vadības politikas un noteiktā
reglamenta prasībām.
Pārbaužu skaits 29 31
37
3. PVD DARBĪBAS VIRZIENS “PĀRTIKAS APRITES VALSTS
UZRAUDZĪBA”
3.1. PĀRTIKAS APRITES VALSTS UZRAUDZĪBAS RAKSTUROJUMS
UN REZULTĀTI
Daudzgadu nacionālā kontroles plānā 2017. – 2019. plānotie rezultāti un to izpilde
parādīta 4.tabulā. Tabula Nr.4
Ieviesta pārtikas uzņēmumu inspekciju protokolu aizpildīšana e-vidē (programmatūru
izstrādāja PVD IT speciālisti ) visās PVD TSV, izmantojot planšetdatorus, kas būtiski
samazināja administratīvo slogu uzņēmējiem un ļāva PVD efektīvi izmantot
nepietiekamus cilvēkresursus
Veikti 17 pārtikas uzņēmumu paškontroles sistēmu auditi saskaņā ar 2017.gada audita
programmu, kas ir 815% no audita programmā ielānotā.
Inspekciju plāna izpilde ir 76% (plānveida pārbaužu skaits 26 905):
Mērķtiecīga dalība pārtikas produktu eksporta veicināšanas pasākumos:
- organizēti un atbalstīti trešo valstu (Turcija), oficiālas kontroles vizīte gaļas
ieguves un pārstrādes uzņēmumos;
Darbības rezultāti 2017.gadā
Nr. Darbības rezultāta
formulējums Rezultatīvais
rādītājs
Rezultatīvā rādītāja skaitliskās vērtības
plānots izpildīts
1. Uzņēmumu īpatsvars,
kuros ir konstatēti būtiski
pārkāpumi, nepārsniedz
1% no kopējā pārbaudīto
uzņēmumu skaita.
Pārbaudītie
uzņēmumi (%)
< 1 0,15 %
2. Nodrošināta laboratorisko
kontroles programmu
izpilde.
Izpildītas
laboratoriskās
kontroles
programmas (skaits)
16 16
3. Virsuzraudzībā konstatētās
inspektora darba
nepilnības, kuras tika
konstatētas iepriekšējā
virsuzraudzībā, ir
novērstas % gadījumu
Novērstas inspektoru
darba nepilnības (%)
100% 100%
4. Veikti uzņēmumu HACCP
sistēmu auditi.
Izpildītas HACCP
sistēmu auditu
programmas (skaits).
21 17
5. Īstenots inspekciju plāns. Veiktas plānveida
pārbaudes (skaits).
35 540 26 905
38
- Sagatavota informācija informācija par katru dzīvnieku izcelsmes produkcijas
ražošanas eksportētāj uzņēmumu uz Eirāzijas ekonomisko savienību, balstoties
uz Krievijas Federācijas kompetentās iestādesiesnigtajām aptaujas anketām;
- veiktas izmaiņas zvejas produktu apstrādes uzņēmumu pārbaudes protokolā, kā
arī rīkojumā Nr.131 “Par eksportam uz Eirāzijas Ekonomiskās Savienības
dalībvalstīm paredzētās produkcijas laboratorisko kontroli”.
- sagatavota nepieciešamā informācija sertifikātu saskaņošanai, piena, olu
produktu eksportam (Koreja, Meksika, Azerbaidžāna, Honkonga, Filipīnas ),
gaļas un gaļas produktu eksportam( Turcija, Ukraina, Moldova, AAE);
- Organizēts un veikts kontroles institūcijas darbības audits (bioloģiskās
lauksaimniecības jomā) trešajās valstīs: Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā un
Uzbekistānā. Audita rezultātā sagatavoti uzraudzības ziņojumi un nosūtīti
Eiropas Komisijai
- izsniegti brīvās tirdzniecības sertifikāti.
Veiktas pārtikas izplatīšanas uzņēmumu tematiskās pārbaudes - pastiprināti pārbaudot
pārtikas apriti augļu un dārzeņu sezonas laikā, svētku un pirmssvētku dienās, veicot
pārtikas preču marķējuma, izcelsmes un izsekojamības, derīguma termiņu un pārtikas
uzņēmumu higiēnas pārbaudes.
Organizēta oficiālā kontrole masu pasākumu laikā („Positivus Festival”, „3.Eiropas koru
olimpiāde un Nāciju Grand Prix Rīga 2017”, Festivāls „Saldus Saule”, „LMT Summer
Sound”, Starptautiskais mūzikas festivāls „Laba Daba” u.c);
- Nodrošinātas EK atbalsta programmas ,,Skolas piens’’ un „Skolas auglis”
kontroles funkcijas (sadarbībā ar ZM LAD speciālistiem);
- Īstenota Veselības ministrijas izstrādāto prasību kontrole saistībā ar atsevišķu
pārtikas produktu izplatīšanas aizliegumu un uztura normu nodrošināšanu
izglītības iestādes.
PVD eksperti piedalījās vadlīniju «Augļu un dārzeņu konservu ražošana konservēšanas
alternatīvās metodes» izstrādē. Vadlīniju mērķis ir veicināt augļu un dārzeņu konservu
ražošanu mājražošanas uzņēmumos
Turpināta elastīguma principa («B+» pilotprojekts) piemērošana dzīvnieku izcelsmes,
augu un jauktas izcelsmes pārtikas ražošanas uzņēmumu pārbaudēs, tādejādi samazinot
administratīvo slogu uzņēmējiem un novirzot resursus ārpuskārtas kontroļu veikšanai;
Nodrošināta PVD funkciju realizēšana strukturālo fondu, Lauku attīstības plāna un
Kopīgā tirgus organizācijas pasākumu administrēšanas jomā sadarbībā ar LAD. Veikti
piena produktu intervences pasākumi – Sausā vājpiena valsts iepirkums un privātā
uzglabāšana, kā arī tirgus intervencei pakļauto zvejas produktu partiju pārbaudes.
īstenoti pasākumi svaigu augļu un dārzeņu kvalitātes atbilstības novērtēšanai. Veikta
dzīvnieku liemeņu klasifikācijas un cenu ziņošanas kontrole;
Nodrošināta PVD funkciju realizēšana sadarbībā ar SIF EK Atbalsta fonda
vistrūcīgākajām personām darbības programmas virsuzraudzībai
Nodrošināta dalība Twinning projekta „Atbalsts Moldovas Republikas Nacionālajai
pārtikas drošības aģentūrai» vadībā, kā arī ekspertu dalība projekta aktivitātēs
Nodrošināta pārtikas kvalitātes shēmu uzraudzība (Nacionālā pārtikas kvalitātes shēma,
Aizsargātas cilmes vietas nosaukums, Aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde,
Garantēta tradicionālā īpatnība); turpināta reģistrācijas procedūra AĢIN „Rucavas
baltais sviests”.
39
Pilnveidots uztura bagātinātāju reģistrācijas process: izstrādāta un apstiprināta procedūra
KR.10.P.280 «Uztura bagātinātāju reģistrācija»
Nodrošināta PVD teritoriālo struktūrvienību pārtikas inspektoru un pilnvaroto
veterinārārstu virsuzraudzība un apmācība.
Nodrošināta dalība ĀCM ierobežošanas pasākumos:
Dalība normatīvo aktu projektu izstrādē;
Nozares asociācijām par ĀCM aktualitātēm;
Izsniegtas atļauju produkcijas apritei ĀCM skartajās teritorijās;
Veikta pastiprināta pirms kaušanas izmeklēšana un pēc kaušanas veterinārā
ekspertīze cūku dzimtas dzīvniekiem kautuvēs.
Pastiprināta cūku izcelsmes kontrole TRACE sertifikātos un LDC kautuvju
ziņojumos
Nodrošināta metodiskā vadība dzīvnieku izcelsmes pārtikā neizmantojamo
blakusproduktu (ABP) aprites organizēšanā;
Veikta kautuvju, gaļas sadales un gaļas pārstrādes uzņēmumu atzīšana, kurām
atļauts piemērot atlaides no Komisijas lēmuma (2014/709) Par dzīvnieku
veselības kontroles pasākumiem saistībā ar ĀCM dažās dalībvalstīs noteiktajām
prasībām.
3.2. PĀRTIKAS APRITES UZŅĒMUMU PĀRBAUDES
Attēls Nr. 18
Pārbaužu skaits dinamikā (2013-2017.gadā)
PVD inspektori 2017.gadā ir veikuši 40025 pārbaudes un tas ir par 3666 (10.1%)
pārbaudēm vairāk nekā 2016.gadā. Sakarā ar aplikācijas mobiPVD ieviešanu unizmantošanu
pārbaužu veikšana un pārbaužu protokolu aizpildīšanā, tādejādi optimizējot cilvēkresursu
izmantošanu.
43146
41886
38117
36359
40025
32000
34000
36000
38000
40000
42000
44000
2013.g 2014.g 2015.g 2016.g 2017.g
40
3.3. BIOLOĢISKĀS LAUKSAIMNIECĪBAS UZRAUDZĪBA UN
KONTROLE
Bioloģiskās lauksaimniecības (turpmāk - BL) uzņēmumu sertifikāciju Latvijā veic
PVD atzītas kontroles institūcijas (turpmāk - KI):
Sertifikācijas institūcija „Vides kvalitāte” (koda Nr. LV–BIO–01),
Valsts SIA „Sertifikācijas un testēšanas centrs” (koda Nr. LV–BIO–02).
BL uzraudzības process atšķiras no citiem uzraudzības procesiem. Lai izvērtētu KI
darbības efektivitāti un objektivitāti, uzraudzības process organizēts divos līmeņos:
1. PVD TSV pārtikas inspektori katru gadu pārbauda līdz 5% no kontrolei
pakļautajiem BL uzņēmumiem atbilstoši riska novērtējumam, lai pārliecinātos, ka
KI veiktās kontroles ir objektīvas un neatkarīgas; PVD inspektori, konstatējot
pārkāpumus uzņēmumos vai KI inspektora darbā, sagatavo un nosūta KI ziņojumus
par konstatētajām neatbilstībām. Rezultātā šajos uzņēmumos KI veic ārpuskārtas
pārbaudes, kas ietver atkārtotu uzņēmuma ražošanas procesa pārbaudi attiecīgajā
nozarē, dokumentu pārbaudi un tikai neatbilstību novēršanas gadījumos
uzņēmumiem tiek izsniegts atbilstības sertifikāts.
2. Pārtikas uzraudzības departamenta Augu izcelsmes produktu, dzērienu un
bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas (turpmāk - ADzB daļa) vecākie
eksperti vismaz 2 reizes gadā apmeklē KI ofisu, lai pārliecinātos, ka kontroles
sistēma ir piemērota un efektīva, ka darbība atbilst likumdošanas aktos noteiktajām
prasībām, kā arī pārbaudītu dokumentāciju, t.sk. kontroles procedūru piemērošanu,
veiktos pasākumus, ko institūcijas piemēro konstatēto pārkāpumu gadījumos,
lēmumu pieņemšanas un atļauju izsniegšanas procesa organizāciju, inspektoru
kompetenci un zināšanas.
2017.gadā PVD TSV pārvalžu inspektori veica 192 bioloģiskās ražošanas uzņēmumu
pārbaudes, kā rezultātā tika pārbaudīta institūciju darba objektivitāte un efektivitāte attiecībā
uz ražotnes inspicēšanu un atbilstības novērtēšanu, apzinātas pieļautās kļūdas sertifikācijas
procesā. PVD inspektori, konstatējot pārkāpumus saimniecībās vai KI inspektora darbā,
sagatavoja un nosūtīja kontroles institūcijām 11 ziņojumus par konstatētajām neatbilstībām
(t.sk. 8 ziņojumi – LV-BIO-01 un 3 ziņojumi- LV-BIO-02). PVD sagatavotie un nosūtītie
ziņojumi KI galvenokārt par nepilnīgi sagatavotu dokumentāciju, uzskaiti, produkta
marķējumu un produktu izsekojamību. Rezultātā šajos uzņēmumos KI veica ārpuskārtas
pārbaudes, kas ietvēra atkārtotu uzņēmuma ražošanas procesa pārbaudi attiecīgajā nozarē,
dokumentu pārbaudi un konstatēto neatbilstību vai pārkāpumu gadījumā KI pieņēma
lēmumu atbilstoši Ministru kabineta (2009.26.05.) noteikumu Nr.485 „Bioloģiskās
lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtība” (turpmāk – MK Nr.485)1.1.
pielikumā
noteiktajiem pasākumiem (sankciju katalogs). PVD TSV inspektori tirdzniecības uzņēmumu
pārbaudēs, izlases veidā, nediskriminējot kādu noteiktu produktu vai ražotāju grupu, kontrolē
ne tikai Latvijas pārtikas ražotāju, bet arī no citām dalībvalstīm ievestās un importētās bio
produkcijas marķējuma atbilstību. PVD, lai vizētu importa sertifikātu atbilstoši Komisijas
Regulas Nr.1235/2008 13.panta 8.punktam un atļautu laist sūtījumu brīvā apgrozījumā, veica
fizisku kontroli katram no trešajām valstīm ievestam bioloģisko produktu sūtījumam, ņēma
paraugus laboratoriskiem izmeklējumiem, lai noteiktu līdzekļus, kurus nav atļauts izmantot
bioloģiskajā ražošanā.
41
2017.gadā PVD izvērtēja KI Valsts SIA “Sertifikācijas un testēšanas centrs” darbību
trešajās valstīs: Krievijā, Uzbekistānā, Baltkrievijā, Ukrainā. Audita laikā tika izvērtētas
kontroles procedūras, dokumentācija un bioloģiskās ražošanas prasības trešajās valstīs,
tostarp to līdzvērtība Regulas Nr.834/2007 II, IV un V sadaļā noteiktajiem kontroles
pasākumiem un prasībām. Pēc audita tika sagatavoti uzraudzības ziņojumi EK par KI
darbību trešajās valstīs.
2017.gadā PVD izvērtēja 126 bioloģisko uzņēmumu iesniegumus un dokumentāciju
atļaujas saņemšanai saskaņā ar Regulas Nr.889 noteiktajām atkāpēm (konvencionālo
dzīvnieku un mājputnu iepirkšanai, lai paplašinātu ganāmpulku, pārejas perioda
samazināšanai LIZ platībām, konvencionālās barības izmantošanai).
2017.gadā PVD Centrālā aparāta vecākie eksperti veica 3 pārbaudes KI ofisā.
Pārbaudes laikā tika izvērtēti KI sekojoši dokumenti:
- aktualizētās procedūras, inspektoru sagatavotie pārbaudes dokumenti, t.sk.
uzņēmumu dokumenti;
- pieņemtie lēmumi, pielietotās sankcijas neatbilstību gadījumos, izsniegtie sertifikāti;
- inspektoru praktiskās un profesionālās darbības izvērtējumi, apmācību programma;
- riska novērtēšana, uzņēmumu pārbaužu periodiskums;
- paraugu ņemšana un analīze.
Pārbaudes laikā būtiskas neatbilstības KI darbā netika konstatētas.
PVD ir izveidojis datu bāzi par BL uzņēmumiem, kurā pieejama informācija par
darbības jomām, konstatētajiem pārkāpumiem un pieņemtajiem lēmumiem. Informācija
pieejama PVD mājas lapā: https://registri.pvd.gov.lv/cr
Attēls Nr. 19
Bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumus skaits
Komentārs: Salīdzinot ar iepriekšējo periodu, 2017.gadā BL uzņēmumu skaita
pieaugums ir neliels. Tas izskaidrojums ar to, ka tika ierobežots Valsts un Eiropas Savienības
finansējums jaunajiem bioloģiskajiem lauksaimniekiem. Bioloģiskās lauksaimniecības
42
turpmākā attīstība ir atkarīga no tiešo maksājumu atbalsta saņemšanas nosacījumiem
turpmākajos gados.
1.1.Uzņēmumu pārbaudes
Uzņēmumu pārbaudes notiek saskaņā ar KI izstrādātām procedūrām, instrukcijām un
veidlapām. Inspekcijas nozīmē saskaņā ar plānu, ņemot vērā inspektoru rotācijas
nosacījumu, ka vizīti vienā uzņēmumā neveic vairāk kā 2 gadus pēc kārtas. KI operatoru
fizisku pārbaudi veic vismaz reizi gadā kā noteikts Komisijas regulas 889/2008 65.panta
1.punktā. 2017.gadā vismaz vienu reizi pārbaudīti visi 4410 BL uzņēmumi, kuri iesaistīti BL
kontroles sistēmā. KI izstrādātās riska analīzes procedūras, kas nodrošina iepriekš nepaziņotu
un paziņotu ikgadējo pārbaužu veikšanu. 2017.gadā tika veiktas 5371 uzņēmuma pārbaude,
t.sk balstoties uz riska izvērtējumu:
- 961 papildus pārbaude (21.8% no BL uzņēmumu skaita, ar ko noslēgts līgums);
- 669 iepriekš nepieteiktās vizītes (12.5% no kopējo uzņēmumu pārbaužu skaita).
Papildus pārbaudēs uzmanība galvenokārt tika pievērsta augkopības ražošanas
nosacījumu izpildei, dzīvnieku barības un labturības nodrošinājumam, dokumentācijai,
produktu izsekojamībai, kā arī bioloģisko produktu marķējumam.
KI, apsekojot bioloģiskās ražošanas uzņēmumus, 2017.gadā konstatējušas 106
pārkāpumus un neatbilstības, kā rezultātā šiem uzņēmumiem tika piemērotas sankcijas
atbilstoši MK Nr.485 1.1pielikumā noteiktajiem kritērijiem:
Analizējot uzraudzības rezultātus, konstatēts, ka no uzņēmēja neatkarīgu iemeslu dēļ
2017.gadā nav bijis iespējams izpildīt prasību par dravas novietojuma attālumu no platības ar
konvencionāli apsaimniekotiem laukiem – nektāra un ziedputekšņu avotiem, līdz ar to tika
konstatētas pesticīdu atliekas ziedputekšņos, kā arī pārkāptas prasībās attiecībā uz bišu
saimju turēšanas apstākļiem.
KI pamatojoties uz riska analīzi, 2017.gadā noņēma 249 paraugus (5.6% no kontrolē
esošo uzņēmēju skaita) laboratorisko izmeklējumu veikšanai, lai noteiktu vielas, kā arī
iespējamo piesārņojumu ar līdzekļiem, kurus nav atļauts izmantot bioloģiskajā ražošana.
Plānojot paraugu ņemšanu, tika ņemti vērā visi bioloģisko produktu ražošanas,
sagatavošanas un izplatīšanas posmi. Laboratoriskie izmeklējumi tika veikti augu izcelsmes
produktiem (graudiem, dārzeņiem, augļiem, ogām, kartupeļiem), biškopības produktiem
(medum, ziedputekšņiem, bišu maizei), pārstrādātiem augu un dzīvnieku izcelsmes
produktiem, kā arī importētajiem produktiem no trešajām valstīm. Analizējot bioloģisko
produktu testēšanas pārskatus, 7 produktos tika konstatēts sekojošs:
3 ziedputekšņu paraugos- pesticīdu atliekvielas (baskalīds, tiakloprīds);
2 vistu olu paraugos - veterināro zāļu atliekviela (toltrazurils);
1 graudu (miežu) paraugā - pesticīdu atliekviela (pirimifoss metils);
1 vīna paraugā - paaugstināts sēra dioksīda saturs.
Uzņēmumos, kuros tika konstatēts, ka produkti neatbilst bioloģiskās ražošanas
noteikumiem, KI veica papildus pārbaudes, izvērtēja produkta piesārņojuma iemeslu, noteica
korektīvās darbības un aizliedza attiecīgos produktus laist tirgū ar norādi “bioloģisks”.
Salīdzinot ar iepriekšējo periodu, pieaudzis to produktu skaits, kas neatbilst bioloģiskās
lauksaimniecības statusam. Tas izskaidrojums ar to, ka uzņēmumi nav pievērsuši pietiekamu
uzmanību bioloģiskās ražošanas pamatprincipiem attiecībā uz dzīvnieku ārstēšanu, bišu
dravas turēšanas apstākļiem, noliktavu un graudu pārstrādes uzņēmumu telpu un iekārtu
dezinsekcijai.
43
Tabula Nr.5
Ziņojums par oficiālajām kontrolēm bioloģiskās ražošanas nozarē
Informācija par uzņēmēju kontrolēm (2017.)
Ko
ntr
ole
s in
stit
ūci
jas
ko
ds
Reģ
istr
ēto
uzņ
ēmēj
u s
ka
its
Reģistrēto uzņēmēju skaits Ikgadējo pārbaužu skaits Uz riska analīzi balstītu papildu
apmeklējumu skaits Pārbaužu/apmeklējumu kopējais skaits
Lau
ksa
imn
iecī
bas
pro
du
ktu
raž
otā
ji*
Ak
vak
ult
ūra
s d
zīv
nie
ku
aud
zētā
ji
Pār
strā
dāt
āji*
*
Imp
ort
ētāj
i
Ek
spo
rtēt
āji
Cit
i u
zņēm
ēji*
**
Lau
ksa
imn
iecī
bas
pro
du
ktu
raž
otā
ji*
Ak
vak
ult
ūra
s d
zīv
nie
ku
aud
zētā
ji
Pār
strā
dāt
āji*
*
Imp
ort
ētāj
i
Ek
spo
rtēt
āji
Cit
i u
zņēm
ēji*
**
Lau
ksa
imn
iecī
bas
pro
du
ktu
raž
otā
ji*
Ak
vak
ult
ūra
s d
zīv
nie
ku
aud
zētā
ji
Pār
strā
dāt
āji*
*
Imp
ort
ētāj
i
Ek
spo
rtēt
āji
Cit
i u
zņēm
ēji*
**
Lau
ksa
imn
iecī
bas
pro
du
ktu
raž
otā
ji*
Ak
vak
ult
ūra
s d
zīv
nie
ku
aud
zētā
ji
Pār
strā
dāt
āji*
*
Imp
ort
ētāj
i
Ek
spo
rtēt
āji
Cit
i u
zņēm
ēji*
**
LV-BIO-01 2813 2664 0 26 9 0 114 2664 0 26 9 0 114 587 0 29 7 0 48 3251 0 55 16 0 162
LV-BIO-02 1597 1514 2 25 1 0 55 1514 2 25 1 0 55 265 1 17 0 0 7 1779 3 42 1 0 62
KOPĀ 4410 4178 2 51 10 0 169 4178 2 51 10 0 169 852 1 46 7 0 55 5030 3 97 17 0 224
Piezīmes:
**Lauksaimniecības produktu ražotāji ir uzņēmēji, kas nodarbojas tikai ar lauksaimniecības produktu ražošanu, ražotāji, kas ir arī pārstrādātāji, ražotāji, kas ir arī importētāji,
un citi ražotāji, kas nav citur minēti.
**Pārstrādātāji ir uzņēmēji, kas ir tikai pārstrādātāji, pārstrādātāji, kas ir arī importētāji, un citi pārstrādātāji, kas nav citur minēti.
***Citi uzņēmēji ir tirgotāji (vairumtirgotāji, mazumtirgotāji), citi uzņēmēji, kas nav citur minēti.
44
Tabula Nr.6
Informācija par konstatētajiem pārkāpumiem un piemērotajām sankcijām (2017.)
Ko
ntr
ole
s in
stit
ūci
jas
ko
ds
Reģ
istr
ēto
uzņ
ēmēj
u s
ka
its
Reģistrēto uzņēmēju skaits Konstatēto neatbilstību vai
pārkāpumu skaits (1)
Attiecībā uz produktu
partiju vai ražošanas
periodu piemēroto
pasākumu skaits (2)
Attiecībā uz uzņēmējiem
piemēroto pasākumu skaits
(3)
Lau
ksa
imn
iecī
bas
pro
du
ktu
raž
otā
ji*
Ak
vak
ult
ūra
s d
zīv
nie
ku
aud
zētā
ji
Pār
strā
dāt
āji*
*
Imp
ort
ētāj
i
Ek
spo
rtēt
āji
Cit
i u
zņēm
ēji*
**
Lau
ksa
imn
iecī
bas
pro
du
ktu
raž
otā
ji*
Ak
vak
ult
ūra
s d
zīv
nie
ku
aud
zētā
ji
Pār
strā
dāt
āji*
*
Imp
ort
ētāj
i
Ek
spo
rtēt
āji
Cit
i u
zņēm
ēji*
**
Lau
ksa
imn
iecī
bas
pro
du
ktu
raž
otā
ji*
Ak
vak
ult
ūra
s d
zīv
nie
ku
aud
zētā
ji
Pār
strā
dāt
āji*
*
Imp
ort
ētāj
i
Ek
spo
rtēt
āji
Cit
i u
zņēm
ēji*
**
Lau
ksa
imn
iecī
bas
pro
du
ktu
raž
otā
ji*
Ak
vak
ult
ūra
s d
zīv
nie
ku
aud
zētā
ji
Pār
strā
dāt
āji*
*
Imp
ort
ētāj
i
Ek
spo
rtēt
āji
Cit
i u
zņēm
ēji*
**
LV-BIO-01 2813 2664 0 26 9 0 114 59 0 0 0 0 0 59 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0
LV-BIO-02 1597 1514 2 25 1 0 55 46 0 1 0 0 0 45 0 1 0 0 0 1 0 0 0 0 0
KOPĀ: 4410 4178 2 51 10 0 169 105 0 1 0 0 0 104 0 1 0 0 0 1 0 0 0 0 0
Piezīmes:
(1) Norāda tikai neatbilstības un pārkāpumus, kuri ietekmē produktu bioloģisko statusu un/vai attiecībā uz kuriem nācies piemērot pasākumus.
(2) Ja konstatēts, ka noticis pārkāpums attiecībā uz šajā regulā paredzēto prasību ievērošanu, kontroles iestāde vai kontroles organizācija nodrošina, lai visas pārkāpuma
skartās produktu partijas vai ražošanas perioda produktu marķējumā vai reklāmā netiktu izdarīta atsauce uz bioloģiskās ražošanas metodi, ja tas būtu samērā ar neievērotās
prasības nozīmīgumu, pārkāpuma būtību un konkrētajiem apstākļiem (kā minēts Padomes Regulas (EK) Nr. 834/2007 30. panta 1. punkta pirmajā daļā).
(3) Ja konstatēts smags pārkāpums vai pārkāpums ar ilgstošām sekām, tad uz laiku, par ko vienojas ar dalībvalsts kompetento iestādi, kontroles iestāde vai kontroles
organizācija aizliedz attiecīgajam uzņēmējam tirgot produktus, kuru marķējumā vai reklāmā ir atsauce uz bioloģiskās ražošanas metodi (kā minēts Padomes Regulas (EK) Nr.
834/2007 30. panta 1. punkta otrajā daļā).
45
Tabula Nr.7
Informācija par analizēto paraugu skaitu un konstatētajiem pārkāpumiem (2017.)
Ko
ntr
ole
s in
stit
ūci
jas
ko
ds
Reģ
istr
ēto
uzņ
ēmēj
u s
ka
its
Reģistrēto uzņēmēju skaits Analizēto paraugu skaits Paraugu skaits, kuri liecina par Regulas Nr.
834/2007 un Regulas Nr. 1235/2008 pārkāpumu
Lau
ksa
imn
iecī
bas
pro
du
ktu
raž
otā
ji*
Ak
vak
ult
ūra
s
dzī
vn
iek
u a
ud
zētā
ji
Pār
strā
dāt
āji*
*
Imp
ort
ētāj
i
Ek
spo
rtēt
āji
Cit
i u
zņēm
ēji*
**
Lau
ksa
imn
iecī
bas
pro
du
ktu
raž
otā
ji*
Ak
vak
ult
ūra
s
dzī
vn
iek
u a
ud
zētā
ji
Pār
strā
dāt
āji*
*
Imp
ort
ētāj
i
Ek
spo
rtēt
āji
Cit
i u
zņēm
ēji*
**
Lau
ksa
imn
iecī
bas
pro
du
ktu
raž
otā
ji*
Ak
vak
ult
ūra
s
dzī
vn
iek
u a
ud
zētā
ji
Pār
strā
dāt
āji*
*
Imp
ort
ētāj
i
Ek
spo
rtēt
āji
Cit
i u
zņēm
ēji*
**
LV-BIO-01 2813 2664 0 26 9 0 114 145 0 12 0 0 1 1 0 0 0 0 0
LV-BIO-02 1597 1514 2 25 1 0 55 83 0 5 0 0 3 5 0 1 0 0 0
KOPĀ: 4410 4178 2 51 10 0 169 228 0 17 0 0 4 6 0 1 0 0 0
Piezīmes:
**Lauksaimniecības produktu ražotāji ir uzņēmēji, kas nodarbojas tikai ar lauksaimniecības produktu ražošanu, ražotāji, kas ir arī pārstrādātāji, ražotāji, kas ir arī importētāji,
un citi ražotāji, kas nav citur minēti.
**Pārstrādātāji ir uzņēmēji, kas ir tikai pārstrādātāji, pārstrādātāji, kas ir arī importētāji, un citi pārstrādātāji, kas nav citur minēti.
***Citi uzņēmēji ir tirgotāji (vairumtirgotāji, mazumtirgotāji), citi uzņēmēji, kas nav citur minēti.
rezultātus, pārkāpumi netika konstatēti.
46
Tabula Nr.8
Informācija par uzraudzību un revīzijām (2017.)
Ko
ntr
ole
s in
stit
ūci
jas
ko
ds
Reģ
istr
ēto
uzņ
ēmēj
u s
ka
its
ka
tra
i
inst
itū
cija
i
Reģistrēto uzņēmēju skaits
Dokumentu pārbaude un biroja
revīzija (1) (Pārbaudīto uzņēmēju lietu
skaits)
Pārskata revīziju skaits (2) Liecinieku revīziju skaits(3)
Lau
ksa
imn
iecī
bas
pro
du
ktu
raž
otā
ji*
Raž
oša
nas
vie
nīb
as
akv
aku
ltūra
s d
zīv
nie
ku
aud
zēša
nai
Pār
strā
dāt
āji*
*
Imp
ort
ētāj
i
Ek
spo
rtēt
āji
Cit
i u
zņēm
ēji*
**
Lau
ksa
imn
iecī
bas
pro
du
ktu
raž
otā
ji*
Raž
oša
nas
vie
nīb
as
akv
aku
ltūra
s d
zīv
nie
ku
aud
zēša
nai
Pār
strā
dāt
āji*
*
Imp
ort
ētāj
i
Ek
spo
rtēt
āji
Cit
i u
zņēm
ēji*
**
Lau
ksa
imn
iecī
bas
pro
du
ktu
raž
otā
ji*
Raž
oša
nas
vie
nīb
as
akv
aku
ltūra
s d
zīv
nie
ku
aud
zēša
nai
Pār
strā
dāt
āji*
*
Imp
ort
ētāj
i
Ek
spo
rtēt
āji
Cit
i u
zņēm
ēji*
**
Lau
ksa
imn
iecī
bas
pro
du
ktu
raž
otā
ji*
Raž
oša
nas
vie
nīb
as
akv
aku
ltūra
s d
zīv
nie
ku
aud
zēša
nai
Pār
strā
dāt
āji*
*
Imp
ort
ētāj
i
Ek
spo
rtēt
āji
Cit
i u
zņēm
ēji*
**
LV-BIO-01 2813 2664 0 26 9 0 114
25 0 9 1 0 4 72 0 12 9 0 33 1 0 0 0 0 0
LV-BIO-02 1597 1514 2 25 1 0 55 12 0 3 0 0 4 36 0 11 1 0 18 4 0 0 0 0 0
Kopā 4410 4178 2 51 10 0 169 37 0 12 1 0 8 108 0 23 10 0 51 5 0 0 0 0 0
Piezīmes:
(1) Dokumentu pārbaude, kas aptver attiecīgos vispārīgos dokumentus, kuros aprakstīta kontroles organizācijas struktūra, darbība un kvalitātes vadība. Kontroles
organizācijas biroja revīzija, kas ietver uzņēmēju lietu pārbaudi un neatbilstību un sūdzību izskatīšanas pārbaudi, ieskaitot minimālo kontroles biežumu, uz risku balstītas
pieejas izmantošanu, iepriekš nepaziņotus un turpmākus apmeklējumus, paraugu ņemšanas politiku un informācijas apmaiņu ar citām kontroles organizācijām un kontroles
iestādēm.
(2) Pārskata revīzija: uzņēmēja pārbaude, ko veic kompetentā iestāde, lai pārbaudītu to, kā kontroles struktūra ievēro darbības procedūras, un pārliecinātos par tās darba
efektivitāti.
(3) Liecinieku revīzija: kompetentās iestādes veikta novērošana tādas pārbaudes laikā, ko veic kontroles iestādes inspektors.
47
Tabula Nr.9
Secinājumi par bioloģiskās ražošanas kontroles sistēmu
Kontroles
institūcijas
kods
Reģistrēto
uzņēmēju
skaits
Apstiprinājuma atsaukšana
Darbības, kas veiktas, lai nodrošinātu bioloģiskās ražošanas kontroles sistēmas efektīvu darbību
(prasību izpildes nodrošināšana)
Jā/Nē No
(datums)
Līdz
(datums)
LV- BIO-01
2813
nē - -
Kontroles institūciju inspektori ir labi apmācīti un efektīvi veic bioloģiskās ražošanas uzņēmumu
inspekcijas, tostarp izsekojamības, marķēšanas un piesardzības pasākumu pārbaudi. Pastāv ļoti laba
komunikācija, informācijas apmaiņa ar kontroles institūcijām.
LV-BIO-02 1597
nē - -
Kontroles institūcijas katru nedēļu iesniedz Pārtikas un veterinārajam dienestam inspekcijas plānus,
apliecinot, ka:
- inspektori, kas norīkoti veikt pārbaudīt konkrētus uzņēmumus ir kompetenti veikt šīs inspekcijas;
- inspekcijas veic pamatojoties uz riska analīzi, vispiemērotākajā laikā, kad pastāv augstākais
nelikumību risks;
- inspekcijām plānotais laiks ir atbilstīgs.
Secinājums par bioloģiskās ražošanas kontroles sistēmas vispārējo darbību:
Abas deleģētās kontroles institūcijas efektīvi īsteno bioloģiskās ražošanas kontroles sistēmu..
48
3.4. NACIONĀLĀS KVALITĀTES SHĒMU (NPKS), AIZSARGĀTAS
ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀŽU UN GARANTĒTU
TRADICIONĀLO ĪPATNĪBU SHĒMU UZRAUDZĪBA
PVD no 2013.gada veic NPKS iesaistīto operatoru un to ražoto produktu uzraudzību
un kontroli saskaņā ar MK noteikumu Nr.461 (2014)„Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to
ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība” prasībām.
Attēls Nr.20
NPKS shēmā iesaistīto uzņēmumu pārbaudes dinamikā
Saskaņā ar MK noteikumu prasībām PVD veic operatoru pārbaudi, kas vēlās
iesaistīties shēmā vai sākt ražot jaunu produktu, kā arī vienu reizi gadā pārbauda shēmā
iesaistītos operatorus. Kopā 2017.gadā veiktas 165, bet 2016.gadā 162 NPKS shēmā
iesaistīto operatoru pārbaudes . Pārbaužu skaits salīdzinājumā ar 2016.gadu ir stabilizējies..
Papildus tam, veiktas:
6 garantētu tradicionālo īpatnību shēmas dalībnieku pārbaudes produktam
“Jāņu siers”, 5 produktam “Salinātā rudzu rupjmaize” un 9 produktam
“Sklandrausis”;
6 aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pārbaudes produktam
“Carnikavas nēģi”.
Uzraudzības rezultāti liecina, ka shēmas dalībnieki ievēro normatīvajos aktos noteiktās
prasības.
20
11
11
0
26
14
11
0
57
16
30
19
72
12
39
20
3
73
12
39
20
1
0
10
20
30
40
50
60
70
80
Augu un
jauktas
izcelsmes
produktu
uzņēmumi
Medus un
biškopības
produktu
uzņēmumi
Piena
pārstrādes
produktu
uzņēmumi
Gaļas un gaļas
produktu
uzņēmumi
Zvejas
produktu
apstrādes
uzņēmumi
2013g 2014g 2015g 2016g 2017g
49
0.0 2.0 4.0 6.0 8.0 10.0 12.0 14.0 16.0
Pārtikas aprites telpu higiēna
Iekārtas un aprīkojums
Ūdensapgāde
Tehnoloģiskā procesa ievērošana
Pārtikas temperatūras režīmi
Pārtikas marķējums
Pārtikas izsekojamība
Pārtikas iepakošana, t.sk., materiāli
Pārtikas derīguma termiņi, to…
Pārtikas piedevu lietošana
Personāla higiēna
Personāla apmācība
Pārtikā neizmantojamie dzīvnieku…
HACCP (paškontroles) procedūras
Tīrīšanas un dezinfekcijas procedūras
Deratizācijas un dezinsekcijas…
Dzīvnieku aizsardzības prasību…
2017.g
2015.g
2014.g
2013.g
2012.g
3.5. PĀRTIKAS UZŅĒMUMOS KONSTATĒTĀS NEATBILSTĪBAS
Attēls Nr.21
Pārtikas izplatīšanas uzņēmumos konstatēto neatbilstību īpatsvars, %
Attēls Nr.22
Augu izcelsmes produktu, salikto produktu un dzērienu ražošanas uzņēmumos konstatēto
neatbilstību īpatsvars, %
0.0 5.0 10.0 15.0 20.0
Pārtikas aprites telpu higiēna
Iekārtas un aprīkojums
Ūdensapgāde
Tehnoloģiskā procesa ievērošana
Pārtikas temperatūras režīmi
Pārtikas marķējums
Pārtikas izsekojamība
Pārtikas iepakošana, t.sk.,…
Pārtikas derīguma termiņi, to…
Pārtikas piedevu lietošana
Personāla higiēna
Personāla apmācība
Pārtikā neizmantojamie…
HACCP (paškontroles) procedūras
Tīrīšanas un dezinfekcijas…
Deratizācijas un dezinsekcijas…
Dzīvnieku aizsardzības prasību…
2017.g
2016.g
2015.g
2014.g
2013.g
50
0.0 5.0 10.0 15.0 20.0 25.0
Pārtikas aprites telpu higiēna
Ūdensapgāde
Pārtikas temperatūras režīmi
Pārtikas izsekojamība
Pārtikas derīguma termiņi, to…
Personāla higiēna
Pārtikā neizmantojamie dzīvnieku…
Tīrīšanas un dezinfekcijas…
Dzīvnieku aizsardzības prasību…
2017.g
2016.g
2015.g
2014.g
2013.g
0.0 5.0 10.0 15.0 20.0
Pārtikas aprites telpu higiēna
Iekārtas un aprīkojums
Ūdensapgāde
Tehnoloģiskā procesa ievērošana
Pārtikas temperatūras režīmi
Pārtikas marķējums
Pārtikas izsekojamība
Pārtikas iepakošana
Pārtikas derīguma termiņi
Pārtikas piedevu lietošana
Peronāla higiēna
Personāla apmācība
Pārtikā neizmantojamie dzīvnieku…
HACCP (paskontroles) procedūras
Tīrīšanas un dezinfekcijas procedūras
Deratizācijas un dezinsekcijas…
Dzīvnieku aizsardzības prasību…
2017g
2016g
2015g
2014g
2013g
Attēls Nr. 23
Dzīvnieku izcelsmes pārtikas ražošanas uzņēmumos konstatēto neatbilstību īpatsvars, %
Attēls Nr.24
Pārtikas uzņēmumos konstatēto neatbilstību grupu īpatsvars, %
Pārtikas uzņēmumos pēdējos 5 gados konstatē relatīvi līdzīga rakstura problēmas 3
neatbilstību grupās, tostarp, tās, kas saistītas ar uzņēmumu materiāli tehnisko nodrošinājumu
(aprīkojums, telpu apdare, iekārtas u.c.) un ar paškontroles procedūru ieviešanu un
uzturēšanu. Nākamā lielākā neatbilstību grupa, kas prevalē pārtikas izplatīšanas
51
uzņēmumos, ir personāla higiēna, kas saistām ar personāla biežu maiņu, zināšanu un
motivācijas trūkumu augu un jauktas izcelsmes produktu, dzērienu un biškopības produktu
ražošanas uzņēmumos,- materiālu, kas paredzēti saskarei ar pārtiku tā ir ūdensapgādes
prasību īstenošan, bet dzīvnieku izcelsmes pārtikas ražošanas uzņēmumos, t pārtikas
izsekojamības nodrošināšana.
Visās uzņēmumu grupās vērojama tendence pieaugt neatbilstību skaitam saistībā ar
HACCP principu ievērošanu. Tas saistīts ar pārtikas inspektoru zināšanu līmeņa pieaugumu,
piedaloties EK BTSF organizētajos kursos un PVD organizētajos kvalifikācijas celšana
kursos. Attēls Nr. 25
Pārtikas un veterinārā dienesta rīcība uzraudzības kārtībā konstatētajos pārkāpumos dinamikā
Sankciju apjoma kritums ir gandrīz visās pozīcijās, izņemot pārtikas produktu
izplatīšanas apturēšanu un uzņēmumu darbības apturēšanu, kur ir būtisks pieaugums (43%).
Saskaņā ar Administratīvā procesa likumu, gadījumos, ja persona neievēro tai ar
administratīvo aktu uzlikto tiesisko pienākumu, tiek izmantots tiesiskais instruments –
administratīvā akta piespiedu izpilde, piemērojot piespiedu naudu. Šis mehānisms motivē
uzņēmumam novērst pārbaudē konstatētos trūkumus, līdz ar to samaziņās uzlikto naudas
sodu skaits un piemēroto soda naudu apjoms. 2017.gada maijā veikti grozījumi Pārtikas
aprites uzraudzības likumā, kas izslēdz normu, kas paredz brīdinājuma rīkojuma izdošanu.
248
12
66
78
17
71
17
22
122.2
5
38
221
14
52
91
1607
18
08
168.3
6
54
220
122
0
64
15
52
1553
145.2
3
34
223
17
05
65
15
47
15
76
140.7
15
37
230
121
7
26
14
41
14
49
130.9
15
53
0
200
400
600
800
1000
1200
1400
1600
1800
2000
Pārtikas produktu
izplatīšanas apturēšana
Brīdinājuma rīkojumi naudas sodi (skaits) Apturēta uzņēmumu
darbība
2013 2014 2015
52
19.3 21.4 18.1 17.5 18.5
80.6 78.5 81.8 82.4 81.4
0.1 0.1 0.1 0.1 0.2 0.0
10.0
20.0
30.0
40.0
50.0
60.0
70.0
80.0
90.0
2013.g 2014.g 2015.g 2016.g 2017.g
Atbilst
Atbilst, taču atsevišķos
posmos ir konstatētas
neatbilstības
Neatbilst
28.8 33.1
24.3 30.8 30.8
70.9 66.8
75.6 69.1 69.1
0.2 0.1 0.1 0.1 0.1 0.0
10.0
20.0
30.0
40.0
50.0
60.0
70.0
80.0
2013.g 2014.g 2015.g 2016.g 2017.g
Atbilst
Atbilst, taču
atsevišķos posmos
ir konstatētas
neatbilstībasNeatbilst
3.5.1. Pārbaudīto pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu atbilstība higiēnas
prasībām
Attēls Nr.26
Pārtikas izplatīšanas uzņēmumu atbilstība higiēnas prasībām (%)
Attēls Nr.27
Augu izcelsmes produktu, salikto produktu un dzērienu ražošanas uzņēmumu atbilstība higiēnas
prasībām (%)
53
20.6 23.7
19.7 25.5 27.7
79.0 76.1
80.0 74.3 72.1
0.4 0.2 0.3 0.2 0.2 0.0
10.0
20.0
30.0
40.0
50.0
60.0
70.0
80.0
90.0
2013.g 2014.g 2015.g 2016.g 2017.g
Atbilst
Atbilst, taču atsevišķos
posmos ir konstatētas
neatbilstības
Neatbilst
Attēls Nr.28
Dzīvnieku izcelsmes pārtikas ražošanas uzņēmumu atbilstība higiēnas prasībām
2017.gadā 3885 pārtikas uzņēmumi tika novērtēti kā pilnībā atbilstoši higiēnas prasībām. Tas
veido 21.1 % no visiem novērtētajiem uzņēmumiem (2016.gadā attiecīgi 20.1 %).
Joprojām lielākā grupa ir higiēnas prasībām daļēji atbilstoši uzņēmumi – 14536 jeb 78.8 % no
visiem novērtētajiem uzņēmumiem (2016.gadā attiecīgi 79.8 %).
Kā higiēnas prasībām neatbilstoši ir novērtēti tikai 29 uzņēmumi jeb 0.2 %.
Kopumā tas liecina par pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu konsekventu pieeju likumdošanas
prasību ievērošanā, kā arī PVD mērķtiecīgu, uz risku balstītas uzraudzības īstenošanu.
3.6. LABORATORISKĀ KONTROLE PĀRTIKAS APRITES VALSTS
UZRAUDZĪBĀ
PVD Pārtikas uzraudzības departaments katru gadu izstrādā un izpilda laboratoriskās
kontroles programmas, lai, veicot valsts uzraudzību un kontroli, gūtu pierādījumus par pārtikas
atbilstību nekaitīguma kritērijiem, savlaicīgi atklātu un novērstu piesārņotu pārtikas produktu
izplatīšanu un, ieviešot korektīvos pasākumus, novērstu draudus patērētāju veselībai un dzīvībai.
Tika izstrādātas 15 laboratoriskās kontroles programmas.
54
Attēls Nr.29
Izstrādātajās laboratoriskās kontroles programmās tika kontrolēts gan pārtikas ķīmiskais un
mikrobioloģiskais piesārņojums, gan kvalitātes rādītāji.
Katra laboratoriskās kontroles programma tika izstrādāta ar noteiktu mērķi, ņemot vērā
iepriekšējo gadu PVD laboratorisko izmeklējumu rezultātus, aktualitātes ES un pasaulē, Ātrās
reaģēšanas sistēmas pārtikai un dzīvnieku barībai ziņojumus, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes
viedokļus, Eiropas Komisijas DG SANTE Veselības un pārtikas audita un analīzes direktorāta
(HFAA) rekomendācijas, kā arī patērētāju sūdzības. Attēls Nr.30
1
10
100
2012. 2013. 2014. 2015. 2016. 2017.
11 11 14
16 15 16
PUD pārtikas kontroles uzraudzības
programmas (2012.-2017.g.)
Izstrādāto
programmu
skaits
1
10
100
1000
10000
2012. 2013. 2014. 2015. 2016. 2017.
3608 3323 4483 5196 4702 5196
117 107 151 168
104
211
Paraugu skaita, kuros konstatētas neatbilstibas, dinamika
(2012.-2017.g.)
Paraugu
skaits
55
2017. gadā realizētās laboratoriskās kontroles programmas, noņemto paraugu skaits, veikto
izmeklējumu skaits un paraugu skaits, kuros konstatētas neatbilstības normatīvo dokumentu
prasībām.
PUD laboratoriskās kontroles programmas 2017. gads
Tabula Nr.10
Nr. Programmas nosaukums Paraugu
skaits
Izmeklējumu
skaits
Neatbilstošo
paraugu skaits
ES dalībvalstīm obligātās programmas
1. Atliekvielu kontroles programma dzīvniekiem un dzīvnieku
izcelsmes produktiem 1986 47150 61
2. Pesticīdu atlieku kontroles programma produktiem 274 21510 1
3. Akrilamīda uzraudzības programma pārtikas produktos 40 40 0
4. Kopējā ūdens satura kontroles programma mājputnu gaļā 51 154 14
Pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu darbības kontroles
programmas
5 Pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu laboratoriskās kontroles
programma 707 2773 59
6 Radiācijas drošības programma 38 76 0
7 Materiālu un izstrādājumu, kas paredzēti saskarei ar pārtiku,
sastāvdaļu migrācijas kontroles programma 77 218 1
8. Policiklisko aromātisko ogļūdeņražu kontroles programma
produktiem 143 286 24
9. Nacionālā pesticīdu atlieku kontroles programma
produktiem 33 5560 1
10. Dioksīnu, dīoksīniem līdzīgo un atšķirīgo PHB kontroles
programma 31 93 0
11. Pārtikas produktu kontroles programma 659 1518 20
Zoonožu izraisītāju kontroles programmas
12. Salmonellozes ierosinātāju kontrole mājputniem, pārtikai un
barībai 427 2646 5
13. Listeria monocytogenes kontroles programma 152 760 1
14. Verotoksigēno E.coli kontroles programma 19 71 0
15. Mikrobiālās (E.coli) rezistences uzraudzības programma 298 298 0
16. Pārtikas produktu laboratorisko izmeklējumu programma
krāpniecisko darbību noteikšanai tirdzniecībā 125 170 1
17. Ārpuskārtas izmeklējumi 136 2968 23
Kopā: 5196 86291 211
56
Tabula Nr.11 Konstatēto neatbilstību veids/ nosaukums
Parauga veids Piesārņojuma/ neatbilstības veids Neatbilstošo
izmeklējumu skaits
Veterināro zāļu lietošanas kontrole:
liellopu gaļa antibakteriālie līdzekļi 2
olas
kokcidiostati 2
pesticīds DDT 1
antibakteriālie līdzekļi 1
karpa neatļauta krāsviela 1
Ķīmiski/ fizikālais piesārņojums:
gaļas produkti benzo(a)pirēns un PAO 20
zvejas produkti benzo(a)pirēns un PAO 4
spināti nitrāti 3
medījumi kadmijs, svins 53
zvejas produkti konservanti 1
uztura bagātinātāji konservanti 2
rīsi pesticīdi
1
pelēkie zirņi 1
bērnu knupīši bisfenola A migrācija 1
Mikrobioloģiskais piesārņojums:
putnu gaļa salmonellas 2
gaļas izstrādājumi salmonellas 3
zvejas produkts L.monocytogenes 1
mizoti dārzeņi Yersinia 1
mājražotāju produkti E.coli, MAFA 2
gaļas izstrādājumi E.coli, MAFA 4
piena produkti Enterobacteriaceae 9
uzņēmumu ūdens koliformas, E.coli, enterokoki 44
Kvalitātes rādītāju un marķējuma neatbilstības:
medus hidroksimetilfurfurols 1
putnu gaļa palielināts ūdens saturs 14
uztura bagātinātāji neatbilstības marķējumā norādītajam 4
olīveļla neatbilstošs delta-7-stigmasterols 1
uzkodas, desa palielināts sāls daudzums 6
piena produkti nav norādes par nepiena taukiem 3
zvejas produkti zivju parazīti 2
pārtikas produkti neatbilstošs sensorais vērtējums 5
Oficiālās kontroles laikā veiktos laboratoriskos izmeklējumus nosacīti var iedalīt divās
grupās: izmeklējumi, kas raksturo uzņēmuma darbību un izmeklējumi, kas raksturo produkta
nekaitīgumu vai kvalitāti.
57
Pārtikas uzņēmumu darbības izvērtējums
Pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu laboratoriskās kontroles programmas ietvaros iegūtie
laboratorisko izmeklējumu rezultāti tika izmantoti uzņēmumu darbības izvērtēšanā. Higiēnas
kritērijiem neatbilstoši rezultāti tika izmantoti kā pierādījums tam, ka nav pildītas higiēnas prasības,
savukārt likumdošanas prasībām neatbilstoši dzeramā ūdens rezultāti liecināja par problēmām
uzņēmumu ūdensapgādes sistēmā.
Pārtikas produktu kontrole
Pārtikas produktu kontrole tika veikta galvenokārt ar mērķi savlaicīgi atklāt tajos esošo gan
ķīmisko, gan mikrobioloģisko piesārņojumu, kā arī atklāt patērētāju maldināšanas gadījumus.
Dažādu laboratorisko programmu ietvaros tika kontrolēti:
* Ražošanas procesā vai piedevu pievienošanas rezultātā radies piesārņojums –
benzo(a)pirēns, policiklisko aromātisko ogļūdeņražu summa, akrilamīds, kā arī krāsvielu un
konservantu noteikšana;
* Vides piesārņotāji – dioksīni un polihlorbifenili, pesticīdi, smagie metāli;
* Biotoksīni – aflatoksīni, ohratoksīns;
* Veterināro zāļu – steroīdu, tireostatu, stilbēnu, beta blokatoru, rezorcilskābes laktonu,
aizliegto zāļu, antibakteriālo un pretparazitāro līdzekļu, kokcidiostatu atliekas;
* Patogēnie mikroorganismi – Salmonella spp, Listeria monocytogenes; verotoksigēnā E.coli
* Radioloģiskais piesārņojums – stroncijs un cēzijs;
* Materiāliem un priekšmetiem, kas nonāk saskarē ar pārtiku - kopējā migrācija četrās
dažādās vidēs, kadmija un svina migrācija no keramikas traukiem, īpatnējā migrācija dažādās vidēs;
* Olīveļļa, bezglutēna produkti un zvejas produkti tirdzniecībā, lai atklātu krāpniecības
gadījumus;
* Kopējā ūdens satura kontrole mājputnu gaļā.
Uzraudzības pasākumi konstatēto pārkāpumu gadījumā
Visos gadījumos, kad tika konstatēti higiēnas pārkāpumi, pārtikas produktu piesārņojums vai
neatbilstošs marķējums – tika veikti atbilstoši pasākumi, lai novērstu patērētāju maldināšanu un
draudus veselībai. Uzņēmumos un, ja nepieciešams, arī fermās tika veiktas ārpuskārtas pārbaudes,
piesārņoto produktu partijas tika izņemtas no apgrozības, uzņēmumiem uzdots pastiprināt
paškontroli, pilnveidot tehnoloģiskos procesus, uzlikti naudas sodi, veikta produktu pārmarķēšana
u. tml. Gadījumos, kad produkts ticis izplatīts ārpus Latvijas, tika ievietots ziņojums Eiropas Ātrās
brīdināšanas sistēmā.
Laboratoriskās kontroles programmu izstrādi vēlamajā apjomā ierobežo nepietiekamais
finansējums . Līdz ar to programmu izstrādē vispirms jāņem vērā nepieciešamību realizēt ES
dalībvalstīm obligātās programmas. Ievērojamas korekcijas ievieš ārkārtas situāciju veidošanās,
kuras prasa papildus izmeklējumus gan jau izstrādātajās programmās, gan arī iepriekš neparedzētu
izmeklējumu organizēšanu. Bez tam katru gadu arī mainās izmeklējamo produktu sortiments.
58
0 5000 10000 15000 20000 25000 30000
2013.gads
2014.gads
2015.gads
2016.gads
2017.gads
27506
28402
29223
29436
28122
3668
3217
3265
3326
3035
3202
2321
2444
3113
4349
Izslēgti
No jauna
Reģistrēti,kopā
Ātrās brīdināšanas sistēmas ziņojumi
Latvijas Ātrās brīdināšanas sistēmas Nacionālais kontaktpunkts ziņoja Eiropas Komisijai par
piesārņojumu, kuru konstatēja oficiālās kontroles ietvaros, kā arī ārpuskārtas gadījumos. 2017.gadā
nosūtīti 32 ziņojumi.
Par Eiropas Komisijas Ātrās brīdināšanas sistēmas ziņojumiem, uz kuriem Pārtikas un
veterinārais dienests reaģējis (saņemtie no RASFF) –nosūtītas 57 reaģēšanas veidlapas
3.7. UZŅĒMUMU REĢISTRĀCIJA UN ATZĪŠANA
Pārtikas uzraudzības plānošanas, analīzes un uzņēmumu atzīšanas daļas funkcijās ietilpst
pārtikas, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, dzīvnieku barības un veterinārās uzraudzības
uzņēmumu un objektu reģistrācijas un atzīšanas koordinācija, kā arī aktuālās informācijas
uzturēšana PVD uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā.
2017.gadā vērojams uzraudzības kopīgā objektu skaita samazinājums, nedaudz krities arī
pārtikas uzņēmumu skaits. Paralēli tam, ka daudzi uzņēmumi pārtrauc darbību, ir ļoti liels no jauna
darbību uzsākušo uzņēmumu skaits.
Attēls Nr.31
Atzīto uzņēmumu skaitam ir tendence samazināties, kas izskaidrojams ar darbības specifikas
maiņu, pārtraucot darbību atzīšanai pakļauto darbību sfērā, kā arī darbību pārtrauc tie uzņēmumi,
kuri tika atzīti līdz 2004.gadam saskaņā ar tobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kad
atzīšanai bija pakļauti visi pārtikas ražošanas un uzglabāšanas uzņēmumi.
59
125
83 89 96 90
196
133
183 202
150
0
50
100
150
200
250
300
350
Atzīšanas ekspertu noslodze
Novērtēšanai patērētais
laiks (darba dienas)
Atzītie uzņēmumi
(skaits)
Attēls Nr.32
Saglabājas iepriekšējo gadu tendence daudziem uzraudzības objektiem mainīt savus
juridiskos īpašniekus, kā arī turpinās juridisko personu, kas iesaistītas PVD uzraudzībai pakļautajā
uzņēmējdarbībā, nosaukumu maiņa, nemainot faktisko uzņēmuma darbības sfēru. Līdz ar to jāveic
darbojošos uzņēmumu papildus atzīšanas process, kas prasa papildus resursus gan uzņēmējiem, gan
PVD.
Attēls Nr. 33
Atzīšanas ekspertu noslodzes samazinājums saistīts ar uzņēmuma novērtēšanai patērēto laiku,
jo daudziem uzraudzības objektiem ir tendence mainīt savus juridiskos īpašniekus, mainīt
nosaukumu, nemainot faktisko uzņēmuma darbības sfēru.
1305 1238 1250 1256 1237
125 83 89 96 90
109 137 77 90 109
0
200
400
600
800
1000
1200
1400
1600
1800
2013.gads 2014.gads 2015.gads 2016.gads 2017.gads
Uzņ
ēmu
mu
sk
ait
s
Pārtikas un blakusproduktu aprites uzņēmumu atzīšana
Izslēgti
No jauna
Atzīti,kopā
60
3.8. SPECIFISKO PĀRTIKAS PRODUKTU NOVĒRTĒŠANA UN
REĢISTRĀCIJA
PUD Pārtikas produktu reģistrācijas daļa novērtē un reģistrē specifiskos pārtikas produktus
(uztura bagātinātājus, diētisko pārtiku, dabīgo minerālūdeni), kā arī nodrošina pieteikumu par
lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām izvērtēšanu dalībvalsts līmenī.
Galvenās darbības un pasākumi, kas veikti 2017.gadā specifisko pārtikas produktu
novērtēšanas un reģistrācijas jomā, ir saskaņā ar struktūrvienībai izvirzītajām prioritātēm attiecīgam
atskaites periodam.
Pieejamo resursu ietvaros, 2017. gadā veikta zinātniski pamatota, pārtikas apriti
reglamentējošo normatīvo aktu prasībām atbilstoša specifisko pārtikas produktu izvērtēšana un
reģistrācija.
Atskaites periodā saņemti 2715 iesniegumi specifisko pārtikas produktu reģistrācijai, kas
salīdzinājumā ar 2016. gadu ir mazāks par 278 iesniegumiem (Attēls Nr. 34). Raugoties dinamikā,
2017.gadā ir vērojama mazāka uzņēmēju aktivitāte, taču tā joprojām saglabājas augstā līmenī..
Attēls Nr. 34
3.8.1. Uztura bagātinātāj i
2017. gadā ir reģistrēti 489 jauni uztura bagātinātāji un šī gada nogalē uztura bagātinātāju
reģistrā iekļauti 6847 produkti, kas ir par 329 uztura bagātinātājiem vairāk nekā 2016. gadā (Attēls
Nr. 35).
2243 2341 2142
2515 2675 2993
2715
2 0 1 1 . 2 0 1 2 . 2 0 1 3 . 2 0 1 4 . 2 0 1 5 . 2 0 1 6 . 2 0 1 7 .
Pārtikas produktu reģistrācijas daļā saņemtie dokumenti
61
Attēls Nr. 35
601 reģistrētiem uztura bagātinātājiem ir veiktas izmaiņas PVD uztura bagātinātāju reģistrā
(Attēls Nr.36).
Attēls Nr. 36
Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir samazinājies jaunu reģistrēto uztura bagātinātāju
skaits. To var izskaidrot ar daļā saņemto dokumentu skaita samazinājumu. Taču ir pieaudzis to
uztura bagātinātāju skaits, kuriem ir bijis nepieciešams veikt izmaiņas reģistrā, kas skaidrojams ar
reģistrā iekļauto uztura bagātinātāju pastāvīgu pieaugumu (2014.gadā – 265, 2015.gadā – 518,
2016.gadā – 555, 2017.gadā - 601).
Kopumā 2017. gadā pieņemti 1256 lēmumi par uztura bagātinātāju reģistrāciju (Attēls Nr.37).
547 511
265
518 555
601
2012. 2013. 2014. 2015. 2016. 2017.
Izmaiņu izdarīšana reģistrētiem uztura bagātinātājiem
440 541 717 487 489 569 592 643 489
3078 3517
4198 4568 5038 5554 6070 6518 6847
2 0 0 9 . 2 0 1 0 . 2 0 1 1 . 2 0 1 2 . 2 0 1 3 . 2 0 1 4 . 2 0 1 5 . 2 0 1 6 . 2 0 1 7 .
Reģistrēto uztura bagātinātāju skaita dinamika
Attiecīgā gada nogalē reģistrēto UB skaits
Attiecīgajā gadā reģistrēto jauno UB skaits
62
Attēls Nr. 37
Pieņemti 2 lēmumi par atteikumu reģistrēt produktu kā uztura bagātinātāju un 164 lēmumi par
uztura bagātinātāja svītrošanu no PVD uztura bagātinātāju reģistra.
3.8.2. Diētiskā pārtika
Atskaites periodā ir pieņemti 39 lēmumi par diētiskās pārtikas reģistrāciju, tajā skaitā 36
lēmumi par jaunu diētiskās pārtikas produktu reģistrāciju, 1 lēmums par atteikumu reģistrēt
produktu kā diētisko pārtiku un veikta 2 produktu svītrošana no diētiskās pārtikas datubāzes.
Salīdzinājumā ar 2016.gadu, kad tika reģistrēti 14 jauni produkti, 2017.gadā nav pieņemti lēmumi
par izmaiņu izdarīšanu diētiskās pārtikas datubāzē (Attēls Nr.38). Tas skaidrojams ar to, ka Ministru
kabineta 2015.gada 9.septembra noteikumu Nr.530 „Noteikumi par īpašajām prasībām diētiskajai
pārtikai un tās papildu marķējumam un diētiskās pārtikas reģistrācijas, aprites un valsts nodevas
samaksas kārtību” 22.punkta prasību, kas paredz, ka mainoties reģistrētas diētiskās pārtikas
sastāvam, iesniedzējs paziņo kā par jauna diētiskās pārtikas produkta reģistrāciju..
2017.gadā ir reģistrēti 2 jauni mākslīgie maisījumi zīdaiņiem, kā arī vienā gadījumā veiktas
izmaiņas attiecīgajā reģistrā.
1151 1038
898
1189
1407
1256
2012. 2013. 2014. 2015. 2016. 2017.
Uztura bagātinātāji - attiecīgajā gadā pieņemto lēmumu kopējais
skaits
63
2 0 0
2 5 4
2 2 2 4
1 1 0 0 1 1 4
2
19 19 18 16
18 20
0
5
10
15
20
25
2012. 2013. 2014. 2015. 2016. 2017.
Dabīgie minerālūdeņi
Attiecīgajā gadā izsniegto pirmreizējo atļauju skaits
Attiecīgajā gadā izsniegto atkārtoto atļauju skaits
Attiecīgajā gadā anulēto atļauju skaits
Attiecīgā gada nogalē Latvijā atzīto dabīgo minerālūdeņu skaits
Attēls Nr. 38
3.8.3. Dabīgie minerālūdeņi
2017. gadā ir veikta 4 jaunu dabīgo minerālūdeņu izvērtēšana un pirmreizējo atļauju
izsniegšana, kā arī 1 dabīgajiem minerālūdeņiem atļaujas tika izsniegtas atkārtoti. Tika anulētas 2
dabīgā minerālūdens izplatīšanas atļaujas, jo sertifikācijas institūcijas bija anulējušas izsniegtos
atbilstības sertifikātus (Attēls Nr.39). Eiropas Savienības dalībvalstīs atzīto dabīgo minerālūdeņu
sarakstā ir iekļauti 4 Latvijā iegūti un 16 trešajās valstīs iegūti dabīgie minerālūdeņi, kuriem atļauju
ir izsniedzis PVD. Attēls Nr. 39
98 98 49
101 14 36
675 760
806
900 916 950
0
100
200
300
400
500
600
700
800
900
1000
2012. 2013. 2014. 2015. 2016. 2017.
Reģistrētās diētiskās pārtikas skaita dinamika
Attiecīgajā gadā reģistrētās jaunās DP skaits
Attiecīgā gada nogalē reģistrētās DP skaits
64
3.8.4. Jaunā pārtika
Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, 2016.gadā ir vērojama lielāka uzņēmēju interese par jauno
pārtiku. Kā viens no iemesliem ir jāmin fakts, ka no 2018.gada 1.janvāra būtiski mainās prasības
šajā jomā, jo uzsāk piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/2283 (2015.gada
25.novembris) par jauniem pārtikas produktiem un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes
Regulu (ES) Nr.1169/2011 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.258/97 un
Komisijas Regulu (EK) Nr.1852/2001, ar kuru tiek vienkāršotas procedūras atļaujas iegūšanai
jauniem pārtikas produktiem.
Sniegtas konsultācijas gan uzņēmumiem, gan arī PVD citām struktūrvienībām jautājumos par
dažādu (pārsvarā augu izcelsmes) sastāvdaļu drošas izmantošanas vēsturi pārtikas produktos
Eiropas Savienībā. 2017.gadā tika saņemti 2 iesniegumi ar lūgumu sniegt atzinumus par Latvijā
ražotajiem produktiem ar pievienotām Spānijas salvijas jeb chia (Salvia hispanica) sēklām, kuri
būtībā ir ekvivalenti Eiropas Savienībā atzītajai jaunajai pārtikai.
3.8.5. Pārtikas produktu kvalitātes shēmas
Nodrošinot pieteikumu par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes
shēmām (Aizsargāts cilmes vietas nosaukums (ACVN), Aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde
(AĢIN), Garantēta tradicionālā īpatnība (GTĪ)) kvalitatīvu izvērtēšanu dalībvalsts līmenī, atskaites
perioda ietvaros turpināta reģistrācijas procedūra AĢIN „Rucavas baltais sviests”. Šobrīd Garantēto
tradicionālo īpatnību reģistrā ir reģistrēti 3 nosaukumi - “Sklandrausis”, “Salināta rudzu rupjmaize”,
“Jāņu siers”, savukārt Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes
norāžu reģistrā - “Carnikavas nēģi”, “Latvijas lielie pelēkie zirņi”
Atskaites periodā:
dalība tehniskās specifikācijas izstrādē jaunajai informācijas sistēmai, ar kuru tiks pilnveidoti
uztura bagātinātāju un diētiskās pārtikas reģistrācijas procesi;
pārskatītas un aktualizētas vadlīnijas “Vadlīnijas par terminu „bioloģisks”, „ekoloģisks” un
vārda daļu „bio” un „eko” lietošanu uztura bagātinātāju marķējumā”, kas paredzētas uztura
bagātinātāju ražotājiem un izplatītājiem;
regulāri veiktas klientu konsultācijas (klātienē, telefoniski, e-pasta formā) par specifisko
pārtikas produktu reģistrācijas un marķēšanas jautājumiem. Konsultācijas regulāri tika
sniegtas uzņēmējiem, patērētājiem un PVD citu struktūrvienību kolēģiem;
no 2017.gada 1.janvāra PVD PUD Pārtikas produktu reģistrācijas daļas visu saņemto un
nosūtīto dokumentu reģistrācija tiek veikta Dokumentu vadības sistēmā (DVS);
aktualizēta procedūra KR.07.P.026 “Pārtikas produktu reģistrācijas dokumentu aprites
uzglabāšanas kārtība”; izstrādāta procedūra KR.10.P.280 “Uztura bagātinātāju reģistrācija”
uzturēts mērķtiecīgs dialogs ar sociālajiem partneriem,
turpināta sadarbība ar Zāļu valsts aģentūru. Atskaites periodā Augu izcelsmes sastāvdaļu
esamība produktos bija biežākais iemesls, kura dēļ tika lūgts Zāļu valsts aģentūrai sniegt
atzinumus par produktu atbilstību Farmācijas likumā noteiktajai zāļu definīcijai;
turpināta sadarbība ar Zemkopības ministriju un Veselības ministriju, sniedzot priekšlikumus
normatīvo aktu izstrādei un pilnveidošanai, attiecībā uz specifiskajiem pārtikas produktiem;
65
starpinstitūciju darba grupas ietvaros dalība jauno Ministru kabineta noteikumu izstrādē
attiecībā uz izmantošanai pārtikā aizliegto un ierobežoti lietojamo augu, augu daļu, to
produktu un citu vielu sarakstiemveikta regulāra PVD interneta mājas lapā sniegtās
informācijas aktualizācija un jaunas uz klientu un patērētāju orientētu informatīvo materiālu
sagatavošana un publicēšana.
66
4. PVD DARBĪBAS VIRZIENS “VETERINĀRĀ VALSTS
UZRAUDZĪBA”
4.1. VALSTS VETERINĀRĀS UZRAUDZĪBAS OBJEKTI
Veterinārās uzraudzības centrālās pārvaldes un teritoriālās struktūrvienības inspektori
2017.gadā ir veikuši veterināro uzraudzību sekojošos valsts veterinārās uzraudzības objektos
TabulaNr.12
Veterinārās uzraudzības objekti 2017
Lauksaimniecības dzīvnieku novietnes 25 507
Dzīvnieku pārvadājumi 3291
Veterinārmedicīniskās prakses kabineti 413
Ambulatorās un stacionārās veterinārmedicīniskās prakses iestādes 181
Vispārējā tipa aptiekas ar veterināro zāļu izplatīšanu 159
Veterinārās aptiekas 135
Veterināro zāļu lieltirgotavas 26
Zāļu lieltirgotavas ar veterināro zāļu izplatīšanu 7
Stacionāras mājas (istabas) dzīvnieku tirdzniecības vietas 149
Mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas vai izmantošanas vietas (patversmes, viesnīcas,
tirdzniecības vietas) 54
Izmēģinājuma dzīvnieku audzētāji, lietotāji un piegādātāji 9
Izsniegtās atļaujas dzīvnieku izmantošanai procedūrās 3
Uz iesnieguma pamata veiktās pārbaudes mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas vietās 707
Bīstamo suņu izvērtēšanas komisijas darbs 31
Dzīvnieku barības aprites uzņēmumi 1853
Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu, kas nav paredzēti cilvēku
patēriņam, aprites uzņēmumi 394
4.2. LAUKSAIMNIECĪBAS DZĪVNIEKU NOVIETŅU UZRAUDZĪBA
4.2.1. Lauksaimniecīobas dzīvnieku un novietņu skaita dinamika
Kopējais lauksaimniecības dzīvnieku novietņu skaits 2017.gada laikā ir samazinājies par
2491, jeb par 7.6% mazāk nekā uz iepriekšējā gada sākumu. Salīdzinot datus, par 10 gadu periodu
redzams, ka kopējais novietņu skaits ir samazinājies gandrīz uz pusi. Tas saistīts ar lauku reģionu
iedzīvotāju dzīves paradumu mainīšanos – samazinās nelielo novietņu skaits, kurās dzīvniekus
turēja produkcijas izmantošanai savā uzturā.
67
Attēls Nr.40
Tāpat kā iepriekšējā gadā ievērojami ir samazinājies liellopu novietņu skaits – par 2494, ir
novērojams arī neliels (2%) liellopu skaita samazinājums. Vienā novietnē turēto liellopu skaits
pēdējo piecu gadu laikā ir palielinājies no 11.2 dzīvniekiem 2012.gadā līdz 18.8 dzīvniekiem
2017.gadā, līdz ar to samazinās novietņu īpatsvars, kurās tiek turēts neliels dzīvnieku skaits. Arvien
populārāka kļūst aitu turēšana, to skaits piecu gadu laikā ir palielinājies par 34% un uz 01.01.2018
valstī ir 112208 aitas. Cūku un kazu novietņu un dzīvnieku skaits ir nedzuadz pieaudzis. Stabili
turpina samazināties zirgu skaits – piecu gadu laikā par 20 % (uz 01.01.2017 ir 8870 zirgi).
4.2.2. Valsts veterinārā uzraudzība dzīvnieku novi etnēs
Pārtikas un veterinārā dienesta Veterinārās uzraudzības departaments katru gadu aktualizē
rīkojumu, kas nosaka pārbaužu veikšanas biežumu un prioritāros pārbaužu posmus jeb objektus.
0
10000
20000
30000
40000
50000
60000 51748
47658 44272
42115 40996 38730 37424
35326 33075 30584
Novietņu skaita izmaiņas 10 gados
(skaits uz gada 1.janvāri)
68
Attēls Nr.41
Attēls Nr.42
2017. gadā veiktas 15857 novietņu pārbaudes desmit uzraudzības jomās:
dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu primārā ražošana;
piena ieguve un pirmapstrāde;
identifikācija un reģistrācija;
dzīvnieku infekcijas slimības;
labturība;
dzīvnieku ēdināšana;
veterināro zāļu aprite;
piena realizācijas datu ziņošana
29541 28059
26286 23913 21619
406488
422019
419084
412314
405820
395000
400000
405000
410000
415000
420000
425000
0
5000
10000
15000
20000
25000
30000
35000
2014. gads 2015. gads 2016. gads 2017. gads 2018.gads
Liellopu novietņu un dzīvnieku skaits
Novietņu
skaits
Liellopu
skaits
10476
12756
16097
19398
15857
2000
4000
6000
8000
10000
12000
14000
16000
18000
20000
22000
2013. gads 2014.gads 2015.gads 2016.gads 2017.gads
Novietņu pārbaužu skaits
69
13%
8%
5%
3% 1%
69%
Piena pirmapstrādes telpās konstatēto neatbilstību raksturojums
Telpu tīrība, pasargāšana
no piesārņojuma
Pasargāšana no kaitēkļiem
Nodalītas no dzīvnieku
turēšanas telpām
Dzesēšanas iakārtu
atbilstība
Aprīkojuma un virsmu
hihiēna
Mazgāšanai izmantais
ūdens
dzīvnieku ievešanas (importa) prasību ievērošanā.
biodrošības prasības cūku novietnēs
Pārbaužu kopējais skaits 2017. gadā ir sanazinājies par 3541, jo vairākās uzraudzības jomās ir
ieviesta un uzlabota pārbaužu plānošana pamatojoties uz risku novērtējumu. Saglabājas liels
pārbaužu skaits dažādu uzraudzības aktivitāšu ietvaros, tai skaitā pastiprināta uzraudzība Āfrikas
cūku mēra un klasiskā cūku mēra inficētajā teritorijā. Cūku novietnēs 2017.gadā veiktas 6945
pārbaudes, lai uzraudzītu biodrošības prasību ievērošanu.
Pamatojoties uz Valsts galvenā pārtikas un veterinārā inspektora rīkojumiem, Āfrikas cūku
mēra uzraudzības un aizsardzības zonās papildus tika apmeklētas 4899 novietnes, lai konstatētu
uzņēmīgo dzīvnieku atrašanos.
Pavisam dažādās uzraudzības jomās veiktas 28798 pārbaudes. Pārbaužu skaits joprojām ir
liels un ievērojami pieaudzis, jo kopš 2015.gada tiek veiktas cūku novietņu pārbaudes biodrošības
pasākumu un cūku izsekojamības jomās. Lai nodrošinātu minētās pārbaudes ir ievērojami
samazināta pārbaužu intensitāte citās uzraudzības jomās.
4.2.3. Lauksaimniecības dzīvnieku novietnēs konstatētās neatbilstības
Dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu primārās ražošanas jomā ir neliels neatbilstību
īpatsvars. Vidēji valstī 2012. un 2013.gadā konstatēja neatbilstības 1,5 % no plānveida
pārbaudītajām novietnēm, 2014. gadā - 1%, 2016.gadā - 0.6%, 2017.gadā – 0.8%. Lielākā daļa
neatbilstību ir par telpu, iekārtu, būru un dzīvnieku tīrību.
Piena ieguves un pirmapstrādes jomā neatbilstošo novietņu skaits pakāpeniski samazinās
(no 72% - 2010.gadā, līdz 60% - 2014.gadā un 44% 2017.gadā), taču joprojām tā ir uzraudzības
joma, kurā tiek konstatētas visvairāk neatbilstības. Lielāko neatbilstību īpatsvaru sastāda
nesavlaicīga mazgāšanai izmantojamā ūdens laboratorisko izmeklējumu veikšana – 69% no visu
neatbilstību skaita (Attēls Nr.43).
Attēls Nr.43
70
Lauksaimniecības datu centrs (LDC) Piena kvalitātes datu bāzē pilnībā nodrošina brīdinājuma
perioda uzskaiti piena ražotājiem, kuriem somatisko šūnu skaita un dzīvotspējīgu šūnu skaita
vidējie ģeometriskie rādītāji neatbilda kvalitātes kritērijiem. Brīdinājuma periods LDC datu bāzē ir
reģistrēts 4607 reizes. Lielākajā daļā gadījumu piena ražotāji brīdinājuma laikā situāciju uzlaboja un
varēja turpināt realizāciju. 258 gadījumos jeb 5.6% no noteiktajiem brīdinājumiem perioda beigās
piena kvalitātes rādītāji netika uzlaboti un veterinārie inspektori noteica piena realizācijas pagaidu
aizliegumus.
Dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas jomā galvenās neatbilstības saistītas ar dažādu
ziņojamo datu savlaicīgu nesniegšanu Lauksaimniecības datu centram. Plānveida pārbaužu laikā
konstatētie identifikācijas un reģistrācijas pārkāpumi dažādu sugu individuāli apzīmēto dzīvnieku
novietnēs saglabājas augstā līmenī – 28% gadījumu no pārbaudīto skaita. Novietnēs dzīvnieku
turētāji visvairāk neievēro izkritušo krotāliju atjaunošanas prasību, kā arī nobeigušos un kauto
dzīvnieku paziņošanas noteikumus. Visvairāk neatbilstības konstatētas aitu un kazu novietnēs. Tas
skaidrojams ar to, ka ar aitu un kazu turēšanu uzsāk nodarboties arvien vairāk lauksaimnieku un
precīzi vēl neizprot reģistrācijas prasības un to nozīmi (Attēls Nr. 44).
Attēls Nr.44
Klasiskā cūku mēra un Āfrikas cūku mēra apkarošanas pasākumu ietvaros tika veiktas cūku
novietņu pārbaudes, kuras ietvēra arī cūku izsekojamības uzraudzību. Pārkāpumu skaits šajā jomā
samazinās. Visvairāk pārkāpumi (16% no pārbaudīto skaita) ir par cūku turēšanas paziņojumiem
Lauksaimniecības datu centram. Prasības neievērotāji lielākoties ir cūku īpašnieki, kuri tur nelielu
skaitu cūku savam uzturam. Līdz ar to varam secināt, ka valsts rīcībā nav pilnīga informācija par
novietnēm kurās tur cūkas, kas ir ļoti būtiski slimību draudu apstākļos.
0%
5%
10%
15%
20%
25%
30%
35%
Cūkas Aitas, kazas Liellopi Zirgi
32%
24%
21%
9%
31%
29%
17%
12%
19%
32%
17%
19%
Neatbilstību īpatsvars dažādu sugu dzīvnieku novietnēs
2015
2016
2017
71
Attēls Nr.45
Biodrošības prasības cūku novietnēs. Biodrošības prasību pārbaudes cūku turēšanas
novietnēs kopš 2015.gada ir uzraudzības prioritāte veterinārajā jomā. 2017.gada laikā pavisam
veiktas 6945 pārbaudes 5898 novietnēs.
Lielākā daļa no novietnēm, kurās tur cūkas un ir jāveic biodrošības prasību ieviešanas
pārbaudes, ir nelielas piemājas saimniecības, kurās cūkas dažkārt tur sezonāli, 2017.gada laikā 629
novietnēs konstatēts, ka pārbaudes brīdī cūkas netiek turētas.
2017. gads noslēdzās ar statistiku, ka 98% cūku novietņu biodrošības prasības tiek ievērotas.
2015. gada rezultāts bija 77%. Pārbaužu rezultāti dažādos valsts reģionos ir ievērojami
izlīdzinājušies salīdzinājumā ar 2015.gadu. Līdz ar to var secināt, ka uzlabojusies informētība un
izpratne par biodrošības prasībām, to ievērošanas nosacījumiem visā valstī neatkarīgi no ĀCM
izplatības teritorijām.
Attēls Nr.46
Lauksaimniecības dzīvnieku labturības prasību uzraudzība ir otra prioritārā joma
lauksaimniecības novietņu pārbaudēs. Labturības pārbaužu skaits lauksaimniecības dzīvnieku
novietnēs kopumā ir samazinājies, bet ņemot vērā, ka novietnes labturības pārbaudēm tiek izvēlētas
0%
5%
10%
15%
20%
25%
30%
Nav cūku skaita un
izsekojamības
reģistrs
Kļūdaini vai nav
paziņojumi LDC par
cūklu turēšanau
Nav paziņojumi par
pārvoietošanu
9%
24%
10% 7%
26%
7% 5.2%
16.0%
3.5%
Cūku novietnēs konstatētās neatbilstības
(% no pārbaudīto skaita)
2015.
gads2016.gads
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
Kurzeme Zemgale Latgale Vidzeme
32%
67%
91%
76%
93% 92% 97% 95% 96% 98% 98% 98%
Biodrošības prasībām atbilstošo novietņu īpatsvars
2015
2016
2017
72
mērķtiecīgi, veicot riska analīzi, ir palielinājies neatbilstošo novietņu skaits (procentuāli) pret
pārbaudīto novietņu skaitu. Liellopu, aitu un kazu novietnēs biežāk sastopamās neatbilstības:
slimo, ārstēto un kritušo dzīvnieku uzskaites neesamība;
teļi līdz sešu mēnešu vecumam tiek turēti piesieti;
neatbilstošas ēkas, aprīkojums;
nepietiekams, neatbilstošs barības nodrošinājums;
veiktas neatļautas izskatu pārveidojošas operācijas.
Attēls Nr.47
2017.gadā veiktas labturības pārbaudes 16 kažokzvēru novietnēs:
2016.gada 31.decembrī beidzās pārejas periods saistībā ar MK noteikumos Nr.715 no
03.08.2010 Labturības prasības kažokzvēru turēšanai, noteiktajai prasībai attiecībā uz
sprostu augstumu. Pārbaudēs konstatēts, ka 2 saimniecības 2017.gadā turpināja
izmantot neatbilstošos sprostus. Abās saimniecībās ierosināta APK lietvedība, kā
rezultātā uzlikta soda nauda,
vēl 2 novietnēs konstatētas citas neatbilstības, vienā saimniecībā ierosināta
administratīvā lietvedība;
2017.gada pārbaudēs PVD pārliecinājās, ka reģistrētajās dējējvistu novietnēs ar sprostu
turēšanu sistēmām iepriekš konstatētās neatbilstības ir novērstas.
2017.gadā mērķtiecīgi tika veiktas labturības pārbaudes visās cūku novietnēs (88), kurās tur
vairāk par 100 cūkām. Veterinārie inspektori pārbaudīja, kā tiek īstenotas Padomes Direktīvas
2008/120 EK ar kuru nosaka minimālos standartus cūku aizsardzībai prasības, jo īpaši, kā tiek
0%
5%
10%
15%
20%
25%
30%
35%
Liellopi Teļi Cūkas Kazas Aitas Mājputni Zirgi
3%
13%
7% 7%
5%
0%
1%
3%
12%
7%
1%
3% 0.30%
0.60% 2%
6% 6%
14%
6%
0
5%
9% 10%
16%
33%
14%
4%
7%
Labturības neatbilstības novietnēs
(% pret pārbaudīto novietņu skaitu)
2014.gads
2015.gads
2016.gads
2017.gads
73
nodrošināta izvairīšanās no rutīnas astu griešanas un apgādāšana ar materiāliem, ar ko nodarbināt
cūkas.
20% novietņu tika konstatēti astu nokošanas gadījumi,
55% novietņu griež astes sivēniem vai iepērk ar nogrieztām astēm,
11% novietņu cūkām nav materiālu ar ko darboties. Attēls Nr.48
Dzīvnieku pārvadājumu pārbaudes
Lauksaimniecības dzīvnieku pārvadājumu pārbaužu skaits katru gadu palielinās, tas ir saistīs
ar no Latvijas izvesto dzīvnieku kravu apjoma palielināšanos. 2017. gada laika ir veiktas 3291
pārbaudes, jab par 15% pārbaužu vairāk, kā 2016.gadā. Lielākā daļa no pārbaužu skaita (~68%) tiek
veiktas izbraukšanas vietās, jo Latvijā izaudzētos lauksaimniecības dzīvniekus izved uz citām ES
dalībvalstīm vai eksportē. Dzīvniekus nelielā daudzumā ieved, galvenokārt, tikai ciltsdarba
vajadzībām šķirnes uzlabošanai un no tuvējām valstīm - tūlītējai nokaušanai.
Neatbilstību īpatsvars šajā uzraudzības jomā ir neliels, jo izbraukšanas vietās parasti visu
prasību izpilde ir nodrošināta. 2017.gadā neatbilstības konstatētas 33 gadījumos jeb 1% no veikto
pārbaužu skaita. Visvairāk neatbilstības konstatēja, veicot pārvadājumu pārbaudes kautuvēs (24
gadījumos jeb 73% no visiem neatbilstību gadījumiem). Biežāk konstatētās neatbilstības kautuvēs
attiecas uz pārvadātāja dokumentiem un dzīvnieku pavaddokumentiem.
Rīcība neatbilstību gadījumos
Neatbilstības, kuras būtiski ietekmē dzīvnieku veselību, labturību vai iegūtās produkcijas
kvalitāti tiek uzskatītas par nozīmīgām neatbilstībām. Atkarībā no pārkāpuma nozīmīguma tiek
piemēroti gan administratīvie sodi, gan īstenoti nepieciešamie veterinārie pasākumi (dzīvnieku
pārvietošanas ierobežojumi, produkcijas realizācijas pagaidu aizliegumi, dzīvnieku piespiedu
15
12
16
2
9
2
16
10
6
2
4 4
1 10
6
0 0
14
7 7
2 21
11
4
0
4
01
0
2 21
0 0
Labturības pārbaudes cūku novietnēs
pārbaudīto novietņu skaits
novietņu skaits (konstatēti astu košanas gadījumi)
novietņu skaits (griež astes sivēniem vai iepērk ar nogrieztām astēm)
novietņu skaits (nav cūkām materiālu ar ko darboties)
74
0.0%
2.0%
4.0%
6.0%
2012 2013 2014 2015 2016
4.4% 4.2%
2.3% 1.8%
3.3%
Būtisku pārkāpumu īpatsvars (% no pārbaudīto novietņu skaita)
likvidācija un citi). Nozīmīgu pārkāpumu skaits ir ievērojami palielinājies, jo kā nozīmīgs
pārkāpums tika vērtēts arī biodrošības prasību neievērošana cūku novietnēs. 2016.gadā tādus
konstatēja 3.3% no veikto pārbaužu skaita. Attēls Nr. 49
4.3. DZĪVNIEKU INFEKCIJAS SLIMĪBU VALSTS UZRAUDZĪBA
Latvijā 2017.gadā tika realizētas šādas dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības/ apkarošanas
un monitoringa programmas:
Klasiskā cūku mēra uzraudzības un apkarošanas programma;
Āfrikas cūku mēra uzraudzības un apkarošanas programma;
Putnu gripas un Ņūkāslas slimības monitoringa programma;
Infekciozā katarālā drudža monitoringa programma;
Transmisīvo sūkļveida encefalopātiju uzraudzības programma;
Trakumsērgas uzraudzības programma;
Salmonelozes ierosinātāju uzraudzības programma;
Govju enzootiskās leikozes uzraudzības programma;
Govju brucelozes uzraudzības programma;
Govju tuberkulozes monitoringa programma;
Aitu un kazu brucelozes uzraudzības programma;
Akvakultūras dzīvnieku veselības uzraudzības programma;
Amerikas peru puves uzraudzības programma bišu saimēs.
Āfrikas cūku mēris (ĀCM)
Kopš 2011. gada Latvijā darbojas ĀCM uzraudzības un apkarošanas programma. Pirmie
ĀCM saslimšanas gadījumi gan mājas, gan meža cūkām Latvijā tika konstatēti 2014. gada 26.
jūnijā Dienvidlatgalē, Baltkrievijas pierobežā. Tika noteiktas ĀCM riska zonas un tajās
piemērojamie kontroles pasākumi saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 83 (17.02.2004.)
„Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība” un Eiropas Komisijas lēmumu Nr.
2014/709/ES.
Āfrikas cūku mēra (ĀCM) saslimšanas gadījumi 2017.gadā konstatēti 8 mājas cūku novietnēs
(ar kopumā 19 914 cūkām), tajā skaitā 3 lielās komercnovietnēs. Izņemot pirmos divus ĀCM
uzliesmojumus savstarpēji saistītās lielajās komercnovietnēs, kas tika konstatēti 2017.gada janvārī
un februārī, pārējie seši slimības uzliesmojumi 2017. gadā konstatēti laika posmā no 12. jūlija līdz
10. oktobrim – augstākā riska periodā. Visās skartajās novietnēs inficēšanās saistīta ar būtiskiem
trūkumiem biodrošības pasākumu ievērošanā. Kaut arī ĀCM izplatījies meža cūku populācijā
75
apmēram 75% Latvijas teritorijas, pateicoties PVD veiktajām biodrošības pārbaudēm cūku
novietnēs, cūku saslimšana 2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu (3 novietnes), ir palielinājusies
tikai nepilnas 3 reizes.
2017. gadā laboratoriski izmeklētas 14 279 meža cūkas, no kurām ĀCM konstatēts 1431 meža
cūkai, salīdzinot ar 1146 saslimšanas gadījumiem 2016. gadā.
Klasiskais cūku mēris (KCM)
Saskaņā ar ikgadējo klasiskā cūku mēra uzraudzības un apkarošanas programmu, veicot
izmeklējumus uz KCM paraugos no nomedītām meža cūkām, KCM seroloģiski pozitīva meža cūka
pirmo reizi tika konstatēta 2012.gada 15.oktobrī Dagdas novadā. Savukārt 2012.gada 16.novembrī
tika konstatēts KCM vīrusa genoms divām meža cūkām. Tika noteikta KCM inficētā teritorija un
tajā piemērojamie kontroles pasākumi saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 991
(30.11.2004.) „Klasiskā cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība” un KCM
diagnostikas rokasgrāmatu, kas apstiprināta ar Eiropas Komisijas lēmumu Nr. 2002/106/EK.
2013.gada 11.februārī tika apstiprināts „Klasiskā cūku mēra apkarošanas un uzraudzības
plāns” saskaņā, ar kuru tiek realizēti KCM apkarošanas pasākumi gan mājas, gan meža cūku
populācijā. 2013.gada pavasarī tika uzsākta meža cūku vakcinācijas programma KCM inficētajā
teritorijā. KCM apkarošanas plānu un meža cūku vakcinācijas plānu Latvijā ir apstiprinājusi EK
(lēmums 2013/90/ES un 2013/91/ES).
Kopš 2014. gada 19. septembra nav konstatēta cūku saslimšana ar KCM mājas cūku novietnēs
un kopš 2015. gada 26. marta nav konstatēts KCM lauka vīruss meža cūku populācijā. Ņemot vērā
faktu, ka 2016.gadā vakcīnas ražotājs objektīvu iemeslu dēļ nespēja nodrošināt vakcīnas piegādi,
meža cūku vakcinācija netika veikta. Meža cūku vakcinācija pret KCM labas epidemioloģiskās
situācijas dēļ netika veikta arī 2017. gadā. Ar iepriekšējo gadu meža cūku vakcinācijas palīdzību un
efektīvu KCM uzraudzību mājas cūku novietnēs un meža cūku populācijā ir izdevies likvidēt KCM
valstī. Lai arī pēdējos gados KCM nav konstatēts, tomēr jāuzsver, ka KCM inficētā teritorija atrodas
Krievijas Federācijas un Baltkrievijas pierobežā, līdz ar to nav izslēdzama inficētu dzīvnieku
iekļūšana Latvijas teritorijā, tādēļ KCM uzraudzība šajā teritorijā ir jāturpina.
Trakumsērga Neskatoties uz to, ka trakumsērga Latvijā savvaļas dzīvnieku populācijā bijusi endēmiska,
tomēr, pateicoties lapsu un jenotsuņu orālās vakcinācijas programmai visā Latvijas teritorijā,
trakumsērgu ir izdevies pilnībā apkarot, un no 2012. gada 27. februāra nav konstatēts neviens
trakumsērgas saslimšanas gadījums Latvijā, kas liecina par ieviestās trakumsērgas apkarošanas
stratēģijas efektivitāti.
Pasaules dzīvnieku veselības organizācijai (OIE) 2014. gadā iesniegtā deklarācija par Latvijas
atzīšanai par trakumsērgas brīvu valsti ir publicēta OIE periodiskajā izdevumā 2015.gada jūnijā.
Izvērtējot trakumsērgas epidemioloģisko situāciju, no 2014. gada savvaļas dzīvnieku
vakcinācija divas reizes gadā (pavasarī un rudenī) notiek mazākā teritorijā - 70 -100 km platā
buferzonā austrumu pierobežā, lai nepieļautu slimības ienākšanu Latvijā no Krievijas un
Baltkrievijas.
Salmoneloze
Zoonotiskās salmonelozes ierosinātāji - S.Enteritidis un/vai S.Typhimurium – 2017.gadā
konstatēts 3 (2016.gadā - 1) reģistrētajās dējējvistu novietnēs un 10 (2016.gadā -7) mājputnu
novietnēs, kuras piegādā olas un gaļu nelielos apjomos.
Skartajās mājputnu novietnēs veikti apkarošanas pasākumi, ieskaitot putnu izkaušanu un
iznīcināšanu. Tāpat arī turpinās 2011. gadā uzsāktā dējējvistu vakcinācija pret S. Enteritidis un
2013. gadā uzsāktā vaislas vistu vakcinācija pret S. Enteritidis un S.Typhimurium.
76
Analizējot epidemioloģisko situāciju, jāuzsver, ka zoonotiskie salmonelozes ierosinātāji
pēdējos gados, galvenokārt, izplatīti mājputnu novietnēs, kuras piegādā olas nelielos apjomos,
jo netiek ievēroti visi nepieciešamie bioloģiskās drošības pasākumi. Reģistrētajās dējējvistu
novietnēs zoonotiskā salmoneloze konstatēta, jo jaunputnu audzēšanas novietnēs (kas atradās citā
dalībvalstī) jaunputniem nebija veikts pilns vakcinācijas kurss, kā rezultātā netika nodrošināts
maksimālais imunitātes periods.
Atbilstoši izstrādāti un ieviesti biodrošības pasākumi novērš infekcijas slimību ienešanu un
izplatīšanos novietnē. PVD ir jāturpina izglītojošais darbs ar dējējvistu novietņu
īpašniekiem/turētājiem par bioloģiskās drošības pasākumu ieviešanas nepieciešamību mājputnu
novietnēs.
Govju tuberkuloze
2011. gada 12.oktobrī Latvijai ar Eiropas Komisijas īstenošanas lēmumu Nr. 2011/675/EK
tika piešķirts no govju tuberkulozes oficiāli brīvas valsts statuss.
Lai saglabātu oficiāli brīvas valsts statusu, tuberkulozes oficiālā kontrole tiek nodrošināta
kautuvēs, veicot nokauto liellopu liemeņu pēc kaušanas veterināro apskati.
Ņemot vērā faktu, ka Latvijā cilvēku vidū saslimstība ar tuberkulozi joprojām ir augsta, 2017.
gadā trešo gadu pēc kārtas tika realizēta govju tuberkulozes (M. bovis) monitoringa programma,
kurā izmeklējamo novietņu skaits atlasīts ar 95% ticamību un 10% izplatību, kopējais izmeklējamo
liellopu skaits atlasīts ar 95% ticamību un 5% izplatību un katrai PVD teritoriālajai struktūrvienībai
bija jāorganizē tuberkulinizācija 275 liellopiem 29 novietnēs. Programmas ietvaros
tuberkulinizācija tika veikta 284 liellopu novietnēs Latvijā un pozitīvi rezultāti nav konstatēti.
Govju bruceloze
2012.gada 19.aprīlī Latvijai ar Eiropas Komisijas īstenošanas lēmumu Nr. 2012/204/EK ir
piešķirts no govju brucelozes oficiāli brīvas valsts statuss.
Lai saglabātu oficiāli brīvas valsts statusu, katru gadu tiek veikti laboratoriskie izmeklējumi
visiem govju sugas dzīvniekiem, kas vecāki par 24 mēnešiem, 20% novietņu gadā.
Govju enzootiskā leikoze (GEL)
2012.gada 27.jūlijā Latvijai ar Eiropas Komisijas īstenošanas lēmumu Nr. 2012/449/EK ir
piešķirts no govju leikozes oficiāli brīvas valsts statuss.
Lai saglabātu no GEL oficiāli brīvas valsts statusu, katru gadu tiek veikti laboratoriskie
izmeklējumi visiem govju sugas dzīvniekiem, kas vecāki par 24 mēnešiem, 33% novietņu gadā.
Lai gan Latvijā pēdējo gadu laikā veiktie GEL apkarošanas pasākumi devuši labus rezultātus,
tomēr pēdējos gados vēl joprojām tiek konstatēti atsevišķi sporādiski dzīvnieku saslimšanas
gadījumi nelielās novietnēs. 2017.gadā kanstatēti 20 slimi dzīvnieki 5 novietnēs, salīdzinot ar
2016.gadā konstatētiem 8 slimiem dzīvniekiem 1 novietnē (skat. attēlu Nr.50 un Nr.51).
77
195
93 75
53
10 10 8 3 3 9 2 1 5
0.38%
0.20%
0.29%
0.31%
0.09%
0.07% 0.07%
0.04% 0.03%
0.11%
0.03% 0.01%
0.07%
0.00%
0.10%
0.20%
0.30%
0.40%
0
50
100
150
200
250
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
GEL izplatība novietnēs
skarto novietņu skaits slimības skarto novietņu attiecība pret izmeklētajām novietnēm (%)
Attēls Nr.50
Attēls Nr.51
Transmisīvā sūkļveida encefalopātija (TSE)
Latvijā līdz šim nav konstatēti dzīvnieku saslimšanas gadījumi ar TSE. Valstī ir ieviesta TSE
uzraudzības sistēma, kas atbilst Regulas (EK) 999/2001 3.pielikumā noteiktajām prasībām.
2014. gada maijā Pasaules dzīvnieku veselības organizācija (OIE) Latvijai piešķīra govju
sūkļveida encefalopātijas nenozīmīga riska valsts statusu.
Salīdzinot ar 2012. gadu, veselo, pārtikai nokauto govju izmeklējumu skaits samazinājies, jo
no 2013. gada 11. februāra vairs netika izmeklētas veselās, cilvēku patēriņam kautās govis (saskaņā
ar EK īstenošanas lēmumu 2013/76/ES).
Salīdzinot ar 2012. gadu, pastiprinot GSE uzraudzības sistēmu, ir izdevies palielināt
nobeigušos un riska kategorijas govju sugas dzīvnieku izmeklējumu skaitu. Jāpiebilst, ka no 2013.
gada marta tika pilnībā pārtraukti izmeklējumi veseliem kautiem govju sugas dzīvniekiem, kā arī
tika samazināts izmeklēšanas vecums beigtajiem un riska grupas govju sugas dzīvniekiem no 48
mēnešiem uz 24 mēnešiem. 2017. gadā uz TSE izmeklēti 3915 dzīvnieki, t.sk. 3701 govis, 208 aitas
un 6 kazas, salīdzinot ar 2016. gadā - 3110 dzīvnieki, t.sk., 2985 govis, 113 aitas un 12 kazas.
294
142 136 125
22 21 25
7
23 21
3 8
20
0.15%
0.07%
0.13%
0.17%
0.04% 0.03%
0.03% 0.01%
0.03% 0.03%
0.004% 0.011%
0.03%
0.00%
0.05%
0.10%
0.15%
0.20%
0
50
100
150
200
250
300
350
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
GEL izplatība dzīvniekiem
saslimušo dzīvnieku skaits pozitīvo dzīvnieku attiecība pret izmeklētajiem dzīvniekiem (%)
78
Infekciozais katarālais drudzis (IKD)
IKD monitoringa programmas ietvaros, kas izstrādāta saskaņā ar Komisijas Regulas
1266/2007 prasībām un tiek ieviesta no 2008. gada, atgremotājiem no 2012. gada septembra tika
konstatēti IKD seroloģiski pozitīvi rezultāti. Paraugi tika nosūtīti uz Eiropas Kopienas IKD
references laboratoriju, kur tika konstatēts IKD vīrusa 14. serotips. Eiropas IKD References
laboratorijas papildus laboratoriskie rezultāti apstiprināja IKD vīrusa 14. serotipa vakcīnas izcelsmi,
norādot, ka Latvijā nav konstatēts IKD lauka vīruss un Latvija ir brīva no IKD.
Kopš 2013. gada, pēc IKD vakcīnas vīrusa konstatēšanas govīm un aitām Latvijā, tika veiktas
izmaiņas IKD uzraudzības programmā, pārorientējot izmeklējumus uz jaunākiem dzīvniekiem,
tādējādi padarot programmu mērķtiecīgāku un efektīvāku.
2017. gada ikgadējās IKD monitoringa programmas ietvaros tika izmeklēti:
1585 liellopi, no kuriem trijiem (3) liellopiem tika konstatētas antivielas pret IKD, bet,
veicot tālāku izmeklēšanu – epidemioloģisko izmeklēšanu novietnē, seroloģiski
pozitīvo liellopu klīnisko apskati un laboratorijā asins paraugu izmeklēšanu ar PĶR
metodi - IKD klīniskās pazīmes un vīrusa ģenētiskais materiāls netika konstatēti;
377 aitas (netika konstatētas antivielas);
118 kazas.
Papildus monitoringa programmai laboratoriski izmeklēti:
o 168 staltbrieži;
o 10 vītņragu kazas;
o 10 alpakas;
o 4 lamas.
IKD vīruss 2017. gadā dzīvniekiem Latvijā netika konstatēts.
79
4.4. DZĪVNIEKU BARĪBAS APRITĒ IESAISTĪTO UZŅĒMUMU VALSTS
UZRAUDZĪBA UN KONTROLE
Uzraudzības un kontroles darba rezultāti atspoguļoti barības aprites uzņēmumos, kas
nodarbojas ar darbībām, uz kurām attiecas Regulas 183/2005 II pielikumā noteiktās prasības – tie ir
uzņēmumi, kas nenodarbojas ar barības primāro ražošanu.
Barība apritē iesaistītie komersanti savā darbībā reģistrējuši gandrīz 2000 darbības veidus,
kas detalizēti atspoguļo barības maisījumu ražošanu, barības sastāvdaļu ieguvi, barības
apstrādi/pārstrādi, barības vairumtirdzniecību, glabāšanas un transporta pakalpojumu sniegšanu,
tālpārdošanu, pārpakošanu un mazumtirdzniecību. Jāatzīmē, ka valstī nav uzņēmumu, kas ražo
barības piedevas, tauku maisījumus, nodarbojas ar barības detoksifikāciju, neiepakotu dzīvnieku
izcelsmes barības sastāvdaļu uzglabāšanu un pārvadāšanau, ārstnieciskās barības ražošanu.
Attēls Nr. 52
Barības aprites uzņēmumu darbības veidi
Dzīvnieku barības apritē iesaistītie uzņēmumi 2017. gadā
Diagrammā redzams, ka 88% barības apritē iesaistīto uzņēmu darbība saistīta ar barības
izplatīšanu - vairumtirdzniecību (19%) un mazumtirdzniecību (69%). Likumdošanā noteikts, ka
uzņēmējiem jāreģistrē mazumtirdzniecības vietas, kurās mājas (istabas) dzīvnieku barību tirgo no
atvērta iepakojuma – pircējam vēlamā daudzumā.
3% 2% 1% 2% 4%
19%
69%
Barības maisījumu ražošana
Barības ieguve no tehniskiem produktiem
Barības ieguve pārtikas ražošanas
uzņēmumos
Dzīvnieku izcelsmes barības sastāvdaļu
ražošana
Barības apstrāde, pārstrāde
Bijušās pārtikas ieguve dzīvnieku barošanai
Barības pārpakošana
Barības transporta uzņēmumi
Barības izplatīšanas uzņēmumi
Barības mazumtirdzniecības uzņēmumi
80
Attēls Nr. 53
Diagrammā atspoguļota barības apritē iesaistīto uzņēmumu, kas nodarbojas ar barības
ražošanu, pārpakošanu, vairumtirdzniecību, mazumtirdzniecību un sniedz transporta pakalpojumus,
skaita izmaiņas pēdējo 5 gadu laikā.
Izteikti ir pieaudzis to uzņēmumu skaits, kas nodarbojas ar barības pārvadāšanas
pakalpojumu sniegšanu. Tas galvenokārt ir mērķtiecīgas inspektoru darbības rezultāts – kontrolējot
barības apritē iesaistīto uzņēmumu izmantotā autotransporta legalitāti.
2017. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu, par 5 % sarucis to uzņēmumu skaits, kuri
nodarbojas ar barības mazumtirdzniecību un vairumtirdzniecību.
Uzņēmumu uzraudzība un kontrole tiek realizēta veicot sekojošas darbības:
plānotas pārbaudes uzņēmumos atbilstoši PVD ikgadējam pārbaužu plānam;
neplānotas jeb ārpuskārtas pārbaudes, kuras tiek realizētas pēc nepieciešamības
(uzņēmumu iesniegumi, ĀBS ziņojumi, sūdzības, korektīvo darbību efektivitātes
pārbaude);
auditi, pastiprināta uzņēmu uzraudzība un kontrole, pārbaudes, kuras veic citu TSV
inspektori un kas pamatojas uz Valsts galvenā pārtikas un veterinārā inspektora
rīkojumiem;
ņemot barības paraugus atbilstoši „Dzīvnieku barības uzraudzības programmai.
Paraugu ņemšanas plānam tekošajam kalendārajam gadam”;
kontrolējot barības marķējumu - atbilstoši PVD ikgadējam pārbaužu plānam.
Kontrole, uzņēmumos, kas darbojas barības apritē, tiek plānota intervālā no 3 reizēm gadā
līdz kontrolei – “pēc nepieciešamības” (3 x gadā, 2 x gadā, 1x gadā, 20% no uzņēmumu skaita un
“pēc nepieciešamības”) atkarībā no:
uzņēmumu darbības veida:
o barības maisījumu ražošana;
o barības sastāvdaļu iegūšana;
o barības apstrāde/pārstrāde;
0
100
200
300
400
500
600
700
Ražošana Vairumtirdzniecība Pārvadāšanas
pakalpojumi
Pārpakošana Mazumtirdzniecība
- atvērts
iepakojums
73
289
30 47
612
83
346
53 50
537
75
349
46 56
613
84
360
68 42
627
81
341
96 44
596
Uzraudzības objektu skaita dinaminka būtiskākajās uzraudzības jomās
2013 2014 2015 2016 2017
81
o barības pārpakošana;
o barības transportēšana;
o barības izplatīšana;
o barības mazumtirdzniecība un tirdzniecība internetā.
barības veida:
o barības piedevas;
o premiksi;
o ārstnieciskā barība;
o dzīvnieku izcelsmes barības sastāvdaļas;
o eļļas un tauki.
dzīvnieku grupas, kurai barība paredzēta (produktīvie dzīvnieki un mājas (istabas)
dzīvnieki;
barības iepakojuma (iepakota, vaļēja veida);
izplatīšanas veida (ar uzglabāšanu, bez uzglabāšanas, tālpārdošana inernetā);
uzņēmuma darbības veida (atzīts, reģistrēts).
Plānojot pārbaudes uzņēmumos, inspektors var pārbaužu biežumu samazināt, izvērtējot
uzņēmuma atbilstību normatīvajam regulējumam, HACCP sistēmas uzticamību, citu institūciju
sertifikāciju, darbības intensitāti. Inspektoram pārbaužu biežums jāpalielina gadījumos:
ja par uzņēmumu saņemtas sūdzības;
ja nav pārliecinošu pierādījumu, ka barības piesārņojuma riski (ķīmiskais, bioloģiskais,
fizikālais piesārņojums) netiek pienācīgi analizēti un vadīti;
ja iepriekšējā pārbaudē uzņēmums novērtēts ar B vai C;
ja konstatēta barības nekaitīguma prasībām neatbilstošas barības ražošana vai izplatīšana;
ja uzņēmuma personāls neraksturojas ar augstu profesionālo kompetenci;
ja nav ieviesta pārliecinoša barības izsekojamības sistēma;
ja uzņēmuma veiktās darbības ir vāji dokumentētas un nav pārbaudāmas
(trūkst pierādījumu);
nav noteiktas darbības kritiskajos kontroles punktos, gadījumos kad tiek konstatēta
neatbilstība;
netiek īstenota dioksīnu pāaaraudzība;
konstatēts neatbilstošs barības marķējums.
Noteikts, ka jauni barības aprites uzņēmumi, kuri reģistrējuši darbību barības apritē,
jāpārbauda 2 mēnešu laikā pāc darbības reģistrēšanas.
82
Attēls Nr. 54
Plānveida un ārpuskārtas pārbaudes barības aprites uzņēmumos
2013. – 2017. gadā
2017. gadā kopumā barības aprites uzņēmumos veiktas 1750 pārbaudes, kas ir par 500
pārbaudēm vairāk salīdzinājumā ar 2016. gadu. Pārbaužu (gan plānoto, gan ārpuskārtas)
palielinājums saistīts ar kontrolēm, kas veiktas izplatīšanas uzņēmumos (+192 pābaudes
vairumtirdzniecības uzņēmumos un +325 pārbaudes mazumtirdzniecības vietās). Šīs pārbaudes
saistītas ar neatbilstošas barības izplatīšanu un pastiprinātu kontroli barības atsaukšanas procesa
efektīvai īstenošanai. Aptuveni ceturto daļu no visām pārbaudēm uzņēmumos sastāda neplānotās
jeb ārpuskārtas pārbaudes un tās ir salīdzinoši konstants lielums pēdējo piecu gadu periodā.
Attēls Nr. 55
Barības aprites uzņēmumu atbilstības novērtējums normatīvajos aktos noteiktajām prasībām
2015. - 2017. gadā
2017. gadā – salīdzinājumā ar diviem iepriekšējiem gadiem, iezīmējas jauna tendence:
samazinās uzņēmumu skaits, kuros konstatētas nebūtiskas neatbilstības un pieaug to uzņēmumu
skaits, kuri novērtēti kā pilnībā atbilstoši normatīvā regulējuma prasībām. Uzņēmumu īpatsvars, kas
neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām 2017.gadā, veido 1,4% no pārbaudītajiem
2013 2014 2015 2016 2017
1098 1017 980 939 1307
319 362 271 311
443
Plānveida Ārpuskārtas
2
0
1
5
2
0
1
6
2
0
1
7
595
575
807
397
350
426
15
13
36
Uzņēmums
neatbilst prasībām
Uzņēmums daļēji
atbilst prasībām
Uzņēmums pilnībā
atbilst prasībām
83
uzņēmumiem, bet uzņēmumu skaits, kuri pilnībā atbilst normatīvajā regulējumā noteiktajām
prasībām veido 64% no pārbaudītajiem uzņēmumiem.
Attēls Nr. 56
Uzņēmumu pārbaudēs konstatēto neatbilstību raksturojums 2017. gadā.
Uzņēmumu pārbaudēs 2017. gadā konstatētās būtiskākās neatbilstību grupas:
1. vāja un neaktualizēta paškontroles sistēmas dokumentācija; šī neatbilstību grupa raksturīga
uzņēmumiem, kas ražo barību, nodarbojas ar tās vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību;
2. barības kvalitātes kontroles trūkums vai tā nav saistīta ar risku izvērtējumu, kā arī fakts, ka
paškontrolē vāji tiek kontrolēti barības nekaitīgumu raksturojošie kritēriji – visās uzņēmumu
grupās;
3. barības izsekojamības (reģistru) nepilnības, kas pilnībā nenodrošina barības izsekojamību, kā
arī neefektīvas barības atsaukšanas procedūras - barības izplatīšanas uzņēmumos;
4. neatbilstošas telpas – barības mazumtirdzniecības vietās;
5. personāla kompetences trūkums – barības ražošanas uzņēmumos.
16%
6%
8%
25% 10%
6%
29%
Barības ražošanas uzņēmumi Telpas
Personāls
Ražošana
Kvalitātes kontrole
Reģistri
Barības atsaukšanas kārtība
Paškontroles dokumentācija
8% 0%
0%
22%
19% 16%
35%
Barības izplatīšanas uzņēmumi
31%
0%
0%
18% 16% 0%
35%
Barības mazumtirdzniecības uzņēmumi
84
Visas iepriekšminētās neatbilstību grupas raksturīgas un ir salīdzinoši nemainīgas pēdējo
trīs gadu periodā.
Attēls Nr. 57
Barības marķējuma kontrole – pārbaužu skaits un neatbilstoši marķēta barība
2017. gadā tika krasi samazināts barības marķējumu kontroles plāns – saistībā ar infekcijas
slimību izplatīšanos valstī un preventīvo pasākumu efektivitātes kontroles pieaugumu dzīvnieku
novietnēs. Savukārt faktiski veikto pārbaužu skaits 2017. gadā sarucis krietni mazāk salīdzinājumā
ar plānoto pārbaužu skaitu – tas norāda, ka inspektoriem barības marķējuma kontrole kļuvusi par
neatņemamu darba komponenti, veicot kontroles barības aprites uzņēmumos.
2016.-2017. gadā 26-28% pārbaudītajos barības marķējumos konstatētas neatbilstības, kas savukārt
norāda uz attīstāmu darbības virzienu nākamajā pārskata periodā, lai novērstu neatbilstošas
informācijas sniegšanu patērētājiem vai to maldināšanu.
Attēls Nr. 58
Barības marķējuma prasību kontrole un konstatēto neatbilstību raksturojums
2017. gadā
2017. gadā 65 barības marķējumos konstatētas 156 neatbilstības un 88% no tām attiecināmas
uz vispārīgām un obligātām barības marķējuma prasībām barības maisījumiem un barības
sastāvdaļām.
0
200
400
600
800
2016 2017
768
152
386
225
103 65
Plānotās pārbades
Veiktās kontroles
Neatbilstoši marķējumi
79
32
27
8
6
3
1
0
0
0
0 20 40 60 80 100
Vispārīgās obligātās marķējuma…
Īpašās obligātās prasības barības…
Marķēšanas principi
Īpašās obligātās prasības barības…
Citas marķējuma prasības
Brīvprātīgās marķēšanas prasības
Marķējuma datu noformējums
Barības piedevu norāde marķējumā
Papildus prasības diētiskai barībai
85
Barības marķējums kontrolēts gan Latvijā ražotai barībai (27%), gan citās Eiropas
Savienības dalībvalstīs ražotai barībai (63%), gan trešajās valstīs ražotai barībai (10%).
Attēls Nr. 59
Gadījumu skaits, kad par konstatētām neatbilstībām uzņēmēji administratīvi sodīti vai ierobežota barības
izplatīšana
Galvenokārt uzņēmējiem dots laiks korektīvo darbību veikšanai – gadījumos, kad konstatētas
nebūtiskas neatbilstības.
Par uzņēmumos konstatētajām būtiskām neatbilstībām tiek uzsākta lietvedība administratīvo
pārkāpumu lietās, kā arī tiek veikta barības izplatīšanas apturēšana vai barības izņemšana no
apgrozības.
Pārskata periodā būtiski pieaudzis gadījumu skaits, kad barības izplatīšana apturēta vai tā
izņemta no apgrozības: 85 gadījumos mazumtirdzniecības vietās, 20 gadījumos barības ražošanas
uzņēmumos un 11 gadījumos vairumtirdzniecības un pārpakošanas uzņēmumos. Kopumā
iepriekšminētie gadījumi attiecināmi uz 470 t dzīvnieku barības, kura tieši vai netieši varēja
apdraudēt dzīvnieku veselību.
Salīdzinājumā ar 2015.- 2016. gadu pieaudzis gadījumu skaits, kad par konstatētajām
neatbilstībām piemērots naudas sods, kā arī uzņēmējiem tiek uzliksts tiesiskais pienākums
Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā, noteiktu darbību izpildei. 2016. gadā trijos
gadījumos tika uzlikts tiesiskais pienākums, tad savukārt 2017. gadā tas tika izdarīts jau 19
gadījumos.
Nozīmīga uzraudzības un kontroles darba daļa barības apritē saistās ar barības laboratorisko
izmeklēšanu – ar mērķi pārbaudīt tās atbilstību nekaitīguma kritērijiem, kā arī ar dzīvnieku
izcelsmes olbaltumvielu ēdināšanas lieguma prasību ievērošanas pārbaudi, barības marķējumā
deklarēto rādītāju atbilstības pārbaudi, barības mikrobioloģiskā piesārņojuma un veterināro
medikamentu un kokcidiostatu lietošanas kontroli un barības piedevu lietošanas nosacījumu
kontroli.
0
20
40
60
80
100
120
2013 2014 2015 2016 2017
36
52
31 25
118
27 23
9 12 19
Apturēta barības
izplatīšana vai barība
izņemta no
apgrozības
Naudas sods
86
Tabula Nr. 13 Dzīvnieku barības laboratoriskā kontrole 2013.– 2017. gadā
Barības uzraudzības
apakšprogramma
2013 2014 2015 2016 2017
Pa
rau
gu
sk
ait
s
Pa
rau
gu
sk
ait
s
Pa
rau
gu
sk
ait
s
Nea
tbil
stīb
u s
ka
its
Pa
rau
gu
sk
ait
s
Nea
tbil
stīb
u s
ka
its
Pa
rau
gu
sk
ait
s
Nea
tbil
stīb
u s
ka
its
Pa
rau
gu
sk
ait
s
Nea
tbil
stīb
u s
ka
its
Dzīvnieku olbaltuma ēdināšanas lieguma
kontrole
119 3 120 0 138 1 115 0 83 2
Barības nekaitīguma prasību kontroles 63 0 84 1 102 0 114 0 95 3
Barības piedevu lietošanas kontrole 5 0 12 4 12 3 33 5 52 20
Barības marķējuma atbilstības kontrole 20 6 20 4 12 3 10 3 11 0
Mikrobioloģiskā piesārņojuma kontrole 45 2 46 0 36 2 43 5 52 5
Zāļu atliekvielu kontrole 13 1 14 0 34 4 28 1 16 0
Pārskata periodā konstatēta virkne barības laboratoriskās testēšanas rezultātu, kas liecina par
dzīvnieku barības piesārņojumu vai neatbilstību normatīvā regulējuma prasībām.
Visvairāk neatbilstību saistās ar barības piedevas karbamīda klātbūtnes konstatēšanau mājas
(istabas) dzīvnieku barībā (12 gadījumi) gan Latvijā ražotā barībā, gan citās Eiropas Savienības
dalībvalstīs ražotā dzīvnieku barībā, un par šiem gadījumiem informēta Eiropas Komisija, gan
vara, cinka un selēna neatbilstošu lietiošanu (8 gadījumi).
Nākamā salīdzinoši liela barības piesārņojumu raksturojošā grupa ir mikrobioloģiskais
piesārņojums: Salmonella spp 25 g un Enterobaktēriju skaits 1g barības, kas konstatēts 10% no
analizētajiem barības paraugiem – galvenokārt zivju miltos.
2017. gads raksturojas ar barības nekaitīgumu kritēriju konstatēšanu daudzumā, kas pārsniedz
maksimāli pieļaujamo saturu : fludioksonils (pesticīds) barībā cūkām, svins barībā liellopiem,
dioksīnu un tiem līdzīgo polihlorbifenīlu kopējo saturu - zivju miltos.
Divos gadījumos konstatēta dzīvnieku izcelsmes olbaltuma liegumā noteikto prasību pārkāpšana:
atgremotāju DNS zivju barībā un mikroskopiski identificētas zivju un sauszemes dzīvnieku daļiņu
klātbūtne atgremotāju barībā.
Visos iepriekšminētajos gadījumos, uzņēmēji veica attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu
izplatītās barības atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, bet PVD pārliecinājās par to,
vai attiecīgais uzņēmums spēja pierādīt veikto korektīvo darbību efektivitāti, kā arī tika sastādīti
Atrās brīdināšana sistēmas ziņojumi. Konstatētās netbilstības tika ņemtas vērā, izvērtējot riskus un
gatavojot barības paraugu ņemšanas plānu 2018. gadam.
87
4.5. DZĪVNIEKU IZCELSMES BLAKUSPRODUKTU UN ATVASINĀTO
PRODUKTU, KAS NAV PAREDZĒTI CILVĒKU PATĒRIŅAM
UZRAUDZĪBA
2017. gadā Veterinārās uzraudzības departaments veica uzraudzību un kontroli
blakusproduktu un atvasināto produktu aprites jomās, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 un
Regulas (ES) Nr. 142/2011 prasībām un, atbilstoši funkciju sadalījumam starp Pārtikas un
veterinārā dienesta Pārtikas uzraudzības departamentu un Veterinārās uzraudzības departamentu.
Funkciju sadalījums starp departamentiem tika noteikts 2012.gada beigās un līdz ar to informācija
un pārskati par uzraudzību un kontroles rezultātiem tiek sagatavoti sākot ar 2013. gadu. 2017.gadā
Veterinārās uzraudzības departamentā tika izdalītas jaunas uzraudzības objektu grupas
blakusproduktu un atvasināto produktu aprites jomā kā blakusproduktu apstrāde ārpus barības
ķēdes, blakusproduktu sadedzināšana/līdzsadedzināšana, blakusproduktu transformēšana kompostā
un lolojumdzīvnieku barības ražošana. Tabula Nr. 14
Blakusproduktu un atvasināto produktu apritē iesaistīto
uzņēmumu skaita dinamika
Uzņēmuma darbības veids Skaits
2013 2014 2015 2016 2017
Blakusproduktu savākšanas centrs 7 4 3 3 3
Atvasināto produktu uzglabāšana 22 18 16 14 14
Organisko mēslojumu un augsnes ielabotāju, t. sk.
pārstrādātu kūtsmēslu un pārstrādātu kūtsmēslu produktu
ražošana
4 6 8 13 18
Medību trofeju ražošana 1 1 1 1 1
Blakusproduktu apstrāde ārpus barības ķēdes 11
Blakusproduktu un atvasināto produktu lietotājs dzīvnieku
barošanai 37 40 38 37 34
Organisko mēslojumu un augsnes ielabotāju lietotājs 21 20 15 38 39
Kažokādu apstrāde kažokzvēru audzētavā 3 4 6 6 8
Blakusproduktu sadedzināšana/līdzsadedzināšana 2
Blakusproduktu lietotājs tās pašas dzīvnieku sugas ietvaros
(izbarošanai kažokzvēriem) 1 2 2 2 2
Blakusproduktu starpuzņēmums/uzglabāšanas uzņēmums 1 2 3 3 3
Dzīvnieku novietnē integrēta blakusproduktu pārstrāde 1 2 2 2 2
Blakusproduktu un/vai atvasināto produktu tirdzniecība bez
uzglabāšanas savās telpās 9 10 15 20 21
Blakusproduktu savākšana/ transportēšana 9 15 20 20 25
88
Novietnē integrēta atvasināto produktu uzglabāšana 9 8 8 8 8
Organisko mēslojumu un augsnes ielabotāju uzglabāšana 8 8 12 16 14
Neapstrādātu kūtsmēslu, ko ieved no citām dalībvalstīm,
lietotājs zemes mēslošanai 1 1 2 2 2
Organiskā mēslojuma un augsnes ielabotāju
mazumtirdzniecība 205 201 203 205 208
Blakusproduktu transformēšana kompostā 6
Lolojumdzīvnieku barības ražošana 1
Kopā 339 342 354 392 422
Attēls Nr.60
Blakuproduktu un atvasināto produktu apritē iesaistīto uzņēmumu skaita dinamika
2017.gadā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu aprites kopējais
uzraudzības objektu skaits bija 422. Sākot ar 2015.gadu vērojams vienmērīgs uzņēmumu skaita
pieaugums. Pārskata periodā blakusproduktu un atvasināto produktu apritē iesaistīto uzņēmumu
skaits ir pieaudzis par 7% salīdzinājumā ar 2016.gadu un laika periodā no 2015. līdz 2016. gadam
pieaugums bija 11% gadā. Līdzīgi kā iepriekšējos gados visvairāk no jauna reģistrēto uzņēmumu
skaits ir organiskā mēslojuma ražošanas jomā, kas palielinājusies par 27% salīdzinot ar iepriekšējo
gadu (no 13 komersantiem 2016.gadā līdz 18 2017.gadā). Savukārt par 8% samazinās to uzņēmumu
skaits, kas blakusproduktus lieto dzīvnieku barošanai.
Attēls Nr. 61
Valsts uzraudzība blakusproduktu un atvasināto produktu aprites uzņēmumos
Lai nodrošinātu efektīvu uzraudzības funkciju veikšanu, plānveida pārbaužu biežumu katru
gadu tiek noteikts ar Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektora rīkojumu. 2017. gadā
blakusproduktu uzraudzības objektos veiktas 207 pārbaudes, t. sk. 135 plānveida un 72 ārpuskārtas
0
200
400
600
2013 2014 2015 2016 2017
339 342 354 392 422
Uzņēmumu skaits
0
100
200
300
2013 2014 2015 2016 2017
149 153 174 200 207
128 137 123 123 135
21 16 51
77 72
Kopā
Plānveida
Ārpuskārtas
89
pārbaudes. Pārbaužu skaits kopumā 2017. gadā palielinājies par 3,5% salīdzinājumā ar 2016. gadu.
Plānveida pārbaužu īpatsvars ir 65%, bet ārpuskārtas pārbaužu īpatsvars ir 35% no kopējā veiktā
pārbaužu skaita. Plānveida pārbaužu skaits ir pieaudzis par 9%. Ārpuskārtas pārbaužu skaits ir
samazinājies par piecām pārbaudēm.
2017.gadā novērojama vienotāka pieeja pārbaužu plānošanā PVD Teritoriālajās
struktūrvienībās, balstoties uz rīkojumā noteikto minimālo pārbaužu biežumu. Identificējot
iespējamos riskus, palielinājies personāla un darba laika resursu ieguldījums veicot blakusproduktu
izsekojamības un TRACE sistēmā paziņoto kravu kontroli blakusproduktu atvasināto produktu, ko
izmanto par barības sastāvdaļām uzglabāšanas uzņēmumos un uzņēmumos, kas uzglabā
blakusproduktu atvasinātos produktus, ko izmanto par organisko mēslojumu un augsnes
ielabotājiem.
Attēls Nr.62
Uzņēmumu atbilstības novērtējums normatīvo aktu prasībām
Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, 2017.gadā vērojama uzņēmumu skaita palielināšanās par
23%, kuri atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Attiecīgi samazinājies par 20% to
uzņēmumu skaits, kuru darbība vērtēta kā daļēji atbilstoša, un konstatētās neatbilstības būtiski
neietekmē sabiedrības, dzīvnieku veselības un vides drošumu. Viens uzņēmums vērtēts kā
neatbilstošs normatīvo aktu prasībām.
0 20 40 60 80 100 120 140
2013
2014
2015
2016
2017
125
127
77
71
92
10
18
33
44
35
0
0
3
0
1
Neatbilst
Daļēji atbilst
Pilnībā atbilst
90
Attēls Nr.63
Blakusproduktu aprites uzņēmumos konstatētas neatbilstības
un to raksturojums
2017. gadā 55% no konstatētajām neatbilstībām sastāda gadījumi saistībā ar blakusproduktu
izsekojamību, uzskaiti (35%) un tirdzniecības dokumentu (20%) un produktu izsekojamību (21%).
17% no neatbistībām sastāda HACCP sistēmas un pašpārbaudes ieviešana un dokumentācijas
uzturēšana.
2017. gadā par konstatētajām nebūtiskajām neatbilstībām uzņēmumiem dots laiks korektīvo
darbību veikšanai.
2017.gadā blakusproduktu apritē iesaistīto uzņēmumu pārbaudēs uzsvars likts uz
dokumentācijas un izsekojamības kontroli, kā rezultātā arī tika konstatēts, ka vienā gadījumā tika
veikta krāpnieciska darbība ar 1.kategorijas blakusproduktiem, kad TRACE ziņojumos no citas
dalībvalsts kā saņēmējs tika norādīts Latvijā atzīts 2.kategorijas blakusproduktu atvasināto
produktu uzglabāšanas uzņēmums, otrā gadījumā tika veiktas krāpnieciskas darbības ar
3.kategorijas pārstrādātu dzīvnieku proteīnu. Rezultātā vienā gadījumā tika nosūtīts ziņojums Food
Fraud Network, anulēts atzīšanas numurs un lieta tika nodota Valsts ieņēmumu dienestam. Otrā
gadījumā krāpnieciskos darījumos ar 3.kategorijas pārstrādātu dzīvnieku proteīnu lieta nodota
Valsts policijai.
4.6. MĀJAS (ISTABAS) DZĪVNIEKU LABTURĪBAS UZRAUDZĪBA
Pārbaudes specializētajās mājas (istabas) dzīvnieku tirdzniecības vietās
Pēdējo piecu gadu laikā specializēto mājas (istabas) dzīvnieku tirdzniecības vietu skaits ar
katru gadu samazinās, līdz ar to samazinās gan pārbaužu, gan konstatēto pārkāpumu skaits.
Salīdzinot ar 2013. gadu specializētās tirdzniecības vietu skaits ir samazinājies par 56 vietām.
Sakarā ar veicamajiem pasākumiem Āfrikas cūku mēra ierobežošanai un apkarošanai
valstī,specializēto mājas (istabas) dzīvnieku tirdzniecības vietu uzraudzība 2016.gada tika veikta
11%
13%
20%
35%
4% 0 0
17%
Telpas, iekārtas, to higiēna
Marķējums
Tirdzniecības dokuments
Uzskaite, izsekojamība
Ražošana, pārstrāde
Uzglabāšana
Kaitēkļu apkarošana
Pašpārbaude, HACCP procedūras
2017
91
tikai saņemot iedzīvotāju iesniegumus (sūdzības), līdz ar to pārbaužu skaits krasi samazinājās
salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Tomēr, tā kā 2016. gadā no 26 pārbaudītajiem uzņēmumiem 46
% konstatētas neatbilstības, tad 2017. gadā tika atjaunotas plānveida pārbaudes, nosakot pārbaužu
biežumu vienu reizi 24 mēnešos.
2017. gadā no pārbaudītajiem 115 uzņēmumiem 42 konstatēti pārkāpumi. Pamatā tiek
konstatētas nebūtiskas neatbilstības un noteikti to novēršanas termiņi, savukārt būtiski pārkāpumi
konstatēti divos no pārbaudītajiem uzņēmumiem par konstatētajām neatbilstībām normatīvo aktu
prasībām, uzsāktas lietvedības administratīvo pārkāpumu lietās un piemēroti naudas sodi.
Ņemot vērā 2017. gada pārbaužu rezultātus arī 2018. gadā pārbaužu biežums ir noteikts vienu
reizi 24 mēnešos.
Attēls Nr.64
Pārbaudes pasākumos ar dzīvnieku piedalīšanos
Pārbaužu skaits pasākumos ar dzīvnieku piedalīšanos ir līdzīgs kā 2016. gadā, bet
palielinājies to pasākumu skaits, kuros konstatētas neatbilstības. Pārsvarā tie ir gadījumi, ka
pasākuma organizētāji vispār vai noteiktajos termiņos nav informējuši PVD par pasākuma
organizēšanu, dalībnieki nevar uzrādīt atbilstošus dzīvnieku dokumentus.
Attēls Nr.65
0
50
100
150
200
250
Tirdzniecības vietu
skaits
Veikto pārbaužu
skaits
Pārbaudes kurās
konstatēti
pārkāpumi
182 213
66
159 121
48
144 134
55
128
26 12
126 115
42
Specializēto mājas (istabas) dzīvnieku tirdzniecību vietu
pārbaudes
2013
2014
2015
2016
2017
0
20
40
60
80
Pārbaužu skaits Pārbaudes, kurās
nav konstatēti
pārkāpumi
Pārbaudes, kurās
konstatēti
pārkāpumi
42 35
7
27 20 7
72 54
18
70
42 28
Pārbaudes pasākumos ar dzīvnieku piedalīšanos
2014201520162017
92
Pārbaudes ceļojošos cirkos
2017. gada 13. jūlijā stājas spēkā «Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā», kas nosaka, ka
savvaļas sugas dzīvniekus (gan savvaļā iegūtus, gan nebrīvē audzētus) aizliegts apmācīt un izmantot
kā atrakcijas dzīvnieku un tos izrādīt publiski kā atrakciju dzīvnieku.
Pēc likumdošanas normas stāšanās spēkā dzīvnieku aizsardzības organizācijas pastiprināti
vērsa PVD uzmanību uz šīs normas neievērošanu šāda veida pasākumos, un līdz ar to pēc šadas
informācijas saņemšanas tika veiktas ārpuskārtas pārbaudes.
No 25 veiktajām ceļojošo cirku pārbaudēm 6 gadījumos tika konstatēta noteikto aizliegumu
neievērošana attiecībā uz savvaļas sugu dzīvnieku izmantošanu pasākumos ar dzīvnieku
piedalīšanos, par ko pret cirka izrāžu organizētājiem uzsāktas lietvedības administratīvo pārkāpumu
lietās un piemēroti administratīvie sodi. Pārējo neatbilstību gadījumos tika konstatēta neatbilstoša
vai iztrūkstoša dokumentācija par dzīvnieku ieguves legalitāti, apriti, veselību apliecinoši
dokumenti u.c., kuru novēršanai noteikti neatbilstību novēršanas termiņi.
Attēls Nr.66
Pārbaudes dzīvnieku patversmēs un viesnīcās
Ar 2017. gada 1. janvāri stājās spēka grozījumi 2011. gada 21. jūnija Ministru kabineta
noteikumos Nr. 491 «Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība» par dzīvnieku reģistrāciju
Lauksaimniecības datu centra datu bāzē no 6 mēnešu vecuma. 2017. gadā PVD pastiprinātu
uzmanību pievērsa šīs prasības ievērošanai dzīvnieku patversmēs veicot gan plānveida, gan
ārpuskārtas pārbaudes. Pārbaužu rezultātā tika konstatēts, ka dzīvnieku patversmes vairumā
neievēro vai dažādi interpretē jauno likumdošanas normu, kā rezultātā krasi pieaudzis to pārbaužu
skaits, kurās konstatētas neatbilstības.
2017. gadā patversmēs konstatēto pārkāpumu skaits, salīdzinot ar 2016. gadu ir palielinājies
par 19%.
Par konstatētajiem pārkāpumiem tika uzsāktas lietvedības administratīvo pārkāpumu lietās
vai tika uzlikti tiesiskie pienākumi Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.
2018. gadā pārbaužu biežums patversmēs ir noteikts vienu reizi 12 mēnešos.
0
5
10
15
20
25
30
2013 2014 2015 2016 2017
7
10 12
30
25
5 7
8
19
11
2 3 4
11
14
Pārbaudes ceļojošajos cirkos
Pārbaužu skaits
Pārbaudes, kurās nav konstatēti pārkāpumi
Pārbaudes, kurās konstatēti pārkāpumi
93
Attēls Nr.67
Mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas vietu pārbaudes saņemot iesniegumus/ sūdzības par
iespējamiem mājas (istabas) dzīvnieku labturības pārkāpumiem
Pamatojoties uz iedzīvotāju iesniegumiem par iespējamiem labturības prasību pārkāpumiem
mājas (istabas) dzīvnieku turēšanā 2017. gadā veiktas 830 pārbaudes, no kurām 310 gadījumos
konstatēti labturības prasību pārkāpumi.
Pārbaužu skaits šajā jomā palielinās katru gadu, pateicotie lielai sabiedrības aktivitātei, ziņojot
par iespējamiem pārkāpumiem dzīvnieku labturības jomā. Veikto pārbaužu skaits pieaudzis
salīdzinot ar 2015. un 2016. gadu, 2017. gadā veikto pārbaužu skaits, salīdzinot ar 2016. gadu ir par
123 pārbaudēm jeb 15 % vairāk. Lai arī ievērojami pieaug saņemto iesniegumu skaits, pārbaužu
skaits, kurās konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi īpaši nemainās. 2016. gadā pārkāpumi konstatēti
336 pārbaudēs, kas sastāda 48 % no kopējām pārbaudēm, bet 2017. gadā 310 pārbaudēs, kas sastāda
37% no kopējām pārbaudēm.
Izvērtējot pārbaužu attiecību varam secināt, ka lielākā daļa no informācijas par dzīvnieku
labturības pārkāpumiem joprojām neatstiprinās.
0
5
10
15
20
25
30
35
40
2013 2014 2015 2016 2017
35 33
27
36 35
15 17
12
16
22 20
16 15
20
13
Dzīvnieku patversmju un viesnīcu pārbaudes
Veiktās
pārbaudes
Pārbaudes kurās
konstatēti
pārkāpumi
Pilnībā atbilst
94
Attēls Nr.68
Dzīvnieku turēšanas vietās dominējošās neatbilstības visos gados ir vienādas, nav veiktas
normatīvajos aktos noteiktās dzīvnieku vakcinācijas, nav dokumentu, neatbilstoša dzīvnieku aprūpe,
dzīvnieku klaiņošana, nav sniegta savlaicīga veterinārmedicīniskā aprūpe, u.c.
Pozitīvā tendence - samazinājies to neatbilstību skaits, kas ir saistīts ar dzīvnieku turēšanas un
labturības prasību ievērošanu.
Attēls Nr.69
Inspektoru rīcība konstatējot dzīvnieku labturības prasību pārkāpumus ir atkarīga no
konstatēto pārkāpumu smagumam. Tas ir no neatbilstību novēršanas termiņa noteikšanas, tiesiskā
pienākuma uzlikšanas līdz dzīvnieku izņemšanai un konfiskācijai administratīvo pārkāpumu lietas
ietvaros.
0
200
400
600
800
1000
2013 2014 2015 2016 2017
606 678
578 707
830
396 463 422 371
520
210 215 210 336 310
Uz iesnieguma pamata veiktās pārbaudes mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas
vietās Veikto pārbaužu
skaits
Pārbaudes, kurās
nav konstatēti
pārkāpumi
Pārbaudes kurās
konstatēti
pārkāpumi
51% 14%
5%
12%
3% 1%
11% 3%
Biežāk satopamās neatbilstības uz iesnieguma pamata 2017. gada veiktajās
pārbaudēs
Vakcinācja, dokumentācija
Suņu turēšana
Kaķu turēšana
Dzīvnieki apdraud, klaiņo
Nav sniegta vet.med. palīdzība
Cietsirdīga izturēšanās
Vispārīgās labturības prasības
Atsavināšana, tirdzniecība
95
2017. gadā uzsāktas 64 lietvedības administratīvā pārkāpuma lietās, uzlikti 57 tiesiskie
pienākumi Administratīvā procesa likuma ietvaros. Piespriesta soda nauda 4802 eiro apmērā, 5
gadījumos izņemti dzīvnieki. Salīdzinot ar iepriekšējamiem gadiem 2017. gadā ievērojami ir
palielinājies Administratīvā procesa likuma piemērošanas gadījumu skaits, 2016. gadā inspektori to
ir piemērojuši 5 gadījumos, bet 2017. gadā jau 57 gadījumos. Variabls ir to lietvedību skaits, kuru
ietvaros dzīvnieki tiek izņemti, tā 2015. gadā ir 16 dzīvnieku izņemšanas gadījumi, 2016. gadā šis
rādītājs ir samazinājies līdz 2 dzīvnieku izņemšanas gadījumiem, savukārt 2017.gadā ir 5 dzīvnieku
izņemšanas gadījumi. Izņemto dzīnieku skaits 2015. gadā - 207 dzīvnieki, 2016. gadā izņemti- 214
dzīvnieki, bet 2017. gadā izņemti- 70 dzīvnieki.
Attēls Nr.70
Inspektoru rīcība konstatējot dzīvnieku labturības pārkāpumus
210
180
188
267
300
78
37
54
73
121
64
33
41
68
64
47
9
16
2
5
1
1
1
1
1
241
215
210
336
310
0 100 200 300 400
2013
2014
2015
2016
2017Konstatēti pārkāpumi
Materiāli nosūtīti valsts
policijai
Lēmums par dzīvnieku
iznemšanu
Lēmums par naudas
soda piemērošanu
Piemērota
administratīvā un
tiesiskā atbildība
Noteikts neatbilstību
novēršanas termiņš
96
Suņu bīstamības izvērtēšanas procesā izskatītie iesniegumi un pieņemtie lēmumi Gada laikā saņemto iesniegumu skaits ir pieaudzis par 12 iesniegumiem, par bīstamiem atzīto
suņu skaits 2017. gadā ir samazinājies par 5 dzīvniekiem, salīdzinot ar 2016. gadu. Palielinās to
lietu skaits, kurās tiek pieņemts lēmums par uzsāktās lietas izbeigšanu nepietiekošu pierādījumu dēļ.
Zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku uzraudzība
Katru gadu izsniegto atļauju skaits dzīvnieku izmantošanai izmēģinājumos ir variabls, tomēr
2017. gads raksturojas ar lielu izsniegto atļauju skaitu, kā arī ir liels aktīvo projektu skaits, jo
projektu izvērtēšanai pēdējo gadu laikā tiek iesniegti lieli, apjomīgi projekti, kurus iesniedzēji plāno
realizēt vairāku gadu periodā.
2017. gadā veikta 21 iesniegtā izmēģinājuma projekta dokumentācijas izvērtēšana, 13
lēmumu pieņemšana un sagatavošana, pārējos gadījumos dokumentācija izvērtēta saistībā ar
izmaiņu iesniegšanu projekta procedūrās. Divos gadījumos atteikta atļaujas izsniegšana, jo iesniegtā
projekta pētījuma mērķis nav inovatīvs (pastāv pētījuma dublēšanās iespēja) un nav sniegti
pietiekami pierādījumi, ka iegūtie rezultāti dos būtisku ieguldījumu tālākai ārstniecības metožu
attīstībai. 2017. gadā krasi palielinājies iesniegto projektu un izsniegto atļauju skaits, no 3 atļaujām
2016. gadā uz 13 2017. gadā.
Izmēģinājumu projektos lielākoties tiek iekļautas mērenas vai vieglas procedūras un
visvairāk izmantotie dzīvnieki ir žurkas, peles, retāk tiek izmantoti truši un putni, atsevišķā
gadījumā – sikspārņi un zivis.
Izmēģinājumu projektu ietvaros lielākā daļa pētījumu saistīti ar 1) neiroloģiju – neirozinātne,
zāļu vielu izpēte neiroloģisko slimību ārstēšanai; 2) imunoloģiju un vakcīnu izstrādi pret infekcijas
slimībām; 3) onkoloģiju – audzēju attīstības un jaunu ārstniecības metožu/zāļu vielu izstrāde; 4)
jaunu zāļu vielu izpēte kardiovaskulāro saslimšanu ārstēšanai.
Pēdējo gadu laikā tiek veikti pētījumi par savvaļas dzīvnieku sugu saglabāšanu – populāciju skaita
apzināšana un cēloņu meklēšana un izpēte populāciju samazinājumam.
Suņu bīstamības izvērtēšanas lietu
virzība 2015 2016 2017
Lietu skaits 27 31 43
Atzīti par bīstamiem 7 8 3
Netika atzīti par bīstamiem 14 13 14
Izbeigtas lietas (suns konfiscēts,
eitanazēts, nepietiekoši pierādījumi) 2 7 6
Atteikts izvērtēt ( vispār nav
pierādījumu) 2 3 10
Turpinās lietvedība
10
Pozīcija 2013 2014 2015 2016 2017
Izsniegtās atļaujas dzīvnieku izmantošanai procedūrās 6 8 9 3 13
Izsniegtās atļaujas par izmēģinājumu dzīvniekiem
atbildīgajām personām 0 6 1 2 2
Aktīvi projekti 19 18 18 14 20
97
4.7. VETERINĀRO ZĀĻUIZPLATĪŠANAS UN
VETERINĀRMEDICĪNISKĀS PRAKSES IESTĀŽU VALSTS
VETERINĀRĀ UZRAUDZĪBA
Lai nodrošinātu Pārtikas un veterinārā dienesta mērķu un uzdevumu efektīvu izpildi,
veterināro zāļu aprites uzraudzībā pēdējo piecu gadu laikā pastāvīgi tiek pilnveidota.
Veterināro zāļu aprites jomā uzraudzību kopš 2012.gada turpina veikt desmit veterinārie
inspektori, kuriem piešķirts zāļu aprites uzraudzības pilnvarojums, kuri veic pārbaudes
veterinārmedicīniskās prakses iestādēs un veterināro zāļu apritē iesaistītajos uzņēmumos.
2017. gadā uzraudzības objektos veiktas 507 pārbaudes. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem,
pārbaužu skaits variē atkarībā no pārbaužu plānā noteiktā.
Attēls Nr.71
Veikto pārbaužu skaits 2013.– 2017.gadā
Palielinājies zāļu vairumtirdzniecībā konstatēto pārkāpumu skaits, salīdzinot ar 2016.gadu,
kad konstatēja 6 pārkāpumus, 2017.gadā – 13 pārkāpumi.
Konstatēti 4 gadījumi, kad veterinārās zāles nelegāli importētas, kas ir divas reizes vairāk,
nekā 2016.gadā. Vienu reizi ievestas Latvijā nereģistrētas zāles. Likumsakarīgi, ka nelegāli
importētajām vai nereģistrētajām zālēm ir neatbilstošs marķējums un lietošanas instrukcija, kas
konstatēts 12 produktiem. Par konstatēto uzsāktas administratīvās lietvedības, nelegāli importētās
zāles izņemtas no apgrozības.
Jau otro gadu pēc kārtas aptiekās visbiežāk konstatē, ka nenotiek paškontroles sistēmas
ieviešana veterināro zāļu izplatīšanai mazumtirdzniecībā. Pārbaudēs konstatēti 34 gadījumi, kad
aptiekās tā nav ieviesta, 2016.gadā šādi gadījumi bija nedaudz vairāk – 41. Paškontroles sistēmas
neesamība neliecina par vēlmi pilnveidot veterināro zāļu izplatīšanas kvalitāti.
Salīdzinot ar 2016.gadu, palielinājušies aptiekās konstatētie recepšu zāļu izplatīšanas
pārkāpumi - no 4 gadījumiem 2016.gadā uz 11 gadījumiem 2017.gadā.
0
100
200
300
400
500
600
700
800
900
2013 2014 2015 2016 2017
470
803
456 438 507
580
718
510 484 445
Pārbaudes Pārbaužu plāns
98
Būtiskas neatbilstības objektos % no pārbaudīto objektu skaita
Attēls Nr.72
Attēls Nr.73
2017.gadā veterinārmedicīniskās prakses iestādēs divas visbiežāk konstatētās neatbilstības
saglabājušās nemainīgas jau vairākus gadus: neatbilstības veterināro zāļu lietošanas reģistrā, kā arī
veterinārā darba uzskaitē un pārskatos par infekciju slimībām.
Tomēr kopumā konstatēto neatbilstību skaitam veterinārmedicīniskās prakses iestādēs ir
tendence samazināties, tādēļ, izvērtējot risku, 2018.gada pārbaužu plānā paredzēts samazināt
plānveida pārbaužu biežumu uz vienu reizi trijos gados (iepriekš – vienu reizi divos gados).
22%
0
6%
13% 15%
2%
8% 7%
5% 7%
8%
3% 2%
0% 2% 0%
5%
10%
15%
20%
25%
2013 2014 2015 2016 2017
Veterinārfarmaceitiskās darbības objekti
Veterināro zāļu
lieltirgotavas
Veterinārās
aptiekas
Vispārīgā tipa
aptiekas
1%
0 0
2%
1%
7%
2%
2%
7%
3%
0%
1%
2%
3%
4%
5%
6%
7%
8%
2013 2014 2015 2016 2017
Veterinārmedicīniskās prakses iestādes
Veterinārmedi
cīniskās
prakses
kabineti
Amb. un stac
vet. med.
prakses
iestādes
99
Attēls Nr.74
Piemērotie sodi administratīvo pārkāpumu lietās (skaits)
Attēls Nr.75
Par konstatētajiem pārkāpumiem uzsākta administratīvā pārkāpumu lietvedība 13 gadījumos.
Sastādīts 31 brīdinājums Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā -
veterinārmedicīniskās prakses kabinetiem 4 brīdinājumi, ambulatorajām un stacionārajām
veterinārmedicīniskās prakses iestādēm 5 brīdinājumi, veterināro zāļu izplatītājiem
mazumtirdzniecībā 22 brīdinājumi.
Veicot pārbaudes par zāļu apriti produktīvo dzīvnieku novietnēs, neatbilstību gadījumos
konstatē arī neatbilstības zāļu lietošanā: produkcijas ierobežojuma perioda pēc zāļu lietošanas
neievērošana, lietoto zāļu uzskaites sistēmas neesamība, nepilnīga informācija lietoto zāļu uzskaites
sistēmā, pēc kā nav iespējams noteikt produkcijas ierobežojuma perioda ilgumu, zāļu lietošana
neatbilstoši lietošanas instrukcijā norādītajam – pārdozēšana, intervāla neievērošana (lieto biežāk)
u.c., pašārstēšana, kad dzīvnieku īpašnieks patvaļīgi lieto zāles, sugai aizliegtu zāļu lietošana,
ārstēto dzīvnieku atsevišķa neidentificēšana.
Visas iepriekšminētās neatbilstības rada risku dzīvnieku un cilvēku veselībai, jo zāļu
atliekvielas var nonākt dzīvnieku organismā, līdz ar to piesārņojot no dzīvniekiem iegūtos pārtikas
produktus.
Tādēļ 2018.gadā pārbaužu plānā inspektoriem, kuri specializējušies veterināro zāļu
uzraudzībā, paredzēta padziļināta zāļu aprites pārbaude lielākajās produktīvo dzīvnieku novietnēs.
0
1
2
3
4
5
6
7
8
2013 2014 2015 2016 2017
4
1
2
4
8
2
4
2
1
Vairumtirdzniecība
Mazumtirdzniecība
0
1
2
3
4
5
6
7
8
2013.g. 2014.g. 2015.g. 2016.g. 2017.g.
4
1
5 5
8
2
1
5
3
Veterinārme
dicīniskās
prakses
kabineti
Amb. un stac
vet. med.
prakses
iestādes
100
Ņemot vērā pārbaudēs konstatēto, turpmākajam periodam noteiktas prioritātes pilnveidot
veterināro zāļu izplatīšanas statistikas datu analīzi un iegūto rezultātu pielietošanu veterināro zāļu
apritē iesaistīto uzraudzības objektu pārbaudēs. Uzsākt padziļinātu veterināro zāļu aprites pārbaudes
produktīvo dzīvnieku novietnēs. Iegūt informāciju par veterināro zāļu, jo īpaši antimikrobiālo zāļu,
lietošanas specifiku atsevišķām produktīvo dzīvnieku sugām. Apzināt problēmas un riskus, lai
plānotu turpmākas mērķtiecīgās zāļu aprites pārbaudes produktīvo dzīvnieku novietnēs.
4.8. VETERINĀRO ZĀĻU NOVĒRTĒŠANA UN REĢISTRĀCIJA
Veterināro zāļu reģistrācijas daļas mērķis ir veicināt kvalitatīvu, drošu un efektīvu veterināro
zāļu apriti, kas, atbildīgi lietotas, nodrošina normatīvajiem aktiem atbilstošu dzīvnieku, patērētāju
un vides veselības prasību ievērošanu.
Galvenās darbības un pasākumi 2017.gadā veterināro zāļu novērtēšanas un reģistrācijas jomā
veikti saskaņā ar struktūrvienībai izvirzītajām prioritātēm, tādejādi nodrošinot normatīvajos aktos
noteikto ar veterināro zāļu reģistrāciju, pārreģistrāciju un pēcreģistrācijas uzraudzību saistīto
funkciju izpildi.
2017. gada laikā izskatīti 604 veterināro zāļu reģistrācijas, pārreģistrācijas un izmaiņu
iesniegumi, no kuriem 499 jeb 83% bija par izmaiņu veikšanu reģistrācijas dokumentācijā. Pārskata
gadā pieņemti lēmumi par 6 veterināro zāļu reģistrācijām un 6 pārreģistrācijām nacionālajā
procedūrā, 7 veterināro zāļu reģistrācijām un 19 pārreģistrācijām savstarpējās atzīšanas procedūrā
(MRP) un 34 reģistrācijām un 33 pārreģistrācijām decentralizētā reģistrācijas procedūrā (DCP). No
Latvijas Veterināro zāļu reģistra 2017. gadā izslēgtas 27 veterinārās zāles.
Uz pārskata gada beigām Veterināro zāļu reģistrā bija reģistrētas 892 veterinārās zāles, no
kurām 440 jeb 49% reģistrētas nacionālajā procedūrā, 299 jeb 34% decentralizētā procedūrā un 153
jeb 17% savstarpējās atzīšanas procedūrā (1.attēls). Ar katru gadu pieaug decentralizētajā un
savstarpējās atzīšanas procedūrās reģistrēto veterināro zāļu skaits.
Attēls Nr.76
Latvijas Veterināro zāļu reģistrā reģistrētās zāles no 2013.g. līdz 2017.g.
Veterināro zāļu reģistrācijas procedūru skaita dinamikas pārskats par laika posmu no 2013.-
2017. gadam ir sniegts 1.tabulā.
462 451 451 446 440
165 215
246 272 299
121 131 146 148 153
748 797
843 866 892
0
150
300
450
600
750
900
2013 2014 2015 2016 2017
Nacionālā procedūra Decentrelizētā procedūra Savstarpējā atzīšana Kopā
101
Tabula Nr.15
Veterināro zāļu reģistrācijas procedūru skaita dinamika 2013.g - 2017.g.
Procedūra 2013 2014 2015 2016 2017
Reģistrācija
Nacionālā procedūra 3 4 7 1 6
Savstarpējā atzīšana 16 12 15 12 7
Decentralizētā procedūra 41 57 43 31 34
Kopā: 60 73 65 44 47
Pārreģistrācija
Nacionālā procedūra 26 8 8 10 6
Savstarpējā atzīšana 11 13 11 10 19
Decentralizētā procedūra 9 11 27 15 33
Kopā: 46 32 46 35 58
Izmaiņas
IA tipa 221 327 306 226 223
IB tipa 165 131 156 165 138
II tipa 125 128 83 134 138
Kopā: 511 586 545 525 499
No reģistra izslēgtās veterinārās zāles 42 11 32 17 27
Salīdzinājumā ar 2016. gadu kopējais saņemto un izvērtēto iesniegumu skaits par veterināro
zāļu reģistrācijas procedūrām 2017. gadā ir pieaudzis par 7 %. (77.attēls).
Attēls Nr.77
Reģistrētās veterinārās zāles no 2013.g. līdz 2017.g.
3 4 7
1 6
16 12
15 12
7
41
57
43
31 34
60
73
65
44 47
2013 2014 2015 2016 2017Nacionālā procedūra Savstarpējā atzīšanaDecentralizētā procedūra Kopā
102
Salīdzinājumā ar 2016. gadu kopējais saņemto un izvērtēto iesniegumu skaits par veterināro
zāļu pārreģistrāciju 2017. gadā palielinājās par 65 % (78.attēls).
Attēls Nr.78
Pārreģistrētās veterinārās zāles no 2013.g. līdz 2017.g.
Salīdzinot ar iepriekšējo pārskata gadu, vērtēto un apstiprināto izmaiņu skaits veterināro
zāļu reģistrācijas dokumentācijā samazinājās par 5%. No visām apstiprinātajām izmaiņām I tipa
izmaiņas sastādija 72% (79.attēls). Attēls Nr.79
Izmaiņas veterināro zāļu reģistrācijas dokumentācijā no 2013.g. līdz 2017.g.
Izskatīti 18 iesniegumi par DCP/MRP procedūrā reģistrētām veterinārajām zālēm, kam
veiktas izmaiņas citu Eiropas Savienības valstu reģistrācijas dokumentācijā un izsūtīti
apstiprinājuma paziņojumi.
26
8 8 10
6
11 13
11 10
19
9 11
27
15
33
46
32
46
35
58
2013 2014 2015 2016 2017Nacionālā procedūra Savstarpējā atzīšana Decentralizētā procedūra Kopā:
221
327 306
226 223
165 131
156 165 138 125 128
83 134 138
511
586 545
525 499
2013 2014 2015 2016 2017
IA tipa IB tipa II tipa Kopā:
103
Pārtikas un veterinārais dienests 2017. gadā ir izsniedzis 39 atļaujas Latvijā nereģistrēto
veterināro zāļu ievešanai un 2 atļaujas veterināro zāļu paralēlajam importam.
2017. gadā pēcreģistrācijas uzraudzības ietvaros padziļināti tika izvērtēti 115 periodiski
atjaunojamie drošības ziņojumi (PSUR) nacionālajā reģistrācijas procedūrā reģistrētajām zālēm. Tas
ietver zāļu apraksta un marķējumu pārskatīšanu un atbilstības pārbaudi MRL regulai (Komisijas
Regula (ES) Nr. 37/2010 par farmakoloģiski aktīvajām vielām un to klasifikāciju pēc to atlieku
maksimāli pieļaujamā satura dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos), ATĶ (anatomiski terapeitiski
ķīmiskā) veterinārā koda pārbaudi un statistikas datu analīzi.
Veikts veterināro zāļu pieejamības tirgū monitorings. Monitoringa ietvaros saņemti un
izskatīti 73 paziņojumi par veterināro zāļu izplatīšanas uzsākšanu Latvijas tirgū un 5 lūgumi
saglabāt reģistrācijas derīguma termiņu. 141 veterinārajām zālēm apstiprināti un aktualizēti
marķējuma maketi. Saņemti un izvērtēti 6 ziņojumi par blakusparādībām dzīvniekiem.
Pēc pieprasījuma veterināro zāļu reģistrācijas daļa ir sagatavojusi un sniegusi 13 ziņojumus
ZM, ZVA, LVĢMC, BIOR un 64 ziņojumus Eiropas Zāļu aģentūrai un citu valstu kompetentajām
iestādēm.
Apkopoti veterināro zāļu lieltirgotāju iesniegtie statistikas dati par zāļu patēriņu un
apgrozījumu veterināro zāļu jomā. Statistikas datu apkopojumi publicēti PVD mājas lapā.
Nodrošināta sadarbība ar Eiropas Zāļu aģentūras ESVAC projektu (the European Surveillance of
Veterinary Antimicrobial Consumption). Projekta ietvaros sagatavoti un nosūtīti statistikas dati par
antimikrobiālo veterināro zāļu patēriņu Latvijā 2016. gadā.
2017.gada septembrī nodrošināta Eiropas zāļu aģentūru standartizētā salīdzināšana, (BEMA
- Benchmarking of European Medicines Agencies) jeb BEMA audita norise veterināro zāļu
reģistrācijas jomā, kam pamatu veidoja mērķtiecīgs un intensīvs sagatavošanās darbs. Sniegtas
atbildes uz BEMA audita pašnovērtējuma anketajautājumiem, pārskatītas kvalitātes vadības
procedūras, precizēti plānošanas un stratēģiskie dokumenti. Vizītes norises sagatavošana un
koordinēšana veikta sadarbībā ar Zāļu valsts aģentūru).
Nodrošināta sadarbība ar Eiropas Zāļu aģentūru un citu valstu kompetentajām
iestādēm:
nodrošināta profesionāla līdzdalība Eiropas zāļu aģentūras (EMA) un Eiropas Zāļu aģentūru
vadītāju (HMA) sanāksmēs un darba grupās;
sniegta informācija Eiropas Zāļu aģentūrai un citu valstu kompetentajām iestādēm par
veterināro zāļu novērtēšanas un reģistrēšanas jautājumiem;
veikta centralizēti reģistrēto veterināro zāļu lingvistiskā pārbaude;
Apzināta, apkopota un mērķtiecīgi analizēta informācija par veterināro zāļu
izplatīšanas statistiku:
reizi ceturksnī apkopoti veterināro zāļu lieltirgotāju iesniegtie statistikas dati par zāļu
patēriņu. Statistikas datu apkopojumi publicēti PVD mājas lapā;
reizi pusgadā apkopoti veterināro zāļu lieltirgotāju iesniegtie statistiskas dati par apgrozījumu
veterināro zāļu jomā. Statistikas datu apkopojumi publicēti PVD mājas lapā;
nodrošināta sadarbība ar Eiropas Zāļu aģentūras ESVAC (the European Surveillance of
Veterinary Antimicrobial Consumption) projektu. Projekta ietvaros sagatavoti un nosūtīti
statistikas dati par antimikrobiālo veterināro zāļu patēriņu Latvijā 2016.gadā.
Veiktas mērķtiecīgas darbības, kas vērstas uz veterināro zāļu novērtēšanas un
reģistrācijas procesu pilnveidošanu:
pilnveidota kvalitātes vadības sistēma veterināro zāļu novērtēšanas un reģistrācijas jomā;
104
aktualizētas esošās kvalitātes vadības procedūras;
veiksmīgi noticis plānveida iekšējais audits par PVD darbības atbilstību normatīvajos aktos
noteiktajām prasībām Latvijā nereģistrētu veterināro zāļu ievešanas un lietošanas atļauju
izsniegšanai;
sagatavoti priekšlikumi Veterināro zāļu reģistra informācijas sistēmas (VZRIS)
pilnveidošanai;
veikta regulāra PVD interneta mājas lapā sniegtās informācijas aktualizācija.
Uzturēts mērķtiecīgs dialogs ar sociālajiem partneriem, nodrošināta profesionāla
līdzdalība to rīkotajos informatīvajos pasākumos:
sadarbībā ar Zemkopības ministrijua gatavoti priekšlikumi ES Padomes un Parlamenta
regulas projektam par veterinārajām zālēm;
gatavota informācija Zemkopības ministrijai par Veterināro zāļu pastāvīgajā komitejā
izskatāmajiem jautājumiem;
nodrošināta dalība Zemkopības ministrijas darba grupā par nacionālo rīcības plānu
antimikrobiālās rezistences (AMR) ierobežošanai dzīvnieku veselības jomā;
PVD interneta mājas lapā regulāri publicēta informācija veterinārārstiem par jaunumiem
veterināro zāļu aprites jomā, t.sk., jautājumos, kas skar AMR ierobežošanu un piesardzīgu
antimikrobiālo līdzekļu lietošanu;
Veterināro zāļu reģistrācijas daļas eksperti cēluši savu kvalifikāciju, piedaloties Eiropas Zāļu
aģentūras un citu Eiropas Savienības dalībvalstu zāļu aģentūru rīkotajos kursos par veterināro
vakcīnu novērtēšanas problēmām, veterināro zāļu kvalitāti un drošumu, farmakovigilances
signālu izvērtēšanu un atliekvielu kontroli.
4.9. VETERINĀRĀS VALSTS UZRAUDZĪBAS REZULTĀTI 2017. GADĀ
PVD darbības virziena “Veterinārā valsts uzraudzība” plānoto rezultātu izpildi 2017.gadā
skatīt šīs Atskaites pielikumā.
105
5. PVD DARBĪBAS VIRZIENS “VETERINĀRĀ, FITOSANITĀRĀ,
PĀRTIKAS NEKAITĪGUMAUN NEPĀRTIKAS PREČU DROŠUMA
ROBEŽKONTROLE”
Veterinārās, fitosanitārās, pārtikas nekaitīguma un nepārtikas preču drošuma uzraudzību
kontroles punktos uz Latvijas Republikas ārējās valsts robežas, kā arī brīvajās zonās, brīvajās
noliktavās un muitas noliktavās veic Pārtikas un veterinārā dienesta Robežkontroles departaments
(turpmāk tekstā - PVD RD) saskaņā ar Latvijas Republikas un Eiropas Komisijas saistītajiem
normatīvajiem aktiem.
5.1. PREČU UN KRAVU KONTROLE 2013. – 2017.GADĀ
PVD Robežkontroles departamenta amatpersonas 2017.gadā 12 robežkontroles punktos uz
valsts robežas kopumā veica 82 862 preču kontroles. Salīdzinot ar 2016.gadu – kontroļu skaits ir
pieaudzis par 8 834 jeb 11,9%.
Kopumā pēdējo 5 gadu periodā vidējais veikto kontroļu skaits gadā ir 68 482. 2017.gadā
salīdzinot ar 2016.gadu veterinārās jomas kontroļu skaits palielinājies par 67.4%. Stabils kontroļu
skaita pieaugums vērojams pārtikas nekaitīguma 9.7% un fitosanitāro pārvadājumu jomā 10.2%.
Attēls Nr. 80
Veikto kontroļu skaits no 2013.-2017.gadam
Pārtikas
preču
kontrole
Fitosanitārā
kontrole
Veterinārā
kontrole
Dzīvnieku
barības un
barības
piedevu
kontrole
Svaigu
augļu un
dārzeņu
kvalitātes
kontrole
Nepārtikas
preču
kontrole
2013.gads - 58 316 20 192 16 566 12 496 6 842 1 568 652
2014.gads - 61 289 21 863 20 948 8 703 8 133 1 171 471
2015.gads - 65 917 21 146 28 429 6 869 7 463 1 579 431
2016.gads - 74 028 23 083 35 732 5 406 7 774 1 341 692
2017.gads - 82 862 25 341 39 361 9 055 6 692 1 612 801
0
5 000
10 000
15 000
20 000
25 000
30 000
35 000
40 000
Vei
kto
ko
ntr
oļu
sk
ait
s
106
Tabula Nr.16
Pamatojoties uz kontroļu rezultātiem pēdējos 5 gados pieņemti šādi lēmumi:
Pieņemtie lēmumi 2017 2016 2015 2014 2013 Vidēji (%)
Oficiāli aizturēt uz lēmuma
pamata 269 245 462 472 397 0.5
Noraidīt 1673 1 960 1 092 1 162 876 2.0
Atļaut ievest 73088 67 506 58 725 51 920 45 081 86.5
Atļaut izvest (dzīvnieki) 287 302 223 235 193 0.4
Atļauts tranzīts (dzīvnieki un
dzīvnieku izcelsmes produkti) 7545 4 015 5 415 7 500 11 769 10.6
Kopā kontroles 82862 74 028 65 917 61 289 58 316
No tabulā redzamā var secināt, ka importa kontroles 2017.gadā sastāda 88%, bet piecu gadu
periodā vidējais rādītājs ir 86.5%. Tranzīta kontroles 2017.gadā bija 9.2%, salīdzinot ar 2016.gadu
ir novērojams pieaugums par 3.7%. Vidējais rādītājs pēdējos piecos gados sastāda 10.6% no kopējā
veikto kontroļu skaita. 2017.gadā novērojams noraidīto preču skaita samazinājums, salīdzinot ar
2016.gadu, kad tas bija 2.6%, bet vidēji pēdējos piecos gados noraidīto kravu skaits ir 2% no kopējā
kontrolētā kravu apjoma.
2017.gadā pārtikas nekaitīguma preču robežkontrolei visbiežāk uzrādīti šādi produkti:
materiāli un priekšmeti, kas nonāk saskarē ar pārtiku no Krievijas, Ukrainas un Ķīnas;
alkoholiskie dzērieni no Krievijas, Baltkrievijas, Gruzijas, Moldovas, Ukrainas un
Čīles;
augļi, ogas, rieksti no Turcijas, Uzbekistānas, Krievijas un Kazahstānas;
kakao un kakao izstrādājumi no Ukrainas, Krievijas un Baltkrievijas;
eļļas augu sēklas un to produkti no Krievijas un Ukrainas.
Tāpat pārtikas nekaitīguma kontrolei uzrādīti svaigi un pārstrādāti augļi un dārzeņi,
minerālūdeņi, dažādi bezalkoholiskie dzērieni, cukurs un cukura konditorejas izstrādājumi, dažādi
dārzeņi, kafija, tēja, to ekstrakti, uztura bagātinātāji, kā arī dažādi citi ikdienas uzturā lietojami
pārtikas produkti.
Dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu kontrolei uzrādīti importa, tranzīta un
eksporta sūtījumi, ievedot tos Eiropas Savienībā un dzīvus liellopus, eksportējot no Eiropas
Savienības
Dzīvnieku izcelsmes produktu un dzīvu dzīvnieku imports 2017.gadā sastāda 10,9%, bet
vidēji pēdējos piecos gados tas ir 10% no kopējo veterināro kravu kontrolēm.
2017.gadā visbiežāk tika importētas olas un olu produkti no Ukrainas, gaļas konservi un
subprodukti no ASV un Ķīnas izcelsmes zivju produkti.
Kontrolei uzrādītās tranzīta kravas sastāda 83% no visām kontrolei uzrādītajām kravām.
Lielākās preču grupas, kas tika uzrādītas tranzīta kontrolei, bija gaļa un gaļas izstrādājumi no
Krievijas un ASV, zivju produkti tranzīta maršrutā Krievija - Krievija. Jāatzīmē, ka īpaši 2017gadā
būtiski pieaudzis Krievijas –Krievijas tranzīta kravu apgrozījums.
Pēdējos piecos gados tranzīta kontrolei visvairāk uzrādīti - gaļa un gaļas produkti, putnu gaļa,
zivis un zivju produkti, piena produkti.
107
Dzīvu dzīvnieku importa kontrole veikta 133 zirgiem no Krievijas.
Atbilstoši ES Regulas 817/2010 prasībām, attiecībā uz prasībām eksporta kompensāciju
piešķiršanai saistībā ar dzīvu liellopu labturību pārvadāšanas laikā, tika veiktas 14 liellopu kravu
kontroles, kas tika izvesti uz Krieviju.
Pamatojoties uz Regulas 1/2005 prasībām veiktas 287 dzīvnieku kravu labturības pārbaudes
pārvadājuma laikā, no kurām 255 gadījumos bija zirgu dzimtas dzīvnieki.
Nepārtikas preču kontrolei 2017.gadā pārsvarā uzrādīti medikamenti (793 preces).
Medikamentu biežākās nosūtītājvalstis bijušas Indija, Šveice, Krievija, ASV. 8 preču kontroles
veiktas veterinārajām zālēm (nosūtītājvalstis: ASV, Krievija, Turcija, Vjetnama), viena augu
aizsardzības līdzekļiem no Indijas.
2017.gadā fitosanitārā kontrole veikta koksnes iepakojamam materiālam (82% no visām
fitosanitārajai kontrolei pakļautajām kravām), koksnei (17%), būvkonstrukcijām, augļiem, ziediem,
dārzeņiem un sēklām (kopumā 1%). Salīdzinājumā ar 2016.gadu, par 9% ir pieaudzis koksnes
iepakojamā materiāla kontroļu skaits.
Importēto preču eksportētājvalstis fitosanitārajā jomā ir dažādas pasaules valstis:
koksnes iepakojamajam materiālam visbiežāk tās ir Krievija, Baltkrievija, Ukraina,
koksne tiek ievesta no Krievijas,
dārzeņi, zaļumi no Izraēlas,
augļi no Krievijas, Kazahstānas un Turcijas,
saliekamās būvkonstrukcijas no Krievijas
puķu sīpoli un ziedi no Kenijas, ASV.
Robežkontrole tiek veikta arī augu izcelsmes dzīvnieku barībai un barības piedevām.
2017.gadā:
35% no kontrolei uzrādītās barības ir bijušas cukurbiešu izspaidas un spraukumi no
Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas;
34% saulespuķu spraukumi, rauši un izspaidas no Krievijas un Ukrainas;
6% rapšu rauši un spraukumi no Ukrainas, Baltkrievijas, Kazahstānas un Krievijas;
4% sojas rauši, spraukumi un sēnalas no Krievijas, Ukrainas un Argentīnas;
4 % alus vai spirta rūpniecības šķiedenis un atkritumi no Krievijas un Ukrainas.
Pārējie 17% ietver tādus produktus kā linsēklu spraukumi, lopbarības kukurūza, melase,
lopbarības raugs, kviešu klijas, barības fosfāts, saulespuķu sēklas, kviešu glutēns, dzeltenie
zirņi un citi.
Veicot preču robežkontroli konstatētas neatbilstības Latvijas Republikas un Eiropas
Savienības normatīvo aktu prasībām. 2017. gadā prasībām neatbilstoši sūtījumi bijuši 2%
gadījumos no visām veiktajām kontrolēm, kas arī ir vidējais rādītājs pēdējos piecos gados.
108
57440 60 127 64 825
72 068
81 189
876 1 162
1 092
1 960
1 673
0
10000
20000
30000
40000
50000
60000
70000
80000
90000
2013.gads 2014.gads 2015.gads 2016.gads 2017.gads
Normatīvo aktu prasībām atbilstošo un neatbilstošo preču kontroļu salīdzinājums
2013.-2017.gadā
Normatīvo aktu prasībām
neatbilstošās kravas
2015.g. - 1,7%
2016.g. - 2.6%
2017.g. - 2.0%
Normatīvo aktu prasībām
atbilstošās kontroles
1.3%
2.0%
2.6%
1.7%
1.9%
Attēls Nr. 81
Izvērtējot neatbilstības, tiek pieņemts lēmums preces nosūtīt atpakaļ uz eksportētājvalsti vai
nosūtīt iznīcināšanai.
109
0
200
400
600
800
1000
1200
1400
1600
1800
2013 2014 2015 2016 2017 2013 2014 2015 2016 2017
Pārtikas kontrole 109 564 44 51 169 9 5 15 25 10
Fitosanitārā kontrole 18 28 54 36 44 489 464 934 1587 1385
Nepārtikas preču kontrole 217 80 43 56 42 0 0 0 1 0
Veterinārā kontrole 3 2 1 8 20 31 19 1 6 3
Nosūtīt atpakaļ uz
eksportētājvalsti
vai izcelsmes valsti
275
347
674
142 151
1398
529 488
950
1619
Nosūtīt iznīcināšanai
Attēls Nr. 82
Atpakaļ nosūtīto vai nosūtīto iznīcināšanai kravu skaits 2013.-2017.gadā
Laika posmā no 2013.-2017.gadam kopumā atpakaļ tika nosūtītas 1589 dažādas preces.
2017. gadā atpakaļ nosūtītas 275 kravas, bet iepriekšējos gados no 142–347 kravām gadā,
izņemot 2014.gadu, kurā atpakaļ tika nosūtītas 674 preču kravas.
No pārtikas produktiem 125 kravas nosūtītas atpakaļ uz eksportētājvalsti, visbiežāk bija
Krievijas izcelsmes alkohols, dārzeņi un augļi.
No nepārtikas precēm atpakaļ uz izcelsmes valsti tika nosūtīti 42 sūtījumi, no tiem 35
medikamentu, 6 veterināro medikamentu, 1 sūtījums ar ķīmisko augu aizsardzības līdzekli.
Galvenais iemesls medikamentu nosūtīšanai atpakaļ uz izcelsmes valsti ir neatbilstošs marķējums,
neatbilstošs iepakojums, kā arī nav pievienota recepte, receptes noraksts vai kopija, lai zāles varētu
saņemt. Veterināros medikamentus nav atļauts ievest no trešajām valstīm, ja privātpersonai nav
bijusi atļauja saņemt veterinārās zāles pasta sūtījumos vai zāles nav reģistrētas Latvijas veterināro
zāļu reģistrā. Šajā jomā situācija ir uzlabojusies, un 2016.gadā vairs bija 55 šādi sūtījumi, 2013.g. -
217 sūtījumi. Iepriekš minētais liecina par to, ka nosūtītāji/saņēmēji ir informēti par normatīvo aktu
prasībām un kontrolei tiek uzrādīti nepieciešamie dokumenti.
110
No fitosanitārajai kontrolei uzrādītajām precēm atpakaļ tika nosūtītas 44 kravas. Koksnes
iepakojamais materiāls (no Krievijas un Baltkrievijas), kas nebija apstrādāts un marķēts. Koksnes
kravas no Krievijas, jo fitosanitārais sertifikāts neatbilda prasībām. Divos gadījumos - baziliks no
Izraēlas, jo atklāti augu karantīnas kaitēkļi (Bemisia tabaci un Liriomyza trifolii). Divos gadījumos
– augsnes substrāts no Balkrievijas, kuru atbilstoši normatīvo aktu prasībām aizliegts ievest.
Atpakaļ tika atgrieztas 20 veterinārajai kontrolei pakļautās kravas. 3 Kirgizstānas izcelsmes
gaļas produktu kravas, 1 Krievijas izcelsmes zivju produktu krava, 1 Krievijas izcelsmes lietotas
cepamās eļļas krava, 12 Krievijas izcelsmes kamieļu sūtījumi un 3 Krievijas izcelsmes zirgu
sūtījumi.
Iznīcināšanai vai pārstrādei pēdējo 5 gadu atskaites periodā kopumā tika nosūtītas 4984
preču kravas.
2017.gadā iznīcināšanai vai pārstrādei nosūtītas:
1 385 koksnes iepakojamā materiāla kravas (ko izmato kā kravu stiprinājumu) un koksnes no
Krievijas un citām valstīm. Tie nebija atbilstoši apstrādāti un marķēti. Vēl joprojām inspektori
atklāj, ka koksnes iepakojamais materiāls nav atbilstoši apstrādāts un marķēts kā to nosaka
Starptautiskais fitosanitāro pasākumu standarts Nr.15 un normatīvie akti, tādējādi radot risku ar
to ES un Latvijā ievest augu karantīnas organismus.
3 veterinārajai kontrolei pakļautas kravas iznīcinātas neatbilstošu dokumentu vai trūkstošu
sertifikātu dēļ. Ukrainas izcelsmes olu produkti, Ķīnas izcelsmes veterinārie sadzīves atkritumi
un Nīderlandes izcelsmes gaļas produkti.
10 pārtikas preces nosūtītas iznīcināšanai.
5.2. PASĀKUMI ROBEŽKONTROLES PILNVEIDOŠANĀ UN
EFEKTIVITĀTES PAAUGSTINĀŠANĀ
PVD Robežkontroles departaments nepārtraukti pilnveido un attīsta Kvalitātes sistēmu,
kontroles metodes un procedūras, sekojot līdzi izmaiņām likumdošanā.
Saskaņā ar Komisijas Īstenošanas Lēmumu 2013/92/ES (2013. gada 18. februāris) par
uzraudzību, augu veselības pārbaudēm un pasākumiem, kas jāveic attiecībā uz koksnes iepakojuma
materiālu, ko pašlaik izmanto, pārvadājot konkrētas Ķīnas izcelsmes preces, 2017.gadā turpinājās
pastiprināta granīta kravās no Ķīnas izmantotā koksnes iepakojamā materiāla kontrole
(monitorings).
2017. gadā PVD robežinspektori, sadarbojoties ar Muitas un Valsts robežsardzes dienesta
amatpersonām turpināja piedalīties privātpersonu bagāžas kontrolē un īstenot piesardzības
pasākumus, saistībā ar Āfrikas cūku mēra (turpmāk ĀCM) uzliesmojumu Krievijas Federācijā un
Baltkrievijas Republikā.
Rezultātā, 2017.gadā izņemto piena un gaļas produktu apjoms sastāda 19 588 kg.
111
Attēls Nr. 83
Attēls Nr 84
Izvērtējot datus par laiku 2014.-2017.gadam var secināt, ka izņemto gaļas un piena produktu
apjoms ar katru gadu samazinās. Robežkontroles punktos notiek aktīva klientu informēšana par
ĀCM un aizliegumu ievest gaļas un piena produktus.
0.00
200.00
400.00
600.00
800.00
1000.00
1200.00
1400.00
1600.00k
ilo
gra
mi
Izņemtais produktu apjoms 2017. gadā
gaļa
piens
2014 2015 2016 2017
gaļa 33432.9 17792.88 12281.52 11774.41
piens 21605.1 11687.75 8525.69 7813.61
0
5000
10000
15000
20000
25000
30000
35000
40000
Sv
ars
KG
Izņemto gaļas un piena produktu apjoms
2014.-2017.gads
112
Attēls Nr.85
Izņemtais gaļas, piena apjoms no 2013.gada jūlija līdz 2017. gada decembrim
Robežkontroles departamenta amatpersonas veikušas 30 ES ārējās robežšķērsošanas vietu
apsekošanu, lai novērtētu veiktos pasākumus nelegālā importa novēršanā, veicot privātpersonu
bagāžas un mājas (istabas) dzīvnieku nekomerciālās pārvietošanas kontroli.
Papildus iekšējo auditu laikā RD auditori robežkontroles punktos Lidosta “Rīga”,
Daugavpils, Silene, Pāternieki, Grebņeva, Rēzekne ir veikuši muitas amatpersonu uzraudzību par
personīgās bagāžas kontroli, izvērtējot muitas darba organizācijas, aprīkojuma, dokumentācijas,
apmācību, blakusproduktu iznīcināšanas kārtības un informācijas pieejamības ceļotājiem
piemērotību regulas (EK) 206/2009 nosacījumu izpildē.
Visu pārskata periodu Robežkontroles departamenta atbildīgās amatpersonas regulāri ir
piedalījušās reģionālo grupu sanāksmēs valsts robežas drošības jautājumos, ar robežkontroli saistītu
jautājumu un problēmu risināšanai.
0
2000
4000
6000
8000
10000
12000
I. II. III. IV. V. VI. VII. VIII. IX. X. XI. XII.
2013 1008.9 2369.8 887.42 975.6 494.03 302.66
2014 309.49 275.53 4864.52 5491.73 6017.87 4799.81 10250.64 6771.29 4796.89 5230.65 3528.32 2702.29
2015 1598.74 1580.18 2343.36 2085.45 3175.33 3001.45 3592.38 3051.39 2455.84 2440.45 1896.20 2259.88
2016 1116.53 1363.33 1711.48 1220.43 1192.30 2055.57 1810.63 2227.98 2789.61 1740.592 1722.04 1856.72
2017 1086.75 1039.48 1675.05 1410.35 1941.57 2034.02 2133.04 2525.20 1761.88 1411.21 1315.21 1254.27
Sv
ars
kg
113
5.3. NO TREŠAJĀM VALSTĪM IZVEDAMO KRAVU LABORATRISKĀ
KONTROLE
Attēls Nr.86
2017.gadā no PVD robežkontroles punktos kontrolētajām ievedamajām kravām tika noņemti
un nosūtīti uz laboratorijām 289 paraugi, no kuriem 32 produktu paraugos jeb 11.1% tika
konstatētas neatbilstības nekaitīguma, drošuma un kvalitātes noteikumiem.
Uz Nacionālo fitosanitāro laboratoriju karantīnas organismu noteikšanai nosūtīti 80 paraugi
un 7 paraugos konstatēti karantīnas organismi.
Uz Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta „BIOR” laboratoriju
nosūtīti 209 produktu paraugi dažādu ķīmisku, mikrobioloģisku, radioloģisku vai fizikāli ķīmisku
izmeklējumu veikšanai.
11 lopbarības rauga paraugos konstatēts karbamīds,
5 koksnes iepakojamā materiāla paraugos konstatēti karantīnas kaitēkļi,
3 rozīņu paraugos konstatēts marķējumā nenorādīts sēra dioksīds,
2 BIO vīnu paraugos konstatēta pesticīda atliekvielu klātbūtne,
2 bazilika paraugos konstatēti dzīvi kāpuri,
1 kaltētu burkānu paraugā konstatēts marķējumā nenorādīts sēra dioksīds,
1 žāvētu plūmju paraugā konstatēta marķējumā nenorādīta sorbīnskābe,
1 žāvētu aprikožu paraugā konstatēta pārsniegta sēra dioksīda maksimāli pieļaujamā
norma,
1 garšvielu paraugā konstatēta apstrāde ar jonizējošo starojumu,
1 sarkanā rauga rīsu ekstraktā paraugā konstatēta apstrāde ar jonizējošo starojumu,
1 bērnu pārtikas augļu biezeņa paraugā konstatēta apstrāde ar jonizējošo starojumu,
1 saldētu makreļu paraugā konstatēts histamīns,
1 halvas paraugā pārsniegta aflatoksīnu maksimāli pieļaujamā norma,
1 žāvētu mango paraugā pārsniegta krāsvielas E110 maksimāli pieļaujamā norma.
336 324 324
253
281
383 392
346
269 289
23 24 39 35 32
0
50
100
150
200
250
300
350
400
450
2013 2014 2015 2016 2017
PVD KP kravu laboratoriskā kontrole
Laboratoriski pārbaudīto
kravu skaits
Noņemto paraugu skaits
Nelabvēlīgi testēšanas
rezultāti
114
Pēdējos piecos gados vidēji tiek noņemti 335 paraugi no 303 kravām dažādu ķīmisku,
mikrobioloģisku, radioloģisku vai fizikāli ķīmisku izmeklējumu veikšanai un vidēji 9.5% neatbilst
nekaitīguma, drošuma un kvalitātes noteikumiem.
Pamatojoties uz normatīvo aktu prasībām noteiktiem pārtikas produktiem, no noteiktām
trešajām valstīm PVD robežkontroles punktos piemēro īpašus piesardzības pasākumus.
Piesardzības pasākumu ietvaros pārbaudīto kravu skaits un kontroļu rezultāti 2017.gadā
apkopoti tabulā Nr.15.
Tabula Nr.17 2017. gadā PVD robežkontroles punktos pārbaudīto kravu skaits, piemērojot īpašus piesardzības pasākumus un
to kontroles rezultāti
Nr.p.k. Produkta
nosaukums
Izcelsmes
valsts
Ievesto
kravu
skaits
Noņemto
paraugu
skaits
Analizētais
piesārņojums
Lēmums par
kravu
atbilst/ neatbilst
normatīvo aktu
prasībām
1 Vīģes un to
produkti
Turcija 3 0
Aflatoksīni B1,
B2, G1, G2
Atbilst
2 Muskatrieksti Indonēzija 1 0
Aflatoksīni B1,
B2, G1, G2
Atbilst
3 Pistācijas Irāna 6 1
Aflatoksīni B1,
B2, G1, G2
Atbilst
4 Zemesrieksti Brazīlija,
Argentīna,
Ķīna
22 3
Aflatoksīni B1,
B2, G1, G2
Atbilst
5 Lazdu rieksti Turcija,
Azerbaidžāna 9 1 Aflatoksīni B1,
B2, G1, G2
Atbilst
6 Čilli Indija 3 0
Aflatoksīni B1,
B2, G1, G2
Atbilst
7 Mandeles ASV 11 0
Aflatoksīni B1,
B2, G1, G2
Atbilst
8 Poliamīda un
melamīna
plastmasas
virtuves
piederumi
Ķīna,
Honkonga
3 1
pirmējie
aromātiskie
amīni,
formaldehīds
Atbilst
9 Guāra sveķi Indija 2 0
Pentahlorfenols Atbilst
10 BIO produkti
(vīns, kvieši, u.c.)
Čīle, Ukraina
u.c. 14 15
Pesticīdu
atliekvielas
1 vīna krava
neatbilst
11 BIO sojas mērce Ķīna 2 2
ĢMO Atbilst
12 BIO rozīnes Turcija 1 1
Ohratoksīns A Atbilst
115
13 Karija lapas Indija 1 0
Pesticīdu
atliekvielas
Atbilst
14 Sezama sēklas Indija 20 3 Salmonella Atbilst
Attēls Nr.87
2017. gadā PVD robežkontroles punktos pārbaudīto kravu skaits, piemērojot īpašus
piesardzības pasākumus un to kontroles rezultāti
Saskaņā ar Komisijas 2009.gada 24.jūlija Regulu (EK) Nr.669/2009, ar ko īsteno Eiropas
Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.882/2004 saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas, kas nav
dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika, pastiprinātu importa oficiālo kontroli un groza Lēmumu
2006/504/EK PVD robežkontroles punktos, veica pastiprinātu importa kontroli noteiktiem
produktiem. Attēls Nr.88
2017. gadā PVD robežkontroles punktos pārbaudīto kravu skaits piemērojot pastiprinātu importa kontroli un to
kontroles rezultāti
Pēdējo piecu gadu laikā visvairāk caur Latvijas kontroles punktiem (DPE) ievesti zemesrieksti
no Argentīnas un Brazīlijas, pomelo no Ķīnas, apelsīni no Ēģiptes, tēja no Ķīnas, rozīnes no
3 4
9
1 1
6
1 3
1 1
6
18/2
0
5
10
15
20
Vīģes un to
produkti (TR)
Savvaļas sēnes
(RU)
Soja, sojas
mērces (CN)
Guāras milti
(IN)
BIO produkti
Pārējo piesardzības pasākumu un pastiprinātas kontroles normatīvo aktu
ietvaros visbiežāk kontrolēto produktu laboratorisko kontroļu skaits
2013.gads
2014.gads
2015.gads
2016.gads
2017.gads
397 343 220
68 76 88 104 80
14 23
0.5
5
50
500
2013.gads 2014.gads 2015.gads 2016.gads 2017.gads
Regulas 669/2009 ietvaros veiktās kontroles
kravu skaits
laboratorisk
o paraugu
skaits
116
Uzbekistānas, žāvētas aprikozes no Uzbekistānas un Turcijas. Regulas 669/2009 ietvaros kontrolēto
kravu apjoms samazinās, jo no 2015.gada pastiprināta importa kontroles nav jāveic Ēģiptes
izcelsmes apelsīniem, bet no 2015.gada 1.oktobra – Uzbekistānas izcelsmes rozīnēm.
Saskaņā ar noteikto identitātes un fiziskās kontroles biežumu, iepriekš minētajiem produktiem
noņemti paraugi attiecībā uz noteikto piesārņojuma noteikšanu.
Nelabvēlīgi testēšanas rezultāti konstatēti:
- 2015.gadā Brazīlijas izcelsmes zemesriekstos konstatēta pārsniegta aflatoksīna B1 norma.
- 2016.gadā konstatēts 1 neatbilstošs paraugs, kur žāvētās aprikozēs tika konstatēts
marķējumā nenorādīts sēra dioksīds.
- 2017.gadā konstatēts 1 neatbilstošs paraugs, kur žāvētās aprikozēs tika pārsniegta sēra
dioksīda maksimāli pieļaujamā norma.
Visos pārējos gadījumos rezultāti atbilda noteiktajām normām.
Īpašo piesardzības pasākumu normatīvos aktus, piemēro visās Eiropas dalībvalstīs vienādi un
par šo ievesto produktu un kontroļu rezultātiem PVD sagatavo un nosūta atskaites EK.
5.4. GALVENIE REZULTĀTI VADĪBAS UN DARBĪBAS PILNVEIDOŠANĀ
Robežkontrolē:
Ņemot vērā, ka dzīvi dzīvnieki un dzīvnieku izcelsmes produkti sastāda augstu risku, tiks
nodrošināta no trešajām valstīm ievesto un tranzītā pārvadāto kravu veterinārā kontrole
atbilstoši LV un ES normatīvo aktu prasībām, pastiprinātu uzmanību pievēršot precēm, kuru
ievešana tiek atļauta tikai uz kontrolētu galamērķa uzņēmumu.
Nodrošināta no trešajām valstīm ievesto pārtikas nekaitīguma, nepārtikas preču, augu
izcelsmes dzīvnieku barības un barības piedevu kontrole, saskaņā ar LV un ES normatīvo
aktu prasībām.
Nodrošināta augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu kontrole, lai
pasargātu Latviju un ES no kaitīgajiem organismiem. Sadarbībā ar Valsts augu aizsardzības
dienestu (VAAD) kopējo augu aizsardzības pasākumu nodrošināšanā notiek regulāras
tikšanās un savstarpēja informācijas apmaiņa;
Regulāri sniegta informācija kontroles procesā iesaistītajām pusēm par normatīvo aktu
prasībām, ievedot kravas no trešajām valstīm;
Robežkontroles inspektoru profesionālo zināšanu līmeņa ikgadējā paaugstināšana,
organizējot kvalifikācijas celšanas kursus PVD ietvaros un aktīvi piedaloties Eiropas
komisijas organizētajos Better Training for Safer Food kursos klātienē un izmantojot
elektronisko mācību platformu.
Muitas un robežsardzes amatpersonu apmācības kompetences paaugstināšanai ne-
komerciālu lolojumdzīvnieku kontrolē un privātpersonu bagāžas kontrolēs.
117
5.4.1. Darbības efektivitātes rādītāju (indikatoru) izpildes rezultāti
Tabula Nr.18
Darbības rezultāti 2017.gadā
Nr. Darbības rezultāta
formulējums
Rezultatīvais
rādītājs
Rezultatīvā rādītāja skaitliskās vērtības
plānots izpildīts
1.Kopējais
pārbaudīto kravu
skaits
65 000 82 862
Kravu pārbaudes Latvijas
kontroles punktos uz ES
ārējās robežas
2.Prasībām
neatbilstošo kravu
īpatsvars %
1.5 2,1
3.Laboratoriski
pārbaudīto kravu
īpatsvars % no
kopējā pārbaudīto
kravu skaita
0.5 0.3
1.Monitorings par noraidītām un neatbilstošām kravām, liecina, ka tālākās rīcības ar kravām
notikušas (100%) saskaņā ar inspektora pieņemto lēmumu.
Veterinārajā jomā:
Plānotais mērķis 2017.gadā:
1) Sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes amatpersonām, kuras, ja
nepieciešams, veic izmeklēšanu, lai noteiktu tranzīta kravu faktisko galamērķi, iegūt
apliecinājumu, ka 100% visas tranzīta preces ir atstājušas ES teritoriju.
Mērķis ir sasniegts, iegūstot apliecinājumus, ka 100% visas dzīvnieku izcelsmes tranzīta
kravas ir izbraukušas no ES.
Par 116 kravām nav savlaicīgi atziņots par izvešanu, apliecinājums saņemts pēc savstarpējas
informācijas apmaiņas gan ar muitas dienestu, gan kolēģiem citos kontroles punktos.
Salīdzinājumā ar 2016.gadu, kad savlaicīgi neatziņotas bija tikai 4 kravas, tas ir liels kāpums
un saistīts ar Rumānijas, Bulgārijas izejošo kontroles punktu izbraucošo tranzīta kravu
kontroles specifiku - ļoti vājo sadarbību minētajās valstīs ar muitas dienestiem.
Pārskata periodā ir bijušas 5616 tranzīta kravas, kas salīdzinot ar 2016.gadu (3383) ir par
2233 kravām vairāk. Būtisksi ir pieaudzis ir RU-RU tranzīta kravu daudzums 3521 kravas,
kas salīdzinājumā ar 2016.gadu ir par 1067 kravām vairāk.
Tai pat laikā ir nebūtiski samazinājies caur atzītajām tranzīta kravu uzglabāšanas noliktavām
pārvietoto kravu skaits, kas 2017.gadā bija 248 kravas, salīdzinoši 2016. gadā bija 360
kravas.
Pārtikas jomā:
Pārtikas kravas iznīcinātas, apstrādātas vai pārstrādātas un panākta to atbilstība tiesību
aktiem, vai arī pēc attiecīgo pasākumu veikšanas, tās izlietotas vai pārstrādātas citiem
mērķiem, kas nav izmantošana dzīvnieku barībai vai pārtikai, vai pārsūtītas un atstājušas ES
teritoriju.
118
2017. gadā tika noraidītas 203 (2016.gadā -76) pārtikas kravas:
o 31 iznīcinātas vai pārstrādātas citiem nolūkiem, kas nav pārtika vai dzīvnieku barība (
2016.gadā - 8);
Visos gadījumos iegūti apliecinājumi par kravu iznīcināšanu vai pārstrādi.
o 43 nosūtītas uz muitas noliktavu atmuitošanai citā dalībvalstī (Regula 1635/2006);
2017.gadā mainījusies noteiktas pārtikas kravu plūsma. Caur Latvijas robežkontroles
punktiem, vairāk ieveda tādas savvaļas sēnes no trešajām valstīm, kuras paredzēts atmuitot
citā dalībvalstī, nevis Latvijā. Regulā noteikts, 1635/2006 ka kontrole jāveic tajā valstī, kur
notiks sūtījuma atmuitošana. Lai nodrošinātu sūtījuma, kuram ir paredzēti sīki izstrādāti
noteikumi pēc avārijas Černobiļas atomelektrostacijā izsekojamību, 43 kravas nosūtīja uz
citu dalībvalstu muitas noliktavām, muitas uzraudzībā.
o 126 nosūtītas uz muitas noliktavām nepilnību novēršanai (nepieciešami papildus dokumenti,
pārmarķēšana) (2016.gadā - 37);
Paaugstinājies kravu skaits, kas neatbilda marķēšanas noteikumiem, kurām nebija
pievienoto obligāti noteiktie dokumenti, piemēram, Atbilstības deklarācija materiāliem un
izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku.
o 3 kravas noraidītas citu iemeslu dēļ.
Paraugu ņemšanas efektivitāte balstoties uz attiecību – kopējais paraugu skaits pret paraugu
skaitu ar nelabvēlīgiem testēšanas rezultātiem (uz riska analīzes balstīta kravas kontrole).
Šis efiktivitātes kritērijs tika vērtēts pirmo gadu un tika sasniegti sekojoši rezultāti:
Materiāliem un izstrādājumiem, kas pradzēti saskarei ar pārtiku, ka arī dzerajamam ūdenim
2017.gadā netika konstatēti nelabvēlīgie rezultāti. Augu izcelsmes pārtikai no visiem
noņemtiem paraugiem 9.1% bija nelabvēlīgi, savukārt gadījumos, kad paraugi tika ņemti uz
aizdomu pamata – 16.7%.
Uz riska analīzes balstīta paraugu ņemšana sekmē nelabvēlīgo rezultātu lielāku īpatsvaru
salīdzinājumā ar paraugiem, kas ņemti monitoringa ietvaros. Efektīvākai patērētāju
aizsardzībai no nedrošas pārtikas ievešanas, jāturpina uz riska analīzes balstīta kontrole un
paraugu ņemšana.
Fitosanitārajā jomā:
Par visām iznīcināšanai nosūtītājām neatbilstošajām koksnes iepakojamā materiāla kravām
ir saņemts Valsts augu aizsardzības dienesta pārbaudes akts, kas apliecina, ka ir veikti
atbilstoši fitosanitārie pasākumi.
2017.gadā atgrieztas uz nosūtītājvalsti 44 kravas un iznīcināšanai nosūtīts 1385 kravās
izmantotais koksnes iepakojamais materiāls.
Līdzīgi kā 2016.gadā, 95% gadījumu ir pierādama izsekojamība, ka neatbilstošais koksnes
iepakojamais materiāls ir iznīcināts. Ir saņemti iznīcināšanas akti no VAAD. Dažos gadījumos
nav iespējama koksnes iepakojamā materiāla atbrīvošana no kravas un iznīcināšanas pasākumi
nav vēl veikti, dažos gadījumos nav gūti pierādījumi, ka neatbilstošie koksnes iepakojamie
materiāli būtu iznīcināti.
119
2. Inspektoru veikto kravu kontroļu profesionālā uzraudzība kontroles punktu (ikmēneša) un
administratīvajā (virsuzraudzības) līmenī liecina, ka lēmumi pieņemti saskaņā ar normatīvo aktu
prasībām.
Tabula Nr.19
Joma 2015.gads 2016.gads 2017.gads
Veterinārā 100% dokumentālās
kontroles atbilstība
dzīvnieku izcelsmes
pārtikas importa
kravām
Izpildes rādītāji-
vienā gadījumā
inspektors nebija
pienācīgi izvērtējis
veterinārā sertifikāta
atbilstību, kā arī
pastiprinātā kravas
kontrole netika
veikta metodiskajos
norādījumos
noteiktajā kārtībā.
KP Terehova un
Pāterniekos
konstatēts, ka
inspektoriem nav
vienotas izpratnes
par reģistrētu zirgu
pagaidu ievešanas
un importa
prasībām. Veikti
pasākumi
neatbilstību
novēršanai (
apmācības, un
aktualizēti
metodiskie
norādījumi)
Kravu kontroles
efektivitātes
mērījums precēm,
kuru ievešana tiek
atļauta tikai uz
kontrolētu
galamērķa
uzņēmumu,
panākot 100%
apliecinājumu
saņemšanu no
galamērķa vietas
Pārskata periodā
pavisam
noformētas 42 re-
importa kravas uz
kontrolēto
galamērķi, no
kurām par 7
kravām nav
saņemts
kompetentās
iestādes
apliecinājums par
saņemšanu
galamērķa
uzņēmumā, kas ir
16.6 % neatziņotas
kravas no kopējā
kontrolēto kravu
skaita.
Līdz ar to mērķis
sasniegts daļēji un
tiek pārcelts uz
nākamo pārskata
periodu
Vērtē kontroles atbilstību un
analizē:
Kontroles efektivitāti
virzītajām kravām, t.sk. re-
importa kravām, kuru ievešana
tiek atļauta tikai uz kontrolētu
galamērķa uzņēmumu, panākot
100% apliecinājumu
saņemšanu no galamērķa
vietas, tādējādi nodrošinot
prasību 100% piemērošanu
likumdošanas pārkāpumu
gadījumos.
Izpilde: 2017.gadā noformētas
22 re-importa kravas. Nav
saņemti apliecinājumi par
kravas pienākšanu galamērķa
uzņēmumā par 3 kravām, lai
gan ir veikta gan e-pasta
sarakste ar galamērķa valsts
kompetento iestādi, gan
pārbaudīti dati muitas DNS.
Secinājums: mērķis ir
sasniegts daļēji, jo TRACES
sistēmā citu DV kompetentās
iestādes nav noslēgušas 3
KVIDP, lai gan muitas datu
bāzēs tikai par vienu kravu ir
norāde, ka tā nogādāta LT, bet
tā bija jānosūta uz FR. Divas
kravas ir sasniegušas
galamērķa valsti
Uzraudzību par Lēmuma
94/360/EK piemērošanu par
kravu fiziskās kontroles
biežuma samazināšanu zvejas
produktiem
Izpilde - 2017.gadā
importētajām 238 zvejas
produktu kravām veiktas 76
fiziskās pārbaudes, kas ir 30%
produkcijas un, lai arī Lēmums
120
94/360/ES nosaka 20% fizisko
pārbaužu veikšanu, ir jāņem
vērā importētās zvejas
produkcijas dažādība (saldēta,
konservēta, akvakultūra)
Secinājums: Plānotais mērķis
ir sasniegts
Augu izcelsmes barības,
piedevu, sastāvdaļu, premiksu
100% kontroles atbilstība
normatīvajām prasībām,
nodrošinot dzīvnieku barības
higiēnas un nekaitīguma
prasībām atbilstošu barības
ievešanu
Pārskata periodā veiktas 6692
augu izcelsmes kravu
kontroles. Profesionālās
virsuzraudzības laikā katrā
kontroles punktā, kurā veiktas
barības kontroles tika
konstatētas 1 līdz 3
neatbilstības gan dokumentu
noformēšanā, gan izpratnē par
kontrolētās barības veidu.
Secinājums: ikgadējos
kvalifikācijas celšanas kursos
2017.gadā nolasītas lekcijas ar
praktiskiem piemēriem par
augu izcelsmes barības
kontroli. 2018.gada aprīlī
aktualizēti maijā atkārtoti
Metodiskie norādījumi
produktu, kurus izmanto
dzīvnieku ēdināšanā kontroles
veikšanai I.KR09.M241. un
2018.gada maijā ikgadējo
kvalifikācijas celšanas kursu
laikā atkārtoti izskatīta tēma
par barības kontroles procesa
organizāciju. Mērķis ir
sasniegts daļēji, tas ir aktuāls
un augu izcelsmes dzīvnieku
barības kontroles kvalitātes
tiks izvērtēta arī 2018.gadā.
Pārtikas
nekaitīguma
Tiek vērtēti
pieņemtie lēmumi
par importa
nosacījumu izpildi:
Tiek vērtēti
pieņemtie lēmumi
par importa
nosacījumu izpildi:
Tiek vērtēti pieņemtie lēmumi
par importa nosacījumu izpildi:
bioloģiskās
lauksaimniecības pārtikas
121
uztura
bagātinātāju
(reģistrācijas
esamība)
minerālūdens
(reģistrācijas
esamība)
materiālu un
izstrādājumu, kas
paredzēti saskarei
ar pārtiku
(Atbilstības
deklarācijas)
ievešanai
Izpildes rādītāji:
Attiecībā uz
uztura
bagātinātāju
kontroli 4 kravās
no 102 tā tikusi
veikta
neatbilstoši.
Materiāliem un
priekšmetiem 2
kravās no 74
atbilstības
deklarācija bijusi
ar neprecīzu
informāciju.
bioloģiskās
lauksaimniecības
pārtikas produktu
ievešanai;
Tiek vērtēti
pieņemtie lēmumi
par pārvadāšanas
temperatūras
ievērošanu.
4 gadījumos, kad
netika izpildīti
importa
nosacījumi,
lēmumi pieņemti
korekti, iespēju
robežās tika ņemti
vērā atbildīgo par
kravām izteiktās
vēlamās turpmākās
darbības ar
neatbilstošām
kravām.
Pārvadāšanas
temperatūras
neievērošana šajā
pārskata periodā
netika konstatētas.
produktu ievešanai
Izpildes rādītāji - 2017.gadā
tika ievesta 21 bioloģiskās
lauksaimniecības krava.
Konstatēti 2 lēmumi, kurus
inspektori pieņēma
nepamatoti: vienā gadījumā
krava netika kontrolēta, ņemot
vēra, ka tā ir bioloģiskās
izcelsmes (netika pieprasīts
sertifikāts, netika ņemti
paraugi), otrā gadījumā – tika
ievests ļoti mazs apjoms, kas
bija vai nu paraugs vai
produkts patērēšanai ofisā,
līdz ar to uzskaitīt par
neatbilstību īsti nevar.
produktiem, kuriem noteikti
īpašas importa un
piesardzības prasības
Izpildes rādītāji - 2017.gadā
tika veiktas 208 šādu kravu
kontroles.
Visos gadījumos importa
nosacījumi izpildīti un kravu
kontrole notika saskaņā ar
noteikto biežumu
Nepārtikas
preču
drošuma
Tiek vērtēti
pieņemtie lēmumi
par zāļu
pārvadāšanas
temperatūras
ievērošanu.
Izpildes rādītāji –
kontrole veikta 71
kravai, neatbilstības
nav konstatētas
Tiek vērtēti
pieņemtie lēmumi
par zāļu
pārvadāšanas
temperatūras
ievērošanu
Visi lēmumi ir
korekti, zāļu
pārvadāšanas
temperatūras
pārkāpumi netika
konstatēti un
kontrole veikta
atbilstoši
Pasta sūtījumos personīgo zaļu
ievešanas prasību ievērošana
Izpildes rādītāji - 2017.gadā
tika veiktas 325 sūtījumu
kontroles ar personīgai
lietošanai paredzētajām zālēm.
30 gadījumos prasības
ievešanai netika ievērotas, un
sūtījumus inspektori noraidīja.
Fitosanitārā
(t.sk.
kvalitātes un
klasifikācijas)
Vai MK noteikumos
Nr.218 „Augu
karantīnas
noteikumos” minētās
fitosanitārajai
Vai MK
noteikumos Nr.218
„Augu karantīnas
noteikumos”
minētās
Tiek vērtēti pieņemtie
inspektoru lēmumi par
ievešanas prasību izpildi:
- augu pavairojamajam
materiālam,
122
kontrolei pakļautās
augu pavairojamā
materiāla kravas ir
atbilstoši kontrolētas
un inspektori ir
pieņēmuši korektus
lēmumus.
Izpildes rādītāji -
augu pavairojamais
materiāls ir
kontrolēts atbilstoši
likumdošanas
prasībām.
Neatbilstības netika
konstatētas.
Koksnes iepakojamā
materiāla no Ķīnas
monitorings
(Komisijas
Īstenošanas Lēmums
2013/92/ES)
Izpildes rādītāji -
Visām Lēmumā
minētajām kravām
ar koksnes
iepakojamo
materiālu no Ķīnas
tiek veikta
pastiprināta kontrole
un paziņots Eiropas
Komisijai.
fitosanitārajai
kontrolei pakļautās
augu pavairojamā
materiāla kravas ir
atbilstoši
kontrolētas un
inspektori ir
pieņēmuši
korektus lēmumus.
Visas augu
pavairojamā
materiāla kravas
tika kontrolētas
atbilstoši Augu
karantīnas
noteikumu
prasībām.
Koksnes
iepakojamā
materiāla no Ķīnas
monitorings
(Komisijas
Īstenošanas
Lēmums
2013/92/ES)
Par katru
Lēmumā minēto
preču grupu ar
koksnes
iepakojamo
materiālu tika
ziņots VAAD un
sagatavotas
atskaites
nosūtīšanai
Eiropas Komisijai.
Kopā tika
konstatētas 5
kravas ar
neatbilstošu
koksnes
iepakojamo
materiālu- 3
gadījumos
nekarantīnas
nematodes
- koksnes iepakojamam
materiālam no Ķīnas,
- kvalitātes un klasifikācijas
kontrolei pakļautām kravām
Izpildes rādītāji - Būtiskas
neatbilstības ir normatīvo aktu
un metodisko norādījumu
pārzināšana, kas tika
konstatēts vienā gadījumā
augu pavairojamā materiāla
kravai, kad nav pareizi veikta
kontrole atbilstoši Komisijas
Lēmuma 2015/789/ES
prasībām. Veikta
izskaidrošana un uzraudzība,
minētie gadījumi neatkārtojas.
Koksnes iepakojamā materiāla
no Ķīnas monitorings
(Komisijas Īstenošanas
Lēmums 2013/92/ES)
123
marķētās paletēs, 2
gadījumos paletes
nebija apstrādātas
un marķētas. Visos
gadījumos tika
veikti fitosanitārie
pasākumi kravas
saņemšanas vietā
VAAD uzraudzībā.
3. Virsuzraudzībā konstatētās inspektora darba nepilnības, kuras tika konstatētas iepriekšējā
virsuzraudzībā, ir novērstas 100% gadījumā.
2017.gadā mērķis ir sasniegts par 97%, jo tikai 3% gadījumos saglabājas iepriekš konstatētās
nepilnības – pa vienai pārtikas un veterinārā jomā.
Tas ir būtisks uzlabojums, jo 2016.gadā - 14% gadījumos saglabājas iepriekš konstatētās
nepilnības.
Konstatētās neatbilstības kravu kontroles procesu tieši neietekmē. Atkārtoti veikts izskaidrojošais
darbs ar kontroles punktu priekšniekiem un jomu vadītājiem par neatbilstību novēršanu.
Balstoties uz kontrolēto kravu apjomu, un to riska analīzi, 2016.gadā virsuzraudzība netika veikta
kontroles punktos «Liepājas osta» un «Vientuļi».
124
6. PVD DARBĪBAS VIRZIENS “PĀRTIKAS KRĀPŠANAS UN ĒNU
EKONOMIKAS ATKLĀŠANA”
Daļas darbības mērķis ir veicot visaptverošus analītiskus un kontroles pasākumus, pastāvīgi
vai sadarbībā ar citām PVD struktūrvienībām, citām iestādēm, sabiedriskajām organizācijām, PVD
kompetences ietvaros, operatīvi reaģēt, atklāt un minimizēt nelikumīgas komercprakses (pārtikas
krāpšana, nelegāla darbība, ēnu ekonomika) īstenošanu LR teritorijā visās PVD uzraudzības, t.sk.
pārtikas, veterinārās un sanitārās robežkontroles jomās.
IAĀRD kā PVD valsts uzraudzības politikas un stratēģijas īstenošanas instruments,
negodīgas, nelikumīgi īstenotas komercprakses atklāšanā un minimizēšanā visās PVD uzraudzības
jomās, veic informācijas atlasi, apstrādi, analīzi, iegūto faktu padziļinātu izpēti, t.sk. veicot fiziskas
novērošanas, pārbaudes objektos.
IAĀRD speciālisti savā darbībā sadarbojas ar visiem PVD departamentiem un teritoriālajām
struktūrvienībām, kā arī ar citām iestādēm (Valsts policija, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts vides
dienests, u.c.) un organizācijām informācijas apmaiņas, kopīgi veiktu fizisku pārbaužu veidā, lai
precīzāk un pilnīgāk identificētu PVD uzraudzības jomās darbojošās negodīgas, nelikumīgas
komercprakses īstenojošas personas.
IAĀRD nominēta kā kontaktpunkts EK izveidotajā Food Fraud Related Matter darba grupā.
IAĀRD informē attiecīgās kontroles iestādes, ja iegūtās informācijas un pārbaužu rezultātā
iegūta informācija liecina par normatīvo aktu pārkāpumiem, kas nav PVD kompetencē.
6.1. UZRAUDZĪBAS GALVENĀS DARBĪBAS UN PASĀKUMU PLĀNS 2017.
-2019.GADĀ
Uzņēmumu, kas iesaistījušies pārtikas apritē bez normatīvajos aktos noteiktās reģistrācijas vai
atzīšanas identifikācija;
Augļu un dārzeņu izsekojamības un izcelsmes kontrole;
Izglītības iestāžu, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientu un ārstniecības
iestāžu pacientu uztura kvalitātes atbilstības kontrole normatīvo aktu prasībām;
Informācijas vākšana, analīze un apkopošana par uzņēmumiem, kuru saimnieciskajā darbībā
saskatāma izvairīšanās no nodokļu nomaksas pilnā apmērā un atbildīgo iestāžu informēšana;
Dalība EK izveidotajā Food Fraud Related Matter darba grupā;
Pārtikas, barības krāpšanas monitorings saistībā ar izcelsmes, sastāva un derīguma termiņu
norādēm preču marķējumā tirdzniecības uzņēmumos un e vidē;
Citas aktivitātes.
6.2. PAVEIKTAIS 2017.GADĀ
Saistībā ar informācijas apkopošanu, analīzi un informācijas pārbaudi, ēnu ekonomikas
apkarošanas pasākumu ietvaros, veiktas 80 pārbaudes pārtikas aprites uzņēmumos, kā arī
veterinārās uzraudzības objektos, ar mērķi atklāt un minimizēt negodīgas, nelegālas komercprakses
īstenošanu LR teritorijā.
Veiktas 21 pārbaudes publisko iepirkumu t.s. ‘’zaļo iepirkumu’’ kontroles jomā par
produktiem, kurus izmanto pārtikas piegādēs vai ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanai un kuri
125
atbilst bioloģiskās lauksaimniecības, nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas vai lauksaimniecības
integrētās audzēšanas prasībām. Neatbilstības konstatētas 20 gadījumos.
Pārbaudēs konstatēts:
pārtikas ražošana:
nelegāla gaļas produktu ražošana, 3 gadījumi;
putnu gaļas sadale, 1 gadījums;
pārtikas tirdzniecības un starpniecības pakalpojumu sniegšana bez normatīvajos aktos
noteiktās reģistrācijas, atzīšanas PVD, 6 gadījumos;
plaša mēroga pārtikas preču pārmarķēšana, ar nolūku slēpt patieso preces izcelsmi un
derīguma termiņu, 1 gadījums;
Veikti pasākumi nelegālas augļu un dārzeņu, kā arī 3.kategorijas dzīvnieku izcelsmes
blakusproduktu nelikumīgas aprites ierobežošanai;
Āfrikas cūku mēra ierobežošanas pasākumu ietvaros, veiktas kontroles, kontrolpirkumi, 5
gadījumos konstatēta nezināmas izcelsmes (bez marķējuma, izcelsmes dokumentācijas) savvaļas
medījumu gaļa un gaļas produkti. Tabula Nr.20
Darbības rezultāti 2017.gadā
Nr.
p.k
Rezultāts (darbības
rezultāta formulējums)
Rezultatīvie rādītāji Rezultatīvā rādītāja skaitliskās vērtības
plānots izpildīts
1. Uzņēmumu, kas
iesaistījušies pārtikas
apritē bez normatīvajos
aktos noteiktās
reģistrācijas vai atzīšanas,
atklāšana.
Pārbaudes (skaits) 20 27
Dalība starptautiskās
operācijās (OPSON u.c.) 1 1
2.
Augļu un dārzeņu
izsekojamības un
izcelsmes kontrole. Pārbaudes 20 21
3.
Izglītības iestāžu, sociālās
aprūpes un sociālās
rehabilitācijas institūciju
klientu un ārstniecības
iestāžu pacientu uztura
kvalitātes atbilstības
kontrole normatīvo aktu
prasībām, kā arī apkopotu
un analizētu informāciju
par produktiem, kurus
izmanto ēdināšanas
pakalpojumu
nodrošināšanai un kuri
atbilst bioloģiskās
lauksaimniecības,
nacionālās pārtikas
kvalitātes shēmas vai
lauksaimniecības
integrētās audzēšanas
prasībām.
Pārbaudes 20 21
126
4.
Pārējie informācijas
analīzes un kontroles
pasākumi - Informācijas
vākšana, analīze un
apkopošana par
uzņēmumiem, kuru
saimnieciskajā darbībā
saskatāma izvairīšanās no
nodokļu nomaksas pilnā
apmērā un atbildīgo
iestāžu informēšana
Pārbaudes 5 5
5.
Dalība EK izveidotajā
Food Fraud Related
Matter darba grupā.
Dalība 2 2
6.
Pārtikas, barības
krāpšanas monitorings
saistībā ar izcelsmes,
sastāva un derīguma
termiņu norādēm preču
marķējumā tirdzniecības
uzņēmumos un e vidē.
Pārbaudes 30 32
127
7. PVD DARBĪBAS VIRZIENS “DZĪVNIEKU UN DZĪVNIEKU
IZCELSMES PRODUKTU EKSPORTA UZRAUDZĪBA”
7.1. STARPTAUTISKĀ TIRDZNIECĪBA UN SADARBĪBA
Sadarbība ar trešo valstu un ES dalībvalstu kompetento iestāžu atbildīgajiem speciālistiem, kā
arī trešo valstu vēstniecībām un konsulātiem, ir nodrošinājusi dienestam iespēju operatīvi risināt
starptautiskās tirdzniecības jautājumus laikā, kad Krievijas Federācija ir ieviesusi importa embargo
attiecībā uz virkni pārtikas produktu no ES dalībvalstīm. Veiksmīgas sadarbības rezultātā uzsākta
tirdzniecība ar valstīm, ar kurām tirdzniecības attiecības līdz šim nav bijušas, īpaši paplašinot
tirdzniecības sadarbību ar Arābu un Āzijas, kā arī Amerikas reģiona valstīm.
• Eksporta veicināšanas nolūkos izveidota sadarbība ar trešo valstu kompetentajām institūcijām
un vēstniecībām, rezultātā, saskaņoti veterinārie sertifikāti dzīvnieku izcelsmes produktu un
dzīvu dzīvnieku eksportam uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Bahreinu, kataru Bosniju un
Hercogovinu, Moldovu, Serbiju, Ukrainu, Japānu, Čīli, Izraēlu, Turciju, Gruziju.
• Dalība Eiropas Padomes darba grupā par tirdzniecību ar trešajām valstīm (Potsdamas grupa),
kā rezultātā iegūta jaunākā informācija un sniegti komentāri un priekšlikumi EK pozīcijas
veidošanai sarunām ar Eirāzijas ekonomiskās savienības valstīm, Ķīnu un citām trešajām
valstīm.
• Sagatavota un sniegta informācija Starpvaldību komisiju sanāksmju sagatavošanai, kā arī
pārstāvētas Latvijas eksportētāju uzņēmumu intereses starpvaldību komisiju sagatavošanās
sēdēs. Partstāvēta ZM Latvijas – Ķīnas Apvienotās komitejas sēdē Pekinā un Latvijas –
Krievijas starpvaldību Komisijas sēdēs Maskavā un Rīgā, lai veicinātu Latvijas uzņēmēju
tirgus iespējas.
• Sniegta informācija un priekšlikumi sarunu jautājumiem Latvijas augsta līmeņa ārzemju
delegāciju vizītēm (Ķīna, AAE).
• Dalība EK TRACES ekspertu darba grupā.
• Dalība Ķīnas Tautas Republikas kompetentās iestādes (AQSIQ) pārstāvju vizītē valsts
uzraudzības sistēmas un uzņēmumu izvērtēšanai medus eksportam.
• Nodrošināta un koordinēta Honkongas kompetentās iestādes (FEHD) pārstāvju vizīte Latvijā,
uzņēmumos, kas ieinteresēti olu produktu un putnu gaļas eksportā uz šo valsti.
• Pārstāvēta Latvija Ķīnas- Centrālās un Austrumeiropas valstu dialogā, lai pārrunātu pārtikas
produktu tirdzniecības veicināšanas iespējas un vienotos par sadarbību starptautiskās
tirdzniecības jomā.
Institucionālā sadarbība:
• Sadarbība ar Ārlietu ministriju un Ekonomikas ministriju Latvijas eksporta veicināšanas
jautājumos.
• Sadarbība ar Ķīnas, Brazīlijas, Meksikas vēstniecībām, LV vēstniecību Ķīnā, Japānā un AAE
un trešo valstu kompetentajām institūcijām, par eksporta jautājumiem.
• Sadarbība ar profesionālajām asociācijām (Piensaimnieku, Zivsaimnieku un Šķirnes
dzīvnieku audzētāju asociācija, Zemnieku Saeima, LIAA, LDC, BIOR u.c.) par eksporta
prasību piemērošanu
128
• Sadarbība ar Zemkopības ministrijas Veterināro un pārtikas departamentu, īpaši Dzīvnieku
tirdzniecības, labturības un barības nodaļu un Tirgus un tiešā atbalsta departamentu par
eksporta tirgus paplašināšanas iespējām.
7.2. EKSPORTA ATBALSTS
• Saskaņoti, tulkoti, veiktas izmaiņas un apstiprināti veterinārie (veselības) sertifikāti dzīvnieku
un dzīvnieku izcelsmes pārtikas un nepārtikas produktu eksportam uz Apvientajiem Arābu
Emirātiem, Bahreinu, Kataru, Bosniju un Hercogovinu, Moldovu, Serbiju, Ukrainu, Japānu,
Čīli, Izraēlu, Turciju, Gruziju.
• Sagatavoti un nosūtīti potenciālo piena un zvejas produktu ražotāju eksportētāju saraksts
Ķīnas kompetentajai iestādei. Potenciālo piena produktu eksportētāju saraksti Čīlei.
• Sniegtas konsultācijas un organizētas sanāksmes esošajiem un potenciālajiem eksportētājiem
un industriju pārstāvjiem par jaunu eksporta tirgu apgūšanas iespējām.
Tabula Nr.21
Eksporta rezultatīvie rādītāji
Darbības rezultāti 2017.gadā
Nr. Darbības rezultāta
formulējums Rezultatīvais
rādītājs
Rezultatīvā rādītāja skaitliskās vērtības
plānots Izpildīts
1. Nodrošināta eksportā
ieinteresēto uzņēmumu
iesniegumu izskatīšana.
Saņemto
iesniegumu
izskatīšana (%)
100 100
2. Eksporta veicināšanai tiek
uzturēta un attīstīta sadarbība
ar aktuālajām un
potenciālajām eksporta mērķa
valstu kompetentajām
iestādēm
Saskaņoto
veterināro/
veselības
sertifikātu skaits
19 16
129
Attēls Nr. 89
Pārtikas produktiem izrakstīto sertifikātu skaits 2017.gadā salīdzinot ar 2016. gadu ir
palielinājies par apmēram 5,8 % vai par 170 sertifikātiem. 2017.gadā, kas nav nozīmīgs dinamikas
pieaugums. Tomēr, salīdzinoši ar iepriekšējo gadu, vairāk sertifikātu ir izsniegts tirgus iespēju
meklēšanai - produkcijas paraugu nosūtīšanai uz Arābu reģiona un Āzijas reģiona valstīm.
Attēls Nr. 90
Dzīvniekiem izrakstīto sertifikātu skaita dinamika
0
200
400
600
800
1000
1200
1400
Izrakstīto sertifikātu skaits 2016/2017 gados salīdzinoši
2016.g.
kopā-
2925 sert.
2017.g.
kopā-
3095 sert.
130
Dzīvniekiem izsniegto sertifikātu skaits salīdzinot ar 2015.gadu palielinājies par 4,5%, savukārt
salīdzinot ar 2016.gadu ir palielinājies par 8,6 %.
Attēls Nr.91
Nepārtikas produktiem izrakstīto sertifikātu skaita dinamika
Nepārtikas produktiem izsniegto sertifikātu skaits salīdzinot ar 2015.gadu ir palielinājies par 25%,
savukārt salīdzinot ar 2016.gadu ir palielinājies par 44,7%.
Attēls Nr.92
Zvejas
produkti
50% Piena
produkti
36%
Gaļas
produkti
7%
Olas,olu
produkti
3% Citi
4%
2017.gadā eksportēto produktu apjoms pa produktu
veidiem %
131
Eksportēto produktu pamatgrupas vairāku gadu garumā būtiski nav mainījušās, galvenokārt
tiek eksportēti zvejas, piena un gaļas produkti. 2017.gadā, salīdzinot ar 2016.gadu, atkal vislielāko
īpatsvaru aizņem zvejas produktu eksports, kur pieaugums vērojams saldētu reņģu un brētliņu
izejvielas eksportā. Piena produktu eksporta lielāko daļu sastāda –industriālā produkta –piena
pulvera eksports uz Kazahstānu un Tālo Austrumu, Āzijas valstīm. Gaļas produktu, olu produktu un
citu pārtikas produktu veidu eksportētie apjomi 2017.gadā būtiski nav mainījušies.
Attēls Nr. 93
Kopīgais eksportēto pārtikas produktu apjoms, pēc PVD rīcībā esošajiem datiem, 2017.gadā,
salīdzinot ar 2016.gadu ir krities par 8 %. Tas varētu būt saistīts ar vēl joprojām spēkā esošo KF
Embargo, KF piemēroto zvejas produktu importa pagaidu liegumu, kā arī ar ĀCM uzliesmojumu
Latvijā. Tomēr, jāņem vērā, ka ir valstis, uz kurām produktus eksportējot, veterinārie/veselības
sertifikāti netiek pieprasīti, kas varētu sastādīt vēl nelielu daudzumu kopīgi eksportēto produktu
skaitliskajā apjomā.
0
5000000
10000000
15000000
20000000
25000000
30000000
Zvejas
produkti
Piena
produkti
Gaļas
produkti
Olas, olu
produkti
Citi
Eksportēto produktu apjomi salīdzinoši 2016.g. un 2017.g.
2016g.
2017 g.
132
Attēls Nr.94
2017.gadā, salīdzinoši ar 2016.gadu, eksporta tendences ir pieaugušas Tālo Austrumu, Arābu
reģiona un Ziemeļāfrikas valstu virzienos. Joprojām liels produktu apjoms tiek eksportēts uz
Austrumeiropas un Tuvo Austrumu valstīm, kur lielāko īpatsvaru redzam – saldētu zivju, saldētas
putnu gaļas un MAG, piena pulvera eksporta apjomos uz Ukrainu, Kazahstānu, Uzbekistānu,
Baltkrieviju. Kopumā 2017.gadā produkti sertificēti/eksportēti uz 60 dažādām trešajām valstīm.
Ukraina
Azerbaidžāna
Moldova Uzbekistāna
Turkmenistāna
Ēģipte Japāna
Turcija
Tunisija
Izraēla
Serbija
Saūda Arābija
Baltkrievija
Malaizija Koreja
Libāna
Kazahstāna
Taizeme
Afganistāna Maroka
AAE
Nozīmīgākās eksporta valstis 2017.gadā Kopumā 2017.g produkti eksportēti uz 60 trešajām valstīm, 2016.g. uz
64 valstīm
133
Attēls Nr.95
No Latvijas izvesto liellopu skaita dinamika
No Latvijas izvesto liellopu sugas dzīvnieku skaits palielinājies par 8,5%, salīdzinot ar 2015.gada
statistiku, savukārt salīdzinot ar 2016.gadu izvesto liellopu skaits ir palielinājies par 21,7%.
134
8. VALSTS LABORATORISKĀS KONTROLES SISTĒMA
8.1. PĀRTIKAS DROŠĪBAS, DZĪVNIEKU VESELĪBAS UN VIDES
ZINĀTNISKĀ INSTITŪTA „BIOR” PILNVAROJUMS UN
KOMPETENCE
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts „BIOR” (turpmāk –
Institūts „BIOR”) ir ZM tiešā pakļautībā esošs valsts zinātniskais institūts ar atvasinātas publiskas
personas statusu. Institūts „BIOR” ir vadošā institūcija Latvijas Republikā dzīvnieku slimību
laboratoriski diagnostisko, zoohigiēnisko un dzīvnieku barības izmeklējumu, dzīvnieku un augu
izcelsmes pārtikas produktu testēšanas jomā.
Institūtu BIOR vada tā direktors Dr.med.vet., Ph.D. Aivars Bērziņš, kuru amatā ievēl institūta
Zinātniskā padome. Institūta BIOR darbību nosaka ar Zinātniskās padomes sēdes lēmumu
apstiprināts Nolikums.
Atbilstoši pilnvarojumam Institūts ”BIOR” ir nominēts kā Nacionālā references laboratorija
sekojošās jomās:
Pārtika, materiāli un priekšmeti, kas nonāk saskarē ar pārtiku, dzīvnieku barība, atliekvielas,
tai skaitā pesticīdu atliekvielas, un slimību ierosinātāju antimikrobiālā rezistence – 21 joma;
https://www.bior.lv/sites/default/files/inline-
files/NRL_EURL_2017_partika_bariba_LV_11_2017.pdf
Dzīvnieku veselība un dzīvnieku infekcijas slimību diagnostika - 18 jomas un diagnozes
standartu un metožu kontrole un uzraudzība – 3 jomas.
https://www.bior.lv/sites/default/files/inline-
files/NRL_EURL_dzivnieku_veseliba_11_2017_LV.pdf
Lai nodrošinātu Regulas Nr. 882/2004 izpildi references jomā, ir izstrādāti 04.08.2009.
MK noteikumi Nr. 864 „Noteikumi par references laboratorijas statusa piešķiršanas un
akreditācijas kārtību, funkcijām un pienākumiem, kā arī iekārtām un aprīkojumam noteiktajām
prasībām pārtikas, dzīvnieku barības un veterinārajā jomā”, kuru 7. punktā uzskaitītas jomas,
kurās Institūts „BIOR” pilda references laboratorijas funkcijas:
dzīvnieku infekcijas slimību joma (7.1);
diagnozes standartu un metožu kontrole (7.3),;
pārtika, materiāli un priekšmeti, kas nonāk saskarē ar pārtiku, dzīvnieku barība, atliekvielas,
tai skaitā pesticīdu atliekvielas, un slimību ierosinātāju antimikrobiālā rezistence.
Grozījums šajos MK noteikumos (Ministru kabineta 23.05.2017. noteikumi Nr. 268, kas
stājās spēkā 27.05.2017.) papildināja šo sarakstu ar sadaļām:
7.1.15. aitu un kazu bakas;
7.1.16. nodulārais dermatīts;
7.1.17. mazo atgremotāju mēris.
135
Noteikumu teksts papildināts: 7.3.3. apakšpunktā minētajā references jomā zinātniskais
institūts veic Aujeski slimības cietfāzes imūnfermentatīvās analīzes metodes (turpmāk - ELISA)
kvalitātes pārbaudi saskaņā ar ELISA protokolu par Aujeski slimības vīrusa (vīrusa kopumā)
antivielu noteikšanu attiecībā uz B glikoproteīnu (ADV-gB), D glikoproteīnu (ADV-gD) vai E
glikoproteīnu (ADV-gE) (2. pielikums).
Institūta „BIOR” references jomas, kas noteiktas citos Latvijas Republikas tiesību aktos:
15.11.2007. likuma Ģenētiski modificēto organismu aprites likums 9. pantā iekļautas
Institūta BIOR references funkcijas ģenētiski modificēto organismu aprites jomā.
Mājputnu gaļas kopējā ūdens satura noteikšanas jomā Institūta BIOR references funkcijas ir
noteiktas Komisijas Regulā (EK) Nr. 543/2008 (2008. gada 16. jūnijs) par kārtību, kādā
piemērojama Padomes Regula (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz mājputnu gaļas
tirdzniecības standartiem.
Savukārt, atsevišķi likumdošanas akti paredz konkrētu funkciju izpildi references jomā:
Ministru kabineta noteikumi Nr. 237/2017 Tirgus intervences pasākumu administrēšanas un
uzraudzības kārtība augkopības un lopkopības produktu tirgū (punkts 6) nosaka, ka
Institūts BIOR veic references laboratorijas funkcijas un nodrošina paraugu laboratorisku
izmeklēšanu ar Eiropas Savienības (turpmāk – ES) likumdošanā noteiktajām metodēm.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 404/2008 Svaigpiena kvalitātes kontroles laboratoriju
atzīšanas un uzraudzības kārtība paredz, ka atzītajām laboratorijām vismaz reizi gadā
jāpiedalās NRL organizētajās SST un mācību seminārā.
Visi BIOR regulējošie normatīvie akti pieejami BIOR mājaslapā http://www.bior.lv/lv/valsts-
delegetas-funkcijas/nacionala-references-laboratorija.
Visas Institūta „BIOR” laboratorijas ir novērtētas un akreditētas Latvijas nacionālā
akreditācijas institūcijā – Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā (LATAK) atbilstoši standarta
LVS EN ISO/IEC 17025 prasībām. Akreditācijas reģistrācijas Nr. LATAK-T-012.
Informācija par akreditācijas sfēru atrodama LATAK mājaslapā:
https://www.latak.gov.lv/index.php?option=com_institucijas&view=institucijas&type=all&Itemid=
151&lang=lv.
8.2. VALSTS PASŪTĪJUMA IZPILDE
Valsts pasūtījuma izpilde oficiālajai kontrolei tiek īstenota saskaņā ar trīspusēji noslēgto
līgumu starp Zemkopības ministriju, Pārtikas un veterināro dienestu un Pārtikas drošības, dzīvnieku
veselības un vides zinātnisko institūtu „BIOR”. Līguma Nr. 2013/25 (no 19.02.2013. līdz
31.12.2017.)
136
Tabula Nr. 22
Valsts pasūtījuma izpilde 2017. gadā
2017. gads Pamatbudžets Ilgtermiņa programmas Kopā
Budžets, EUR 1 367 691,55 1 911 452,18 3 279 143,73
Izpilde, EUR 1 323 018,19 1 619 970,25 2 942 988,44
Izpilde, % 97% 85% 90%
Laboratoriskās kontroles izmeklējumi ir būtiska valsts uzraudzības sastāvdaļa. Izmeklējumu
rezultāti tiek izmantoti kā apliecinājums uzraudzībai pakļauto objektu atbilstībai normatīvajos aktos
noteiktajām prasībām.
8.3. LABORATORISKĀS KONTROLES SISTĒMA
Institūta BIOR laboratorijas izmanto piemērotas metodes precīzai, ātrai, ticamai testēšanas
rezultātu iegūšanai, atbilstoši klientu un standarta LVS EN ISO/IEC 17025 prasībām. Priekšroka
tiek dota metodēm, kas ir publicētas kā starptautiskie, reģionālie vai nacionālie standarti. Var
izmantot metodes, ko publicējušas respektējamas tehniskās organizācijas, vai kā to noteicis iekārtas
izgatavotājs, kā arī metodes, kuras izstrādātas institūtā BIOR. Testēšanas normatīvā dokumentācija
personālam ir brīvi pieejama institūta BIOR elektroniskajā kvalitātes sistēmas dokumentu aprites
sistēmā (BIOR KVS).
Šobrīd „BIOR” laboratoriju akreditācijas sfērā ietilpst vairāk nekā 400 testēšanas metodes,
kas aptver dažādus analīžu veidus:
klasiskās mikrobioloģijas metodes un fizikāli ķīmiskās metodes,
molekulārbioloģiskās metodes,
hromatogrāfiju,
atomabsorbciometriju,
masspektrometriju,
beta- un gamma-spektrometriju,
patologanatomiskos, morfoloģiskos, histoloģiskos izmeklējumus,
klīniski bioķīmiskos izmeklējumus,
klasiskās mikrobioloģijas metodes baktēriju, patogēno sēnīšu, vīrusu izolēšanai un
identificēšanai,
parazitāro slimību ierosinātāju noteikšanas metodes,
specifiskos imūnķīmiskos testus antivielu noteikšanai,
molekulārbioloģiskās metodes infekcijas slimību ierosinātāju ģenētiskā materiāla
analizēšanai.
Dzīvnieku slimību un pārtikas nekaitīguma uzraudzībai pielietoto izmeklējumu spektrs nosaka
nepieciešamību veikt lielas investīcijas laboratorijas aprīkojumā.
137
Institūta „BIOR” laboratorijās 2017. gadā ir ieviestas un validētas jaunas testēšanas
metodes:
kokciodiostatu noteikšana pārtikas produktos ar HPLC-Orbitrap-MS metodi;
anjonu noteikšana pārtikas produktos ar jonu hromatogrāfijas metodi;
askorbīnskābes noteikšana pārtikas produktos ar HPLC-UV metodi;
karbamīda noteikšana dzīvnieku barībā ar HPLC-MS/MS metodi;
benzoimidazolu grupas savienojumu noteikšana ar HPLC-nolidošanas laika- MS
metodi;
ir paplašināts nosakāmo pesticīdu un nitroimidazolu spektrs;
hlorparafīnu noteikšanas metodes validācija;
policiklisko aromatisko ogļūdeņražu HPLC-Orbitrap-MS noteikšanas metodes
validācija;
bromēto liesmas slāpētāju noteikšanas metodes validācija un pielietošana Latvijas
izcelsmes medījumu testēšanai;
PFGE metodes ieviešana L.monocytogenes raksturošanai.
2017. gadā Institūtā „BIOR” ir izstrādātas 9 jaunas metodes (BIOR-T-012).
Jomās, kur Institūts „BIOR” ir oficiāli nominēts kā Nacionālā references laboratorija, tiek
nodrošināta dalība visos Eiropas Savienības References laboratoriju (turpmāk ES-RL) piedāvātajās
starplaboratoriju salīdzinošajās testēšanās (SST). Iegūtie rezultāti ļauj izvērtēt laboratoriju
kompetenci un veikt nepieciešamos uzlabojumus. Kopumā rezultāti par 2017. gadu ir apmierinoši.
Tabula Nr. 23
Institūta BIOR laboratoriju dalība 2017. gadā rīkotajās ES-RL SST
Testēšanas joma 2017. gads
Pārtikas un dzīvnieku barības joma (t.sk. antimikrobiālās rezistences zoonožu,
E.coli , ĢMO, TSE un parazītu noteikšana) 52
Dzīvnieku veselības un dzīvu dzīvnieku joma 26
Kopā 78
8.4. PERSONĀLA RESURSI, KVALIFIKĀCIJA, APMĀCĪBAS
Institūtā „BIOR” 2017. gadā tika nodarbināti 375 darbinieki, kas ir par 5.8% mazāk salīdzinot
ar 2016. gadu. No visiem strādājošiem augstākā izglītība ir 170 darbiniekiem, t.sk. 90 ir maģistra
grāds, 27 ir doktora zinātniskais grāds.
Lielai daļai Institūta „BIOR” darbinieku ir zinātniskā darba pieredze, piedaloties gan
nacionālos, gan starptautiskos pētniecības projektos.
Institūta darbinieki savu pētījumu rezultātus un galvenos secinājums publisko dažādas
nozīmes un līmeņu semināros, konferencēs, simpozijos un sanāksmēs Latvijā un ārvalstīs. Aktīvi
tiek veikta sabiedrības informēšana, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.
2017. gadā Institūta „BIOR” laboratoriju vadošie speciālisti regulāri piedalījās ES references
laboratoriju rīkotajās apmācībās.
138
Tabula Nr. 24
Institūta „BIOR” vadošo speciālistu dalība ES – RL apmācībās 2017. gadā
Rīkojuma
numurs
Rīkojuma
datums
Komandējuma laiks Vārds,
uzvārds Mērķis
No Līdz
6-k 19.01.2017. 31.01.2017. 02.02.2017. Baiba
Fogele
Dalība Eiropas Savienības
References laboratoriju ikgadējā
sanāksmē par Listeria
monocytogenes 31-k 27.02.2017. 18.10.2017. 19.10.2017. Dzintars
Začs
Dalība darba grupas sanāksmē par
policiklisko aromātisko
ogļūdeņražu (PAO) problēmām 28-k 27.02.2017. 07.05.2017. 11.05.2017. Dzintars
Začs
Dalība konferencē “Astotais
starptautiskais simpozijs par
liesmu slāpētājiem” 33-k 01.03.2017. 19.06.2017. 21.06.2017. Dzintars
Začs
Dalība EURL Dioxins and PCBs
(Freiburga) darba grupas
sanāksmē par hlorētā parafīna
problēmām 36-k 09.03.2017. 24.04.2017. 26.04.2017. Līga
Ansonska
Dalība EURL rīkotā sanāksmē
“Dzīvnieku proteīna noteikšanu
barībā” 37-k 10.03.2017. 05.04.2017. 07.04.2017. Lilija
Kovaļčuka
Dalība Eiropas Savienības 27.
Eiropas ģenētiski modificēto
organismu (ĢMO) laboratoriju
tīklu (ENGL) plenārsēdē
38-k 10.03.2017. 22.03.2017. 24.03.2017. Baiba
Fogele
Dalība EURL-CPS 11. ikgadējā
sanāksmē par koagulāzes
pozitīvajiem Stafilokokiem
40-k 10.03.2017. 24.04.2017. 27.04.2017. Marianna
Dobroštana
40-k 10.03.2017. 25.04.2017. 27.04.2017. Svetlana
Cvetkova
Dalība 23. ikgadējā EURL Putnu
gripas un Ņūkāslas slimības
Nacionālo references laboratoriju
sanāksmē
41-k 10.03.2017. 05.04.2017. 07.04.2017. Jeļena
Avsejenko
Dalība EURL par antimikrobiālo
rezistenci (EURL-Antimicrobial
Resistence) ikgadējā sanāksmē
50-k 05.04.2017. 29.05.2017. 31.05.2017. Zita
Muižniece
Sakarā ar dalību Nacionālo
references laboratoriju ikgadējā
21. zivju slimību seminārā EURL
51-k 06.04.2017. 02.05.2017. 05.05.2017. Jekaterina
Mogiļuka
Dalība EURL 16. ikgadējā
sanāksmē par moluskiem
52-k 07.04.2017. 30.05.2017. 01.06.2017. Dzintars
Začs
Dalība sanāksmē par dioksīniem
līdzīgo savienojumu problēmām
pārtikas produktos un dzīvnieku
barībā
53-k 07.04.2017. 08.05.2017. 11.05.2017. Iveta
Pugajeva
Dalība EURL organizētā ikgadējā
sanāksmē par farmakoloģiski
aktīvo vielu atlikumiem
139
Rīkojuma
numurs
Rīkojuma
datums
Komandējuma laiks Vārds,
uzvārds Mērķis
No Līdz
54-k
07.04.2017.
14.05.2017.
19.05.2017.
Juris
Ķibilds
Dalība EURL organizētās
apmācībās “Verotoksīnus
producējošo E.coli noteikšana
pārtikas produktos pēc standarta
ISO/TS 13136:2012 un izolēto
baktēriju celmu raksturošana”
55-k 07.04.2017. 07.05.2017. 12.05.2017. Jūlija
Trofimova
Dalība EURL organizētās
apmācībās par verotoksigēno
E.coli (VTEC) molekulāro
tipēšanu ar pulsējošā lauka gēla
elektroforēzes (PFGE) metodi
56-k
10.04.2017.
15.05.2017.
20.05.2017.
Gunita
Deksne
Dalība starptautiskās sadarbības
atbalsta programmas COST
akcijas FA 1408 Eiropas tīkla
pārtikas parazītu izraisītājiem
Eiropā (EURO-FBP) un 12.
Nacionālo parazitoloģijas
references laboratoriju sanāksmē
57-k 11.04.2017. 31.05.2017. 02.06.2017. Inese
Ozollapa
Dalība EURL-MMP (ANSES,
Francija)) 20. ikgadējā sanāksmē
par pienu un piena produktiem
69-k 18.04.2017. 18.06.2017. 21.06.2017. Marianna
Dobroštana
69-k 18.04.2017. 18.06.2017. 21.06.2017. Svetlana
Cvetkova
Dalība ikgadējā EURL rīkotajā
sanāksmē Nacionālājām
references laboratorijām par
klasisko cūku mēri un Āfrikas
cūku mēri 72-k 24.04.2017. 15.05.2017. 19.05.2017. Guntis
Cepurnieks
Dalība Eiropas Savienības
Nacionālo references laboratoriju
(FCM EURL-NRL) plenārsēdē un
apmācību seminārā par
minerāleļļu noteikšanu
75-k 26.04.2017. 08.05.2017. 10.05.2017. Žanete
Šteingolde
Dalība mutes un nagu sērgas, cūku
vezikulārās slimības EURL
rīkotajā ikgadējā NRL sanāksmē
76-k 26.04.2017. 20.06.2017. 23.06.2017. Elza
Judjallo
Dalība Eiropas Savienības
References laboratorijas ikgadējā
sanāksmē
81-k 02.05.2017. 28.05.2017. 30.05.2017. Madara
Streikiša
Dalība EURL- Salmonella
organizētajā ikgadējā sanāksmē
par salmonellām
97-k 16.05.2017. 13.06.2017. 15.06.2017. Līga
Ansonska
Dalība EURL rīkotā sanāksmē
"Transmisīvā sūkļveida
encefalopātija"
140
Rīkojuma
numurs
Rīkojuma
datums
Komandējuma laiks Vārds,
uzvārds Mērķis
No Līdz
98-k 17.05.2017. 12.06.2017. 16.06.2017. Zita
Muižniece
Dalība Trakumsērgas seroloģijas
starptautisko ekspertu sanāksmē
un 9 Trakumsērgas nacionālo
references laboratoriju sanāksmē
99-k 17.05.2017. 12.06.2017. 16.06.2017. Marianna
Dobroštana
Dalība Trakumsērgas seroloģijas
starptautisko ekspertu sanāksmē
un 9 Trakumsērgas nacionālo
references laboratoriju sanāksmē
107-k
29.05.2017.
02.07.2017.
04.07.2017.
Juris
Ķibilds
Dalība EURL (ISS, Roma)
organizētās apmācībās “PFGE
rezultātu analīze ar programmas
BioNumerics palīdzību”
112-k 31.05.2017. 27.06.2017. 30.06.2017. Žanete
Šteingolde
Dalība zirgu slimību (Malleus un
Rietumnīlas drudzis) EURL
ikgadējā Nacionālo references
laboratoriju sanāksmē
114-k 01.06.2017. 06.06.2017. 09.06.2017. Alise
Jakovele
Dalība Eiropas Savienības
References laboratorijas
organizētajās apmācībās “DNS
ekstrakcija no pārtikas un
dzīvnieku barības” 117-k 09.06.2017. 25.10.2017. 27.10.2017. Līga
Ansonska
Dalība Eiropas Savienības
References laboratoriju 10.
sanāksmē par vēžveidīgo
slimībām
118-k 09.06.2017. 28.08.2017. 31.08.2017. Līga
Ansonska
Dalība EURL-AP organizētās
apmācībās par dzīvnieku proteīna
noteikšanu barībā (obligātā
barības mikroskopija) SST
korektīvā rīcības plāna ietvaros
133-k 26.06.2017. 26.09.2017. 29.09.2017. Alise
Jakovele
Dalība EURL-AR (antibiotiku
rezistence) apmācības kursos,
NES metodes
147-k 19.07.2017. 11.10.2017. 13.10.2017. Jūlija
Trofimova
Dalība EURL E.coli 12.ikgadējā
NRL sanāksmē
149-k 20.07.2017. 14.09.2017. 15.09.2017. Madara
Streikiša
Dalība EURL organizētajā
ikgadējā seminārā par
kampilobaktērijām
151-k 24.07.2017. 26.09.2017. 27.09.2017. Konstantīns
Bavrins
Dalība EURL 12. konferencē par
smagajiem metāliem pārtikā
156-k 31.07.2017. 17.10.2017. 18.10.2017. Iveta
Pugajeva
Dalība ikgadējā EURL sanāksmē
par mikotoksīniem
157-k 02.08.2017. 24.09.2017. 29.09.2017. Ieva
Petrovska
Dalība ikgadējā EURL sanāksmē
par putnu gripas un Ņūkāslas
slimības diagnosticēšanu
141
Rīkojuma
numurs
Rīkojuma
datums
Komandējuma laiks Vārds,
uzvārds Mērķis
No Līdz
160-k 07.08.2017. 19.09.2017. 22.09.2017. Lilija
Kovaļčuka
Dalība Eiropas ĢMO laboratoriju
tīkla 28. plenārsēdē
162-k 09.08.2017. 12.11.2017. 15.11.2017. Irina
Rozentāle
Dalība ikgadējā EURL sanāksmē
par hormoniem (RIKILT) NRL
163-k 09.08.2017. 13.11.2017. 15.11.2017. Ingus
Pērkons
Dalība EURL- Dioxins and PCBs
darba grupas sanāksmē par hlorēto
parafīnu problēmām
171-k 29.08.2017. 03.09.2017. 08.09.2017. Irina Špaka Dalība COST FA 1408
organizētās apmācībās
"Molekulāro metožu pielietojums
pārtikas parazītu noteikšanai"
173-k 05.09.2017. 26.09.2017. 29.09.2017. Dzintars
Začs
Dalība Eiropas Savienības
Nacionālo refereces laboratoriju
sanāksmē par pesticīdu
problēmām 2017
173-k 05.09.2017. 26.09.2017. 29.09.2017. Mārtiņš
Jansons 174-k 05.09.2017. 19.09.2017. 22.09.2017. Jūlija
Trofimova
Dalība apmācībās seminārā
BioNumeric7, Gente, Beļģija
180-k 11.09.2017. 15.10.2017. 19.10.2017. Līga
Ansonska
Dalība Eiropas Savienības
Nacionālo references laboratoriju
mācību kuros "Ievads zivju
slimību histopatoloģijā"
182-k 12.09.2017. 27.11.2017. 30.11.2017. Dzintars
Začs
Dalība sanāksmē par dioksīniem
un pHB pārtikas produktos un
dzīvnieku barībā
188-k 15.09.2017. 09.10.2017. 11.10.2017. Daina Pūle Dalība Āfrikas cūku mēra
epidemioloģiskās analīzes darba
grupas sanāksmē
192-k 18.09.2017. 27.09.2017. 29.09.2017. Žanete
Šteingolde
Dalība Brucelozes ikgadējā
Nacionālo References laboratoriju
sanāksmē
200-k 29.09.2017. 04.10.2017. 06.10.2017. Svetlana
Cvetkova
Dalība EURL Capripox vīrusu un
mazo atgremotāju mēra
organizētajā NRL ikgadējā
sanāksmē
Undīne
Papule
205-k 05.10.2017. 05.11.2017. 10.11.2017. Alise
Jakovele
Dalība OIE laboratorijas kursos
par vēžu mēra noteikšanu
207-k 09.10.2017. 22.11.2017. 25.11.2017. Madara
Streikiša
Dalība EURL organizētajā
ikgadējā sanāksmē (Bovine
Tuberculosis) 215-k 12.10.2017. 18.10.2017. 20.10.2017. Undīne
Papule
Dalība EURL -Brucellosis
organizētajās KSR (komplementa
saistīšanas reakcijas) apmācībās
142
Rīkojuma
numurs
Rīkojuma
datums
Komandējuma laiks Vārds,
uzvārds Mērķis
No Līdz
217-k 17.10.2017. 22.11.2017. 23.11.2017. Konstantīns
Bavrins
Dalība EURL 6. seminārā
Nacionālajām references
laboratorijām (smagie metāli)
228-k 24.10.2017. 27.11.2017. 30.11.2017. Līga
Ansonska
Dalība EURL-AP dzīvnieku
proteīna noteikšanai barībā
rīkotajās ekspertu apmācfībās
mikroskopijā
235-k 06.11.2017. 27.11.2017. 29.11.2017. Jekaterina
Mogiļuka
Dalība EURL-MMP (ANSES,
Francija) apmācībās par somatisko
šūnu skaitīšanu pienā atbilstoši
standartam EN ISO 13366-1
237-k 06.11.2017. 22.11.2017. 24.11.2017. Juris
Ķibilds
Dalība EURL-Campylobacter
organizētā apmācību kursā
"Kampilobaktēriju MLST
tipēšanu"
245-k 13.11.2017. 20.11.2017. 24.11.2017. Jūlija
Trofimova
Dalība EURL-LM apmācībās par
listēriju tipēšanu ar PFGE un
WGS metodēm
246-k 17.11.2017. 28.11.2017. 02.12.2017. Lilija
Kovaļčuka
Dalība EURL-GMO praktiskās
apmācībās paradigitālās PCR
metodes izmantošanā
248-k 21.11.2017. 27.11.2017. 30.11.2017. Undīne
Papule
Dalība EURL IKD/ĀZM ikgadējā
Nacionālo references laboratoriju
sanāksmē
Jaunajiem darbiniekiem pirms patstāvīga darba uzsākšanas nodrošina apmācību praktiskajā un
teorētiskajā jomā pieredzējušu darbinieku vadībā, arī par kvalitātes pārvaldības sistēmu. Spēju patstāvīgi
strādāt nosaka laboratorijas/nodaļas vadītājs pēc iekšējās prasmes pārbaudes vai starplaboratoriju
salīdzinošās testēšanas rezultātiem.
„BIOR” laboratoriju personāla apmācību nepieciešamība tiek plānota un izvērtēta katru gadu.
Tabula Nr. 25
Institūta „BIOR” Diagnostikas centra personāla apmācības 2017. gadā
Laiks Dalībnieki Seminārs/kurss Piezīmes
27.01.2017. 42 BIOR darbinieki Apmācības PPK un KAN
darbiniekiem
Lektore A.Utināne,
Rīga, BIOR
30. 01.2017. 4 Parazitoloģijas
nodaļas darbinieki
Trihinelozes diagnostika Lektore G.Deksne,
Rīga, BIOR
14.02.2017. G.Veipa-Kopilova Jaunais publisko iepirkumu likums SIA Funditus
04.03.2017. J.Kibilds, L.Grantiņa-
Ieviņa
Metožu validācija, verifikācija un
mērījumu nenoteiktība
SIA Leitland
23.03.2017. BIOR jauno darbinieku apmācība, ekskursija Lektors S.Titarenko,
Rīga, BIOR
143
Laiks Dalībnieki Seminārs/kurss Piezīmes
24.03.2017. M.Dobroštana Aktualitātes normatīvajos
dokumentos par darbībām ar
dzīvnieku veselības aprūpes
atkritumiem, un prasību ieviešana
ikdienas praksē
SIA Ragn-Sells
28.03.2017. S.Makarova Disbakteriozes laboratorā diagnostika
un rezultātu interpretācija
SIA Leitland
13.04.2017. D.Muižniece-
Bazanova
Valsts un pašvaldību institūciju
amatpersonu un darbinieku atlīdzības
regulējums piemērošanas
problēmjautājumi
SIA Funditus
20.04.2017. M.Streikiša Gastrointestinālā trakta patogēno
mikroorganismu un urinārā trakta
infekciju izraisītāju mikrobioloģiskās
diagnostikas vadlīnijas (teorija)
SIA Leitland
23.05.2017. 8 BIOR darbiniekiem Neautomātisko svaru lietošana un
starppārbaužu veikšana
Lektore S.Ovčare,
Rīga, BIOR
23.05.2017. G.Konvisers Akūtu respiratoru slimību
raksturojums un diagnostika
SIA Leitland
06.11.2017. 13 BIOR KAN un
Pārdošanas nodaļas
darbinieki
Citāda pārdošana. Sekmīgs darbs ar
klientu, pakalpojuma (produkta)
pārdošana
Edgars Untāls (ICF
sertificēts biznesa
treneris)
28.11.2017. BIOR zinātniskais
personāls
R-programma-pamati un datu
vizualizācija
Didzis Elferts (LU
bioloģijas fakultātes
vadošais pētnieks)
30.11.2017.;
07.12.2017.
BIOR darbinieki Ugunsdrošības ikgadējā instruktāža. I.Kantāne, praktisks
treniņš ugunsdzēšanā,
Rīga, BIOR
144
8.5. DARBĪBU UN PRIORITĀRO PASĀKUMU PLĀNS 2017.-2019.GADAM
Tabula Nr. 26
Nr. p.
k. Saturs Izpilde 2017. gadā
1.
Jaunu molekulāri
bioloģisko metožu
ieviešana aktuālo
dzīvnieku slimību
infekciju diagnostikā
Liellopu mikoplazmozes ierosinātāja M. bovis specifiskā ģenētiskā
materiāla noteikšana ar reālā laika PĶR; pēc Clothier et al. (2010);
Trakumsērgas vīrusa RABV gen 1 specifiskās nukleīnskābes
noteikšana ar reālā laika RT-PĶR; pēc OIE Manual Terr. ch.2.1.17.,
Hoffmann et al., 2010 (RABV gen 1);
Toksoplazmozes izraisītāja Toxoplasma gondii specifiskā ģenētiskā
materiāla noteikšana; reālā laika PĶR pēc Lin et al., 2000;
Aujeski slimības vīrusa specifiskā ģenētiskā materiāla
noteikšana; reālā laika PĶR pēc OIE Terrestrial Manual, 2012,
ch. 2.1.2., Ma et al., 2008.
2.
Jaunu metožu ieviešana
zoonotisko
mikroorganismu
filoģenētiskiem
pētījumiem
Baktēriju izolātu raksturojums ar daudzlokusu sekvenēšanas reakciju
(MLST);
Baktēriju pilna genoma sekvenēšana ar Illumina Miseq protokolu;
Baktēriju izolātu PFGE profils un raksturojums – metode: „Pulsējošā
lauka gēla elektroforēze (PFGE)”, SOP for PulseNet CODE: PNL04.
3.
Jaunu standartmetožu
ieviešana atbilstoši
jaunajām EURL prasībām
govju nodulārā dermatītu,
aitu un kazu baku un mazo
atgremotāju mēra
references jomās
Capripox vīrusu kvalitatīvā noteikšana ar reālā laika PĶR; pēc
Babiuk et al, 2008, Transbound Emerg Dis 55(7):299-307;
Capripox vīrusu kvalitatīvā noteikšana un diferencēšana ar reālā
laika PĶR; pēc Lamien et al 2011, J of Virol Methods 171(1):134-
140;
Capripox vīrusu genotipēšana ar sekvenēšanas reakciju; pēc Gelaye
et al, 2015, Antiviral Res 119:28-35.
4.
Ātro diagnostikas metožu
ieviešana, izmantojot
MALDI-TOF metodi
dzīvnieku infekciju un
pārtikas mikrobioloģiskā
piesārņojuma noteikšanā.
Metodes validēšana un
ieviešana
2017. gadā veikta MALDI-TOF validācija mikroorganismu kultūru
identifikācijā - veterināro, pārtikas, medicīnas un vides paraugu
izolātiem. Validācijā kopumā izmantoti 248 izolātu celmi, kas
apstirpināti un sakrīt ar references metožu rezultātiem – Multiplex
PĶR, ATCC references kultūras, API, BBL Crystal, LVS ISO
1173:1998 (Legionella). Validētas – Campylobacter ģints, Legionella
pneumophila, Listeria ģints, Staphylococcus aureus , Streptococcus
ģints, Pseudomonas aeruginosa, Enterobacteriaceae dzimta.
MALDI-TOF izmantošana baktēriju, raugu, micēlijsēņu identifikācijā
ieviesta 2017.g. un ir BIOR cenrādī kā pakalpojums.
Tika atjaunota/paplašināta identifikācijas datu bibliotēka, tagad varam
noteikt 2509 sugas, + ir atsevišķa micēlijsēņu bibliotēka – 127 sugas (no
2016.g.).
5.
Augstas izšķiršanas spējas
masspektrometrijas metožu
ieviešana antibiotiku un
pesticīdu noteikšanai
pārtikas produkcijā.
Metožu validācija.
Pesticīdi- LVS EN 15662:2009 „Augu cilmes pārtikas produkti.
Pesticīdu atlikumu noteikšana ar GC/MS un/vai LC-MS/MS pēc to
ekstrahēšanas/ frakcionēšanas ar acetonitrilu un attīrīšanas ar
dispersīvu SPE. QuEChERS metode”
Metode papildināta un validēta (SANTE/11945/2015) papildus 12
savienojumu noteikšanai bērnu pārtikā. Metodes noteikšanas robeža 0,01
mg/kg, metodes atgūstamība iekļaujas robežās no 90% līdz 110%,
metodes precizitāte ≤ 20 %. Analītu raksturīgajā aiztures laikā nav
novērotas smailes no matricas vai tās ir zemākas par 30% no noteikšanas
145
Nr. p.
k. Saturs Izpilde 2017. gadā
robežas.
Kokcidiostati- BIOR-T-012-187-2017 „Kokcidiostatu noteikšanas
metode dzīvnieku izcelsmes produktos ar šķidruma hromatogrāfiju-
tandēma masspektrometriju”
Metode ir validēta (Komisijas lēmums 2002/657/EC ) 17 savienojumu
noteikšanai; metodes atgūstamība iekļaujas robežās no 90% līdz 110%,
metodes reproducējamība < 20%. Lēmuma robeža CCα ir tuvu MPL.
Analītu raksturīgajā aiztures laikā nav novērotas smailes no matricas.
Prethelmintu līdzekļi- BIOR-T-012-188-2017” Prethelmintu līdzekļu
noteikšanas metode dzīvnieku izcelsmes objektos un produktos ar
šķidruma hromatogrāfiju augstas izšķirtspējas masspektrometriju”
Metode ir validēta (Komisijas lēmums 2002/657/EC ) 25 savienojumu
noteikšanai; metodes atgūstamība iekļaujas robežās no 90% līdz 110%,
metodes reproducējamība < 15%. Lēmuma robeža CCα ir tuvu MPL.
Analītu raksturīgajā aiztures laikā nav novērotas smailes no matricas.
6.
Jaunu ķīmisko metožu
ieviešana oficiālās pārtikas
uzraudzības programmas
paplašināšanai. Metožu
validācija.
BIOR-T-012-186-2017 „Nitroimidazolu noteikšanas metode dzīvnieku
izcelsmes objektos un produktos ar šķidruma hromatogrāfiju-tandēma
masspektrometriju”.
Metode validēta atbilstoši Komisijas lēmuma 2002/657/EC kritērijiem.
Metode ir validēta 10 savienojumu noteikšanai; metodes atgūstamība
iekļaujas robežās no 75% līdz 115%, metodes precizitāte < 40%.
Lēmuma robeža CCα ir zemāka par ieteikto koncentrāciju.
Analītu raksturīgajā aiztures laikā nav novērotas smailes no matricas.
146
9. VALSTS AUGU VESELĪBAS UZRAUDZĪBA
9.1. VISPĀRĪGĀ INFORMĀCIJA
9.1.1. Izmaiņas valsts augu aizsardzības dienesta darbībā 201 7.gadā
Jauninājumi vai uzlabojumi darbības virzienu īstenošanai
2016. gadā tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2016/2031, kas
nosaka jaunu pieeju augiem kaitīgo organismu ātrai konstatēšanai un izskaušanai Eiropas
Savienības (ES) teritorijā un ierobežojumi, kas novērš šādu organismu iekļūšanu no trešajām
valstīm. Regula stājās spēkā 2016. gada 13. decembrī, bet tajā noteiktās prasības būs pilnībā
jāpiemēro no 2019.gada 14.decembra.
2017. gadā sākās intensīvs darbs pie šo aktu projektu sagatavošanas. Dalībvalstis tika
aicinātas iesūtīt priekšlikumus tiesību aktiem par prioritārajiem organismiem (grupa karantīnas
organismu, kuri var radīt būtisku apdraudējumu ES ekonomikai un tāpēc ir jāveic Dalībvalstu
iesūtītos priekšlikumus un sagatavotu viedokļus,
Arī Latvija sagatavoja un nosūtīja priekšlikumus Eiropas Komisijai attiecībā uz
prioritārajiem organismiem un augu pasu formātu. Latvijas pārstāvis arī piedalījās darba grupas
sanāksmē par augu pasēm. Pēc diskusijām starp Dalībvalstīm un konsultācijām ar iesaistītajām
pusēm, tika pieņemta Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/2313, ar ko nosaka formāta
specifikācijas augu pasei, kas nepieciešama pārvietošanai Savienības teritorijā, un augu pasei, kas
nepieciešama ievešanai un pārvietošanai aizsargājamā zonā
Izmaiņas normatīvajos aktos
2017. gadā netika pieņemti jauni normatīvie akti, taču tika veikti grozījumi jau spēkā esošajā
normatīvajā aktā:
MK 12.12.2017. noteikumi Nr.754 ”Grozījumi 2004.gada 30.marta MK noteikumos
Nr.218 „Augu karantīnas noteikumi””;
MK 01.12.2017.noteikumi Nr. 700 „Grozījumi MK 2008.gada 21.jūlija noteikumos
Nr.575 „Bakteriālās iedegas apkarošanas un izplatības ierobežošanas kārtība””
2017.gadā sagatavoti un apstiprināti grozījumi vienai instrukcijai augu karantīnas jomā.
Izmaiņas vadības un darbības uzlabošanas sistēmās efektīvas darbības nodrošināšanai
Lai pārbaudītu, kā darbojas augu karantīnas sistēma un vai ir nepieciešami kādi uzlabojumi
un pilnveidojumi tās darbībā, Augu karantīnas departaments 2017. gadā veica trīs sistēmu darbības
pārbaudes:
1. Koksnes iepakojamā materiāla marķēšanas uzņēmumu un koksnes iepakojamā materiāla
ražošanas (neveic HT un nelieto IPPC marķējumu) pārbaudes
147
2. Apsekojumu veikšana (Kaitīgo organismu apsekojumu programmas ietvaros) pārtikas
kartupeļu audzēšanas saimniecības laukos, kartupeļu cistu nematodes noteikšanai
3. Pārbaudes pārtikas un sēklu kartupeļu tirdzniecības vietās (vairumtirdzniecības bāzēs,
tirdzniecības centros un veikalos)
Reģionu vadītāji veic inspektoru darba pārbaudes reģiona līmenī. 2017.gadā tika veiktas 119
pārbaudes.
2017. gadā daļai inspektoru, kuri darbojas augu karantīnas jomā, bija jākārto praktiskie
eksāmeni paraugu ņemšanā: ‘zaļo’ paraugu, t.i. paraugi, lai noteiktu baktērijas, slimības un vīrusus,
kartupeļu bumbuļu, augsnes, kukaiņu paraugu noņemšanā.
Tāpat kā iepriekšējos gados papildināti informatīvie materiāli inspektoriem.
2017. gadā reģionālo nodaļu inspektoriem augu karantīnas jomā tika organizētas mācības.
Kā jau parasti, mācības notika pavasarī, pirms intensīvas pārbaužu uzsākšanas, lai pievērstu
uzmanību svarīgākajiem aspektiem pārbaužu veikšanā, un rudenī, lai pārrunātu problēmas, kuras
radušās darba procesā. Mācībās arī sniegta informācija par izmaiņām normatīvajos aktos un to
prasību praktisko izpildi. Vasarā notika praktiskās izbraukuma mācības meža kaitīgo organismu
noteikšanā un pārbaužu veikšana siltumnīcās.
9.1.2. Personāls
Saskaņā ar Valsts augu aizsardzības dienesta amatu saraksta datiem, 2017. gada nogalē
dienestā nemainīgi bija 203 amata vietas, no tām 133 (65,5%) ierēdņu amata vietas un 70 (34,5%)
darbinieku amata vietas, bet faktiskais vidējais nodarbinātā personāla skaits – 193.
Attēlā nr.97 redzams, ka dienestā nodarbināto cilvēku skaits nav krasi mainījies 2017. gada laikā.
Attēls Nr.96
Valsts augu aizsardzības dienesta darbinieku un amata vietu skaits 2017.gadā
0 50 100 150 200
Janvāris
Februāris
Marts
Aprīlis
Maijs
Jūnijs
Jūlijs
Augusts
Septem…
Oktobris
Novem…
Decembris
Amata vietas Darbinieki
148
2017. gadā dienestā kopumā uzsāka darba attiecības 22 darbinieki no tiem civildienesta
attiecības uzsāka 15 ierēdņi, savukārt darba tiesiskās attiecības – 7 darbinieki. Pārskata gadā pirmo
reizi ierēdņa statusu ieguvuši 15 darbinieki.
2017. gadā dienestā valsts civildienesta attiecības pārtrauca 10 ierēdņi un darba tiesiskās
attiecības izbeidza 7 darbinieki. Tajā skaitā trīs nodarbinātie pārtrauca darba attiecības ar dienestu,
sasniedzot pensionēšanās vecumu. Personāla rotācijas koeficients pārskata gadā vērtējot darba
attiecības izbeigušo un uzsākušo darbinieku skaitu pret nodarbinātajiem ir 0.20%.
Attēlā nr.98 redzams, ka pēdējo piecu gadu laikā amata vietu skaits ir bijis nemainīgs – 203
amata vietas, no kurām, 133 ierēdņu amata vietas un 70 darbinieka darba vietas.
Attēls Nr.97
Amata vietu izmaiņas Valsts augu aizsardzības dienestā 2008. – 2017.gadam
Dienesta darbinieku dzimumu sadalījums salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem palicis
nemainīgs, dienesta kolektīvu galvenokārt veido sievietes, pārskata gada beigās dienestā strādāja
159 sievietes (82.4%) un 34 vīrieši (17.6%).
Dienestā lielākais ir to darbinieku skaits, kuru vecums ir virs 50 gadiem, kas norāda uz
dienesta kolektīva novecošanos, taču tajā pašā laikā tas arī nozīmē, ka dienestā darbu turpina
pieredzējuši, profesionāli un lojāli speciālisti, (skat. 99 un 100 attēls).
152
128 130 130 130 133 133 133 133 133
60 48
71 71 71 70 70 70 70 70
212
176
201 201 201 203 203 203 203 203
0
50
100
150
200
250
2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017Ierēdņi Darbinieki Kopā
149
Attēls Nr.98
Valsts augu aizsardzības dienesta darbinieku skaits vecuma grupās 2017. gadā
Dienestā lielākais ir to darbinieku skaits, kuru vecums ir 41-55 gadi, kas norāda uz dienesta
kolektīva novecošanos, taču tajā pašā laikā tas arī nozīmē, ka dienestā darbu turpina pieredzējuši,
profesionāli un lojāli speciālisti. Attēls Nr.99
Valsts augu aizsardzības dienesta darbinieku skaits
pēc nostrādātā darbastāža 2017. gadā
0
10
20
30
40
50
60
70
80
līdz 5 gadi 5-10 gadi 10-15 gadi vairāk kā 15 gadi
44
75 74
0
10
20
30
40
50
60
70
80
līdz 29 30-49 virs 50
Darbinieku skaits
(2017.gada decembrī)
150
9.2. DARBĪBAS REZULTĀTI
9.2.1. Politikas rezultatīvo rādītāju izpildes analīze
Darbu augu karantīnas jomā un šīs darbības rezultātus raksturo politikas rezultatīvais
rādītājs:
1. Nodrošināt, lai Latvijas teritorijā neieviestos jauni augu karantīnas organismi.
Lai nodrošinātu, ka Latvijā neieviešas un neizplatās jauni augu karantīnas organismi, VAAD
veic regulāras pārbaudes Latvijas teritorijā, kā arī pārbauda ievestos augus un augu produktus.
2017.gada pārbaudēs Latvijā tika konstatēti 7 augu karantīnas organismi, kuri ir sastopami
Latvijas teritorijā: Globodera rostochiensis, Clavibacter michiganensis subsp.sepedonicus,
Clavibacter michiganensis ssp. michiganensis, Mycosphaerella pini, Mycosphaerella dearnessii un
Ditylenchus destructor, Erwinia amylovora.
Pēc 2017.gada pārbaužu datiem Latvijā kopējais augu karantīnas organismu un augiem
sevišķi bīstamo organismu skaits, kas jebkad identificēti VAAD Nacionālajā fitosanitārajā
laboratorijā, ir 13.
2. Nodrošināt eksportējamo augu valsts izcelsmes produkcijas kravu atbilstību
ievedējvalsts fitosanitārajām prasībām tā, lai nepalielinātos saņemto notifikāciju skaits par
fitosanitāro prasību pārkāpumiem.
Lai nodrošinātu augu un augu produktu kravu eksportu uz trešajām valstīm (valstīm, kas nav
Eiropas Savienības dalībvalstis), tiek veikta eksportējamo kravu fitosanitārā kontrole, lai noteiktu to
atbilstību importētājvalsts fitosanitārajām prasībām un atbilstības gadījumā izsniegtu fitosanitāro
sertifikātu.
2017.gada laikā eksportētas 25462 kravas, kurām izsniegti fitosanitārie sertifikāti. No
eksportētajām kravām 219 neatbilda importētājvalstu fitosanitārajām prasībām un par tām tika
saņemtas notifikācijas. Saņemto notifikāciju skaists sastāda 0,86% no eksportēto kravu skaita.
Attēls Nr.100
Saņemto notifikāciju skaits no eksportēto kravu skaita 2015.-2017.gadam (%)
0.39
0.72
0.86
0
0.2
0.4
0.6
0.8
1
2015.gads 2016.gads 2017.gads
%
151
No 2015.gada ir vērojams notifikāciju skaits pieaugums. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu
2017. gadā notifikāciju skaits pieauga par 0,14%, bet ar 2015.gadu audzis par 0,52%, ko izraisīja
fitosanitārajām prasībām neatbilstošu kravu eksports uz Krievijas Federāciju.
9.2.2. Valsts uzraudzības rezultatīvo rādītāju izpildes analīze
VAAD Augu karantīnas departamenta un reģionālo nodaļu uzdevumu izpilde atspoguļojas
Valsts uzraudzības rezultatīvo rādītāju izpildē fitosanitārajā jomā.
Uzraudzības mērķis ir nodrošināt valsts fitosanitāro drošību, veicot efektīvus uzraudzības
pasākumus, lai valsti pasargātu no bīstamiem augiem kaitīgiem organismiem un nodrošināt augu un
augu produktu eksportu.
Pārbaudes vispārējā fitosanitārā stāvokļa noteikšanai tiek veiktas visā Latvijas teritorijā
kaitīgo organismu saimniekaugu augšanas vietās, ieskaitot gan stādāmā un pavairojamā materiāla
audzēšanas vietas, gan ražojošajos stādījumos, gan saimniekaugu tirdzniecības vietas.
VAAD, pamatojoties uz Eiropas Savienības lēmumiem, katru gadu veic pārbaudes Eiropas
Savienībā aktuāliem augu karantīnas vai citiem sevišķi bīstamiem kaitīgiem organismiem, kuri rada
nopietnus ekonomiskos zaudējumus, lai savlaicīgi atklātu tos, noteiktu to izplatību Latvijā un
novērstu tālāku to izplatīšanos un ieviešanos.
Tabula Nr. 27
Uzraudzības rezultatīvo rādītāju izpilde
2015. 2016. 2017.
Veikto pārbaužu skaits
fitosanitārijas jomā 13403 14176 12084
Pārbaužu rezultātā pieņemto
lēmumu par fitosanitāro pasākumu
piemērošanu īpatsvars % no
pārbaužu skaita
0,26% 0.36% 0.37%
Aizsargājamās zonas statusa uzturēšanai un saglabāšanai veiktās pārbaudes
Aizsargājamās zonas statusa uzturēšana un saglabāšana bakteriālajai iedegai
Erwinia amylovora
Bakteriālā iedega pirmo reizi Latvijas Republikā VAAD konstatēja 2007.gadā. Apsekojumi
organisma konstatēšanai tika veikti jau kopš 1965.gada, bet oficiāls monitorings uzsākts no
1998.gada.
Monitorings ietver saimniekaugu vizuālo pārbaudi un paraugu ņemšanu veģetācijas periodā.
Pārbaudes galvenokārt veic no jūnija līdz septembra pirmai pusei, pie nosacījuma, ka diennakts
vidējā temperatūra ir vismaz +15˚C (izņemot pārbaudes ģenētikso resursu kolekcijās, kā arī
perēkļos, kur noteiktas citas prasības). 2017. gadā bakteriālā iedega Latvijā tika konstatēta vienā
vietā – komercdārzā, kur konstatēta iepriekš 2011.gadā.
Pārbaudes 2017.gadā tika veiktas:
stādaudzētavās
tirdzniecības vietās
152
ģenētisko resursu kolekcijās, komercdārzos, botāniskajos dārzos
piemājas dārzos, apstādījumos, savvaļā
bakteriālās iedegas perēkļos (vietas, kur bakteriālā iedega konstatēta divos iepriekšējos
veģetācijas periodos)
buferzonās (buferzona, kas ir noteikta 3 km rādiusā ap perēkli) Tabula Nr.28
Bakteriālās iedegas pārbaudes
Pārbaužu vietas
Pārbaudes Paraugi Pozitīvie paraugi
2015 2016 2017 2015 2016 2017 2015 2016 2017
Stādaudzētavas
(tajā skaitā tuvējā
apkārtne)
252 233 223 351 352 354 0 0 0
Tirdzniecības
vietas 38 51 52 1 1 1 1 0 0
Ģenētisko resursu
kolekcijas 27 29 28 6 20 20 0 0 0
Parki, ceļmalas,
savvaļa, pamestie
dārzi utt.
330 442 475 36 19 6 0 0 0
Piemājas dārzi 121 182 132 16 7 3 0 0 0
Botāniskie dārzi,
arburētumi 8 8 10 2 1 1 0 0 0
Komercdārzi 249 228 286 64 23 20 0 0 1
Pārbaudes pēc
personu
pieteikuma
24 20 8 16 12 6 0 0 0
Buferzonas 337 283 72 12 1 1 2 0 0
Perēkļi 37 36 6 2 3 0 2 0 0
Bakteriālās iedegas pārbaudes parkos, ceļmalās, savvaļā gadu no gada palielinās, kas saistīts
ar lielu bakteriālās iedegas saimniekaugu izplatību valstī. Tāpat gadu no gada palielinās
tirdzniecības vietu, kurās tirgo bakteriālo ieegu saimniekaugus, pārbaudes, jo tieši ar stādāmo
materiālu ir iespēja ievest un izplatīt bakteriālo iedegu.
153
Bālā kartupeļu cistu nematode Globodera pallida
Latvija ir ieguvusi aizsargājamās zonas statusu bālajai kartupeļu cistu nematodei
Globodera pallida (turpmāk - Globodera pallida), tas nozīmē, ka katru gadu tiek veiktas
mērķtiecīgas pārbaudes, lai atklātu šo augu karantīnas organismu.
Vienlaikus ar pārbaudēm Globodera pallida noteikšanai tiek veiktas pārbaudes zeltītās
kartupeļu cistu nematodes Globodera rostochiensis (turpmāk - Globodera rostochiensis)
noteikšanai.
Pārbaudes laikā ņemtie augsnes paraugi tiek sūtīti uz Nacionālo Fitosanitāro laboratoriju,
kur notiek paraugu testēšana uz Globodera pallida un Globodera rostochiensis.
Tabula Nr.29 Pārbaudes Globodera pallida un Globodera rostochiensis noteikšanai
Pārbaudes
vieta
Pārbaudīto
saimniecību skaits
Pārbaudītā platība, ha Noņemto paraugu
skaits
Inficētas saimniecības
(lauki)
2015 2016 2017 2015 2016 2017 2015 2016 2017 2015 2016 2017
Pārtikas
kartupeļu
audzēšanas
saimniecības
33 33 38 188,33 175,74 136.50 196 189 152 6(7) 8 (9) 4(4)
Sēklas
kartupeļu
audzēšanas
saimniecības
26 28 28 879,42 808,19 681.57 908 839 768 3(5) 3(3) 2(2)
Stādaudzētavas 15 13 11 16,85 26,3032 12.81 33 37 22 2(2) 0 0
Pārbaudes tika veiktas un paraugi noņemti sēklas un pārtikas kartupeļu audzēšanas
saimniecībās, stādaudzētavās, kā arī eksportam paredzētā kūdrā, mulčā. Pavisam 2017.gadā tika
noņemti 942 paraugi. Kopā inspektori pārbaudīja 77 saimniecību, ar kopplatību 830.88 ha
Kartupeļu sēklaudzēšanas saimniecībās augsnes paraugi tika noņemti gan no sēklas kartupeļu
audzēšanas laukiem, gan no pārtikas kartupeļu audzēšanas laukiem. 2017.gadā pārbaudīta kartupeļu
audzēšanas platība 28 kartupeļu sēklaudzēšanas saimniecībās, noņemot 768 augsnes paraugu no
681,57 ha lielas platības.
2017.gadā 38 pārtikas kartupeļu audzēšanas saimniecībās pārbaudīja kartupeļu audzēšanas
laukus 136,5 ha platībā, noņemot 152 augsnes paraugus.
Kartupeļu cistu nematožu atklāšanai pārbaudes tiek veiktas arī stādaudzētavās. 2017.gadā
stādaudzētavās noņēma 22 paraugus no 12,81 ha lielas platības. Kopā tika pārbaudītas 11
stādaudzētavas.
Eksportam paredzētajās kravās – kūdrā, mulčā, kā arī augu produktos, kuri satur augsni arī
ņem paraugus Globodera pallida testēšanai. 2017.gadā noņemti 103 šādi paraugi, kas par 11
paraugiem vairāk nekā 2016.gadā, kartupeļu cistu nematodes tajos netika konstatētas.
Globodera pallida visos gadījumos netika konstatēta.
Augu karantīnas organismu un sevišķi bīstamo kaitīgo organismu uzraudzība
Pasākumi priežu koksnes nematodes Bursaphelenchus xylophilus ieviešanās novēršanai
Lai novērstu priežu koksnes nematodes ieviešanos Latvijā, VAAD jau kopš 2001.gada
regulāri veic skujkoku pārbaudes mežaudzēs, pārbauda vietējās izcelsmes zāģmateriālus, kā arī no
154
trešajām valstīm ievesto koksni un koksnes iepakojamo materiālu (turpmāk – KIeM). Turpinājās no
Portugāles un Spānijas ievestā KIeM pārbaudes un paraugu noņemšana. Grūtības sagādā brīvais
tirgus starp dalībvalstīm, tādejādi liedzot iespēju pārbaudīt kravas uz dalībvalstu robežām. Taču
sadarbojoties ar Latvijas Republikas Centrālo statistikas pārvaldi un uzņēmumiem, kas ieved
produkciju no attiecīgām valstīm, pārbaudes varēja notikt.
2017.gadā pārbaudes tika veiktas arī mežaudzēs, riska zonās, t.i. robežkontroles punktu
tuvumā, teritorijās ap vietām, kur ieved Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas prasībām neatbilstošo
KIeM iznīcināšanai, teritorijās ap lielām vairumtirdzniecības bāzēm, Rīgas lidostu, ostām, teritorijās
ap zāģētavām, kur ieved Krievijas zāģbaļķus un tādējādi, kur vispirms būtu iespējams konstatēt
priežu koksnes nematodi, cirsmās.
Tabula Nr. 30 Pārbaudes priežu koksnes nematodes noteikšanai
Pārbaudes vieta
Pārbaudes Pārbaudītā platība, ha Noņemto paraugu skaits
2015 2016 2017 2015 2016 2017 2015 2016 2017
Mežaudze (tajā skaitā
izcirtumi) 153 134 131 620,3 617,1 600 334 353 350
Riska zona 42 32 32 154,2 155,5 184 87 69 70
Zāģmateriāli (tajā
skaitā trešo valstu, LV
un KIeM)
247 266 253 - - - 113 120 107
Portugāles un Spānijas
KIeM 24 22 11 - - - 24 29 10
Stādaudzētavas 27 30 28 - - - 1 2 -
Ņemtajos paraugos, priežu koksnes nematode netika konstatēta.
Zeltītā kartupeļu cistu nematode Globodera rostochiensis
Veģetācijas periodā veiktas pārbaudes 67 saimniecībās, kurās iepriekšējos gados konstatēta
zeltītā kartupeļu cistu nematode, 364,2115 ha platībā, lai pārbaudītu, vai tiek ievēroti noteiktie
fitosanitārie pasākumi un tika noņemti 35 augsnes paraugi. Divām saimniecībām divos laukos 1,08
ha platībā zeltītā kartupeļu cistu nematode konstatēta atkārtoti, līdz ar to iepriekš noteikti
fitosanitārie pasākumi šīm saimniecībām jāievēro vismaz vēl trīs nākamos gadus, kad atkal varēs
noņemt augsnes paraugus un veikt laboratorisko testēšanu. Turpmāka fitosanitāro pasākumu
piemērošana atcelta 10 laukiem 10 saimniecībās 11,109 ha liela platībā, jo noņemtajos augsnes
paraugos dzīvas nematožu cistas netika konstatētas.
Kartupeļu gaišā gredzenpuve Clavibacter michiganensis subsp. sepedonicus
Pārbaudes kartupeļu gaišās gredzenpuves izplatības noteikšanai VAAD uzsāka 1998. gadā,
kad pirmo reizi šo augu karantīnas organismu atklāja septiņās Latvijas saimniecībās, un turpināja
nākamajos gados, pārbaudot kartupeļu sēklaudzēšanas saimniecības.
155
VAAD turpina regulāri pārbaudīt Fitosanitārajai kontrolei pakļauto augu un augu produktu
apritē iesaistīto personu reģistrā reģistrētos sēklas un pārtikas kartupeļu audzētājus kā arī izlases
veidā personas, kas nav reģistrējušās iepriekšminētajā reģistrā.
Fitosanitārajai kontrolei pakļauto augu un augu produktu apritē iesaistīto personu reģistrā
jāreģistrējas tiem kartupeļu audzētājiem, kuri audzē kartupeļus platībās, kas ir lielākas par vienu
hektāru vai, ja tie paredzēti tirdzniecībai. Tabula Nr.31
Pārbaudes kartupeļu gaišās gredzenpuves Clavibacter michiganensis subsp. sepedonicus izplatības noteikšanai
2015.gada
kartupeļu raža
2016.gada
kartupeļu raža
2017.gada
kartupeļu raža
Pārbaudīto saimniecību skaits 252 249 255
Noņemto paraugu skaits, gab. 768 780 717
Inficēto saimniecību skaits ( t.sk.atkārtoti) 7(1) 5(3) 3(0)
Inficētās platības, ha 9,97 9,27 1.3
Kopā 2017.gadā VAAD pārbaudīja 255 kartupeļu audzēšanas saimniecības, kas ir lielākais
pārbaudīto saimniecību skaits pēdējos trīs gados, kurās noņēma kartupeļu bumbuļu paraugus – tai
skaitā 24 kartupeļu sēklaudzēšanas saimniecības, 168 pārtikas un pārstrādes kartupeļu audzēšanas
saimniecības un 31nereģistrētās kartupeļu audzēšanas saimniecības. Noņemti 278 sēklas kartupeļu
paraugi, 387 pārtikas kartupeļu un 26 pārstrādei paredzēto kartupeļu paraugi. Taču noņemto
paraugu skaits ir mazākais pēdējo trīs gadu laikā, kas skaidrojams, ka saimniecībās tiek samazināts
audzēto kartupeļu šķirņu skaits. Veicot pārbaudi tika konstatēts, ka 15 saimniecības ar kartupeļu
audzēšanu vairs nenodarbojas. Kā arī tika veiktas pārbaudes 32 saimniecībās kuras iepriekšējos
gados tika atzītas par perēkļiem un kuriem ir noteikti fitosanitārie pasākumi. Tur tika noņemti 26
paraugi.
Karantīnas organisms 2017.gadā tika atklāts 3 saimniecībās, kuras lielums ir no 0,35 ha līdz
5.1 ha.
Administratīvo pārkāpumu lietas tika ierosināta 1 saimniecībā, par to ka 2017. gadā kartupeļu
sēklas materiāls nav atjaunots ar sertificētiem sēklas kartupeļiem vismaz 10% apmērā no
apstādāmās platības.
VAAD veica 38 pārbaudes pārtikas kartupeļu tirdzniecības vietās, kurās noņēma paraugu no
tirdzniecībā esošajiem Latvijas kartupeļiem un 10 paraugus no citu Eiropas Savienības dalībvalstu
izaudzētajiem kartupeļiem, kā arī 8 paraugus no trešajām valstīm Marokas un Ēģiptes ievestajiem
kartupeļiem. Kartupeļu gaišā gredzenpuve un kartupeļu tumšā gredzenpuve šajos paraugos netika
konstatēta.
VAAD turpināja no Eiropas Savienības valstīm ievestā kartupeļu sēklas materiāla pārbaudes.
Noņemti un laboratoriski testēti 38 paraugi. Kartupeļu gaišā gredzenpuve un kartupeļu tumšā
gredzenpuve šajos paraugos netika konstatēta.
Joprojām daļa no zemniekiem neapzinās kartupeļu gaišās gredzenpuves radītos draudus.
Viens no iemesliem ir tas, ka Latvijas klimatiskajos apstākļos kartupeļu gaišajai gredzenpuvei ir
raksturīga latentā jeb slēptā infekcijas attīstības stadija, kad simptomi nav novērojami. Patogens
augsnē nepārziemo, bet tas var pārziemot uz lauka palikušajos kartupeļu bumbuļos vai citos
saimniekaugos un vēlāk inficēt jaunos stādījumos. Slimība galvenokārt tiek izplatīta ar inficētiem
kartupeļu bumbuļiem, gadu no gada stādot neatjaunotu kartupeļu sēklas materiālu. Tāpēc, lai
ierobežotu kartupeļu gaišo gredzenpuvi, kartupeļu audzētājiem katru gadu jāatjauno sēklas
materiāls ar sertificētiem sēklas kartupeļiem 10% apmērā.
156
Kartupeļu tumšā gredzenpuve Ralstonia solanacearum
Kartupeļu tumšā gredzenpuve, ko ierosina baktērija Ralstonia solanacearum, tās atklāšanai
tiek analizēti visi kartupeļu bumbuļu paraugi, kas noņemti kartupeļu audzēšanas saimniecībās un
kartupeļu tirdzniecības vietās kartupeļu gaišās gredzenpuves atklāšanai.
VAAD inspektori kartupeļu tumšās gredzenpuves atklāšanai pārbauda ne tikai kartupeļu
bumbuļu paraugus, bet papildus ņem arī ūdens un kartupeļu tumšās gredzenpuves savvaļas
saimniekaugu - melnās naktenes Solanum nigrum un bebrukārkliņa Solanum dulcamarum -
paraugus. Ūdens paraugi tiek ņemti vietās, kur tuvumā aug kartupeļi, kā arī no kartupeļu pārstrādes
uzņēmumu notekūdeņiem. 2017.gadā laboratoriskas analīzes tika veiktas 26 ūdens paraugiem un 26
savvaļas saimniekaugu paraugiem: 19 bebrukārkliņa un 7 melnās naktenes paraugiem. Noņemto
paraugu skaits pēdējo trīs gadu laikā ir palikusi nemainīga. Kartupeļu tumšā gredzenpuve Latvijā
nav konstatēta.
Kartupeļu bumbuļu nematode Ditylenchus destructor
Kartupeļos izplatīta ir arī kartupeļu bumbuļu nematode Ditylenchus destructor, kas ir augu
karantīnas organisms stādīšanai paredzētiem kartupeļu bumbuļiem. Kartupeļu bumbuļu nematodes
atklāšanai tiek pārbaudīti visi kartupeļu bumbuļu paraugi, kas ņemti kartupeļu gaišās un tumšās
gredzenpuves noteikšanai. Tabula Nr.32
Kartupeļu bumbuļu nematode
Pārbaudes vieta
Inficēto saimniecību
skaits
Inficēta platība, ha
2015 2016 2017 2015 2016 2017
Sēklas kartupeļi - - - - - -
Pārtikas kartupeļu audzēšanas
saimniecības 34 18 5 98,22 63,08 18.07
Saimniecību skaits, kurās konstatē kartupeļu bumbuļu nematodi, gadu no gada samazinās, tā
2017.gadā inficēto saimniecību skaits samazinājies par 13 saimniecībām un sastādīja 5
saimniecības, salīdzinot ar 2015.gadu, inficēto saimniecību skaits samazinājies par 29
saimniecībām.
Kartupeļu spradži Epitrix spp.
2017. gadā Latvija veic apsekojumus, lai pārbaudītu, vai šis kaitīgais organisms nav ieviesies
valstī. VAAD 2017.gadā pārbaudes kartupeļu spradžu atklāšanai veica vienlaicīgi ar monitoringu
kartupeļu gaišās un tumšās gredzenpuves izplatības noteikšanai. Pārbaudīja sēklas un pārtikas
kartupeļu audzēšanas saimniecības, kā arī arī no citām ES dalībvalstīm (Vācijas un Nīderlandes)
ievestos sēklas kartupeļus. Kopā noņemti 775 kartupeļu bumbuļu paraugi. Ne Latvijas, ne ievestajos
kartupeļos kartupeļu spradži netika konstatēti.
157
Tabula Nr.33 Phytophthora ramorum
Pārbaužu vieta / Gads Pārbaužu skaits / Noņemto paraugu skaits
2015 2016 2017
Stādaudzētavas un
tirdzniecības vietas
138 14 133 20 103 4
Parki, apstādījumi u.c. 432 33 183 2 320 6
Meži 76 6 - - - -
Kopumā 2017.gadā veiktas 423 pārbaudes uz sēni Phytophthora ramorum un noņemti 10
paraugi sēnes konstatēšanai: stādaudzētavās un tirdzniecības vietās gan vietējās, gan ES stādāmajam
materiālam – 103 pārbaudes (noņemti 4 paraugi), parkos, apstādījumos – 320 pārbaudes un noņemti
6 paraugi. Pārbaužu skaits, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, stādaudzētavās un tirdzniecības
vietās ir samazinājies, tāpat arī noņemto paraugu skaits. Pārbaužu skaits parkos ir palielinājies
salīdzinot ar 2016.gadu, taču ir mazāks nekā 2015.gadā, tāpat arī noņemto paraugu skaits.
Pārbaudes mežos ne 2017., ne 2016.gadā netika veiktas.
Kivi mizas vēzis Pseudomonas syringae pv. actinidae
Latvijā no šīs slimības saimniekaugiem aug tikai aktinīdijas (asās aktinīdijas Actinidia arguta,
parastās aktinīdijas Actinidia kolomikta), kas salīdzinoši nav pārāk plaši izplatītas teritorijā un tiek
audzētas tikai dekoratīviem nolūkiem.
VAAD inspektori, laika periodā no jūnija līdz augustam, veica pārbaudes četrās
stādaudzētavās, kur pārbaudīja vietējās izcelsmes stādāmo materiālu. Tika paņemts tikai viens
paraugs laboratoriskai testēšanai.
Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pārbaužu skaits ir samazinājies, taču nemainīgi katru gadu
ticis paņemts tikai viens paraugs (ar simptomiem).
Kivi mizas vēzis, laika posmā no 2015.-2017.gadam, netika konstatēts Latvijas teritorijā.
Citrusu ūsainis Anoplophora chinensis un Āzijas ūsainis Anoplophora glabripennis
Citrusu ūsainis Anoplophora chinensis un Āzijas ūsainis Anoplophora glabripenis ir lapu
koku kaitēkļi, kas apdraud Latvijā izplatītākās lapu koku sugas – bērzus, alkšņus, kļavas, apses,
vītolus un citas sugas.
Pārbaudes tiek veiktas:
stādaudzētavās, komercdārzos;
tirdzniecības vietās;
parkos, piemājas dārzos, dendrārijos, botāniskajos dārzos u.c.
mežaudzēs;
vietās, kur no Ķīnas tiek ievestas un izkrautas akmens kravas un šo vietu apkārtnes
apstādījumos (ES valstis pēdējo gadu laikā arvien biežāk konstatē Āzijas ūsaiņa
uzliesmojumos, un visos gadījumos tas ir saistīts ar akmeņu kravām, kas tiek ievestas no
Ķīnas, kravu pārvadāšanā bieži izmantojot zemākas kvalitātes KIeM).
158
Tabula Nr.34 Citrusu ūsainis Anoplophora chinensis un Āzijas ūsainis Anoplophora glabripennis
Pārbaudes vieta
Pārbaudes Noņemto paraugu skaits
2015 2016 2017 2015 2016 2017
Tirdzniecības vietas 14 12 15 - - -
Stādaudzētavas 27 18 17 6 6 6
Parki, dārzi, botāniskie
dārzi u.c. 755 1097 1043 80 103 81
vietas, kur no Ķīnas
tiek ievestas, izkrautas
akmens kravas
21 25 19 1 10 1
Mežaudzes 140 167 152 25 42 46
Giberella circinata
VAAD, sēnes izraisītās slimības Giberella circinate pārbaudes meža reproduktīvā materiāla
kokaudzētavās, pārbaudot priežu stādāmo materiālu, veic no 2007.gada. Slimība ir bīstama tieši
stādāmajam materiālam, jo augi var aiziet bojā. Šī sēņu slimība ir sevišķi bīstama priežu
stādāmajam materiālam. Pārbaudes tiek veiktas arī mežaudzēs. Tabula Nr. 35
Giberella circinata
Pārbaudes vieta
Pārbaudes Noņemto paraugu skaits
2015 2016 2017 2015 2016 2017
Mežaudzes 6 1 1 6 3 3
Kokaudzētavas 24 16 16 29 34 29
2017. gadā VAAD veica pārbaudes 16 kokaudzētavās un noņēma 29 paraugus šīs slimības
noteikšanai. Nevienā paraugā slimība netika konstatēta.
Pārbaudes stādāmajam un pavairojamam materiālam
Lai nepieļautu augu karantīnas organismu izplatīšanos, VAAD stādaudzētavās veic
mērķtiecīgas pārbaudes augu karantīnas organismu atklāšanai (fitosanitārās pārbaudes). Papildus
VAAD veic atbilstības pārbaudes, pārbaudot vai izaudzētais materiāls ir kvalitatīvs, t.i. vai tam nav
kaitīgie organismi, kas ietekmē stādu kvalitāti un vai tas ir labi attīstīts.
2017. gadā veiktas 738 stādāmā un pavairojamā materiāla pārbaudes dažādās saimniecībās un
stādaudzētavās 415,18 ha platībā, noņemti 1183 paraugi augu karantīnas un īpaši bīstamo
organismu atklāšanai.
Pārbaudīta 71 ābeļu un bumbieru stādaudzētava, kur veikta 121 pārbaude 44,42 ha platībā un
tika noņemti 308 paraugi, t.sk. bakteriālās iedegas latentās formas atklāšanai stādiem, ābeļu
proliferācijas fitoplazmas jeb vējslotu un bumbieru lapu atklāšanai mātesaugiem .u.c.
159
54 stādaudzētavās, Prunus ģints (plūmju, ķiršu, persiku, aprikožu) audzēšanas vietās veiktas
95 pārbaude, noņemti 149 paraugi. Paraugi ņemti galvenokārt plūmju virālo baku Plum pox
potyvirus noteikšanai. Latvijas stādaudzētavās šis organisms netika konstatēts.
41 ogulāju (upeņu, jāņogu) stādaudzētavā veiktas 76 pārbaudes 52,51 ha platībā, noņemti 220
paraugi. 33 ogulāju (aveņu, kazeņu) stādaudzētavās veiktas 43 pārbaudes 10,81 ha platībā un
noņemti 144 paraugi. 24 zemeņu pavairojamā materiāla stādaudzētavās veiktas 32 pārbaudes 18,81
ha platībā un noņemti 88 paraugi. 17 stādaudzētavās veiktas 25 vīnogulāju pavairojamā materiāla
pārbaudes 0,24 ha platībā un noņemti 14 paraugi. 21 stādaudzētavā dzērveņu un krūmmelleņu
stādāmajam materiālam veiktas 32 pārbaudes 11,48 ha platībā un noņemti 5 paraugi.
25 stādaudzētavās, kur audzē smiltsērkšķu, lazdu un aroniju pavairojamo materiālu – veiktas
32 pārbaudes 3,27 ha platībā. Paraugi netika ņemti.
83 āra dekoratīvo kultūru stādaudzētavās veiktas 139 pārbaudes 162.45 ha platībā, noņemti. 167
paraugi. Veicot pārbaudes šajās stādaudzētavās veģetācijas periodā vispārējā fitosanitārā stāvokļa
noteikšanai, priežu stādiem atklāti organismu Mycosphaerella dearnessii M.E. Barr un
Mycosphaerella pini pazīmes. Testēšana NFL apstiprināja, ka stādi inficēti ar šiem organismiem.
Inficētie stādi tika iznīcināti.
14 sīpolpuķu audzēšanas saimniecībās veiktas 16 pārbaudes 2,53 ha platībā. Paraugi netika
ņemti.
36 dekoratīvo siltumnīcas kultūru stādu audzēšanas saimniecībās veiktas 40 pārbaudes, 6,95
ha platībā un noņemti 2 paraugi. 1 krizantēmu stādu audzēšanas saimniecībā veiktas 2 pārbaudes
0,04, ha platībā un noņemti 2 paraugi.
32 tomātu stādu audzēšanas saimniecībās veiktas 40 pārbaudes 2,1 ha platībā un noņemti 34
paraugi.
Augu pases un etiķetes
Ausu pases un etiķetes ir dokumenti, ko pievieno pavairojamam materiālam to tirgojot kā
apliecinājumu, ka stādaudzētavā ir veiktas visas obligātās pārbaudes, nav konstatēti augu karantīnas
organismi un gan audzēšanas vieta, gan materiāls atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kvalitātes
kritērijiem.
Lai Latvijā izplatītu augus, kas iegādāti citās ES valstīs, pamatojoties uz augu oriģinālo augu
pasi, tiek izsniegta augu aizvietotājpase.
Augu pases un etiķetes var sagatavot VAAD vai paši audzētāji, kuriem VAAD devis šādu
atļauju. 2017.gadā tika izsniegtas divas šādas atļaujas.
Kopumā 2017.gadā tika izsniegtas 18620 augu pases un etiķetes (tajā skaitā aizvietotājpases).
160
Attēls Nr.101
Izsniegtās augu pases un etiķetes
Nemainīgi, kā arī iepriekšējos gados visvairāk augu pases tika izsniegtas tieši augļu kokiem
(ābeles, bumbieres, ķirši, plūmes u.c.). Kopumā augļu kokiem tika izsniegta 11703 augu pases,
dekoratīvajiem kokiem un krūmiem – 5700, ogulājiem – 352, lakstaugiem – 664 un meža
stādāmajam materiālam – 103. Salīdzinoši ar citiem gadiem liels skaits augu pasu tika izsniegts
mizai, mulčai un gataviem koksnes izstrādājumiem (skujkoku skaliņi) - 88, taču pavisam neliels
augu pasu skaits tika izsniegts kartupeļiem – 10.
Tabula Nr.36
VAAD sagatavotās augu pases un etiķetes laika posmā no 2015.-2017.gadam
Augu grupa Izsniegto augu pasu un etiķešu skaits
2015 2016 2017
Augļu koki 20 962 16 101 11 703
Dekoratīvie koki un krūmi 2 762 4 076 5 700
Ogulāji 430 1 144 352
Meža stādāmais materiāls 95 209 103
Lakstaugi 654 657 664
Sēklas kartupeļi - 16 10
Citas grupas (miza, mulča) 2 -
Importa kravu kontrole
No trešajām valstīm ievestās produkcijas pārbaudi robežkontroles punktos veic Pārtikas un
veterinārā dienesta (turpmāk - PVD) Robežkontroles departamenta Robežkontroles punkti. Ja
ievešanas punktā nav iespējams veikt augu un augu produktu pārbaudi un kravām ir zems
fitosanitārais risks, importēto kravu kontroli veic VAAD kravu saņemšanas vai glabāšanas vietās.
Par katru konstatēto neatbilstību augu un augu produktu kravās dienests sagatavo paziņojumus
(notifikācijas).
Kopumā par trešajām valstīm 2017.gadā tika sagatavotas 1434 notifikācijas par 25 valstīm.
Augļu koki Dekoratīvie
koki un
krūmi
Ogulāji Meža
stādāmais
materiāls
Lakstaugi Sēklas
kartupeļi
63.2%
30.8%
1.9% 0.6% 3.6% 0.1%
161
Attēls Nr.102
Sagatavoto notifikāciju skaits
Līdzīgi, kā iepriekšējos gados, arī 2017.gadā visvairāk notifikāciju tika sagatavotas par
Krievijas Federāciju, Baltkrieviju un Turciju. Nemainīgi, kā iepriekšējos gados, arī 2017.gadā
vislielākais pārkāpumu skaits bijis tieši par neatbilstošu koksnes iepakojamo materiālu.
Sešos gadījumos, noņemot paraugu laboratoriskām analīzēm, augu produkcijā un koksnes
iepakojamajā materiālā tika konstatēti kaitīgie organismi: nekarantīnas nematode Bursaphelenchus
mucronatus – Ukrainas un Baltkrievijas izcelsmes koksnes iepakojamajā materiālā (3 gadījumi),
Siricidae sp. – Turcijas izcelsmes iepakojamajā materiālā.
Divos gadījumos Izraēlas izcelsmes bazilikā tika konstatēti karantīnas organismi - Bemisia
tabaci un Liriomyza trifolii.
Eksporta kravu kontrole un fitosanitāro sertifikātu izsniegšana
2017.gada laikā ir veiktas 5638 pārbaudes, lai pārbaudītu nosūtamo kravu atbilstību
importētājvalsts fitosanitārajām prasībām, un izsniegti 25462 fitosanitārie sertifikāti. No
izsniegtajiem fitosanitārajiem sertifikātiem 22343 ir izsniegti eskortam un 3119 – reeksportam.
Attēls Nr.103
Izsniegto fitosanitāro sertifikātu skaits 2010.-2017.gadam
931
1625 1434
0
500
1000
1500
2000
2015 2016 2017
29699 29317
29569
26837
29689
28714
26319
25462
2010.gads 2011.gads 2012.gads 2013.gads 2014.gads 2015.gads 2016.gads 2017.gads
23000
24000
25000
26000
27000
28000
29000
30000
31000
skai
ts
162
Salīdzinot 2017.gada rādītājus ar 2016.gadu, izsniegto fitosanitāro sertifikātu skaits ir
samazinājies par 3,26%. Kopumā laika posmā 2010.-2017.gadam arī ir vērojama izsniegto
fitosanitāro sertifikātu skaita samazināšanās.
2017.gadā augu un augu produktu kravām fitosanitārie sertifikāti tika izsniegti uz 133 valstīm,
kas ir par 2 valstīm mazāk nekā 2016.gadā.
2017.gadā vislielākais izsniegto fitosanitāro sertifikātu īpatsvars ir eksportētajai produkcijai
uz Krievijas Federāciju. Uz Krievijas Federāciju izsniegti 18% (4539 FS) fitosanitārie sertifikāti no
kopējā izsniegto fitosanitāro sertifikātu skaita. Samēra liels fitosanitāro sertifikātu īpatsvars
izsniegts arī Ķīnai – 13% (3221 FS), Japānai – 10% (2547 FS) un Baltkrievijai – 9% (2355 FS).
Fitosanitāro sertifikātu skaits objektīvi neraksturo nosūtīto fitosanitārajai kontrolei pakļauto
kravu apjomu un veikto pārbaužu daudzumu, jo fitosanitāros sertifikātus izsniedz dažāda lieluma
kravām.
Apjoma ziņā vislielākā produktu grupa, kam veiktas fitosanitārās pārbaudes, ir graudi un
graudu produkti (milti, pārslas, makaroni). Visvairāk pārbaudīti un nosūtīti Latvijas izcelsmes
graudi un graudu produkti (68,9%), kā arī Krievijas (19,2%) un Lietuvas (6%) izcelsmes šāda veida
produkti.
Nozīmīgu vietu fitosanitārajai kontrolei pakļauto produktu eksportā ieņem koksne. Pārsvarā
tiek eksportēti zāģmateriāli (dēļi, brusas) vai apaļkoki. Visvairāk no abiem kokmateriālu veidiem ir
Latvijas izcelsmes (86% izvesto zāģmateriālu un 98% apaļkoku), otrajā vietā – Baltkrievijas
izcelsmes apaļkoki un Igaunijas izcelsmes zāģmateriāli.
Ļoti nozīmīgs augu produkts, kas tiek eksportēts no Latvijas, ir kūdra. Kūdras pārbaudes
pamatā tiek veiktas ražošanas vietās. Paraugi tiek analizēti augsnē dzīvojošo augiem kaitīgo
nematožu, kā arī citu augiem kaitīgo organismu noteikšanai. Nosūtītās kūdras apjoms 2017.gadā
palielinājies par 98 585 tonnām, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
Laboratoriskā testēšana karantīnas organismu atklāšanai
VAAD Nacionālā Fitosanitārā laboratorija (turpmāk – laboratorija) uztur laboratorijas
kvalitātes, administratīvo un tehnisko sistēmu atbilstoši LVS EN ISO/IEC 17025 standarta
prasībām.
Laboratorija nodrošina regulāru personāla kvalifikācijas celšanu un iespēju piedalīties
starplaboratoriju testēšanā. 2017.gadā starplaboratoriju salīdzinošās testēšanas notika sekojošās
jomās:
o molekulārajā bioloģijā;
o nematoloģijā;
o bakterioloģijā;
o mikoloģijā.
Laboratorija nodrošina zinātnisko atbalstu augu karantīnas jomā, piedalās kaitīgo organismu
riska analīzes izstrādē, sadarbojoties laboratoriskās diagnostikas jomā ar citām Eiropas Savienības
dalībvalstu laboratorijām.
Svarīgākais laboratorijas uzdevums ir veikt augu, augu produktu, kaitīgo un karantīnas
organismu paraugu testēšanu.
Laboratorijā iesūtīto un testēto paraugu skaits 2017.gadā ir mazāks kā iepriekšējos divus
gadus. 2017. gadā laboratorijā reģistrēti 5118 paraugi, tas ir par 1145 paraugiem mazāk nekā 2016.
163
gadā un par 927 paraugiem mazāk kā 2015.gadā (37. tabula). 28 paraugos konstatēti augu
karantīnas organismi. Tabula Nr.37
Laboratorijā testēto paraugu skaits
Kopā
iesūtītie
paraugi
Tai skaitā Paraugu skaits,
kuros konstatēti
augu karantīnas
organismi
Imports ES PVD
RD
Privātpersonas
un firmu
pārstāvji
Prognožu
speciālisti
Valsts
monitoringa
ietvaros
2015 6045 72 309 74 368 101 5121 112
2016 6263 127 160 104 385 86 5701 64
2017 5118 63 97 80 99 94 4685 28
9.3. SABIEDRĪBAS INFORMĒŠANA UN SADARBĪBA
Pasākumi, kas veikti sabiedrības informēšanai un izglītošanai
VAAD turpina sadarboties ar lauku attīstības speciālistiem, A/S „Latvijas valsts meži” un
pašvaldībām.
VAAD mājas lapā regulāri tiek ievietota aktuāla informācija par augu karantīnas jautājumiem.
Pavasarī, info materiālu, semināru veidā, tika atgādināts par fitosanitāro prasību
nodrošināšanu augu stādāmajam materiālam, prasībām stādu tirdzniecībā.
Sadarbība ar nevalstisko sektoruLai tirdzniecības vietas būtu informētas par prasībām, kādas
jāievēro ievedot stādāmo materiālu Latvijā no Eiropas valstīm, pārdod stādāmo materiālu un
kartupeļu, tika noorganizēti semināri tirdzniecības tīklu pārstāvjiem, apzaļumošanas firmu
pārstāvjiem.
Notikušas konsultācijas ar pašvaldībām un to pārstāvjiem par Sosnovska latvāņu
ierobežošanu.
164
9. PIELIKUMS
PVD darbības virziena “Veterinārā valsts uzrauezība” darbības rezultāti.
Darbības rezultāti 2017.gadā
Nr. Darbības rezultāta
formulējums
Rezultatīvais
rādītājs
Rezultatīvā rādītāja skaitliskās vērtības
plānots izpildīts
Dzīvnieku veselības jomā
1. Dzīvnieku infekcijas
slimību valsts uzraudzības
un apkarošanas
programmu izpilde
Īstenoto valsts
uzraudzības un
apkarošanas
programmu skaits
16 16
2. Saglabāts/iegūts no
dzīvnieku infekcijas
slimībām brīvas valsts
statuss (saskaņā ar EK un
OIE nosacījumiem) un
novietnes statuss (saskaņā
ar nacionālajiem
nosacījumiem
Infekcijas slimību
skaits, no kurām
valsts ir brīva
11 11
Lauksaimniecības dzīvnieku uzraudzības jomā
1. Ieviests pārbaužu plāns,
nodrošinot vienotu
uzraudzību
lauksaimniecības
dzīvnieku novietnēs
Izstrādāto un
ieviesto pārbaužu
plānu skaits 1 1
2. Ieviests pārbaužu plāns,
nodrošinot vienotu
dzīvnieku izcelsmes
pārtikas produktu primārās
ražošanas uzraudzību
lauksaimniecības
dzīvnieku novietnēs
Izstrādāto un
ieviesto pārbaužu
plānu skaits
1 1
3. Ieviests pārbaužu plāns,
nodrošinot vienotu
ciltsdarba uzraudzību
lauksaimniecības
dzīvnieku novietnēs
Izstrādāto un
ieviesto pārbaužu
plānu skaits 1 1
4. Ieviests pārbaužu plāns,
nodrošinot vienotu
dzīvnieku labturības
uzraudzību
lauksaimniecības
dzīvnieku novietnēs
Izstrādāto un
ieviesto pārbaužu
plānu skaits 1 1
5. Normatīvo aktu prasībām
biodrošības jomā
atbilstoša dzīvnieku
turēšana
Cūku turēšanas
novietņu pārbaužu
īpatsvars saskaņā ar
pārbaužu plānu
100% 100%
6. Novērsta neatbilstoša
dzīvnieku izcelsmes
Piena kvalitātes
uzraudzība 100% 100%
165
primāro pārtikas produktu
nonākšana pārtikas apritē
pamatojoties uz
ziņojumiem LDC
piena kvalitātes datu
bāzē. Neatbilstību
gadījumos noteikti
produkcijas
realizācijas
aizliegumi
7. Nodrošinātas LAD
pieprasītās pārbaudes par
lauksaimnieka atbilstību
noteiktām pārvaldības
prasībām un laba
lauksaimniecības un vides
stāvokļa (LLVS)
nosacījumiem, lai saņemtu
tiešos maksājumus
Atbalsta
pretendentu
lauksaimniecības
dzīvnieku novietņu
pārbaudes saskaņā
ar LAD veikto atlasi
100% 100%
Uzraudzības rezultāti barības aprites jomā
1. Uz riska faktoru
izvērtējuma balstīta:
-uzraudzības plāna
ieviešana;
- barības marķējuma
kontroles plāna ieviešana;
- barības apritē iesaistīto
uzņēmumu auditu plānu
ieviešana
Izstrādāto un
ieviesto barības
aprites uzņēmumu
uzraudzības un
barības marķējuma
kontroles plānu, kā
arī audita plānu
skaits
3 3
2. Nodrošināta normatīvo
aktu prasībām atbilstošu
barības aprites komersantu
darbības uzsākšana
Pārbaudīto
atzīstamo vai
reģistrējamo
komersantu
īpatsvars
100% 100%
3. Apritē nonāk normatīvo
aktu prasībām atbilstoša,
pārbaudīta un droša barība
Izstrādāto un
ieviesto barības
laboratoriskās
kontroles
programmu skaits
1 1
4. Normatīvo aktu prasībām
atbilstošu barības aprites
uzņēmumu darbība,
nekaitīgas barības
izplatīšana
Barības apritē
iesaistīto uzņēmumu
pārbaužu īpatsvars:
- barības ražošanas
uzņēmumos
100%
120%
- barības
izplatīšanas
uzņēmumos
100% 97%
- barības
mazumtirdzniecības
uzņēmumos
20% 21%
5. Novērsta neatbilstošas
barības nonākšana apritē
Ātrās brīdināšanas
sistēmas ziņojumu
sagatavošanas,
nosūtīšanas un
koordinācijas
gadījumu īpatsvars
100% 100%
Uzraudzības rezultāti blakusproduktu un atvasināto produktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam,
uzraudzības jomā
166
1. Ieviests pārbaužu plāns,
nodrošinot valstī vienotu
uzraudzību
blakusproduktu aprites
uzņēmumiem.
Izstrādāto un
ieviesto pārbaužu
plānu skaits 1 1
2. Dzīvnieku izcelsmes
blakusproduktu un
atvasināto produktu, kas
nav paredzēti cilvēku
patēriņam, aprites prasību
valsts uzraudzības un
kontroles veikšana,
nodrošinot normatīvo aktu
prasībām atbilstošu
blakusproduktu apriti:
Pamatojoties uz
riska faktoriem
īstenotas pārbaudes:
- blakusproduktu
ražošanas un
uzglabāšanas
uzņēmumos
100%
115%
- blakusproduktu
apstrādes,
tirdzniecības,
lietošanas,
savākšanas,
transportēšanas
uzņēmumos
70% 67%
3. Blakusproduktu apritē
darbību uzsāk uzņēmumi,
kas atbilst normatīvo aktu
prasībām.
Atzīti uzņēmumi
100% 100%
Uzraudzības rādītāji veterināro zāļu aprites jomā
1. Ieviests pārbaužu plāns,
nodrošinot vienotu
uzraudzību veterināro zāļu
aprites uzņēmumos
Izstrādāto un
ieviesto pārbaužu
plānu skaits 1 1
2. Veterināro zāļu apritē
iesaistās licencēti
uzņēmumi
Veterinārfarmaceitis
kās darbības objektu
atbilstības
novērtēšanas
pārbaudes pirms
speciālās atļaujas
(licences)
izsniegšanas vai
pārreģistrēšanas.
Licencēto
uzņēmumu īpatsvars
%.
100 100
3. Veterināro zāļu apritē
iesaistās uzņēmumi, kas
darbojas atbilstoši
normatīvo aktu prasībām
Veterinārfarmaceitis
kās darbības
uzraudzība
veterināro zāļu
lieltirgotavās un
aptiekās, un
veterinārmedicīnisk
ās prakses iestādēs.
Pārbaudīto objektu
īpatsvars %.
80 113
4. Valstī īstenoti
priekšnosacījumi
antimikrobiālās
rezistences ierobežošanai
Dalība ZM darba
grupā
Antimikrobiālās
rezistences
ierobežošanai
dzīvnieku veselības
jomā, līdzdalība
100 100
167
priekšlikumu
izstrādē un AMR
ierobežošanas
dzīvnieku veselības
jomā plānā
paredzēto pasākumu
izpilde, %
5. Biocīdu aprite notiek
atbilstoši normatīvo aktu
prasībām
Biocīdu uzraudzība
veterināro zāļu
lieltirgotavās,
veterinārajās un
vispārējā tipa
aptiekās. Pārbaudīto
objektu īpatsvars %
50 50
Darbības rezultāti neproduktīvo dzīvnieku uzraudzības jomā
1. Pārbaužu plāna ieviešana Izstrādāto un
ieviesto pārbaužu
plānu skaits
1 1
2. Dzīvnieku turēšana,
izmantošana, tirdzniecība
notiek atbilstoši normatīvo
aktu prasībām
Pārbaudīto objektu
skaits 65 115
3. Nodrošināta valsts
uzraudzība saistībā ar
iedzīvotāju sniegtajām
sūdzībām par dzīvnieku
labturības pārkāpumiem
Saņemto
iesniegumu
izvērtēšanas
gadījumi %
100 100
Darbības rezultāti veterināro zāļu novērtēšanas jomā
1. Veterinārās zāles
novērtētas un reģistrētas
Latvijas Veterināro zāļu
reģistrā
Veterināro zāļu
reģistrācijas
Latvijas Veterināro
zāļu reģistrā
gadījumu skaits
40 47
2. Veterinārās zāles
novērtētas un
pārreģistrētas Latvijas
Veterināro zāļu reģistrā
Veterināro zāļu
pārreģistrācijas
Latvijas Veterināro
zāļu reģistrā skaits
30 58
4. Veterinārās zāles
novērtētas un veiktas
izmaiņas to reģistrācijas
dokumentācijā
Veterināro zāļu
reģistrācijas
dokumentācijā
veikto izmaiņu
skaits
545 499
5. Veterināro zāļu
reģistrācijas komisijas
darba nodrošināšana
Veterināro zāļu
reģistrācijas,
pārreģistrācijas un
izmaiņu
novērtēšanas
komisijas
sanāksmju skaits
11 11
6. Izsniegtas Latvijā
nereģistrētu veterināro
zāļu ievešanas, lietošanas
un izplatīšanas atļaujas
Izsniegto atļauju
skaits 45 43
7. Atbilstoši labas ražošanas
prakses (GMP) prasībām
izvērtēti veterināro zāļu
ražošanas uzņēmumi
Novērtēto
uzņēmumu skaits 2 0
168
8. Apkopoti un analizēti
statistikas pārskati par
Latvijā izplatītajām
veterinārajām zālēm
Sagatavoto
statistikas pārskatu
skaits 12 12
9. Pēc EMA pieprasījuma
sagatavots statistikas
pārskats par
antimikrobiālo līdzekļu
patēriņu Latvijā
iepriekšējā gadā.
Sagatavoto
statistikas pārskatu
skaits 1 1