pĻaviĽu novada attĪstĪbas programma · 2015-10-08 · sagatavoja pļaviľu novada dome...
Post on 26-Jan-2020
2 Views
Preview:
TRANSCRIPT
PĻAVIĽU NOVADA
ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA
2012.-2018.GADAM
PAŠREIZĒJĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS
UN ANALĪZE
I daļa
1.versija
PĻAVIĽU NOVADA DOME
2011
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
2
Pļaviľu novada attīstības programma 2012. - 2018.gadam. 1.redakcija
Saturs
IEVADS ............................................................................................................................................................. 7
1 VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA ....................................................................................................................... 9
1.1 NOVADA VĒSTURISKĀ ATTĪSTĪBA .................................................................................................................... 9 1.2 ĢEOGRĀFISKĀ ATRAŠANĀS VIETA UN TERITORIJA ............................................................................................. 10
2 CILVĒKRESURSI ....................................................................................................................................... 12
2.1 DEMOGRĀFIJAS RĀDĪTĀJI ........................................................................................................................... 12 2.2 IEDZĪVOTĀJU NODARBINĀTĪBA UN BEZDARBS .................................................................................................. 17
2.2.1 Nodarbinātība ................................................................................................................................. 17 2.2.2 Bezdarbs ......................................................................................................................................... 18
2.3 CILVĒKRESURSU NOVĒRTĒJUMS ................................................................................................................... 19
3 DABAS RESURSI ...................................................................................................................................... 21
3.1 ZEMES ................................................................................................................................................... 21 3.2 MEŽI UN PURVI ........................................................................................................................................ 22
3.2.1 Meži ................................................................................................................................................ 22 3.2.2 Purvi ................................................................................................................................................ 24
3.3 ĢEOLOĢISKIE RESURSI ............................................................................................................................... 24 3.4 ŪDENS RESURSI ....................................................................................................................................... 27 3.5 AIZSARGĀJAMĀS UN AINAVISKI NOZĪMĪGĀS TERITORIJAS ................................................................................... 29
3.5.1 Dabas liegumi un mikroliegumi ...................................................................................................... 30 3.5.2 Dabas pieminekļi ............................................................................................................................ 33 3.5.3 Ainava ............................................................................................................................................. 33 3.5.4 Dižkoki ............................................................................................................................................ 34
3.6 DABAS RESURSU NOVĒRTĒJUMS .................................................................................................................. 34
4 TEHNISKĀ INFRASTRUKTŪRA UN PAKALPOJUMI .................................................................................... 36
4.1 TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRA UN PAKALPOJUMI .......................................................................................... 36 4.1.1 Autoceļi un ielas .............................................................................................................................. 36 4.1.2 Dzelzceļa transports ........................................................................................................................ 40 4.1.3 Sabiedriskā transporta pakalpojumi ............................................................................................... 40 4.1.4 Velotransports ................................................................................................................................ 42
4.2 BŪVES.................................................................................................................................................... 42 4.2.1 Dzīvojamais fonds ........................................................................................................................... 42 4.2.2 Neiznomātās nedzīvojamās telpas ................................................................................................. 42
4.3 ŪDENSSAIMNIECĪBAS INFRASTRUKTŪRA UN PAKALPOJUMI ................................................................................ 42 4.3.1 Ūdensapgādes infrastruktūra un pakalpojumi ............................................................................... 42 4.3.2 Kanalizācijas infrastruktūra un pakalpojumi .................................................................................. 43 4.3.3 Ūdenssaimniecības projekti Pļaviņu novadā .................................................................................. 45
4.4 ENERĢĒTIKAS INFRASTRUKTŪRA UN PAKALPOJUMI .......................................................................................... 47 4.4.1 Siltumapgādes infrastruktūra un pakalpojumi ............................................................................... 47 4.4.2 Gāzes apgādes infrastruktūra un pakalpojumi ............................................................................... 48 4.4.3 Elektroapgādes infrastruktūra un pakalpojumi .............................................................................. 48
4.5 SAKARU INFRASTRUKTŪRA UN PAKALPOJUMI ................................................................................................. 49 4.5.1 Telekomunikācijas .......................................................................................................................... 49 4.5.2 Internets, datu pārraides pakalpojumi ........................................................................................... 49 4.5.3 Pasta pakalpojumi .......................................................................................................................... 49
4.6 ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA .................................................................................................................. 49 4.7 KAPU SAIMNIECĪBA ................................................................................................................................... 50 4.8 MELIORĀCIJA .......................................................................................................................................... 51 4.9 TEHNISKĀS INFRASTRUKTŪRAS NOVĒRTĒJUMS ................................................................................................ 51
5 PAŠVALDĪBAS PĀRVALDES RESURSI ....................................................................................................... 52
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
3
Pļaviľu novada attīstības programma 2012. - 2018.gadam. 1.redakcija
5.1 PĀRVALDES RAKSTUROJUMS ....................................................................................................................... 52 5.2 SNIEGTO PAKALPOJUMU RAKSTUROJUMS ...................................................................................................... 54
6 FINANŠU RESURSI UN INVESTĪCIJAS ....................................................................................................... 55
6.1 PAŠVALDĪBAS BUDŽETS .............................................................................................................................. 55 6.2 ĪSTENOTIE INVESTĪCIJU PROJEKTI .................................................................................................................. 59 6.3 FINANŠU RESURSU NOVĒRTĒJUMS ............................................................................................................... 65
7 UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDE ....................................................................................................................... 66
7.1 UZŅĒMĒJDARBĪBAS AKTIVITĀTE ................................................................................................................... 66 7.2 PĻAVIŅU NOVADA UZŅĒMUMU RAKSTUROJUMS ............................................................................................. 70 7.3 UZŅĒMĒJDARBĪBAS NOZARES ...................................................................................................................... 74
7.3.1 Lauksaimniecība un mežsaimniecība .............................................................................................. 74 7.3.2 Tirdzniecība un citi komercpakalpojumi ......................................................................................... 75 7.3.3 Tūrisms ........................................................................................................................................... 77
7.4 UZŅĒMĒJDARBĪBU BREMZĒJOŠIE UN VEICINOŠIE FAKTORI ................................................................................. 83 7.4.1 Novada sociālekonomiskā attīstība ................................................................................................ 83 7.4.2 Ģeogrāfiskais izvietojums ............................................................................................................... 84 7.4.3 Pieejamie resursi ............................................................................................................................. 85 7.4.4 Uzņēmējdarbību reglamentējošā likumdošana, administratīvās procedūras ................................ 86 7.4.5 Pašvaldības atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai ........................................................................ 89
7.5 UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDES NOVĒRTĒJUMS ...................................................................................................... 89
8 IEDZĪVOTĀJU DZĪVES VIDE...................................................................................................................... 91
8.1 IZGLĪTĪBAS IESPĒJAS UN IZGLĪTĪBAS IESTĀŽU PIEEJAMĪBA .................................................................................... 91 8.1.1 Pirmsskolas izglītība........................................................................................................................ 91 8.1.2 Pamatizglītība un vidējā izglītība .................................................................................................... 94 8.1.3 Profesionālās ievirzes un interešu izglītība ..................................................................................... 97 8.1.4 Neformālā izglītība ....................................................................................................................... 100 8.1.5 Mūžizglītība un tālākizglītība ........................................................................................................ 100
8.2 VESELĪBAS APRŪPE UN SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA ............................................................................................... 101 8.2.1 Veselības aprūpe ........................................................................................................................... 101 8.2.2 Sociālā aizsardzība ........................................................................................................................ 102
8.3 KULTŪRVIDE, KULTŪRAS IESTĀŽU UN PASĀKUMU PIEEJAMĪBA .......................................................................... 109 8.3.1 Kultūrvēsturiskais mantojums (objekti) ........................................................................................ 109 8.3.2 Aizsargāmie nekustamie kultūras pieminekļi ............................................................................... 110 8.3.3 Muzeji ........................................................................................................................................... 111 8.3.4 Bibliotēkas .................................................................................................................................... 112 8.3.5 Kultūras iestādes un aktivitātes .................................................................................................... 114
8.4 SPORTA UN AKTĪVĀS ATPŪTAS IESPĒJAS ....................................................................................................... 114 8.5 PĻAVIŅU NOVADA NEVALSTISKO ORGANIZĀCIJU DARBĪBA ................................................................................ 117 8.6 SABIEDRISKĀ DROŠĪBA UN KĀRTĪBA ............................................................................................................ 117 8.7 VIDES KVALITĀTE .................................................................................................................................... 119
8.7.1 Vides riski rūpnieciskie riski, uguns riski........................................................................................ 119 8.7.2 Gaisa kvalitāte .............................................................................................................................. 120 8.7.3 Pazemes ūdeņu kvalitāte .............................................................................................................. 120 8.7.4 Virszemes ūdeņu kvalitāte ............................................................................................................ 121 8.7.5 Piesārņotās un potenciāli piesārņotās teritorijas ......................................................................... 122 8.7.6 Jonizētais starojums un kodoldrošība ........................................................................................... 123 8.7.7 Troksnis ......................................................................................................................................... 123
8.8 IEDZĪVOTĀJU DZĪVES VIDES NOVĒRTĒJUMS ................................................................................................... 123
9 PĻAVIŅU NOVADA SADARBĪBAS RAKSTUROJUMS ............................................................................... 125
9.1 STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA ...................................................................................................................... 125 9.2 SADARBĪBA AR CITĀM PAŠVALDĪBĀM .......................................................................................................... 125
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
4
Pļaviľu novada attīstības programma 2012. - 2018.gadam. 1.redakcija
10 SVID ANALĪZE ....................................................................................................................................... 127
10.1 PIEEJAMIE UN ATTĪSTĪBAI NOZĪMĪGIE RESURSI ............................................................................................... 127 10.2 UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDE .......................................................................................................................... 128 10.3 IEDZĪVOTĀJU DZĪVES VIDE ......................................................................................................................... 132
PIELIKUMI ..................................................................................................................................................... 141
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
5
Pļaviľu novada attīstības programma 2012. - 2018.gadam. 1.redakcija
Izmantotie saīsinājumi:
Saīsinājums Skaidrojums
AP Attīstības programma
AS Akciju sabiedrība
ATR Administratīvi teritoriālā reforma
CSP LR Centrālā statistikas pārvalde
CSS Centralizētās siltumapgādes sistēma
EK Eiropas Komisija
ELFLA Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai
ERAF Eiropas reģionālās attīstības fonds
ES Eiropas Savienība
ESF Eiropas sociālais fonds
GMI Garantētais minimālais ienākums
ha Hektārs
IAP Integrētās attīstības programma
IIN Iedzīvotāju ienākuma nodoklis
IK Individuālais komersants
IZM Izglītības un zinātnes ministrija
KF Kohēzijas fonds
km Kilometrs
km2 Kvadrātkilometrs
KPFI Klimata pārmaiľu finanšu instruments
LAD Lauku atbalsta dienests
LR Latvijas Republika
Ls Lats
LVAF Latvijas vides aizsardzības fonds
MK Ministru kabinets
NĪN Nekustamā īpašuma nodoklis
NVA Nodarbinātības valsts aģentūra
PFIF Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds
SIA Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
TAI Teritorijas attīstības indekss
TIC Tūrisma informācijas centrs
TP Teritorijas plānojums
UR Uzľēmumu reģistrs
VA Valsts aģentūra
VARAM Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
VAS Valsts akciju sabiedrība
VIP Valsts investīciju programma
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
6
Pļaviľu novada attīstības programma 2012. - 2018.gadam. 1.redakcija
Saīsinājums Skaidrojums
vjl Virs jūras līmeľa
VKPAI Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija
VMD Valsts Meža dienests
VRAA Valsts reģionālās attīstības aģentūra
VSAA Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
VZD Valsts Zemes dienests
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
7
Pļaviľu novada attīstības programma 2012. - 2018.gadam. 1.redakcija
Ievads Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā 2009.gadā tika izveidota Pļaviľu novada
pašvaldība, apvienojot Pļaviľu pilsētu un 3 pagastus – Aiviekstes, Klintaines un Vietalvas.
Lai novada ietvaros nodrošinātu līdzsvarotu attīstību, ir nepieciešams pārskatīt līdzšinējos
novada teritorijā esošo pagastu un Pļaviľu pilsētas attīstības mērķus un pieejamos resursus un
izstrādāt vienotu attīstības plānu jaunizveidotā novada teritorijā, kas veicinātu gan Pļaviľu
pilsētas, gan pārējās novada teritorijas izaugsmi.
Kopš 2010.gada Pļaviľu novadā ir vienots budžets, kura izlietošana jāplāno ľemot vērā
ekonomisko, sociālo, kultūrvēsturisko un ģeogrāfisko situāciju katrā pašvaldības
administratīvi teritoriālajā vienībā. Lai nodrošinātu pamatotu un ilgtspējīgu attīstības
plānošanu, novadā ir jāveic resursu izvērtējums, jāizstrādā politikas resursu attīstībai un
vairošanai.
Ilgtermiľa konceptuālais dokuments „Latvijas izaugsmes modelis. Cilvēks pirmajā vietā”, kas
apstiprināts LR Saeimā 2005.gada 26.oktobrī, definē, ka par izaugsmes mērķi ir jāizvirza
ikviena cilvēka dažādu dzīves kvalitātes aspektu paaugstināšana. Tāpat arī jānodrošina
ilgtspējīgas attīstības principu ievērošana, kas paredz sabiedrības labklājības, vides un
ekonomikas integrētu un līdzsvarotu attīstību, lai apmierinātu iedzīvotāju pašreizējās sociālās
un ekonomiskās vajadzības un nodrošinātu vides prasību ievērošanu, neapdraudot nākamo
paaudžu dzīves kvalitāti un nodrošinot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.
„Pļaviľu novada attīstības programma 2012.-2018.gadam” (turpmāk tekstā AP) ir vidēja
termiľa attīstības plānošanas dokuments, kas izstrādāts ievērojot integrētu pieeju attīstības
plānošanā, kas paredz koordinētu telpisko, tematisko un laika dimensiju, nodrošinot interešu
saskaľotību starp visiem pārvaldes līmeľiem (nacionālo, reģionālo, vietējo) un ieinteresētajām
pusēm (iedzīvotājiem, uzľēmējiem, nevalstiskajām organizācijām u.c.). Tāpat arī AP sastāvā
esošais finanšu plāns izstrādāts atbilstoši sasniedzamajiem mērķiem un prioritātēm.
Atbilstoši RAPLM (kopš 2011.01.01. VARAM) metodiskajiem ieteikumiem attīstības
programmu izstrādei vietējā un reģionālā līmenī un RAL 11. un 13.pantu prasībām, Pļaviľu
novada AP ir ietvertas sekojošas nodaļas:
1. Pašreizējās situācijas raksturojums un analīze;
2. Stratēģiskā daļa;
3. Rīcības plāns;
4. Programmas uzraudzības kārtība;
5. Pārskats par sabiedrības līdzdalības pasākumiem.
Pļaviľu novada AP tiks sagatavota ľemot vērā sekojošus plānošanas dokumentus:
Valsts līmeľa plānošanas dokumenti:
- Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam;
- Valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007.-2013.gadam;
- Ilgtermiľa konceptuālais dokuments „Latvijas izaugsmes modelis: Cilvēks pirmajā
vietā.”;
- Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam.
Reģionāla līmeľa plānošanas dokumenti:
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
8
Pļaviľu novada attīstības programma 2012. - 2018.gadam. 1.redakcija
- Zemgales plānošanas reģiona attīstības programma 2008.-2014.gadam;
- Zemgales plānošanas reģiona ekonomiskais profils (redakcija 01.03.2011);
- Zemgales plānošanas reģiona teritoriālais plānojums 2006.-2026.gadam.
Vietēja līmeľa plānošanas dokumenti:
- Aiviekstes pagasta teritorijas plānojums 2009.-2021.gadam
- Klintaines pagasta teritorijas plānojums 2008.-2020.gadam
- Vietalvas pagasta teritorijas plānojums 2008.-2020.gadam
- Pļaviľu pilsētas teritorijas plānojums.
Pļaviľu novada AP izstrādē izmantoti sekojoši informācijas avoti:
- Pļaviľu novada pašvaldības un tās institūciju sniegtie dati (t.sk. gada pārskati u.c.);
- LR Centrālās statistikas pārvalde;
- Valsts reģionālās attīstības aģentūra,
- Nodarbinātības valsts aģentūra,
- Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde,
- Valsts ieľēmumu dienests,
- Valsts zemes dienesta,
- LURSOFT,
- VSIA „Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” u.c.
Tāpat izmantota AP izstrādes sabiedriskajā apspriedē iegūtā informācija, un cita informācija
(viedokļi), kas iegūta AP izstrādes procesa komunikācijā ar ieinteresētajām pusēm, piemēram,
iedzīvotāju un uzľēmēju aptaujas rezultāti.
Šis dokuments ir AP 1.nodaļa „Pašreizējās situācijas raksturojums un analīze” un sagatavots
izmantojot resursu un uzľēmējdarbības vides pieeju. Dokumentā ir ietverta informācija, kas
raksturo Pļaviľu novada teritorijā pieejamos un attīstībai būtiskos resursus, uzľēmējdarbības
vidi un iedzīvotāju dzīves vidi. Šajā AP daļā tiek analizētas Pļaviľu novada attīstības
tendences, problēmas un izaugsmes resursi.
Pašreizējās situācijas raksturojums un analīze ir pamats Pļaviľu novada pašvaldības
specializācijas noteikšanai, attīstības prioritāšu un mērķu definēšanai. Novērtējot Pļaviľu
novada rīcībā esošos resursus, piedāvāts skaidrs redzējums un risinājumi to izmantošanai un
attīstībai.
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
9
Pļaviľu novada attīstības programma 2012. - 2018.gadam. 1.redakcija
1 Vispārīga informācija
1.1 Novada vēsturiskā attīstība
Ciemi un miesti Latvijā kā kompaktas apdzīvotās vietas sāka veidoties XVI-VXII gs.,
pateicoties aktīvai tirgotāju un amatnieku darbībai. Parasti tās attīstījās muižu tiešā tuvumā.
Daži miesti attīstījās pie transporta maģistrālēm, kā Gostiľi. Pļaviľas ir viena no jaunākajām
Daugavas baseina pilsētām, kaut gan, ľemot vērā ģeogrāfisko stāvokli, varētu domāt, ka arī
šie pilsētas pirmsākumi būtu meklējami mūsu vēstures agrākās lapas pusēs. Ziľas par
teritoriju, kur šodien atrodas Pļaviľas sākas no1600.gada, kad pie Aiviekstes ietekas Daugavā
atradusies zviedru karaļa nometne un uzceltas skanstes. Šie zviedru laiku nocietinājumi ir
uzglabājušies līdz pat mūsu dienām. Pļaviľas, kā blīvi apdzīvota vieta, sākušas attīstīties tikai
20.gadsimta sākumā – ap 1903. gadu un it sevišķi pēc tam, kad tika atklāts Pļaviľu– Gulbenes
- Valkas dzelzceļš, kā arī atcelti noteikumi, kuri liedz atvērt Pļaviľās tirgotavas un uz
puspūrvietas zemes celt vairāk kā vienu ēku. Tai laikā tagadējās pilsētas vietā atradās vecs
plostnieku krogs un Stukmaľu stacijas ēkas. Nedaudz vēlāk jau visa ziemeļaustrumu
Vidzemes un Latgales tirdzniecība gāja caur Pļaviľām. Līdz ar to arī pašā pilsētā uzplauka
tirdzniecība un attīstījās rūpniecība. Tika uzceltas stikla un dolomīta apstrādes fabrikas, kas
deva darbu un maizi lielam iedzīvotāju skaitam. Tomēr līdz I Pasaules karam Pļaviľas
joprojām bija tikai ciems Stukmaľu pagastā. Šis apstāklis lielā mērā ir iespaidojis pilsētas
ārējo izskatu, kā arī kavējis tās pilnīgāku izveidošanos. Posta un šausmu dienas pilsēta
piedzīvoja kara un lielinieku valdīšanas laikā. Ēkas tika sagrautas un nopostītas. Iznīcināta
tirdzniecība un rūpniecība. 1919. g. lielinieki Pļaviľas pārvēta par apriľķa pilsētu.
Lai gan Pļaviľu pašvaldība savu darbu pēc I Pasaules kara uzsāka ar niecīgiem līdzekļiem,
tomēr pilsētas sakārtošanā bija sasniegti ievērojami panākumi, it sevišķi pēc 1934. gada. Tika
izbūvētas galvenās ielas, tirgus laukums ar gaļas apskates un svaru ēku, elektriskās
apgaismošanas tīkls tika iekārtots visā pilsētā. Uz bijušās stikla fabrikas drupām, kuru
sagruvušās ēkas 1919.g. tika izmantotas kā koncentrācijas nometne un cietums, tika ierīkota
pilsētas pamatskola.
Par pagājušām sīvām brīvības cīľām Daugavas krastos pilsētas apkārtnē liecina zemās pelēkās
betona krustu rindas Pļaviľu brāļu kapos, skaistajā Bāru kalnā, no kura paveras izteiksmīga
skatu panorāma uz pilsētu un Daugavu.
Kara ministram un armijas virspavēlniekam ģenerālim Jānim Balodim, pie nama, kurā atradās
viľa štābs atklāta piemiľas plāksne.
Gostiľu pirmsākums meklējams 19.g.s. sākumā, kad tagadējās pilsētas vietā bija uz Krustpils
muižas īpašnieka zemes nodibinājies miests (ap 1830.g.). Tā izcelšanās saistīta ar Krievijas
likumu, ar kuru ebrejiem bija noliegts iegūt īpašumus un tirgoties Vidzemes un Kurzemes
guberľās. Miestu sākumā apdzīvojuši galvenokārt ebreji, jo tas atradās Vitebskas guberľas
attālākajā stūrī, kas kā ķīlis iespiedās starp Vidzemes un Kurzemes guberľām. Liela nozīme
pie Gostiľu izveidošanās un uzplaukumam bija arī divu ūdensceļu, Aiviekstes un Daugavas
satekai. I Pasaules kara laikā Gostiľi stipri cietuši. Krievu karaspēks atkāpdamies toreizējo
miestu izlaupījis un nodedzinājis. No 192 miesta namiem tika nopostīti 152. Taču sākot ar
1920.g. miests sācis atkal uzplaukt, jo tas atradās pie svarīga satiksmes ceļa starp Latgali,
Vidzemi un Kurzemi. Pilsētas tiesības un Gostiľu vārds pilsētai piešķirts 1933. g. Galvenā
pilsētas iedzīvotāju nodarbošanās bija: tirdzniecība, sīkrūpniecība, zvejniecība, plostu
pludināšana. No tā laika rūpniecības uzľēmumiem jāmin plašā Vestermaľa ādu rūpniecība,
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
10
Pļaviľu novada attīstības programma 2012. - 2018.gadam. 1.redakcija
elektriskā spēkstacija un dzirnavas. Pilsētā darbojās vairākas sabiedriskas organizācijas:
aizsargu nodaļa, ugunsdzēsēju biedrība, kultūrveicināšanas biedrība, Latvijas Aerokluba
nodaļa, mazpulks, draudzes padome u. c. Gostiľu pilsētā bija 2 pamatskolas (latviešu un
ebreju) un 1 bibliotēka.
No 1940.gada līdz 1941.gadam Pļaviľas ietilpst Rīgas apriľķī, bet vēlāk Jēkabpils apriľķī.
1950.gadā tika izveidots un līdz 1960.gadam pastāvēja Pļaviľu rajons, kur Pļaviľas bija šī
rajona centrs.Taču padomju laikā rajonu administratīvās robežas vairākkārt mainījušās -
Pļaviľas ir bijušas gan Krustpils, gan Jēkabpils, gan Stučkas (tagadējās Aizkraukles) rajonā.
1957.gadā Pļaviľu teritorijai pievienoja Gostiľu daļu. 1960.gadā Pļaviľām pievienoja
likvidēto Aiviekstes ciemu un Klintaines ciema padomju saimniecības “Pļaviľas” teritoriju.
Šo lauku teritoriju 1975.gadā pievienoja atkaļ jaunveidojamam Aiviekstes ciemam. 1977.gadā
Pļaviľām tika pievienota vēl daļa Klintaines ciema teritorijas.
Pilsētas teritorija platības ziľā būtiski samazinājās pēc Pļaviľu HES uzcelšanas 20. gs. 60-to
gadu sākumā. Appludinātā teritorija ietvēra vērtīgu Daugavas ielejas ainavu ar tās dabas
veidojumiem kā Staburaga klints un ievērojamu skaitu lauku saimniecību.
1.2 Ģeogrāfiskā atrašanās vieta un teritorija
Administratīvā teritorija: Pļaviľu novads
Novada administratīvi teritoriālās vienības: Pļaviľu pilsēta, Aiviekstes pagasts, Klintaines
pagasts un Vietalvas pagasts
Novada administratīvais centrs: Pļaviľas
Atrašanās vieta: Zemgales plānošanas reģions
Robežteritorijas: Kokneses, Ērgļu, Madonas, pa Aivieksti Krustpils un pa Daugavu Salas un
Jaunjelgavas novadi
Novada kopējā platība: 376,4 km2 (Pļaviľas – 7 km
2, Aiviekstes pagasts – 144,84km
2,
Klintaines pagasts – 94,13 km2, Vietalvas pagasts – 130,43 km
2)
Iedzīvotāju skaits novadā: 6239 iedz. uz 2011.gada 1.janvāri1
Attālums no novada administratīvā centra: līdz Rīgai 120 km, līdz Aizkrauklei 35 km, līdz
Jēkabpils 21 km.
1 Pēc CSP datiem, 2011.g.
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
11
Pļaviľu novada attīstības programma 2012. - 2018.gadam. 1.redakcija
Attēls 1.1. Pļaviņu novada izvietojums Latvijas kartē
Avots: http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:P%C4%BCavi%C5%86u_novada_karte.png
Novietojums pie tranzītkoridora - Pļaviľu pilsēta atrodas izdevīgā transportģeogrāfiskā
stāvoklī gan Latvijas, gan reģiona kontekstā. Pateicoties novietojumam pie galvenajām
maģistrālēm, Pļaviľu pilsētā ir gan autobusu sabiedriskie pārvadājumi, gan dzelzceļa
pasažieru pārvadājumi, kas savieno Pļaviľas ar Madonu, Gulbeni, Ērgļiem, Cēsīm. Pļaviľas ir
nozīmīgs transporta mezgls, kur transporta plūsma sadalās vairākos virzienos. Kravas
pārvadājumu apjomam ir tendence pieaugt. Tas rada priekšnosacījumus turpmākai loģistikas
attīstībai. Taču bīstamās kravas, ir arī liels riska faktors Pļaviľu pilsētā.
Aiviekstes pagastu šķērso maģistrālais gāzesvads “Rīga- Daugavpils”, no kura iespējams
veidot atzarus dabas gāzes saľemšanai pilsētā, kas ir priekšnosacījums aktīvākai rūpniecības
attīstībai.
Apvedceļa esamība ļauj novirzīt smagā autotransporta plūsmu apkārt pilsētai, kas ir nozīmīgs
faktors Pļaviľu pilsētas iekšējās satiksmes intensitātes mazināšanā. Pļaviľu pilsētas apvedceļa
attīstības apjomi un veidi ietekmēs Pļaviľu pilsētas transporta infrastruktūru un intensitāti,
samazinot ielu noslodzi un, līdz ar to arī nepieciešamību pēc palielinātām investīcijām to
uzturēšanai labā stāvoklī. Smagā transporta plūsmas novirzīšana no pilsētas centra ir
uzlabojusi arī apkārtējās vides kvalitāti – samazinājies troksnis un uzlabojusies gaisa
kvalitāte.
Novietojums pie Daugavas (Pļaviľu HES ūdenskrātuves) - pilsēta atrodas Daugavas
krastā. Šis apstāklis tiešā veidā iespaido pilsētas attīstību – pilsētai nav iespēju attīstīties
dienvidu virzienā. Taču tas nav vērtējams kā negatīvs faktors, jo vienlaikus Daugavas tuvums
ir tūrisma un pakalpojumu attīstību veicinošs faktors, kas paver iespējas izmantot atklāta
ūdens ainavas priekšrocības, krastmalas izmantošanai atpūtai un pakalpojumu attīstībai,
labiekārtojot un atbalsta infrastruktūru veidojot pilsētas iekšienē, tādējādi arī izvairoties no
būvniecības iecerēm paaugstināta applūšanas riska teritorijā. Jāpiebilst, ka Daugavas ieleja
posmā no Rīgas līdz Lielvārdei ir viens no visurbanizētākajiem Daugavas posmiem.
Nodrošinājums ar inženierinfrastruktūru - cieši saistīts ar iedzīvotāju dzīves līmeľa
paaugstināšanu un tam ir tieša pozitīva ietekme uz ekonomisko un sociālo situāciju. Viena no
galvenajām darbības prioritātēm Pļaviľu pilsētas pašvaldībai ir ūdensapgādes un notekūdeľu
kanalizācijas sistēmas uzlabošana.
Tuvākie centri - nozīmīgi ekonomiski centri (darba vietu un pakalpojumu nodrošinātāji) ir
tuvākās lielākās pilsētas - Jēkabpils ar 26062 iedzīvotājiem (astotā lielākā pilsēta Latvijā) un
Aizkraukle ar 9863 iedzīvotājiem (Aizkraukles novada administratīvais centrs).
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
12
Pļaviľu novada attīstības programma 2012. - 2018.gadam. 1.redakcija
2 Cilvēkresursi
2.1 Demogrāfijas rādītāji
Pļaviľu novadā pēc PMLP datiem 2011.gada 1.janvārī dzīvoja 6239 iedzīvotāji. Pēdējo piecu
gadu laikā iedzīvotāju skaits turpina samazināties. Kopš 2007.gada iedzīvotāju skaits
samazinājies par 370, kas ir par 5,6% mazāk nekā 2007.gadā (skat. Attēls 2.1).
Attēls 2.1. Iedzīvotāju skaita izmaiņas Pļaviņu novadā 2007.-2011.gadā (dati uz gada sākumu)
Avots: LR Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
Lielākais iedzīvotāju skaits pašreiz ir Pļaviľu pilsētā – 3672, jeb 58,9% visu novada
iedzīvotāju.
Attēls 2.2. Pļaviņu novada iedzīvotāju skaita sadalījums pa teritoriāli administratīvajām vienībām, 2011.gada
1.janvārī2
Avots: LR Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
Arī iedzīvotāju blīvums visaugstākais ir Pļaviľu pilsētā – 525 iedzīvotāji uz vienu km2.
Visretāk apdzīvots ir Aiviekstes pagasts, kurā dzīvo tikai 5,6 iedzīvotāji uz vienu km2.
Klintaines un Vietalvas pagastā iedzīvotāju blīvums ir 9,1 un 6,9 iedzīvotāji uz 1 km2
attiecīgi. Pļaviľu novada vidējais apdzīvojuma blīvums ir 16,6 iedzīvotāji uz vienu km2.
2 Aprēķinam izmantoti PMLP dati
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
13
Pļaviľu novada attīstības programma 2012. - 2018.gadam. 1.redakcija
Kā negatīvs faktors jāmin, ka bērnu skaits Pļaviľu novadā pastāvīgi samazinās, kas raksturīgi
Latvijā kopumā vērojamām tendencēm.
Attēls 2.3. Bērnu skaits Pļaviņu novadā, 2007.-2011.g. (gada sākumā)
Avots: LR Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
Attēls 2.4. Bērnu skaits iedalījumā vīrieši/sievietes, 2007.-2011.g. (gada sākumā)
Avots: LR Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
Iedzīvotāju sadalījums pēc nacionālā sastāva liecina par ievērojamu latviešu iedzīvotāju
pārsvaru Pļaviľu novadā (skat. Attēls 2.5). Tādēļ novads etniskā ziľā vērtējams kā izteikti
latvisks.
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
14
Pļaviľu novada attīstības programma 2012. - 2018.gadam. 1.redakcija
Attēls 2.5. Iedzīvotāju skaits pēc nacionālā sastāva, 2007.-2011.g. (gada sākumā)
* - dati uz 01.07.2007
Avots: LR Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
Pēc LR PMLP datiem Pļaviľu novadā pārsvarā dzīvo Latvijas pilsoľi (vidēji 89% apskatāmā
periodā). Iedzīvotāju struktūra pēc valstiskās piederības saglabājās praktiski nemainīga laika
periodā no 2008.gada līdz 2011.gadam.
Attēls 2.6. Iedzīvotāju skaits pēc valstiskās piederības, 2008.-2011.g. (gada sākumā)
Avots: LR Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2010.gadā Pļaviľu novadā iedzīvotāju skaitu
papildinājuši 33 jaundzimušie, bet miruši 109 iedzīvotāji, kas nosaka negatīvu dabisko
pieaugumu -76. Kā tas redzams attēlā zemāk Pļaviľu novadā dabiskais pieaugums 2010.gadā
samazinājies salīdzinot ar 2009.gadu, ko galvenokārt ietekmē dzimušo skaita samazināšanās.
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
15
Pļaviľu novada attīstības programma 2012. - 2018.gadam. 1.redakcija
Attēls 2.7. Pļaviņu novada dabiskās kustības rādītāji
Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde
Noslēgto laulību skaits pēdējo divu gadu laikā palicis vienā līmenī: 2009.gadā – 24 un 2010.
gadā – 28.
Mehāniskās migrācijas saldo 2010.gadā bija negatīvs -28. Pļaviľas novadā uz dzīvi pārcēlušies
124 iedzīvotāji, bet izbraukuši 152.
12,7% Pļaviľu novada iedzīvotāju ir vecuma grupā līdz darbspējas vecumam (jaunāki par 15
gadiem), 64,7% darbspējas vecumā (15 – 62 gadi) un 22,6 virs darbspējas vecuma (vecāki par 62
gadiem).
Attēls 2.8. Pļaviņu novada iedzīvotāju sadalījums pa vecuma grupām, 2011.gada sākums
Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde
Atbilstoši statistiskajiem datiem par 2011.gada 1.janvāri, demogrāfiskās slodzes3 līmenis Pļaviľu
novadā ir 547. Demogrāfiskās slodzes līmenis ir lielāks nekā Zemgales reģionā un Latvijā
kopumā. Bez tam jāatzīmē, ka iedzīvotāju skaits līdz darbspējas vecumam ir daudz mazāks par
iedzīvotājiem virs darbspējas vecuma, kas vērtējams kā negatīvs faktors demogrāfiskās situācijas
attīstībai novadā.
3 Demogrāfiskā slodze - darbspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu skaits vidēji uz 1 000
personām darbspējas vecumā
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
16
Pļaviľu novada attīstības programma 2012. - 2018.gadam. 1.redakcija
Attēls 2.9. Demogrāfiskā slodze Pļaviņu novadā, gada sākumā
Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde
Skatot demogrāfiskās slodzes līmeni Pļaviľu novada administratīvo teritoriju dalījumā, var
atzīmēt, ka visaugstākais un tādējādi arī visnelabvēlīgākais demogrāfiskās slodzes rādītājs ir
Klintaines pagastā (563). Viszemākais demogrāfiskās slodzes rādītājs ir Vietalvas pagastā -
505.
Pēc LR Statistikas pārvaldes datiem 2011.gada 1.janvārī Pļaviľu novadā dzīvoja 2964 vīrieši
(48%) un 3276 sievietes (52%).
Attēls 2.10. Pļaviņu novada iedzīvotāju skaits (iedalījumā vīrieši/sievietes), 2002.-2011.g.
Avots: LR Centrālā Statistikas pārvalde
Neskatoties uz izmaľām kopējā iedzīvotāju skaitā, dzimumu proporcionālā attiecība
apskatāmajā periodā palikusi nemainīga.
Vecuma grupā līdz darbspējas vecumam sieviešu skaits pārsniedz vīriešu skaitu - attiecīgi
novadā līdz darbspējas vecumam ir 403 sievietes un 392 vīrieši. Darbspējas vecuma grupā
dzimumu sadalījums ir cits - 2105 vīrieši un 1927 sievietes. Savukārt pēc darbspējas vecuma
vīriešu skaits ir gandrīz divas reizes mazāks par sieviešu skaitu tajā pašā vecuma grupā - tikai
466 vīrieši un 946 sievietes.
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
17
Pļaviľu novada attīstības programma 2012. - 2018.gadam. 1.redakcija
Par Pļaviľu novada ciemu iedzīvotājiem informācija tiek precizēta
2.2 Iedzīvotāju nodarbinātība un bezdarbs
2.2.1 Nodarbinātība
Saskaľā ar VID informāciju apkopoto uz 2011.gada 21.jūniju 2011.gadā aprīlī Pļaviľu
novadā iestādēs un uzľēmumos, kuri reģistrēti novada teritorijā, ir 877 darba ľēmēji, kas ir
aptuveni 22% no visiem Pļaviľu novada iedzīvotājiem darba spējas vecumā.
Attēls 2.11. Darba ņēmēju skaits Pļaviņu novadā sadalījumā pa darbības veidiem, 2011.gada aprīlis
Avots: „Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba
ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2011.aprīlī”, VID apkopota
informācija uz 2011.gada 21.jūniju
Kā tas redzams attēlā, nozīmīgākās jomas (darba ľēmēju skaits lielāks par 100), kurās ir
nodarbināti iedzīvotāji Pļaviľu novadā ir valsts pārvalde un aizsardzība (38,0% no viesiem
darba ľēmējiem) un ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (12,5% no visiem darba
ľēmējiem). Detalizētāka informācija par Pļaviľu novada darba ľēmējiem pa darbības jomām
ir sniegta pielikumā (skat. Pielikums 1).
Attēls 2.12. Pļaviņu novada darba ņēmēju sadalījums pa darba devēja uzņēmējdarbības formām
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
18
Pļaviľu novada attīstības programma 2012. - 2018.gadam. 1.redakcija
Avots: „Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba
ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2011.aprīlī”, VID apkopota
informācija uz 2011.gada 21.jūniju
2.2.2 Bezdarbs
Pēc NVA informācijas uz 2010.gada 31.decembri Pļaviľu novadā bija reģistrēti 462
bezdarbnieki, no kuriem 50,6% sievietes un attiecīgi 49,4% - vīrieši.
Bezdarbnieku iedalījums pēc izglītības līmeľa atspoguļots attēlā zemāk.
Attēls 2.13. Pļaviņu novada bezdarbnieku iedalījums pēc izglītības līmeņa, 2010.gada 31.decembris
Avots: Nodarbinātības Valsts aģentūra
Uz 2010.gada 31.decembri Pļaviľu novada bezdarba līmenis ir 11,5%, kas ir nedaudz
augstāks par vidējo bezdarba līmeni valstī (11,1%). Taču uzmanību piesaista augstā
bezdarbnieku proporcija ar profesionālo izglītību – 37,7%, bet kopā ar bezdarbniekiem,
kuriem ir augstākā izglītība, tie ir 44,6%. Citiem vārdiem, Pļaviľas ir raksturojamas kā novads
ar zemu kvalificētu darba resursu izmantošanas līmeni. No perspektīvās attīstības viedokļa to
var vērtēt kā būtisku, šobrīd neizmantotu resursu.
Pēc NVA datiem uz 2010.gada 31.decembri Pļaviľu novadā vairāk nekā puse (262)
bezdarbnieku reģistrēta Pļaviľu pilsētā. Kā redzams attēlā vislielāko bezdarbnieku īpatsvaru
veido cilvēki vecumā no 45 līdz 54 gadiem, kas papildus liecina, ka novadā ir ne tikai
neizmantoti kvalificēta darbaspēka resursi, bet tie ir arī ar pietiekamu uzkrāto darba pieredzi.
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
19
Pļaviľu novada attīstības programma 2012. - 2018.gadam. 1.redakcija
Attēls 2.14. Pļaviņu novada bezdarbnieku skaits pēc vecuma grupām, uz 2010.gada 31.decembri
Avots: Nodarbinātības Valsts aģentūra
Tādēļ pašvaldībai, plānojot novada perspektīvo attīstību, t.sk. arī bezdarbnieku atbalsta
politiku, vēlams ľemt vērā šos brīvos darba resursus un politikas mērķus jāvērš uz darba vietu
radīšanu un iepriekšminēto darba resursu un sociālā riska grupu integrēšanu vietējā darba
tirgū.
Salīdzinot datus par bezdarbnieku īpatsvaru (pret iedzīvotāju skaitu darba spējas vecumā)
katrā no Pļaviľu novada teritoriālajām vienībām, vislielākais tas ir Vietalvas pagastā – 14,3%,
pārējos pagastos un Pļaviľu pilsētā tas svārstās ap 11%. (skat. Attēls 2.15).
Attēls 2.15. Bezdarbnieku īpatsvars iedzīvotāju skaitā darba spējas vecumā sadalījumā pa Pļaviņu novada
teritoriālajām vienībām, uz 31.12.2010
Avots: Nodarbinātības Valsts aģentūra
2.3 Cilvēkresursu novērtējums
Pļaviľu novadā pēc CSP datiem uz 2011.gada sākumu ir 6240 iedzīvotāji, no kuriem 4043 ir
vecumā no 15 līdz 62 gadiem, jeb darbspējas vecumā. Kopējam iedzīvotāju skaitam ir
tendence samazināties. Pļaviľu novadā tāpat kā visā Latvijas teritorijā novērojamas
nelabvēlīgās iedzīvotāju novecošanās un depopulācijas tendences.
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
20
Pļaviľu novada attīstības programma 2012. - 2018.gadam. 1.redakcija
Raksturīga iedzīvotāju koncentrēšanās Pļaviľu pilsētā, iedzīvotāju blīvums novada pagastos ir
ievērojami mazāks.
Uz 01.04.2011 Pļaviľu novadā (uzľēmuma/iestādes birojs vai pamatdarbības vieta atrodas
novada teritorijā) ir 887 darba ľēmēji, kas ir aptuveni 22% no visiem Pļaviľu novada
iedzīvotājiem darba spējas vecumā.
Nozīmīgākās jomas (darba ľēmēju skaits lielāks par 100), kurās ir nodarbināti iedzīvotāji
Pļaviľu novadā ir valsts pārvalde un aizsardzība (38,0% no viesiem darba ľēmējiem) un
ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (12,5% no visiem darba ľēmējiem).
Pieejamo cilvēkresursu apjoms un kvalitāte ir atkarīga ne tikai no novadā dzīvojošajiem
iedzīvotājiem. Nodrošinot labvēlīgus dzīves apstākļus un augstu transporta pakalpojumu
pieejamību ir iespējams piesaistīt resursus arī no tuvākām un tālākām teritorijām. Arī esošo
resursu saglabāšanai ir svarīga dzīves kvalitātes nodrošināšana.
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
21
Pļaviľu novada attīstības programma 2012. - 2018.gadam. 1.redakcija
3 Dabas resursi
3.1 Zemes
Saskaľā ar nekustamā īpašuma valsts kadastra datiem (uz 01.01.2011), iedalījumā pa
nekustamā īpašuma lietošanas mērķa grupām, 62% jeb 23213,2 ha no visas Pļaviľu novada
teritorijas aizľem lauksaimniecības zeme, bet gandrīz 32% jeb 11857,7 ha - mežsaimniecības
zeme un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta ar LR
spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Pārējās desmit grupas kopā aizľem 6,6% sadalījumā
kā tas redzams tabulā zemāk (Tabula 3.1).
Tabula 3.1. Pļaviņu novada zemju sadalījums, 01.01.2011.
Nekustamā īpašuma lietošanas mērķa grupa Kopplatība, ha Īpatsvars, %
Lauksaimniecības zeme 23213,2 61,82%
Mežsaimniecības zeme un īpaši aizsargājamās dabas
teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta ar
normatīvo aktu
11857,7 31,58%
Ūdens objektu zeme 866 2,31%
Derīgo izrakteľu ieguves teritorijas 166,7 0,44%
Dabas pamatnes un rekreācijas nozīmes zeme 38,4 0,10%
Individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme 268,7 0,72%
Daudzdzīvokļu māju apbūves zeme 57,6 0,15%
Komercdarbības objektu apbūves zeme 8,6 0,02%
Sabiedriskas nozīmes objektu apbūves zeme 93,3 0,25%
Ražošanas objektu apbūves zeme 134,4 0,36%
Satiksmes infrastruktūras objektu apbūves zeme 778,8 2,07%
Inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu apbūves
zeme
65,2 0,17%
Kopā: 37548,6 100,00%
Avots: LR Valsts Zemes dienests
Lauksaimniecības zemes savukārt iedalās aramzemēs, augļu dārzos, pļavās un ganībās.
Lielāko daļu lauksaimniecības zemju aizľem tieši aramzeme – 6787 ha jeb 57,8% no kopējās
lauksaimniecības zemju platības. Nākamais izplatītākais lauksaimniecības zemju veids pēc
nekustamā īpašuma lietošanas mērķa grupām ir ganības – 3398,7 ha jeb 28,9%. 1463 ha
(12,5%) Pļaviľu novadā aizľem pļavas un 92 ha (0,8%) - augļu dārzi (skat. Attēls 3.1 ).
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
22
Pļaviľu novada attīstības programma 2012. - 2018.gadam. 1.redakcija
Attēls 3.1. Pļaviņu novada lauksaimniecības zemju sadalījums, 2010.gads
Avots: LR Valsts Zemes dienests
Pēc Lauku atbalsta dienesta informācijas par Lauksaimniecībā izmantojamo zemju (turpmāk
tekstā LIZ) apsekošanas rezultātiem, kas publicēti Lauku atbalsta mājas lapā (03.11.2010),
Pļaviľu novadā tika apsekoti 11682 ha (apsekotas tika tikai zemes vienības, kuru platība pārsniedz
1 ha). Kā koptas LIZ tika atzītas 80% no apsekotajām teritorijām jeb 9384 ha. Šis rādītājs ir
zemāk nekā vidēji Latvijā (~84%). Atlikušās jeb neapstrādātās LIZ ir 2298 ha, no kurām 2053 ir
nekoptas teritorijas, 223 – aizaugušas, bet 22 noris būvniecība (avots: Lauku Atbalsta dienests
www.lad.gov.lv)
3.2 Meži un purvi
Sadaļas sagatavošanai izmantota informācija no sekojošiem avotiem:
- Aiviekstes pagasta teritorijas plānojums 2009.-2021.gadam
- Klintaines pagasta teritorijas plānojums 2008.-2020.gadam
- Vietalvas pagasta teritorijas plānojums 2008.-2020.gadam
- Pļaviņu pilsētas teritorijas plānojums
- http://www.vmd.gov.lv
3.2.1 Meži
Pļaviľu novadā pēc Valsts meža dienesta datiem par 2011.gadu meži aizľem 20369,4 ha
teritorijas (neskaitot īpaši aizsargājamās dabas teritorijas). No tiem 49,2% ir valsts meži, 50,1% ir
privātie meži un tikai mazāk par 1% ir pašvaldības īpašumā esoši meži. Nedaudz vairāk kā puse
no mežiem ir skuju koku meži (10889,04 ha), kuros ir priedes (6018,24 ha, vai 55,3%), egles
(4854,7 ha, vai 44,6%) un nenozīmīga daļa lapegles (16,1 ha, 0,1%). Mīkstu lapu koku mežos
savukārt visbiežāk sastopamais ir bērzs (5699,68 ha), baltalksnis (1430,38 ha), kam seko apse
(1271,74 ha).
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
23
Pļaviľu novada attīstības programma 2012. - 2018.gadam. 1.redakcija
Attēls 3.2. Meži Pļaviņu novada pagastos, ha
Aiviekstes pagasts
Aiviekstes pagastā meža platība ir 8824,6 ha. Mežainums Aiviekstes pagastā sasniedz 60%.
Lielākie meža masīvi atrodas pagasta ziemeļu un ziemeļaustrumu daļā. Mežā valdošās koka
sugas:
skuju koki – 65,6% (priedes, egles, lapegles);
cietie lapu koki – 0,1% (ozols, osis, vīksna, goba, kļava);
mīkstie lapu koki – 34,3% (bērzs, melnalksnis, liepa, apse, baltalksnis, vītols).
Mežos ir sastopami aļľi, brieži, mežacūkas, bebri, stirnas, lūši, vilki, zaķi, āpši, vāveres, kā arī
kažokzvēri – lapsas, caunas, jenoti, ūdri. Sastopami arī medľi un rubeľi.
Pagasta teritorijā atrodas VAS „Latvijas valsts meži” Pļaviľu kokaudzētava.
Mežiem, līdztekus ainavu veidošanas un koksnes ieguves funkcijām, ir liela nozīme arī
ekoloģijā, erozijas samazināšanā, rekreācijā un gaisa attīrīšanā. Meži ir arī izkliedētā
piesārľojuma avots – slāpekļa un fosfora notece. Jebkura īpašuma vai lietojuma veida mežu
teritorijas izmantošanu pārrauga Valsts meža dienesta Sēlijas virsmežniecības Pļaviľu
mežniecība un apsaimniekošanu veic AS „Latvijas valsts meži” Vidusdaugavas
mežsaimniecība.
Klintaines pagasts
Saskaľā ar VZD datiem Klintaines pagasta teritorijas 5240,3 ha aizľem meži. No tiem 2950,8
ha jeb 56,3% ir valsts meži, 2281,4 ha jeb 43,5% - privātie meži un 8,1 ha jeb 0,2%
pašvaldības meži.
Visu Klintaines pagasta teritorijas ziemeļu daļu aizľem meži. Tie ir viena no lielākajām un
visdinamiskāk izmantojamām pagasta dabas bagātībām. Meža koka sugas:
skuju koki – 56,0% (priedes, egles);
cietie lapu koki – 0,9% (ozols, osis u.c.);
mīkstie lapu koki – 43,1% (bērzs, melnalksnis, liepa, apse, baltalksnis)
Klintaines pagasts ietilpst Latvijas 50. ģeobotāniskajā mikrorajonā, kas raksturojams ar viļľoti
līdzenu reljefu un mežainumu līdz 40%. Šajā mikrorajonā ainavu galvenokārt veido bērzu
gārša un mitrāji. Egļu meži ir saglabājušies nelielā daudzumā, tie galvenokārt ir gāršas un
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
24
Pļaviľu novada attīstības programma 2012. - 2018.gadam. 1.redakcija
damakšľi. Šie egļu meži saistās ar karbonātus saturošām morēnu smilšmālu un mālsmilts
augsnēm.
Kopš 2000.gada Klintaines pagasta mežu platības atrodas Kokneses virsmežniecības Pļaviľu
mežniecības pārraudzībā. 2003. gadā pagastā koku ciršana veikta 342,9 ha platībā 17191 m3
apjomā. 2003.gadā Klintaines pagastā tika veikti meža atjaunošanas darbi: valsts mežā - 19,8
ha, privātā mežā - 18,3 ha lielā platībā, no kuriem 4,3 ha tika atjaunoti Klintaines pagasta
pašvaldībai piederošā mežā. Kopumā atjaunoti meži 38,1 ha platībā (tai skaitā 11,7 ha
mākslīgi atjaunoti egļu stādījumi). Arī 2004.gadā tika atjaunoti 12,8 ha meža.
Vietalvas pagasts
Mežs ir nozīmīgs pagasta dabas resurss, to izmanto ne tikai kokmateriālu ieguvei, bet arī
iedzīvotāji aktīvai atpūtai – ogošanai, sēľošanai un medībām. Mežu apsaimniekošanas
galvenie kritēriji ir ekoloģisko, ekonomisko un sociālo interešu mijiedarbība. Vietalvas
pagasta mežu platības atrodas Valsts meža dienesta Sēlijas reģionālās virsmežniecības
pārraudzībā. Mežsaimniecībā izmantojamās teritorijas apsaimnieko AS „Latvijas valsts meži”
Vidusdaugavas mežsaimniecības Kokneses iecirknis.
Meži aizľem 6266,5 ha pagasta teritorijas. Lielākie masīvi – Tautonas un Mailes mežs.
Vesetas upes apkārtnē dabas lieguma teritorijā sastopami slapjie meži ar niedrāju, dumbrāju
un purvāju; sausieľu meži ar damaksni, lānu un vēri. Izplatītākās koku sugas ir priede, egle un
bērzs, bet nedaudzos nogabalos dominē melnalksnis, baltalksnis un vītols. Mežos pārsvarā
ziemeļu dzīvnieku fauna – aļľi, staltbrieži, stirnas, bebri, mežacūkas u.c.
Vietalvas pagasta teritorijā atrodas AS „Latvijas valsts meži” Vidusdaugavas
mežsaimniecības zemes dzīļu atradnes: „Vietalva” (smilts-grants) un „Rušēni” (smilts –
grants), kā arī aizsargājamā teritorija dabas liegums „Vesetas palienes purvs” teritorija 251,3
ha.
3.2.2 Purvi
Lielākie purvi Aiviekstes pagastā atrodas pagasta austrumu daļā: Bokstu purvs (zemais purvs,
platība 335 ha), Vesetnieku purvs (zemais, platība 283 ha), Ķeģeļu purvs (augstais purvs,
platība 177 ha), Alaižu pārejas purvs (platība 165 ha).
Purvi Vietalvas pagastā aizľem salīdzinoši nelielu teritoriju – 2% (265,5 ha) no visas pagasta
aizľemtās teritorijas. Lielākais - dabas liegums „Vesetas palienes purvs”, kurš pagastā aizľem
251,3 ha lielu aizsargājamu teritoriju (kopēja teritorija 400 ha). Purviem daba atvēlējusi savu
īpašu lomu – tie ir nozīmīgi hidroloģisko ciklu posmi un darbojas kā ūdens glabātāji.
Nozīmīga ir purvu spēja attīrīt gan piesārľoto lietus ūdeni, gan virszemes ūdeľus, kas plūst no
lauksaimniecības zemēm. Purvos ir īpatnēja augu un dzīvnieku valsts, lielākā daļa tur
sastopamo sugu nevar pastāvēt citos apstākļos. Lielākie draudi purviem ir nosusināšana vai
norakšana. Nosusinot purvus, mazinās to stabilizējošā loma, bet norokot kūdru, tiek
iznīcinātas vispārējās purva bioloģiskās vērtības. Tikai vispusīga, uz dabas vērtībām balstīta
purva ekosistēmu izvērtēšana ļauj izvairīties no neatgriezeniskām sekām. Purvi jāvērtē pēc to
nozīmes dabā, nevis tikai pēc kūdras daudzuma tajos.
3.3 Ģeoloģiskie resursi
Sadaļas sagatavošanai izmantota informācija no sekojošiem avotiem:
- Aiviekstes pagasta teritorijas plānojums 2009.-2021.gadam
- Klintaines pagasta teritorijas plānojums 2008.-2020.gadam
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
25
Pļaviľu novada attīstības programma 2012. - 2018.gadam. 1.redakcija
- Vietalvas pagasta teritorijas plānojums 2008.-2020.gadam
- Pļaviņu pilsētas teritorijas plānojums
Nepieciešama datu aktualizācija.
Aiviekstes pagasts
Aiviekstes pagastā ir sastopami visai neparasta derīgo izrakteľu dažādība viena pagasta
robežās. Pagasta dienvidaustrumos izpētīti ļoti bagātīgi dolomīta krājumi, pagasta centrālajā
daļa un pie pašas ziemeļu robežas izveidotas perspektīvas smilts un grants iegulas, piecos
ezeros konstatēts biezs sapropeļa slānis. Bez tam pagastā ir viena izpētīta būvkeramikas
ražošanai derīgu mālu atradne, viena kūdras atradne ar rūpnieciski izmantojamiem krājumiem
un divas nelielas specifisku smilšu atradnes.
Pagasta nozīmīgākā atradne ir 1974. gadā izpētītā dolomītu atradne „Aiviekste – labais
krasts”. Atradnē pētīti Daugavas svītas dolomīti kā izejviela celtniecības šķembu ražošanai.
Zemes dzīlēs tie veido vienlaidu, aptuveni 6-8 km biezu slāni, kuru sedz līdz 3-5m bieza
irdeno kvartāra nogulumu segkārta. Pēc atsūknēšanas pārtraukšanas un bijušā karjera
appludināšanas zemes dzīlēs atlikuši ievērojami dolomīta krājumi, tai skaitā izpētītie – 36
milj.m3. Uz rietumiem un ziemeļiem no izpētīto krājumu teritorijām vēl aptuveni 3 km
2 lielā
platībā veikta izpēte ar retu urbumu tīklu, kuras rezultātā novērtēts, ka šeit ieguļ vēl 24 milj.
m3
dolomītu. Pagastam ir praktiski neizsmeļami dolomīta krājumi. Aiviekstes atradnes
dolomīts ir slāľains, un atsevišķu slāľu dolomīti ir ļoti cieti.
Perspektīvākā atradne ir 1991.gadā atklātā smilts – grants atradne Līdace. Šeit aptuveni 1km2
lielā platībā ieguļ 7 milj. lieli smilts – grants krājumi. Derīgais izraktenis atradnē – nešķirots
materiāls, kas sastāv no grants, oļiem un smilts un vietām satur ievērojamu daudzumu dažāda
izmēra akmeľu. Derīgā slāľa biezums svārstās no 4-30 m, vidēji – 10 m.
1997. gadā apsekotajā Juču atradnē vēl atlikuši 448,8 tūkst.m3
lieli smilts krājumi un 1962.
gadā izpētītajā Juču atradnē atlikušie krājumi nav zināmi. Abas šīs atradnes ir jau tuvu
izmantošanas beigām. Krājumi Pļaviľu smilts atradnē – 500 tūkst.m3, Mālkalnu atradnē –
34,0 tūkst.m3.
Informācija par rūpnieciski izmantojamo sapropeli Aiviekstes pagasta ezeros sniegta tabulā
zemāk.
Tabula 3.2. Informācija par rūpnieciski izmantojamo sapropeli Aiviekstes pagasta ezeros
Ezera
nosaukums
Sapropeļa
izplatīšana,
ha
Vidējais
biezums, m
Apjoms,
tūkst.m3
Krājumi pie
nosacīta
mitruma
60%, tūkst. t
Sapropeļa tips Sapropeļa pielietojums
Aklais 3,2 6,0 141 16 organogēnais Ārstniecība, ķīmija,
mēslojums, lopbarība,
būvniecība
Dāmenes 15,3 6,5 970 135 organogēnais,
karbonātiskais
Ārstniecība, ķīmija,
mēslojums, lopbarība,
būvniecība
Līdaces 5,0 3,8 155 24 organogēnais Ārstniecība, ķīmija,
mēslojums, lopbarība,
būvniecība
Odzes 200 4,3 8600 1120 organogēnais-
silikātu
Mēslošana, ārstniecība
Spīganu 6,4 5,8 137 38 organogēnais Ārstniecība, ķīmija,
mēslojums, lopbarība,
būvniecība
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
26
Pļaviľu novada attīstības programma 2012. - 2018.gadam. 1.redakcija
Avots: Aiviekstes pagasta teritoriālais plānojums, 2009-2021
1957. gadā izpētītā kvartāra mālu atradne „Mālkalni” aizľem 5ha lielu teritoriju pie Mālkalnu
mājām. Līdz sešdesmito gadu sākumam to ķieģeļu ražošanai izmantoja Pļaviľu rūpkombināts.
Atradni veido aptuveni 10m biezs brūnu bezakmens mālu slānis, kurā īsteno māla daļiľu
(frakcija < 0,005 mm) saturs sastāda 40%. Atlikušie māla krājumi atradnē 500 tūkst.m3.
Neskatoties uz to, ka Aiviekstes pagasta robežās reljefa pazeminājumi bieži ir pārpurvoti, ir
tikai viena rūpnieciskās nozīmes kūdras atradne – Riekstu purvs, kurš atrodas ziemeļos no
Odzes ezera. Tas ir pārejas tipa purvs. Rūpnieciski izmantojama kūdra izpētīta 28 ha platībā
un tās krājumi pie 40% mitruma – 120 tūkst. tonnas.
Klintaines pagasts
Klintaines pagasta teritorija ir samērā bagāta ar derīgajiem izrakteľiem, te atrodams dolomīts,
smilts-grants un kūdra.
Klintaines pagastā ir atklātas un izpētītas četras dolomītu atradnes – Rīteri II, Selga, Pļaviņas
un Klintaines. Viena no tām - Pļaviņu dolomīta atradne - ir izstrādāta jau agrākajos gados.
Klintaines atradne pēc Daugavas kaskādes hidrostaciju uzbūves tika appludināta. Rīteri II un
Selga dolomīta atradnēs pagasta robežās ir 13613 tūkst.m3 liels novērtēto dolomīta krājumu
apjoms. Pašlaik šīs atradnes netiek izmantotas.
Klintaines pagastā atrodas trīs smilts un smilts–grants atradnes – Sēlišķes, Mūrnieki un
Pļaviľas (I iecirknis), kurās izpētīto krājumu apjoms noteikts – 2,20 milj. m3. Sēlišķu smilts
iegula atrodas pagasta ziemeļaustrumu daļā, apmēram 2 km ziemeļaustrumos no Alotenes
dzelzceļa stacijas, pie ceļa Rīteri – Sēlišķas. Atradnes robežās smilts iegulas laukums
lielākoties ir apmežots. Hidroģeoloģiskie apstākļi atradnē ir apmierinoši, jo gruntsūdens
konstatēts diezgan dziļi – 6 līdz 9 m zemāk par pieľemto izstrādes robežu. Atradnes platība –
17,0 ha, derīgā slāľa biezums mainās 6,1 – 30,9 m robežās (vidēji 10,3 m), krājumu apjoms –
1,76 milj. m3. Smilts materiāls derīgs izmantošanai ceļu būvēs. Atradne Mūrnieki atrodas
Daugavas ielejā starp Mežaku un Mūrnieku mājām. Atradnes reljefu veido viegli viļľots
līdzenums ar pazeminājumu dienvidaustrumu virzienā. Derīgais slānis – dažāda rupjuma
smilts un grants. Maksimālais grants un akmeľu saturs sasniedz 68%. Derīgā slāľa biezums
mainās no 1,3 m līdz 5,7 m (vidēji – 4,2 m), segkārtas vidējais biezums – 0,5 m. Atradnes
platība – 5,7 ha. Krājumu atlikums 2006. gada 1. janvārī bija 203,6 tūkst.m3. Tā kā pagasta
teritorijā smilts un grants krājumi ir ierobežoti, ceļu būvēm un citām vajadzībām
nepieciešamais smilts – grants daudzums varētu būt ievedams no tuvākajiem karjeriem
kaimiľu pagastos, kur izpētītajās atradnēs ir pietiekoši lieli smilts un grants krājumi.
Klintaines pagasts nav īpaši bagāts ar kūdras iegulām. Pēc Kūdras fonda datiem (1980.g.),
pagasta teritorijā atrodas četras kūdras atradnes. Pagasta kūdras resursi nav precīzi noteikti, jo
izpētes lauku darbi veikti pagājušā gadsimta vidū, un dati par atradnēm ir aptuveni. Tādēļ gan
purvu platības, gan kūdras slāľa dziļumi, gan arī noteiktie kūdras krājumi var būtiski atšķirties
no faktiskā stāvokļa. Saskaľā ar Kūdras fonda datiem, kūdras atradľu platība pagasta teritorijā
mainās no 65 līdz 344 ha, kūdras slāľa maksimālie biezumi iegulās svārstās no 1.2 līdz 7 m.
Visu atradľu kopplatība ir 604 ha un tajās ir apmēram 15460 tūkst. m3 kūdras resursu. Vienā
kūdras iegulā (Rācenāju pļavas) sastopama gan zemā gan pārejas tipa kūdra, divās (Salas,
Silmaču) – tikai zemā tipa kūdra, vienā (Gľevu) – augstā tipa kūdra. Lielākā kūdras iegula ir
Gľevu atradne (Nr.3557). Atradnes kopējā platība ir 344 ha, rūpnieciski izmantojamā dziļuma
robežās – 279 ha. Tajā pavisam aplēsts 12555 tūkst. m3. Atradnē noteikti arī rūpnieciski
izmantojamie kūdras resursi - pavisam 1415 tūkst. tonnas (pie 40 % mitruma). Iegulas kūdra
ir piemērota izmantošanai lauksaimniecībā.
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
27
Pļaviľu novada attīstības programma 2012. - 2018.gadam. 1.redakcija
Vietalvas pagasts
Vietalvas pagastā ir piecas smilts-grants atradnes:
1) Kaivēni – platība 4,6 ha, izpētītie krājumi 79,4 milj.m3;
2) Rušēni – platība 13,2 ha, izpētītie krājumi 2668,5 milj.m3;
3) Veseta – platība 83,1 ha, izpētītie krājumi 7407,9 milj.m3;
4) Veseta II – platība 324 ha, novērtētie krājumi 59345,7 milj.m3;
5) Vietalva – platība 1,4 ha, izpētītie krājumi 141,9 milj.m3.
Augstvērtīgākais sapropelis ir Aklezerā un Garajā ezerā, jo tā vidējā pelnainība ir ap 10%.
Garajā ezerā sapropelis ir visā ezera garumā 5 ha, sapropeļa slāľa biezums – 6,2 m (max.) un
3,9 m (vid.), sapropeļa krājumi – 195 tūkst. m3, tas izmantojams mēslojumā un
dziednieciskajās dūľās.
Vēl viens derīgo izrakteľu veids ir laukakmeľi. Tie sastāv no izturīgiem iežiem – gneisiem,
randītiem, amfibolītiem un kvarcītiem un izmantojami būvniecībai, tēlniecībai, bruģakmeľu
izgatavošanai, drupināšanai šķembās.
Kopš 2006.gada Pļaviľās darbojas laukakmeľu skaldīšanas rūpnīca – SIA „Akmens Fabrika”.
Laukakmeľus iegūstot no lauksaimniecības zemēm, uzľēmums tos apstrādā un pārdod kā
celtniecības materiālu. Tomēr 2011.gada jūlijā tika pasludināts maksātnespējas process.
3.4 Ūdens resursi
Sadaļas sagatavošanai izmantota informācija no sekojošiem avotiem:
- Aiviekstes pagasta teritorijas plānojums 2009.-2021.gadam
- Klintaines pagasta teritorijas plānojums 2008.-2020.gadam
- Vietalvas pagasta teritorijas plānojums 2008.-2020.gadam
- Pļaviņu pilsētas teritorijas plānojums
Ūdeľi ir viens no novada nozīmīgākajiem resursiem. Ūdens resursu raksturojums sniegts
tabulā zemāk.
Tabula 3.3. Ūdenstilpes un ūdensteces Pļaviņu novadā
Nr.
p.k. Nosaukums
Platība,
garums Pagasts Piezīmes
Ezeri
1 Odzes ezers 268,7 ha Aiviekstes
pagasts
Flora: niedres, grīšļi, meldri, vilkvālīte,
ūdensrozes, glīvenes
Zivis: zandari, plauži, līľi, raudas, asari,
karpas
Sateces baseins: Daugava
2 Dāmenezers 46,1 ha ar
niedrāju
15,3
Aiviekstes
pagasts
Flora: niedres, grīšļi, retas, glīvenes
Zivis: līdakas, līľi, raudas, asari
Sateces baseins: Daugava
3 Līdacis 11,0 ha Aiviekstes
pagasts
Flora: niedres, grīšļi, kosas, lēpe, vilkvālīte
Zivis: līdakas, plauži, līľi, raudas, asari
Sateces baseins: Daugava
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
28
Pļaviľu novada attīstības programma 2012. - 2018.gadam. 1.redakcija
Nr.
p.k. Nosaukums
Platība,
garums Pagasts Piezīmes
4 Spīganas ezers 6,4 ha Aiviekstes
pagasts
Sateces baseins: Daugava
5 Apaļais ezers 3,6 ha Aiviekstes
pagasts
Sateces baseins: Daugava
6 Neļaubītis 1,8 ha Aiviekstes
pagasts
Sateces baseins: Daugava
7 Baltenītis 1,6 ha Aiviekstes
pagasts
Sateces baseins: Daugava
8 Līkais ezers 1,6 ha Aiviekstes
pagasts
Sateces baseins: Daugava
9 Tulmanītis 1,3 ha Aiviekstes
pagasts
Sateces baseins: Daugava
10 Skaidrais ezers 1,2 ha Aiviekstes
pagasts
Sateces baseins: Daugava
11 Būdas Dzirnavu ezers 2,4 ha Klintaines
pagasts
Izveidots uz Maltupītes, lai darbinātu
ūdensdzirnaviľas. Līdz 1969.gadam ezeru
izmantoja zivkopībai
12 Garais ezers 5 ha Vietalvas
pagasts
13 Alvīšezers 14 ha Vietalvas
pagasts
14 Apezers 3 ha Vietalvas
pagasts
15 Vabulītis 3 ha Vietalvas
pagasts
16 Miķelēnu ezers Vietalvas
pagasts
17 Zvanezers Vietalvas
pagasts
Lielākās upes
1 Aiviekste 114 km Pļaviľas,
Aiviekstes
pagasts
Pēc baseina lielāka Daugavas pieteka,
baseina platība 9160 km2; kopējais kritums
26,9 m
Lielākās pietekas: Iča, Piestiľa, Pededze,
Liede, Kuja, Svētupe, Arona, Veseta, Zvidze,
Izliena.
Bagāta ar zivīm (ālanti, plauži, zuši, līdakas,
raudas, asari, ruduļi, sami)
2 Veseta 56 km Aiviekstes,
Vietalvas
pagasts
Aiviekstes pieteka, kritums 144 m.
Bagāta ar zivīm (līdakas, asari, raudas,
vēdzeles, foreles)
3 Pērse 50 km Klintaines,
Vietalvas
pagasts
Daugavas 1.pakāpes pieteka
Lielākās pietekas: Iršupīte, Paskule, Atradze,
Pelava
Zivis: līdakas, līľi, asari, raudas, sapali plauži
4 Pelava 22 km Aiviekstes,
Klintaines un
Vietalvas
pagasts
Pērses pieteka, baseina platība 115 km2,
kopējais kritums 46 m.
Pietekas: Odze, Nsakāne
5 Odze 7 km Aiviekstes,
Klintaines,
pagasts
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
29
Pļaviľu novada attīstības programma 2012. - 2018.gadam. 1.redakcija
Nr.
p.k. Nosaukums
Platība,
garums Pagasts Piezīmes
6 Skanstupīte Aiviekstes
pagasts
Daugavas pieteka. Pie ietekas dolomīta kālpe
veido 0,7 m augsto Skanstupītes
ūdenskritumu.
7 Maltupīte (Klintainīte) 6 km Aiviekstes,
Klintaines
pagasts
Pie Klintaines pie Maltupītes izveidots Būdas
Dzirnavu ezers. Ap 200 m aiz dzirnavu ezera,
līdz ietekai Daugavā Maltupīte pazūd zemē,
veidojot sauso gultni. Šī teritorija iekļauta
valsts aizsargājamo dabas teritoriju statusā kā
ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas
piemineklis "Klintaines sausgultne un krasta
kritenes"
Pārējās nelielas novada upes ir Riekstiľa, Rīterupīte, Piešupīte, Naskāne, Labonīte, Šubraka,
Barisu upīte, Lašupe.
Novada teritorijas hidrogrāfiskais tīkls pieder gan Pērses upes baseinam, gan Daugavas (no
Aiviekstes līdz Pērsei) upes baseinam. Pilnvērtīgai ūdens resursu izmantošanai rekreācijas
mērķiem nepieciešami ieguldījumi krastu sakopšanā un peldvietu ierīkošanā.
Publiku ūdeľu statuss ir Aiviekstes upei, Odzes ezeram, Dāmenezeram un Līdaces ezeram. Kā
izmantošanas veids peldūdeľi ir noteikts Odzes ezers (peldvieta „Mežezers”).
Novada teritorijā atrodas Pļaviľu ūdenskrātuve, kura ir lielākā Latvijā pēc tilpumā (509,9
tūkst.m3), kā arī dziļākā (līdz 49 m, vidēji 14,6 m) un garākā (45 km) no Daugavas
ūdenskrātuvēm.
Jāatzīmē, ka Klintaines pagastā nav dabiski veidojošos ezeru, taču ir daudzi dažādi mākslīgi rakti
dīķi un kanāli. Lielākā ūdenstilpne Klintaines pagastā ir Būdas Dzirnavu ezers, kurš ir ļoti
gleznains un nozīmīgs ainavas elements. Ja dzirnavu ezers tiktu iztīrīts, šeit varētu ierīkot
peldvietas un tam būtu nozīmīga loma rekreācija un tūrismā. Nākotnē varētu apsvērt iespēju
izstrādāt Būdas ezera apsaimniekošanas plānu. Lai dzirnavu ezers varētu tikt izmantots
zivsaimniecībā, nepieciešams atjaunot aizvarus, kas regulē caurteci.
Lielākās ūdenstilpnes Vietalvas pagastā ir Dīriķu ūdenskrātuve un Alunēnu dīķis.
Citas ūdenstilpnes Aiviekstes pagastā:
- Karjeru dīķis – 4,9 ha, mākslīgs;
- Krievciema dzirnavezers – mākslīgs, uzpludināts uz Vesetas kanāla sānu atzara,
Krievciema HES ( nodota ekspluatācijā 2001.g., jauda 175 kW);
- Krievciema ūdenskrātuve – mākslīgs, bijušais dolomīta karjers;
- Aiviekstes karjera ūdenskrātuve – 80 ha, mākslīgs, bijušais dolomīta karjers.
Pļaviņu pilsēta atrodas Daugavas un Aiviekstes upes krastā, pie Aiviekstes ietekas Daugavā.
Pēc upju baseinu principa, daļa pilsētas teritorijas pieskaitīta pie Daugavas baseina starp
Aivieksti un Pērsi, daļa – pie Daugavas baseina lejpus Kūjai. Pļaviľu pilsēta piekļaujas
Daugavai vietā, kur izveidota Pļaviľu HES ūdenskrātuve (lielākā HES Baltijā).
3.5 Aizsargājamās un ainaviski nozīmīgās teritorijas
Pļaviņu pilsētas teritorijā neatrodas neviens dabas objekts vai teritorija, kurai būtu piešķirts
īpaši aizsargājama objekta vai teritorijas statuss. Aiviekstes upes labajā krastā pie Gostiľiem
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
30
Pļaviľu novada attīstības programma 2012. - 2018.gadam. 1.redakcija
ir maurloka atradne. Tā ir Latvijas sarkanajā grāmatā ierakstīta suga, atradnei nav īpaši
aizsargājamas teritorijas statuss.
3.5.1 Dabas liegumi un mikroliegumi
Pļaviľu novadā atrodas divi dabas liegumi – Klintaine (Klintaines pagasts) un Vesetas
palienes purvs (Pļaviľu novada Vietalvas un Aiviekstes pagasts, Madonas novada Kalsnavas
pagasts) un divi mikroliegumi.
Klintaine ir dabas liegums, kurš nodibināts 2004.gadā un kuram piešķirts Natura 2000
teritorijas statuss. Kopējā lieguma teritorija ir 83 ha. Lieguma dabas vērtības: teritorija
izveidota kaļķiežu (dolomīta) atsegumu, kā arī divu ES Biotopu direktīvas 2. pielikuma pļavu
biotopa saglabāšanai. Nozīmīgu teritorijas daļu aizľem mēreni mitrās pļavas, kas mozaīkveidā
mijas ar sausām pļavām, kaļķainās augsnēs. Teritorijā konstatētas vairākas īpaši
aizsargājamas augu sugas, piemēram, krustlapu drudzene, Pļaviľu novada ģerbonī attēlotā
anemone jeb meža (Daugavas) vizbulis u.c. Daļa pļavu nav bijušas uzartas, regulāri
apsaimniekotas un tās ir tipisks dabisko pļavu etalons ar neielabotu pļavu indikatorsugām.
Konstatēta meža silpurene.
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
31
Pļaviľu novada attīstības programma 2012. - 2018.gadam. 1.redakcija
Attēls 3.3. Klintaines dabas lieguma shēma
Avots: http://www.daba.gov.lv
Vesetas palienes purvs ir dabas liegums, dibināts 1999.gadā, piešķirts Natura 2000 teritorijas
statuss. Kopēja platība ir 424 ha. Dabas lieguma nozīmīgākās vērtības ir purvu, palieľu pļavu
un slapjo mežu biotopu komplekss, kurā sastopamas daudzas retas un aizsargājamas augu
sugas. Konstatētas vairākas ES Biotopu direktīvas augu sugas, piemēram, dzeltenā
akmeľlauzīte, Lēzeļa lipare u.c. Īpaši aizsargājamā dabas teritorija izveidota, lai nodrošinātu
vienota mitrāju kompleksa – pārejas purvu, slapjo mežu un palieľu pļavu saglabāšanu.
Teritorijai 2006.gada 16.janavārī ir apstiprināts „Dabas lieguma „Vesetas palienes purvs”
dabas aizsardzības plāns 2005.-2015.gadiem”. Individuālo aizsardzības un izmantošanas
noteikumu nav.
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
32
Pļaviľu novada attīstības programma 2012. - 2018.gadam. 1.redakcija
Attēls 3.4. Vesetas palienes purva shēma
Avots: http://www.daba.gov.lv
2008.gadā Vietalvas pagastā noteikts mikroliegums ar kodu 1846 Pļaviľu mežniecības AS
„Latvijas valsts meži” teritorijā 317.kvartālā 17-1., 14., 18 nogabalos 2,5 ha platībā.
Aiviekstes pagastā Pļaviľu mežniecības AS „Latvijas valsts meži” teritorijā 468.kvartāla 22.
nogabalā 0,5 ha platībā noteikts mikroliegums ar kodu 780. Savukārt šīs pat mežniecības 196.
(14.,15.,19.,25.nogabali) un 197. (4.,5.,7.,10.-12.,14.,15.,17.,24. nogabali) kvartālos ar kopējo
platību 23,5 ha noteikti mikroliegumi ar kodu 1905.
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
33
Pļaviľu novada attīstības programma 2012. - 2018.gadam. 1.redakcija
3.5.2 Dabas pieminekļi
Dabas piemineklis Klintaines sausgultne un karsta kritenes. Platība 14,9 ha. Aizsardzībā
kopš 1977.gada (lēmums: LR MK Noteikumi Nr. 175 par ģeol. un ģeom. Dabas
pieminekļiem, stājās spēkā 25.04.2001). Šis dabas piemineklis daļēji atrodas dabas Klintaines
lieguma teritorijā (13,6 ha). Karsta procesu izpausme - nelielā Klintaines upīte, nesasniedzot
Daugavu, pazūd pazemē, Daugavas svītas dolomītos. Tipiskas karsta procesu izpausmes.
Daugavas svītas apakšējās pasvītas dolomītos pavasara ūdeľi tek pa gultni un nozūd pēdējā,
lielākajā karsta piltuvē. Nedaudz uz Pļaviľu pusi pie Daugavas ir konstatēta karalisko zalkšu
apmešanās vieta.
3.5.3 Ainava
Sadaļas sagatavošanai izmantota informācija no sekojošiem avotiem:
- Aiviekstes pagasta teritorijas plānojums 2009.-2021.gadam
- Klintaines pagasta teritorijas plānojums 2008.-2020.gadam
- Vietalvas pagasta teritorijas plānojums 2008.-2020.gadam
- Pļaviņu pilsētas teritorijas plānojums
Pļaviľu novadam ir Vidzemes augstienei raksturīga ainava. Atsevišķos novada apgabalos
manāmas Zemgales līdzenuma pazīmes. Izcila ainaviskā parādība ir Daugava, kas tek gar
Pļaviľu pilsētu.
Aiviekstes pagasta ainava raksturojas kā mežiem, pļavām un ūdeľiem bagāta teritorija. Meži
pagasta ainavā ieľem dominējošo lomu. Ainavu veido lauka un meža mozaīka. Mežu masīvi
ieskauj platības ziľā daudz mazākos lauksaimniecības zemju veidotos plankumus. Meži
izvietoti lielos masīvos pagasta teritorijas ziemeļu un ziemelaustrumu malā. Pagasts atrodas
Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma rietumu malā. Reljefs ļoti daudzveidīgs –
pagasta vidusdaļu aizľem Pļaviľu valnis, kura augstums Kurmēnu kalnos sasniedz 159 m vjl.,
uz austrumiem no Odzes ezera ir Pudulu sīkpauguru masīvs. Austrumu daļa atrodas Odzes
valnis ar Kāršu kalniem, ziemeļaustrumu malā Vesetas – Aronas ieplaka, ziemeļrietumu malā
Odzes ieplaka, kuras zemākā vieta ir 89 m vjl. Pagasta dienvidaustrumu robeža iet pa
Aivieksti, ziemeļaustrumu un dienvidaustrumu daļā tek Veseta, ziemeļrietumu daļā Pelava un
Odze. Teritorijā atrodas vairāki ezeri - lielākais Odzes ezers, kā arī Dāmenezers, Līdacis,
Spīganas ezers, Apaļais ezers, Neļaubītis, Baltenītis, Līkais ezers, Tulmenītis, Skaidrais ezers.
Nosusinātas lauksaimniecības zemes atsevišķās vietās netiek apstrādātas un tās atrodas atmatu
veidošanās sākumstadijās, kas padara ainavu nepievilcīgu. Atsevišķās vietās notiek ainavas
degradācija, kur neapsaimniekošanas rezultātā notiek pļavu, tīrumu apaugšana ar krūmiem,
samazinās augu sugu sastāvs. Ainavas kā vērtīga dabas resursa zudums lauksaimnieciskās
darbības intensitātes samazināšanās rezultātā.
Klintaines pagasta teritoriju veido lēzeni viļľots reljefs ar lēzeni slīpu zemes virsas apvidu,
kas pazeminās dienvidu virzienā un izbeidzas pie Daugavas ar stāvu senlejas krastu.
Daugavas senleja veido unikālu reljefu, ielejas terasveida pamatkrasti vēl labi redzami pie
Stukmaľiem. Abos Daugavas krastos ir labi iekultivētas un auglīgas lauksaimniecības zemes,
kas ir kultūrainavas neatľemama sastāvdaļa. No Daugavas senkrasta terases paveras tālas
skatu panorāmas uz Daugavas līkumiem un mežiem pretējā krastā. It sevišķi krāšľi skati
vērojami ap Stukmaľiem gan no Vīna kalna, gan muižas ratnīcas torľa, gan no kādreizējo
vējdzirnavu drupām. Pašreizējo dzīves telpu un raksturīgo pagasta kultūrainavu veido gan
pazīstamākie kultūras pieminekļi Stukmaľu muižas ansamblis un Oliľkalns, gan mūsdienu
ēkas, gan arī vēl daudzās tradicionālās lauku viensētas kopā ar laukiem, mežiem un ceļu tīklu.
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
34
Pļaviľu novada attīstības programma 2012. - 2018.gadam. 1.redakcija
Daugavas ielejas ainavisko telpu veido nepārtraukta, lineāra trīs galveno ceļu ainavu telpu
sistēma, kas vietām attālinās, vietām pārklājas un saplūst: Daugavas ūdensceļa ainavu telpa,
Daugavas labā krasta autoceļa ainavu telpa un Daugavas kreisā krasta ainavu telpa. Katra no
šīm telpām pati par sevi arī ir sistēma, kas sastāv no daudzām atsevišķām, savstarpēji
saistītām, lielākām vai mazākām ainavu telpām. Ceļu ainaviskā telpa ir sevišķi nozīmīga, jo to
ikdienas šķērso ļoti daudzi cilvēki, kurus tā ne tikai emocionāli iespaido, bet sniedz
informāciju un veido priekšstatus par kultūru, tradīcijām, ekonomisko situāciju šajā vidē. Var
teikt, ka savā ziľā Klintaines pagasta ainavas ir arī pagasta vizītkarte. Daugavas posms no
Pļaviľām līdz Koknesei kādreiz bijis viskrāšľākais, populārākais, un ekskursantu visvairāk
apmeklētais tūrisma objekts, taču pēc applūdināšanas tas ir pilnīgi pārveidots un zaudējis
savas iepriekšējās kvalitātes.
Daugavas ieleja pirms applūdināšanas ir bijusi arī viens no savdabīgākajiem floristikas
reģioniem visā Baltijā. Arī tagad vēl vietām saglabājušās unikālas reto augu atradnes,
Daugavā vēl tagad ir liela zivju daudzveidība, tās krastus apdzīvo daudzi putni un zvēri. Kaut
gan iepriekšējās telpiskās kvalitātes ir neatgriezeniski zudušas, arī pašreizējai, jaunveidotajai
telpai ir sava kvalitāte un vērtība, kas līdz šim nav tikusi apzināta un novērtēta. Pilnīgi
neapgūts ir Daugavas ūdensceļš, tā potenciāls pašlaik netiek izmantots. Daugavu, it īpaši
posmā no Pļaviľām līdz Rīteriem, pārsvarā izmanto tikai zvejnieki un makšķernieki. Labais
krasts vietām ir stāvs un nepieejams, tur vairs nav ceļu, tāpēc daudziem šis Daugavas posms ir
“terra inkognita”, pilna pārsteigumiem. No upes vidus paveras neatkārtojami skati. Dziļais
Daugavas ielejas kanjons tagad ir piepildīts ar ūdeni un atgādina fjordu, stāvie dolomīta krasti
ir pieejami tikai retās vietās.
Vietalvas pagasta ainavai ir raksturīgs paugurains reljefs un Vidzemes augstienes dabas
krāšľums. Virsmas vidējais augstums pagasta dienvidrietumu daļā 92,6 m vjl. Augstājkie
pauguri – Aizkalnes (211,6 m vjl.), Birznieku (207,7 m vjl.) un Ragāru (193,4 m vjl.) kalns.
Caur pagastu tek straujā Vesetas upe, kuras tīro ūdeľu krāces vilina foreļu makšķerniekus.
Pērses upe met līkločus starp Vietalvas un Iršu pagastiem. Tāpat pagasts bagāts ar ezeriem –
Vabulītis, Alvīšezers, Tulmanītis, teiksmām apvītais Zvanezers un citi. Pie Jaunāsmuižas aug
viens no Latvijas varenākajiem dižkokiem, kura apkārtmērs 7,8 m. Vesetas upes senlejas
augstos krastus klāj mežs, bet tālāk abpus upei atrodas pļavas.
3.5.4 Dižkoki
Saskaľā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras Vides datu bāzi, Klintaines
pagasta ir apzināti 23 dižkoki. Tie visi ir ozoli, izľemot vienu vīksnu pie Silriešu mājām. 4
ozoli aug Stukmaľos, muižas kompleksā. Tāpat vairāki dižkoki koncentrēti māju tuvumā –
pie Arnīšiem, Sildārziem, Silriešiem, Caunām, Puķītēm. Jāatzīst, ka vairāki dižkoki ir ļoti
sliktā stāvoklī, bet dažu atrašanās vieta nav precīzi nosakāma.
Vietalvas pagastā ir atrodami 8 dižkoki. No tiem 3 parastās kļavas, viens osis un 4 parastie
ozoli. Atrodas Adamovičos, Kalēľos, Odzienas parkā un Jaunā muižā.
3.6 Dabas resursu novērtējums
Viens no Pļaviľu novada dabas resursiem ir plašās lauksaimniecības zemju teritorijas, kuru
īpatsvars ievērojami pārsniedz mežu aizľemto teritoriju īpatsvaru. Lauksaimniecības zeme
kopumā aizľem 23213 ha, bet nav raksturojamas kā auglīgas, tāpēc lauksaimniecībā izmanto
tikai pusi no visas lauksaimniecības zemes.
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
35
Pļaviľu novada attīstības programma 2012. - 2018.gadam. 1.redakcija
Pļaviľu novadā pēc LMD datiem par 2011.gadu meži aizľem 20369 ha teritorijas (neskaitot
īpaši aizsargājamās dabas teritorijas). No tiem 49,2%% ir valsts meži, 50,1% ir privātie meži
un mazāk par 1% ir pašvaldības īpašumā esoši meži. Nedaudz vairāk kā puse no mežiem ir
skuju koku meži (10889,04 ha), kuros ir priedes (6018,24 ha, vai 55,3%), egles (4854,7 ha,
vai 44,6%) un nenozīmīga daļa lapegles (16,1 ha, 0,1%). Mīkstu lapu koku mežos savukārt
visbiežāk sastopamais ir bērzs (5699,68 ha), baltalksnis (1430,38 ha), kam seko apse (1271,74
ha).
Pļaviľu novadā ir sastopamas dažādu ģeoloģisko resursu atradnes (dolomīts, mals, smilts-
grants, sapropeli un kūdra).
Pļaviľu novada teritorijā atrodas divi dabas liegumi un divi mikroliegumi, kuru esamību
varētu izmantot kā iespēju attīstīt dabas tūrismu Pļaviľu novadā.
Vēl viens no nozīmīgākajiem dabas resursiem Pļaviľu novadā ir ūdens resursi – vairāki ezeri
un upes, vairākas no kurām ir bagātas ar zivīm.
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
36
Pļaviľu novada attīstības programma 2012. - 2018.gadam. 1.redakcija
4 Tehniskā infrastruktūra un pakalpojumi
4.1 Transporta infrastruktūra un pakalpojumi
Sadaļas sagatavošanai izmantota informācija no sekojošiem avotiem:
- Aiviekstes pagasta teritorijas plānojums 2009.-2021.gadam
- Klintaines pagasta teritorijas plānojums 2008.-2020.gadam
- Vietalvas pagasta teritorijas plānojums 2008.-2020.gadam
- Pļaviņu pilsētas teritorijas plānojums
- VAS „Latvijas valsts ceļi” interneta mājas lapa
Pļaviľu novada transporta infrastruktūru veido gan valsts galvenie ceļi, gan valsts un pašvaldības
autoceļi un dzelzceļš (skat. Attēls 4.1).
Attēls 4.1. Pļaviņu novada transporta infrastruktūra
Avots: Latvijas Valsts ceļi (http://www.lvceli.lv/LV/PC/PageImages/Original/1502.jpg )
4.1.1 Autoceļi un ielas
Valsts ceļi
Pļaviľu pilsēta ir viegli sasniedzama. Gar pilsētas ziemeļu robežu iet un austrumu daļā
pieslēdzas Valsts un starptautiskās nozīmes autoceļš (E22; A6) “Rīga- Daugavpils- Krāslava-
Baltkrievijas robeža (Paternieki)”. Šis ceļš šķērso arī Klintaines un Aiviekstes pagastus.
Pļaviľu pilsētai ir divi izvadi uz 1.šķiras valsts autoceļiem, t.i. pilsētas teritorijā P78 autoceļa
turpinājums ir Odzienas iela un P37 autoceļa turpinājums ir Daugavas iela. Tapāt ir vairāki
izvadi uz 2.šķiras valsts autoceļiem:
1) V944 „Pļaviľas-Jaunmuiža” – Jaunmuižas iela posmā no Vietalvas ielas līdz pilsētas
robežai
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
37
Pļaviľu novada attīstības programma 2012. - 2018.gadam. 1.redakcija
2) V999 „Pļaviľas-Kaķkalns” – Odzienas iela posmā no 1.maija ielas līdz pilsētas
robežai
3) V960 „Pievadceļš Pļaviľu dolomīta kombinātam” – Rīgas iela posmā no A6 līdz
pilsētas robežai
4) V924 „Pļaviľas-Krievciems” – Vidzemes iela posmā no autoceļa V959 līdz pilsētas
robežai
5) V959 „Pievedceļš Pļaviľām” – 2 posmi (Gostiľos): (1) no Daugavas ielas līdz pilsētas
robežai un (2) krustojas ar Vidzemes ielu.
Pļaviľu novada valsts autoceļu raksturojums sniegts tabulā zemāk (Tabula 4.1). Valsts
autoceļu kopējais garums Aiviekstes pagastā ir 73,3 km un Vietalvas pagastā – 50,3 km.
Tabula 4.1. Valsts autoceļi Pļaviņu novada pagastos
Autoceļa
šķira Kods Ceļa nosaukums Administratīvā teritorija
I šķira P78 Pļaviľas - Ērgļi Aiviekstes, Klintaines un Vietalvas
pagasts
P37 Pļaviľas - Madona - Gulbe Aiviekstes pagasts
II šķira V772 Apšusala - Vilkukrogs Klintaines pagasts
V915 Koknese - Odziena - Jāľukalns - Bērzaune Aiviekstes, Klintaines un Vietalvas
pagasts
V916 Jaunbebri – Odziena – Vietalva – Indrāni Vietalvas pagasts
V917 Vietalva - Sausnēja - Irši Vietalvas pagasts
V923 Alunāni - Bites - Salānieši Vietalvas pagasts
V924 Pļaviľas - Krievciems Aiviekstes pagasts
V942 Alunāni - Irši Vietalvas pagasts
V943 Mežezers - Bunduļi Aiviekstes pagasts
V944 Pļaviľas - Jaunmuiža Aiviekstes pagasts
V945 Pļaviľas - Juči Aiviekstes pagasts
V946 Skujaiľi - Mālkalni Aiviekstes pagasts
V947 Staburags - Sēliškas Aiviekstes, Klintaines pagasts
Pašvaldību ceļi
Pašvaldību ceļu kopējais garums Aiviekstes pagastā sastāda 35,6 km, Klintaines pagastā –
63,8 km un Vietalvas pagastā – 47,3 km.
Kopskaitā Pļaviľu novada pašvaldība ir atbildīga par 146,7 km ceļu uzturēšanu. Lielākā daļa
jeb 127,9 km, kas ietver 87% no visiem pašvaldība ceļiem ir grants seguma ceļi, 4,5 km jeb
3% ir ceļi ar melno jeb asfalta segumu un 14,3 km jeb 10% ir bez seguma (skat. Attēls 4.2.).
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
38
Pļaviľu novada attīstības programma 2012. - 2018.gadam. 1.redakcija
Attēls 4.2. Pļaviņu novada autoceļu kvalitatīvais sadalījums, km, 2011.gads
Avots: Pļaviņu novada dome
Ielas
Kopējais ielu garums Pļaviľu pilsētā ir 30,54 km. Ielu garums Klintaines pagastā ir 1,69 km,
Aiviekstes pagastā – 2,9 km un Vietalvas pagastā – 3,8 km.
Kā redzams zemāk attēlā 49,6% no visām novada ielām ir ar melno segumu un 50,4% ar
grants segumu.
Attēls 4.3. Pļaviņu novada ielu kvalitatīvais sadalījums, km, 2011.gads
Avots: Pļaviņu novada dome
Starptautisko automaģistrāļu (E -ceļu) tīkls
Starptautisko E-ceļu tīklu veido koordinēta bāzes ceļu sistēma ar vispārēju ziemeļu–dienvidu un
rietumu–austrumu orientāciju, kas ietver arī starpceļus, kuri atrodas starp bāzes ceļiem, un ceļu
atzarus, pievedceļus un savienojošos ceļus. Kā jau minēts, Pļaviľu novadu šķērso intensīvs
starptautiskās automaģistrāles E 22 posms (skat. Attēls 4.4).
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
39
Pļaviľu novada attīstības programma 2012. - 2018.gadam. 1.redakcija
Attēls 4.4. Starptautisko automaģistrāļu (E-ceļu) tīkls
Avots: Latvijas Valsts ceļi
Trans-Eiropas autoceļu (TEN-T) tīkls
Trans-Eiropas autoceļu tīkla (TEN-T) maršrutos kopumā iekļaujas gandrīz viss esošais valsts
galveno autoceļu tīkls, kas ir esošā ceļu tīkla augstākā kategorija un tehniski kvalitatīvākā daļa,
kura arī pašreizējos apstākļos funkcionāli pilda starptautiskās satiksmes vajadzības. Trans-Eiropas
tīkla (Trans-European Networks) izveidošana un paplašināšana paredz atsevišķu valstu transporta
tīklu apvienošanu vienotā Eiropas tīklā, labu sakaru nodrošināšanu starp ES dalībvalstīm un
dažāda attīstības līmeľa ES reģioniem.
Līdz ar to Pļaviľu novadu šķērsojošais valsts galvenais autoceļš E22 (A6) ir iekļauts Trans-
Eiropas autoceļu tīklā.
Attēls 4.5. Trans-Eiropas autoceļu (TEN-T) tīkls
Avots: Latvijas Valsts ceļi
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
40
Pļaviľu novada attīstības programma 2012. - 2018.gadam. 1.redakcija
Informācija par:
- tiltiem (garums, brauktuves platums, novada teritorijās atsevišķi), tiek precizēta.
4.1.2 Dzelzceļa transports
Sadaļas sagatavošanai izmantota informācija no sekojošiem avotiem:
- Aiviekstes pagasta teritorijas plānojums 2009.-2021.gadam
- Klintaines pagasta teritorijas plānojums 2008.-2020.gadam
- Vietalvas pagasta teritorijas plānojums 2008.-2020.gadam
- Pļaviņu pilsētas teritorijas plānojums
Pļaviņu pilsētu šķērso valsts galvenās tranzīta dzelzceļa līnijas, kas savieno Rīgu ar Krustpili
un Daugavpili. Pļaviľu stacija uz šīm maģistrālēm ir svarīgs transporta mezgls, kas sadala
transporta plūsmas un uzľem arī vietējo kravu, galvenokārt, dolomītu pārstrādes materiālus.
Dzelzceļa infrastruktūra aizľem 28,2 ha jeb 4% no pilsētas teritorijas.
Pļaviľas diennakts laikā caurbrauc 81 vilcienu sastāvs (abos virzienos), no tiem 26 ir
pasažieru vilcieni un 55 kravu pārvadājumi, no tiem savukārt bīstamas tranzīta kravas sastāda
80%.
Aiviekstes pagastu šķērso trīs dzelzceļa līnijas: stratēģiskās (valsts) nozīmes dzelzceļa līnija
Rīga – Krustpils - Daugavpils, kā arī divas reģionālas nozīmes dzelzceļa līnijas Pļaviľas -
Gulbene un Jaunkalsnava - Veseta. Dzelzceļa līnijas iecirknī Skrīveri – Krustpils ir paredzēta
otra galvenā sliežu ceļa izbūve (orientējoši 2010. -2014.g.).
Klintaines pagasta teritoriju šķērso dzelzceļa līnija Rīga – Krustpils – Daugavpils. Pa to
notiek gan kravas, gan pasažieru pārvadājumi. Klintaines pagastā nav savas dzelzceļa stacijas,
ir tikai pietura „Alotene”, kur piestāj daži pasažieru vilcieni. Tuvākā dzelzceļa stacija ir
Pļaviľas, kas atrodas tikai 5 km attālumā no pagasta centra Stukmaľiem, līdz ar to pagasta
iedzīvotājiem ir samērā ērta pieejama dzelzceļa satiksme abos virzienos.
Pēc VAS „Latvijas Dzelzceļš” Infrastruktūras pārvaldes sniegtās informācijas dzelzceļa
iecirknī Rīga – Krustpils paredzēts:
- veikt otrā sliežu ceļa izbūvi iecirknī Aizkraukle – Krustpils (2006. – 2010.g.),
- aprīkot iecirkni ar sakarsušo bukšu atklāšanas sistēmu (2004. – 2006.g.),
- veikt vilcienu radiosakaru sistēmas modernizāciju – vienotās dzelzceļa mobilo
komunikāciju GSM-R ieviešanu (2007. – 2010.g.). Informācija tiek precizēta.
Publiskās dzelzceļa infrastruktūras attīstību plānots veikt esošas dzelzceļa zemes nodalījuma
joslas robežās.
Kaut gan dzelzceļš pašlaik ir ļoti noslogots, tā tehniskais stāvoklis ir samērā apmierinošs.
4.1.3 Sabiedriskā transporta pakalpojumi
Pateicoties novietojumam pie galvenajām maģistrālēm, Pļaviņu pilsētā ir gan autobusu
sabiedriskie pārvadājumi, gan dzelzceļa pasažieru pārvadājumi.
Dzelzceļa pasažieru pārvadājumus nodrošina AS “Pasažieru vilciens”.
Pļaviľu pilsētu šķērso starptautisko autopārvadājumu reisi uz Maskavu, Gomeļu un Minsku.
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
41
Pļaviľu novada attīstības programma 2012. - 2018.gadam. 1.redakcija
Pasažieru pārvadāšanu veic arī piepilsētas un starppilsētu, kā arī pilsētas sabiedriskais
transports. Pa autoceļu A6 “Rīga- Daugavpils- Krāslava- Baltkrievijas robeža (Paternieki)”
katru dienu kursē aptuveni 30 satiksmes autobusi (abos virzienos). Pilsētas sabiedriskais
transports kursē līdz Gostiľiem un nodrošina satiksmi arī ar Klintaines pagastu.
Klintaines pagasta iedzīvotājiem pieejami autobusu pasažieru pārvadājumu pakalpojumi.
Klintaines pagastā atrodas dzelzceļa pietura „.Alotene”, kurā pietur 5 vilcieni virzienā no
Rīgas un 6 vilcieni uz Rīgu. Dīzeļvilcienu satiksme nodrošināta Rīgas un Jēkabpils virzienos
no Pļaviľu dzelzceļa stacijas. Diennakts laikā no Pļaviľām uz Rīgu kursē 11 vilcieni, tikpat
arī no Rīgas. Tomēr jāatzīmē, ka „Alotenes” stacija atrodas dziļi mežā vairāku km attālumā
no apdzīvotās vietas Rīteri, tāpēc dzelzceļa pakalpojumi Klintaines pagasta iedzīvotājiem nav
brīvi pieejami.
Tālsatiksmes pasažieru autobusu satiksme Klintaines iedzīvotājiem nodrošina 14 reisus
diennaktī Rīgas virzienā un 16 Jēkabpils virzienā. Šī pakalpojuma izmantošana ir izdevīgāka
tiem pagasta iedzīvotājiem, kuri dzīvo autoceļa A6 tiešā tuvumā. Rīgai pretējā virziena
galapunkti ir visdažādākie: Preiļi, Krāslava, Rēzekne, Dagda, Madona, Jēkabpils, Lubāna,
Daugavpils un Aglona, tomēr ne visi minētie autobusi kursē katru dienu. Bez tam dažu
autobusu maršrutu pieturvietām pagasta teritorijā ir ierobežojumi. Pagastā kursē „Aizkraukles
ATU” vietējās satiksmes autobusi Aizkraukle – Pļaviľas – Ērgļi.
Satiksmes iespējas ar novada centru dienas aktīvajā periodā ir pietiekami labas – vidēji viens
reiss stundā, taču šāds sabiedriskā transporta kursēšanas grafiks nodrošina to pagasta
iedzīvotāju vajadzības, kuriem nepieciešams atrasties Aizkrauklē darba aktīvajās stundās,
tomēr ir problemātiski nokļūt Aizkrauklē vai Pļaviľās un atgriezties mājās vakarpusē. Līdz ar
to daļai pagasta iedzīvotāju iespēja apmeklēt dažādus kultūras un izklaides pasākumus novada
centrā ir problemātiska.
Vietalvas pagasta teritoriju pasažieru pārvadājumu jomā apkalpo SIA „Aizkraukles ATU”
(maršruts: Aizkraukle – Vietalva Aizkraukle) un SIA „PATO 1” (maršruti: Pļaviľas –
Vietalva – Pļaviľas; Pļaviľas – Silajāľi – Pļaviľas; Pļaviľas – Koknese – Vietalva –
Pļaviľas). Satiksme ar Pļaviľām samērā laba. Vietalvas pagastu starppilsētu satiksmē apkalpo
divi maršruti: Madona – Pļaviľas– Ērgļi (SIA „Madonas ceļu būve”) un Daugavpils – Līvāni
– Cēsis (AS „CATA”).
Vietējās nozīmes maršrutu tīklā Pļaviľu novada administratīvajā teritorijā sabiedriskā
transporta pakalpojumus nodrošina SIA „PATO-1”, sniedzot sabiedriskā transporta
pakalpojumus kopumā 3 maršrutos (skat. Tabula 4.2).
Tabula 4.2. Vietējās nozīmes autobusu maršruti Pļaviņu novadā
Maršruta
kods Maršruta nosaukums
Maršruta garums
(km) Reisu skaits dienā
6141 Pļaviľas - Vietalva - Pļaviľas 30,5 2 reisi dažādos laikos gan darba dienās
un sestdienās, 1 reiss svētdienā
6429 Pļaviľas - Silajāľi - Pļaviľas 33,2 2
Pļaviľas – Selga- Pļaviľas 22,4
Avots: Pļaviņu novada pašvaldība, www.1188.lv
Pļaviľu novada pašvaldības organizēto skolēnu pārvadājumu maršruti, 2010./ 2011.m.g
(Informācija tiek precizēta).
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
42
Pļaviľu novada attīstības programma 2012. - 2018.gadam. 1.redakcija
4.1.4 Velotransports
Pļaviľu novadā veloceliľu tīkls nav izveidots.
4.2 Būves
Nepieciešama informācija:
- Pļaviľu novadā esošo būvju sadalījums pēc īpašuma piederības, 2010.gads
4.2.1 Dzīvojamais fonds
2009.gada beigās Pļaviľu novadā bija 3068 mājokļi, dzīvojamo māju skaits 1745 ar kopējo
platību 255,8 tūkst. m2.
Pļaviņu pilsētas dzīvojamā apbūvē dominē savrupmājas. Lielākā daļa ēku ir tipveida
vienstāva un pusotra stāva savrupmājas. Aptuveni 62% iedzīvotāju dzīvo privātmājās,
savukārt 38% cilvēku dzīvo daudzdzīvokļu mājās. Daudzdzīvokļu apbūve nav augstāka par
pieciem stāviem, taču lielāko īpatsvaru sastāda ēkas līdz trīs stāviem.
Pļaviľu pilsētai ir raksturīga jaukta tipa dzīvojamā apbūve. Nav atdalīta mazstāvu un
daudzstāvu apbūves teritorijas, izľēmums ir Gostiľu daļa, ko pārsvarā veido mazstāvu koka
un ķieģeļu apbūve. Privātmāju rajons ar koptiem dārziem izvietojies pāri dzelzceļam.
Teritorija vietām praktiski saplūst ar Aiviekstes pagasta Kriškalnu ciemu.
Aiviekstes pagasta teritorijā uzceltas 228 viendzīvokļa mājas ar kopējo dzīvojamo platību
17851 m2, kā arī 9 trīs un vairāk dzīvokļu mājas (3883 m
2).
SIA „Pļaviľas Komunālie pakalpojumi” apsaimnieko mājokļus Vietalvā (3726 m²) un Pļaviľu
pilsētā (7382,28 m²). Pļaviľu pilsētā māju uzturēšanas un apsaimniekošanas tarifs ir noteikts
0.30 LVL/m² mēnesī apmērā, savukārt īres maksa Vietalvā ir 0.06 LVL/m2 mēnesī.
Nepieciešams aktualizēt datus par dzīvojamo fondu, iekļaujot informāciju par māju un
dzīvokļu skaitu katrā novada teritorijā.
4.2.2 Neiznomātās nedzīvojamās telpas
Uz ziľojuma sagatavošanas brīdi informācija par neizmantotām nedzīvojamām telpām
Pļaviľu novadā nav pieejama.
4.3 Ūdenssaimniecības infrastruktūra un pakalpojumi
Sadaļas sagatavošanai izmantota informācija no sekojošiem avotiem:
- Aiviekstes pagasta teritorijas plānojums 2009.-2021.gadam
- Klintaines pagasta teritorijas plānojums 2008.-2020.gadam
- Vietalvas pagasta teritorijas plānojums 2008.-2020.gadam
- SIA „Pļaviņu komunālie pakalpojumi” sniegta informācija
4.3.1 Ūdensapgādes infrastruktūra un pakalpojumi
Pļaviľu novadā pastāv 9 ūdensapgādes sistēmas (2 Pļaviľās, 1 Aiviekstes pagastā, 2
Klintaines pagastā un 4 Vietalvas pagastā), kuras apkalpo SIA „Pļaviľu komunālie
pakalpojumi”. Ūdens apstrāde (atdzelžošana) pirms padeves tīklā notiek astoľās no visām
sistēmām. Kopējais ūdens ieguves avotu (artēziskie urbumi) skaits ir 13. Pļaviľu novada
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
43
Pļaviľu novada attīstības programma 2012. - 2018.gadam. 1.redakcija
centralizētās ūdensapgādes infrastruktūru veido 24,45 km plašs ūdensapgādes tīkls, plašākie
no tiem atrodas Pļaviľu pilsēta – 13,45km jeb 55%. Novada pagastos ūdensapgādes tīklu
garums ir ievērojami mazāks – Aiviekstes pagastā 5,5km, Klintaines pagastā 3,0km un
Vietalvas pagastā 2,5km. Iedzīvotāju skaits, kas izmanto SIA „Pļaviľu komunālie
pakalpojumi” ūdensapgādes pakalpojumus, ir 2225 jeb 35,7% no visiem novada
iedzīvotājiem. SIA „Pļaviľu komunālie pakalpojumi” ūdens piegādi nodrošina 16 novada
iestādēm un 34 uzľēmumiem.
Ūdensapgādes tīklu garums Aiviekstes pagasta Kriškalnos ir 5,5 km. Lielāko daļu ūdens
patēriľa veido dzīvojamais sektors un piemājas saimniecības, pārējie pakalpojumu lietotāji ir
budžeta iestādes un atsevišķi uzľēmumi.
Ar centralizētu ūdensapgādi daļēji nodrošināti ir Klintaines pagasta Stukmaľi un Rīteri.
Stukmaľos ūdensapgādes sistēma ir 35 gadus veca un ievērojami nolietojusies. Tās ierīkošana
bija uzsākta 1964.g., kad tika veikts pirmais artēziskais urbums, uzbūvēts ūdenstornis un tīkli,
sākumā apgādājot trīs daudzdzīvokļu mājas un kolhoza sabiedriskās ēkas. Vēlāk ūdenstornis
nojaukts un tā vietā uzstādīts pašreizējais tornis, kurā pēdējos gados bijuši vairāki plīsumi.
Pēdējo desmit gadu laikā pastāvīgi notikušas avārijas ūdensvados. 2003.gadā tika izbūvēta
atdzelžošanas stacija, ierīkojot arī jaunu dziļurbuma aku. Pašreiz ūdenstornis ir atslēgts, ūdens
padevi nodrošina sūknis un hidrofors, taču biežo cauruļvadu plīsumu dēļ nav iespējams
uzturēt optimālo spiedienu. Stukmaľiem un Rīteriem ir veikta ūdensapgādes tīklu
rekonstrukcija un Rīteros ir uzstādīta atdzelžošanas stacija. Rīteros izveidots jauns urbums un
vecais ir tamponēts. Ne Stukmaľos, ne Rīteros nav ierīkoti ugunsdzēsības hidranti.
Vietalvas pagastā ierīkotas centralizētas ūdensapgādes sistēmas Vietalvas un Odzienas
ciemos un Odzienas pamatskolā. Ar centralizētu ūdensapgādi nodrošinātas sabiedriska
rakstura ēkas Vietalvas un Odzienas ciemos, Odzienas pamatskola, kā arī daļa individuālo
dzīvojamo māju Vietalvas un Odzienas ciemos. Pēc SIA „Pļaviľu komunālie pakalpojumi”
datiem Vietalvas pagastā ir 4 sistēmas un 5 artēziskie urbumi. Informācija tiek precizēta.
Vietalvas ciemā ūdens tiek padots no 3 artēziskajiem urbumiem - AA3 Centrs Nr.1, AA4
Centrs Nr.2 un AA2 „Noras”. Ūdens apgādes režīms ir 24 stundas diennaktī.
Centralizētās ūdensapgādes tarifi katrā no Pļaviľu novada administratīvi teritoriālajām
vienībām atšķiras. Detalizēta tarifu informācija ir sniegta tabulā zemāk.
Tabula 4.3. Ūdensapgādes tarifi Pļaviņu novadā, 2011.gada jūlijs
Pļaviľu pilsēta Aiviekstes pagasts Klintaines pagasts Vietalvas pagasts
Iedzīvotājiem, Ls/m3 0,56 0,49 0,37 0,37
Bez ūdens skaitītāja
vienam cilvēkam
mēnesī, Ls
2,46 0,85 1,01 1,83
Pārējiem, Ls/m3 0,56 0,49 0,74 0,37
Informācijas avots: SIA „Pļaviņu komunālie pakalpojumi”
4.3.2 Kanalizācijas infrastruktūra un pakalpojumi
Kopējo Pļaviľu novada kanalizācijas infrastruktūru veido 25,42km (ieskaitot sadzīves un
lietus kanalizācijas tīklus) plašs kanalizācijas tīkls, 8 kanalizācijas sūkľu stacijas, kuras
atrodas Pļaviľu pilsētā, un 5 notekūdeľu attīrīšanas stacijas. Plašākie kanalizācijas tīkli,
līdzīgi kā ūdensapgādes tīkli, atrodas Pļaviľu pilsētā (14,7km jeb 58%).
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
44
Pļaviľu novada attīstības programma 2012. - 2018.gadam. 1.redakcija
Aiviekstes pagasta Kriškalnos ierīkota centralizēta kanalizācijas sistēma ar atdalītiem lietus un
sadzīves kanalizācijas kolektoriem, tomēr daļa drenāžas ūdeľu tiek ievadīta sadzīves
kanalizācijā. Sakarā ar skataku un tīklu slikto tehnisko stāvokli, kanalizācijā ieplūst arī
gruntsūdeľi un virsūdeľi. Sadzīves kanalizācijas tīklu kopgarums – 1,51 km. Tīkli izbūvēti
80.gs. beigās, izľemot atsevišķus māju pieslēgumus, kas ierīkoti vēlāk. Notekūdeľi tiek
savākti pašteces kolektoros. Notekūdeľus novada uz Aiviekstes NAI BIO 100. Iekārtas
pilnībā ir tehniski nolietojušās, iekārtu darbība tiek nodrošināta bioloģiskā režīmā. Attīrīšanas
efektivitāte ir neapmierinoša. Notekūdeľu dūľu apstrāde netiek veikta, izľemot izsaldēšanu
uz lauka. Vidēji gadā saražotais dūľu sausnas daudzums gadā – 10 tonnas. Kanalizācijas
sistēmai pieslēgta tikai daļa ciema ūdensapgādes patērētāju. Centralizētās kanalizācijas
sistēma nav izbūvēta Odzienas un Ievu ielas rajonā, kā arī Ķiršu ielas un Lakstīgalu ielas
rajonā privātmāju apbūvē. Šobrīd tiek realizēts kanalizācijas tīklu un ūdensvada
rekonstrukcijas projekts, kura ietvaros paredzēta kanalizācijas tīklu izbūve Ķiršu un
Lakstīgalu ielās.
Klintaines pagasta Stukmaľos ir izbūvēta un darbojas centralizēta notekūdeľu savākšanas
sistēma ar notekūdeľu attīrīšanas iekārtām. 1998.gadā tika veikta kanalizācijas sistēmas
rekonstrukcija un uzbūvētas jaunas bioloģiskās attīrīšanas iekārtas BIO 80. Kanalizācijas tīklu
garums pagastā ir 6,25 km. Pašlaik Stukmaľos kanalizācijas sistēmas darbība ir apmierinoša.
Vietalvas pagastā centralizētas kanalizācijas sistēmas ir izbūvētas Vietalvas un Odzienas
ciemos, kā arī pie Odzienas skolas, kas apkalpo 437 iedzīvotājus (pieslēgts pārsvarā
dzīvojamais sektors un budžeta iestādes). Ārpus Vietalvas un Odzienas ciemu teritorijām un
Odzienas skolas teritorijas, tiek izmantoti individuāli notekūdeľu savākšanas un novadīšanas
risinājumi.
Vietalvas ciema kanalizācijas sistēma ekspluatācijā nodota 1974.gadā, kanalizācijas tīklu
kopgarums ir 2,96 km. 2007.gadā izbūvētas jaunas bioloģiskajās notekūdeľu attīrīšanas
iekārtās BIODRY-S-50 „Bruľinieki”, kas apkalpo ~ 280 Vietalvas ciema centra iedzīvotājus.
Attīrīšanas iekārtu projektētā jauda ir 18,250 m3 notekūdeľu gadā jeb 50 m
3 diennaktī.
Notekūdeľi uz attīrīšanas iekārtām nonāk pašteces ceļā. Attīrītie notekūdeľi pa kanalizācijas
cauruļvadu tiek novadīti uz esošo nosēddīķi un tālāk Vesetas upē. Attīrīšanas iekārtu teritorijā
notekūdeľu nosēdumi un dūľas netiek ilgstoši uzglabātas, gadā veidojas 12 t dūľu, kas tiek
atsūknētas un nogādātas uz SIA „Pļaviľu komunālie pakalpojumi”.
Odzienas ciemā un pie Odzienas pamatskolas ir divas savstarpēji dalītas kanalizācijas
sistēmas. Kanalizācijas sistēmas objektos „Odzienas centrs” un „Odzienas pamatskola”
rekonstruētas un no jauna izbūvētas 2005. un 2006. gadā. Odzienas ciema centra kanalizācijas
sistēmas kanalizācijas tīklu kopgarums ir 0,378 km, tā darbojas pašteces ceļā. Notekūdeľu
attīrīšanai paredzētas bioloģiskās notekūdeľu attīrīšanas iekārtas BioDRY-S-25 ar jaudu 9125
m3/gadā jeb 25 m
3/dnn. Ciema teritorijā ir dažas savrupmājas ar notekūdeľu krājtvertnēm, kas
nav pievienotas kanalizācijas sistēmai. Notekūdeľi no šim tvertnēm tiek izvesti uz attīrīšanas
iekārtām. Attīrītie notekūdeľi tiek novadīti meliorācijas novadgrāvī, pēc tam – Samalas upē.
Notekūdeľu attīrīšanas efektivitāte: suspendētām vielām līdz 90%, BSP5 līdz 90%, Nkop līdz
70%, Pkop līdz 50%.
Odzienas pamatskolas kanalizācijas sistēmas kanalizācijas tīklu kopgarums ir 0,281 km. Uz
attīrīšanas ietaisēm tiek novadīti sadzīves notekūdeľi no dzīvojamām mājām (12 iedzīvotāji)
un skolas (154 skolnieki un skolotāji). Notekūdeľu attīrīšanai izmanto mehāniskās skeptiķu
tipa attīrīšanas ar smilts-grants pildījuma filtru (SmGF) ar jaudu 2190 m3/gadā jeb 3-6
m3/dnn. Attīrītie notekūdeľi tiek novadīti uz pārtīrāmo grāvi blakus esošajā pļavā.
Notekūdeľu attīrīšanas efektivitāte: suspendētām vielām līdz 85%, BSP5 līdz 30%, Nkop līdz
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
45
Pļaviľu novada attīstības programma 2012. - 2018.gadam. 1.redakcija
20%, Pkop līdz 50%. Atkarībā no novadītā notekūdeľu daudzuma, Odzienas ciema NAI
darbības rezultātā rodas 9-18 m3 notekūdeľu nosēdumu un dūľu, bet Odzienas pamatskolas
mehānisko attīrīšanas ietaišu iekārtu nosēdakās nogulsnējas 1-2 m3 notekūdeľu nosēdumu
gadā. Attīrīšanas iekārtu teritorijā dūľas netiek uzglabātas un kompostētas. Atsūknētās dūľas
tiek nogādātas SIA „Pļaviľu komunālie pakalpojumi” pārziľā esošajā Pļaviľu pilsētas
notekūdeľu attīrīšanas iekārtu dūľu kompostēšanas laukumā.
Centralizētās kanalizācijas novadīšanas tarifi katrā no Pļaviľu novada administratīvi
teritoriālajām vienībām atšķiras. Detalizēta tarifu informācija ir sniegta tabulā zemāk.
Tabula 4.4. Kanalizācijas tarifi Pļaviņu novadā, 2011.gada jūlijs
Pļaviľu pilsēta Aiviekstes pagasts Klintaines pagasts Vietalvas pagasts
Iedzīvotājiem, Ls/m3 0,91 0,62 0,37 Nav datu
Kanalizācijas
novadīšana no 1
cilvēka mēnesī, Ls
3,98 1,10 1,01 1,46
Pārējiem, Ls/m3 0,91 0,62 0,74 Nav datu
Informācijas avots: SIA „Pļaviņu komunālie pakalpojumi”
4.3.3 Ūdenssaimniecības projekti Pļaviņu novadā
Pašlaik tiek īstenots ūdenssaimniecības projekts Aiviekstes pagastā Kriškalnu ciemā, kura
kopējās plānotās izmaksas sastāda 411357 Ls. 290 tūkst. latu ir ERAF līdzfinansējums.
Projekts paredz:
- nodrošināt ciema iedzīvotājus ar dzeramā ūdeni, kura kvalitāte atbilst normatīvo aktu
prasībām (dzelzs koncentrācija <0,2mg/l, duļķainība <NTU);
- ūdens vada rekonstrukciju, kas ļaus samazināt ūdens zudumus;
- kanalizācijas tīkla paplašināšana, nodrošinot iedzīvotāju pieslēgšanos centralizētai
kanalizācijas sistēmai, tādējādi samazinot vides piesārľojumu;
- kanalizācijas tīkla rekonstrukcija, kuras rezultātā samazināsies infiltrācija.
2010.gada novembrī Pļaviņās noslēgusies notekūdeľu attīrīšanas iekārtu un kanalizācijas
tīklu rekonstrukcija. Pļaviľu pilsētas ūdenssaimniecības attīstības projekta kopējas izmaksas
sastādīja 2038 tūkst. latu. Projekts tika līdzfinansēts no KF, valsts un pašvaldības budžeta
līdzekļiem.
Projekta ietvaros tika veikts sekojošs:
- izbūvētās jaunas notekūdeľu attīrīšanas iekārtas;
- izbūvētas/rekonstruētas 8 kanalizācijas sūkľu stacijas (2 no tām palielināta jauda, 2
jaunas un 4 rekonstruētas);
- jauno kanalizācijas tīklu izbūve (~2,6 km);
- esošā kolektora rekonstrukcija (950 m)
Projekta mērķis ir uzlabot notekūdeľu aprīkojumu un pakalpojumus Pļaviľu pilsētas
administratīvajā teritorijā. Galvenais uzdevums ir dot iespēju sasniegt Latvijas vides
aizsardzības politikas mērķus attiecībā uz notekūdeľu novadīšanu, atbilstoši pilsētu
notekūdeľu direktīvai 91/271/EC,HELCOM, 80/7878/EEC, 98/83/EC un 75/440/EEC
direktīvām par dzeramo ūdeni un dzeramā ūdens avotiem.
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
46
Pļaviľu novada attīstības programma 2012. - 2018.gadam. 1.redakcija
Realizējot projektu Pļaviľās tiks nodrošināts 71 jauns kanalizācijas pieslēgums, tiks
pievienots JIIC „Ideja” centralizētai pilsētas kanalizācijas sistēmai, tiks nomainīti
kanalizācijas cauruļvadi, kam ir nepietiekama hidrauliskā caurlaides spēja, pievienojot jaunus
pieslēgumus, tiks palielināta kanalizācijas sūkľu jauda, katra jaunā KSS tiks nodrošināta ar
diviem kanalizācijas sūkľiem, lai avārijas gadījumā pārsūknēšanas process neapstātos, kā arī
jaunās notekūdeľu attīrīšanas iekārta nodrošinās notekūdeľu izplūdi atbilstošu ES pilsētvides
notekūdeľu direktīvas standartiem.
No 2005. līdz 2007. gadam tika realizēts ūdenssaimniecības attīstības projekts Vietalvas
pagasta Vietalvā, Odzienā un Odzienās pamatskolā. Kopējās investīciju izmaksas sastādīja
360190 Ls, no kurām ERAF līdzfinansējums bija 223623 Ls. Projekta ietvaros realizētie
pasākumi ir:
Vietalvā:
- artēziskā urbuma rekonstrukcija
- jauna artēziskā urbuma ierīkošana
- ūdensvada izbūve
- ūdensvada rekonstrukcija, pieslēgumu atjaunošana
- dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtas uzstādīšana
- kanalizācijas tīklu rekonstrukcija un izbūve
Odzienā:
- artēziskā urbuma rekonstrukcija
- ūdensvada rekonstrukcija, pieslēgumu atjaunošana
- dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtas uzstādīšana
- kanalizācijas tīklu rekonstrukcija un izbūve
- kanalizācijas izsmeļamo bedru rekonstrukcija
- notekūdeľu attīrīšanas iekārtu izbūve
Odzienas pamatskolā:
- artēziskā urbuma rekonstrukcija
- ūdensvada rekonstrukcija, pieslēgumu atjaunošana
- dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtas uzstādīšana
- kanalizācijas tīklu rekonstrukcija un izbūve
- notekūdeľu attīrīšanas iekārtu izbūve
Projekta rezultāta 409 Vietalvas un Odzienas ciematu iedzīvotāji un 40 Odzienas pamatskolas
internāta audzēkľi, kā arī 115 Odzienas pamatskolas audzēkľi tiek nodrošināti ar
nepārtrauktas padeves kvalitatīvu dzeramo ūdeni, kā arī tiek nodrošināta kvalitatīva
notekūdeľu attīrīšana atbilstoši pastāvošajiem normatīviem. Bez tam samazinās
elektroenerģijas patēriľš ūdenssaimniecības infrastruktūras objektu ekspluatācijā.
2003.-2004.gados notika Klintaines pagasta Stukmaľu ciema ūdensapgādes sistēmas
rekonstrukcija, kuras kopējas investīciju izmaksas bija 38255 Ls, kuras līdzfinansēja Latvijas
Vides aizsardzības fonds. Projekta ietvaros veikti sekojošie pasākumi:
- dzeramā ūdens artēziskā urbuma izbūve
- ūdenstorľa rekonstrukcija
- atdzelžošanas stacijas uzstādīšana
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
47
Pļaviľu novada attīstības programma 2012. - 2018.gadam. 1.redakcija
- ūdensapgādes tīklu skalošana.
Pēc projekta realizācijas 300 Klintaines pagasta Stukmaľu iedzīvotāji saľem kvalitatīvu
dzeramo ūdeni (ar samazinātu dzelzs un amonija saturu).
2005.-2007.gadā tika realizēts vēl viens ūdenssaimniecības attīstības projekts Klintaines
pagastā - Ūdenssaimniecības attīstība Stukmaľu un Rīteru ciemos. Kopējas projekta
īstenošanas izmaksas sastādīja 255395 Ls (ERAF līdzfinansējums sastādīja 157625 Ls).
Projektā realizētie pasākumi ir šādi:
- ūdensvada izbūve (1 200 m) un rekonstrukcija (2520 m) Stukmaľu ciemā
- jauna artēziskā urbumu izbūve, esošā urbuma tamponēšana Rīteru ciemā
- ūdens atdzelžošanas stacijas būvniecība Rīteru ciemā
- attīrītā ūdens padeves spiediena nodrošināšana
- ūdensvada izbūve (405 m) un rekonstrukcija (1260 m) Rīteru ciemā.
Projekta rezultātā 425 Stukmaľu un Rīteru ciemu iedzīvotāji tiek nodrošināti ar kvalitatīvu,
nepārtrauktas padeves dzeramo ūdeni, kā arī samazinājās ūdenssaimniecības objektu
ekspluatācijas izmaksas elektroenerģijai.
4.4 Enerģētikas infrastruktūra un pakalpojumi
4.4.1 Siltumapgādes infrastruktūra un pakalpojumi
Pļaviľu novadā centralizētās siltumapgādes sistēmas ir izveidotas Pļaviľu pilsētā (2 CSS) un
Vietalvas pagasta Vietalvas ciemā (CSS). Siltumapgādes tarifs Pļaviľu pilsētā ir 40,72
Ls/MWh (ar PVN), bet Vietalvā – 0,52 Ls/m2.
Pļaviņu pilsētas centralizēto siltumapgādi nodrošina divas katlu mājas Rīgas un Raiľa ielā.
Centralizētās siltumapgādes patērētāju kopējā maksimālā siltumslodze ir aptuveni 5,3 MW
(3,0 MW Rīgas ielas katlu māja, 2,3 MW Raiľa ielas katlu māja). Abas katlu mājas
apsaimnieko Pļaviľu novada pašvaldības uzľēmums SIA „Pļaviľu komunālie pakalpojumi.”
Kopējais CSS siltumtīklu garums sasniedz 2,4 km, no kuriem aptuveni 1,4 km pieslēgti Rīgas
ielas katlu mājai un 1,0 km – Raiľa ielas katlu mājai.
Lielākie Pļaviľu pilsētas CSS patērētāji ir dzīvojamais sektors un budžeta iestādes. Pārējie
patērētāji – sabiedriskās iestādes, tirdzniecības un ražošanas objekti.
Visi katli ir paredzēti sasmalcinātas koksnes-šķeldas sadedzināšanai. Maksimālās slodzes
nodrošināšanai, kā kurināmo izmanto arī kūdru un skaidu briketes.
Lai samazinātu ražošanas izmaksas, uzlabotu siltumapgādi un paaugstinātu CSS efektivitāti,
katlumājās uzstādīti jauni optimālas jaudas bāzes slodzes katli, paredzot maksimālu
kokapstrādes uzľēmumu atkritumu izmantošanu..
Projekta „Pļaviľu pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmas rekonstrukcija” ietvaros tika
veikti šādi darbi:
2003.gadā pilnībā tika rekonstruēta Rīgas ielas katlumāja un uzsākta Raiľa ielas
katlumājas rekonstrukcija un ISM komplektēšana un uzstādīšana;
2004.gadā tika veikta Raiľa ielas katlumājas rekonstrukcija koksnes kurināmā
sadedzināšanai; individuālo siltummezglu komplektēšana un uzstādīšana Daugavas,
Raiľa, Dzirnavu ielās; siltumtīklu rekonstrukcijas darbi.
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
48
Pļaviľu novada attīstības programma 2012. - 2018.gadam. 1.redakcija
Pļaviľās ir viens no lētākajiem siltumapgādes tarifiem Latvijā – 33,38 Ls par vienu MW/st,
kas ir spēkā no 2010. gada.
Klintaines pagastā centralizēta siltumapgāde vairs nepastāv. Stukmaľos daudzdzīvokļu mājās
ir ierīkotas autonomas apkures sistēmas. Individuālajās dzīvojamās mājās jau sākotnēji bijušas
izbūvētas lokālās apkures sistēmas. Kā kurināmais tiek izmantota malka. Rīteros centralizēta
siltumapgāde iepriekš nekad nav bijusi.
Vietalvas pagastā centralizēta siltumapgādes sistēma pastāv tikai Vietalvas ciemā, kura
teritorijā esošajām daudzdzīvokļu mājām un sabiedriskajām iestādēm karstais ūdens un
siltums tiek piegādāts no ciema centrālās katlumājas. Kā kurināmais tiek izmantota malka.
Individuālās mājās pārsvarā ir krāšľu apkure ar malku.
Lai nodrošinātu siltumapgādes turpmāku attīstību un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu
Pļaviľu novadā, vidējā termiľā ir nepieciešams veikt pašvaldības ēku energoefektivitātes
pasākumus siltumnoturības uzlabošanai.
4.4.2 Gāzes apgādes infrastruktūra un pakalpojumi
Pļaviľu novadu šķērso maģistrālais gāzes vads Rīga-Daugavpils ar spiedienu P>1,6MPa un
diametru 500 mm. Aiviekstes pagastā 8m attālumā no maģistrālo gāzes vada ass atrodas
sakaru kabeļi. Klintaines pagasta teritorijā atrodas šī gāzes vada sakaru kabeļi, pretkorozijas
elektroķīmiskās aizsardzības stacijas (KAS), anodu kabelis un anodu zemējums.
Neviena no novada teritorijām nav pieslēgta pie gāzes maģistrāla vada.
Pļaviņu pilsētas gāzes apgādi nodrošina sašķidrinātās gāzes apgādes tīkli, kas piegādā gāzi
esošos daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pavardiem, kā arī individuālo dzīvojamo māju
pavardiem. Gāzes spiediens līdz nepieciešamajam tiek samazināts ar skapja tipa gāzes
regulēšanas iekārtām (SGRP), kuras gāzi piegādā pa zemā spiediena gāzesvadiem līdz gāzes
patērētājiem. Esošā sašķidrinātās gāzes apgādes sistēma ir apmierinošā tehniskā kārtībā, tās
remonts notiek saskaľā ar iekārtu un tīklu ekspluatācijas instrukcijām.
Aiviekstes, Klintaines un Vietalvas pagastos iedzīvotāju vajadzībām tiek izmantota šķidrinātā
gāze, kuru nodrošina SIA “Latvijas propāna gāze”. Individuālās mājās tiek lietota arī balonu
gāze.
Gāzes piegādes trūkums ir šķērslis plašākai uzľēmējdarbības attīstībai novadā, jo
saimnieciskās izmaksas, aizvietojot gāzi ar citiem, alternatīviem enerģijas avotiem, ir
augstākas. Tādēļ novada gazifikācija būtu uzskatāma par vienu no svarīgākajiem perspektīvās
attīstības virzieniem.
4.4.3 Elektroapgādes infrastruktūra un pakalpojumi
Atšķirībā no gāzes apgādes, ar elektroenerģiju Pļaviľu novads ir apgādāts pietiekamā apjomā.
Pļaviľu novada pagastu teritorijās elektroapgādes līnijas apkalpo AS „Sadales tīkls”, kura
pārziľā ir vidēja sprieguma (20kV) un zemsprieguma (0,4kV) elektrolīnijas un 20/0,4kV
transformatoru apakšstacijas.
Augstspriegumu līnijas apkalpo AS „Augstspriegumu tīkli”. Visus novada pagastus šķērso
augstsprieguma 110 kV līnijas.
Elektroapgādi Pļaviľu pilsētā nodrošina 24 20/0,4 kV transformatoru punkti, no tiem 13
slēgtie transformatoru punkti.
Lielākie elektroenerģijas patērētāji ir Pļaviľu pilsētas uzľēmumi un pašvaldība.
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
49
Pļaviľu novada attīstības programma 2012. - 2018.gadam. 1.redakcija
Ar elektroenerģiju ir nodrošinātas visas esošās mājsaimniecības novada teritorijā.
Aiviekstes pagasta teritorijā darbojas 2 HES:
- Krievciema HES uz Vesetas upes nodota ekspluatācijā 2001.gadā (jauda 175kW)
- Spridzēnu HES uz Aiviekstes upes nodota ekspluatācijā 2002.gadā (jauda 973 kW).
4.5 Sakaru infrastruktūra un pakalpojumi
4.5.1 Telekomunikācijas
Pļaviľu novadā telekomunikācijas nodrošina fiksēto un mobilo telekomunikāciju
infrastruktūra.
Fiksēto telekomunikāciju nodrošinātājs ir SIA „Lattelekom”, tomēr ne visās novada teritorijās
ir pieejams šis pakalpojums it īpaši novada pagastu lauku teritorijās ārpus ciemiem. SIA
„Lattelekom” nodrošina klientiem dažādus pakalpojumus: balss telefonu, ISDN, dažāda
ātruma datu pārraides līnijas un interneta pakalpojumus izmantojot telefona līnijas (DSL).
Mobilo sakaru pakalpojumus Pļaviľu novadā piedāvā SIA „Latvijas Mobilais Telefons”, SIA
„Tele 2”, SIA „Bite Latvija” un AS "Telekom Baltija" (Triatel). Nepietiekams mobilo sakaru
pārklājums ir Aiviekstes pagasta Līdaces un Mežezera apkārtne, kā arī Spridzēnos.
4.5.2 Internets, datu pārraides pakalpojumi
Interneta un datu pārraides pakalpojumi Pļaviľu novadā tiek nodrošināti ar mobilajām
telekomunikācijām, t.i. mobilais internets un datu pārraide, ko piedāvā visi mobilo sakaru
operatori, ar fiksēto publisko telekomunikāciju tiklu, t.i. SIA „Lattelekom” pakalpojumi,
kurus nodrošina ar fiksētajām tālruľa līnijām, kā arī ar kabeļtīklu pieslēgumiem.
Pļaviľu novadā ir vairāki interneta pieejas punkti, kuri izvietoti bibliotēkās, novada Domē,
pagastu pārvaldēs).
4.5.3 Pasta pakalpojumi
Pļaviľu novadā pasta pakalpojumus nodrošina VAS „Latvijas Pasts” 3 pasta nodaļas – pa
vienai Pļaviľu pilsētā, Klintaines un Vietalvas pagastā.
Pasta nodaļas, kas atrodas pagastos, pārsvarā strādā 5 dienas nedēļā trīs stundas dienā, bet
Pļaviľu pilsētā pasta pakalpojumus ir iespējams saľemt sešas dienas nedēļā un pilnā darba
laikā.
4.6 Atkritumu apsaimniekošana
Pļaviľu novada pašvaldība organizē un kontrolē atkritumu apsaimniekošanu atkritumu
apsaimniekošanas zonā, kas ir visa Pļaviľu novada teritorija, saskaľā ar normatīvajiem
aktiem:
- Pļaviľu novada saistošie noteikumi „Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumi
Pļaviľu novadā”;
- Vidusdaugavas reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu;
- Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu.
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
50
Pļaviľu novada attīstības programma 2012. - 2018.gadam. 1.redakcija
Sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu Pļaviľu novadā nodrošina SIA „Pļaviľu
komunālie pakalpojumi”. Kamēr nav izveidots Vidusdaugavas SA poligons, savāktie novadā
sadzīves atkritumi tiek apglabāti „Plaušu kalns” izgāztuvē, kuru apsaimnieko SIA „Jēkabpils
pakalpojumi”.
Atkritumu apsaimniekošanas tarifi Plāviľu novadā raksturoti zemāk tabulā.
Tabula 4.5. Atkritumu apsaimniekošanas tarifi Pļaviņu novadā, 2011.gada jūlijs (LVL ar PVN)
Pļaviľu pilsēta Aiviekstes pagasts Klintaines pagasts Vietalvas pagasts
Iedzīvotājiem, Ls/m3 7,10
Vienam cilvēkam
mēnesī, Ls
0,41 Nav datu 0,92 0,73
Pārējiem, Ls/m3 7,10
Šķidro atkritumu
izvešana, Ls/m3
5,22
Informācijas avots: SIA „Pļaviņu komunālie pakalpojumi”
Pļaviľu novadā atrodas četras šobrīd jau slēgtas izgāztuves – Āžukalns (0,4 ha) Klintaines
pagastā, Rūcejkalns (1,3 ha) un Sidrabītes Vietalvas pagastā, Pļaviľas (1,5 ha, uz privātās
zemes) Aiviekstes pagastā.
Pļaviľu novads ir iekļauts Vidusdaugavas SA apsaimniekošanas reģionā. Šobrīd tiek realizēts
Vidusdaugavas reģiona sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projekts. SA poligona „Dziļā
vāda” būvniecība Mežāres pagastā, kura viena no pamat komponentēm ir CSA poligona
„Dziļā vāda” izveide Jēkabpils novada Mežāres pagastā (kopēja platība – 20 ha, atkritumu
krātuves platība – 6,4 ha). Projekta kopējās investīcijas plānotas 14 milj. latu apmērā, no tiem
9,1 milj. latu līdzfinansēti no Kohēzijas fonda.
4.7 Kapu saimniecība
Pļaviľu novada pagastos atrodas 12 kapsētas (skat. Tabula 4.6). Atvērto kapsētu kopējā
platība ir 16,65 ha.
Tabula 4.6. Pļaviņu novada kapsētas
Teritoriālā vienība Kapsētas nosaukums Statuss Platība
Aiviekstes pagasts Krūmēnu kapi (Krievciema
kapi)
Atvērtā 2,27 ha
Ķūģu kapi Atvērtā 0,88 ha
Ebreju kapi Slēgtā 1 ha
Brāļu kapi Slēgta Nav datu
Klintaines pagasts Brīvkapi Atvērtā 2,2 ha
Rīteru kapi Atvērtā 2 ha
Senkapi Slēgtā Nav datu
Baronu kapu Slēgtā Nav datu
Vietalvas pagasts Vietalvas kapi Atvērtā 9,3 ha
Vietalvas brāļu kapu
memoriāls
Slēgtā
Avots: Pļaviņu novada Dome
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
51
Pļaviľu novada attīstības programma 2012. - 2018.gadam. 1.redakcija
Pļaviľu pilsētā ir jaukta tipa kapsēta Bāru kalna kapi:
- Bāru kalna kapu 3a un 3b sektors – daļēji slēgta kapsēta;
- Bāru kalna pārējie sektori – atvērta tipa kapsēta.
Bāru kalna kapu kopējā platība ir 9,92 ha.
Kapsētas ir Pļaviľu novada domes īpašums. Izdevumus kapsētu uzturēšanai sedz no Pļaviľu
novada domes budžeta un finanšu resursiem, kas iekasēti, sniedzot kapsētā noteiktos maksas
pakalpojumus. Maksas pakalpojumu sarakstu, izcenojumus, maksas pakalpojumu
atvieglojumus un samaksas kārtību apstiprina ar Pļaviľas novada domes lēmumu.
Pašvaldība veic regulāru kapu teritoriju apsaimniekošanu, nodrošinot konteineru izvešanu,
žogu un vārtu labošanu, teritoriju labiekārtošanu.
4.8 Meliorācija
Meliorācijas sistēmai Pļaviľu novadā vairākus gadu desmitus nav veikti regulārie uzturēšanas
darbi, līdz ar to tā funkcionē nepilnīgi. Iemesls ne vienmēr ir finansējuma trūkums. Arī
sadrumstalotās īpašumtiesību sistēma ierobežo iespējas privātīpašniekiem veikt meliorācijas
sistēmu uzturēšanu funkcionējošā kārtībā.
4.9 Tehniskās infrastruktūras novērtējums
Pļaviľu novada tehniskās infrastruktūras galvenais elements ir plašā un nozīmīgā (arī valsts
līmenī) transporta infrastruktūra, kuru veido gan valsts galvenie ceļi, gan valsts un
pašvaldības autoceļi un dzelzceļš.
Valsts autoceļu kopējais garums Aiviekstes pagastā ir 73,3 km un Vietalvas pagastā – 50,3
km. Pašvaldību ceļu kopējais garums Aiviekstes pagastā sastāda 42,9 km, Klintaines pagastā
– 68,2 km un Vietalvas pagastā – 51,9 km. Kopējais ielu garums Pļaviľu pilsētā ir 35,35 km,
no kuriem 15,4 km ir ar melno un 19,9 km ar grants segumu, grunts un uzlabota grunts 0,32
%. Ielu garums Klintaines pagastā ir 23,3 km, Aiviekstes pagastā – 2,94 km.
2009.gada beigās Pļaviľu novadā bija 3068 mājokļi, dzīvojamo māju skaits 1745 ar kopējo
platību 255,8 tūkst. m2.
Centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus Pļaviľu novada pilsētā un pagastos
nodrošina SIA „Pļaviľu komunālie pakalpojumi” un pašvaldība.
Pļaviľu novadā centralizētās siltumapgādes sistēmas ir izveidotas tikai Pļaviľu pilsētā un
Vietalvas pagasta Vietalvas ciemā. Kā kurināmais tiek izmantota malka, kūdru un skaidu
briketes.
Atkritumu apsaimniekošanu Pļaviľu novadā organizē un kontrolē Pļaviľu novada pašvaldība
saskaľā ar normatīvajiem aktiem: Pļaviľu novada saistošie noteikumi „Sadzīves atkritumu
apsaimniekošanas noteikumi Pļaviľu novadā” (projekts); Vidusdaugavas reģionālo atkritumu
apsaimniekošanas plānu; Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu. Sadzīves atkritumu
savākšanu un pārvadāšanu Pļaviľu novadā un Aiviekstes pagastā nodrošina SIA „Pļaviľu
komunālie pakalpojumi”. Pļaviľu novads ir ieklātus Vidusdaugavas SA apsaimniekošanas
reģionā.
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
52
Pļaviľu novada attīstības programma 2012. - 2018.gadam. 1.redakcija
5 Pašvaldības pārvaldes resursi
5.1 Pārvaldes raksturojums
Pamatojoties uz "Administratīvi teritoriālās reformas likumu” 2009. gada 1. jūlijā tika
izveidots Pļaviľu novads, kas apvienoja četras pašvaldības:
- Pļaviľu pilsētu
- Aiviekstes pagastu
- Klintaines pagastu
- Vietalvas pagastu.
Novada administratīvais centrs atrodas Pļaviľu pilsētā. Pašvaldības pakalpojumu
nodrošināšanas vietas ir administratīvais centrs Pļaviľās, pakalpojumu centri Klintaines,
Aiviekstes un Vietalvas pagastos.
Novada pārvaldi īsteno Pļaviľu novada Dome un tās struktūrvienības un iestādes (skat.
Pielikums 1). Pļaviľu novada dome atbilstoši Republikas pilsētas domes un novada domes
vēlēšanu likumam sastāv no 15 deputātiem. Domes darbu reglamentē Pļaviľu novada domes
nolikums, kas apstiprināts 2009. gada 31.jūlijā. Pašvaldības dome pieľem lēmumus, nosaka
pašvaldības institucionālo struktūru, lemj par autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu
īstenošanu un par kārtību, kādā nodrošina pašvaldībai deleģēto valsts pārvaldes funkciju un
pārvaldes uzdevumu izpildi, izstrādā un apstiprina pašvaldības budžetu.
Pašvaldības dome atbilstoši kompetencei ir atbildīga par pašvaldības institūciju tiesisku
darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu.
Pļaviľu novada Domes pakļautībā ir 2 pagastu pārvaldes, 2 iestādes, 1 pašvaldības
kapitālsabiedrība un 16 struktūrvienības (skat. Attēls 5.1).
Lai paaugstinātu pašvaldības administratīvo kapacitāti, Pļaviľu novada Domes darbinieki,
pašvaldības iestāžu vadītāji un darbinieki regulāri apmeklē dažādus kursus, seminārus, studē
augstākajās mācību iestādēs.
Lai nodrošinātu savu darbību un izstrādātu domes lēmumprojektus, dome no pašvaldības
deputātiem ir ievēlējusi:
- finanšu un teritoriju attīstības komiteju;
- sociālo, izglītības, kultūras un sporta jautājumu komiteju.
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
53
Pļaviľu novada attīstības programma 2012. - 2018.gadam. 1.redakcija
Attēls 5.1. Pļaviņu novada Domes struktūrshēma
Pļaviņu novada domes finanšu un teritoriju attīstības komiteja
Komitejas sastāvā darbojas 15 deputāti. Tā nodrošina pašvaldības budžeta projekta
izstrādāšanu un iesniedz to izskatīšanai domes sēdē, sniedz atzinumu par budžeta projektu,
tajā izdarāmajiem grozījumiem, kā arī par prioritātēm līdzekļu sadalījumā - izskata
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
54
Pļaviľu novada attīstības programma 2012. - 2018.gadam. 1.redakcija
jautājumus, kas saistīti ar finansējuma piešķiršanu, aizľēmumiem un akceptē pašvaldības
piedalīšanos projektos.
Pļaviņu novada domes sociālo, izglītības, kultūras un sporta jautājumu komiteja
Komitejas sastāvā darbojās 7 deputāti. Komitejas uzdevumi un pienākumi ir:
- sagatavot izskatīšanai domes sēdē jautājumus par izglītības jautājumiem, par sociālo
palīdzību, par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā, par veselības aprūpi un
aizsardzību;
- virzīt un koordinēt kultūras politikas pasākumus novadā;
- izvērtēt analītiskus pārskatus par kultūras jautājumiem;
- koordinēt fiziskās kultūras un sporta jautājumus;
- sniegt atzinumus un priekšlikumus par domes lēmumu projektiem, kas skar sporta un
kultūras jautājumus;
- savas kompetences ietvaros sagatavot budžeta līdzekļu pieprasījumu un iesniegt to
domes izpilddirektoram;
- izskatīt visus iesniegumus, sūdzības, priekšlikumus, kas saistīti ar sociālo, izglītības,
kultūras un sporta jautājumiem.
Lai nodrošinātu novada domes nodoto funkciju izpildi saskaľā ar LR likumiem un
normatīvajiem aktiem pēc 2009.gada 6.jūnija vēlēšanām no deputātiem, speciālistiem un
iedzīvotājiem ir izveidotas 11 komisijas (skat. Pielikums 1).
Plānots ieviest vadības kvalitātes sistēmu, kā arī veicināt darbinieku profesionālās
kvalifikācijas celšanu, t.sk. svešvalodu apguvi, lai sekmīgāk varētu piedalīties dažādos
starptautiskos projektos.
5.2 Sniegto pakalpojumu raksturojums
Pļaviľu novada dome sniedz šādus pakalpojumus:
- veic personu dzīvesvietu reģistrāciju;
- izsniedz izziľas par deklarēto dzīvesvietu;
- veic dzimtsarakstu nodaļas funkcijas;
- sniedz izziľas par rakšanu, tirdzniecību u.c. darbībām, ko regulē saistošie noteikumi
(skat. www.plavinas.lv).
Tuvākajā laikā Pļaviľu novada pašvaldība plāno ieviest elektronisko pakalpojumu
saľemšanas sistēmu, kas dos iespēju pašvaldības sniegtus pakalpojumus saľemt elektroniski,
aizpildot veidlapas interneta mājas lapā un iesniegt parakstoties ar e-parakstu.
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
55
Pļaviľu novada attīstības programma 2012. - 2018.gadam. 1.redakcija
6 Finanšu resursi un investīcijas
6.1 Pašvaldības budžets
Saskaľā ar teritoriālo reformu 2009.gadā apstiprināts novada konsolidētais budžets, kurā
apvienoti Pļaviľu pilsētas, Aiviekstes, Klintaines un Vietalvas pagastu budžetu ieľēmumi un
izdevumi.
Līdz 2008.gadam visu pašvaldību budžeta ieľēmumi būtiski palielinājās, ieskaitot valsts
dotāciju, ko pašvaldības saľēma administratīvi teritoriālās reformas (turpmāk - ATR)
pabeigšanai 2008.gadā. Kopējie ieľēmumi 2009.gadā strauji samazinājās, t.i. par 35%
salīdzinot ar iepriekšējo gadu. 2010.gadā budžeta ieľēmumi palielinājās par 13%. 2011.gadā
budžeta ieľēmumi plānoti 2,8 milj. latu līmenī, kas par ~ 30% mazāk nekā 2008.gadā.
Ieľēmumu samazināšanās būtiski ietekmēja arī pašvaldības funkciju veikšanu.
Kā redzams attēlā zemāk (skat. Attēls 6.1) arī Pļaviľu novada pamatbudžeta izdevumi ir
samazinājušies, tomēr ne tik strauji kā ieľēmumi. Jāatzīmē, ka 2009.gadā Pļaviľu novada
pamatbudžeta izdevumi būtiski pārsniedza ieľēmumus, t.i. par 462 tūkst. latu. Tomēr
2010.gadā pamatbudžeta deficīts gandrīz divreiz samazinājās un sastādīja 212 tūkst. latu.
Attēls 6.1. Pļaviņu novada ieņēmumi un izdevumi, 2008.-2011.g., Ls
Avots: 2008.gads - Pļaviņu novada domes publiskais pārskats par 2009.gadu
2009.-2011.gads – www.kase.gov.lv
Aplūkojot detalizētāk pamatbudžeta ieľēmumu struktūru, var secināt, ka lielāku daļu
ieľēmumos Pļaviľu novadā veido nodokļu ieľēmumi un transferti vidēji 49% un 43%
attiecīgi. Ievērojami mazāku daļu veido nenodokļu ieľēmumi un citi ieľēmumi (skat. Attēls
6.3). Ľemot vērā to, ka nodokļu ieľēmumi, kuru lielāko daļu sastāda iedzīvotāju ienākuma
nodokļa ieľēmumi (vidēji 93% apskatāmā periodā) ir tieši saistīti ar valsts nodokļu politiku,
kas pēdējos gados ir ļoti mainīga, pašvaldībai ir grūti prognozēt, vai nākotnē šī ieľēmumu
daļa pieaugs vai samazināsies.
Samaksāta iedzīvotāju ienākuma nodokļa dinamika uz iedzīvotāju darba spējas vecumā
atspoguļota attēlā zemāk (skat. Attēls 6.2.).
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
56
Pļaviľu novada attīstības programma 2012. - 2018.gadam. 1.redakcija
Attēls 6.2. IIN uz 1 iedzīvotāju darba spējas vecumā Pļaviņu novadā, LVL
* - iedzīvotāju īpatsvars darba spējas vecumā pieņemts atbilstoši 2010.gada datiem
** - prognoze
Avots: Konsultanta aprēķins
Nenodokļu ieľēmumi veido pavisam nelielu kopējo ieľēmumu daļu.
Pašvaldību budžetu transferti sākot ar 2010.gadu būtiski samazinājās sakarā ar rajona
pašvaldības reorganizāciju, jo daļa valsts budžeta transfertu saľemta ar rajona pašvaldības
starpniecību.
Attēls 6.3. Pļaviņu novada pamatbudžeta ieņēmumu struktūra 2008.-2011.g., Ls un %
Avots: 2008.gads - Pļaviņu novada domes publiskais pārskats par 2009.gadu
2009.-2011.gads – www.kase.gov.lv
Konsultanta aprēķins
Analizējot pamatbudžeta izdevumu struktūru (skat. Attēls 6.4.), redzams, ka nemainīgi lielāko
Pļaviľu novada izdevumu daļu veido izdevumi izglītībai. Pieaug izdevumi sociālajai
aizsardzībai. Pēc ATR pašvaldībā būtiski samazinās izdevumi pārvaldei. Plānots būtisks
izdevumu samazinājums 2011.gadā ekonomiskajai darbībai, kā arī kultūrai un atpūtai,
salīdzinot ar 2010.gadu.
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
57
Pļaviľu novada attīstības programma 2012. - 2018.gadam. 1.redakcija
Attēls 6.4. Pļaviņu novada pamatbudžeta izdevumi atbilstoši funkcionālajām kategorijām, 2008.-2011.g., Ls
Avots: 2008.gads - Pļaviņu novada domes publiskais pārskats par 2009.gadu
2009.-2011.gads – www.kase.gov.lv
Pļaviľu novada speciālā budžeta gan ieľēmumu, gan izdevumu daļa kopš 2008.gada ir strauji
samazinājies un sākot ar 2009.gadu izdevumi pārsniedz ieľēmumus (skat. Attēls 6.5.).
Saskaľā ar 2011.gada plānoto budžetu izdevumu daļa pārsniedz ieľēmumus par 10,8 tūkst.
latu.
Attēls 6.5. Pļaviņu novada speciālā budžeta ieņēmumi un izdevumi, 2008.- 2011.gads, Ls
Avots: 2008.gads - Pļaviņu novada domes publiskais pārskats par 2009.gadu
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
58
Pļaviľu novada attīstības programma 2012. - 2018.gadam. 1.redakcija
2009.-2011.gads – www.kase.gov.lv
Pļaviľu novada speciālā budžeta ieľēmumus (skat. Attēls 6.6.) veido autoceļu (ielu) fonda
ieľēmumi, dabas resursu nodoklis un pārējie ieľēmumi. Jāatzīmē, ka 2009. un 2010. gadā
ievērojami samazinājušies ceļu (ielu) fonda ieľēmumi. 2010. gadā ievērojami pieauga dabas
resursu nodokļa ieľēmumi.
Attēls 6.6. Pļaviņu novada speciālā budžeta ieņēmumu struktūra, 2008.-2011.g., Ls
Avots: 2008.gads - Pļaviņu novada domes publiskais pārskats par 2009.gadu
2009.-2011.gads – www.kase.gov.lv
Sarūkot speciālā budžeta ieľēmumiem, pēdējā gada laikā būtiski samazinājušies arī speciālā
budžeta izdevumi (skat. Attēls 6.7.).
Attēls 6.7. Pļaviņu novada speciālā budžeta izdevumi atbilstoši funkcionālajām kategorijām, 2009.-2011.g., Ls
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
59
Pļaviľu novada attīstības programma 2012. - 2018.gadam. 1.redakcija
Avots: www.kase.gov.lv
Pēc LR Valsts kases datiem uz 2011.gada aprīli Pļaviľu novada pašvaldības saistību apjoms
attiecībā pret pamatbudžeta ieľēmumiem bez mērķdotācijām un iemaksām PFIF vidēji
sastāda 10,7% (2011.-2017.).
6.2 Īstenotie investīciju projekti
Pļaviľu novada pašvaldība nopietnu darbu iegulda publiskās infrastruktūras un pakalpojumu,
kā arī kopējās iedzīvotāju labklājības un uzľēmējdarbības vides uzlabošanā, piesaistot
finansējumu gan no Eiropas Savienības Fondiem, gan citiem finanšu instrumentiem.
Līdz 2011.gada jūnijam Pļaviľu novadā kopējais piesaistīto un pašu finanšu līdzekļu apjoms
sastāda 7,2 milj. latu, par kuriem ir īstenoti vai tiek īstenoti 27 Pļaviľu novadam nozīmīgi
projekti.
Pašlaik tiek realizēti vai iesniegti vērtēšanai 12 projekti, kurus paredzēts līdzfinansēt no ES
fondu līdzekļiem: ERAF, KF, ESF, ELFLA u.c. (skat. Attēls 6.8, Tabula 6.1.).
Attēls 6.8. Pļaviņu novada investīciju projektu finansējuma sadalījums pa finansējuma avotiem, LVL
Avots: Pļaviņu novada pašvaldība
Piezīme: Attēlā atspoguļots projektu sadalījums pēc līdzfinansēšanas avotiem, norādot to kopējās attiecināmās
izmaksas, nevis līdzfinansējuma apmēru.
Lielākais investīciju projektu īpatsvars, kas ir pabeigti vai pašreiz tiek īstenoti ir Pļaviľu
pilsētā un kopsummā sastāda 74,5% jeb 5385,6 tūkst. latu (ieskaitot novada nozīmes
projektus). Pārējās Pļaviľu novada administratīvajās teritorijās realizēto vai pašreiz
realizēšanas procesā esošo projektu finanšu apjoms ir 840,9 tūkst. latu jeb 11,6% Klintaines
pagastā, 341,2 tūkst. latu jeb 4,7% Aiviekstes pagastā un 662,7 tūkst. latu jeb 9,2% Vietalvas
pagastā. Jāuzsver, ka ir arī tādi projekti, kuru realizēšana ir attiecināma uz visu novada
teritoriju kopumā.
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
60
Pļaviľu novada attīstības programma 2012. - 2018.gadam. 1.redakcija
Attēls 6.9. Pļaviņu novada investīciju projektu sadalījums pa novada teritorijām, LVL
Pļaviľu novadā realizēto projektu saraksts sniegts Tabula 6.2.
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
61
Pļaviľu novada attīstības programma 2012. - 2018.gadam. 1.redakcija
Tabula 6.1. Pļaviņu novada projekti īstenošanas stadijā
Nr. p.k. Projekta nosaukums un projekta Nr. Fonda nosaukums Atbalsta institūcijas
nosaukums
Projekta
īstenošanas laiks
Attiecināmo
izmaksu
summa, LVL
1 ,,Ūdens saimniecības attīstība Aiviekstes pagastā Kriškalnu ciemā”
Nr.3D/3.4.1.1.0/09/APIA/CFLA/070/037
ERAF Centrālā finanšu līgumu
aģentūra
11.2009.-12.2012. 341 179,00
2 ,,Vietalvas pagasta Odzienas pamatskolas informatizācija”
Nr.3DP/3.2.2.1.2/09/IPIA/VIAA/522
ERAF Valsts izglītības un
attīstības aģentūra
09.2009.-03.2011. 4 389,61
3 ,,Klintaines pagasta publiskās infrastruktūras uzlabošana” Nr.08-04-
l32100-000301
ELFLA LAD 06.2009.-07.2011. 132 157,67
4 „Pļaviľu aizsargdambja rekonstrukcija”
Nr.3DP/3.4.1.5.1/0/IPIA/VIDM/002
ERAF Vides ministrija 04.2010.-08.2011 624 094,11
5 "Pļaviľu novada centra infrastruktūras sakārtošana” Nr. 10-04-
l32100-000004
ELFLA LAD 01.2010.-12.2011. 280 000,00
6 „Pļaviľu novada publiskās infrastruktūras sakārtošana” Nr. 10-04-
L32100-00007
ELFLA LAD 02.2010.-12.2011. 89 593,00
7 ,,Satiksmes drošības un organizācijas uzlabošana Daugavas ielas
posmā no Upes ielas līdz Rīgas ielai Pļaviľu pilsētā, 1.kārta”
3DP/3.2.1.3.1./10/APIA/SM/005
ERAF LR Satiksmes ministrija 01.2011.-12.2011. 155 908,66
8 ,,Satiksmes drošības un organizācijas uzlabošana Daugavas ielas
posmā no Upes ielas līdz Rīgas ielai Pļaviľu pilsētā, 2.kārta”
3DP/3.2.1.3.1./10/APIA/SM/006
ERAF LR Satiksmes ministrija 01.2011.-12.2011. 264 678,44
9 ,,Daudzfunkcionālais jauniešu centrs Pļaviľu novadā”, projekta
numurs nav paziľots
Latvijas – Šveices
finanšu instruments
LR Izglītības un
zinātnes ministrija
01.2011.-12.2012. 61 515,64
10 ,,Speciālistu piesaiste Pļaviľu novadam”
1DP/1.5.3.1.0/10/IPIA/VRAA/074
ESF Valsts Reģionālās
Attīstības aģentūra
09.2010.- 08.2011. 18 500,00
11 ,,Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai
Pļaviľu novada ģimnāzijā un PII ,,Bērziľš”, KPFI 7/5
KPFI LR Vides ministrija 06.2010.-12.2011. 696 660,12
12 Siltumtrases rekonstrukcija - "Pļaviľu pilsētas Rīgas ielas
katlumājas siltumtīklu rekonstrukcija. Izmaiľu projekts"
KF LR Vides ministrija 342 823,56
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
62
Pļaviľu novada attīstības programma 2012. - 2018.gadam. 1.redakcija
Avots: Pļaviņu novada Dome
Tabula 6.2. Realizētie projekti Pļaviņu novadā
Nr.
p.k. Projekta nosaukums
Realizācijas
periods ES fonds
Kopējās att.
izmaksas,
LVL
Projekta apraksts/joma
2004-2006 programmēšanas periods
1 VPD1/ERAF/CFLA/04/APK/1.2.2.1./000077
Satiksmes drošības uzlabošana Pļaviľu pilsētā
12.10.2005-
11.10.2007
ERAF 172 960 Pilsētas transports
2 VPD1/ERAF/CFLA/06/GS/2.2.1.2./000001/0343 SIA
"Bezdelīga1" piedāvāto sabiedriskās ēdināšanas
pakalpojumu dažādošana, paplašināšana un jaunu
tehnoloģiju ieviešana
24.07.2006-
30.03.2007
ERAF 143 747 Materiāli ieguldījumi (mašīnas un
iekārtas, valsts palīdzības
līdzfinansējums)
3 VPD1/ERAF/CFLA/05/NP/1.1.1./0001/000005
Ūdenssaimniecības attīstība Vietalvas pagasta
Vietalvā, Odzienā un Odzienas pamatskolā
05.08.2005-
31.12.2007
ERAF 298 165 Dzeramais ūdens (ieguve,
uzglabāšana, apstrāde un sadale)
4 VPD1/ERAF/CFLA/04/GS/2.2.1.1./000001/000012
Jaunas maiznīcas izveide Aizkraukles rajona Klintaines
pagastā
03.02.2005-
31.12.2005
ERAF 259 592 Materiāli ieguldījumi (mašīnas un
iekārtas, valsts palīdzības
līdzfinansējums)
5 VPD1/ERAF/CFLA/06/GS/2.2.1.2./000001/0135
Pamatlīdzekļu iegāde koksnes plātľu sagatavju
ražošanai, Klintaines pagasts
15.05.2006-
15.12.2006
ERAF 155 534 Materiāli ieguldījumi (mašīnas un
iekārtas, valsts palīdzības
līdzfinansējums)
6 VPD1/ERAF/CFLA/06/GS/2.2.1.2./000001/0161
Frontālā iekrāvēja iegāde Pļaviľu DM ražotnes
produktivitātes paaugstināšanai atbilstoši darba vides
un patērētāju aizsardzības prasībām, Pļaviľas
01.05.2006-
31.12.2006
ERAF 182 500 Materiāli ieguldījumi (mašīnas un
iekārtas, valsts palīdzības
līdzfinansējums)
7 VPD1/ESF/NVA/05/APK/3.1.2.2./0051/4 Darba
prakšu vietu nodrošināšana jauniešiem -
bezdarbniekiem tirdzniecības un sabiedriskās
ēdināšanas uzľēmumā SIA "Bezdelīgas - 1", Pļaviľas
01.09.2006-
31.05.2007
ESF 68 426 Darbaspēka tirgus politika
8 "Ūdensapgādes sistēmas rekonstrukcija Stukmaľos",
Klintaines pagasts
08.2003-
04.2004
LVAF 38 255
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
63
Pļaviľu novada attīstības programma 2012. - 2018.gadam. 1.redakcija
Nr.
p.k. Projekta nosaukums
Realizācijas
periods ES fonds
Kopējās att.
izmaksas,
LVL
Projekta apraksts/joma
9 "Ūdenssaimniecības attīstība Vietalvā, Odzienā un
Odzienas pamatskolā", Vietalvas pagasts
08.2005-
12.2007
ERAF 360 190
10 "Ūdenssaimniecības attīstība Stukmaľu un Rīteru
ciemos", Klintaines pagasts
09.2005-
12.2007
ERAF 255 395
2007-2013 programmēšanas periods
1 „Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Pļaviľās”
Nr.3.DP/5.1.1.0/08/IPIA/VIDM/024
??? -11.2010 KF 2 037 572 Jauno NAI būvniecība,
kanalizācijas tīklu rekonstrukcija
un paplašināšana
2 „Pļaviľu novada publiskās infrastruktūras uzlabošana”
Nr. 10-04-L32100-000078
02.2010.-
12.2011.
ELFLA 89 593
3 ,,Pansionāta ,,Pļaviľas” apkures sistēmas
rekonstrukcija” Nr.08-04-L32100-000332
05.2009-
12.2010.
ELFLA 57 240
4 ,,Jauniešu informācijas punkts Pļaviľu novadā”
Nr.07.4-16
07.2010.-
11.2010.
Valsts budžeta
apakšprogramma
06.05.00.
1 400
5 ,,Kvalitatīvai dabaszinātľu apguvei atbilstošas
materiālas bāzes nodrošināšana Marijas
Brimmerbergas Pļaviľu vidusskolā”
2009/0018/3DP/3.1.3.1.0/08/IPIA/VIAA/0044
02.2009.-
12.2010.
ERAF 98 392
Avots: Pļaviņu novada Dome, www.esfondi.lv
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
65
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
6.3 Finanšu resursu novērtējums
Saskaľā ar teritoriālo reformu 2009.gadā apstiprināts novada konsolidētais budžets, kurā
apvienoti Pļaviľu pilsētas, Aiviekstes, Klintaines un Vietalvas pagastu budžetu ieľēmumi un
izdevumi.
Līdz 2008.gadam visu pašvaldību budžeta ieľēmumi būtiski palielinājās, ieskaitot valsts
dotāciju, ko pašvaldības saľēma administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanai 2008.gadā.
Kopējie ieľēmumi 2009.gadā strauji samazinājās, t.i. par 35% salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
2010.gadā budžeta ieľēmumi palielinājās par 13%. 2011.gadā budžeta ieľēmumi plānoti 2,8
milj. latu līmenī, kas par ~ 30% mazāk nekā 2008.gadā. Ieľēmumu samazināšanās būtiski
ietekmēja arī pašvaldības funkciju veikšanu.
Līdz 2011.gada jūnijam Pļaviľu novadā kopējais piesaistīto un pašu finanšu līdzekļu apjoms
sastāda 7,2 milj. latu, par kuriem ir īstenoti vai tiek īstenoti pašreiz 27 Pļaviľu novadam
nozīmīgi projekti. Pašlaik tiek realizēti vai iesniegti vērtēšanai 12 projekti.
Lielākais investīciju projektu īpatsvars, kas ir pabeigti vai pašreiz tiek īstenoti ir Pļaviľu
pilsētā un kopsummā sastāda 74,5% jeb 5385,6 tūkst. latu (ieskaitot novada nozīmes
projektus). Pārējās Pļaviľu novada administratīvajās teritorijās realizēto vai pašreiz
realizēšanas procesā esošo projektu finanšu apjoms ir 840,9 tūkst. latu jeb 11,6% Klintaines
pagastā, 341,2 tūkst. latu jeb 4,7% Aiviekstes pagastā un 662,7 tūkst. latu jeb 9,2% Vietalvas
pagastā.
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
66
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
7 Uzņēmējdarbības vide Faktori, kas nosaka uzľēmējdarbības veikšanu, ir gan novada teritoriālais izvietojums, gan
nepieciešamo resursu (cilvēkresursu, dabas resursu, atbilstošas infrastruktūras un finanšu
resursu) pieejamība un kvalitāte, gan normatīvā vide, kuru lielā mērā regulē valsts mēroga
likumdošana, tomēr arī pašvaldības rīcībā ir atbalsta instrumenti, ar kuru palīdzību var
nodrošināt uzľēmējdarbības attīstībai labvēlīgu vidi un sekmēt Pļaviľu novada uzľēmēju
konkurētspēju un novada izaugsmi kopumā.
Šajā nodaļā raksturota Pļaviľu novada uzľēmējdarbības vide, analizējot uzľēmējdarbības
aktivitāti, t.sk. uzľēmumu skaita dinamiku un struktūru, plašāk pārstāvētās nozares un tajās
strādājošos uzľēmumus, kā arī identificējot uzľēmējdarbību veicinošus un bremzējošus
faktorus un pašvaldības darbību uzľēmējdarbības vides attīstības sekmēšanai.
7.1 Uzņēmējdarbības aktivitāte
Pēc Lursoft datiem 20 gadu ilgā laika posmā (no 1991.gada 1.janvāra līdz 2011.gada
22.jūnijam) Pļaviľu novadā kopumā ir reģistrēti 458 uzľēmumi. Vislielākā uzľēmējdarbības
aktivitāte bija vērojama perioda sākumā. Pirmo trīs gadu laikā pēc Latvijas neatkarības
atgūšanas tika reģistrēta 261 komercstruktūra, no kurām 197 bija zemnieku saimniecības
(ZEM).
Attēls 7.1. Pļaviņu novadā reģistrēto uzņēmumu dinamika un struktūra pēc uzņēmējdarbības veidiem, 1991.-
2011.g.
Pēdējo gadu laikā visbiežāk reģistrētā uzľēmējdarbības forma ir sabiedrība ar ierobežotu
atbildību (SIA). No 75 uzľēmumiem, kas ir reģistrēti, sākot no 2006.gada: 64 – sabiedrības ar
ierobežotu atbildību (SIA), 8 – individuālie komersanti (IK) un tikai 3 – zemnieku
saimniecības (ZEM) (Tabula 7.1).
40
161
60
2620
15
5 7 5 512
7 4 511 8
1620
3
25
3
~ Reģistrēto uzņēmumu skaits - 458
Statistika aktualizēta 22.06.2011
Sabiedrība ar ierobežotu
atbildību (SIA)31%
Individuālais komersants
(IK)3%
Individuālais uzņēmums
(IND)8%
Zemnieku saimniecība
(ZEM)53%
Kooperatīvā sabiedrība
(KB)3%
Pārējas uzņēmējdarbības
formas2%
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
67
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
Tabula 7.1. Pļaviņu novadā uzņēmumu reģistrācijas dinamika sadalījumā pa uzņēmējdarbības formām, 2091.-2011.g.
19
91
19
92
19
93
19
94
19
95
19
96
19
97
19
98
19
99
20
00
20
01
20
02
20
03
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
(I-V
I)
Kopā
Komercreģistrs
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) 2 2 4 5 2 3 2 1 2 1 6 3 2 2 7 6 13 16 2 24 3 108
Individuālais komersants (IK) 0 1 0 1 1 0 0 0 0 0 1 0 1 0 2 0 3 4 0 1 0 15
Uzņēmumu reģistrs
Filiāle (FIL) 0 0 2 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 2
Paju sabiedrība (PAJ) 0 4 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 4
Pašvaldības uzņēmums (PSV) 0 0 0 0 1 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 1
Valsts uzņēmums (VU) 0 0 1 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 1
Individuālais uzņēmums (IND) 3 4 11 7 4 4 1 2 1 0 0 1 0 0 0 0 0 0 0 0 0 38
Kooperatīvo biedrību savienības uzņēmums (KSS)
0 1 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 1
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) 6 5 9 3 2 2 0 3 1 3 1 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 35
Zemnieku saimniecība (ZEM) 29 142 26 8 10 6 1 1 1 1 4 3 1 3 2 2 0 0 1 0 0 241
Kooperatīvā sabiedrība (KB) 0 2 7 2 0 0 1 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 12
KOPĀ 40 161 60 26 20 15 5 7 5 5 12 7 4 5 11 8 16 20 3 25 3 458
Avots: Lursoft, Statistika aktualizēta 22.06.2011
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
69
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
Līdztekus jaunu uzľēmumu dibināšanai daļa no uzľēmumiem tiek likvidēti (Attēls 7.2Attēls
7.2). Sākot no 1995.gada, ir reģistrēta 171 komercsabiedrība, bet likvidētas 116
komercsabiedrības (faktiskais pieaugums – 55 uzľēmumi). Ekonomiskās aktivitātes
pieaugumu 2007-2008.gadā, kas bija raksturīgs valstij kopumā, nomainīja tās kritums
2009.gadā, kas atspoguļojas reģistrēto uzľēmumu dinamikā. Pārvarot krīzi, pieaug reģistrēto
komercstruktūru skaits. 2010.gadā ir reģistrētas 25 jaunas komercstruktūras (salīdzinājumam
2009.gadā ir reģistrētas tikai 4 komercstruktūras).
Attēls 7.2.Uzņēmumu reģistrēšanas un likvidēšanas dinamika, 1995.-2011.g.
Avots: Lursoft, Statistika aktualizēta 22.06.2011
Pēc Lursoft datiem Pļaviľu novadā darbojas 340 uzľēmumi4 ar kopējo reģistrētā
pamatkapitāla apjomu 1 639 606 Ls. Vidēji tie ir 4822 Ls uz vienu uzľēmumu. To novadu
vidū, kuros iedzīvotāju skaits ir robežās no 6000-6350 un kuros ir līdzīgi nosacījumi
komercdarbībai, Pļaviľu novada rādītāji ir zemāki par vidējiem (Tabula 7.2).
Tabula 7.2. Pļaviņu un līdzīgo novadu komercdarbības rādītāji
Iedzīvotāju
skaits
Uzľēmumu
skaits
Reģistrētais
pamatkapitāls
Pamatkapitāls
uz vienu
uzľēmumu
Viļakas novads 6331 245 1 448 902 5 914
Amatas novads 6323 642 5 275 161 8 217
Ķeguma novads 6272 474 2 712 320 5 722
Pļaviľu novads 6240 340 1 639 606 4 822
Riebiľu novads 6118 385 753 472 1 957
Rūjienas novads 6105 361 3 164 874 8 767
Alojas novads 5998 459 2 543 299 5 541
Vidēji 415 2 505 376 5 849
4 Statistikā iekļauti dati par nelikvidētiem uzľēmumiem līdz 22.06.2011.
20
2723
117
36
10 912
711
20
36 35
53 55
0
10
20
30
40
50
60
Reģistrēti
Likvidēti
Uzņēmumu skaita pieaugums
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
70
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
Avots: LR CSP, Lursoft, Statistika aktualizēta 22.06.2011
Tas sasaucas ar augstāk apskatīto situāciju ar nodarbinātību Pļaviľu novadā: no vienas puses
salīdzinoši maz uzľēmumu ar nelielu to pamatkapitālu, no otras puses, samērā augsts
bezdarba līmenis, lai gan ievērojama daļa bezdarbnieku uzskatāmi par kvalificētiem
darbiniekiem.
Pļaviľu novadā praktiski nav lielu un vidēju tirgus sektora dalībnieku. Pārsvarā (93%) ir
mikrouzľēmumi (Attēls 7.3).
Attēls 7.3. Pļaviņu novadā tirgus sektora ekonomiski
aktīvās statistikas vienības sadalījumā pa lieluma
grupām, 2009.g.
Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde
Saskaľā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un
vidējo uzľēmumu definīciju:
Mikrouzľēmums
max nodarbināto skaits – 9
gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība
nepārsniedz 1.4 miljonus latu
Mazais uzľēmums
max nodarbināto skaits – 49
gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība
nepārsniedz 7 miljonus latu
Vidējais uzľēmums
max nodarbināto skaits – 249
gada apgrozījums nepārsniedz 35.1 miljonus latu
un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 30.2
miljonus latu
Lielais uzľēmums
nodarbināto skaits – 250 un vairāk
gada apgrozījums pārsniedz 35.1 miljonus latu
vai gada bilances vērtība pārsniedz 30.2 miljonus
latu
7.2 Pļaviņu novada uzņēmumu raksturojums
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2009.gadā Pļaviľu novadā ekonomiski aktīvo tirgus
sektora statistikas vienību5 skaits sastādīja – 216.
Galvenā uzľēmējdarbības joma ir lauksaimniecība (87 ekonomiski aktīvās statistikas
vienības), otrajā vietā – vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība (40 komercsabiedrības). 17
komercsabiedrības sniedz dažādu veidu pakalpojumus (S), 14 komercsabiedrības darbojas ar
nekustamo īpašumu, 12 komercsabiedrības ir reģistrētas apstrādes rūpniecībā, 11 - veselības
5 Tirgus sektora statistikas vienības: pašnodarbinātās personas, individuālie komersanti, komercsabiedrības,
zemnieku un zvejnieku saimniecības.
Ārpus tirgus sektora statistikas vienības: fondi, nodibinājumi un biedrības, valsts budžeta iestādes, pašvaldību
budžeta iestādes.
Mikro93%
Mazās6%
Vidējās1%
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
71
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
aizsardzības jomā, 5 - būvniecībā, 5 – transporta un uzglabāšanas jomā, 4 - ieguves
rūpniecībā, 4 – informācijas tehnoloģijās, 4 – izmitināšanā un ēdināšanā, 4 – atpūtā, 3 -
administratīvo dienestu darbībā, 1 – izglītībā, 1 – komunālos pakalpojumos. (Attēls 7.4.).
Attēls 7.4. Pļaviņu novada ekonomiski aktīvās tirgus sektora statistikas vienības sadalījumā pa galvenajiem
darbības veidiem (NACE 2.red.), 2009.g.
Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde
Atbilstoši Lursoft 2010.gada datiem Pļaviľu novadā tikai 14 uzľēmumu gada apgrozījums
pārsniedza 100 tūkstošus latu (Tabula 7.3).
Vienīgā komercsabiedrība, kuras gada apgrozījums pārsniedz vienu miljonu latu, ir „Pļaviľu
DM”. Šis uzľēmums atbilstoši NACE (2.red.) klasifikācijai nodarbojas ar „Ieguves rūpniecību
un karjeru izstrādi (B)”. Kompānija ražo un realizē dolomīta produkciju (šķembas, šķembu
maisījumus, dolomīta atsijas un dolomīta akmeni), kas tiek izmantota betona ražošanā,
būvniecībā un ceļu būvniecībā.
Aktīvi attīstās kokapstrādes uzľēmumi SIA „Kamuss”, SIA „LAKTIĽI K” (koka taras
ražošana) un SIA „LV BLACK BULL” (zāģēšana, ēvelēšana, impregnēšana
Strauji (vairākkārtīgi) ir palielinājusi apgrozījumu celtniecības kompānija SIA „J.S.C.”, kā arī
izklaides un atpūtas organizēšanas kompānija SIA „A.A.Mežmalas”.
Kopumā vairumam kompāniju, kuru apgrozījums pārsniedz 100 tūkstošus latu, 2010.gadā ir
izdevies uzlabot vai stabilizēt finanšu darbības rādītājus. Tikai divām kompānijām ir
saglabājušās negatīvas tendences.
Otrs uzľēmumus, kas zaudējis 76% no apgrozījuma, salīdzinot ar laiku pirms krīzes
2007.gadā, ir SIA „Būvmateriāli”. Pieprasījums pēc celtniecības materiāliem,
(metālizstrādājumi, krāsas, stikls) samazinājās, jo Latvijā kopumā kritās dzīvojamo ēku
būvniecības apjoms. Tomēr apgrozījuma samazinājuma tempi 2010.gadā palēninājās, kas ļauj
prognozēt turpmāku pozitīvu vietējā būvmateriālu tirgus attīstības dinamiku.
87
40
17
14
12
11
5
5
4
4
4
4
4
3
1
1
0 20 40 60 80 100
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un…
Vairumtirdzniecība un…
Citi pakalpojumi (S)
Operācijas ar nekustamo īpašumu (L)
Apstrādes rūpniecība (C)
Veselības aizsardzība (Q)
Būvniecība (F)
Transports un uzglabāšana (H)
Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde…
Izmitināšana un ēdināšanas…
Informācijas un komunikācijas…
Profesionālie, zinātniskie un tehniskie…
Māksla, izklaide un atpūta (R)
Administratīvo un apkalpojošo…
Elektroenerģija, gāzes apgāde,…
Izglītība (P)
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
72
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
Tabula 7.3. Pļaviņu novada uzņēmumi ar 2010.gada apgrozījumu virs 100 tūkst. Ls
Avots: Lursoft
Pļaviľu novada uzľēmumiem, kuru apgrozījums ir no 10000 līdz 80000 latu, vissaspringtākā
situācija ir tiem, kas darbojas kravu autopārvadājumu jomā (SIA „Bezdelīgas”),
lauksaimniecības dzīvnieku barības ražošanā (ZEM „KĻAVAS”), konsultāciju biznesā (SIA
„RURAILS”), istabas dzīvnieku un to barības mazumtirdzniecībā (SIA „SVARĒNI”) (Tabula
7.4). Stabilāks ir aptieku bizness (SIA „APTIEKA ĀLANTE”, SIA „Gostiľu aptieka”) kas
raksturīgi gan Latvijā kopumā, gan arī citās Eiropas valstīs.
Saskaľā ar Lursoft datiem tām kompānijām, kuru apgrozījums ir mazāks par 10 tūkstošiem
latu, pārsvarā ir raksturīgas negatīvas apgrozījuma samazinājuma tendences. Tas varētu
liecināt, ka lielākie uzľēmumi bauda mēroga ekonomijas priekšrocības un ir mazāk atkarīgi
no tirgus svārstībām, kā arī tie algo kvalificētākus uzľēmuma vadošos darbiniekus.
Jāatzīmē, ka komercdarbību Pļaviľu novadā pārstāv salīdzinoši neliels tirgus vienību skaits.
Galvenokārt pārstāvēta ir pakalpojumu joma, kas orientējas uz vietējā tirgus pieprasījumu.
NPK Uzņēmums
Apgrozījums
2010.g.
(LVL)2010/2009 2010/2008 2010/2007 Darbības veids
1 SIA "PĻAVIŅU DM" 1 391 080 2.19 reizes -20% -71%Grants un smilts karjeru izstrāde;
māla un kaolīna ieguve
2 SIA"Kamuss" 574 818 2.05 reizes 16.39 reizes nav datu Koka taras ražošana
3SIA "Pļaviņu Komunālie
pakalpojumi"572 586 -2% 5% 27%
Tvaika piegāde un gaisa
kondicionēšana
4 SIA "Spāre Būvfirma" 453 909 -2% -56% -63%Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku
būvniecība
5 SIA"Bezdelīgas 1" 410 004 -81% -82% -79%Restorānu un mobilo ēdināšanas
vietu pakalpojumi
6 SIA "LV BLACK BULL" 285 535 2.09 reizes 2.23 reizes 2.05 reizesZāģēšana, ēvelēšana un
impregnēšana
7 SIA "BŪVMATERIĀLI" 251 902 -30% -65% -76%Metālizstrādājumu, krāsu un stikla
mazumtirdzniecība
8 SIA "J.S.C." 249 128 2.39 reizes 3.13 reizes nav datuGrīdas un sienu apdare. Dzīvojamo
un nedzīvojamo ēku būvniecība
9 SIA "Simols" 204 699 50% -37% 2.21 reizes Plastmasas būvelementu ražošana
10SIA "I.Nipartes
uzņēmums"195 422 2% -8% 52%
Mazumtirdzniecība
nespecializētajos veikalos, kuros
galvenokārt pārdod pārtikas preces,
dzērienus vai tabaku
11 SIA "LAKTIŅI K" 178 582 72% -4% -32% Koka taras ražošana
12Vietalvas pagasta ZEM
"GRANNES"116 455 nav datu nav datu nav datu
Graudaugu (izņemot rīsu), pākšaugu
un eļļas augu sēklu audzēšana
13 SIA "A.A. Mežmalas" 114 703 61% 5.95 reizes 10.76 reizes Izklaides un atpūtas darbība
14Aiviekstes pagasta ZEM
"VECAPĒNI"101 236 35% 23% 12%
Garšaugu, aromātisko un
ārstniecisko augu audzēšana
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
73
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
Tabula 7.4. Pļaviņu novada uzņēmumi ar 2010.gada apgrozījumu no 10 līdz 100 tūkst. Ls
Avots: Lursoft
Kā liecina tabula augstāk, vairums lielāko Pļaviľu novada uzľēmumu, par kuriem ir pieejami
dati, krīzes rezultātā cietuši ievērojami – dažiem apgrozījuma kritums 2010.gadā pret
2007.gadu sastādīja no 40 līdz pāri par 60%. Taču vērojami arī izľēmumi. Tā, SIA
„Bezdelīgas” minētajā laika periodā palielinājis apgrozījumu par 70%, lai gan iepriekšējos
gados atsevišķi kritums bijis vēl lielāks, nekā jau minētais. Šeit gan jāatzīmē, ka pie
salīdzinoši neliela bāzes apgrozījuma – daži desmiti tūkstoši latu gadā, svārstības var būt
ievērojamas. Dažreiz tās jūtami var ietekmēt daži atsevišķi veiksmīgi vai neveiksmīgi
darījumi. Nelielais pat vadošo uzľēmumu apgrozījums ir viena no vājākajām Pļaviľu novada
vietām un arī būtisks riska faktors. Tikai uzľēmējdarbības apjoma un nodarbinātības
pieaugums ir garantija veiksmīgai novada perspektīvai attīstībai.
Papildus jāatzīmē, ka īpaši nozīmīga varētu būt rūpnieciska rakstura uzľēmumu attīstība.
Acīmredzot tie nevarētu būt saistīti ar liela apjoma rūpnieciskas produkcijas ražošanu. Drīzāk
tās varētu būt nelielas, specializētas nišas ražotnes. Taču tās, kā saimnieciskas diversifikācijas
elements, ir svarīgas no novada attīstības stabilitātes.
NPK Uzņēmums
Apgrozījums
2010.g.
(LVL)2010/2009 2010/2008 2010/2007 Darbības veids
1 SIA "APTIEKA ĀLANTE" 78 508 -7% -7% nav datuFarmaceitisko izstrādājumu
mazumtirdzniecība
2 SIA "PATO-1" 55 705 18% -5% 6%Pilsētas un piepilsētas pasažieru sauszemes
pārvadājumi
3 SIA "RURAILS" 53 928 -19% -41% -66%Sabiedrisko attiecību un komunikāciju
vadības pakalpojumi
4Klintaines pagasta ZEM
"SKALBES"39 770 67% -10% nav datu
Metāla kalšana, presēšana, štancēšana un
velmēšana; pulvermetalurģija;
lauksaimniecība, medniecība un ar to
saistīti pakalpojumi; mežsaimniecība,
kokmateriālu sagatavošana
5 SIA "SVARĒNI" 37 352 -18% -42% -44%
Ziedu, augu, sēklu, mēslošanas līdzekļu,
istabas dzīvnieku un to barības
mazumtirdzniecība specializētajos veikalos
6 SIA "AKCENTS TTI" 35 179 49% -17% nav datu
Mazumtirdzniecība nespecializētajos
veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas
preces, dzērienus vai tabaku
7 SIA "SIMEKSS" 33 265 24% nav datu nav datuAutomobiļu rezerves daļu un piederumu
mazumtirdzniecība
8 SIA "Gostiņu aptieka" 29 022 4% -9% -3%Farmaceitisko izstrādājumu
mazumtirdzniecība
9 SIA "Bezdelīgas" 21 634 -66% -84% 70% Kravu pārvadājumi pa autoceļiem
10
Aizkraukles rajona
Aiviekstes pagasta ZEM
"KĻAVAS"
13 887 -33% -44% nav datuLauksaimniecības dzīvnieku barības
ražošana
11Klintaines pagasta
A.Kačkāna ZEM "LAKTIŅI"12 651 72% 48% 45%
Graudaugu (izņemot rīsu), pākšaugu un
eļļas augu sēklu audzēšana
12 SIA"AUSTRIŅI" 11 458 2% -64% -26% Zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
74
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
7.3 Uzņēmējdarbības nozares
7.3.1 Lauksaimniecība un mežsaimniecība
Pēc Lauku atbalsta dienesta (LAD) datiem Latvijā kopējā lauksaimniecības zemju platība ir
2.15 milj. hektāru. No tām Pļaviľu novadā atrodas mazāk kā 0.5% vai 9940 ha
lauksaimniecībā izmantojamo zemju, no kurām apstrādāti tiek 80%.
Atbilstoši statistikas datiem 2009.gadā lauksaimniecības nozarē (NACE 2.red.
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība) Pļaviľu novadā darbojās 87
komercsabiedrības. Galvenais to darbības veids – lopkopība.
Starp lielākajiem lauksaimniecības uzľēmumiem, kas nodarbojas ar augkopību, ir minami:
Vietalvas pagasta zemnieku saimniecība "GRANNES" specializējas graudaugu
(izľemot rīsu), pākšaugu un eļļas augu sēklu audzēšanā (apgrozījums – 116 tūkst.
latu);
Aiviekstes pagasta zemnieku saimniecība „VECAPĒNI” nodarbojas ar garšaugu,
aromātisko un ārstniecisko augu audzēšanu (apgrozījums – 101 tūkst. latu).
Salīdzinoši jauns lauksaimniecības novirziens ir bioloģiskā lauksaimniecība.
Latvijā 2011.gada 1.janvārī sertificētās lauksaimniecības platības aizľēma vairāk kā 166
tūkstošus hektārus. No tiem vairāk kā 140 tūkstoši hektāri bija bioloģiskās lauksaimniecības
platības, 6 tūkstoši hektāri bija pārejas periodā un 20 tūkstošos hektāru uzsākts pārejas
periods. 2010.gada beigās saimniecību skaits, kas nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību,
bija 3534 saimniecības. No 2010.gadā sertificētajām saimniecībām 3314 ir bioloģiskās
lauksaimniecības uzľēmumi, 7 saimniecības ir saľēmušas pārejas perioda uz bioloģisko
saimniekošanu sertifikātu un 213 saimniecības uzsākušas pārejas periodu.
2011.gadā Pļaviľu novadā ir reģistrētas 9 bioloģiskās saimniecības. Kopējā sertificētā platība
Pļaviľu novadā 2011.gadā ir 226,74 ha. No tiem 190,83 ha ir Aiviekstes pagastā, 12,35 ha ir
Klintaines pagastā un 23,56 ha ir Vietalvas pagastā.
Tabula 7.5. Bioloģiskās saimniecības Pļaviņu novadā
Uzľ
ēmu
ma
no
sau
ku
ms
/fiz
isk
ai
per
son
ai
vā
rds,
uzv
ārd
s
Pa
ga
sts/
iela
Uzľēmu
ma
darbība
Saimnie
cības
statuss
Bioloģisko produktu ražošanas joma
Ra
žoša
na
( A
)
Bio
loģ
isk
ā
lau
ksa
imn
iecī
ba
Au
gk
op
ība
- A
Dā
rzeľ
ko
pīb
a -
D
Au
gļk
op
ība
- A
U
Pie
na
lo
pk
op
ība
- P
L
Ga
ļas
liel
. a
ud
z.-
GL
Cū
kk
op
ība
- C
Pu
tnk
op
ība
- P
Tru
ško
pīb
a -
T
Ait
ko
pīb
a -
AT
Cit
i
Mārīte Nimroda Aiviekstes 1 1 1
z/s "Lejas Eglīši" Aiviekstes 1 1 1 1
Jānis Lapšuks Aiviekstes 1 1 1 1 1
z/s "Lucernas" Vietalvas 1 1 1 1 1
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
75
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
Uzľ
ēmu
ma
no
sau
ku
ms
/fiz
isk
ai
per
son
ai
vā
rds,
uzv
ārd
s
Pa
ga
sts/
iela
Uzľēmu
ma
darbība
Saimnie
cības
statuss
Bioloģisko produktu ražošanas joma
Ra
žoša
na
( A
)
Bio
loģ
isk
ā
lau
ksa
imn
iecī
ba
Au
gk
op
ība
- A
Dā
rzeľ
ko
pīb
a -
D
Au
gļk
op
ība
- A
U
Pie
na
lo
pk
op
ība
- P
L
Ga
ļas
liel
. a
ud
z.-
GL
Cū
kk
op
ība
- C
Pu
tnk
op
ība
- P
Tru
ško
pīb
a -
T
Ait
ko
pīb
a -
AT
Cit
i
Dzintra Putniľa Vietalvas 1 1 1 1 1 1
Ilga Zeiļa Vietalvas 1 1 1 1 1 1 1
VECAPĒNI ZS Aiviekstes
pag.
1 1 1
KALNIĽI ZS Aiviekstes
pag.
1 1 1 1
KALNIEŠI ZS Klintaines
pag.
1 1 1 1 1 1
Avots: Pārtikas un veterinārais dienests
Analizējot tabulas datus var secināt, ka bioloģiskā saimniecība Pļaviľu novadā orientējas
pārsvarā uz augkopību. Ar to nodarbojas praktiski visas uzskaitījumā parādītās saimniecības.
Taču vairums saimniecību papildus nodarbojas arī ar piena lopkopību. Savukārt augļkopībā,
gaļas liellopu audzēšanā, cūkkopībā, truškopībā un aitkopībā, specializējušās tikai pa vienai
saimniecībai. Būtu dziļāk analizējams jautājums, vai novada saimniecībām arī turpmāk
izdevīgāk profilēties nedaudzās – 1-3 jau apgūtajās bioloģiskās saimniecības nozarēs, jeb būtu
vēlams paplašināt arī mazāk izplatītās ražošanas jomas, t.i. diversificēt ražošanu. Katrs no
risinājumiem atkarīgs no virknes faktoru – saimnieku zināšanām un pieredzes, pieejamiem
resursiem, lauku atbalsta dienestu kapacitātes u.c.
7.3.2 Tirdzniecība un citi komercpakalpojumi
Pļaviľu novadā aptuveni puse no visām komercsabiedrībām darbojas pakalpojumu jomā.
Visplašāk no pakalpojumu sfēras uzľēmumiem pārstāvēta ir tirdzniecība (37%), tai seko
operācijas ar nekustamo īpašumu (13%) un veselības aizsardzības pakalpojumi (10%). Vēl
16% no pakalpojumu sfēras uzľēmumiem ir vienmērīgi sadalīti starp transporta
pakalpojumiem (4%), izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem (4%), informācijas
pakalpojumiem (4%) un zinātniskajiem pakalpojumiem (4%). Atlikušie 24% uzľēmumu
sniedz citu veidu pakalpojumos (Attēls 7.5).
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
76
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
Attēls 7.5. Pļaviņu novadā komercsabiedrību sadalījums pēc pakalpojumu veidiem, 2009.g.
Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde
Lai izvērtētu attēlā augstāk redzamo komercsabiedrību strukturālo sadalījumu, apskatīsim
konkrētus uzľēmumus, kas darbojas šajā sfērā.
Tabula 7.6. Pļaviņu novada pakalpojumu sfēras uzņēmumi ar 2010.g.apgrozījumu virs 20 tūkst. Ls
Vairumtirdzniecība un
mazumtirdzniecība
37%
Operācijas ar nekustamo
īpašumu 13%
Veselības aizsardzība
10%
Transports 4%
Izmitināšana un ēdināšanas
pakalpojumi 4%
Informācijas un komunikācijas pakalpojumi
4%
Profesionālie, zinātniskie un
tehniskie pakalpojumi
4%
Citi24%
NPK Uzņēmums
Apgrozījums
2010.g.
(LVL)2010/2009 2010/2008 2010/2007 Darbības veids
1SIA "Pļaviņu Komunālie
pakalpojumi"572 586 -2% 5% 27%
Tvaika piegāde un gaisa
kondicionēšana
2 SIA"Bezdelīgas 1" 410 004 -81% -82% -79%Restorānu un mobilo ēdināšanas
vietu pakalpojumi
3 SIA "BŪVMATERIĀLI" 251 902 -30% -65% -76%Metālizstrādājumu, krāsu un stikla
mazumtirdzniecība
4SIA "I.Nipartes
uzņēmums"195 422 2% -8% 52%
Mazumtirdzniecība nespecializētajos
veikalos, kuros galvenokārt pārdod
pārtikas preces, dzērienus vai tabaku
5 SIA "A.A. Mežmalas" 114 703 61% 5.95 reizes 10.76 reizes Izklaides un atpūtas darbība
6 SIA "APTIEKA ĀLANTE" 78 508 -7% -7% nav datuFarmaceitisko izstrādājumu
mazumtirdzniecība
7 SIA "PATO-1" 55 705 18% -5% 6%Pilsētas un piepilsētas pasažieru
sauszemes pārvadājumi
8 SIA "RURAILS" 53 928 -19% -41% -66%Sabiedrisko attiecību un
komunikāciju vadības pakalpojumi
9 SIA "AKCENTS TTI" 35 179 49% -17% nav datu
Mazumtirdzniecība nespecializētajos
veikalos, kuros galvenokārt pārdod
pārtikas preces, dzērienus vai tabaku
10 SIA "SIMEKSS" 33 265 24% nav datu nav datuAutomobiļu rezerves daļu un
piederumu mazumtirdzniecība
11 SIA "Gostiņu aptieka" 29 022 4% -9% -3%Farmaceitisko izstrādājumu
mazumtirdzniecība
12 SIA "Bezdelīgas" 21 634 -66% -84% 70% Kravu pārvadājumi pa autoceļiem
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
77
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
Avots: Lursoft
Kā redzams tabulā augstāk, Pļaviľu novada pakalpojumu sfēru pārstāv visai neliels skaits
uzľēmumu. Ja skaitīt uzľēmumus, kuru gada apgrozījums ir vismaz Ls 100 tūkstoši, tad tādu
ir tikai pieci. Turklāt uzľēmumu, kas sniegtu industriālos pakalpojumus – tehnoloģiskas
izstrādnes, inovācijas, rūpnieciskais dizains un tml., novadā nav vispār. Tas arī neizbrīna, jo,
kā augstāk redzēts, arī industriālo uzľēmumu novadā nav daudz un tie ir nelieli.
7.3.3 Tūrisms
Izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums, ūdens un mežu resursi, attīstīta transporta
infrastruktūra, ievērojami kultūrvēsturiskie objekti veido nepieciešamos priekšnosacījumus
tūrisma nozares attīstībai Pļaviľu novadā.
Pēc CSP datiem 2010.gada beigās Pļaviľu novadā tūrisma mītnēs bija 144 gultas vietās, kas
izvietotas 51 numurā. Kopskaitā 2010. gadā tūristu mītnes apkalpojušas 870 personas, no kurā
tikai 10 bija ārzemnieki (Attēls 7.6). Salīdzinājumā ar 2009.gada rezultātiem apkalpoto tūristu
skaits ir palielinājies par 16%.
Attēls 7.6.Tūrisma nozari raksturojošā statistika Pļaviņu novadā, 2010.g.
Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde
Pļaviľās darbojas tūrisma informācijas centrs (TIC), kas sniedz informāciju tā
apmeklētājiem, apkalpo klientus pa tālruni, elektronisko pastu, sagatavo informāciju bukletu
izveidei par Pļaviľu novadu. Regulāri aktualizē informāciju interneta lapā www.plavinas.lv
sadaļā Tūrisms. Sniedz informāciju par savu darbību masu medijiem (Pļaviľu novada ziľas,
Staburags, www.travellatvia.lv, www.travelnews.lv, www.zemgale.lv, www.plavinas.lv u.c.).
Šobrīd Pļaviľu novadā izmitināšanas sektorā naktsmītnes iespējas piedāvā 11
komercstruktūras (Tabula 7.7.).
Tabula 7.7. Pļaviņu novadā naktsmītnes
Nosaukums Adrese, kontakti Piedāvājums
Lauku tūrisma
atpūtas un sporta
komplekss
„Mežezers”, Aiviekstes pag.
www.mezezers.lv info@mezezers.lv
Tālr: 65133042 un 28809550
Sporta spēļu organizēšanaTabula t.t., nometľu
vieta, makšķerēšana, aktīvā atpūta, kafejnīca,
telšu vietas un kempings, telpas pasākumiem,
144
51
870
10
Gultasvietuskaits
Numuru skaits Apkalpotāspersonas
tai skaitāārzemnieki
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
78
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
Nosaukums Adrese, kontakti Piedāvājums
„Mežezers” pirts
Atpūtas centrs
“Gostiľi”
Pļaviľas, Lielā iela 60
www.gostini.com 65133311
Viesnīca, restorāns, spēļu zāle, krievu pirts,
makšķerēšana, laivu noma
Motelis “Bu-Bu” Rīga- Daugavpils šos. 118 km,
Klintaines pag. Tālr: 65133273
Vietu skaits 10. 5 numuriľi, blakus atrodas bārs
Viesu māja “Arita” Daugavas 30, Pļaviľas Tālr:
26757742.
Vietu skaits 27. Kopā 5 numuri
Lauku māja “Salas” Klintaines pag. “Salas” Daugavas
malā www.salas.viss.lv Tālr:
29491863
Vietu skaits līdz 25 pers. 5 Ls/pers.2 pirts ēkas
(katrā 3 istabas), kamīns, dīķis.
Lauku māja
“Krastiľi”
Klintaines pag. Tālr: 29491863. Pieejama laivu noma, pirts, biljards
Atpūtas vieta
“Baikāls”
www.baikals.lv;
martini28@inbox.lv
Tālr: 29197300
Pieejama laivu noma (6,00-9,00 Ls/diena),
lapene ar elektrību 10-15 pers. (10,00-40,00 Ls),
zivju žāvētava, zveja no laipas un laivām 3,00
Ls/diena. Karjerā līdakas, līľi, plauži, karpas.
Sporta un atpūtas
bāze “Mailes”
www.mailes.lv Tālr: 28626845. Piedāvā naktsmītnes, pirts, virtuve, telšu vieta,
stadions, spēļu laukumi, makšķerēšana, ziemā
distanču slēpošana.
Tūristu mītne
"Odziena"
„Zemgaļi”, Odziena, Vietalvas
pagasts, Pļaviľu novads tālr.:
22030438, e-pasts:
odzienahostel@inbox.lv
Piedāvājums: āra aktivitātes Odzienas muižas
parkā, telšu vietas, makšķerēšana dīķī, iespēja
izmantot pils parku atpūtas pasākumiem, u.c.
Koplietošanas virtuve, dušas un WC telpa
Viesu māja
"Upmalas"
"Upmalas" Aiviekstes pag. Pļaviľu
novads Tālr: 29704220.
Vasaras viesu māja. 2 divvietīgas istabas, 1
vienvietīga istaba. Pirts, autostāvvieta, laivu
noma, peldvieta.
Kempings "Paegļi" "Paegļi" Klintaines pag. Pļaviľu
novads Tālr: 29284285, e-pasts:
jp@inbox.lv .
Kempings. Telšu vietas. Sporta spēļu
organizēšana. Makšķerēšanas sacensību
organizēšana.
Avots: Tūrisma attīstības virzienu projekts 2010.-2015.gadam
Tabula 7.7. liecina, ka Pļaviľu novadā tiek piedāvāts samērā plašs naktsmītľu klāsts un
tūristiem ir izvēles iespējas. Tiesa, problēma daļai šo naktsmītľu varētu būt pakalpojumu
sniegšana ziemas sezonā. Attiecīgo pakalpojumu paplašināšana būtu uzskatāma par vienu no
attīstības virzieniem tūrisma jomā.
Ne visām naktsmītnēm ir interneta adrese, bet dažām nav pat e-pasta adreses. Tas ierobežo to
atrašanu un kontaktēšanos, jo, gan tūristi, gan kravas auto arvien plašāk lieto dažādas
navigācijas ierīces, kur viens no meklēšanas un kontaktēšanās kritērijiem ir elektroniskā
informācija.
Kopumā vērtējot ēdināšanas iespējas Pļaviľu novadā uzľēmumu daudzums ir pietiekams
(Tabula 7.8). Ēdināšanas uzľēmumi ir koncentrēti Rīgas - Daugavpils šosejas malā. Taču
pastāv šo pakalpojumu plašākas attīstības iespēja arī pie Pļaviľu apvedceļa.
Arī daži ēdināšanas objekti nepietiekami izmanto informātikas tehnoloģijas, kas ir viens no
galvenajiem dažādu pakalpojumu meklēšanas līdzekļiem plašā ceļotāju vidē.
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
79
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
Tabula 7.8. Pļaviņu novadā ēdināšanas objekti
Nosaukums Adrese, kontakti Cenas, vietu
skaits Piedāvājums
SIA „Liepkalni”
maiznīcakafejnīca
Liepsalas
Klintaines pagasts. Tālr:
26449567
www.maiznicaliepkalni.lv
1,50 Ls/pers. Iepazīšanās ar maizes cepšanas
procesu, maizes degustācija,
ekskursijas pa Klintaines
kultūrvēsturisko taku, piknika
vieta.
Kafejnīca
“Ūdensrozes”
Daugavas iela 72, Pļaviľas,
29267824
Līdz 50
personām
Banketu zāle (līdz 150 vietām) 2
konferenču zāles ar aprīkojumu
Kafejnīca “Savija” Raiľa iela 51a, Pļaviľas
65134573, 29817514
Līdz 35
personām
Klāj galdus dažādām
svinībām.
“Retrobars” SIA
Laimes lācis
Daugavas iela 2, Pļaviľas
65134223,
www.laimeslacis.com
Atpūtas centrs
“Gostiľi”
Pļaviľas, Lielā iela 60
www.gostini.com, 65133311
Līdz 60 vietām
banketi
Piedāvā uzklāt dažāda veida
banketus, seminārus, kāzas,
jubilejas
Lauku tūrisma atpūtas
un sporta komplekss
„Mežezers”
„Mežezers”, Aiviekstes pag.
www.mezezers.viss.lv
mezezers@inbox.lv
Tālr: 65134069; 20288898;
20288868
Līdz 30 vietām
kafejnīcā
Banketu zāle līdz 80 vietām
Bārs, Bistro "Velniľi"
„Lokstiľi", Klintaines pagasts,
šosejas malā, tālr: 65129281
Rīko banketus divas bāra zāles
Avots: Tūrisma attīstības virzienu projekts 2010.-2015.gadam
Atpūta pie ūdens - viens no pieprasītākajiem aktīvās atpūtas veidiem vasaras sezonā visā
Latvijā. Šajā piedāvājumā ietilpst: peldvietas, makšķerēšana, braucieni ar laivām un ūdens
motocikliem, burāšana. Pļaviľu novadā populārākās vietas, kur atpūsties pie ūdens ir Odzes
ezers, pie kura atrodas atpūtas komplekss „Mežezers” un „Intelco”. Šī apkārtne ir sakopta,
ierīkotas peldvietas, iespējamas naktsmītnes. Sakopta ir ezera Līdacis apkārtne, atpūtniekiem
pieejamas peldvietas ar ierīkotām atkritumu tvertnēm un nojumītēm ar soliľiem, taču nav
norādes uz šīm peldvietām. No novadā esošajām upēm, publiskas peldvietas ierīkotas
Daugavā un Vesetā pie viesu mājas „Mailes”.
Pļaviľu novadā ir daudz mazu ezeru, kuri labi būtu pieejami atpūtai pie ūdens, it īpaši
cilvēkiem, kuri priekšroku dod klusumam un dabas baudīšanai vienatnē. Problēma -
aizaugušie krasti, nav ierīkotas ugunskuru vietas, atkritumu tvertnes, kā arī attiecīgas
informācijas nepietiekamība.
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
80
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
Pļaviľu novadā ir daudz kultūrvēsturiski nozīmīgu objektu, kuri ir nozīmīgi interešu objekti
plašai sabiedrībai. Pļaviľu pilsētas teritorijā ir kultūras pieminekļi ar Valsts aizsargājamo
kultūras pieminekļu statusu (skat. sadaļu Kultūrvēsturiskais mantojums (objekti)).
Virkne objektu, kas ir saistīti ar leģendām, vēsturiskiem notikumiem, iedzīvotājiem zināmām
vietām, varētu tikt iekļauti tematiskos tūrisma maršrutos. (Tabula 7.9.)
Tabula 7.9. Pļaviņu novada potenciālie apskates objekti
Apskates objekti Īss apraksts Adrese/Kontakti
Emīlijas Prūsas-
Dzenītes māja
Rakstniece 28 gadus nodzīvoja Pļaviľās (jaunības uzvārdā
Dzenīte - Vidzemniece.) Rakstniece pazīstama kā stāstu,
romānu un lugu autore.
Meža iela 21, Pļaviľas
Jāľa Jaunsudrabiľa
un Aleksandra Štrāla
māja
1918.-1935.g. Jaunsudrabiľš dzīvo Pļaviľās, saraksta un
izdod tēlojumu krājumus „Senā sētā” (1918), „Skolā”
(1924), stāstu krājumu „Dzērājam laime” (1924), „Sliľķu
virsnieks” (1935), stāstu „Uršulīte” (1935). Šī īsproza
balstīta dzimtās puses ļaužu dzīves un dabas vērojumos,
izmantots mātes stāstījums par seniem laikiem, te izpaužas
rakstnieka humors un sirsnīgais skatījums uz dzīvi un
cilvēkiem. 1915. gada vasarā Štrālu iesauca zemessargos, no
1917. līdz 1921. Gadam viľš bija zīmēšanas skolotājs
Kubaľā. Pēc tam Štrāls apmetās Pļaviľās un līdz 1929.
gadam strādāja par zīmēšanas skolotāju ģimnāzijā.
Kalna iela 11a, Pļaviľas
Cigoriľa kalns Vairākas slēpošanas trases.
Aiviekstes pagasts
www.cigorins.times.lv
Tālr: +37129203537
+37165134091
Robežakmens Saukts arī par Zviedru akmeni vai Lielo akmeni (garums
2,6m, platums 2 m, augstums 1,9m) Apvīts ar dažādiem
nostāstiem.
Rīgas- Daugavpils
šosejas 120.km pie
Pļaviľām
Piemiľas akmens
Bebrulejai
Piemiľas akmens izveidots Bebrulejas ciemam, kas tika
appludināts sakarā ar Pļaviľu HES celtniecību.
Bebrulejas ielas galā,
Pļaviľās
Pļaviľu Sv. Pētera
luterāľu baznīca
Celta 1911.-1912.gadā Stukmaľu muižas nomnieka barona
R.Noldes ierosmē. Tā būvēta no dolomītakmeľiem, kā
daudzas citas Pļaviľu ēkas.
Raiľa iela 18, Pļaviľas
Piemiľas plāksne
1949.gadā
izsūtītajiem uz
Sibīriju
Stacijas laukums,
Pļaviľās
Katoļu baznīca 2007. gada 16. decembrī iesvētītā katoļu baznīca ir veltīta
Kristus debeskāpšanas godam. Baznīca ir atvērta katru dienu
no 9.00 līdz 17.00.
Raiľa iela 47, Pļaviľas
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
81
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
Apskates objekti Īss apraksts Adrese/Kontakti
Piemiľas plāksne
J.Balodim
Pļaviľu iedzīvotāji tautas un zemes atbrīvotājam no svešām
varām ģenerālim J. Balodim - Pļaviľās pie nama, kur atradās
viľa štābs, 1934. g. 17. Jūnijā atklāja piemiľas plāksni ar
uzrakstu: "Šai namā 1919. gadā atradās Austrumfrontes
štābs, un šeit ģenerālis Jānis Balodis uzľēmās Latvijas
Nacionālās armijas virspavēlniecību." No Pļaviľām tika
dotas pavēles un rīkojumi visām armijas daļām. Katru dienu
cauri Pļaviľām gāja simtiem karavīru, kas devās uz Latgales
fronti, kur vēl turējās lielinieku Sarkanā armija.
Odzienas iela 2, Pļaviľas
Piemiľas akmens
Pļaviľu kora 100
gadiem
Daugavas iela 49,
Pļaviľas
Skanstupītes
ūdenskritums
Gostiľos
Zviedru skansts-
viduslaiku
nocietinājums
Atrodas stratēģiski izdevīgā vietā, tā celta 17.gs sākumā kā
zviedru nocietinājums pret poļiem. Skansts ir samērā labi
saglabājusies un ir ievērojama ar 4 izteiktiem bastioniem un
skansts malas stāvinājumiem.
Pie Aiviekstes ietekas
Daugavā
Piemineklis 1905.
gada
revolucionāriem
Pirms Gostiľiem,
Daugavas malā
Piemiľas plāksne
R.Pārupam partizānu
kustības vadītājam)
Lielā iela 17
Gostiľu ev. Luteriskā
baznīca
1828.gadā Nikolaus fon Korfs licis sākt celt baznīcu.
1830.gadā baznīca tika pabeigta. Baznīca ir ievērojams
klasicisma piemineklis.
Lielā iela 30a
Odzienas pils Viena no izteiksmīgākajām neogotikas pilīm Latvijā. Pils
celta 19.gs vidū
Odziena
+37129467881
Stukmaľu muiža Muižas centra apbūvi veido vairākas ēkas. Muiža vairākkārt
degusi, tādēļ savu sākotnējo izskatu nav saglabājusi.
Klintaines pagasts
Vietalvas luterāľu
baznīca
Baznīca celta 1817.gadā. 1944.gadā baznīcas tornis izpostīts
karadarbības rezultātā. Ugunsgrēka rezultātā izpostītas
iekštelpas. Baznīca mūsdienās daļēji atjaunota, baznīcā
notiek dievkalpojumi.
Vietalva
Vietalvas
memoriālais
ansamblis
Izveidots 1968.gadā, pieminot 2.Pasaules kara notikumus. Vietalvas pagasts
Trīslaidumu akmens
tilts pāri Vesetas upi.
Mūra tilts pār Vesetas upes veco gultni. Šādi tilti, kuri veido
arkas Latvijā saglabājušies maz.
Aiviekstes pagasts
Oliľkalns - pilskalns Visintensīvāk tika apdzīvots 10.-13.gs Sakarā ar Pļaviľu
HES celtniecību daļēji appludināts.
Klintaines pagasts
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
82
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
Apskates objekti Īss apraksts Adrese/Kontakti
Pļaviľu pilskalns jeb
Kaķu kalns
Virs tuvākās apkārtnes paceļas 20 m augstumā. Iespējams,
ka viduslaikos šeit bijusi soda vieta.
Aiviekstes pagasts
Vīna kalns- pilskalns Kalnā atrodas Stukmaľu muižas muižnieku kapenes Klintaines pagasts
Draudzības parks Pļaviľas
Ausekļa ozols Dzejnieks Auseklis vairākas reizes (1873.- 1875.) ciemojās
Vietalvā pie Jura Kalniľa un draudzes skolā. Dzīvojot
draudzes skolā, viľš bieži uzturējās pie ozola, kas atradās
netālu no draudzes skolas. 70.gados Imanta Ziedoľa dižkoku
atbrīvotāju grupa šo ozolu nosauca par Ausekļa ozolu.
1981.gadā pie ozola atklāja piemiľas akmeni.
Vietalva
Akmens ar iekaltām
zīmēm
Akmenī iekalts 1717 Julij2 un garens krusts. Šķiet, ka
akmens atrodas tā sākotnējā atrašanās vietā, kas varētu būt
kā robežakmens vai saistīts ar kādu notikumu.
Raiľa ielā 26, Pļaviľas
Rīteru muiža Šobrīd apskatāmas tikai drupas. Klintaines pagasts
Piemiľas akmens
Aiviekstes forsēšanas
vietai 2.Pasaules karā
Aiviekstes pagasts
Izstāžu zāle veltīta
Jurim Kalniľam
Aktīvs pirmās Atmodas darbinieks, skolas direktors
Vietalvas ministrijas skolā, arī literatūras kritiķis, Ausekļa
un R.Blaumaľa draugs.
Vietalvas pagasts,
Odzienas pamatskolā
Vikingu laiva
„Lāčplēsis”
Laiva uzľem 24 pasažierus, maršruts pa Daugavu līdz
Oliľkalnam no maizes ceptuves Liepkalniem, vai līdz
Koknesei.
Klintaines pagasts
Avots: Tūrisma attīstības virzienu projekts 2010.-2015.gadam
Svarīgs tūrisma attīstību ietekmējošs faktors ir transporta infrastruktūra, t.sk.:
autoceļu tīkla kvalitāte (autostāvvietas, atbilstība velotransporta vajadzībām),
tūrisma objektu sasniedzamība ar sabiedriskā transporta palīdzību,
tūrisma pakalpojumu pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām,
autoostas serviss.
Šobrīd ne visi tūrisma objekti Pļaviľu novadā ir sasniedzami ar sabiedrisko transportu, tāpat
arī objekti nav piemēroti cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, māmiľām ar bērnu ratiľiem u.c.
grupām. Nepieciešama arī autoostas infrastruktūras uzlabošana, raugoties no Latvijas ceļotāju
un ārvalstu viesu ceļotāju redzesloka (pilsētas plāns, autobusu kustības saraksts, norādes uz
apskates objektiem, WC, sēdēšanai paredzētie soliľi).
Tūrisma nozares attīstība Pļaviľu novadā, konkrētu tūrisma objektu un infrastruktūras
labiekārtošana un uzturēšana – ir perspektīvs virziens pašvaldības un privātās
uzľēmējdarbības sadarbībai.
Ievērojama daļa pieejamo ceļvežu un kultūrvēsturisko objektu aprakstu ir samērā formāli –
sausu faktu apkopojums. Ceļotājus vilina leģendas, romantiski nostāsti, vēsturiski notikumi
un tml. Tādēļ nepieciešama plašāka novada vēstures izpēte un attiecīgās informācijas
publicēšana pieejamos medijos. Piemēram, dzejas un literatūras pasākumi Pļaviľās un
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
83
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
apkārtnē par godu E.Prūsei-Dzenītei, J.Jaunsudrabiľam, vai ģenerāļa J.Baloža godināšana un
tml.
7.4 Uzņēmējdarbību bremzējošie un veicinošie faktori
7.4.1 Novada sociālekonomiskā attīstība
Katru gadu VRAA aprēķina Latvijas administratīvo teritoriju attīstības indeksu (turpmāk tekstā
TAI), kas ļauj novērtēt šo teritoriju sociālekonomisko attīstību un salīdzināt ar vidējo attīstības
līmeni valstī.
Kopš administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas 2009.gadā TAI tiek aprēķināts tikai
plānošanas reģionu, republikas pilsētu un novadu grupām, līdz ar to informācija par katru no
Pļaviľu novada teritorijā ietilpstošajiem pagastiem pēc reformas ir nepietiekama un nav iespējas
veikt objektīvu, pilnvērtīgu pagastu attīstības salīdzinošo analīzi.
Teritorijas attīstības indeksu aprēķina, ľemot vērā četrus faktorus (rādītājus)6:
bezdarba līmenis, % (reģistrēto bezdarbnieku skaits pret darbspējas vecuma
iedzīvotāju skaitu);
iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmērs uz vienu iedzīvotāju, latos;
demogrāfiskās slodzes līmenis (bērnu un pensijas vecuma iedzīvotāju skaits pret
darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitu, reizināts ar 1000);
pastāvīgo iedzīvotāju skaita izmaiľas pēdējo piecu gadu laikā, % (starpība starp
pastāvīgo iedzīvotāju skaitu perioda beigās un perioda sākumā pret iedzīvotāju skaitu
perioda sākumā, reizināta ar 100).
Tabula 7.10 sniegti Pļaviľu novada trīs pagastu un vienas pilsētas attīstības indeksu līmeľi un
dinamika no 2003. līdz 2007. gadam.
Negatīva TAI vērtība visās Pļaviľu novada administratīvajās vienībās liecina, ka
sociālekonomiskās attīstības līmenis ir zemāks par vidējo valstī.
Pagastu rangs parāda pagasta vietu pēc teritorijas attīstības indeksa visu pagastu kopskaitā
(445), attiecīgi pilsētu rangs sarindo pilsētas pēc to attīstības indeksa starp 77 Latvijas
pilsētām.
Tabula 7.10. Teritorijas attīstības indekss Pļaviņu novada teritorijā, 2003-2007.g.
Attīstības indekss Rangs
2003 2004 2005 2006 2007 2003 2004 2005 2006 2007
Aiviekstes pagasts -0.08 -0.051 -0.011 -0.04 -0.112 166 163 148 160 176
Klintaines pagasts -0.019 -0.148 -0.16 -0.223 -0.291 153 189 193 210 243
Vietalvas pagasts -0.522 -0.388 -0.256 -0.433 -0.238 300 368 230 292 218
Pļaviņas* -0.692 -1.101 -1.269 -1.277 -1.114 38 45 50 51 47
Avots: VRAA pārskats „Reģionu attīstība Latvijā 2008” 1.pielikums
Teritorijas attīstības indeksi novadu griezuma sniegti Tabula 7.11.
6 LR MK noteikumi Nr. 482 „Noteikumi par teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas kārtību un tā vērtībām”
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
84
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
Tabula 7.11. Teritorijas attīstības indekss Pļaviņu novadā un līdzīgās (pēc iedzīvotāju skaita) pašvaldībās
Novads
Attīstības gada indekss
pēc 2008 g. datiem pēc 2009 g. datiem pēc 2010 g. datiem
Vērtība Rangs Vērtība Rangs Vērtība Rangs
Alojas novads -0.316 68 -0.419 73 -0.439 74
Amatas novads -0.271 64 -0.160 55 0.044 44
Ķeguma novads 0.725 17 0.625 16 0.556 17
Pļaviľu novads -0.158 56 -0.442 74 -0.330 69
Riebiľu novads -1.488 104 -1.350 102 -1.393 102
Rūjienas novads -0.102 50 -0.167 56 -0.265 66
Viļakas novads -1.712 105 -1.591 105 -1.423 103
Avots: VRAA pārskats „Reģionu attīstība Latvijā 2009” 4.pielikums, LR MK Noteikumi Nr.482 2.pielikums
Novadu grupā teritorijas attīstības līmeľa indeksi 2010.gadā 47 novados bija pozitīvi, pārējos
63 novados - negatīvi.
Pēc 2010.gada datiem 110 novadu grupā Pļaviľu novada TAI ir -0.330, kas Pļaviľu novadu
rangā ierindo 69. vietā. Būtībā tas nozīmē, ka 2010.gada laikā Pļaviľu novada attīstība arī
pēdējos gados ir norisinājusies lēnāk nekā vidēji Latvijā.
Attēls 7.7. Rangi novadu grupā no 1 līdz 110 pēc 2010.gada datiem
Veiktās atlases ietvaros no 7 pēc iedzīvotāju skaita savstarpēji salīdzināmiem novadiem
visaugstākais attīstības indekss ir Ķeguma novadam (TAI=0.556, rangs-17), viszemākais
indekss - Viļakas novadam (TAI= -1.423, rangs-103).
Tajā pat laikā augstāk veiktā novada dažādu sociāli ekonomisko aspektu (nodarbinātība,
bezdarbnieku kvalifikācija, uzľēmumu profils un to mērogs u.c.) analīze norāda, ka patiesībā
Pļaviľu novada attīstības potenciāls ir pietiekams, lai tas varētu ieľemt daudz nozīmīgāku
vietu apskatītajos attīstības indeksos un rangos. Tajā skaitā jāmin arī ģeogrāfiskais
izvietojums, ko apskatīsim zemāk.
7.4.2 Ģeogrāfiskais izvietojums
Kā tika atzīmēts sadaļā 1.2, Pļaviľu novada ģeogrāfiskajam izvietojumam ir virkne būtisku
priekšrocību, lai attīstītu komercdarbību, tai skaitā:
17
44
66
69
74
102
103
Ķeguma novads
Amatas novads
Rūjienas novads
Pļaviņu novads
Alojas novads
Riebiņu novads
Viļakas novads
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
85
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
Atrašanās multimodālā tranzīta koridora Austrumi-Rietumi maršrutā rada
priekšnosacījumus turpmākai loģistikas attīstībai;
Attīstīts autoceļu tīkls, dzelzceļa transporta esamība nodrošina:
- pasažieru pārvadājumu mobilitāti,
- operatīvu preču piegādi gan reģionam, gan aiz valsts robežām;
Aiviekstes pagastu šķērso maģistrālais gāzesvads “Rīga - Daugavpils”, no kura
iespējams veidot atzarus dabas gāzes saľemšanai pilsētā, kas ir priekšnosacījums
aktīvākai rūpniecības attīstībai;
Novietojums pie Daugavas (Pļaviľu HES ūdenskrātuves) ir tūrisma un pakalpojumu
attīstību veicinošs faktors;
Lielu pilsētu (Jēkabpils, Aizkraukle) tuvums paaugstina potenciālo pieprasījumu pēc
tūrisma pakalpojumiem, kā arī specializācijas un kooperācijas iespējas uzľēmumu
starpā
Izdevīgo Pļaviľu ģeogrāfisko izvietojumu var nosacīti salīdzināt ar papildus bezmaksas
subsīdiju novadam, ko tam nav nepieciešams investēt, lai veicinātu dažādu
uzľēmējdarbības veidu attīstību, salīdzinājumā ar citiem Latvijas novadiem, it īpaši tiem,
kuriem ģeogrāfiskā atrašanās vieta ir nevis priekšrocība, bet trūkums – tie atrodas atstatus
no transporta maģistrālēm, maz tūrismam pievilcīgu vietu un objektu un tml.
7.4.3 Pieejamie resursi
Pļaviľu novadā pieejamie un attīstībai nozīmīgie resursi detalizēti raksturoti un analizēti
iepriekšējās nodaļās, bet kopumā no uzľēmējdarbības veikšanas viedokļa ir jāľem vērā šādi
resursus raksturojoši aspekti:
Cilvēkresursi
• Pļaviľu novadā pēc PMLP datiem 2011.gada 1.janvārī dzīvoja 6239 iedzīvotāji, no
kuriem 4034 ir vecumā no 15 līdz 62 gadiem, jeb darbspējas vecumā. Kopējam
iedzīvotāju skaitam ir tendence samazināties, kā arī pieaug iedzīvotāju skaits virs
darbspējas vecuma, kā rezultātā Pļaviľu novadā tāpat kā visā Latvijas teritorijā
novērojamas nelabvēlīgās iedzīvotāju novecošanās un depopulācijas tendences.
• Uz 2010.gada 31.decembri Pļaviľu novada bezdarba līmenis ir 11,5%, kas ir augstāks
par vidējo bezdarba līmeni valstī (11,1%). Salīdzinot datus par bezdarbnieku īpatsvaru
(pret iedzīvotāju skaitu darba spējas vecumā) katrā no Pļaviľu novada teritoriālajām
vienībām, vislielākais tas ir Vietalvas pagastā – 14,3%, pārējos pagastos un Pļaviľu
pilsētā tas svārstās ap 11%.
Dabas resursi
• Nozīmīgākais Pļaviľu novada dabas resursu veids ir plašās lauksaimniecības zemju
teritorijas, kuru īpatsvars ievērojami pārsniedz mežu aizľemto teritoriju īpatsvaru. 62%
jeb 23213,2 ha no visas Pļaviľu novada teritorijas aizľem lauksaimniecības zeme, bet
gandrīz 32% jeb 11857,7 ha - mežsaimniecības zeme un īpaši aizsargājamās dabas
teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta ar LR spēkā esošajiem
normatīvajiem aktiem.
• Viens no novada nozīmīgākajiem resursiem ir ūdeľi. Pļaviľu novada teritorijā atrodas
17 ezeri, tam cauri tek 7 lielas (neskaitot Daugavu) un 8 mazas upes, kas rada
priekšnosacījumus atpūtas zonu izveidei, ūdens tūrisma attīstībai, zivju audzēšanai
u.c..
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
86
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
• No ģeoloģiskiem resursiem Pļaviľu novada pārsvarā tiek iegūti visā Latvijas teritorijā
plaši sastopamie māli, smilts un grants, kas pielietojami celtniecībā, kā arī kūdra, kas ir
populāra Latvijas eksportprece. Aiviekstes un Klintaines pagastos ir atklātas un
izpētītas bagātas dolomītu atradnes. Novada septiľos ezeros konstatēts biezs sapropeļa
slānis, tas izmantojams kā mēslojums un dziednieciskās dūľas.
Tehniskā infrastruktūra
• Pļaviľu novadā ir attīstīta transporta infrastruktūra. Pasažieru un kravu pārvadājumiem
iespējams izmantot gan autoceļus, gan dzelzceļu. Pļaviľu novadu šķērsojošais valsts
galvenais autoceļš E22 (A6) ir iekļauts Trans-Eiropas autoceļu tīklā. Attīstīts autoceļu
un dzelzceļa tīkls sniedz iespējas attīstīt loģistikas un transporta pakalpojumus.
• Pļaviľu novadu šķērso maģistrālais gāzes vads Rīga-Daugavpils, taču neviena no
novada teritorijām nav pieslēgta pie maģistrāla gāzes vada. Ir iespēja veidot atzarus
dabas gāzes saľemšanai, kas ir priekšnosacījums novada gazifikācijai un aktīvākai
uzľēmējdarbības attīstībai.
• Pļaviľu novads ir apgādāts ar elektroenerģiju pietiekamā apjomā.
• Sakaru infrastruktūra nodrošina fiksēto un mobilo telekomunikāciju, interneta un datu
pārraides pakalpojumus, pasta pakalpojumus.
Līdz ar to, Pļaviľu novads kopumā ir pietiekami labi apveltīts ar dažādiem dabas
resursiem. Lielāka problēma ir infrastruktūra, tajā skaitā jau pieminētais gāzes apgādes
trūkums, kā arī sliktā ceļu kvalitāte. Nerisinot šīs infrastruktūras problēmas, arī dabas
resursu un cilvēkresursu izmantošanas iespējamība ir visai ierobežota. Tādēļ
infrastruktūras pilnveidošana uzskatāma par vienu no galvenajiem Pļaviľu novada
ilgtermiľa attīstības priekšnosacījumiem.
7.4.4 Uzņēmējdarbību reglamentējošā likumdošana, administratīvās procedūras
Visbiežāk tieši uzľēmējdarbību reglamentējošā likumdošana un administratīvās procedūras,
lai uzsāktu un veiktu uzľēmējdarbību, tiek minētas kā uzľēmējdarbību bremzējoši faktori. Lai
saprastu, kā atvieglot uzľēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu, vispirms ir jāizvērtē, kas
apgrūtina vai pasliktina uzľēmējdarbības veikšanu. Pasaules praksē, Pasaules Bankas projekta
„Doing Business”7
ietvaros kopš 2002.gada objektīvi tiek izvērtēts uzľēmējdarbības
veikšanas vieglums mazajiem un vidējiem uzľēmumiem 183 pasaules valstīs.
Uzľēmējdarbības vides izvērtējumam tiek izmantoti 10 aspekti un saskaľā ar tiem Latvija
2010.gadā kopumā ir ierindota 27.vietā, bet 2011.gadā - 24.vietā (Tabula 7.12), kas kopumā ir
ļoti augsts novērtējums, lai gan virknē vērtēto aspektu vērojama situācijas pasliktināšanās.Tā,
piemēram, pasliktinājusies situācija uzľēmējdarbības uzsākšanā, investoru tiesību aizsardzībā,
nodokļu maksāšanā un būvniecības atļauju kārtošanā. Jāatzīmē, ka tās jau ir ilgstošas visas
Latvijas problēmas, kuru risināšanā izšķirošs lūzums tā arī nav panākts.
Tabula 7.12. Latvijas uzņēmējdarbības vides novērtējums
Izvērtējuma aspekts Vieta 2011.gadā Vieta 2010.gadā
Kredītlīdzekļu saľemšana 6 6
Līgumu izpilde 14 14
Ārējā tirdzniecība 16 16
7 http://www.doingbusiness.org/data/exploreeconomies/latvia/
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
87
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
Uzľēmējdarbības uzsākšana 53 51
Īpašuma reģistrēšana 57 61
Investoru tiesību aizsardzība 59 57
Nodokļu maksāšana 59 56
Būvniecības atļauju kārtošana 79 77
Uzľēmējdarbības slēgšana 80 89
Avots: http://www.doingbusiness.org/data/exploreeconomies/latvia/
Katra no 9 minēto aspektu izvērtēšanai tiek izmantoti tādi rādītāji, kā laiks, procedūru vai
kārtojamo dokumentu skaits un izmaksas, kas galvenokārt ir valsts regulējošo normatīvu
noteiktas, taču daļu no aspektiem uzľēmējdarbības veikšanai pozitīvi ietekmēt var arī
pašvaldība, piemēram, būvniecības atļauju kārtošanas ātrumu vai nekustamā īpašuma nodokļu
atlaižu piemērošanu.
Valsts līmenī pasākumi uzľēmējdarbības vides uzlabošanai tiek plānoti, sagatavoti un ar
Ministru kabineta rīkojumu apstiprināti ik gadu dokumentā „Uzľēmējdarbības vides
uzlabošanas plāns”. 2010.gada Pasākumu plāna mērķis bija „ātrāk, lētāk, mazāk procedūru”
un tas tika koncentrēts uz tādām jomām kā elektronisko pārvaldi, uzľēmumu dibināšanu,
nodokļu administrēšanu, ārējo tirdzniecību, nekustamā īpašuma reģistrēšanu un būvniecības
regulējuma pilnveidošanu8. Būtiskākie pasākumi, kas paredzēti plānā un kuros plānots iesaistīt
pašvaldības, ir būvniecības atļauju procedūru un elektroniskās pārvaldes jomā.
Pašvaldībai ir būtiski apzināt uzľēmējdarbības bremzējošos faktorus un iespējamos
pasākumus to atbalstam un izaugsmei.
Šajā sakarā 2001.gada pavasarī Pļaviľu novada dome veica uzľēmēju aptauju. Aptaujā
piedalījās 16 uzľēmumu pārstāvji. Kaut arī izlases apjoms nav uzskatāms par pietiekami
reprezentablu, tomēr aptaujas dalībnieki pārstāvēja visas novada teritoriālās vienības
(Aiviekstes, Klintaines un Vietalvas pagasts, Pļaviľas pilsēta), ka darbojas dominējošās
tautsaimniecības sfērās (lauksaimniecība, pakalpojumi, celtniecība). Tādēļ to viedoklis var
kalpot par orientieri, izstrādājot uzľēmējdarbības vecināšanas aktivitāšu plānus Pļaviľu
novadā.
Attēls 7.8.Pļaviņu novada uzņēmēju aptaujas rezultāti (2011.gada marts-aprīlis)
Galvenās problēmas, ar kurām ikdienā saskaras uzņēmēji Būtiskākie faktori, kas nepieciešami, lai sasniegtu
straujāku uzņēmuma izaugsmi
8 Ministru kabineta rīkojums Nr.164, Rīgā, 2010.gada 24.martā (prot. Nr.12 43.§) Par Uzľēmējdarbības vides
uzlabošanas pasākumu plānu 2010.gadam
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
88
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
Nozīmīgākie Pļaviņu novada uzņēmējdarbības virzieni,
kas varētu veidot novada ekonomisko profilu
(specializāciju)
Kas būtu nepieciešams, lai palielinātu darba vietas
Jūsu uzņēmumā?
Valsts līmenī: - Uzlabot nodokļu politiku;
- Valsts nākotnes attīstības redzējuma "izveide“
- Produkcijas noieta iespējas, kas saistītas ar valsts
ekonomiskās dzīves aktivizāciju.
Pašvaldības līmenī: - Nākotnes attīstības redzējuma "izveide“
- Krietni labāks un attīstītāks ceļu tīkls
Uzľēmēju līmenī: - Jāpaplašina pakalpojumu skaits no mūsu pašu
puses
- Ražošanas jaudas palielināšana
- Palielināt zemes platības
Iedzīvotāju līmenī: Cilvēku vēlēšanās strādāt
Tā kā plaša Pļaviľu novada uzľēmēju aptauja par uzľēmējdarbības vidi pašvaldībā nav veikta,
tad nav iespējams izdarīt secinājumus par konkrētiem tieši uz Pļaviľu novadu attiecināmiem
veicinošiem un bremzējošiem faktoriem, bet indikatīvus rezultātus var ľemt no 2009.gada
aptaujas, kuru veica biedrība Līdere un LDDK un kurā tika aptaujāti vairāk nekā 230 Latvijas
mikro un mazo uzľēmumu vadītāji. Šīs aptaujas ietvaros kā lielākos uzľēmējdarbību
bremzējošos faktorus uzľēmēji minēja finansējuma trūkumu, nodokļu slogu, administratīvos
šķēršļus, kā arī konsultāciju trūkumu par uzľēmējdarbības uzsākšanu un tās attīstību. Arī
pavisam neliela daļa Pļaviľu novada uzľēmēju, atbildot uz jautājumiem šīs IAP izstrādes
ietvaros, visbiežāk kā aktuālākās problēmas min augstos nodokļus, kontrolējošo institūciju
lielo skaitu, ES struktūrfondu apguvi, kvalificēta darbaspēka trūkumu un grūti pieejamus
kredīta/finanšu avotus.
Valsts līmenī 2010.gadā mikrouzľēmumu atbalstam Ekonomikas ministrija sadarbībā ar SIA
„HansaWorld Latvia” ir izstrādājusi pirmo bezmaksas grāmatvedības programmu
mikrouzľēmumiem, ar kuras palīdzību uzľēmuma vadītājs varēs kontrolēt uzľēmuma finanšu
rādītājus, veikt realizācijas un piegādes uzskaiti, norēķinu skaidrā naudā, avansa norēķinu un
darba samaksas uzskaiti, kā arī noliktavas atlikumu uzskaiti. Programmā ir iespējams sastādīt
mikrouzľēmumu nodokļa ceturkšľu deklarācijas un sagatavot pievienotās vērtības nodokļa
pārskatus.
5%8%
10%
16%
24%
8%
13%
8%
8%
Nepietiekamas tirgus zināšanasGrūtības ar uzņēmuma tālāku attīstībuNovecojušas tehnoloģijas
Augsti kredītu procenti
Apgrozāmo līdzekļu trūkums
Augstas mārketinga izmaksasAugstas ražošanas izmaksas
Ierobežotas ražošanas jaudasCitas problēmas (lūdzu, norādīt kādas)
17%
8%
17%
17%
8%
0%
33%
Birokrātijas maziņāšana
Pasūtījumu veicināšana
Finanšu pieejamība
Valsts ekonomiskā izaugsme
Tūrisma infrastruktūras attīstība
Darba vietas novadā
28%
21%16%
16%
3%
14%2%
Lauksaimniecība
Kokapstrāde
Derīgo izrakteņu ieguve un apstrāde
Mežizstrāde
Būvniecība
Tūrisms
Pārtikas ražošana
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
89
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
7.4.5 Pašvaldības atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai
Nozīmīgākais atbalsts, kādu vietējās pašvaldības var sniegt uzľēmējdarbības sekmēšanai
Latvijā ir sekojošs:
- Nekustamā īpašuma nodokļa atlaides;
- Tehniskās infrastruktūras attīstība;
- Sociālās infrastruktūras attīstība;
- Uzľēmējdarbības izvietojuma stimulēšana;
- Uzľēmējdarbību veicinošu institūciju attīstības sekmēšana;
- Iesaistīšanās uzľēmējdarbībā;
- Privātās publiskās partnerības īstenošana;
- Privatizācija;
- Pašvaldības iepirkumu veikšana;
- Uzľēmēju nodrošināšana ar informāciju;
- Informācijas par uzľēmumiem izplatīšana;
- Uzľēmēju pārstāvēšana starptautiskās vizītēs (pasākumos, izstādēs u.c.);
- Pilsētu mārketinga koncepcijas īstenošana.
Šobrīd no augstāk minētā saraksta Pļaviľu novada dome ieguldījumu uzľēmējdarbības
sekmēšanā veic galvenokārt caur tehniskās un sociālās infrastruktūras veidošanu, kā arī caur
šo jomu publiskajiem iepirkumiem.
7.5 Uzņēmējdarbības vides novērtējums
Pēc Lursoft datiem uz 2011.gada 22. jūniju Pļaviľu novadā ir reģistrēti 340 uzľēmumi9 ar
kopējo reģistrētā pamatkapitāla apjomu 1 639 606 Ls.
Saskaľā ar CSP datiem 2009.gadā Pļaviľu novadā bija 218 ekonomiski aktīvas tirgus sektora
statistiskās vienības. Uz 1000 iedzīvotājiem Pļaviľu novadā bija 34 tirgus sektora statistiskās
vienības (Latvijā vidēji – 57, Zemgales reģionā – 45). Pēc darbības formas pašnodarbinātās
personas sastāda – 36.2%, individuālie komersanti – 5.1%, komercsabiedrības - 33.5%,
zemnieku un zvejnieku saimniecības – 25.2%.
Sadalījumā pa galvenajiem darbības veidiem, saskaľā ar CSP datiem par 2009.gadu, puse
(50%) no ekonomiski aktīvajām uzľēmējdarbības vienībām pārstāvēja pakalpojumu jomu,
t.sk. tirdzniecību, transporta pakalpojumus, operācijas ar nekustamo īpašumu, veselības
aizsardzības jomu un citus, 40% - lauksaimniecību, 8% - ieguves un apstrādes rūpniecību, 2%
- būvniecību.
Pļaviľu novada ģeogrāfiskais izvietojums savienojumā ar attīstītu tehnisko infrastruktūru
rada virkni būtisku priekšrocību komercdarbības attīstīšanai tai skaitā:
- Atrašanās multimodālā tranzīta koridora Austrumi-Rietumi maršrutā rada
priekšnosacījumus turpmākai loģistikas attīstībai.
- Attīstīts autoceļu tīkls, dzelzceļa transporta esamība nodrošina pasažieru un krāvu
pārvadājumu mobilitāti, sniedz iespējas attīstīt transporta pakalpojumus.
9 Statistikā iekļauti dati par nelikvidētiem uzľēmumiem līdz 22.06.2011.
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
90
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
- Pļaviľu novadu šķērso maģistrālais gāzesvads „Rīga - Daugavpils”, no kura iespējams
veidot atzarus dabas gāzes saľemšanai pilsētā, kas ir priekšnosacījums novada
gazifikācijai un aktīvākai rūpniecības attīstībai.
- Novietojums pie Daugavas (Pļaviľu HES ūdenskrātuves) ir tūrisma un pakalpojumu
attīstību veicinošs faktors.
- Lielu pilsētu (Jēkabpils, Aizkraukle) tuvums ir papildus kvalificēta darbaspēka avots
un tai pat laikā paaugstina potenciālo pieprasījumu pēc tūrisma pakalpojumiem.
- Pļaviľu novads ir apgādāts ar elektroenerģiju pietiekamā apjomā
- Moderno sakaru līdzekļu pieejamība veido labvēlīgu vidi biznesam.
Pļaviľu novada dabas resursi, t.sk. lauksaimniecības zemju teritorijas, derīgie izrakteľi
(dolomīts, māli, smilts, grants, kūdra), ūdens resursi (upes, ezeri, mākslīgi veidotās
ūdenskrātuves) ir nepieciešamais priekšnosacījums lauksaimniecības, ieguves rūpniecības un
tūrisma biznesa attīstībai. Tieši šie komercdarbības virzieni tiek vērtēts kā visperspektīvākie.
Lai veiktu pilnīgāku uzľēmējdarbības vides analīzi Pļaviľu novadā, ir nepieciešami papildus
dati no uzľēmējiem.
Papildus informāciju no uzľēmējiem ir paredzēts iegūt individuālu (intervijas) vai kolektīvu
(seminārs) pārrunu laikā.
Mērķa grupām būtu jāpārstāv galvenās darbības formas (pašnodarbinātās personas,
komercsabiedrības, zemnieku un zvejnieku saimniecības), kā arī galvenie darbības veidi
(lauksaimniecība, rūpniecība, tirdzniecība, citi komercpakalpojumi).
Interviju mērķis – identificēt un sistematizēt problēmas, kuru risināšana:
a) ir pašvaldības kompetencē;
b) prasa kopīgas (pašvaldības un privātās) aktivitātes
c) ir valdības kompetencē, saistībā ar dažādu normatīvo aktu precizēšanu.
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
91
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
8 Iedzīvotāju dzīves vide
8.1 Izglītības iespējas un izglītības iestāžu pieejamība
Kopskatu uz Pļaviľu novada izglītības iespējās sniedz attēls zemāk.
Attēls 8.1. Izglītības iespējas Pļaviņu novadā
Nākamajās sadaļas tiek sniegts detalizētāks izglītības iespēju raksturojums.
8.1.1 Pirmsskolas izglītība
Sadaļas sagatavošanai izmantotie avoti: Pļaviņu novada izglītības nodaļa
Pļaviľu novadā pirmsskolas izglītību bērniem nodrošina pirmsskolas izglītības iestāde
„Jumītis” ar filiālēm „Bērziľš”, „Rūķītis” un „Zīļuks”. PII „Jumītis” ir Pļaviľu novada domes
dibināta un pakļautībā esoša vispārējās izglītības iestāde (struktūrvienība). Visās iestādēs ir
licenzēta pirmsskolas izglītības programma.
PII „Jumītis” juridiskā adrese atrodas Kriškalnos, Aiviekstes pagastā, tā filiāles „Bērziľš”
atrodas Pļaviľās, „Rūķītis” atrodas Gostiľos (Pļaviľu pilsētas daļa), „Zīļuks” Vietalvas
pagastā.
PII „Ŗūķītis” un PII „Zīļuks ” ir sava īpaša darba specifika, jo šis iestādes pedagoģisko
procesu īsteno jaukta vecuma bērnu grupās, kur ikdiena līdzinās ģimenes mikrovidei, kas
veicina bērna prasmju, saskarsmes un komunicēšanās spēju veiksmīgu attīstību. Savukārt PII
„Jumītis” un PII „Bērziľš” katrā ir četras grupiľas.
PII nodrošina dienas tikai grupiľas taču, kā iecere tiek izskatīta veidot diennakts grupiľu
Vietalvā, taču pirms tam pašvaldība izvērtēs pieprasījumu pēc šāda pakalpojuma.
Materiāli-tehniskais nodrošinājums pedagoģiskā procesa nodrošināšanai visos PII ir
kvalitatīvs. Savukārt attiecībā uz infrastruktūru jāatzīmē, ka PII filiālēs nepieciešami telpu
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
92
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
remonti, ūdensvada, kanalizācijas un apkures rekonstrukcija, kā arī PII „Rūķītis” un PII
„Jumītis” nepieciešama laukumu iekārtošana un žoga rekonstrukcija.
2010.gada 1.septembrī pirmsskolas izglītības iestādēs strādāja 30 pedagogi, no tiem 27 ar
augstāko pedagoģisko pirmsskolas izglītību, 1 ar citu augstāko izglītību un 2 ar izglītības
zinātľu maģistra grādu. Tas ir nemainīgs pēdējo trīs gadu laikā un uzskatāms par pietiekošu.
Iestādes pedagogi kvalifikācijas celšanai piedalās Aizkraukles Izglītības pārvaldes
organizētajos pasākumos, semināros, apmeklē lekcijas un kvalifikācijas kursus.
Apkalpojošās funkcijas nodrošina tehniskais personāls - 29 speciālisti.
Savukārt analizējot pedagogu sastāvu pēc vecuma struktūras var novērot, ka vairāk kā 2/3 no
tiem ir vecumā līdz 45 gadiem, taču tam ir raksturīga tendence pakāpeniski samazināties
pēdējos trīs gados (skat. Attēls 8.2).
Attēls 8.2. PII pedagogu vecuma struktūras dinamika
Kopējais vietu skaits četros bērnudārzos pēdējos trīs gados ir nemainīgs - 216 vietas, t.sk.:
- PII „Bērziľš” – 84 vietas
- PII „Zīļuks” – 24 vietas
- PII „Jumītis” – 84 vietas
- PII „Rūķītis” – 24 vietas.
Novadā tiek nodrošināta visu bērnu uzľemšana bērnudārzos. Gandrīz visas vietas bērnudārzos
ir piepildītas un bērnu skaits 2010/2011.gadu periodā sasniedza 215.
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
93
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
Attēls 8.3. Kopējais bērnu skaits Pļaviņu novada PII
Analizējot bērnu skaitu pa bērnudārziem aina ir līdzīga – bērnus skaits bērnudārzos svārstās
nebūtiski – PII „Zīļuks”, PII „Jumītis” un PII „Rūķītis” visas vietas ir aizpildītas, savukārt PII
„Bērziľš” 2008/2009. un 2009/2010/gadu periodos visas vietas nebija aizpildītas.
Attēls 8.4. Bērnu skaits katrā PII
Arī analizējot datus par bērnu skaits rindā katrā no PII, tendences ir atšķirīgas (skat. Attēls
8.5):
- PII „Zīļuks” – ir nemainīgs stāvoklis, visas vietas aizpildītas, rinda nepastāv;
- PII „Bērziľš”, PII „Jumītis” – rindā esošo bērnu skaits ar katru gadu samazinās;
- PII „Rūķītis” – pēdējos trijos gados rindā stāvošu skaits ir pieaudzis no 6 līdz 10
bērniem.
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
94
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
Attēls 8.5. Bērnu skaits rindā uz vietām Pļaviņu novada PII
Ľemot vērā demogrāfiskās tendences, kas liecina, ka kopējais iedzīvotāju skaits un līdz ar to
arī bērnu skaits vecumā līdz 6 gadiem Pļaviľu novadā pakāpeniski samazinās, pašvaldība
izvērtēt PII optimizācijas iespējas novadā ilgtermiľā. Optimizācijas ietvaros šobrīd tiek
izskatītas sekojošas projektu idejas:
- PII „Rūķītis” nav īpaši būvēts PII vajadzībām, tas ir izvietots dzīvojamā mājā, kas
piemērota bērnudārza vajadzībām. Tādēļ tiek izvērtēta iespēja šo filiāli pārvietot
pašvaldībai piederošās tukšās ēkās pie Gostiľu stadiona bijušajā Pļaviľu mežniecības
ēkā. Tās ir iespējams atbilstošāk pielāgot PII vajadzībām. Turklāt, kā tika analizēts
augstāk, PII „Rūķītis” ir tendence pieaugt rindā esošo bērnu skaitam.
- Savukārt PII „Bērziľš” ir telpas, kas netiek pilnībā izmantotas, turklāt PII „Bērziľš” ir
baseins, kas būvēts periodā līdz 1980.gadam un šobrīd netiek izmantots, jo
nepieciešams pilnīga rekonstrukcija.
8.1.2 Pamatizglītība un vidējā izglītība
Pamatizglītību un vidējo izglītības iespējas Pļaviľu novadā nodrošina Pļaviľu novada
ģimnāzija ar filiāli Odzienā.
Pļaviľu novada ģimnāzija izveidojās 2009.gada augustā, kad Marijas Brimmerbergas vārdā
sauktā Pļaviľu vidusskola tika pārdēvēta par Pļaviľu novada ģimnāziju un tai tika pievienota
Odzienas pamatskola, kļūstot par Pļaviľu novada ģimnāzijas filiāli Odzienā.
Skolā piedāvā sekojošas izglītības programmas:
Pamatizglītības programma
Pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas izglītības programma
Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma
Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena
programma
papildus tiek realizētas arī interešu izglītības programmas.
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
95
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
2010/2011.mācību gadā pedagoģisko procesu nodrošināja 40 pamatskolas pedagogi un 16
vidusskolas pedagogi ar nepieciešamo izglītību un atbilstošu kvalifikāciju un kuri sistemātiski
paaugstina savu profesionālo meistarību. Pedagogu skaits ir pietiekošs.
Skolēnu skaita analīze liecina par negatīvām tendencēm, kas balstītas uz kopējo demogrāfisko
situāciju novadā, t.i. iedzīvotāju skaits samazinās un līdz ar to samazinās arī audzēkľu skaits.
Rezultātā skolēnu skaits 2009./2010. mācību gada sākumā no 603 skolēniem līdz
2010./2011.mācību gadam ir samazinājies 547 skolēniem (skat. Attēls 8.6).
Attēls 8.6. Skolēnu skaits Pļaviņu novada pamatizglītības un vidējās izglītības iestādēs
* 2008/2009.mācību gada dati sniegti bez skolēnu skaita Odzienā.
Skolēnu samazinājums ir novērojams gan pamatskolas grupā, gan arī vidusskolas grupā.
Taču jāatzīmē, ka demogrāfiskās tendences ir tikai viens no faktoriem, kas ietekmē skolēnu
skaitu. Kā parāda sniegtie dati attēlā zemāk (Attēls 8.7), tad līdz minimumam ir samazinājies,
to skolēnu skaits, kas Pļaviľu novadā mācās no kaimiľu novadiem, savukārt stabilu
pieauguma tendenci uzrāda Pļaviľu novada skolēnu skaits, kas mācās kaimiľu novadu skolās.
Attēls 8.7. Skolēnu skaita dinamika starp Pļaviņu un kaimiņu novadu mācību iestādēm
Uz ziľojuma sagatavošanas brīdi nav pieejami dati par 2009./2010.mācību gadu
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
96
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
Kā viens no iemesliem šādām tendencēm ir darba vietu trūkums Pļaviľu novadā. Tā rezultātā
Pļaviľu novada iedzīvotāji meklē darba iespējas kaimiľu novados, un līdz ar to arī optimizējot
transporta izmaksas iekārto bērnus kaimiľu novadu skolās.
2009.gadā ar ļoti labiem panākumiem norisinājās skolas akreditācija, kura rezultātā skola tika
akreditēta uz maksimāli iespējamo laiku – sešiem gadiem. Skolas darbības kvalitātes augsto
novērtējumu apliecināja akreditācijas komisijas ekspertu ziľojums.
Arī novada iedzīvotāji kopumā pozitīvi vērtē Pļaviľu novada ģimnāzijas darbu - veiktā
iedzīvotāju aptaujā aptuveni 90% respondentu atzīmējuši, ka ir apmierināti (45%) un daļēji
apmierināti (45%) ar vispārējās izglītības pakalpojumu.
Skolā skolēniem tiek sniegts daudzveidīgs atbalsts. Skolā veiksmīgi darbojas atbalsta
personāls – psihologs, logopēds, sociālais pedagogs, karjeras izvēles koordinators, bibliotekāri
un medmāsa.
Sākumskolas skolēniem tiek nodrošinātas pagarinātās dienas grupas nodarbības.
Visiem skolēniem tiek nodrošinātas arī individuālā darba aktivitātes. Individuālā darba
aktivitātes jeb konsultācijas tiek piedāvātas pilnīgi visos skolas izglītības programmās
iekļautajos mācību priekšmetos pie visiem skolotājiem. Konsultāciju mērķis ir sniegt atbalstu
skolēniem ar grūtībām mācībās, kā arī talantīgiem skolēniem, lai paplašinātu viľu zināšanas
un prasmes un palīdzētu sagatavoties dalībai olimpiādēs, konkursos, projektos un sacensībās.
Tā rezultātā skola audzēkľi regulāri uzrāda augstus sasniegumus mācību priekšmetu
olimpiādēs un valsts pārbaudes darbos.
Skolēnu atbalstam visās skolā realizētajās izglītības programmās ārpus kopējās mācību
slodzes tiek piedāvātas arī fakultatīvās nodarbības.
Pļaviľu novada ģimnāzija ir aktīvi iesaistījusies Eiropas Sociālā fonda (ESF) un Eiropas
Reģionālā attīstības fonda (ERAF) projektos. 2009.gada decembrī tika pabeigta ERAF
projekta "Vispārējās izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošana izglītojamiem ar
funkcionāliem traucējumiem“ realizācija un ekspluatācijā nodots ilgi gaidītais pacēlājs. Skolā
veiksmīgi tiek īstenots arī otrs ERAF projekts „Kvalitatīvai dabaszinātľu apguvei atbilstošas
materiālās bāzes nodrošināšana”.
Daudzi skolas pedagogi veiksmīgi piedalās divos ESF projektos: ESF darbības programmas
”Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.2.1.2.2. apakšaktivitātes projektā „Atbalsts
vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos” (Vienošanās
Nr.2008/001/1DP /1.2.1.2.2./08/IPIA/VIAA/002) un darbības programmas „Cilvēkresursi un
nodarbinātība” papildinājuma 1.2.2.1.5.apakšaktivitātē "Pedagogu konkurētspējas veicināšana
izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos”.
2009.gadā tika realizēts projekts ,,Vietalvas pagasta Odzienas pamatskolas informatizācija”
Nr.3DP/3.2.2.1.2/09/IPIA/VIAA/522.
Ļoti būtiski ir uzlabota un modernizēta skolas materiāli tehniskā bāze, paverot visplašākās
iespējas jaunāko informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanai mācību stundās.
Skolā ir iegādāti, uzstādīti un mācību procesā veiksmīgi pielietoti mūsdienīgi mācību
tehniskie līdzekļi – interaktīvās tāfeles, digitālās dokumentu kameras, balsošanas pultis,
multimediju projektori, digitālie un stereoskopiskie mikroskopi un citi materiāltehniskie
resursi.
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
97
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
Savukārt Pļaviľu novada ģimnāzijas infrastruktūras tehniskais stāvoklis tiks uzlabots līdz
2011.gada beigām realizējot projektu „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju
samazināšanai Pļaviľu novada ģimnāzijā un PII "Bērziľš"”. Projekta ietvaros tiks veikta:
- Ēkas ārsienu siltināšana.
- Ēkas cokola siltināšana.
- Jumta virmas siltināšana, Ūdens novadīšanas sistēmas tīrīšana un remonts.
- Atlikušo koka durvju un logu nomaiľa.
- Apkures sistēmas renovācija: .
- Spuldžu nomaiľa uz luminiscentām spuldzēm vai LED gaismekļiem koplietošanas
telpās
- Piespiedu ventilācijas izbūve ar siltuma atgūšanas (rekuperācijas) sistēmu izbūve
sporta zālē.
Projekta attiecināmās izmaksas ir LVL 696660, ko finansēs 65% -Klimata pārmaiľu finanšu
instrumenta, 35% - Pļaviľu novada domes līdzfinansējums.
Kā viens no būtiskiem Pļaviľu novada ģimnāzijas attīstības virzieniem tiek izskatīts
profesionālas ievirzes un sporta specializācijas ievešana skolā, kas varētu kalpot kā piesaistes
faktors kaimiľu novada studējošiem Pļaviľu novada jauniešiem.
Papildus augstāk minētajam pozitīvi ir vērtējams fakts, ka gan Pļaviľu novada ģimnāzijai gan
filiālei Odzienā ir internāts.
Pie Ģimnāzijas esošais internāts atrodas ēkas 2.stāvā, vienā ēkā ar Izglītības nodaļu. Diemžēl
ģimnāzijas internātu skolēni neizmanto. Kaut arī kopš 2009.gada internāts ir daļēji apgādāts ar
mēbelēm, sadzīves tehniku un citu nepieciešamo internāta aprīkojumu, tas nodrošina
nepilnīgas ērtības (internātā nav dušas, tualetes ir tikai pirmajā stāvā). Ľemot vērā augstāk
minēto tiek izskatīta iespēja ģimnāzijas internātu pielāgot citam izmantojumam (piemēram,
Mākslas skolai).
Attiecībā uz skolēnu pārvadāšanu, skolas autobusi nodrošina skolēnu nokļūšanu uz/no skolas.
Taču skolēnu pārvadāšana lauku teritorijā (īpaši Klintainē un Rīteros) dzīvojošajiem bērniem,
lai tie varētu regulāri apmeklēt Mūzikas skolu un Mākslas skolu, kā arī sporta nodarbībām,
nav pietiekoša. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc liela daļa šo ciemu ģimenes izvēlas vest
bērnus uz mācībām Koknesē.
Visiem sekmīgajiem vidusskolēniem tiek nodrošinātas iespējas saľemt B klases autovadītāja
apliecību.
Pļaviľu novada ģimnāzijai līdz 2011.gada augustam tiks izstrādāts Attīstības plāns. Līdz šim
ar to nav bijis iespējams iepazīties. Balstoties uz to, sadaļa tiks papildināta un/vai koriģēta.
8.1.3 Profesionālās ievirzes un interešu izglītība
Pļaviľu novadā profesionālās ievirzes un interešu izglītības jomā pakalpojumus sniedz
sekojošas iestādes: Pļaviľu mākslas skolas un Pļaviľu mūzikas skola. Pļaviľu Ģimnāzijā tiek
nodrošināti 32 interešu izglītības licencētas programmas. Daudzveidīgas interešu izglītības
programmas tiek piedāvātas arī Pļaviľu novada ģimnāzijas audzēkľiem.
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
98
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
Pļaviľu Mākslas skolas darbības pamatvirziens ir izglītojoša darbība, kurā mācību process
sastāv no teorētisko un praktisko zināšanu apguves, izmantojot darba grupas, kā arī
diferencētu apmācību.
Pedagoģisko procesu nodrošināja 5 pedagogi.
Mākslas skolā nodarbības tiek nodrošinātas dažādās vecuma grupās:
- skolas audzēkľiem,
- pieaugušo interešu izglītības dalībniekiem,
- pirmsskolas vecuma interešu izglītības dalībniekiem,
- sagatavošanas grupas „Mazā darbnīca” interešu izglītības dalībniekiem.
Pļaviľu Mākslas skolā 2010/2011.mācību gadā apmeklēja 138 audzēkľi. To kopējais skaits
pēdējos trīs gados ir pieaudzis, kaut arī nodarbību apmeklētāju skaita dinamika pa vecuma
grupām ir atšķirīga.
Attēls 8.8. Pļaviņu Mākslas skolas audzēkņu skaits
Skolas audzēkľi piedalās novada, citu Latvijas novadu izstādēs, kā arī Valsts konkursos.
Pļaviľu Mūzikas skola ir Pļaviľu novada domes profesionālās ievirzes izglītības iestāde
profesionālās ievirzes mūzikas izglītības programmu īstenošanai.
Pļaviľu Mūzikas skolā 2010/2011.mācību gadā apmeklēja 77 audzēkľi.
Mūzikas skolā audzēkľiem ir iespēja apgūt klavierspēles, pūšaminstrumentu, (galvenokārt,
flautas un saksofons), akordeona spēles un vijoles spēles pamatus. Populārākā ir klavierspēles
programma, kuru apgūst katru gadu aptuveni puse audzēkľu.
Mūzikas skolā ir katru gadu tradicionāli koncerti. Skolas audzēkľi katru gadu piedalās Valsts
un citu mūzikas skolu rīkotos konkursos.
Pedagoģisko procesu nodrošina 10 pedagogu kolektīvs. Visi pedagogi ir ar augstāko
pedagoģisko un profesionālo izglītību. Mūzikas skolas pedagogiem notiek individuāla
sadarbība starp specialitātēm ar kaimiľu novada skolām.
No infrastruktūras viedokļa jāatzīmē, ka:
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
99
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
- Mākslas skolas ģeogrāfiskais novietojums ir īpaši labs – pilsētas centrā, blakus
Pļaviľu ģimnāzijai, kas nodrošina bērnu nokļūšanu no Ģimnāzijas Mākslas skolā,
nešķērsojot ielas. Taču Mākslas skolas telpas ir sliktā stāvoklī un to platība ir
nepietiekoša kvalitatīva pedagoģiskā procesa nodrošināšanai visiem interesentiem;
- labs Mākslas skolas un Mūzikas skolas tehniskais nodrošinājums.
Ľemot vērā augstā minēto turpmākajos gados nepieciešamās aktivitātes ir sekojošas:
- Pļaviľu Mākslas skolai nepieciešams atbilstošas telpas. Kā viena no iespējām ir
pielāgot Pļaviľu Ģimnāzijas internātu tieši Mākslas skolas vajadzībām
- Uzlabot sabiedrisko transportu pasažieru (skolēnu/audzēkľu) pārvadājumiem pēc
skolas nodarbībām, lai no lauku teritorijām (īpaši Klintainē un Rīteros) dzīvojošajiem
bērniem būtu iespējas nokļūt uz Mūzikas skolu un Mākslas skolu, kā arī sporta
nodarbībām.
- Uzlabot bērnu un iedzīvotāju pārvietošanās drošību diennakts tumšajā laikā (it īpaši
ziemas vakaros) nodrošinot ielu apgaismojums Pļaviľās un pagastu centros.
Interešu izglītības jomā katru gadu Pļaviľu ģimnāzija nodrošina aptuveni 30 licencētas
interešu izglītības programmas (t.sk. deju kolektīvi, kori, dažādas sporta nodarbības u.c.), kura
apmeklē vairāk kā 400 audzēkľi (skat. Attēls 8.9).
Attēls 8.9. Pļaviņu ģimnāzijas interešu izglītības programmu un to dalībnieku skaits
Katru mācību gadu interešu izglītības programmas apmeklē vairāk kā puse ģimnāzijas
audzēkľu.
Kopumā Pļaviľu novadā tiek nodrošināts diezgan plašs interešu izglītības programmu klāsts.
Pie tam ir vērojams liels pieprasījums pēc moderno deju kursiem, tomēr nelielā atalgojuma
iespēju dēļ neizdodas piesaistīt moderno deju pedagogu.
Papildus augstāk minētajām interešu izglītības iespējām Pļaviľu novadā ir iecerēts projekts
,,Jauniešu informācijas punkts Pļaviľu novadā” Nr.07.4-16.
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
100
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
8.1.4 Neformālā izglītība
Neformālās izglītības iespējas sniedz Sākumskolas vecuma bērnu rotaļu un attīstības centrs
„Pepija” un Jaunatnes iniciatīvu centrs „Ideja”. Pļaviľu novada dome līdzfinansē šo iestāžu
vadītāju atlīdzību un komunālos maksājumus.
Sākumskolas vecuma bērnu rotaļu un attīstības centrs „Pepija” (BAC „Pepija) ir paredzēts
ikvienam Pļaviľu novada bērnam vecumā no 7 līdz 12 gadiem.
Jaunatnes iniciatīvu centrs “Ideja” (JIC „Ideja”) ir Pļaviľu pilsētas domes struktūrvienība,
kuras mērķis ir radīt labvēlīgus apstākļus jauniešu pašiniciatīvai un līdzdalībai sabiedriskajā
dzīvē, kur noteiktas apdzīvotas vietas jaunieši var ierasties centra darba laikā un, atbilstoši
savām interesēm, pavadīt brīvo laiku draugu lokā un centra darbinieka uzraudzībā.
JIC “ Ideja” darba pienākumus veic 1 algots darbinieks un 1 brīvprātīgais palīgs. JIC “Ideja”
dienā apmeklē līdz pat 70 bērniem/jauniešiem. paplašināsies, tiks remontētas telpas otrpus
kāpnēm.
Ar 2011. g. 31. maijā parakstītu līgumu aizsāksies Latvijas-Šveices sadarbības programmas
projekta „Atbalsts jaunatnes iniciatīvu attīstībai attālos vai mazattīstītos reģionos” aktivitātē „
Multifunkcionālu jaunatnes iniciatīvu centru izveide” realizācija Pļaviľu novadā.
Jaunizveidotais multifunkcionālais jauniešu centrs ar neformālās izglītības metodēm veicinās
atbalstu jauniešu iniciatīvām, nodrošinot uz jauniešiem orientētus pasākumus un piedāvājot
iespējas brīvā laika lietderīgai izmantošanai. Jauniešu centri būs arī informācijas ieguves
punkts un atbalsta vieta jaunatnes organizāciju aktivitātēm.
Neformālās izglītības ietvaros Pļaviľu novada ģimnāzijas filiālē Odzienā ir iecerēts
Observatorijas izbūves projekts. Projekta mērķis – izveidojot Pļaviľu novada ģimnāzijas
filiālē Odzienā Pļaviľu novada observatoriju, nodrošināt visa novada bērniem un pieaugušiem
brīva laika pavadīšanas iespēju, kā arī iespēju daudzpusīgai attīstībai un izglītībai vides jomā,
veicinātu padziļinātu izpratni un interesi par dabu un tās daudzveidību, tā sniedzot
ieguldījumu sabiedrības dabas vides apziľas attīstīšanā un veicinātu dabas saglabāšanu.
Projekta ietvaros Pļaviľu novada dome iecerējusi pielāgot tām Pļaviľu novada ģimnāzijas
filiāles Odzienā trešo stāvu un uzstādīt tur rotējošo kupolu teleskopam. Aktivitāšu īstenošanai
paredzēts izveidot astronomijas pulciľus bērniem un pieaugušajiem, kur stāstījums par
zvaigznēm būs balstīts arī uz teikām un mītiem, piemēram, par Mazo Lāci un Lielo Lāci,
uzzināt, kā astronomijas sasniegumi tiek izmantoti cilvēku ikdienas dzīvē.
8.1.5 Mūžizglītība un tālākizglītība
Mūžizglītības iespējas Pļaviľu novadā piedāvā Pensionāru apvienība „Daugavas rīts” un
biedrība „Pļaviľu tautskola”, kas organizē dažādus pulciľus, nodarbības psiholoģijā, ētikā,
vēsturē un kultūrvēsturē, mājsaimniecībā un ekonomikā, sabiedrības integrācijā un politikā.
Mūžizglītība novadā netiek koordinēta, katra organizācija pati piedāvā savu iespēju robežās
nodarbības, bet nav pieaugušo izglītības centrs, kurš skatītos plašāk un piesaistītu kvalificētus
lektorus, apmācību programmas vai koordinētu informācijas pieejamību par kaimiľu novados
sniegtajām iespējām.
Lai pilnveidotu mūžizglītības un tālākizglītības iespējas, Pļaviľu novada dome ir ieplānojusi
izveidot mūžizglītības centru Pļaviľu bibliotēkā.
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
101
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
Tālākizglītības iespējas Pļaviľu novadā piedāvā Nodarbinātības valsts aģentūra, kas
pārkvalifikācijas programmu ietveros sadarbībā ar izglītības iestādēm nodrošina iespēja
bezdarbniekiem apgūt jaunas iemaľas un prasmes.
Lielākas mūžizglītības un tālākizglītības iespējas tiek sniegtas kaimiľu novados – it īpaši
Jēkabpilī. Kā parādīta iedzīvotāju aptauja, tad ap 20% no respondentiem ir atzīmējuši, ka
izmanto apmācības iespējas kaimiľu novados (Koknese, Jēkabpils), kā arī attālākās pilsētās kā
Daugavpils un Rīga.
Augstākās izglītības iespējas Pļaviľu novadā netiek piedāvātas.
Kopumā raksturojot Pļaviľu novada iedzīvotāju viedokli, kas izriet no veiktās iedzīvotāju
aptaujas var secināt, ka pašvaldība risina izglītības jautājumus labā un apmierinošā līmenī, jo
šādu atbilžu variantu ir izvēlējušies aptuveni 80% aptaujāto iedzīvotāju.
8.2 Veselības aprūpe un sociālā aizsardzība
8.2.1 Veselības aprūpe
Pļaviľu novadā ambulatora medicīniskā palīdzība ir pieejama Pļaviľās un Vietalvas pagastā -
darbojas 4 ģimenes ārsti un laboratorija.
Viena no ģimenes ārsta praksēm darbojas kopš 2000.gada (Pļaviľās un filiāle Vietalvā).
Kopējais klientu skaits ar ap 1800, galvenokārt tie ir novada iedzīvotāji, bet daļa ir no
Krustpils, Kalnsnavas un Rēzeknes. Saskaľā ar Ārsta likumu un ģimenes ārsta norīkojumu
ārstu-speciālistu konsultācijas galvenokārt klienti izmato Jēkabpilī, Aizkrauklē, Rīgā un citur
konkrētā speciālista pieejamības darba vietā. Ģimenes ārsta praksē strādā veselības mājas
aprūpes medicīnas māsa, vienīgā visā novadā. Fizioterapijas procedūras daļēji ir pieejamas
ģimenes ārsta prakses vietās, līdz ar to atsevišķi veidot procedūru kabinetu nebūtu lietderīgi.
Iespējami, ka iedzīvotājiem nav pietiekama informācija par šo pakalpojumu pieejamību
(Avots: intervija ar speciālistiem medicīnas nozarē 2011.gada 31.maijā)
Ģimenes ārstu pieejamība novada iedzīvotājiem ir vērtējama kā pietiekama.
Pļaviľu novadā strādā laboratorija, kura darbojas kopš 2000.gada un apkalpo klientus ar trīs
ģimenes ārstu norīkojumiem, apmēram 45-50 klienti nedēļā. Laboratorijas klienti ir
galvenokārt Pļaviľu novada iedzīvotāji. Notiek sadarbība ar novada Domi. Pašvaldība finansē
maznodrošinātajām personām klīniskās analīzes. (Avots: intervija ar speciālistiem medicīnas
nozarē 2011.gada 31.maijā)
Pēc veselības nozares speciālistu viedokļa novadā būtu nepieciešams organizēt obligātās
profilaktiskās apskates pirmsskolas izglītības iestādēs un izglītības iestādēs.
Novadā strādā trīs aptiekas – Pļaviľās, Vietalvā un Gostiľos.
Zobārstniecības pakalpojumi ir pieejami tikai Pļaviľās. Tāpēc daļa novada iedzīvotāju
izmanto zobārstu pakalpojumus arī ārpus savas dzīves vietas. Pļaviľu novadā iedzīvotājiem
nepieciešams attīstīt zobu higiēnista pakalpojumu pieejamību.
Sekundārā un terciārā stacionārā veselības aprūpe novada iedzīvotājiem pieejama SIA
”Jēkabpils rajona centrālajā slimnīca”, Madonas novada pašvaldības SIA "Madonas slimnīca"
un SIA „Aizkraukles slimnīca”.
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
102
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
Neatliekamo medicīnisko palīdzību novada iedzīvotājiem nodrošina SIA „Aizkraukles
slimnīca” NMP brigāde.
8.2.2 Sociālā aizsardzība
Sociālo pakalpojumu sistēmas organizatorisko struktūru no 2003.gada 1.janvāra noteic
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums un uz tā normu pamata pieľemtie LR MK
noteikumi.
Sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus Pļaviľu novadā plāno, realizē un koordinē
Pļaviľu novada sociālais dienests (skat. Attēls 8.10).
Pļaviľu novada domes sociālais dienests ir Pļaviľu novada domes izveidota iestāde, kas
nodrošina Pļaviľu novada iedzīvotājiem noteikta veida sociālās palīdzības un pakalpojumu
sniegšanu - materiālu vai morālu atbalstu personai, kura nespēj nodrošināt sevi vai savu
ģimeni, un patstāvīgi, tikai ar saviem spēkiem, pārvarēt radušās sociālās grūtības un, kurai
aktīvi līdzdarbojoties, ir vēlēšanās mainīt savu patreizējo dzīves situāciju.
Sociālā dienesta struktūrshēma apstiprināta 28.08.2009.
Attēls 8.10. Pļaviņu novada sociālā dienesta struktūrshēma
Avots: Pļaviņu novada sociālais dienests
Sociālo situāciju novadā raksturo skaitliskie dati par izmaksāto pabalstu apjomu, kā arī par
personu skaitu, kas saľēmuši sociālos pakalpojumu (skat. Tabula 8.1)
Sociālo darbu novadā kopā ar dienesta vadītāju nodrošina 6 cilvēki, t.sk. katrā novadā ir viens
sociālā darba organizators. No tiem četri dienesta darbinieki ir ar augstāko izglītību (no tiem
viens tieši ar augstāko izglītību sociālajā darbā), viens darbinieks šobrīd turpina augstākās
izglītības studijas. Šis skaits uzskatāms par nepietiekošu, lai nodrošinātu sociālo pakalpojumu
sniegšanu nepieciešamajā apjomā, t.i. viens sociālais darbinieks uz tūkstoš iedzīvotājiem.
Turklāt sociālajiem darbiniekiem netiek nodrošināta regulāra „supervīzija”, kam par iemeslu
ir novada finansiālās iespējas.
Pļaviľu novada Sociālais dienests ģeogrāfiski atrodas, ārpus Pļaviľu pilsētas centra. Dienesta
telpas ir neatbilstošas kvalitatīvai pakalpojumu sniegšanai, jo atrodas daudzdzīvokļu mājas
dzīvoklī, kas ir par šauru dienestam, jo tā darbs ir saistīts ar lielu apmeklētāju skaitu. Dienestam
netiek nodrošināts arī transports ikdienas pienākumu veikšanai.
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
103
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
Sociālās jomas nozīmīgumu novadā raksturo skaitliskie dati par izmaksāto pabalstu apjomu,
kā arī par personu skaitu, kas saľēmuši sociālos pabalstus sniegti tabulā zemāk.
Tabula 8.1. Izmaksāto pabalstu dinamika (LVL)
Rādītājs 2008.g. 2009.g. 2010.g.
GMI 7254 27868 71 012
Pusdienu apmaksa skolā 7605 13442 16 293
Dzīvokļa un apkures pabalsti 6055 5991 13 070
Medicīnas pabalsti 2047 4753 1329,75
Bērnu izglītošana 3250 2550 1840
Ārkārtas situācijā (apbedīšanas) 1188 4262 x
Transporta pakalpojumi 521 710 x
Bērniem bāreľiem 400 2425 x
Uzturēšanās aprūpes iestādē 18257 27333 x
Bērnu namā 7900 6980 x
Laika posmā no 2008.gada līdz 2010.gadam Sociālā dienesta budžets ir pieaudzis
vairākkārtīgi, it īpaši GMI (garantētā minimālā ienākuma pabalsts) pabalsta izmaksas ir
pieaugušas gandrīz 10 reizes, atbalstot vairāk kā 500 novada iedzīvotājus.
Šādas tendences vērojamas arī citos novados un tās neliecina par ekonomiskās situācijas un
iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanos valsī.
Tabula 8.2. 2010. gadā pabalstus saņemošo personu un ģimeņu skaits
Rādītājs Pers.
GMI 180 ģimenes / 538 personas
Pusdienu apmaksa skolā 184 personas
Dzīvokļa un apkures pabalsti 207 ģimenes
Medicīnas pabalsti 35 personas
Bērnu izglītošana 51 ģimenes
Ārkārtas situācijā (apbedīšanas) x
Transporta pakalpojumi x
Bērniem bāreľiem x
Uzturēšanās aprūpes iestādē x
Bērnu namā x
Sociālajam dienestam atbilstoši domes apstiprinātajam nolikumam ir noteikti sekojoši
uzdevumi:
Veikt sociālo darbu ar personām, ģimenēm un personu grupām;
Sniegt sociālos pakalpojumus vai organizē to sniegšanu ģimenēm ar bērniem,
audžuģimenēm, aizbildľiem, personām, kuras aprūpē kādu no ģimenes locekļiem,
invalīdiem, pensijas vecuma personām, personām ar garīga rakstura traucējumiem
un citām personu grupām, kurām tas ir nepieciešams;
Novērtēt klienta vajadzības, materiālos un personiskos resursus;
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
104
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
Noteikt klientu līdzdarbības pienākumus;
Sniegt sociālo palīdzību Pļaviľu novada teritorijā deklarētām ģimenēm (personām)
finansiālo iespēju robežās;
Informēt iedzīvotājus par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību, to
saľemšanas kārtību;
Nodrošināt saľemtās informācijas konfidencialitāti;
Izveidot datu bāzi par sociālās palīdzības saľēmējiem, sniegtās palīdzības vai
pakalpojuma veidu un apmēru;
Sagatavot un iesniedz domē izskatīšanai priekšlikumus par jaunu sociālo
pakalpojumu ieviešanu un esošo pakalpojumu pilnveidošanu;
Administrēt pašvaldības budžeta līdzekļus, kas novirzīti sociālo pakalpojumu un
sociālās palīdzības sniegšanai;
Iesniegt grāmatvedībā sarakstus ar sociālo pabalstu summām izmaksāšanai domes
kasē, kā arī sarakstus ar naudas pārskaitījumiem par sociālajiem pabalstiem vai
pakalpojumiem;
Sadarboties ar valsts un pašvaldības institūcijām, kā arī ar citām juridiskām un
fiziskām personām, nevalstiskām organizācijām un reliģiskām konfesijām sociālo
jautājumu risināšanā.
Pabalstus piešķir personai (ģimenei), kura deklarējusi savu dzīvesvietu pašvaldības
administratīvajā teritorijā un kuras atbilst Ministru kabineta noteikumu Nr.299, „Noteikumi
par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu” 2.1., 2.2. un 2.3.punkta
nosacījumiem.
Pašvaldības sociālās palīdzības pabalsti ir:
1) Latvijas Republikas likumos noteiktie pašvaldībai obligāti izmaksājamie sociālie
pabalsti:
2) Pļaviľu novada noteiktie papildus izmaksājamie sociālās palīdzības pabalsti
atbilstoši novada budžeta iespējām.
Novada sociālais dienests izvērtē pamatotību un izmaksā Latvijas Republikas likumos
noteiktos pašvaldībai obligāti izmaksājamos sociālos pabalstus:
garantētā minimālā ienākuma pabalsts;
pabalsts ārkārtas situācijā;
dzīvokļa pabalsts;
pabalsts audžuģimenei;
pabalsts bārenim.
Pabalstu garantētā minimālā ienākuma nodrošināšanai sociālais dienests var izmaksāt naudā,
var daļēji vai pilnībā aizstāt ar pabalstu natūrā:
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
105
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
samaksājot bērnu ēdināšanas izdevumus skolā vai pirmsskolas izglītības iestādē;
sedzot parādus par bērna ēdināšanas izdevumiem pirmsskolas izglītības iestādē;
samaksājot pakalpojuma sniedzējam par ģimenes locekļu ēdināšanas izdevumiem
(saskaľā ar līgumu par pašvaldības trūcīgo iedzīvotāju ēdināšanu) vai piešķirtā
pabalsta apmērā izsniedzot pārtikas produktus;
sedzot īres un komunālo maksājumu parādus, pabalsta summu pārskaitot
apsaimniekotājam, pakalpojumu sniedzējam vai dzīvojamās telpas izīrētājam;
sedzot uzturēšanās izdevumus sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas institūcijās vai
patversmē, kas saistīti ar pamatvajadzību nodrošināšanu.
Pabalstu ārkārtas situācijā (stihiskas nelaimes vai iepriekš neparedzami apstākļi, t.sk.
ģimenes locekļa nāve) piešķir līdz 250,- Ls vienai personai (ģimenei), neizvērtējot personas
(ģimenes) ienākumus, bet ľemot vērā iepriekš neparedzamo apstākļu radīto zaudējumu sekas,
un tikai tajos gadījumos, ja nepienākas cits valsts noteiktais pabalsts vai tas ir nepietiekams
minimālo izdevumu segšanai.
Pabalstu piešķir, ja prasītāja iesniegums saľemts ne vēlāk kā trīs dienu laikā no ārkārtas
situācijas rašanās.
Pabalstu ārkārtas situācijā, personas nāves gadījumā, piešķir mirušā ģimenes loceklim
(apgādniekam) vai personai, kura uzľēmusies apbedīšanu:
pabalsta apmēram jākompensē neatliekamo apbedīšanas pakalpojumu izmaksas (zārka
iegāde, transporta pakalpojumi, morga pakalpojumi, kapavieta, rakšana, nešana un
apģērbs u.c .) līdz 250,-Ls;
gadījumā, ja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksātā pabalsta summa
nekompensē neatliekamos apbedīšanas izdevumus, pabalsta apmēru aprēķina kā
starpību starp neatliekamajiem apbedīšanas izdevumiem un Valsts sociālās
apdrošināšanas aģentūras izmaksāto pabalsta summu.
pabalstu neizmaksā gadījumos, ja mirusī persona ir atradusies valsts vai pašvaldības
pilnā vai daļēji apmaksātā ilgstošas sociālās aprūpes iestādē.
Gadījumā, ja mirusi persona, kuras dzīvesvieta ir deklarēta pašvaldības administratīvajā
teritorijā un kurai nav apgādnieku vai personas, kas uzľemtos apbedīšanu, pašvaldība vai tās
deleģēta institūcija vienojas ar juridisku personu par šī pakalpojuma organizēšanu un sedz ar
apbedīšanu saistītos izdevumus.
Dzīvokļa pabalsts ir pašvaldības sociālais pabalsts trūcīgām ģimenēm (personām) dzīvokļa
apkures un komunālo maksājumu segšanai, ja ienākumi uz vienu personu nepārsniedz 50% no
2011. gada 1. janvāra spēkā esošās minimālās darba algas valstī:
vienistabas dzīvoklim līdz LVL 40
divistabu dzīvoklim līdz LVL 50
trīs istabu dzīvoklim līdz LVL 60.
Dzīvokļa pabalstu izmaksā 2 reizes gadā neatkarīgi no dzīvoklī dzīvojošo personu skaita, to
iemaksājot attiecīgā pakalpojuma sniedzēja kontā.
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
106
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
Dzīvokļa pabalsta saľēmēji, kas pieslēgti centralizētai siltumapgādei, nevar pieprasīt pabalstu
kurināmā iegādei.
Savukārt dzīvoklim vai mājai, kura nav pieslēgta centrāla siltuma apgādes sistēmā, bet ir
malkas apkure, piešķir pabalstu kurināmā iegādei Ls 60,- vienu reizi kalendārā gada laikā;
vientuļajiem pensionāriem uz mājsaimniecību, kuru ienākumi nepārsniedz valstī noteikto
minimālo algu pabalsts Ls 60,- 1 reizi gadā dzīvokļa apmaksai vai kurināmā iegādei.
Pabalstu bāreņiem piešķir:
pastāvīgās dzīves uzsākšanai 100,-Ls. To izmaksā vienu reizi;
dzīvojamās telpas īres izdevumu segšanai, ieskaitot komunālos maksājumus, līdz
pašvaldība nodrošina ar dzīvojamo telpu;
sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei 180,-Ls apmērā vai par šo summu
izsniedz sadzīves priekšmetus un mīksto inventāru;
pabalstu ikmēneša izdevumu segšanai 45,- Ls, ja bērns nepārtraukti turpina mācības
vispārējās vidējās, profesionālās izglītības iestādē vai augstskolā ir sekmīgs tās
audzēknis, nav stājies laulībā.
Pabalsts audžuģimenēm tiek noteikts bērna uzturam līdz LVL 200.00 mēnesī, kā arī
vienreizējs pabalsts apģērba un mīkstā inventāra iegādei 100,- Ls.
Atbilstoši Pļaviľu novada sociālā dienesta gada budžetam un, ja ir apmierināts pamatots
pašvaldības trūcīgo iedzīvotāju pieprasījums uz augstāk minētajiem pabalstiem, novada
domes papildus noteiktie izmaksājamie sociālās palīdzības pabalsti ir:
pabalsts bērna izglītībai un audzināšanai;
pabalsts daļēju medicīnisko izdevumu apmaksai;
vienreizējs pabalsts atsevišķu situāciju risināšanai.
Šos pabalstus var saľemt ģimenes, kas Pļaviľu novadā ir deklarētas vismaz pēdējos
divpadsmit mēnešus.
Pabalstu bērna izglītībai un audzināšanai var saľemt ģimenes, kurās ir nepilngadīgi bērni un
ienākumi uz vienu personu nepārsniedz 50% no attiecīgā gada 1. janvāra spēkā esošās
minimālās darba algas valstī. Pabalsts tiek piešķirts:
skolas piederumu un mācību grāmatu iegādei Ls 20,00 katram pamatskolas skolēnam,
ko izmaksā vienu reizi gadā no 01.jūlija – 30. septembrim;
skolēnu ēdināšanas ( pusdienu apmaksai skolā) izdevumu segšanai Pļaviľu novada
izglītības iestādēs 2 reizes gadā – uz I un II mācību semestri.
Pabalsts medicīnas pakalpojumu apmaksai tiek piešķirts ģimenei (personai), invalīdiem un
pensijas vecuma pensionāriem, ja ienākumi uz vienu ģimenes locekli nepārsniedz valstī
noteikto minimālo darba algu stacionārās ārstēšanas izdevumu kompensēšanai 30% no
samaksas, bet ne vairāk kā 50% no attiecīgā gada 1. janvāra spēkā esošās minimālās darba
algas valstī.
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
107
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
Pabalsts sodu izcietušai personai, kura atbrīvota no brīvības atľemšanas vietas pēc soda
izciešanas, piešķir vienreizēju pabalstu Ls 20,00 apmērā, neizvērtējot viľas finansiālo un
materiālo stāvokli.
Pabalsts pamatvajadzību nodrošināšanai ir vienreizējs pabalsts atsevišķu situāciju
atrisināšanai (dokumentu noformēšanai, atjaunošana, darba zaudējums, nelaimes gadījums
u.c.) tiek piešķirts trūcīgām, maznodrošinātām ģimenēm (personām), individuāli izvērtējot
situāciju, līdz LVL 50,- gadā. Atsevišķos gadījumos tas tiek piešķirts arī pensionāriem un
invalīdiem (aprūpējams, gulošs, garīga rakstura traucējumi u.c.), kā arī krīzes situācijā.
Pabalsts aprūpei vientuļiem pensionāriem un invalīdiem, kuru ienākumi nepārsniedz valstī
noteikto minimālo algu izvērtējot konkrēto situāciju ģimenē, pabalstu Ls 20,00 mēnesī var
piešķirt aprūpējamiem pensionāriem un invalīdiem, kuriem saskaľā ar ģimenes ārsta un
sociālā darbinieka atzinumu nepieciešama aprūpe un kuri neizmanto sociālā dienesta aprūpes
mājās pakalpojumu.
Lai sociālais dienests spētu izvērtēt, pieľemt lēmumu par sociālās palīdzības sniegšanu, kā arī
lai sekotu līdzi sociālās palīdzības saľemšanas nepieciešamībai Sociālā dienesta nolikums
paredz sociālās palīdzības saľēmējam līdzdarbības pasākumus.
Sociālais dienests un citas novada pašvaldības un nevalstiskās organizācijas sniedz sekojošus
sociālos pakalpojumus:
- Pļaviľu novada pašvaldības Veco ļaužu un invalīdu pansionāts „Pļaviņas” ir Pļaviľu
novada domes struktūrvienība, kas nodrošina ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumu
sniegšanu pilngadīgām personām. Tas ir reģistrēts Latvijas Republikas Labklājības
Ministrijas Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā un atrodas Pļaviľu novada domes
pakļautībā. Pansionātā sociālos pakalpojumus arī var saľemt krīzes situācijā
nonākušas personas darbspējīgā vecumā, kā arī personas no citām pašvaldībām, ja
pansionātā ir brīvas vietas un attiecīgā pašvaldība par personas saľemtajiem
pakalpojumiem veic nepieciešamo apmaksu. Veco ļaužu un invalīdu pansionātā
„Pļaviľas” 2009.gadā uzturējās 44 iemītnieki, kuru vidējais vecums pārsniedz 70 gadu
robežu, t.sk. arī no kaimiľu novadiem nākušie iemītnieki. 2009.gadā pansionātā strādā
23 darbinieki. 2009.gadā tika nodrošināta pansionāta centrālās apkures pievienošana
pie centralizētās pilsētas apkures sistēmas. Uzdevumi tuvākajai perspektīvai ir
kvalitatīvi uzlabot sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšanu iemītniekiem, kā arī dzīves
apstākļu uzlabošanai nepieciešams remonts pansionāta telpās.
- Mājas aprūpētāji sniedz pakalpojumus - pensijas vecuma cilvēkiem un invalīdiem
(vientuļajiem), un individuālās konsultācijas par sociālās un veselības aprūpes
jautājumiem. 2011.gadā tiek aprūpētas 22 personas.
- Pašvaldība ir izveidojusi savu iniciatīvu „Pārtikas pakas” maznodrošinātām un
trūcīgām personām. Laika periodā no 2010.gada aprīļa līdz novembrim katru mēnesi
ap 140 personu saľēma šādas pakas, 2011.gadā – katru mēnesi 130 personas.
- Pļaviľu novada dome sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru programmā „100
latu stipendija” iesaista vietējos bezdarbniekus. 2010.gadā šajā programmā Pļaviľu
novadā bija 125 personu vietas, 2011.gadā – 85. Kopā šajā periodā 388 personas ir
izmantojušas šīs vietas.
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
108
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
- Novads nodrošina ar transporta pakalpojumiem bērnus, kuri mācās Bebru
vispārizglītojošajā internātpamatskolā un Kokneses speciālajā internātskolā-attīstības
centrā.
- Pļaviľu novads sadarbojas ar kaimiľos esošo Kokneses novada domes Ģimenes krīzes
centrā "Dzeguzīte". Tā struktūrvienībā „Bērnu nams” ik gadu no Pļaviľu novada tiek
ievietoti bērni, kuri tiek veikts individuālais darbs ar ģimenēm, lai bērni atgrieztos
šajās ģimenē. 2009.gadā no Pļaviľu novada tika ievietoti 20 bērni. Veicot individuālo
darbu ar ģimenēm, astoľi bērni atgriezās ģimenēs.
Vai ir pieejami aktuālākie dati 2010.gads, 2011.gads?
- Pļaviľu novada dome maznodrošinātām un trūcīgām personām sniedz palīdzību
dzīvokļu jautājumu risināšanā, t.sk. izīrē novada domei piederošas dzīvojamās telpas,
sniedz palīdzību dzīvojamās telpas apmaiľā pret citu dzīvojamo telpu.
- Pļaviľu novada Bāriņtiesa nodrošina bērna vai citas rīcībnespējīgās personas tiesību
un tiesisko interešu pārstāvību novada.
- Biedrības „Mājas palīgs” sniedz sociālos pakalpojumus (vēlams precizēt kādus?).
Biedrība „Mājas palīgs” sadarbībā ar pašvaldību 2010.gadā bija izstrādājusi
pieteikumu ERAF finansējuma piesaistei projektam „Būsim tīri!”, kas ietvēra publisko
dušas un pirts telpu rekonstrukciju Pļaviľās. Diemžēl šobrīd projektam nav virzības.
- Pie sociālo pakalpoju sniedzējiem jāatzīmē arī Pensionāru apvienība „Daugavas
rīts”, kas nodrošina veco ļaužu psiholoģisko atbalstu, kā arī Sākumskolas vecuma
bērnu rotaļu un attīstības centrs „Pepija”, kas citu pakalpojumu vidū piedāvā arī
sociālo problēmu risināšanu un integrēšanu sabiedrībā, sniegt sociālo, pedagoģisko un
psiholoģisko palīdzību bērniem, kas nāk no sociālā riska ģimenēm. Papildus
minētajam centrs piedāvā iespējas bērnu ar funkcionāliem traucējumiem pieskatīšanu
un socializēšanos, konsultācijas un sarunas ar psihologu. Centra sniegtie pakalpojumi
ir bezmaksas.
Kaut arī augstāk ir uzskaitīta virkne pieejamo sociālo pakalpojumi Pļaviľu novadā, tomēr liela
daļa nozīmīgu sociālos pakalpojumu, kas tomēr ir nepieciešami Pļaviľu novadā, netiek
sniegti, piemēram:
- preventīvais darbs,
- sociālā māja,
- papildus mājas aprūpētāji,
- nakts patversme,
- higiēnas centrs,
- mobilā aprūpes brigāde ar mediķi tās sastāvā,
- specializēta transporta pakalpojumi u.c..
Par pabalstu aktivitātes īpatsvaru kopējā Pļaviľu novada sociālās aizsardzības sistēmā liecina
pabalstu un pakalpojumu saľēmēju skaits Sociālajā dienestā - kopumā sociālo palīdzību
saľēmušo skaits periodā no 2008.gada līdz 2009.gadam ir pieaudzis no 600 līdz 860
iedzīvotājiem, 2010.gadā skaits ir vēl lielāks – ___ personas. Savukārt tieši dienestā saľēmuši
sociālo pakalpojumu ir tikai 17 personas 2008.gadā, 30 personas 2009.gadā un __ personas
2010.gadā, ___ - 2011.gadā no kuriem liela daļa (22 personas) ir saľēmuši tikai mājas aprūpi.
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
109
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
Veiktajā aptaujā aptuveni 70% novada iedzīvotāju novada domes darbu sociālās aprūpes jomā
ir novērtējuši kā apmierinošu un labu atzinuši, savukārt ap 20% novērtējuši kā neapmierinošu
un ap 10% vispār nav informēti par novada domes darbu sociālās aprūpes jomā.
Mazliet atšķirīgs iedzīvotāju vērtējums ir par sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu
kvalitāti:
- mazliet virs 60% aptaujāto ir apmierināti vai daļēji apmierināti ar pakalpojumu
kvalitāti;
- ap 40% aptaujāto ir neapmierināti vai daļēji neapmierināti ar sociālās palīdzības
un sociālo pakalpojumu kvalitāti.
Rezumējot sociālo pakalpojumu apjomu un kvalitāti izkristalizējas virkne nepieciešamo
uzlabojumu, par kuriem daļēji ir apzinātie arī iespējamie risinājumi, t.i.:
- attīstīt dienas centru pensijas un pirmspensijas vecuma grupām (Pļaviľu novada
pašvaldības rīcībā ir piemērota ēka Raiľa ielā 65, kurā var sekmīgi izvietoties un
darboties dienas centrs kā alternatīvu sociālās aprūpes pakalpojuma vieta. Dienas centra izveide sociālās aprūpes pakalpojumu attīstībai Pļaviľu novadā
ļaus būtiski uzlabot veco cilvēku dzīves kvalitāti. Šāda aktivitāte atbilst novada
un reģiona demogrāfiskās situācijas tendencēm, kā arī “Sociālo pakalpojumu
attīstības programmai 2010.-2016.gadam Zemgales reģionā”);
- uzlabot Sociālā dienesta pieejamību, izveidot piemērotas telpas sociālajam
dienestam gan Pļaviľu centrā, jo šobrīd esošās telpas ārpus Pļaviľu centra ir par
mazas un neatbilst mūsdienu prasībām, gan arī Rīteros. Pļaviľā esošā atrašanās
vieta iedzīvotājiem sagādā grūtības ar nokļūšanu līdz dienestam;
- attīstīt un pilnveidot preventīvo darbu (it īpaši Rīteros);
- izveidot sociālo māju – grupu dzīvokļus bērniem bāreľiem, novadā jau ir
apzinātā potenciālā ēka;
- izveidot nakts patversmi;
- izveidot pašaprūpes sociālos pakalpojumus (virtuves, veļas mazgātavas u.c.);
- noformēt sociālās aprūpes darbinieku mobilo brigādi,
- sociālo dienestu nodrošināt ar transportu savu funkciju veikšanai, t.sk. veco
ļaužu un invalīdu pārvadāšanai;
- izvērtēt un, iespējams, uzlabot sniegto pabalstu veidus un to pamatotību, jo kā
parādīja uzľēmēju aptauja, tad virknei uzľēmēju ir bažas par atsevišķu esošo
pabalstu piešķiršanas lietderīgumu.
- vecināt sabiedriski lietderīgas NVO iniciatīvas grupām;
- pilnveidot sabiedrības informētību par Sociālā dienesta sniegtajiem par
pakalpojumiem.
8.3 Kultūrvide, kultūras iestāžu un pasākumu pieejamība
8.3.1 Kultūrvēsturiskais mantojums (objekti)
Kultūrvēsturiskie objekti Pļaviľu pilsētā raksturoti tabulā zemāk.
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
110
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
Tabula 8.3. Kultūrvēsturiski nozīmīgi objekti Pļaviņu pilsētā
Nr.p.k. Nosaukums Atrašanās vieta Datējums, piezīmes par
objektu
1. Pļaviľu Sv. Pētera
luterāľu baznīca
Raiľa iela 18 1911.-1912.g.
2. Pasta ēka Pasta iela 2
3. Kultūras nama ēka Daugavas iela 49
4. Pļaviľu vidusskolas ēka Daugavas iela 50/52
5. Veco ļaužu un invalīdu
pansionāts
Daugavas iela 54
6. SIA Pļaviľu komunālie
pakalpojumi ēka
Daugavas iela 45 Vecā Pļaviľu valdes ēka
7. Dzelzceļa stacijas ēka Stacijas laukums
Avots: Tūrisma attīstības virzienu projekts 2010.-2015.gadam
Nepieciešama informācija par kultūrvēsturiski nozīmīgiem objektiem Pļaviľu novadā.
8.3.2 Aizsargāmie nekustamie kultūras pieminekļi
Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu statusu nosaka - Valsts aizsargājamo kultūras
pieminekļu saraksts.
Pļaviľu novadā ir vairāki aizsargāmie nekustāmie kultūras pieminekļi, kuru saraksts un
raksturojums sniegts tabulā zemāk.
Tabula 8.4. Pļaviņu novada aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts
Aizsardzības
nr. Vērtības grupa
Pieminekļa
veids
Pieminekļa
nosaukums Atrašanās vieta
Pieminekļa
datējums
104 Valsts nozīmes Arheoloģija Draudavu
senkapi ar
krustakmeni
Pļaviľu novads,
Aiviekstes
pagasts
105 Valsts nozīmes Arheoloģija Puduļu pilskalns Pļaviľu novads,
Aiviekstes
pagasts
112 Valsts nozīmes Arheoloģija Avotiľkalns -
pilskalns
Pļaviľu novads,
Klintaines
pagasts
113 Valsts nozīmes Arheoloģija Pļaviľu
pilskalns (Kaķu
kalns)
Pļaviľu novads,
Klintaines
pagasts
115 Valsts nozīmes Arheoloģija Vīna kalns -
pilskalns un
senkapi
Pļaviľu novads,
Klintaines
pagasts
116 Valsts nozīmes Arheoloģija Oliľkalns -
pilskalns
Pļaviľu novads,
Klintaines
pagasts
114 Vietējās
nozīmes
Arheoloģija Kalnapeļľu
senkapi
Pļaviľu novads,
Klintaines
pagasts
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
111
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
Aizsardzības
nr. Vērtības grupa
Pieminekļa
veids
Pieminekļa
nosaukums Atrašanās vieta
Pieminekļa
datējums
2607 Valsts nozīmes Arheoloģija Gostiľu skansts
- viduslaiku
nocietinājums
Pļaviľu novads,
Pļaviľas
6156 Valsts nozīmes Arhitektūra Stukmaľu
muižas apbūve
Pļaviľu novads,
Klintaines
pagasts,
Klintaine
17. gs. IIp. - 20.
gs. s.
6158 Valsts nozīmes Arhitektūra Ratnīca un zirgu
stallis ar torni
Pļaviľu novads,
Klintaines
pagasts,
Klintaine
18. gs. b.
6159 Valsts nozīmes Arhitektūra Klētis (2) Pļaviľu novads,
Klintaines
pagasts,
Klintaine
18. gs. b.
6157 Valsts nozīmes Arhitektūra Vecā kungu
māja "Sikadele"
Pļaviľu novads,
Klintaines
pagasts,
Klintaine
18. gs. 2.p.
6165 Valsts nozīmes Arhitektūra Gostiľu
luterāľu baznīca
Pļaviľu novads,
Pļaviľas, Lielā
iela 34
1828. -1830.
2 Valsts nozīmes Vēsture Robežakmens Pļaviľu novads,
Klintaines
pagasts
14.-15.gs.
4 Valsts nozīmes Vēsture Rakstnieka
J.Jaunsudrabiľa
un gleznotāja
A.Štrāla dzīves
vieta
Pļaviľu novads,
Pļaviľas, Kalna
iela 11
1913.-1939.
1939.-1947.
8756 Vietējās
nozīmes
Industriālais Mūra tilts pār
Vesetas upi
Pļaviľu novads,
Aiviekstes
pagasts
1925.
8755 Vietējās
nozīmes
Arhitektūra Pļaviľu luterāľu
baznīca
Pļaviľu novads,
Pļaviľas, Raiľa
iela 18
1912.
Avots: Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija
8.3.3 Muzeji
2010.gada 18.novembrī atvērts Pļaviľu novada muzejs telpās Daugavas ielā 50, Pļaviľās.
Biedrība “Kopsolis” veiksmīgi iesaistījās Lauku atbalsta dienesta “LEADER” projektu
konkursā, iegūstot naudu novada muzeja telpu remontam, ko līdzfinansēja arī Pļaviľu novada
dome. Tagad turpināsies paša muzeja izveide, apkopojot vēsturiskās liecības un veidojot
ekspozīcijas. Vairākus eksponātus jaunajam muzejam pirmie apmeklētāji atnesa jau telpu
atklāšanas dienā.
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
112
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
Kopš muzeja atvēršanas tajā ir notikuši šādi pasākumi – izstādes:
- izstādes atklāšana „ Deportācijas Pļaviľu novadā” (24.03.2011.);
- lietišķās mākslas studijas „Skanstupe” un U.Beķera rakstu izstādes atklāšana (Itālijas
pilsētas Valmadreras delegācijas uzľemšanas pasākumu ietvaros, 14.05.2011);
- Pasākums „ Kas muzejam vēderā?” (07.-12.02.2011.);
- Muzeja pēcpusdienas pasākums (19.05.2011.).
Muzeju apmeklē galvenokārt skolēni. No tā atvēršanas brīža līdz 18.07.2011. ir bijuši 203
apmeklētāji, t.sk.:
- 22 skolēni no I.Gaiša vidusskolas, Ērgļu vidusskolas un Baldones vidusskolas;
- 115 Pļaviľu novada ģimnāzijas dažādu klašu skolēnu;
- 47 iepriekšējo gadu Pļaviľu vidusskolas absolventi;
- individuālie apmeklētāji;
- Itālijas pilsētas Valmadreras delegācija un pavadošā grupa 8 cilvēku sastāvā;
- Labklājības ministre I.Jurševska un Saeimas deputāte D.Reinika.
8.3.4 Bibliotēkas
Bibliotēkas novadā dod savu ieguldījumu iedzīvotāju izglītošanā, tālākizglītībā, brīvā laika
pavadīšanā un palīdz nodrošināt informācijas pieejamību. Ir daudz izdarīts, lai bibliotēku
darbā ieviestu jaunās tehnoloģijas, izveidotu bibliotēku informācijas tīklu, ir apmācīti
darbinieki un bibliotēkas veidojas par publiski pieejamiem, moderniem informācijas,
izglītības, kultūras, sociālās komunikācijas centriem.
Pļaviľu novadā iedzīvotājiem ir pieejamas šādas bibliotēkas:
Pļaviľu novada bibliotēka (Pļaviľās) un tās filiāles:
o Aiviekstes pagasta bibliotēka
o Klintaines pagasta bibliotēka
o Emīlijas Prūsas Vietalvas pagasta bibliotēka
o Gostiľu bibliotēka
Pļaviľu novada bērnu bibliotēka
Informācija par lasītāju skaitu Pļaviľu novada bibliotēkās sniegta attēlā zemāk (skat. Attēls
8.11.).
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
113
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
Attēls 8.11. Lasītāju skaits Pļaviņu novada bibliotēkās
Avots: Latvijas Nacionālā bibliotēka
Pļaviľu novada bibliotēkā izveidota lokāla datubāze bibliotēku informācijas sistēmā ALISE
(Advanced Library Information System), kas ir izplatītākais bibliotēku automatizācijas
risinājums Latvijā. Pateicoties ALISE, bibliotēkai ir maksimāli plašas iespējas sadarboties ar
citām bibliotēkām gan vietējā (apkārt esošo novadu), gan valstiskā un starptautiskā mērogā.
Bibliotēkai ir iespēja jebkurā laikā pieslēgties nacionālās bibliogrāfijas datubāzēm,
reģionālajiem serveriem Ventspilī, Rīgā, Limbažos un Bauskā. Bieži izmantotas arī Krievijas
Valsts bibliotēkas datubāzes, bet grāmatām angļu un vācu valodās bibliogrāfiskie ieraksti tiek
meklēti ASV Kongresa bibliotēkas katalogā. Šos procesus nodrošina BIS ALISE. Izveidojot
kopējo datubāzi Aizkraukles reģionā tika atrisināts jautājums par datu drošību, kuri glabājas
Aizkraukles reģionālajā serverī un to nodrošina TietoEnator Alises speciālisti.
Veicot modernizāciju, bibliotēkas lietotājiem tiek nodrošināti:
- kopēšanas, printēšanas, skenēšanas un faksa pakalpojumi;
- pieejams bezmaksas internets un datubāzes;
- ērtas informācijas meklēšanas iespējas elektroniskajā katalogā
http://alise.aizkraukle.lv/alise/;
- iespēja nepieciešamo grāmatu rezervēt caur internetu.
Līdz ar to ir uzlabojusies bibliotēkas pakalpojumu kvalitāte un serviss, notikusi pozitīva
attīstība.
Pļaviľu novada bibliotēkā novadpētniecības darbs ir kļuvis par neatľemamu ikdienas
sastāvdaļu. Darbs tiek veikts daudzu gadu garumā, regulāri fiksējot izmaiľas Pļaviľu dzīvē.
Bibliotēkas uzdevums ir apkopot, glabāt un nodrošināt pieejamību novadpētniecības
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
114
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
resursiem. Saglabājamas ir gan grāmatas, gan citi materiāli, kas fiksē novada vēsturi, kultūras
mantojumu un iedzīvotāju sasniegumus.
Pļaviľu novada bibliotēka sadarbojas ar Pļaviľu novada veco ļaužu un invalīdu pansionātu.
8.3.5 Kultūras iestādes un aktivitātes
Pļaviľu novada kultūrvide ir veidojies ciešā saistībā ar notiekošajiem procesiem dabas,
ekonomiskajā un sociālajā vidē. Un tā ir neatľemama Latvijas kultūrvides sastāvdaļa.
Novada kultūras mantojuma pamatu veido kultūrvēsturiskas un lauku ainavas – pilskalni,
pilsētas un ciemu vēsturiskie centri, muižu ansambļi, baznīcas, parki. Katrai vietai ir
vēsturiska, mākslinieciska, zinātniska vai cita veida vērtība, kuras saglabāšana atbilst novada,
valsts un pasaules interesēm. Mūsdienās kultūrvide ir tā, kas var prezentēt pašvaldības tēlu,
veidot biznesa darījumu un kultūras sakarus, veidot ciešāku novada iedzīvotāju kopienu.
Pļaviľu novadā interesanto un daudzveidīgo kultūras dzīvi veido paši cilvēki, kuri strādā
pašvaldībā, pašvaldības kultūras iestādēs, darbojas nevalstiskajās organizācijās, amatnieku
mākslas kolektīvos.
Pļaviņu pilsētā darbojas kultūras nams. Vismaz reizi gadā brīvdabas pasākumiem tiek
izmantota kādreiz iecienītā brīvdabas estrāde pie Daugavas-Zviedru skanstēm jeb Draudzības
parkā. Kultūras dzīvi Pļaviľās var raksturot kā mazpilsētai raksturīgu – bagātu ar vietējiem
tradicionālajiem pasākumiem. Lielāku pasākumu organizēšanai nav atbilstošu telpu un
teritoriju.
8.4 Sporta un aktīvās atpūtas iespējas
Pļaviľu novads jau vēsturiski ir bijis ievērojams ar ziemas sporta veidu tradīcijām, regulāri
organizētām sacensībām un sniegtām treniľu iespējām gan tuvāko novadu iedzīvotājiem, gan
arī visas Latvijas sportistiem.
Īpaši nozīmīgi Pļaviľu novadā ir tradīcijām bagātie ziemas sporta un atpūtas kompleksi, kas
piedāvā kalnu, distanču slēpošanas un slidošanas iespēja (skat. Tabula 8.5).
Tabula 8.5. Sporta un atpūtas kompleksi Pļaviņu novadā
Objekts Piedāvājums
Atpūtas bāze „Mežezers” Mežezerā var slēpot un snovot; 6 apgaismotas trases ar diviem enkurveida
pacēlājiem, slēpju un dēļu noma, kafejnīca, pirts, āra kubls, apsildāmas
mājiľas un viesnīca, iespējas slidot
Jaujas slēpošanas trase 15 km distanču slēpošanas trase
Slēpošanas un atpūtas bāze
„Mailes”
Slēpošanas sezonā piedāvā distanču slēpošanas inventāra nomu. Iespējas
slēpot labi sagatavotā trasē. Sportistu treniľiem un sacensībām 5 km aplis
ar iespēju izmantot 1km, 2km, 3km, 4km garas trases daļas. Tautas aplis
šogad 14 km.
Uztur distanču slēpošanas trasi no Pļaviľu dzelzceļa stacijas ūdenstorľa
līdz Mailēm.
Mailēs piedāvā naktsmītnes, dušas, pirti un mūsu virtuvē pašu pagatavotu
piparmētru tēju.
Biatlona- slēpošanas bāze Dažādas sarežģītības trases. Trases slidsolim un klasiskajam solim, t.sk.
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
115
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
Objekts Piedāvājums
„Jankas” biatlonam 1,5 km apgaismota trase. Pieejama autostāvvieta. Var pieteikties
biatlona apmācībām.
Cigoriľkalns Strādā 5 trases, bērnu kalniľš, arī distanču slēpošanas aplis un slidu noma.
Pašvaldības īpašumā arī ir diezgan plašs sporta infrastruktūras klāsts, kas pašvaldības
finansiālo iespēju robežu ietvaros tiek veidots, uzturēts un uzlabots.
Pašvaldības sporta un saistītie objekti un to raksturojums sniegts tabulā zemāk (skat. Tabula
8.6).
Tabula 8.6. Sporta un saistīto objektu raksturojums
Objekts Situācijas raksturojums
Sporta zāle pie Pļaviľu novada
ģimnāzijas
sporta zāle avārijas stāvoklī nepieciešama steidzama rekonstrukcija;
2007.gadā tika realizēts projekts ,,Sporta inventāra iegādes palīdzības
pilotprogrammai”, ko atbalstīja Sporta pārvalde ar LVL 2126
līdzfinansējums un pašvaldības līdzekļiem LVL 2212.
Odzienas sporta halle, kas atrodas pie
ģimnāzijas filiāles (pamatskolas).
Nodota ekspluatācija 2011.gada sākumā. Šobrīd noslogojums ir zem
10%.
Nav autostāvvietas pie sporta halles, nepietiekošs inventārs, t.sk.
nepieciešams tablo sacensību rīkošanai
Stadions pie Pļaviľu novada ģimnāzijas Nepieciešama pilnīga renovācija
Āra baseins Pļaviľās Nepieciešama renovācija, piedāvā bezmaksas peldēšanas iespējas
ikvienam interesentam
Baseins pie PII „Bērziľš” Netiek izmantots, nepieciešama rekonstrukcija
Āra volejbola laukums Pļaviľās Nepieciešama renovācija
Trenažieru zāle Pļaviľās Izveidota 2010.gadā, aprīkota ar mūsdienīgu inventāru
Trenažieru zāle Klintaines pagastā Rekonstruēta 2010.gadā, aprīkota ar mūsdienīgu inventāru
Gostiľu stadions sliktā tehniskā stāvoklī, šobrīd tiek veikta rekonstrukcija
Internāts pie Pļaviľu novada ģimnāzijas
un pie Odzienas pamatskolas filiāles
Izmantojami kā dienesta viesnīca, tiek meklēti alternatīvās
izmantošanas veidi.
Slidotava āra basketbola laukumā pie
Pļaviľu novada ģimnāzijas
Vienkāršas konstrukcijas slidotava ar dabīgo ledu, mākslīgo
apgaismojumu, bez apmalēm.
Pļaviľu novadā aktīvi darbojas biedrības, klubi, iniciatīvas centri, kas iesaista novada
iedzīvotājus sporta un kultūras aktivitātēs izmantojot Pļaviľu novada sporta un aktīvās atpūtas
infrastruktūru.
Pļaviľu novada klubi, biedrības, iniciatīvas:
- Pļaviľu pilsētas bērnu jauniešu un pieaugušo futbola klubs „DOLOMĪTS”;
- Aizkraukles rajona slēpošanas un orientēšanās sporta klubs „Jaujas”;
- Vietalvas sporta klubs, kas attīsta sporta bāzi „ Mailes”;
- Latvijas karatē klubs „KADZAN”;
- Biedrība "Kopsolis" ;
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
116
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
- Sporta klubs „Skanste”;
- Pļaviľu pilsētas pensionāru apvienība "Daugavas rīts";
- Jauniešu iniciatīvas centrs „Ideja”;
- Biedrība „Pļaviľu pļāvēji”;
- Pļaviľās aktīvi darbojas šahisti.
- u.c.
Pļaviľu novadā ik gadu tiek rīkotas dažādas vietējā mēroga ziemas un vasaras sporta
sacensības, kā arī starpnovadu (agrāk rajona) slēpošanas, futbolas sacensības, „Staburaga”
kross, „Orientiera” sacensības.
Popularitāti ir iemantojusi arī dažādi vietējā mēroga sporta un atpūtas pasākumi dažādām
vecuma grupām un auditorijām (t.sk. gan tradicionāli sporta veidi, gan netradicionāli tādi kā
pļaušanas sacensības, ugunsdzēsēju sacensības)
Jauju sporta bāzē tiek organizētas Latvijas un Baltijas mēroga ziemas orientēšanās sacensības
un distanču slēpošana sacensības
Transporta sistēmas trūkumi kavē kultūras un sporta pasākumu, pulciľu apmeklētību
Vietalvas, Rīteru, Klintaines iedzīvotājiem.
Kā nepieciešamos pasākumus sporta un aktīvās atpūtas vides pilnveidošanai pašvaldības
sporta infrastruktūras uzlabošanā uzskata sekojošas aktivitātes:
Pļaviľu novada ģimnāzija sporta zāles un stadiona rekonstrukcija;
Odzienas sporta halles izmantošana kultūras pasākumiem;
Odzienas sporta halles autostāvvietas izbūve;
Pļaviľu slidotavas apmaļu izbūvei;
Skeitparka būvniecība;
Profesionālas ievirzes un sporta specializācijas ievešana skolā;
Turpināt uzturēt klubus, pulciľus, attīstīt un dažādot tradīcijas un sporta pasākumus.
Pļaviľu novadam, ľemot vērā vēsturiskās tradīcijas, esošo sporta un atpūtas infrastruktūru,
ģeogrāfisko stāvokli (reljefs, klimats, tranzītceļu un Daugavas klātbūtne) ir ievērojamas
iespējams papildus sporta segmentam pozicionēties tieši aktīvās atpūtas segmentā ar plašu
piedāvājumu klāstu gan gada siltajā, gan aukstajā sezonā. Šajā sakarā plānotās pašvaldības
aktivitātes:
- Izstrādāt (iespējams sadarbībā otrā Daugavas pusē esošo Salas novadu) Daugavas
izmantošanas plānu sportam un aktīvai atpūtai, jo nepietiekami tiek izmantota
Daugava un tās krasti;
- popularizēt Pļaviľu novadu tieši saistībā ar sporta un aktīvās atpūtas iespējās kaimiľu
novadu un visa Latvijas iedzīvotājiem (gan medijos, gan uzstādot norādes novadā);
- izstrādāt veloceļu un velo maršrutu izveides plānu;
- aktivitātes plānot un koordinēt sadarbībā ar privātā sektora pārstāvjiem tūrisma jomā,
tā rezultātā:
o attīstīt aktīvās atpūtas iespējas uz un pie ūdens (attīstīt un sakopt ūdenstilpnes,
ierīkot peldvietas, uzstādot laipas, lai ūdenstilpnes būtu pieejamas
atpūtniekiem, uzstādīt atkritumu tvertnes, ierīkot ugunskura vietas, ģērbtuves,
attīstīt laivu tūrismu un laivošanas iespējas Pļaviľu novadā)
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
117
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
o paplašināt tūrisma papildus pakalpojumu klāstu un celt kvalitāti (nakts mītnes,
sabiedriskās ēdināšanas iespējas, apskates un izklaides objekti, u.c.).
8.5 Pļaviņu novada nevalstisko organizāciju darbība
Nevalstiskajām organizācijām, biedrībām, nodibinājumiem un klubiem ir nozīmīga loma
dialoga ar iedzīvotājiem veidošanā Pļaviľu novadā. Pēc Pļaviľu novada Domes datiem uz
2011.gada sākumu darbojas 15 biedrības, no kurām 4 ir sporta klubi. Pēc darbības veidiem
visas biedrības nosacīti var iedalīt šādās grupās:
- baznīcas, reliģiskās organizācijas;
- sociālais atbalsts, palīdzība, drošība un tiesību aizstāvēšana dažādām mērķgrupām;
- sporta un aktīva dzīves veida popularizēšana visu sociālo slāľu un vecumu
iedzīvotājiem;
- interešu izglītības aktivitātes.
8.6 Sabiedriskā drošība un kārtība
Pļaviľu novadā par sabiedrisko drošību un kārtību ir atbildīga Pļaviľu novada pašvaldības
policija, kas ir Pļaviľu novada Domes struktūrvienība, kura savas kompetences ietvaros veic
sabiedriskās kārtības uzturēšanu novada administratīvajā teritorijā. Darba organizācijas
jautājumos Pļaviľu novada pašvaldības policija sadarbojas ar Valsts policijas iestādēm un
citām valsts un pašvaldības institūcijām.
Pašvaldības policijas darbību reglamentē Pļaviľu novada pašvaldības policijas nolikums, kurš
izstrādāts, pamatojoties uz Latvijas Republikas likumu „Par policiju” un Ministru Kabineta
noteikumiem Nr. 397 „Pašvaldības policijas paraugnolikums” (apstiprināts 2009.gada
11.novembrī).
Novada pašvaldības policijā strādā 2 darbinieki. Pašvaldības policijas rīcībā ir viena
automašīna, kura tiek izmantotas ikdienas patrulēšanai un preventīvo darbu veikšanai.
Tabula 8.7. Pļaviņu novada pašvaldības policijas darba rezultāti
Nr.
p.k Pasākumi 2010.gads
2011.gads
(I pusgads)
1. Apkalpoti izsaukumi 153 96
2. Nodrošināta sabiedriskā kārtība masu pasākumos 24 13
3. Patruļas 191 110
4. Sastādīti administratīvo pārkāpumu protokoli 112
t.sk. 5 protokoli-
paziņojumi
71
t.sk. 11 protokoli-
paziņojumi
5. Personas brīdinātas par plūdu draudiem 174 224
6. Personas brīdinātas par nesakoptiem īpašumiem 99 /74 no tām veica
īpašuma sakopšanu
norādītajā termiņā/
110 /102 no tām veica
īpašuma sakopšanu
norādītajā termiņā/
7. Atbalsts sociālajam dienestam un bāriľtiesai 10 10
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
118
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
8. Atbalsts Pļaviľu KP un tiesu izpildītājiem
(īpašumu atvēršana bez īpašnieka klātbūtnes,
telpu atbrīvošana)
5 4
9. Veikts profilaktiski izglītojošais darbs skolās,
bērnudārzā, bibliotēkā, kā arī organizētas
ekskursijas policijas telpās un izrādīts aprīkojums
11 1
10. Sadarbība ar Valsts policiju (reidi, personu
meklēšana, aizturēšana, nelegālā alkohola
tirdzniecības vietu kratīšana, notikuma vietas
apsargāšana, satiksmes regulēšana, izbraukšana
izsaukumos u.c.)
77 42
11. Apmeklēti profesionālās izaugsmes semināri 6 3
12. Izskatītas administratīvās lietas pašvaldības
policijā
64 32
13. Nosūtītas administratīvā pārkāpuma lietas
izskatīšanai citām institūcijām
41 39
14. Par sastādītajiem protokoliem piemēroti
administratīvie sodi
105
t.sk. brīdinājums – 65;
naudas sods – 39;
administratīvais arests
- 1
71
t.sk. brīdinājums – 25;
naudas sods – 42;
administratīvais arests
– 1; audzinoša rakstura
piespiedu līdzekļi
nepilngadīgajiem - 2
15. Jēkabpils dzīvnieku patversmē nogādāti 7 suľi
6 kaķi
9 suľi
2 kaķi
16. Likvidētas nelegālās atkritumu izgāztuves 2
Avots: Pļaviņu novada pašvaldības policijas informācija
2010.gadā Pļaviľu novadā ir reģistrēti 48 ceļu satiksmes negadījumi, kas salīdzinājumā ar
2007.gadu, kad tika reģistrēti 64 CSNg, ir par 25% mazāk.
Attēls 8.12. Ceļu satiksmes negadījumu skaists Pļaviņu novadā 2006.-2010.gadā
Informācijas avots: CSDD
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
119
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
8.7 Vides kvalitāte
Lai varētu veikt vides kvalitātes analīzi Pļaviľu novadā, tika apskatīti sekojoši vides kvalitātes
rādītāji izpētes teritorijā: vides, rūpnieciskie un uguns riski, gaisa kvalitāte, pazemes ūdeľu
kvalitāte, virszemes ūdeľu kvalitāte, piesārľoto un potenciāli piesārľoto teritoriju esamība
pagastā, jonizētais starojums un kodoldrošība, troksnis, kā arī bioloģiskās daudzveidības
saglabāšanas pasākumi novadā.
8.7.1 Vides riski rūpnieciskie riski, uguns riski
Vides riski
Vides riski var būtiski ietekmēt teritoriju attīstības iespējas. Novada teritorijā nopietnākos
vides riskus izraisa plūdi.
Latvijas upju baseinu apgabalos kopumā ir uzskaitītas ap 200 tūkstoši ha pavasara palu vai
vasaras-rudens plūdu, kā arī jūras uzplūdu apdraudētās teritorijas, (t.sk. katastrofāli - ap 100
tūkst. ha), kurās upju un ezeru paaugstinātie līmeľi apdraud ne tikai cilvēku radītās materiālās
vērtības, bet arī cilvēku dzīvības.
Plūdus novadā izraisa strauja sniega segas kušana Latvijas teritorijā un ūdens pieplūde
Daugavā no kaimiľu valstīm (pavasara pali) un ledus un vižľu sastrēgumi pavasarī.
Ledus sastrēgumu dēļ var applūst plašas teritorijas pat tad, ja pavasara pali ir vidēji. Par šī
cēloľa izraisīto plūdu visapdraudētāko vietu Valsts civilās aizsardzības plānā nosaukta
Daugava posmā no Pļaviľu hidroelektrostacijas (HES) ūdenskrātuves līdz Daugavpils pilsētai,
kur plūdi var notikt pat divas reizes gadā. Pēc Pļaviľu HES uzcelšanas vairāk kārt ir
veidojušies ļoti nopietni ledus aizsprosti augšpus Pļaviľu pilsētas.
Arī Pļaviľu pilsētai plūdu draudus ik gadus rada vižľu sablīvējumi ūdenskrātuvē, kuri sāk
veidoties pie dolomīta ieguves vietas. Ūdens līmenis Pļaviľās kritisko atzīmi pavasara palu
laikā pārsniedz gandrīz ik gadus.
Plūdu novēršana Pļaviľu novadā ir iekļauta Nacionālajā plānā „Plūdu riska novērtēšanas un
pārvaldības nacionālā programma 2008.-2015.gadam” 1B un 1C kritērijam atbilstošām vietām
un var pretendēt uz ES līdzfinansējumu Nacionālās programmas „Vides risku samazināšana”.
Kā atbalstāmās darbības šajā plānā ir atzīmētas esošo aizsargdambju, tehnoloģisko iekārtu un
pārgāžľu rekonstrukcija plūdu apdraudēto teritoriju aizsardzībai un dolomīta atsiju atbērtnes
likvidēšana Pļaviľu ūdenskrātuves aizsargjoslā un ūdenskrātuves gultnes attīrīšana lejpus
Pļaviľām plūdu apdraudēto teritoriju aizsardzībai, lai palielinātu ūdens caurteci vai veicinātu
brīvāku ledus iziešanu. Bez tam pēc speciālistu uzskata ir jāveic Pļaviľu aizsargdambja
rekonstrukcija lai novērstu pēc Pļaviľu HES izbūves un tās ūdenskrātuves izveides radušos
plūdu draudus. Eksperti min arī iespēju jauna papildus dambja (hidroelektrostacijas)
būvniecību. Taču šī iespēja nav tikusi pietiekami rūpīgi pētīta no vides un tehniskā viedokļa.
Klintaines pagastā par krastu erozijas riska teritoriju ir uzskatāms Daugavas ielejas 18-20 m
augstais labais pamatkrasts no Oliľkalna līdz Klintainei.
Rūpnieciskie riski
Pie sprādzienbīstamā riska teritorijām pieskaitāms maģistrālais gāzes vads Rīga – Daugavpils.
Bez tam par sprādzienbīstamām un ugunsgrēka riska teritorijām ir uzskatāmas visas degvielas
uzpildes stacijas un gāzes uzpildes stacijas.
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
120
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
Pļaviľās un Klintaines un Aiviekstes teritorijās ir paaugstināta riska objekti, jo tās šķērso
dzelzceļa līnija un autoceļš, pa kuriem tiek pārvadātas arī bīstamas vielas. Abas šīs trases ir
valstī visvairāk noslogotās, un avāriju bīstamība uz tām ir augsta.
Uguns riski
Aiviekstē mežainums ir 60%, Vietalvā 43% un Klintainē 55%. Lielākā daļa mežu ir sausieľu
meži un tos šķērso ievērojami noslogotā dzelzceļa līnija un autoceļš Rīga-Maskava, kas gan
atrodas ugunsdrošā attālumā no meža masīviem. Bez tam novads ir bagāts ar purviem. Līdz ar
to meža ugunsgrēku izcelšanās risks novadā ir diezgan augsts.
8.7.2 Gaisa kvalitāte
Piesārľojošās vielas atmosfērā Pļaviľu pilsētā nokļūst no divu tipu izmetes avotiem –
mobilajiem avotiem, resp., visu veidu transporta, un stacionārajiem – uzľēmumos
izmantotajām tehnoloģijām. Pilsētas rūpnieciskajā zonā atrodas SIA „Vagonete”, kas
specializējas kokmateriālu apstrādē un koksnes impregnēšanā. Objektā ir 3 gaisa
piesārľojuma avoti: katlumāja, gulšľu piesūcināšanas cehs un gatavās produkcijas
uzglabāšanas laukums. Tehnoloģiskā procesā koksnes piesūcināšanai izmanto eļļaino
antiseptiķi. Kā izejmateriāls tiek izmantota slānekļa eļļa, kuras sastāvā ir bīstamas vielas:
benzols, tulols, ksilols, fenols un etilbenzols. Iespējamas paaugstinātas emisijas atmosfērā un
iespējama slānekļa eļļas nokļūšana augsnē.
Ar derīgajiem izrakteľiem saistītie uzľēmumi SIA "PĻAVIĽU DM" un „Celtniecības
dolomīti”, kas atrodas starp Daugavu un Rīgas ielu gada ilgstošā sausajā periodā rada
paaugstinātu PM10 un PM2,5 koncentrāciju gaisā.
Pagastos saimnieciskās darbības rezultātā rodas dažādu vielu izmeši gaisā. Pārsvarā tie ir
stacionāro avotu izmeši, kas rodas ražošanas procesā un siltumenerģētikā no katlumājām.
Mobilo avotu izmeši, kas rodas no autotransporta un dzelzceļa dod apmēram 70-80% no
kopējā izmešu apjoma.
8.7.3 Pazemes ūdeņu kvalitāte
Pļaviľu pilsētā pazemes ūdens tiek iegūts no četriem urbumiem. Pazemes ūdeľus uzskaita
instrumentāli. Atbilstoši 2005.gada Pļaviľu pilsētas vides pārskata datiem ūdens un
kanalizācijas pakalpojumus Pļaviľu pilsētā nodrošina SIA „Pļaviľu komunālie pakalpojumi”
(KP). Uzľēmums pašreiz apkalpo apmēram 44% iedzīvotāju. Tikai 20% no sistēmā piegādātā
dzeramā ūdens atbilst nacionālajiem un ES standartiem, bioloģiskās notekūdeľu attīrīšanas
iekārtas ir sliktā stāvoklī.
Klintaines pagasta Stukmaľu un Rīteru ciema ūdensapgādē tiek izmantots tikai pazemes
ūdens: gan no artēziskajām (dziļurbumu) akām, gan individuālajām akām, kuru dziļums ir no
2 līdz 5 metriem. Vides veselības aģentūras Jēkabpils nodaļa, kas veic dzeramā ūdens
monitoringu, mikrobioloģisko, fizikālo un ķīmisko rādītāju atbilstības kontrolei, reizi
ceturksnī veic krāna ūdens kvalitātes analīzes. Aģentūra vērtē, ka pēc ķīmiskajiem,
fizikālajiem un mikrobioloģiskajiem rādītājiem ūdens tīklā ir apmierinošas kvalitātes.
Aiviekstes pagasta centralizētās ūdensapgādes vietas Kriškalni ūdens kvalitāte atbilst
normatīvu prasībām.
Vietalvas pagastā ierīkotas centralizētas ūdensapgādes sistēmas Vietalvas un Odzienas ciemos
un Odzienas pamatskolā. Ar centralizētu ūdensapgādi nodrošinātas sabiedriska rakstura ēkas
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
121
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
Vietalvas un Odzienas ciemos, Odzienas pamatskola, kā arī daļa individuālo dzīvojamo māju
Vietalvas un Odzienas ciemos. Kopā tiek iegūts apmēram 48 500 m³ ūdens gadā.
8.7.4 Virszemes ūdeņu kvalitāte
Novada lielākā ūdensobjekta - Daugavas kvalitāti ietekmējošais faktors ir pilsētu (arī augšpus
Pļaviľām) ietekme un tās apkārtnē radītās notekūdeľu slodzes.
Daugavas raksturojums:
- skābekļa apstākļi ir neapmierinoši;
- samērā liela organisko vielu un biogēnu koncentrācija;
- maza naftas produktu un smago metālu koncentrācija;
- bioloģiskie un mikrobioloģiskie parametri norāda uz vāju piesārľojuma ietekmi;
- ūdens kvalitāti ietekmē pārrobežu piesārľojums un pilsētu ietekme (tas attiecināms
arī uz Pļaviľu pilsētu).
Pļaviņu ūdenskrātuvē notiek ļoti lēna ūdens masu plūsma un apmaiľa. Kopējā vidējā fosfora
koncentrācija (0,08 mg/l) un kopējā vidējā slāpekļa koncentrācija (1,5 mg/l) norāda uz stipri
eitrofu stāvokli. Pēc fitoplanktona ūdenskrātuve raksturojama kā zemas pakāpes trofijas
ūdenstilpe. Ūdens bakterioloģiskā kvalitāte ir laba.
Tabula 8.8. Pļaviņu ūdenskrātuves raksturojums
Hidroķīmiskais
raksturojums
Bioloģiskais
raksturojums
Mikrobioloģiskais
raksturojums Zooplanktons
• Kopējā fosfora (Pkop)
(vidēji 0,008 mg/l)
norāda uz stipri
eitrofu stāvokli.
Maksimālā
koncentrācija (0,11
mg/l) ir lielākā no
ūdenskrātuvēm.
• Kopējā slāpekļa
koncentrācija vidēji ir
1,5 mg/l, maijā
pieaugot līdz 2,2 mg/l,
kas norāda uz
eitrofiem apstākļiem.
• Hlorofila
koncentrācija ir maza
– no 1,0 līdz 2,4 mg/l
• Pļaviľu ūdenskrātuvē
ir mazas bioķīmiskā
skābekļa patēriľa
vērtības – vidēji 2,7
mg/l.
• Līdzīgi kā citur
Daugavā, gada
sākumā nedaudz
palielināta amonija
koncentrācija – 0,18
Bentosa fauna:
• Bentosa cenoze norāda
uz vāju piesārľojumu
(saprobitātes indekss
1,8).
• Konstatēts Mollusca
grupas sugas, kā arī
sedimentos dzīvojošie
trīsuļodu
Chironomidae un
mazsartārpi
Oligochaeta
Fitoplanktons:
Kopumā Pļaviľu
ūdenskrātuvē augšpus
Aizkraukles fitoplanktona
biomasas (0,1 – 0,6 mg/l)
un hlorofila a (1-2,4 mg/l)
līmenis ir zems, cenozē
dominē kriptofītaļģes,
kramaļģes, pavasarī arī
dinofītaļģes, skaitliski
nedaudz rudenī konstatēta
arī potenciāli toksiskā
Oscilalatoria aghardii.
Pļaviľu ūdenskrātuve pēc
fitoplanktona
• Sanitāri
bakterioloģiskie
indikatororganismi
rāda, ka peldūdeľu
kvalitātes
• obligātajām
obežvērtībām un
mērķvērtībām atbilst
100% rezultātu.
• Ūdens bakterioloģiskā
kvalitāte ir ļoti laba
• Heterotrofo
mikroorganismu
raksturo nepiesārľotus
ūdeľus ar relatīvi zemu
trofisko līmeni, ko
galvenokārt nosaka
Daugavas noteces labā
kvalitāte, kā arī
normālas
sedimentācijas un
līdzsvarotas trofiskās
struktūras izveidošanās
pašā ūdenskrātuvē
• Daugavas ūdeľu, kā arī
notekūdeľu organiskā
vai fekālā piesārľojuma
Pļaviľu ūdenskrātuvē
blīvums veģetācijas
sezonas sākumā ir vidējs
(567 tks/m³), veģetācijas
sezonas beigās – samērā
mazs (52 tks./m³).
Vasaras sākumā
zooplanktonā ir pārsvarā
virpotāji (Rotifera),
kuriem visā sezonas
garumā dominē Keratella
cochlearis un Polyarthra
sp. Cladocera gan
kopējais daudzums, gan
īpatsvars pieaug vasaras
otrajā pusē, konstatētas
eitrofiem apstākļiem
raksturīgās sugas
(Diaphanosoma
brachyurum, Chydorus
sphaericus, Bosmina
coregoni thersites u.c.)
Kopepodiem dominē
Cyclopodia pārstāvji.
Kopumā ūdenstilpe
vērtējama kā eitrofa ar
ievērojamu eitrofikācijas
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
122
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
Hidroķīmiskais
raksturojums
Bioloģiskais
raksturojums
Mikrobioloģiskais
raksturojums Zooplanktons
mg/l. raksturojama kā zemas
trofijas ūdenstilpe.
ietekme ūdenskrātuvē
netika konstatēta
samazināšanos vasaras
otrajā pusē.
Daugavai ir noteikts karpveidīgo ūdeľu tips.
Atbilstoši Latvijas upju hidroloģiskajai rajonēšanai Klintaines pagasta upes ietilpst Vidzemes
augstienes upju rajonā (Daugavas labais krasts). Ūdeľi ir viens no Klintaines pagasta
nozīmīgākiem resursiem, un ir stratēģiski svarīga vērtība. To veido gan pati Daugava, gan
liels skaits mazu strautiľu, upīšu un avotu. Klintaines pagasts atrodas tajā uzpludinātajā
Pļaviľu ūdenskrātuves posmā, kas bijis ainaviski un kultūrvēsturiski visvērtīgākais.
Pērse atbilst lašveidīgo zivju audzēšanai un rekreācijas ūdeľiem, bet posmā no Ūsiľiem līdz
grīvai kā prioritārie noteikti karpveidīgo zivju ūdeľiem. Pērsē dzīvo līdakas, līľi, asari,
raudas, sapali plauži. Pērsei ir noteikts karpveidīgo ūdeľu tips.
Pelva (Pelve, Pelava) ir Pērses kreisā krasta pieteka. Tā ir samērā lēna potomāla upe. Pelves
garums ir ap 3,5 km, tai noteikta 50 m aizsargjosla katrā krastā. Pelvā sastopami arī platspīļu
un šaurspīļu vēži.
Odze ir Pelvas kreisā krasta pieteka, kas savieno Odzes ezeru ar Pērsi, tās garums ir ap 7 km.
Odzes upe atbilst karpveidīgo zivju audzēšanas noteikumiem, tai noteikta 10 m aizsargjosla
katrā krastā.
Lielākā ūdenstilpe ir Būdas Dzirnavu ezers, kas aizľem apmēram 2,4 ha. Tas izveidots uz
Maltupītes (Klintainītes), lai darbinātu ūdensdzirnavas. Līdz 1969.gadam ezeru izmantoja
zivkopībai. Taču tagad regulējošais aizvars ir izpostīts, un līdz ar to caurteci vairs nav
iespējams regulēt, tādēļ strauji notiek ezera aizaugšana.
Aiviekste - pēc baseina lielākā Daugavas pieteka. Publisko ūdeľu statuss. Aiviekste ir ļoti
bagāta ar zivīm (ālanti, plauži, zuši, līdakas, raudas, asari, ruduļi, retāk sami). Upei ir noteikts
karpveidīgo ūdeľu tips.
Veseta – strauja, krāčaina Aiviekstes pieteka. Upe bagāta ar zivīm – līdakām, asariem,
raudām, vēdzelēm un forelēm. Upei ir noteikts lašveidīgo ūdeľu tips.
8.7.5 Piesārņotās un potenciāli piesārņotās teritorijas
Pļaviľu novadā atbilstoši Latvijas piesārľoto un potenciāli piesārľoto vietu reģistram
piesārľoto vietu nav.
Potenciāli piesārľotās vietas novadā visvairāk ir Pļaviņās, kopā septiľas. Visas tās ir iekļautas
reģistrā, jo šajās vietās ir notikusi vai notiek darbības ar ogļūdeľražiem, un to iespējamās
noplūdes var radīt grunts un tam sekojoši pazemes ūdeľu piesārľošanu ar ogļūdeľražu
produktiem. Tās ir sekojošas:
- Dzelzceļa stacija "Pļaviľas" - iespējams teritorijas piesārľojums ar naftas produktiem,
ķimikālijām;
- Degvielas noliktava Lielā ielā 44;
- SIA "Vagonete" teritorija - sliežu gultľu impregnēšanā izmanto degslānekli;
- Bijusī degvielas noliktava Daugavas ielā 2;
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
123
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
- Naftas produktu bāze agrāk tika izmantota SIA "Pļaviľu dolomīts" vajadzībām, tagad
SIA "Ziemeļu nafta" īpašumā;
- DUS "Virši-A" Rīgas ielā 31;
- Katlu mājas bijusī mazuta glabātuve Daugavas ielā 113.
Aiviekstes pagastā kā potenciāli piesārľotās vietas reģistrā ir iekļautas:
- Skanstnieki, atkritumu izgāztuves meža teritorijā;
- Aiviekstes pagasta attīrīšanas iekārtas;
- Z/S "Kļavas" gateris;
- Nelegāla atkritumu izgāztuve Skujaiľi.
Klintaines pagastā ir viena potenciāli piesārľotā vieta – Āžukalns (sadzīves atkritumu
izgāztuve).
Vietalvas pagastā potenciāli piesārľoto vietu nav.
8.7.6 Jonizētais starojums un kodoldrošība
Novada teritorijā nav neviena uzľēmuma un nenotiek nekādas aktivitātes, kas radītu jonizēto
starojumu. Arī kodoldrošības jautājumi novadā nav aktuāli.
8.7.7 Troksnis
Pļaviľu novadā paaugstināts trokšľa līmenis ir dzelzceļam un valsts nozīmes autoceļiem
(Rīga – Maskava un Pļaviľas – Madona) tiešā tuvumā esošajās teritorijās.
No rūpniecības uzľēmumiem kā paaugstināti trokšľa avoti ir minami novadā esošie karjeri, kā
arī Pļaviľās esošie SIA "PĻAVIĽU DM" un „Celtniecības dolomīti”, kas gan atrodas pilsētas
rūpnieciskajā zonā un iedzīvotājiem trokšľa radītu diskomfortu neizraisa
8.8 Iedzīvotāju dzīves vides novērtējums
Ľemot vērā gan novada, gan valsts negatīvās demogrāfiskās un ekonomiskās tendences:
- Skolēnu skaits Pļaviľu novada skolās samazinās, kaut arī pirmsskolas, pamatskolas un
vidējās izglītības kvalitāte novadā ir pietiekoši augsta;
- Pieaug to skolēnu skaits, kas no Pļaviľu novada mācās kaimiľu novados, strauji
samazinās kaimiľu novadu skolēnu skaits Pļaviľu novada skolās, kas liecina par
pieaugošu iedzīvotāju migrāciju uz kaimiľu novadiem;
- Pieaugušā bezdarba rezultātā trūcīgo un maznodrošinātu skaits pēdējo gadu laikā ir
strauji pieaudzis, kas saistīts ar pieaugošiem izdevumiem sociālās aizsardzība
pašvaldības budžetā tieši uz pabalstu rēķina. Taču tai pat laikā nav finansiālu iespēju
paralēli atbilstošā apjomā nodrošināt sociālos pakalpojumus un to sniegšanai
nepieciešamo infrastruktūra.
- Bagātās sporta tradīcijas un infrastruktūra ir priekšnosacījums novada attīstības
izskatīšanai kontekstā ar sporta un aktīvās atpūtas tūrisma aktivitātēm, taču potenciāla
izmantošanai ir nepieciešama pašvaldības un privātā sektora pārstāvju sadarbība
abpusēji saskaľotu aktivitāšu un investīciju projektu realizēšanā.
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
124
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
Pļaviľu novadā var izdalīt Pļaviľu pilsētu ar pilsētai raksturīgajām vides problēmām –
paaugstinātu trokšľu līmeni, noslogotu autoceļu un dzelzceļu, kas rada gan paaugstinātu gaisa
piesārľojumu, gan troksni, gan ir paaugstinātas avāriju riska teritorijas. Pļaviľās ir vēsturiski
izveidojušās potenciāli piesārľotās riska teritorijas, kuru pareizai apsaimniekošanai ir
nepieciešams pievērst speciālu un pastiprinātu uzmanību. Daļa no Pļaviľu teritorijas ir
pakļauta vides riskiem – plūdiem, kas negatīvi ietekmē iedzīvotājus un ēkas un būves.
Pārējā novada daļā, izľemot dzelzceļa līnijai Rīga-Maskava piegulošo teritoriju Klintaines
pagastā, vides kvalitāte ir uzskatāma par labu. Šajā dzelzceļa līnijas teritorijā ir paaugstināta
avāriju iespējamība, kā arī paaugstināts gaisa piesārľojuma un trokšľa līmenis.
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
125
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
9 Pļaviņu novada sadarbības raksturojums
9.1 Starptautiskā sadarbība
Pļaviľu novadā darbojas Starptautiskās sadarbības komisija, kas ir pašvaldības izveidota
padomdevēja institūcija, kuras mērķis ir veicināt pašvaldības starptautiskās sadarbības
saskaľotu īstenošanu.
Komisijas pamatuzdevumi:
Veicināt pašvaldības starptautiskās sadarbības paplašināšanos;
Sekmēt pašvaldības iestāžu un struktūrvienību saskaľotību starptautiskās sadarbības
jautājumos;
Izstrādāt priekšlikumus starptautiskās sadarbības jomā;
Sekmēt starptautisku sadarbību un savstarpēju kontaktu veidošanos uzľēmējdarbībā,
kultūrā, sportā, izglītībā un sociālajā sfērā.
Izvirzīt pārstāvjus ārvalstu delegāciju sastāvam.
Komisijas tiesības:
pieprasīt un saľemt ar pašvaldības starpniecību no valsts un pašvaldības iestādēm
komisijas uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju;
uzaicināt piedalīties uz komisijas sēdēm ar padomdevēja tiesībām ekspertus un
amatpersonas konsultāciju sniegšanai un ieteikumu sagatavošanai starptautiskās
sadarbības jautājumos;
konkrētu jautājumu risināšanai izveidot darba grupas;
ieteikt tēmas pētījumiem starptautiskās sadarbības jomā.
9.2 Sadarbība ar citām pašvaldībām
Pļaviľu novadam sadarbība un/jeb saikne ar citām pašvaldībām veidojos gandrīz visos
nozīmīgākajos sektoros, t.i.
Iedzīvotāji
Kā parādīja veiktā iedzīvotāju aptauja un pašvaldības sniegtā informācija, ľemot vērā
lielāku pilsētu (Koknese, Jēkabpils, Aizkraukle) tuvumu un līdz ar to arī ar plašākas šo
pilsētu iespējas dažādos tautsaimniecības aspektos (darba vietas, sadzīves
pakalpojumi, tirdzniecība, izglītība, izklaide u.c.), tad nozīmīgai Pļaviľu novada
iedzīvotāju daļai šo pilsētu pakalpojumu izmantošana ir ikdiena. It īpaši nozīmīgs
faktors ir tas, ka iedzīvotājiem ir iespēja atrast darbu šajās pilsētās, kas no vienas puses
vērtējams pozitīva, taču no otras puses ir pamats negatīvai tendencei – iedzīvotāji ar
visām ģimenēm pakāpeniski pārvācas uz dzīvi šajās pilsētās.
Izglītība
2010./2011.mācību gadā 513 Pļaviľu novada bērni mācījās kaimiľu pašvaldībās, un
tikai 34 no kaimiľu pašvaldībām mācījās Pļaviľu novadā. Bērnu, kas mācās no
Pļaviľu novada kaimiľu novados, skaitam ir augšupejoša tendence.
Ľemot vērā šādas tendences, arvien svarīgāks kļūst bērnu pārvadājumu jautājums uz
kaimiľu pašvaldībām (it īpaši no Rīterim un Klintaines uz Koknesi), kā arī ar to
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
126
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
saistītos pašvaldību finanšu norēķinu, jo sava novada bērnu nogādāšana līdz skolai un
atpakaļ ir katras pašvaldības kompetencē.
Veselības aprūpe
Veselības aprūpes jomā tieši Pļaviľu novadā tiek nodrošināts tikai minimāli
nepieciešamais apkalpojumu apjoms: aptieka, ģimenes ārsti. Pārējie veselības aprūpei
nozīmīgie pakalpojumi tiek sniegti no kaimiľi novadiem, t.i.
o Neatliekamo medicīnisko palīdzību Pļaviľu novada iedzīvotājiem nodrošina
SIA „Aizkraukles slimnīca” NMP brigāde.
o Sekundārā un terciārā stacionārā veselības aprūpe Pļaviľu novada
iedzīvotājiem pieejama SIA ”Jēkabpils rajona centrālajā slimnīca”, Madonas
novada pašvaldības SIA "Madonas slimnīca" un SIA „Aizkraukles slimnīca”.
Zobārstniecības pakalpojumi novadā ir pieejami tikai Pļaviľās. Tāpēc novada
iedzīvotāju nozīmīgs īpatsvars izmanto zobārstu pakalpojumus ārpus savas dzīves
vietas.
Sports, kultūra, māksla
Sporta, kultūras un mākslas jomā Pļaviľu novads cieši sadarbojas ar kaimiľu
pašvaldībām, t.i.: Pļaviľu un kaimiľu pašvaldību sportisti, dziedātāji, mākslinieki un
dejotāji satiekas sacensībās, koru skatēs un konkursos, deju skatēs un konkursos,
izstādēs un forumos.
Atkritumu apsaimniekošana
Pļaviľu novada dome ir kopā ar kaimiľu pašvaldībām ir līdzīpašnieks Vidusdaugavas
reģiona atkritumu apsaimniekošanas organizācijā SIA „Vidusdaugavas SPAAO”.
Pļaviľu novada domei pieder 5,24 % kapitāldaļu (nominālvērtība – 1544 Ls).
Tūrisms
Ľemot vērā, ka tūrisma un it īpaši tās apakšnozares – aktīvās atpūtas – virziens
Pļaviľu novadā nav apguvis lielu daļu no sava potenciāla, tad sadarbība tūrisma jomā
ir skatāma galvenokārt kā īpaši perspektīvais sadarbības virziens ar kaimiľu
pašvaldībām (piemēram, Daugavas upes un krastu izmantošanā).
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
127
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
10 SVID analīze
10.1 Pieejamie un attīstībai nozīmīgie resursi
SVID Raksturojums Vietējais
mērogs
Reģio-
nālais
mērogs
Valsts
mērogs
Starp-
tautis-
kais
mērogs
S Izdevīgs ģeogrāfiskais novietojums un laba sasniedzamība -
dzelzceļš, autoceļu tīkls. Kursē vilcieni, autobusi.
X X X
Plašs autoceļu tīkls X
Unikālas ainavas un kultūrvēsturiskais mantojums X X X X
Augsts cilvēkresursu potenciāls – augstā bezdarbnieku
proporcija ar profesionālo izglītību – 37,7%, bet kopā ar
bezdarbniekiem, kuriem ir augstākā izglītība, tie ir 44,6%
X
Dabas resursi: smilts-grants, dolomīts, ūdeni, meži X X
Dabas un ainaviskie resursi piemēroti aktīvās atpūtas un
aktīvā tūrisma attīstībai
X X
V Liela demogrāfiskā slodze X
Iedzīvotāju novecošanās un depopulācija X
Iedzīvotāju skaita samazināšanās X
Lieli izdevumi infrastruktūras uzturēšanai X
Liela konkurence investīciju piesaistes jomā X
Maz izglītību ieguvušo jauniešu paliek strādāt novadā X
Slikta ceļu segumu kvalitāte, jo īpaši pagastu teritorijās X
I Cilvēkresursu piesaistīšana novadam, nodrošinot kvalitatīvu
dzīves vidi
X
Zemes dzīļu izmantošana jaunu uzľēmējdarbības veidu
apguvei, produktu izveidošanai
X
Infrastruktūras attīstīšana (ceļi, dabas takas, peldvietas u.c.) X
Attīstīt dabas tūrismu X X X
Attīstīt dzīvojamo fondu (nepabeigtās būves) X
Enerģētiskās koksnes ražošana X
Attīstīt aktīvo atpūtu un sportu, t.sk. ūdens sporta veidus X
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
128
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
SVID Raksturojums Vietējais
mērogs
Reģio-
nālais
mērogs
Valsts
mērogs
Starp-
tautis-
kais
mērogs
D Pašvaldības budžeta nepietiekamība attīstības projektiem X
Dabas un kultūrvēsturisko objektu bojāeja līdzekļu
trūkumadēļ
X X X
Centralizācija X X X
Neapzinīgas rīcības rezultāti, vides piesārľojums (Plāviľu
pilsēta)
X
Novada uzľēmējiem nākas piesaistīt darbiniekus no citām
teritorijām
X
10.2 Uzņēmējdarbības vide
SVID Raksturojums Vietējais
mērogs
Reģio-
nālais
mērogs
Valsts
mērogs
Starp-
tautis-
kais
mērogs
S Labs ģeogrāfiskais stāvoklis X
Pieejami dabas resursi (dolomīts, smilts, kūdra, grants,
māls), ir lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža
zemes)
X
Ir ūdenskrātuve (Daugava), ko var izmantot tūrismam,
makšķerēšanai
X X
Ir transporta infrastruktūra (dzelzceļš, tranzīta ceļš,
krustceles)
X X X
Ir pietiekams nodrošinājums ar elektroenerģiju (spriegums
ir)
X
Ir LLKC birojs X
1 deputāts ir uzľēmējdarbības koordinators X
Ir jauniešu centrs „Ideja” X
Ir pašvaldības dotēts vietējais autopārvadātājs X
Ir tirgus laukums, kas strādā katru dienu X
Ir izstrādāts Tūrisma attīstības virzienu projekts 2010-2015 X X
Ir TIC (labs tā ģeogrāfiskais novietojums, atrodas ceļa malā
pie tūrisma objekta, veikala, ir autostāvvieta, servisa klientu
plūsma)
X
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
129
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
SVID Raksturojums Vietējais
mērogs
Reģio-
nālais
mērogs
Valsts
mērogs
Starp-
tautis-
kais
mērogs
„Liepkalnu” uzľēmēju grupa – tūrisma klasteris X
Ir velomaršruti X X
Labi attīstīta sadarbība ar Kokneses, Aizkraukles, Jēkabpils,
Skrīveru TIC
X X
Bagātīgi resursi tūrisma nozares attīstībai, daudz tūrisma
objektu
X
Attīstīts vietējais tūrisms (Rīga caurbraucot) X X
Aktīvā tūrisma tradīcijas un resursi X
Ir atdzelžošanas stacijas X
Ir sakārtota ūdenssaimniecība un kanalizācija X
Ir dzelzceļa pārkraušanas punkts X
Apkure – 2 ar šķeldu apkurināmas katlumājas (apsaimnieko
pašvaldības uzľēmums)
X
Vietalvā ir katlumāja (apmierinošā stāvoklī) X
Pašvaldība var nodrošināt maznodrošinātos ar dzīvokļiem X
Ir kapu labiekārtošanas koncepcija X
Ir štata vieta – dārznieks, kas nodarbojas ar labiekārtošanas
jautājumiem
X
Katrā pārvaldē ir labiekārtošanas speciālists X
Ēkai Raiľa ielā 68 (13 dzīvokļi) ir izstrādāts un apstiprināts
siltināšanas projekts
X
~90 mājas ir nodotas apsaimniekošanā, no kurām 50 ir
daudzdzīvokļu (ir neprivatizēti dzīvokļi), 40 – 1-2 dzīvokļu
X
V Lauksaimniecībā izmantojamās zemes nav augstas kvalitātes
(skābas), pamatā nodarbojas ar lopkopību
X
Nav gāzes pievada Pļaviľu pilsētā (1 km attālumā no
Madonas ceļa)
X
Ir tikai GE Money Bank filiāle X
Pļaviľās ir tikai 2 bankomāti X
Aizbrauc jaunieši un speciālisti X X
Maz kvalificēts darbaspēks X X
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
130
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
SVID Raksturojums Vietējais
mērogs
Reģio-
nālais
mērogs
Valsts
mērogs
Starp-
tautis-
kais
mērogs
Uzľēmējiem trūkst apgrozāmo līdzekļu X X X
Autoceļi (īpaši valsts) ir sliktā stāvoklī X
Trūkst tūrisma maršrutu X
Trūkst tūrisma pakalpojumu (ēdināšanas, nakšľošana)
sniedzēju , nozares speciālistu
X
Meliorācijas sistēma nedarbojas, jo sadalīta pa zemes
īpašniekiem
X
Mazinājies tūrisma pakalpojumu pieprasījums X
Pilsētā nav lietus ūdens kanalizācijas X
HES ūdenssvārstības, pie maksimālā ūdens līmeľa daļa
Pļaviľu pilsētas un tās apkārtnes tiek appludināta
X
Ap zzelzceļu plešas piesārľota teritorija X
Satiksme uz dzelzceļa pārbrauktuves nereti tiek kavēta X
Vasarā nav siltā ūdens (mazs patērētāju skaits, jo ir 2
katlumājas un to noslodze ir nepietiekama)
X
Ielu apgaismojums darbojas taupības režīmā X
Nepietiekams interneta pārklājums Vietalvā X
Nav sakārtota atkritumu savākšana privātajā sektorā (netiek
slēgti līgumi)
X
Pļaviľās kapi tuvu dzīvojamām mājām (jāpievelk
ūdensvads)
X
Nav kapliču Vietalvā, Pļaviľās X
Mazie HES (Spridzēnu HES) uz Aiviekstes, Vesetas
appludina teritoriju
X X
Ne Pļaviľu pilsētai, ne novadam nav teritoriju
labiekārtošanas koncepcijas
X
Uzľēmēju padome nav aktīva X
Pļaviľās kapi atrodas tuvu dzīvojamajiem rajoniem, kas
ietekmē dzeramā ūdens kvalitāti
X
Trūkst sabiedrisko tualešu, it īpaši pie Daugavas, atpūtas
zonu teritorijā
X
Klintainē un Aiviekstē nav katlumājas X
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
131
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
SVID Raksturojums Vietējais
mērogs
Reģio-
nālais
mērogs
Valsts
mērogs
Starp-
tautis-
kais
mērogs
I
Lauksaimniecības specializācija lopkopības jomā X
Ar dabas resursiem (kaļķi) iespējams uzlabot augsnes
kvalitāti
X
Zemes resursu (dolomītu miltu) eksporta attīstība X X X
Ražošanas un mājsaimniecību gazifikācija X
Informācijas aprites uzlabošana, konsultēšanas
paplašināšana
X
Pašvaldības NĪ efektīvāka izmantošana, gūstot ieľēmumus,
veicinot uzľēmējdarbību
X
Šosejas iespēju izmantošana (kafejnīca, WC, tūrisms)
stacijas laukuma attīstība, sakārtojot teritoriju un piedāvājot
nomu uzľēmējiem
X
Valsts ceļu pārľemšana ar attiecīgu finansējumu X X
Gāzes vada un sadales tīkla izbūve X
Tūristu piesaiste ledus iešanas laikā X X
Turpināt darbu pie siltumtrases rekonstrukcijas projekta X
Optisko kabeļu ievilšana Vietalvā, Klintainē un Pļaviľās X
Atkritumu savākšanas saistošo noteikumu pieľemšana
attiecībā uz privāto sektoru
X
Vidusdaugavas atkritumu poligona izveide Vidusdaugavas
reģiona SA projekta ietvaros
X X
Uzbūvēt kapliču Pļaviľās un Vietalvā X
Sociālās mājas būvniecība (atbrīvot 2 dzīvokļu mājas to
pārdošanai)
X
Talkas, konkursi X
Jaunizstrādāto tūrisma maršrutu izvērtēšana X
Tūrisma resursu attīstība – jaunu produktu izveide X X
Iespēja attīstīt sporta un kultūras infrastruktūru, estrādi X
Dabas aizsardzības teritoriju attīstība, tūrisma produktu
attīstība
X
Iespēja attīstīt aktīvo tūrismu X X
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
132
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
SVID Raksturojums Vietējais
mērogs
Reģio-
nālais
mērogs
Valsts
mērogs
Starp-
tautis-
kais
mērogs
Iespēja Pļaviľu novadā attīstīt tūrisma pakalpojumus
(nakšľošana + radiāli maršruti, objekti, pasākumi)
X
Veicināt sadarbību ar uzľēmējiem (t.sk. tūrisma nozarē,
sniedzot informāciju TIC)
X
Uzlabot Pļaviľu novada mājas lapu, padarot to lietotājiem,
t.sk. tūristiem draudzīgāku
X
D Eiropas un pasaules ekonomikas stagnācija, kas tiešā veidā
ietekmē Latvijas ekonomiskās attīstības un līdz ar to arī
labklājības izaugsmes tempus
X X X X
Nesabalansēta sociālo pabalstu un nodarbinātības
veicināšanas politika, kā rezultātā veidojas „bezdarbnieks”
kā dzīvesveids izplatība
X X X
Nodarbinātības politikas nepietiekamība valstī X X X
L/s politikas nesabalansētība (subsīdiju maksājumu apmērs)
ES ietvaros
X X X X
10.3 Iedzīvotāju dzīves vide
SVID Raksturojums Vietējais
mērogs
Reģio-
nālais
mērogs
Valsts
mērogs
Starp-
tautis-
kais
mērogs
Izglītība, kultūra, sports
S PII pietiekami kvalitatīva apmācība X
PII pietiekams pedagogu skaits X
PII nodrošina pieprasījumu (pietiekams vietu skaits) X
PII kvalitatīvs tehniskais nodrošinājums X
Ģimnāzijā pietiekams pedagogu skaits X
Odzienā pamatskolas filiāle (mācās 44 skolēni) X
Ģimnāzijā moderna mācību bāze X
Ģimnāzijai ir internāts X
Odzienas pamatskolas filiālei ir internāts 12 vietām X
Ģimnāzijā mācās 20 bērni no citiem novadiem X X
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
133
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
SVID Raksturojums Vietējais
mērogs
Reģio-
nālais
mērogs
Valsts
mērogs
Starp-
tautis-
kais
mērogs
Skolas autobusi nodrošina skolēnu nokļūšanu uz/no skolas
(Vietalva)
X
Ir Mākslas skola un Mūzikas skola X
Labi pedagogi Mūzikas un Mākslas skolās X
Pie bibliotēkām darbojas pulciľi (Klintaine, Gostiľi,
Vietalva, Bērnu bibl.)
X
Ir 24 interešu izglītības licencētas programmas X
Labs Mākslas skolas un Mūzikas skolas tehniskais
nodrošinājums
X
Odzienā ir jauna sporta halle (var rīkot sporta sacensības) X X
Stadions pie skolas un Gostiľos (vajag pabeigt ieplānoto
renovāciju)
X X
Pieaug bibliotēku (filiāļu) apmeklētība X
Daudz sporta klubu X
Tiek rīkotas sporta sacensības X
Ir kultūras nams Pļaviľās X
Tiek rīkoti dažādi kursi, elastīgi reaģējot uz pieprasījumu X
Daudz pašdarbības kolektīvu koncertu X
Daudz novada svētku n festivālu X
Daudz sporta pulciľu, klubu X
Estrāde ir Klintainē un Gostiľos X
Bibliotēkā (filiālēs) ir bezmaksas piekļuve internetam X
Labas sporta tradīcijas (biatlons, slēpošana, u.c.) X X
„Mailes” sporta bāze Vietalvā X
Klintainē sporta sacensības (ugunsdzēsēju sacensības, Jāľu
volejbols, hokejs uz dīķa, triatlons, u.c.)
X
Vietalvas kapusvētki X X
Pļaviľu Tautas skola X
Sākumskolas vecuma bērnu rotaļu un attīstības centrs
„Pepija”
X
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
134
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
SVID Raksturojums Vietējais
mērogs
Reģio-
nālais
mērogs
Valsts
mērogs
Starp-
tautis-
kais
mērogs
NVO „Daugavas rīts” (Pensionāru apvienība) X
Pļaviľu jauniešu b/b „Centrs” X
V Ģimnāzijas internātu skolēni neizmanto X
Ģimnāzijai slikts tehniskais stāvoklis (jumts, apkure, logi,
u.c)
X
Nepieciešami uzlabojumi PII videi (Aiviekste, Gostiľi)
(laukums, žogs)
X
Ģimnāzijā skolēnu skaits samazinās X
Lauku teritorijā (īpaši Klintainē un Rīteros) dzīvojošajiem
bērniem ir ierobežotas iespējas nokļūt uz Mūzikas skolu un
Mākslas skolu, kā arī sporta nodarbībām.
X
Sporta infrastruktūrai ir nepieciešama renovācija X
Transporta neesamība kavē kultūras un sporta pasākumu,
pulciľu apmeklētību Vietalvas, Rīteru, Klintaines
iedzīvotājiem
X
Klintaines un Rīteru bērni mācās Koknesē (labāka satiksme)
skolēniem ierobežota nokļūšana uz Pļaviľām
X
Ģimnāzijas stadions novecojis, sporta zāle avārijas stāvoklī X
PII grupiľai (24 bērni) ir rinda (8-10 bērni) (Gostiľos) X
PII filiālēs nepieciešami telpu remonti, ūdensvada,
kanalizācijas un apkures rekonstrukcija)
X
PII nav diennakts grupiľas (iecere Vietalvā) X
Gostiľu PII filiālei nepiemērotas telpas X
Nekur novadā nav veloceliľu X
Pļaviľu k/n telpas sliktā stāvoklī, ir telpu trūkums X
Nav kultūras centru Klintainē, Aiviekstē, Rīteros.
Klintainē ir tradīciju zāle
X
Novada galvenā bibliotēka atrodas šaurās, nepiemērotās k/n
3 telpās , arī filiālē (Klintaine) telpas ir par šauru.
Novada galvenajai bibliotēkai nepieciešamas jaunas
atsevišķas telpas
X
Kultūras namam slikts tehniskais aprīkojums (gaismas,
skaľas)
X
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
135
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
SVID Raksturojums Vietējais
mērogs
Reģio-
nālais
mērogs
Valsts
mērogs
Starp-
tautis-
kais
mērogs
Nav pietiekami lielas estrādes ar atbilstošu infrastruktūru
(autostāvvietām) 3-5 tūkst apmeklētājiem
X X
Nav autostāvvietas pie sporta halles Odzienā X
Gostiľu stadions sliktā tehniskā stāvoklī X
Vakaros netiek ieslēgts ielu apgaismojums Pļaviľās un
pagastu centros.
X
Mākslas skolas telpas ir sliktā stāvoklī, tās ir pārāk šauras
izvērstajai darbībai
X
Nav moderno deju speciālista (zema apmaksas likme) X
I Ģimnāzijas renovācija X
PII optimizācija X
Odzienas sporta halles izmantošana kultūras pasākumiem X
Odzienas sporta halles autostāvvietas izbūve X X
Skolēnu autobusu maršrutu optimizācija X
Gostiľu stadiona celtniecība X
Pašvaldības tukšās ēkas pie Gostiľu stadiona izmantošana
iestāžu paplašināšanai (PII Rūķītis iespējamā pārcelšana uz
bijušo Pļaviľu mežniecības ēku )
X
Profesionālas ievirzes un sporta specializācijas ievešana
skolā
X
Sacensību un sporta pasākumu organizēšana X
Kultūras iestāžu optimizācija (telpas bibliotēkai, filiālēm,
kultūras centriem, kultūras namam, u.c.)
X
Klintaines „centra” izveide (tikšanās telpa pasākumiem,
klubiľiem, u.c.)
X
Kultūras centra izveide Aiviekstē X
Mūžizglītības centra izveide bibliotēkā X
Ģimnāzijas internāta pielāgošana citam izmantošanas
mērķim (piemēram, Mākslas skolai)
X
Lielas estrādes izbūve (ar atbilstošu infrastruktūru) X
Rosināt jauniešus pašiem ir iesaistīties kultūras dzīves
organizēšanā
X
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
136
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
SVID Raksturojums Vietējais
mērogs
Reģio-
nālais
mērogs
Valsts
mērogs
Starp-
tautis-
kais
mērogs
Mākslas skolai jaunas telpas (vai neizmantotā ģimnāzijas
internāta telpu apgūšana)
X
Transporta optimāla nodrošināšana pēc Mūzikas skolas un
Mākslas skolas nodarbībām, pulciľiem.
X
D Pieaug jauniešu aizplūšana (no novada, no valsts) X X
Demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās – negatīvs
dabiskais pieaugums, iedzīvotāju novecošanās tendence
X X
Sociālā palīdzība
S Sociālā darba organizators ir katrā pagasta pārvaldē (2x
pagastos/ 4x Pļaviľās)
X
Sociālā dienesta pakalpojumus Pļaviľās izmanto visu
pagastu iedzīvotāji
X
Ir kvalificēti sociālie darbinieki X
Obligātie GMI/dzīvokļu pabalsti/ārkārtas situācijām/
medicīnas pakalpojumiem/ bērnu sagatavošanai skolai
(saistošajos noteikumos)
X
Sadarbība ar pašvaldību pakalpojumu nodrošināšanā X
Pašu iniciatīva – pārtikas paku sadale (soc. dienesti) X
Datu bāzu/sistēmu līgumi ar NVA, CSDD, VZD X
Veco ļaužu sociālās aprūpes centrs (novada, bij. rajona,
republikas klienti)
X
X
Mājas aprūpes pakalpojumi X
Bērnu dienas centrs „Pepija” X
Dalība NVA programmā „100 latu stipendija” X X
Sadarbība sociālajam dienestam ar pašvaldības iestādēm,
uzľēmējiem „100 latu stipendiātu” iesaistīšanā
X
Bērnu nodarbinātība - vasarā nometni organizē Sākumskolas
vecuma bērnu rotaļu un attīstības centrs „Pepija”
X
V Neizdevīga Sociālā dienesta atrašanās vieta X
Speciālistu trūkums (uz 6700 iedz. 6 speciālisti) sociālajā
sfērā
X
Plaši izplatīta sabiedrības attieksme („Man pienākas”) X X
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
137
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
SVID Raksturojums Vietējais
mērogs
Reģio-
nālais
mērogs
Valsts
mērogs
Starp-
tautis-
kais
mērogs
Darba vietu trūkums palielina sociālās palīdzības slogu
novada budžetam
X X
Sociālā dienesta darbiniekiem nav transporta X
Sociālā dienesta telpas Pļaviľās ir nepietiekamas (šauri) X
Sociālo pakalpojumu saľēmējiem ir zema maksātspēja X
Mobilajai brigādei nav transporta
Nav sociālo dzīvokļu, pieprasījums ir X
Nav „supervīzijas”, atsevišķi gadījumi X
Nepietiekama sabiedrības informētība par pakalpojumiem X
I Attīstīt preventīvo darbu (Rīteros) X
Attīstīt sociālo pakalpojumu klāstu: X
attīstīt dienas centru pensijas un pirmspensijas
vecumu grupām
X
izveidot sociālo māju (grupu dzīvokļi bērniem
bāreľiem, ēka jau ir apzināta)
X
izveidot nakts patversmi X
izveidot pašaprūpes sociālos pakalpojumus
(virtuves, veļas mazgātavas u.c.)
X
mobilā brigāde un transports X
Attīstīt/pārskatīt pabalstu veidus X
Attīstīt sabiedriski lietderīgas, NVO iniciatīvas grupas X X
Bērnu rotaļu grupas – pakalpojums vecākiem PII telpās X
Publiski pieejama sociālo pakalpojumu telpa Rīteros X
D Sabiedrības novecošana X X
Nabadzības pieaugums X X
Veselība
S 4 ģimenes ārsti un laboratorija (Pļaviľās, Vietalvā ģimenes
ārstu prakses pieľemšanas punkti)
X
Aptiekas Pļaviľās, Vietalvā, Gostiľos X
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
138
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
SVID Raksturojums Vietējais
mērogs
Reģio-
nālais
mērogs
Valsts
mērogs
Starp-
tautis-
kais
mērogs
Zobārstniecība ir pieejama Pļaviľās X
NMP brigāde X
V Trūkst fizioterapijas kabineta X
I Attīstīt pašvaldības līdzdalību mobilajā medicīnas
pakalpojumu sniegšanas programmā
X
D Sabiedrības novecošanās X X
Nabadzības pieaugums X X
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
139
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
Pielikumi Pielikums 1. Pļaviņu novada darba ņēmēji pa darbības veidiem uz 2011.gada aprīli
Nr.p.k. Darba devēja NACE
Apkopojošais nosaukums
Darba devēja
NACE
Apkopojošais
kods
Darba
devēja
NACE
Redakcija
Darba
devēju skaits
Darba
ľēmēju
skaits
1 2 3 4 5 6
1 Augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas palīgdarbības
1 2 18 27
2 Mežsaimniecība un mežizstrāde 2 2 1 1
3 Zivsaimniecība 3 2
4 Pārējā ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde
8 2 3 111
6 Tekstilizstrādājumu ražošana 13 2 1 2
9 Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles; salmu un pīto izstrādājumu ražošana
16 2 6 85
14 Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana
23 2 2 7
21 Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana
35 2 1 64
22 Ūdens ieguve, attīrīšana un apgāde 36 2 1 1
25 Ēku būvniecība 41 2 3 36
26 Inženierbūvniecība 42 2
27 Specializētie būvdarbi 43 2 3 10
28 Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts
45 2 2 4
29 Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus
46 2 3 6
30 Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus
47 2 16 85
31 Sauszemes transports un cauruļvadu transports
49 2 5 48
35 Izmitināšana 55 2 1 2
36 Ēdināšanas pakalpojumi 56 2 3 21
44 Operācijas ar nekustamo īpašumu 68 2 1 4
45 Juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi
69 2 1 4
Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”
140
Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018
Nr.p.k. Darba devēja NACE
Apkopojošais nosaukums
Darba devēja
NACE
Apkopojošais
kods
Darba
devēja
NACE
Redakcija
Darba
devēju skaits
Darba
ľēmēju
skaits
1 2 3 4 5 6
46 Centrālo biroju darbība; konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās
70 2 1 1
50 Reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumi
73 2 1 1
51 Citi profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi
74 2 1 1
53 Iznomāšana un ekspluatācijas līzings 77 2 3 3
55 Ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumi un ar tiem saistīti pasākumi
79 2 1 2
59 Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana
84 2 1 337
61 Veselības aizsardzība 86 2 6 11
66 Sporta nodarbības, izklaides un atpūtas darbība
93 2 2 12
70 Pārējo individuālo pakalpojumu sniegšana
96 2 1 1
Kopā 88 887
top related