as latvijas elektriskie tĪkli · 2019-11-29 · as "latvijas elektriskie...

AS "Latvijas elektriskie tīkli" - NEREVIDĒTIE STARPPERIODU SAĪSINĀTIE FINANŠU PĀRSKATI – PAR 9 MĒNEŠU PERIODU, KAS BEIDZAS 2019. GADA 30. SEPTEMBRĪ 1 no 14

AS "LATVIJAS ELEKTRISKIE TĪKLI"

NEREVIDĒTIE STARPPERIODU SAĪSINĀTIE FINANŠU PĀRSKATI

PAR 9 MĒNEŠU PERIODU,

KAS BEIDZAS 2019. GADA 30. SEPTEMBRĪ


* Nerevidētie starpperiodu saīsinātie finanšu pārskati sagatavoti atbilstoši Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem

SATURS

Galvenie darbības rādītāji 3

Vadības ziņojums 4

Paziņojums par vadības atbildību 7

Nerevidētie starpperiodu saīsinātie finanšu pārskati*

Peļņas vai zaudējumu aprēķins 8

Visaptverošo ienākumu pārskats 8

Pārskats par finanšu stāvokli 9

Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā 10

Pārskats par naudas plūsmām 10

Nerevidēto saīsināto finanšu pārskatu pielikums 11

FINANŠU KALENDĀRS

Saīsinātie finanšu pārskati par 2019. gadu (nerevidēti) - 28. 02. 2020.

www.let.lv


GALVENIE DARBĪBAS RĀDĪTĀJI

Darbības rādītāji

9 mēn.2019 9 mēn.2018

Investīcijas EUR'000 61 417 64 272 t. sk. kapitālieguldījumi pamatlīdzekļu izveidē EUR'000 60 424 63 672 ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos EUR'000 993 600

Darbinieku skaits pārskata perioda beigās 8 8

Finanšu rādītāji

EUR'000

9 mēn.2019 9 mēn.2018*

Ieņēmumi: 32 084 31 754

t.sk. ieņēmumi no pārvades aktīvu nomas 28 618 29 033

EBITDA 1) 31 364 28 910

Peļņa 7 144 9 592

Aktīvi 616 455 527 359

Pašu kapitāls 221 958 228 945

Aizņēmumi 164 747 162 239

Pamatdarbības neto naudas plūsma 104 050 43 462

Finanšu koeficienti

9 mēn.2019 9 mēn.2018*

Pašu kapitāla atdeve (ROE) 2) % 4,9 22,1

Neto aizņēmumi / EBITDA 3) 3,9 3,0

Aizņemtā kapitāla attiecību rādītājs 4) % 42,0 35,0 * koriģēti atbilstoši piemērotajiem SFPS

1) EBITDA – ieņēmumi pirms procentiem un uzņēmumu ienākuma nodokļa, nolietojuma un amortizācijas un nemateriālo ieguldījumu, un pamatlīdzekļu

vērtības samazinājuma (9 mēnešu periodā) 2) Pašu kapitāla atdeve (ROE) – peļņa (12 mēnešu periodā) / pašu kapitāla vidējā vērtība ((pašu kapitāls perioda sākumā + pašu kapitāls perioda beigās) /2) 3) Neto aizņēmumi / EBITDA – ((neto aizņēmumi 12.mēnešu sākuma+ neto aizņēmumi 12 mēnešu beigās)/2/)/EBIDTA 12 mēnešu periodā 4) Aizņemtā kapitāla attiecību rādītājs – neto aizņēmumu vidējā vērtība / (neto aizņēmumu vidējā vērtība + pašu kapitāla vidējā vērtība)


VADĪBAS ZIŅOJUMS

AS "Latvijas elektriskie tīkli" (turpmāk tekstā arī Sabiedrība) ir AS "Latvenergo" meitassabiedrība, kas dibināta 2011. gada 10. februārī. AS "Latvijas elektriskie tīkli" ir Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas (330 kV un 110 kV elektropārvades līniju, apakšstaciju un sadales punktu) īpašnieks. Sabiedrības īpašumā esošie elektroenerģijas pārvades sistēmas un saistīto nekustamo īpašumu aktīvi tiek iznomāti pārvades sistēmas operatoram AS "Augstsprieguma tīkls". Sabiedrība nodrošina finansējumu ieguldījumiem elektroenerģijas pārvades sistēmas aktīvos, vienlaikus kļūstot par to īpašnieku.

Darbības rezultāti Sabiedrības 2019. gada 9 mēnešu ieņēmumi ir 32 084 tūkst. EUR. (2018 g. 9 mēnešu – 31 754 tūkst. EUR ) Sabiedrības 2019. gada 9 mēnešu EBITDA ir 31 364 tūkst. EUR, kas, salīdzinot ar 2018. gada atbilstošo periodu, ir pieaugusi par 2 454 tūkst. EUR. Sākot ar 2019. gada 1. janvāri, ieņēmumu aprēķinam par pārvades sistēmas aktīvu nomu sabiedrība piemēro Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) noteikto kapitāla atdeves likmi 4,22 % apmērā.

Ilgtermiņa aktīvu kopējā vērtība pieaugusi, īstenojot kapitālieguldījumu projektus un saistībā ar Starptautiskā finanšu standarta Nr. 16. "Noma" ieviešanu, kas nosaka, ka ilgtermiņa

aktīvu vērtībā tiek uzrādītas tiesības lietot aktīvus, kas pārskata perioda beigās ir 15 530 tūkst. EUR apmērā. Kapitālieguldījumi pārvades sistēmas aktīvos tiek veikti atbilstoši pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" izstrādātajam Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības plānam nākamajiem 10 gadiem. Minēto plānu apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. AS "Latvijas elektriskie tīkli" kapitālieguldījumu projektu īstenošanai nodrošina nepieciešamo finansējumu, vienlaikus uzraugot to izstrādes gaitas atbilstību plānotajiem ieguldījumiem. 2018. gada beigās kopējais elektropārvades līniju (EPL) garums ir 5 243 km, no tā 74 % veido 110 kV elektropārvades līnijas un 26 % – 330 kV elektropārvades līnijas. Pārvades tīkla darbības nodrošināšanai izmanto sešpadsmit 330 kV apakšstacijas ar kopējo autotransformatoru jaudu 3 950 MVA un simt divdesmit trīs 110 kV apakšstacijas ar kopējo transformatoru uzstādīto jaudu 5 215 MVA.

Elektropārvades līniju garumi

Mērv. Metode* 2018 2017 2016 2015 2014

330 kV km n/a 1 346 1 346 1 346 1 360 1 381 110 kV km n/a 3 897 3 893 3 891 3 891 3891

KOPĀ km 5 243 5 239 5 237 5 251 5 273 *n – nomērīts, a – aprēķināts

Mērv. Metode* 2018 2017 2016 2015 2014

Apakšstacijas (330 kV) skaits n 16 16 16 16 16 Autotransformatori (330 kV) skaits n 26 25 25 25 25 Autotransformatoru uzstādītā jauda (330 kV) MVA n/a 3 950 3 825 3 825 3 825 3 825 Transformatoru apakšstacijas (110 kV) skaits n 123 123 121 121 121 Transformatori (110 kV) skaits n 248 248 246 246 246 Transformatoru uzstādītā jauda (110 kV un 10 kV papildsprieguma transformatori) MVA n/a 5 215 5 196 5 125 5 102 5 075 *n – nomērīts, a – aprēķināts

Plānotais kapitālieguldījumu finansējuma nodrošinājuma apjoms 2019. gada pārvades sistēmas aktīvos un ar to saistītā nekustamā īpašuma projektos ir 96 036 tūkst. EUR. 2019. gada 9 mēnešos finansējums veikts 60 196 tūkst. EUR apmērā, un, salīdzinot ar 2018. gada 9 mēnešiem, ir investēts par 3 041 tūkst. EUR mazāk, kas galvenokārt skaidrojams ar vairāku apakšstaciju rekonstrukciju 2018. gadā projekta Kurzemes loks ietvaros.

Pārvades tīkla kopējais projekta Kurzemes loks garums (Grobiņa – Ventspils – Tume – Rīga) ir plānots ap 330 km. Projekts Kurzemes loks tiek veikts trīs posmos. Pirmais posms pabeigts 2012. gadā, un tā ietvaros izbūvēts Rīgas loks. Savukārt 2014. gadā nodota ekspluatācijā projekta Kurzemes loks posma Grobiņa –

Ventspils jaunā 330 kV elektropārvades līnija 116,8 km kopgarumā.

Noslēdzošajā trešajā posmā Ventspils – Tume – Rīga 2018.gadā vairākos posmos izbūvētas 330kV līnijas, pārbūvētas 110 kV līnijas, kā arī veikta trīs apakšstaciju pārbūve. 2019. gada 9 mēnešos visos 330kV un

Ilgtermiņa aktīvu vērtība - 616 milj. EUR

Šī gada 11. septembrī apakšstacijā Tume notika ES līdzfinansētā projekta Kurzemes loks nobeiguma posma Ventspils – Tume – Rīga ieslēgšana.


110 kV elektropārvades līnijas posmos montāžas darbi pabeigti un elektropārvades līnijas pieslēgtas spriegumam. Kopumā atjaunotas 110 kV apakšstacijas Priedaine, Valdemārpils, Kandava un Dundaga, Tume. Izbūvēta 330 kV sadalne apakšstacijā Tume, izbūvēts sadales punkts Ķemeru parks, kā arī paplašināta apakšstacija Imanta. Turpinās apgrūtinājuma plānu un atlīdzības aprēķinu sagatavošana, un līgumu slēgšana ar zemes īpašniekiem. No plānotajiem aptuveni 800 līgumiem noslēgti 774 līgumi par atlīdzībām. Šī gada 11. septembrī apakšstacijā Tume notika ES līdzfinansētā projekta Kurzemes loks nobeiguma posma Ventspils – Tume – Rīga svinīgā atklāšana. Kopējās projekta izmaksas ir plānotas nepilnu 230 milj. EUR apmērā. Pirmā un otrā posma izbūve izmaksājusi 95 milj. EUR, savukārt trešā posma īstenošanā 2019. gada 9 mēnešos ieguldīti 125.7 milj. EUR, darbi turpinās. Ar EK Inovācijas un tīklu izpildaģentūru ir noslēgts līgums par noslēdzošā posma līdzfinansējumu 45 % apmērā. Papildus pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" projekta finansēšanai plāno novirzīt pārslodzes maksas ieņēmumus 11,5 milj. EUR apmērā. Būtisks nākotnes elektroenerģijas pārvades infrastruktūras projekts visam Baltijas reģionam ir jauns trešais elektropārvades tīkla starpsavienojums starp Igauniju un Latviju. Jaunais 330 kV elektropārvades līnijas starpsavienojums palielinās pieejamās caurlaides spējas starp Latvijas un Igaunijas energosistēmu. 330 kV elektropārvades starpsavienojuma līnijas plānotais garums Latvijas pusē ir ap 190 km, objekta nodošana ekspluatācijā plānota līdz 2020. gada beigām. Kopējās projekta būvdarbu izmaksas Latvijas pusē plānotas aptuveni 100 milj. EUR apmērā. Projekta ietekmes uz vidi novērtēšana un trases priekšprojekta izstrāde pabeigta 2016. gadā. 2019. gada 9 mēnešos turpinās būvprojekta izstrāde un ekspertīze, jaunās 330 kV elektrolīnijas trases atmežošanas darbi. Turpinās būvdarbi posmā Skulte – Limbaži, Aloja – Rūjiena, Limbaži – Aloja. Posmā LNr.272 līdz Latvijas valsts robežai turpinās vadu vilkšana. Turpinās apgrūtinājuma plānu un atlīdzības aprēķinu sagatavošana, un līgumu slēgšana ar zemes īpašniekiem. Kopumā no 527 plānotajiem balstiem izbūvēti pamati 194 (37 %), pacelti balsti 115 (22 %) un uzvilkti vadi 22 km (12 %). 2019. gada 9 mēnešos ieguldīti 27,9 milj. EUR, darbi turpinās. Par projekta līdzfinansējumu ar Inovāciju un tīklu izpildaģentūru noslēgts līgums, nodrošinot projekta veikšanai 65 % līdzfinansējuma. Projekta koordinators Latvijas teritorijā ir AS "Augstsprieguma tīkls". Projektu plānots īstenot līdz 2020. gada beigām. Papildus pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" projekta finansēšanai plāno novirzīt pārslodzes maksas ieņēmumus 31 milj. EUR apmērā. Latvijas pārvades sistēmas pilnveidei pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" ir uzsācis jaunu 330 kV elektropārvades līnijas savienojumu izbūvi starp TEC-2 un Rīgas HES apakšstacijām, kas nodrošinās Igaunijas – Latvijas trešā starpsavienojuma pilnu funkcionalitāti remontu un atslēgumu gadījumos. Minētais savienojums būs Latvijas elektroenerģijas pārvades tīkla Rīgas mezgla pastiprinājums. Reģionālā mērogā šis tīkla pastiprinājums spēlēs būtisku lomu caurlaides spējas palielinājumam Baltijas reģionā ziemeļu – dienvidu virzienā. Jau pēc 2012. gada elektroenerģijas tirgus un tīkla analīzes parādīja, ka sakarā ar Baltijas valstu savienošanos ar Ziemeļvalstu un Polijas elektroenerģijas sistēmām veidojas nepieciešamība pēc iekšēja Baltijas pārvades tīkla pastiprināšanas, lai nodrošinātu jaudas plūsmu ziemeļu – dienvidu virzienā. Līdz ar to jau 2014. gada Eiropas desmitgades plānā tika pētīts projekts "Baltijas koridors", kur bija iekļauts arī TEC (LV) – Salaspils (LV) projekts, turpmāk par pievienojuma punktu izvēloties Rīgas HES. Minētais projekts ir iekļauts Eiropas Savienības kopējo interešu projektu sarakstā (Project of Common Interest) ar Nr.4.2.3 "Iekšējā līnija starp Rīgas TEC - 2 un Rīgas HES (LV)" (Internal line between Riga CHP 2 and Riga HPP (LV)). Atskaites periodā veikta visu 5 plānoto būvprojektu (posmu) izstrāde un ekspertīze. Būvdarbi uzsākti un turpinās visos 3 kabeļu līnijas posmos, tiek veiktas caurdures, izbūvētas kabeļu akas un ievilkti kabeļi. Uzsākti balstu pamatu montāžas darbi gaisvadu posmos. Apakšstacijas TEC-2 330 kV sadalnes paplašināšanas un apakšstacijas Rīgas HES 330 kV sadalnes pārbūves ietvaros uzsākti būvdarbi atbilstoši līguma grafikam - pamatu, metāla konstrukciju, kabeļu kanalizācijas un zemējuma izbūve. Turpinās apgrūtinājuma plānu un atlīdzības aprēķinu sagatavošana, un līgumu slēgšana ar zemes īpašniekiem. Par projekta līdzfinansējumu ar Inovāciju un tīklu izpildaģentūru noslēgts līgums, nodrošinot projekta veikšanai 50 % līdzfinansējuma. Projekta koordinators Latvijas teritorijā ir AS "Augstsprieguma tīkls". Projektu plānots īstenot līdz 2020. gada beigām, kad tiks ieviests ekspluatācijā Igaunijas – Latvijas trešais starpsavienojums. Papildus pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" projekta finansēšanai plāno novirzīt pārslodzes maksas ieņēmumus 9,9 milj. EUR apmērā. Projekta īstenošanā 2019. gada 9 mēnešos ieguldīti 4 milj. EUR, darbi turpinās. Lai uzlabotu elektroenerģijas piegādes stabilitāti un nodrošinātu pieprasīto jaudu, pārvades tīkla punktos pabeigta apakšstacijas Aizkraukle pārbūve, 330kV elektrolīnijas TEC-1 – TEC-2 posma pārbūve kabeļu izpildījumā, turpinās 110 kV sadalņu pārbūve apakšstacijās Ķeguma HES, Jāņciems un Daugavpils.

2016. gada 29. novembrī tika apstiprināta sabiedrības stratēģija laika periodam no 2017. līdz 2022. gadam. Līdz ar stratēģijas apstiprināšanu tika noteikti arī AS "Latvijas elektriskie tīkli" finanšu mērķi. Finanšu mērķi ir iedalīti trīs mērķu grupās – rentabilitātes mērķis, kapitāla struktūras mērķis un dividenžu politika. Sabiedrības kapitāla struktūra ir pietiekama, ņemot vērā kapitālieguldījumu programmas finansējumu (2019. gada 9 mēnešu neto aizņēmumi / EBITDA ir 3.9 (2018. gadā - 3), lai laikā norēķinātos ar kreditoriem, rastu iespējas optimāli un droši piesaistīt jaunus ilgtermiņa aizņēmumus un nodrošinātu plānoto kapitālieguldījumu projektu finansēšanu (aizņemtā kapitāla attiecību rādītājs 2019. gada 9 mēnešos ir 42 %, 2018. gada 9 mēnešos - 35 %).


Finanšu risku vadība

Sabiedrības darbība ir pakļauta vairākiem finanšu riskiem, ieskaitot tirgus risku, procentu likmju risku, kredītrisku un likviditātes risku. Sabiedrības vadība minimizē potenciālo finanšu risku negatīvo ietekmi uz Sabiedrības finanšu stāvokli.

Finanšu risku vadība tiek veikta atbilstoši Latvenergo koncerna Finanšu risku vadības politikā noteiktajiem principiem. a) Valūtas risks

Tā kā Sabiedrībai nav transakciju, aktīvu vai saistību citās valūtās kā vien eiro, Sabiedrība nav pakļauta valūtas riskam.

Valūtas risks rodas, ja nākotnes transakcija vai aktīvi, vai saistības ir izteiktas citā valūtā nekā Sabiedrības funkcionālā valūta. Ja Sabiedrībai kādu iemeslu dēļ rastos valūtas risks, tad tas tiktu efektīvi ierobežots atbilstoši Finanšu risku vadības politikā noteiktajiem principiem.

b) Procentu likmju risks

Procentu likmju risks Sabiedrībai ir saistīts ar izsniegtajiem un saņemtajiem kredītiem no mātessabiedrības saskaņā ar Latvenergo grupas ietvaros noslēgto līgumu "Par savstarpējo finanšu resursu nodrošināšanu" un ar noslēgtajiem ilgtermiņa aizņēmumu līgumiem.

Atbilstoši noslēgtajam līgumam "Par savstarpējo finanšu resursu nodrošināšanu" īstermiņa aizdevumiem / aizņēmumiem tiek piemērota gada procentu likme, kas vienāda ar EONIA indeksa un mātessabiedrības ārējā īstermiņa finansējuma vidējās svērtās pievienotās procentu likmes iepriekšējā mēnesī kopsummu. Pārskata periodā par savstarpējiem īstermiņa aizņēmumiem aprēķinātie maksājamie procenti nav bijuši būtiski un nav radījuši nozīmīgu procentu likmju risku. Būtiskāku procentu likmju risku rada ilgtermiņa aizņēmumi, no kuriem 7 % 2019. gada 30. septembrī (2018. gada 30. septembrī: 10 %) vai (2018. gada 31. decembrī: 8 %) veido ilgtermiņa aizņēmumi ar mainīgo procentu likmi, kuru ietekmē starpbanku 6 mēnešu EURIBOR likmes izmaiņas.

c) Kredītrisks

Finanšu līdzekļi, kas potenciāli pakļauj Sabiedrību zināmai kredītriska koncentrācijas pakāpei, galvenokārt ir naudas līdzekļi un pircēju un pasūtītāju parādi. Sabiedrībai ir nozīmīga kredītriska koncentrācija attiecībā uz pārvades sistēmas operatoru AS "Augstsprieguma tīkls", mātessabiedrību AS "Latvenergo" un saistīto sabiedrību AS "Sadales tīkls". Sabiedrība uzskata, ka saistīto pušu parādi ir pilnībā atgūstami, tāpēc tie nav radījuši nozīmīgu kredītrisku. Pircēju un pasūtītāju parādi tiek uzrādīti atgūstamajā vērtībā. Savukārt sabiedrības partneri naudas līdzekļu darījumos ir lielākās vietējās labas reputācijas bankas, kuru mātessabiedrībām piešķirti investīciju pakāpes kredītreitingi.

d) Likviditātes risks

Sabiedrība ievēro piesardzīgu likviditātes riska vadību, nodrošinot, ka ir pieejami atbilstoši finanšu resursi saistību nokārtošanai noteiktajos termiņos. Sabiedrība saņem nepieciešamos naudas resursus no mātessabiedrības atbilstoši Latvenergo grupas ietvaros noslēgtajam līgumam "Par savstarpējo finanšu resursu nodrošināšanu". Sabiedrība savlaicīgi nodrošina esošo kredītsaistību refinansēšanai un investīciju finansēšanai nepieciešamos kredītlīdzekļus, piesaistot nepieciešamos resursus un noslēdzot atbilstošus ilgtermiņa aizņēmumu līgumus ar mātessabiedrību AS "Latvenergo".

Sabiedrības vadība prognozē, ka tai nebūs likviditātes problēmu un Sabiedrība varēs norēķināties ar kreditoriem noteiktajos termiņos. Sabiedrības vadība uzskata, ka Sabiedrībai būs pietiekami finanšu resursi, lai tās likviditāte nebūtu apdraudēta.

e) Tirgus risks Sabiedrība veic savu īpašumā esošo aktīvu iznomāšanu pārvades sistēmas operatoram (AS "Augstsprieguma tīkls"), līdz ar to Sabiedrības darbību ietekmē pārvades sistēmas pakalpojumam piemērotā regulētā tirgus vide. Atbilstoši Elektroenerģētikas tirgus likumam SPRK pārrauga pārvades sistēmas operatora un elektroenerģijas sistēmas īpašnieka līgumiskās attiecības, kas nodibinātas šajā likumā noteikto pienākumu izpildei. Ievērojot apstiprināto metodiku, ja pārvades sistēmas operators pārvades sistēmas pakalpojumu sniegšanai izmanto nomātus aktīvus, nomas maksas aprēķinā ietverto kapitāla atdevi sistēmas īpašniekam nosaka, izmantojot kapitāla atdeves likmi, ko apstiprina SPRK, līdz ar to Sabiedrības sniegto pakalpojumu cena ir lielā mērā fiksēta, nav pakļauta tirgus cenu svārstībām, un tirgus risks ir nebūtisks.

Apstākļi un notikumi pēc pārskata perioda beigām

Ministru kabinets šā gada 8. oktobra sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu, nosakot, ka līdz 2020. gada 1. jūlijam tiek veikta pilnīga elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšana, visus elektroenerģijas pārvades sistēmas aktīvus nododot pārvades sistēmas operatoram AS "Augstsprieguma tīkls".

Laika periodā kopš pārskata perioda pēdējās dienas nav bijuši citi notikumi, kas būtiski ietekmētu Sabiedrības nerevidētos starpperiodu saīsinātos finanšu pārskatus par 9 mēnešu periodu, kas beidzās 2019. gada 30. septembrī.


NEREVIDĒTIE STARPPERIODU SAĪSINĀTIE FINANŠU PĀRSKATI

Peļņas vai zaudējumu aprēķins EUR'000

Pielikums 01/01-

30/09/2019 01/01-

30/09/2018*

Ieņēmumi 3 32 084 31 754 Pārējie ieņēmumi 1 133 1 808 Personāla izmaksas (367) (317) Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas (1 486) (4 335)

EBITDA 31 364 28 910 Nolietojums, amortizācija un nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu vērtības samazinājums 5, 6 (19 976) (18 563)

Saimnieciskās darbības peļņa 11 388 10 347 Finanšu izmaksas, neto 4, 6 (895) (755)

Peļņa pirms nodokļa 10 493 9 592 Uzņēmumu ienākuma nodoklis par pārskata periodu (3 349) –

Pārskata perioda peļņa 7 144 9 592 * sākot ar 2018. gada 1. janvāri, koriģēts atbilstoši efektam no 9. SFPS "Finanšu instrumenti" sākotnējās piemērošanas

Visaptverošo ienākumu pārskats EUR'000

01/01-

30/09/2019 01/01-

30/09/2018

Pārskata perioda peļņa 7 144 9 592 Visaptverošie ienākumi / (zaudējumi), kas nav jāpārklasificē uz pelņu vai zaudējumiem nākamajos periodos (atskaitot nodokļus) – –

Kopā pārskata periodā atzītie visaptverošie ienākumi 7 144 9 592


Pārskats par finanšu stāvokli EUR'000

Pielikums 30/09/2019 31/12/2018

AKTĪVI Ilgtermiņa aktīvi

Nemateriālie ieguldījumi un pamatlīdzekļi 5 553 086 510 603 Tiesības lietot aktīvus 6 15 530 – Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi 1 1 Citi ilgtermiņa debitori 9 148 30 577

KOPĀ ilgtermiņa aktīvi 577 765 541 181

Apgrozāmie līdzekļi

Krājumi

186 360 Pircēju un pasūtītāju parādi un pārējie debitori 7 20 860 8 240 Uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājums 1 1 091 Aizdevumi 13 814 – Citi īstermiņa debitori 17 315 – Nākamo periodu izmaksas 28 21 Nauda un naudas ekvivalenti

300 300

KOPĀ apgrozāmie līdzekļi

38 690 10 012

AKTĪVU KOPSUMMA

616 455 551 193 PASĪVI Pašu kapitāls Akciju kapitāls 185 624 185 624 Rezerves 8 29 068 29 190 Nesadalītā peļņa 7 266 17 945

KOPĀ pašu kapitāls 221 958 221 958 Ilgtermiņa kreditori Aizņēmumi 9 147 596 152 680 Ilgtermiņa nomas saistības 6 12 746 – Uzkrājumi 43 43 Nākamo periodu ieņēmumi 10 a 149 740 124 692

KOPĀ ilgtermiņa kreditori 310 125 277 415 Īstermiņa kreditori Aizņēmumi 9 17 151 27 090 Īstermiņa nomas saistības 6 2 884 – Parādi piegādātājiem un pārējiem kreditoriem 60 543 10 293 Nākamo periodu ieņēmumi 10 b 3 794 3 636

KOPĀ īstermiņa kreditori 84 372 41 019

PASĪVU KOPSUMMA 616 455 551 193


Pārskats par izmaiņām pašu kapitālā EUR'000

Attiecināms uz Sabiedrības akcionāru

KOPĀ Akciju kapitāls

Rezerves Nesadalītā

peļņa

2017. gada 31. decembrī 185 624 29 571 54 606 269 801

SFPS Nr. 9 "Finanšu instrumenti" ieviešanas efekts* – – (25) (25)

2018. gada 1. janvārī 185 624 29 539 54 613 269 776

Dividendes par 2017. gadu – – (50 462) (50 462)

Pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezerves norakstīšana – (212) 212 –

Kopā pašu kapitālā atzītās iemaksas un peļņas sadalīšana – (212) (50 250) (50 462)

Pārskata perioda peļņa – – 9 592 9 592

Kopā pārskata periodā atzītie visaptverošie ienākumi – – 9 592 9 592

2018. gada 30. septembrī 185 624 29 327 13 955 228 906

2018. gada 31. decembrī 185 624 29 190 17 945 232 759

Dividendes par 2018. gadu – – (17 945) (17 945)

Pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezerves norakstīšana – (122) 122 –

Kopā pašu kapitālā atzītās iemaksas un peļņas sadalīšana – (122) (17 823) (17 945)

Pārskata perioda peļņa – – 7 144 7 144

Kopā pārskata perioda atzītie visaptverošie ienākumi – – 7 144 7 144

2019. gada 30. septembrī 185 624 29 068 7 266 221 958

* 2018. gada 1. janvārī nesadalītās peļņas atlikums koriģēts par 25 tūkst. EUR atbilstoši efektam no 9. SFPS "Finanšu instrumenti" sākotnējās piemērošanas

Pārskats par naudas plūsmām EUR'000

Pielikums 01/01-

30/09/2019 01/01-

30/09/2018

Pamatdarbības naudas plūsma

Peļņa pirms nodokļa

10 493 9 592

Korekcijas:

– amortizācija un nolietojums, ilgtermiņa aktīvu vērtības samazinājums 5, 6 19 976 18 563 ‒ zaudējumi no ilgtermiņa aktīvu norakstīšanas (zaudējumi) 159 615 ‒ finanšu izmaksas, neto 4, 6 895 755

Saimnieciskās darbības peļņa pirms apgrozāmā kapitāla izmaiņām 31 523 29 525 Krājumu samazinājums / (pieaugums) 175 (208) Pircēju un pasūtītāju parādu un pārējo debitoru samazinājums

32 908 13 946

Piegādātāju parādu un pārējo kreditoru pieaugums

40 874 1 665 Aizņēmuma no mātessabiedrības pieaugums / (samazinājums) savstarpējā ieskaita rezultāta, neto 829 (375)

Nauda pamatdarbības rezultātā

106 309 44 553

Samaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis

(2 259) (1 091)

Pamatdarbības neto naudas plūsma

104 050 43 462

Ieguldīšanas darbības naudas plūsma

Nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu iegāde

(56 076) (61 029)

Ieguldīšanas darbības neto naudas plūsma

(56 076) (61 029)

Finansēšanas darbības naudas plūsma

Saņemtie / (atmaksātie) aizņēmumi no mātessabiedrības, neto 9 a (30 029) 66 829 Mātessabiedrībai izmaksātās dividendes (17 945) (50 462)

Finansēšanas darbības neto naudas plūsma

(47 974) 16 367 Neto naudas un tās ekvivalentu pieaugums

– (1 200)

Nauda un tās ekvivalenti pārskata perioda sākumā

300 1 500

Nauda un tās ekvivalenti pārskata perioda beigās

300 300


NEREVIDĒTO STARPPERIODU SAĪSINĀTO FINANŠU PĀRSKATU PIELIKUMS

1. VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA PAR SABIEDRĪBU

AS "Latvijas elektriskie tīkli" ir Sabiedrība, kura kā elektroenerģijas pārvades sistēmas aktīvu īpašnieks nodrošina sistēmas aktīvu iznomāšanu pārvades sistēmas operatoram – AS "Augstsprieguma tīkls". Sabiedrības juridiskā adrese ir Dārzciema iela 86, Rīga, LV–1073, Latvija. Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta 2011. gada 10. februārī Nr. 40103379313. Faktiski Sabiedrības objekti izvietoti visā Latvijas teritorijā. AS "Latvijas elektriskie tīkli" galvenie uzdevumi saskaņā ar Latvijas Republikas Enerģētikas likumu, Elektroenerģijas tirgus likumu un Tīkla kodeksu ir veikt paredzētās elektroenerģijas sistēmas īpašnieka funkcijas. Sabiedrības īpašumā ir pārvades sistēmas infrastruktūra (elektroenerģijas pārvades tīkli un ar to saistītās iekārtas), un tās uzdevums, ņemot vērā pārvades sistēmas operatora norādījumus, ir nodrošināt ieguldījumu finansēšanu pārvades aktīvos un to iznomāšanu pārvades sistēmas operatoram. Sabiedrības vienīgais akcionārs, kam pieder visas AS "Latvijas elektriskie tīkli" akcijas un kas sagatavo konsolidēto gada pārskatu, tajā kā savu meitassabiedrību iekļaujot AS "Latvijas elektriskie tīkli", ir AS "Latvenergo" (juridiskā adrese Pulkveža Brieža iela 12, Rīga, Latvija, LV-1230), skatīt AS "Latvenergo"

mājaslapas sadaļu "Investoriem" (http://www.latvenergo.lv/lat/investoriem/parskati/).

AS "Latvijas elektriskie tīkli" valde: Vita Andersone (valdes priekšsēdētāja).

Grāmatvedības pakalpojumu nodrošina AS "Latvenergo" atbilstoši noslēgtajam grāmatvedības pakalpojuma līgumam.

Sabiedrības revidents ir zvērinātu revidentu komercsabiedrība SIA "PricewaterhouseCoopers" (licence Nr.5).

AS "Latvijas elektriskie tīkli" 2018. gada pārskats, iekļaujot finanšu pārskatus, ir apstiprināts 2019. gada 2.aprīlī Sabiedrības akcionāru sapulcē (skatīt www.let.lv sadaļu Pārskati).

Sabiedrība nerevidētos starpperiodu saīsinātos finanšu pārskatus par 9 mēnešu periodu, kas beidzas 2019. gada 30. septembrī, Sabiedrības valde ir apstiprinājusi 2019. gada 27. novembrī (skatīt www.let.lv sadaļu Pārskati).

2. NOZĪMĪGI GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES PRINCIPI

Sabiedrības nerevidētie starpperiodu saīsinātie finanšu pārskati ir sagatavoti atbilstoši Eiropas Savienībā (ES) apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS), piemērojot tos pašus grāmatvedības uzskaites principus jeb politikas, kas izmantotas, sagatavojot 2018. gada finanšu pārskatus. Šīs politikas ir konsekventi piemērotas, atspoguļojot datus par pārskatos ietvertajiem periodiem, ja atsevišķos gadījumos nav noteikts citādi. Kur nepieciešams, iepriekšējo periodu salīdzinošie rādītāji ir pārklasificēti.

Sabiedrības nerevidētie starpperiodu saīsinātie finanšu pārskati ir sagatavoti atbilstoši sākotnējo izmaksu uzskaites principam, kas modificēts, izmantojot ilgtermiņa finanšu ieguldījumu un pamatlīdzekļu pārvērtēšanu patiesajā vērtībā, kas atklāta AS "Latvijas elektriskie tīkli" gada pārskatā par 2018. gadu aprakstītajās grāmatvedības politikās. Sabiedrība, sākot ar 2019. gada 1. janvāri, ir ieviesusi SFPS Nr. 16. "Noma". Sabiedrība piemēro atviegloto pieeju. Tiesības lietot aktīvus ir novērtētas nomas saistību apmērā standarta ieviešanas brīdī. Sabiedrība ir izmantojusi papildu atbrīvojumu īstermiņa un mazas vērtības nomām.

Sabiedrības nerevidētie saīsinātie finanšu pārskati aptver finanšu informāciju par 9 mēnešu periodu, kas sākas 2019. gada 1. janvārī un beidzas 2019. gada 30. septembrī, un salīdzinošajiem rādītājiem par 9 mēnešu periodu, kas beidzas 2018. gada 30. septembrī.

Visi rādītāji Sabiedrības nerevidētajos saīsinātajos finanšu pārskatos ir norādīti tūkstošos eiro (EUR'000 jeb tūkst. EUR).

3. IEŅĒMUMI EUR'000

Piemērotais SFPS vai SGS

01/01-30/09/2019

01/01-30/09/2018

Pārvades sistēmas aktīvu noma 17. SGS 28 618 29 033

Pieslēgumu maksas ieņēmumi 17. SGS 2 473 2 121

31 091 31 154

Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem konkrētā brīdī Būvniecības pakalpojumi 15. SFPS 993 600

KOPĀ ieņēmumi 32 084 31 754

Pakalpojumu sniegšanas un preču pārdošanas noieta tirgus ir Latvijas teritorija.

http://www.latvenergo.lv/lat/investoriem/parskati/

http://www.let.lv/


4. FINANŠU IZMAKSAS

EUR'000

01/01-

30/09/2019 01/01-

30/09/2018

Procentu izmaksas īstermiņa un ilgtermiņa aizņēmumiem (2 171) (1 736) Aktīvu nomas procentu izmaksas (6. pielikums) (231) – Saņemtie procenti no AS "Latvenergo" 12 – Kapitalizētās aizņēmuma procentu izmaksas 1 495 981

(895) (755)

5. NEMATERIĀLIE IEGULDĪJUMI UN PAMATLĪDZEKĻI

EUR'000

01/01-

30/09/2019 01/01-

30/09/2018 2018

Atlikusī vērtība pārskata perioda sākumā 510 603 451 778 451 778 Iegādāts 60 424 63 672 86 204 Norakstīts (169) (2 285) (2 460) Aprēķinātā amortizācija, nolietojums (17 772) (18 563) (24 919)

Atlikusī vērtība pārskata perioda beigās 553 086 494 602 510 603

Sabiedrības pamatlīdzekļi nav ieķīlāti un tie nav pakļauti citiem īpašumtiesību apgrūtinājumiem, Sabiedrības īpašumā nav zemes.

Pārvades sistēmas aktīvi pieder AS "Latvijas elektriskie tīkli" (iznomātājs), un tā saskaņā ar Enerģētikas likumu, Elektroenerģijas tirgus likumu, Direktīvu 2009/72/EK saglabā pārvades sistēmas aktīvu īpašumtiesības.

Sabiedrība kā iznomātājs pārvades sistēmas operatoram AS "Augstsprieguma tīkls" iznomā aktīvus, kas ietver 330 kV un 110 kV elektropārvades līnijas, apakšstacijas, sadales punktus un citas pārvades sistēmas darbības nodrošināšanai nepieciešamās iekārtas, nekustamo īpašumu (zemes un ēkas), atbilstoši operatīvās nomas līgumam uz pieciem gadiem, pamatojoties uz līguma nosacījumiem, uzņemas iespējamos zaudējumu riskus.

6. NOMA

Ar 2019. gada 1. janvāri Sabiedrība piemēro 16. SFPS "Noma" un kā nomnieks atzīst finanšu pārskatos tiesības lietot aktīvus un nomas saistības 22 894 tūkst. EUR apmērā. Ieviešot 16. SFPS, Sabiedrība novērtēja identificējamās tiesības lietot aktīvus, neatceļamās nomas nosacījumus un nomas maksājumus. Sabiedrība izmanto vienotu uzskaites modeli attiecībā uz visiem nomas līgumiem. Saskaņā ar 16. SFPS līgums ir nomas vai ietver nomu, ja līgumā ir paredzētas tiesības kontrolēt identificētā aktīva lietošanas veidu uz noteiktu laiku apmaiņā pret atlīdzību. EUR'000

01/01-

30/09/2019

Tiesības lietot aktīvus

Atlikusī vērtība pārskata perioda sākumā –

Sākotnējā atzīšanas vērtība 2019. gada 1. janvārī 22 894

Atzītas izmaiņas nomas līgumos (5 160) Peļņas vai zaudējumu aprēķinā atzītais nolietojums (2 204)

Atlikusī vērtība pārskata perioda beigās 15 530

Nomas saistības Atlikusī vērtība pārskata perioda sākumā – Sākotnējā atzīšanas vērtība 2019. gada 1. janvārī 22 894

Atzītas izmaiņas nomas līgumos (5 160) Nomas saistību samazinājums (2 335) Aktīvu nomas procentu izmaksas (4. pielikums) 231

Atlikusī vērtība pārskata perioda beigās 15 630

t.sk.: īstermiņa nomas saistības 12 746 Ilgtermiņa nomas saistības 2 884


7. PIRCĒJU UN PASŪTĪTĀJU PARĀDI UN PĀRĒJIE DEBITORI

EUR'000

30/09/2019 31/12/2018

Saistīto pušu parādi (11. pielikums) 7 056 7 776 Uzkrājumi saistīto pušu parādu vērtības samazinājumam (10) (10) Uzkrātie ieņēmumi pārējām saistītām pusēm* – 474

7 046 8 240 *Pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls"

8. REZERVES UN DIVIDENDES

EUR'000

Pamatlīdzekļu pārvērtēšanas

rezerve

Pēcnodarbinātības pabalstu

novērtēšanas rezerve

KOPĀ rezerves

2017. gada 31. decembrī 29 571 (32) 29 539

Pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezerves norakstīšana (212) – (212)

2018. gada 30. septembrī 29 359 (32) 29 327

2018. gada 31. decembrī 29 171 19 29 190

Pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezerves norakstīšana (122) – (122)

2019. gada 30. septembrī 29 049 19 29 068

9. AIZŅĒMUMI

Finanšu darījumi starp saistītajām pusēm tiek veikti, izmantojot īstermiņa aizņēmumus un aizdevumus, lai efektīvi un centralizēti pārvaldītu Latvenergo grupas uzņēmumu finanšu līdzekļus, izmantojot Grupas kontus. Pārskata periodā AS "Latvijas elektriskie tīkli" saņēma aizņēmumus (sk. zemāk) un izsniedza īstermiņa aizdevumu mātessabiedrībai 13 814 tūkst. EUR apmērā, atbilstoši savstarpēji noslēgtam līgumam "Par savstarpējo finanšu resursu nodrošināšanu". a) Aizņēmumi no mātessabiedrības EUR'000

30/09/2019 31/12/2018

Ilgtermiņa aizņēmumi no mātessabiedrības 147 596 152 680 Ilgtermiņa aizņēmumu no mātessabiedrības īstermiņa daļa 16 415 8 176 Īstermiņa aizņēmumi no mātessabiedrības – 18 541 Uzkrātās saistības par aizņēmumu procentu izmaksām 736 373

KOPĀ aizņēmumi 164 747 179 770

Izmaiņas aizņēmumos no mātessabiedrības: EUR'000

01/01-

30/09/2019 01/01-

30/09/2018 2018

Pārskata perioda sākumā 179 770 95 524 95 524

Saņemtie aizņēmumi 127 971 134 805 168 463 Atmaksātie aizņēmumi (143 357) (68 351) (84 243) Aprēķinātie aizņēmumu procenti 2 171 1 737 1 713 Samaksātie aizņēmumu procenti (1 808) (1 476) (1 687)

Izmaiņas aizņēmumos, neto (15 023) 66 715 84 246

Pārskata perioda beigās 164 747 162 239 179 770

t.sk. aizņēmuma kustība bankas kontā:

Saņemtie aizņēmumi 88 2465 126 653 154 770

Atmaksātie aizņēmumi (118 275) (59 824) (74 229)

Saņemtie aizņēmumi no mātessabiedrības, neto (30 029) 66 829 80 541

b) Īstermiņa aizņēmumi EUR'000

01/01-

30/09/2019 01/01-

30/09/2018 2018

Pārskata perioda sākumā 18 541 1 294 1 294 Saņemtie aizņēmumi 117 971 134 805 168 463 Atmaksātie aizņēmumi (136 512) (71 349) (75 754) Aprēķinātie aizņēmumu procenti 44 60 79 Samaksātie aizņēmumu procenti (44) (60) (79)

Izmaiņas aizņēmumos, neto (18 541) 63 456 92 709 Uz ilgtermiņa aizņēmumiem pārformētie aizņēmumi – – (75 462)

Pārskata perioda beigās – 14 288 18 541


c) Ilgtermiņa aizņēmumi EUR'000

01/01-30/09/2019

01/01-30/09/2018

2018

Pārskata perioda sākumā 161 229 94 230 94 230 Saņemtie aizņēmumi 10 000 10 000 –

Atmaksātie aizņēmumi (6 845) (7 002) (8 489)

Aprēķinātie aizņēmumu procenti 2 127 1 677 1 634

Samaksātie aizņēmumu procenti (1 764) (1 416) (1 608)

Izmaiņas aizņēmumos, neto 3 518 3 259 (8 463)

Pārklasificēti aizņēmumi no īstermiņa aizņēmumiem – 50 462 75 462


10. NĀKAMO PERIODU IEŅĒMUMI

Sabiedrība, saņemot Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu, nodrošina attiecīgā projekta vadību, efektīvu iekšējo kontroli un grāmatvedības uzskaiti atbilstoši ES vadlīnijām un Latvijas Republikas normatīvajiem dokumentiem. Darījumu uzskaite tiek veikta, izmantojot identificējamus un atšķiramus kontus. Sabiedrība nodrošina finansējuma atsevišķu uzskaiti, iekļaujot ar projektu realizāciju saistītos ieņēmumus un izdevumus, ilgtermiņa ieguldījumus un pievienotās vērtības nodokli attiecīgajās pārskata par finanšu stāvokli un peļņas vai zaudējumu aprēķina pozīcijās.

EUR'000 30/09/2019 31/12/2018

a) Ilgtermiņa nākamo periodu ieņēmumi

– no klientu iemaksām 931 958

– no lietošanas tiesībām 571 26

– no pieslēgumu maksām 42 659 43 354

– no Eiropas Savienības finansējuma 79 083 49 737

– no sagaidāmā Eiropas Savienības finansējuma 26 496 30 617

149 740 124 692 b) Īstermiņa nākamo periodu ieņēmumi

– no klientu iemaksām 36 36

– no lietošanas tiesībām 23 2

– no pieslēgumu maksām 2 427 2 427

– no Eiropas Savienības finansējuma 1 308 1 171

3 794 3 636

Nākamo periodu ieņēmumu (ilgtermiņa un īstermiņa daļu) kustība: EUR'000

01/01-30/09/2019

01/01-30/09/2018

2018

Pārskata perioda sākumā 128 328 99 099 99 099

Saņemtie nākamo periodu ieņēmumi no lietošanas tiesībām 571 – 28

Saņemtie nākamo periodu ieņēmumi no pieslēgumu maksām 1 745 1 722 2 405 Saņemtie nākamo periodu ieņēmumi no Eiropas Savienības līdzfinansējuma 26 271 23 557 31 537 Pieslēgumu maksas iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā (2 472) (2 121) (2 930)

Eiropas Savienības finansējums, iekļauts peļņas vai zaudējumu aprēķinā (909) (1 525) (1 811)



11. DARĪJUMI AR SAISTĪTAJĀM PUSĒM

Sabiedrības akcijas 100 % pieder AS "Latvenergo". Mātessabiedrība un netieši arī AS "Latvijas elektriskie tīkli" un citas Latvenergo koncerna sabiedrības, kā arī AS "Augstsprieguma tīkls" ir Latvijas valsts kontrolē. Saistītās puses ir Sabiedrības akcionārs jeb mātessabiedrība, Sabiedrības valdes locekļi, viņu tuvi ģimenes locekļi un sabiedrības, kurās minētajām personām ir kontrole vai būtiska ietekme.

EUR'000

01/01-

30/09/2019 01/01-

30/09/2018

a) ieņēmumi no darījumiem ar saistītajām pusēm: – AS "Latvenergo" 1 775 1 357 – AS "Sadales tīkls" 1 756 1 410 – pārējās saistītās puses* 29 811 31 949

33 342 34 716 b) izmaksas no darījumiem ar saistītajām pusēm: – AS "Latvenergo" (4 782) (5 193) – AS "Sadales tīkls" (18) (21) – pārējās saistītās puses* (651) (453)

(5 451) (5 667)

30/09/2019 31/12/2018

c) perioda beigu bilances atlikumi, kas ir radušies no pārdotām/ iepirktām precēm

un sniegtajiem / saņemtajiem pakalpojumiem:

Pircēju un pasūtītāju parādi, neto: – AS "Latvenergo" 104 575 – pārējās saistītas puses* 6 942 7 191

7 046 7 766 Citi ilgtermiņa un īstermiņa finanšu debitori: – pārējās saistītas puses* 26 462 30 577 Parādi piegādātājiem: – AS "Latvenergo" 3 371 1 255 – AS "Sadales tīkls" 2 2 – pārējās saistītās puses* 7 745 4 892

11 118 6 149 Saņemtie avansa maksājumi: – pārējās saistītas puses* 48 682 3 376 Uzkrātie ieņēmumi: – pārējās saistītās puses* – 474

474 Uzkrātās saistības: – AS "Latvenergo" 737 450

737 450 *Pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls", AS "Pirmais Slēgtais Pensiju fonds"

AS "Latvijas elektriskie tīkli" izsniedz īstermiņa aizdevumus un saņem aizņēmumus no mātessabiedrības, skatīt 9. pielikumu.

12. NOTIKUMI PĒC PĀRSKATA PERIODA BEIGĀM

Ministru kabinets šā gada 8. oktobra sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu, nosakot, ka līdz 2020. gada 1. jūlijam tiek veikta pilnīga elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšana, visus elektroenerģijas pārvades sistēmas aktīvus nododot pārvades sistēmas operatoram AS "Augstsprieguma tīkls".

Laika periodā kopš pārskata perioda pēdējās dienas nav bijuši citi notikumi, kas būtiski ietekmētu Sabiedrības nerevidētos starpperiodu saīsinātos finanšu pārskatus par 9 mēnešu periodu, kas beidzās 2019. gada 30. septembrī.

***

as latvijas elektriskie tĪkli · 2019-11-29 · as "latvijas elektriskie...

Documents