Arbuskulārās mikorizas infekcijas kultivētās pļavās Skrīveros

Ieva Druva, Ligita Liepiņa, Jānis Skujiņš

LU Bioloģijas institūts

Parauglaukumi

Mērķis

• Noskaidrot, sakarību starp arbuskulāro mikorizu infekciju un augsnes nematožu skaitu kultivētās pļavās.

• Salīdzināt slāpekļa, fosfora un kālija (N:P:K) ietekmi uz arbuskulāro mikorizu infekcijām parastās kamolzāles (Dactylis glomerata) saknēs kaļķotās un nekaļķotās pļavās.

Uzdevumi

• Ievākt parastās kamolzāles (Dactylis glomerata) saknes kaļķotos un nekaļķotos parauglaukumos ar dažādu (atšķirīgu) N:P:K attiecību.

• Noteikt saknēs mikorizas infekcijas %. • Ievākt augsnes paraugus nematožu skaita

noskaidrošanai.

Mijiedarbība starp arbuskulārās mikorizas infekciju un nematožu skaitu

y = -0.1435x2 + 1.1468x + 2.7158R2 = 0.0798

02

468

1012

0 2 4 6 8 10

nematožu skaits

mik

oriz

as in

fekc

ijas

%

Kaļķotas pļavas

0 2 4 6 8 10 12

kontrole

3:1:3

3:3:3

3:1:1

1:3:1

1:3:3

N:P

:K

mikorizas infekcijas %

Nekaļķotas pļavas

0 2 4 6 8 10 12

kontrole

3:1:3

3:3:3

3:1:1

1:3:1

1:3:3

N:P

:K

mikorizas infekcijas %

Kaļķoto un nekaļķoto pļavu kontroļu salīdzinājums

0 1 2 3 4 5 6 7

kontrole "nekaļķots"

kontrole "kaļķots"

mikorizas infekcijas %

Secinājumi

• Nav tiešas mijiedarbības starp arbuskulārās mikorizas infekciju un augsnes nematožu skaitu.

• N:P:K (3:1:3) veicina arbuskulārās mikorizas infekcijas attīstību gan kaļķotās, gan nekaļķotās pļavās.

• Kaļķošana negatīvi ietekmē mikorizāciju augsnē.