eirojusta pārskats par 2006. gadu · 2 tiesiskā vide un partneri 14 ... mēs arī darām zināmu,...
Post on 01-Mar-2020
2 Views
Preview:
TRANSCRIPT
E i r o j u s t a p ā r s k a t s p a r 2 0 0 6 . g a d u
eurojust06_LV.indd 1 2007-06-13 15:40:45
eurojust06_LV.indd 2 2007-06-13 15:40:48
Priekšvārds 4
1 Eirojusta struktūra un attīstība 10
2 Tiesiskā vide un partneri 14
3 Lietu izskatīšana 24
4 Attiecības ar valstu kompetentajām iestādēm un Eiropas Savienību 48
5 Trešās valstis 52
6 Administrācija 58
7 Darbības novērtējums atbilstoši 2006. gadam nospraustajiem mērķiem 68
8 Padomes secinājumi (AR2005 FOLLOW-UP) 72
9 Eirojusta mērķi 2007. un 2008. gadam 78
10 Eirojusta nākotne 80
11 Kopsavilkums un secinājumi 84
12 Pielikums 90
S A T U R A R Ā D Ī T Ā J S
eurojust06_LV.indd 3 2007-06-13 15:40:50
P R I E K Š V Ā R D S
4
Man ir prieks iesniegt piekto ikgadējo Eirojusta pārskatu, kurā atspoguļota mūsu darbība
2006. gadā.
2006. gadā Eirojusts konsekventi turpināja attīstīt pirmajos trijos gados Hāgā ieliktos pamatus.
Šī attīstība ietvēra gadskārtējā izskatāmo lietu skaita jaunu būtisku palielinājumu, kā arī
uzlabojumus informācijas vadības un tehnoloģiju jomā (tika iecelti arī vairāki datu vadības
asistenti), bet ārējo sakaru jomā – Eirojusta un ES organizāciju attiecību tālāku nostiprināšanu
un oficiālā sadarbības līguma noslēgšanu ar ASV. Šie panākumi dos mūsu organizācijai iespēju
piedāvāt daudz kvalitatīvāku palīdzību nacionālajām izmeklēšanas un apsūdzības izvirzīšanas
institūcijām.
Eirojusts tika nodibināts, lai uzlabotu ES dalībvalstu izmeklēšanas un apsūdzības izvirzīšanas
institūciju sadarbības kvalitāti lietu izskatīšanā un tās koordinēšanā. Man ir liels prieks vēlreiz
apstiprināt, ka 2006. gadā Eirojusta vadības institūcijai – Eirojusta Kolēģijai – nosūtīto lietu
skaits joprojām ievērojami palielinājās. 2006. gadā Kolēģija ir saņēmusi par 31 procentu vairāk
lietu nekā 2005. gadā. Lietu skaita palielināšanās 2006. gadā liecina, ka turpinājās aizsāktā
pozitīvā tendence, proti, 2005. gadā lietu skaits palielinājās par 54 procentiem, 2004. gadā – par
27 procentiem, bet 2003. gadā – par 50 procentiem.
Saņemto lietu skaita pieaugums liecina par ciešo saikni, kāda izveidojusies starp Eirojustu un
nacionālajām izmeklēšanas un apsūdzības izvirzīšanas institūcijām, kā arī par mūsu arvien
lielākajām spējām palīdzēt atrisināt problēmas un koordinēt vairāku ES dalībvalstu darbību
izmeklēšanā un apsūdzību izvirzīšanā. Ir patīkami atzīmēt, ka acīm redzami palielinājusies vēlme
sadarboties ar Eirojustu pārrobežu noziegumu izmeklēšanā, kā arī to, ka Eirojusts saņem aizvien
vairāk lietu no valstīm, kuras Eiropas Savienībai pievienojās 2004. gadā.
Konkrētu lietu izmeklēšanai veltīto sadarbības veicināšanas un koordinācijas sanāksmju skaits
palielinājies no 73 sanāksmēm 2005. gadā līdz 89 sanāksmēm 2006. gadā. Šis skaitlis liecina
par Eirojustā izskatīto lietu komplicēto raksturu. Sīkāka saņemto lietu un stratēģisko sanāksmju
analīze kopā ar piemēriem par lietām, kuru atrisināšanā Eirojusts ir sniedzis savu palīdzību,
atrodama 3. sadaļā.
Aizvien vairāk lietu tika nodotas Eirojustam izmeklēšanas agrīnās stadijās. To patlaban uzskata
par labu praksi, jo tādējādi var ietaupīt resursus un sniegt efektīvāku palīdzību starptautiskās
noziedzības apkarotājiem. Pozitīvs iznākums, piemēram, līdzekļu iesaldēšana, tikai vienā atklātā
lielas krāpniecības gadījumā var palīdzēt dalībvalstīm atgūt līdzekļus, kuri krietni pārsniedz
Eirojusta ikgadējo budžetu.
eurojust06_LV.indd 4 2007-06-13 15:40:50
��
Atkārtošu savus iepriekšējo gadu secinājumus un apstiprināšu, ka mēs, protams, priecājamies
par Eirojustam nosūtīto lietu skaita palielināšanos, taču vēl aizvien neesam pilnībā apmierināti ar
sasniegto. Esam pārliecināti, ka joprojām ir daudz lietu, kuras vajadzētu un varētu nodot mūsu
organizācijai. Mēs arī darām zināmu, ka, pēc Eirojusta uzskatiem, tā spējas lietu izskatīšanā
netiek pilnībā izmantotas.
Eirojustam attīstoties un izskatāmo lietu skaitam pieaugot, kļūst skaidrs, ka daži nacionālie
pārstāvji, kuri strādā bez palīgiem, nespēj lietu izskatīšanā sniegt vajadzīgo palīdzību savas
valsts institūcijām un citiem Kolēģijas locekļiem, kā arī tikt galā ar saviem galvenajiem
pienākumiem vadības institūcijā – Kolēģijā. Pagājušā gada pārskatā jau minēju, ka daudzi
nacionālie pārstāvji strādā bez vietnieka vai palīga, kas varētu tos aizstāt vai tiem palīdzēt,
un ka šāda palīdzība paaugstinātu kapacitāti lietu izskatīšanā. Tādēļ ar prieku atzīmēju, ka
vairākas dalībvalstis attiecīgi reaģēja un vai nu iecēla saviem nacionālajiem pārstāvjiem
palīgus, vai nozīmēja nacionālos ekspertus (SNE). Lietu izskatīšana šajās valstīs drīz vien
aktivizējās. Tādēļ vēlreiz aicinu tieslietu un iekšlietu ministrus, ģenerālprokurorus un citas
atbildīgās amatpersonas izskatīt sava nacionālā pārstāvja vajadzības un novērtēt, vai viņam
nav nepieciešams vietnieks vai nacionālais eksperts.
2006. gada oktobrī Bratislavā mēs sekmīgi sarīkojām praktiķiem paredzētu semināru, lai
palīdzētu noteikt un atrisināt ar Eiropas apcietinājuma orderi (EAW) saistītās problēmas. Tādējādi
tika turpināts darbs, kas aizsākās mūsu 2004. gada oktobrī un 2005. gada maijā rīkotajos
populārajos un produktīvajos semināros par Eiropas apcietinājuma ordera funkcionēšanu.
2006. gadā mēs turpinājām konstruktīvu sadarbību ar citām ES institūcijām. Turpinājās sadarbība
ar mūsu brālīgo organizāciju – Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu (EJN), kas tieslietu jautājumos
ir mūsu galvenā partnerorganizācija. Tālāk nostiprinās mūsu saikne ar Eiropolu, lai gan vēl
aizvien pastāv daži praktiski, ciešāku sadarbību kavējoši ierobežojumi.
Mēs ceram, ka Eiropola lēmumu pieņemšanas procesā tiks veikti ierosinātie uzlabojumi, kas
mūsu praktisko sadarbību ar Eiropolu padarīs daudz efektīvāku.
2006. gadā bija daudz iespēju tālāk attīstīt mūsu sadarbību ar Eiropas biroju krāpniecības
apkarošanai (OLAF). 2007. gadā mēs gribam noslēgt ar OLAF oficiālu sadarbības līgumu un
ceram, ka konstatētie juridiskie šķēršļi nākamajā gadā tiks novērsti.
eurojust06_LV.indd 5 2007-06-13 15:40:50
66
Savos iepriekšējos ikgadējos pārskatos jau minējām, ka dažām ES dalībvalstīm vēl jāizdara
grozījumi savos likumdošanas aktos, lai ieviestu lēmumu par Eirojusta izveidošanu. Termiņš bija
2003. gada septembris. Spānija šā lēmuma ieviešanu pabeidza 2006. gadā, un tagad lēmums par
Eirojusta izveidošanu ir spēkā visu ES dalībvalstu jurisdikcijās, izņemot Grieķijas jurisdikciju.
Teroristu apcietināšana Apvienotajā Karalistē un Vācijā pagājušajā vasarā un bumbu sprādzieni
Madrides lidostā decembrī mums atgādināja, ka terorisms vēl aizvien apdraud Eiropas drošību un
tā apkarošana ir Eirojusta galvenā prioritāte. 2006. gada 30. jūnijā stājās spēkā Padomes 2005.
gada 20. septembra lēmums par informācijas apmaiņu un sadarbību terora aktu gadījumos.
Diemžēl tikai ļoti nedaudzas dalībvalstis sniedz Eirojustam minētajā lēmumā noteiktos datus,
un šajā jomā 2007. gadā nepieciešami uzlabojumi. 2006. gadā gan Hāgā, gan citviet mēs atkal
rīkojām vairākas operatīvās un informatīvās sanāksmes terorisma izmeklēšanā iesaistītajiem
ES dalībvalstu un citu valstu izmeklētājiem un prokuroriem, tādējādi turpinot attīstīt ar viņiem
nodibinātos ciešos sakarus.
Pagājušajā gadā mēs pabeidzām svarīgā drošas iekšējās saziņas tīkla veidošanu. Pēc sekmīgi
pabeigtajiem AGIS programmas ietvaros finansētajiem E-POC (European Pool against Organized
Crime jeb Eiropas elektronisko sakaru vide organizētās noziedzības apkarošanai) I un
E-POC II projektiem mēs uzsākām darbu pie E-POC III projekta, kas mums palīdzēs noteikt
daudz efektīvākus veidus datu apmaiņai ar dalībvalstu kompetentajām izmeklēšanas un
apsūdzības izvirzīšanas institūcijām.
2006. gada decembrī mēs panācām vēl vienu svarīgu pavērsienu, jo pabeidzām izveidot drošu
saziņas kanālu starp Eirojustu un kompetentajām Slovākijas institūcijām. Esam sākuši pārbaudīt
praksē šo kanālu, kas kalpos par modeli līdzīgas drošas saiknes izveidošanai ar citām ES
dalībvalstīm. Savlaicīga un efektīva šis sistēmas ieviešana ir svarīgs faktors Eirojusta sekmīgai
darbībai nākotnē.
2006. gada sākumā parakstījām mītnes līgumu, kas nosaka mūsu statusu Hāgā, kā arī īres
līgumu, kas oficiāli apstiprina pašreizējo telpu izmantošanu. Taču esam ļoti sarūgtināti, tāpēc ka,
šķiet, nebūs iespējams panākt to, ka Eirojusts un Eiropols tiktu izvietoti kopā jaunajās pilsētā
paredzētajās telpās. Mums liekas, ka tika palaista garām iespēja gan ietaupīt līdzekļus, gan
izmantot priekšrocības, ko gūtu dalībvalstis, ja abas organizācijas strādātu vienviet un tādējādi
paaugstinātu savas darbības efektivitāti. Mēs ceram, ka šo neapmierinošo lēmumu būs iespējams
mainīt.
eurojust06_LV.indd 6 2007-06-13 15:40:50
��
Viens no ļoti iepriecinošiem faktoriem 2006. gadā bija visnotaļ plašais Eirojusta apmeklētāju
spektrs. Jūnijā mēs bijām priecīgi, ka varējām sveikt Eiropas Komisijas viceprezidentu, tieslietu,
brīvības un drošības lietu komisāru Franko Fratīni (Franco Frattini), kurš ieradās Eirojustā savā
ikgadējā vizītē. Tāpat ar lielu prieku atzīmējam, ka aizvien vairāk ES dalībvalstu un citu valstu
tieslietu un iekšlietu ministru un ģenerālprokuroru apmeklē Eirojustu, lai iepazītos ar mūsu
iespējām un satiktos ar nacionālajiem pārstāvjiem.
Ārējo sakaru jomā 2006. gadā par vissvarīgāko panākumu var uzskatīt to, ka tika parakstīts
oficiālais sadarbības līgums ar ASV. Sarunas bija saistītas ar izaicinājumiem un problēmām,
īpaši datu aizsardzības jomā. Taču esam ļoti priecīgi, ka rudenī sarunas noslēdzās. Rezultātā
līguma projektu vispirms apstiprināja Eirojusta neatkarīgā Kopējās uzraudzības institūcija datu
aizsardzībai un pēc tam – Padome. Mēs esam lepni, ka saskaņā ar 2006. gada 6. novembrī
parakstītā līguma noteikumiem esam panākuši no ASV institūcijām lielāku apņēmību ievērot ES
datu aizsardzības principus, nekā tas tieslietu un iekšlietu jomā līdz šim bija izdevies kādai citai
ES institūcijai. Ceram, ka 2007. gada sākumā Eirojustā darbu uzsāks ASV Tieslietu ministrijas
sadarbības prokurors.
Turpinās oficiālas sarunas par sadarbības līgumu parakstīšanu ar Šveici, Ukrainu un Krievijas
Federāciju. Sīkāka informācija par šīm sarunām atrodama 5. sadaļā.
2006. gada septembrī mums bija liels prieks apsveikt sadarbības maģistrāti no Rumānijas Elenu
Dinu (Elena Dinu), kura saskaņā ar sadarbības līgumu pievienojās mūsu organizācijai. Decembrī
bijām īpaši iepriecināti, uzzinot, ka pēc Rumānija pievienošanās Eiropas Savienībai 2007. gada
1. janvārī Elena kļūs par Eirojusta nacionālo pārstāvi.
2006. gadā trīs nacionālie pārstāvji atstāja Eirojustu. Mums bija ļoti žēl šķirties no Spānijas
nacionālā pārstāvja Rubena Himenesa Fernandesa (Rubén Jiménez Fernández), Dānijas
nacionālā pārstāvja Johana Reimana (Johan Reimann) un Lietuvas nacionālā pārstāvja Rolanda
Tilinda (Rolandas Tilindis). Visu mūsu organizācijas līdzstrādnieku vārdā gribu pateikties viņiem
par atbalstu un ļoti nozīmīgo ieguldījumu Eirojusta attīstībā un paplašināšanā. Johans iecelts
par policijas prefektu nesen restrukturizētajā Dānijas Policijas dienestā, Rolands ieņem atbildīgu
amatu Lietuvas Ģenerālprokuratūrā, bet Rubens atgriezās savā iepriekšējā darbā un tagad ir
tiesnesis Mursijā. Mēs vēlam visiem trim vislielākos panākumus viņu jaunajos amatos. Mēs
eurojust06_LV.indd 7 2007-06-13 15:40:51
8
arī sveicam viņu darba pārņēmējus Kolēģijā, proti, Lennartu Lindblomu (Lennart Lindblom) no
Dānijas, Tomasu Krusnu (Tomas Krusna) no Lietuvas un Huanu Antonio Garsiju Habaloju (Juan
Antonio García Jabaloy) no Spānijas.
Būšu ļoti pateicīgs, ja šā pārskata saņēmēji parūpēsies, lai tas tiktu nodots tālāk visiem
izmeklētājiem un prokuroriem, kuri ir atbildīgi par cīņu pret pārrobežu organizēto noziedzību vai
iesaistīti šajā cīņā. Šā pārskata papildu eksemplārus visās ES oficiālajās valodās var saņemt,
sazinoties ar Eirojusta Preses dienestu vai apmeklējot mūsu mājaslapu.
MAIKLS G. KENEDIJS
(MICHAEL G. KENNEDY)
Kolēģijas prezidents
2007. gada janvāris
eurojust06_LV.indd 8 2007-06-13 15:40:53
eurojust06_LV.indd 9 2007-06-13 15:41:01
10
1 E I R O J U S T A S T R U K T Ū R A U N A T T Ī S T Ī B A
10
Ievads
Padomes lēmums par Eirojusta izveidošanu tika oficiāli apstiprināts 2002. gada 28. februārī.
2002. gada decembrī 15 nacionālie pārstāvji un divi administratīvie darbinieki pārcēlās no
pagaidu telpām Briselē uz Hāgu. Pēdējo četru gadu laikā esam izveidojuši mūsu darbības
atbalstam nepieciešamās sistēmas, kā arī stipru organizatorisko infrastruktūru. Pēc Eiropas
Savienības paplašināšanās 2004. gadā tika papildus iecelti 10 nacionālie pārstāvji un palielināts
administratīvo darbinieku skaits.
Eirojusta 25 nacionālie pārstāvji – pa vienam no katras dalībvalsts – atkarībā no valsts tiesiskās
sistēmas ir tiesneši vai prokurori, vai arī policijas darbinieki ar līdzvērtīgu kompetenci. Nacionālie
pārstāvji veido Eirojusta vadības institūciju jeb Eirojusta Kolēģiju. Dažiem nacionālajiem
pārstāvjiem ir viens vai vairāki palīgi, kuri nacionālā pārstāvja prombūtnes laikā var viņu aizstāt.
2007. gada janvārī Kolēģijai pievienosies Rumānijas un Bulgārijas nacionālie pārstāvji.
Kolēģijai palīdz Eirojusta administratīvie darbinieki, kuri strādā administratīvā direktora vadībā.
Līdz 2006. gada beigām 9 valstis bija iecēlušas nacionālo pārstāvju palīgus, kuri pilnvaroti aizstāt
savas valsts nacionālo pārstāvi Eirojustā, un organizācijā bija nodarbināti 93 administratīvie
darbinieki. Sīkāka informācija par Eirojusta administratīvo struktūru sniegta 6. sadaļā.
Kolēģijas sēdes notiek divas reizes nedēļā; lai pieņemtu lēmumus, sēdē jāpiedalās vismaz 17
nacionālajiem pārstāvjiem. Neraugoties uz to, ka Maltas nacionālā pārstāve vēl aizvien pilda
prokurora pienākumus, Malta cenšas nodrošināt, lai tās nacionālā pārstāve aizvien biežāk
piedalītos Kolēģijas sēdēs. Dažos gadījumos nacionālie pārstāvji piedalās sanāksmēs ārpus
Eirojusta. Šādos gadījumos, ja attiecīgā prombūtnē esošā nacionālā pārstāvja valsts nav iecēlusi
palīgu, kurš var šo pārstāvi aizstāt, Kolēģijas sēdē nav lēmumu pieņemšanai nepieciešamā
kvoruma, lēmumu pieņemšana tiek atlikta un darba efektivitāte samazinās.
Dažiem nacionālajiem pārstāvjiem lietu izskatīšanā palīdz nozīmēts nacionālais eksperts (SNE),
kurš nacionālajam pārstāvim var palīdzēt, bet nevar viņu aizstāt. Īpaši piestiprinātie nacionālie
eksperti ir Eirojusta administrācijas darbinieki, lai gan viņi faktiski strādā kopā ar savas valsts
nacionālo pārstāvi.
Mēs turpinājām attīstīt savu darba grupu struktūru, kura jau aprakstīta iepriekšējos ikgadējos
pārskatos. Darba grupas izmanto Kolēģijas locekļu plašo pieredzi un zināšanas, lai veiktu
politisko un praktisko jautājumu risināšanai nepieciešamos priekšdarbus. Pēc tam darba grupas
sagatavo ziņojumus un ieteikumus Kolēģijai, kura pieņem galīgos lēmumus. Darba grupu sastāvā
ir nacionālie pārstāvji, viņu palīgi un īpaši piestiprinātie nacionālie eksperti, un tām palīdz
eurojust06_LV.indd 10 2007-06-13 15:41:01
administratīvie darbinieki, kuriem ir attiecīgā pieredze un kvalifikācija. Darba grupas izveidotas
šādu jautājumu risināšanai:
PREZIDENTŪRA
ADMINISTRĀCIJA
ĀRĒJIE SAKARI
DATU AIZSARDZĪBA UN E-POC
BRÜSSEL
NELEGĀLĀ TIRDZNIECĪBA UN AR TO SAISTĪTIE NOZIEGUMI
EUROJUST
EIROPOLS
FLIETU IZSKATĪŠANAS STRATĒĢIJA UN DARBĪBAS VADĪBA
BKRĀPNIECĪBA UN EKONOMISKIE NOZIEGUMI
OLAF
EIROPAS APCIETINĀJUMA ORDERIS (EAW) UN EIROPAS PIERĀDĪJUMU ORDERIS (EEW)
EJN UN SADARBĪBAS MAĢISTRĀTI
TERORISMS
Datu aizsardzība, E-POC projekts un Eirojusta Lietu vadības sistēma (CMS)
Eirojusts ir turpinājis darbu, lai pilnībā ieviestu 2005. gadā pieņemtos datu aizsardzības
noteikumus, un 2005. gada novembrī Kopējā uzraudzības institūcija datu aizsardzībai veica
pirmo inspekciju. Eirojusts ir veicis nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu inspekcijas ziņojumā
minētos ieteikumus. Turklāt arī datu aizsardzības inspektors veica ikgadējo pārbaudi un
informēja Kolēģiju par konstatētajiem faktiem. Eirojusta Datu aizsardzības un E-POC darba
grupa ir atbildīga par ziņojumā minēto priekšlikumu, īpaši dažu Lietu vadības sistēmas (CMS)
lietošanas ieteikumu, īstenošanu.
Eirojusts ir pieņēmis arī papildu noteikumus, kas reglamentē visu datu aizsardzības jomā
iesaistīto personu funkcijas, tiesības un pienākumus, kā arī kārtību, kādā Eirojustā nodarbinātās
personas var īstenot savas, proti, datu subjektu tiesības.
Sekmīgi īstenotā E-POC (Eiropas elektronisko sakaru vide organizētās noziedzības apkarošanai)
II projekta rezultātā 2006. gadā:
• Eirojusts uzņēmās iniciatīvu un iesniedza pieteikumu AGIS programmas ietvaros
paredzētajam finansējumam E-POC III projekta īstenošanai;
• vienlaikus Eirojusts veica vairākus nozīmīgus pārkārtojumus Lietu vadības sistēmā tās
lietošanas uzlabošanai.
11
eurojust06_LV.indd 11 2007-06-13 15:41:02
12
E-POC projekta partneriem – Itālijai, Francijai, Slovēnijai un Rumānijai – ir pievienojusies arī
Polija.
Galvenie E-POC III projekta ietvaros risināmie jautājumi ir šādi:
• informācijas apmaiņas veicināšana un vienkāršošana;
• kopēja datu modeļa un kopējas operatīvās pieejas veicināšana informācijas apmaiņā,
izmantojot automatizētās sistēmas;
• E-POC programmatūras funkcionēšanas nodrošināšana partnervalstu atsevišķās konkrētās
vietnēs;
• Eirojusta un kompetento nacionālo institūciju saziņas vajadzībām izveidotās drošās sakaru
infrastruktūras izmantošana;
• tehnisko jautājumu atrisināšana Eirojusta datu aizsardzības noteikumu piemērošanai un
• tādu analītisko sistēmu izveidošana, kuras varētu izmantot, piemēram, noziedzīgo
organizāciju sadarbības izmeklēšanā, kā arī apsūdzības izvirzīšanā.
E-POC III projekta ietvaros paredzēts turpināt darbu, kas 2003.-2005. gadā tika pabeigts,
izveidojot Eirojusta Lietu vadības sistēmu, – proti, izmantot E-POC programmatūru kā standarta
risinājumu, lai ar Eirojusta starpniecību nodrošinātu nacionālo institūciju efektīvu sadarbību.
eurojust06_LV.indd 12 2007-06-13 15:41:02
eurojust06_LV.indd 13 2007-06-13 15:41:09
14
2 T I E S I S K Ā V I D E U N P A R T N E R I
14
Ievads
Lai gan Eirojusts galveno uzmanību pievērš operatīvajam darbam, tas ir kļuvis par svarīgu
struktūru brīvības, drošības un taisnīguma stiprināšanai Eiropas Savienībā. ES institūcijas bieži
lūdz Eirojusta ekspertus izteikt savu viedokli. Eirojusta Kolēģija ir sadalīta divās specializētās
grupās. Briseles grupa ir atbildīga par to, lai uzturētu nepieciešamos sakarus ar ES institūcijām.
Regulāri tiek rīkotas Kolēģijas, Padomes, Komisijas, kā arī ES prezidējošās valsts un nākamo
prezidējošo valstu pārstāvju sanāksmes. Šādas sanāksmes un viedokļu apmaiņa ir būtiski
nepieciešamas, lai visi krimināllietu izmeklēšanā iesaistītie partneri būtu informēti par attiecīgo
valsti interesējošiem jautājumiem.
Nozīmīgs darbs tika veikts, lai palīdzētu Komisijai sagatavot ziņojumu par Eirojusta un Eiropas
Tiesiskās sadarbības tīkla (EJN) turpmāko sadarbību. Esam arī nodibinājuši kontaktus ar Eiropas
Tiesnešu apmācības tīklu (EJTN). EJTN sekretārs Žils Šarbonjē (Gilles Charbonnier) septembrī
tikās ar Kolēģijas locekļiem, un ir nodibināti regulāri kontakti, lai nodrošinātu Eirojusta iesaistīšanu
savstarpējās atzīšanas principu īstenošanai paredzētajās apmācību programmās.
Lēmuma par Eirojusta izveidošanu ieviešana
Eirojusts tika izveidots ar Padomes 2002. gada 28. februāra lēmumu, kurš nosaka, ka šis
lēmums jāievieš visās dalībvalstīs. Ir acīm redzams, ka vienas dalībvalsts kavēšanās vai nespēja
lēmumu savlaicīgi ieviest negatīvi ietekmē visas organizācijas darbu un mazina tās spējas tikt
galā ar konkrētiem uzdevumiem. Viena valsts, proti, Grieķija, lēmumu par Eirojustu vēl aizvien
nav ieviesusi. Ieviešanas līmenis arīdzan ir nevienāds. Dažos gadījumos šis lēmums ir ieviests
ar likumu, bet citos – ar administratīvu aktu. Arī nacionālajiem pārstāvjiem piešķirto pilnvaru
apjoms ir atšķirīgs. Tas attiecas, piemēram, uz viņu pilnvarām dot uzdevumus tiesām, kā arī
specifiskām pilnvarām ārkārtas gadījumos.
Jāatzīmē, ka līdztekus tiesiskajiem jautājumiem ļoti svarīgs ir arī dalībvalstu vispārējais atbalsts
saviem nacionālajiem pārstāvjiem. Piemēram, Polijas un Lietuvas nacionālajiem pārstāvjiem vēl
aizvien nav savas pastāvīgas rezidences Hāgā.
eurojust06_LV.indd 14 2007-06-13 15:41:09
1�
Dažas valstis ir iecēlušas saviem nacionālajiem pārstāvjiem vietniekus vai palīgus vai arī
ierosinājušas izraudzīties un nozīmēt nacionālos ekspertus (SNEs). Taču daudzi nacionālie
pārstāvji strādā vieni paši, izmantojot tikai Eirojusta nodrošināta sekretāra palīdzību. Papildus
lielajam operatīvajam darbam, katrs nacionālais pārstāvis kā Eirojusta Kolēģijas loceklis veic
arī citus ar Eirojusta darbību saistītus pienākumus – sagatavo ar trešajām valstīm slēdzamo
līgumu projektus, vai lēmumus jautājumos, kas saistīti ar administratīvajām lietām, piemēram,
cilvēkresursiem, drošību, datu aizsardzību un drošu saziņu ar Eiropolu un dalībvalstīm.
Pateicoties tam, ka iecelti nacionālie korespondenti un nodibināti kontakti ar dalībvalstīm,
izveidojusies ciešāka saikne starp Eirojustu un lietu izskatīšanā iesaistītajiem tiesnešiem un
prokuroriem.
Svarīgāko tieslietu un iekšlietu (JHA) dokumentu ieviešana
2006. gadā turpinājās progress tieslietu un iekšlietu (JHA) dokumentu ieviešanā, īpaši tas
attiecas uz 2002. gada 13. jūnija ietvarlēmumu par Eiropas apcietinājuma orderi un dalībvalstu
savstarpējām nodošanas procedūrām. No otras puses, esam ļoti vīlušies, ka vairākas dalībvalstis
vēl aizvien nav ieviesušas tādus ļoti svarīgus un praksē nepieciešamus dokumentus kā 2000.
gada 29. maija Konvencija par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās
un tās 2001. gada 16. oktobra protokols par ar bankām saistītas informācijas apmaiņu, kā arī
Padomes 2003. gada 22. jūlija ietvarlēmums par mantas vai pierādījumu iesaldēšanas orderu
izpildi. Šāda situācija apgrūtina Eirojusta ikdienas darbu un traucē veikt funkcijas izmeklēšanas
un apsūdzības izvirzīšanas koordinēšanā.
Eirojusts vēlas uzsvērt, ka pilnīga šo dokumentu ieviešana būtu nopietns solis uz priekšu
dalībvalstu sadarbības uzlabošanā. Ja dalībvalstis nepieņem attiecīgus noteikumus, joprojām
pastāv sadarbību kavējoši apstākļi.
Eirojusts uzskata: svarīga nozīme ir tam, ka nacionālajā līmenī ir ieviests un tiek piemērots 1997.
gada 5. decembra Dokumentā par vienotu rīcību noteiktais kopējās izvērtēšanas mehānisms cīņā
pret organizēto noziedzību, jo šis mehānisms efektīvi palīdz atgādināt nepieciešamību pilnībā
ieviest arī ES dokumentus. Šāds mehānisms ļauj veikt dalībvalstu likumdošanas aktu un prakses
detalizētu analīzi, un izvērtēšanas rezultātiem ir svarīga nozīme ES dokumentu ieviešanā, kā arī
1�
eurojust06_LV.indd 15 2007-06-13 15:41:09
16
sadarbības un ES likumdošanas turpmākajā attīstībā. Eirojusts ar prieku atzīmē, ka drīz vien pēc
kopējā mehānisma ieviešanas visās dalībvalstīs tika uzsākts pašreizējais Eiropas apcietinājuma
ordera (EAW) izvērtēšanas process, un ir iepriecināts, ka, būdams EAW izvērtēšanas procesa
novērotājs, var nākt talkā ar savu praktisko pieredzi.
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (EJN)
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (EJN) tika izveidots ar 1998. gada 29. jūnija Dokumentu par
vienotu rīcību 98/428/JHA, lai veicinātu dalībvalstu tiesisko sadarbību krimināllietās. Nodrošinot
visaptverošas informācijas sistēmas un kontaktus, Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls sniedz
netiešu atbalstu praktiķiem un tieši palīdz sagatavot un izpildīt tiesiskās palīdzības lūgumus
krimināllietās. EJN ir apliecinājis, ka ir neaizstājams palīgs to daudzo problēmu pārvarēšanā,
kuras Eiropas Savienībā traucē tiesisko sadarbību. Tam ir bijusi arī liela nozīme Eiropas Savienībā
strādājošo praktiķu savstarpējas uzticības veidošanā, kas savukārt ir svarīgs faktors savstarpējās
atzīšanas principa īstenošanai.
Katras valsts centrālajās par starptautisko tiesisko sadarbību atbildīgajās institūcijās, kā arī šajā
jomā iesaistītajās tiesu un apsūdzības izvirzīšanas iestādēs ir viena vai vairākas kontaktpersonas
sadarbībai ar EJN. Šīs kontaktpersonas ir aktīvi starpnieki tiesiskās sadarbības ķēdē, un to darbs
ir saistīts ar informācijas apmaiņu un neformālu kontaktu uzturēšanu, lai veicinātu un paātrinātu
tiesiskās palīdzības lūgumu (MLA) izpildi. Šīs personas sniedz kompetentajām vietējām
institūcijām juridisku un praktisku informāciju par attiecīgām krimināllietām.
Kontaktpersonas tiekas trīs reizes gadā, lai paplašinātu zināšanas par ES dalībvalstu dažādajām
tiesiskajām sistēmām, apspriestu problēmas tiesiskās palīdzības sniegšanā un izteiktu
priekšlikumus EJN tālākai uzlabošanai. Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls attīsta arī pats
savas informācijas sistēmas, kuras kompetentās nacionālās institūcijas varētu izmantot tiešas
sadarbības veicināšanai. Eirojusta EJN un sadarbības maģistrātu grupa, kurā darbojas Kolēģijas
locekļi un EJN sekretārs, aktīvi apspriež abu organizāciju turpmāko sadarbību un nesen palīdzēja
sagatavot EJN Vīzijas dokumentu, kurš tika apstiprināts EJN 25. plenārsēdē 2006. gada decembrī
16
eurojust06_LV.indd 16 2007-06-13 15:41:10
1�
Rovaniemi, Somijā. Šajā dokumentā paredzēti konkrēti pasākumi, lai abas organizācijas viena
otru papildinātu un daudz efektīvāk veicinātu brīvības, drošības un taisnīguma nostiprināšanu
Eiropā atbilstoši programmai, kas tika apstiprināta Eiropadomes sanāksmē Tamperē 1999.
gadā.
Eiropols
Eirojusta prioritātes sadarbībā ar Eiropolu ir šādas:
• paplašināt Eirojusta iespējas iegūt informāciju no Eiropola analītiskajām datnēm un uzlabot
operatīvo sadarbību ar Eiropolu;
• izveidot drošus kanālus informācijas apmaiņai starp Eirojustu un Eiropolu;
• kopā ar Eiropolu tālāk attīstīt apvienoto izmeklēšanas grupu (JITs) projektu;
• aktīvāk iesaistīties organizētās noziedzības draudu novērtējuma (OCTA) un tajā iekļaujamo
atzinumu sagatavošanā;
• kopā ar Eiropolu sagatavot galīgajā variantā Padomei iesniedzamo ziņojumu par kopējā
darba pieredzi un konkrētajiem rezultātiem.
Daudziem nacionālajiem pārstāvjiem ir ļoti produktīvas attiecības ar attiecīgajām nacionālajām
Eiropola nodaļām. Pagājušajā gadā Eiropols centās atrisināt ar formalitātēm saistītās problēmas,
kas Eirojustam jāpārvar, lai tas varētu saņemt savam operatīvajam darbam tik ļoti svarīgo
informāciju no Eiropola analītiskajām datnēm. Līdz šim risinājums nav atrasts, jo atsevišķas
dalībvalstis vēl aizvien nav ratificējušas Eiropola konvencijas 3. protokolu (jeb Dānijas
protokolu). No 17 Eiropola analītiskajām datnēm Eirojustam ir bijušas pieejamas aptuveni 12
tādu lietu izskatīšanā, kas saistītas ar terorismu, nelegālo narkotiku tirdzniecību un cilvēku
tirdzniecību, kā arī liela mēroga krāpniecību. Eirojusta analītiķi uzsākuši regulāru sadarbību ar
Eiropola analītiķiem.
Diemžēl vēl aizvien nav izveidoti droši saziņas kanāli, kas abām organizācijām ļautu ātri
apmainīties ar klasificēto informāciju. Problēmas ir saistītas ar dažādo dokumentu klasifikācijas
sistēmu savstarpējās pielīdzināšanas tabulas izstrādi.
1�
eurojust06_LV.indd 17 2007-06-13 15:41:10
18
Kopējais ar apvienotajām izmeklēšanas grupām (JITs) saistītais projekts ir apliecinājis savu
lietderību, un 2. JITs ekspertu sanāksmē 2006. gada novembrī tika apstiprināti Eirojusta un
Eiropola sagatavotie norādījumi par apvienotās izmeklēšanas grupas regulējošiem nacionālajiem
likumiem. Šī sanāksme bija ļoti produktīva, jo tajā ziņojumus sniedza no visdažādāko Eiropas
valstu pārstāvjiem komplektēto apvienoto izmeklēšanas grupu dalībnieki. Sanāksmē tika izteikts
lūgums sagatavot norādījumus par iespējamiem praktiskajiem jautājumiem, kas jārisina,
apvienoto izmeklēšanas grupu veidojot.
2006. gadā Eirojusts paveica lielu darbu, lai 2007. gadā varētu aktīvi palīdzēt Eiropolam
sagatavot organizētās noziedzības draudu novērtējumu (OCTA).
Saskaņā ar Hāgas programmu 2006. gada decembrī Padomei tika nosūtīts ziņojums par Eirojusta
un Eiropola sadarbību 2005. un 2006. gadā.
Lai gan sadarbībā ar Eiropolu ir panākts zināms progress, darāmā vēl aizvien ir daudz, it īpaši
ikdienas operatīvā darba sakarā. 2007. gadā īpaši pūliņi tiks veltīti šīs sadarbības uzlabošanai.
Sadarbība ar Eiropas biroju krāpniecības apkarošanai (OLAF)
Joprojām uzlabojas Eirojusta un OLAF sadarbība. Abu organizāciju attiecības nosaka Saprašanās
memorands. 2005. gada decembrī parakstītās vienošanās punkti ietver praktiskus norādījumus
un pauž nodomu regulāri rīkot sanāksmes un izpētīt iespēju parakstīt oficiālu sadarbības
līgumu. Tiek plānots, ka oficiāls dokuments par sadarbību, arī operatīvajā darbā, varētu stāties
spēkā 2007. gadā. Tas nodrošinās daudz skaidrāku tiesisko pamatu kopējas lietu izskatīšanas
gadījumos nepieciešamajai personas datu apmaiņai.
2006. gadā tika panākta vienošanās par kārtību, kādā OLAF nodod lietu kopsavilkumus Eirojusta
nacionālajiem pārstāvjiem savstarpējās sadarbības ietvaros. Viens šādas sadarbības piemērs
bija Beļģijas, Čehijas, Francijas, Portugāles un Apvienotās Karalistes nacionālo pārstāvju biroju
iesaistīšanās sarežģītu jurisdikcijas un savstarpējas tiesiskās palīdzības jautājumu risināšanā
sakarā ar aizdomām par to, ka Ukrainā, īstenojot ES programmu, tiek veiktas krāpnieciskas
darbības.
Tika apkopotas no dalībvalstīm saņemtās atbildes uz jautājumiem, kas bija ietverti aptaujas
anketā par nacionālo pārstāvju lomu Lēmuma par Eirojusta izveidošanu 26.4 panta izpildē.
Apkopojums tika apspriests Kolēģijā un pēc tam nosūtīts Padomes Ģenerālsekretariātam.
18
eurojust06_LV.indd 18 2007-06-13 15:41:10
1919
Pagājušajā gadā kopā ar OLAF Maģistrātu grupu tika rīkotas savstarpējas vizītes. Abas
organizācijas ir vienisprātis, ka šādas vizītes palīdz veidot ciešākus operatīvos kontaktus un
veicina iesaistīšanos apvienoto izmeklēšanas grupu darbā.
Jūnijā Eirojusts piedalījās OLAF ikgadējā krāpniecības lietu izmeklēšanā iesaistītajiem prokuroriem
sarīkotajā konferencē, kā arī uzņēma Bulgārijas prokurorus, kuri bija ieradušies vizītē OLAF
vadītās BROGNA programmas ietvaros. Arī 2007. gadā ir plānotas vairākas mācību vizītes.
Pastāvīgu operatīvo kontaktu uzturēšana starp Eirojusta nacionālo pārstāvju birojiem un
attiecīgajiem OLAF partneriem arī turpmāk būs abām partnerorganizācijām aktuāls uzdevums.
Sadarbības maģistrāti
1996. gada 22. aprīļa Dokuments par vienotu rīcību 96/277/JHA noteica sadarbības maģistrātu
– attiecīgu valstu prokuroru, tiesnešu vai tiesiskās sadarbības procedūrās īpaši kompetentu
amatpersonu – iecelšanas, kā arī apmaiņas kārtību.
Sadarbības maģistrātu uzdevums ir veicināt vai paātrināt tiesisko sadarbību krimināllietās,
civillietās, komerclietās un informācijas (īpaši informācijas par salīdzinošajiem pētījumiem un
statistikas datiem) apmaiņu, kas nepieciešama, lai nodrošinātu dažādo valstu atšķirīgo tiesisko
sistēmu un datubāžu savietojamību. Līdz šim laikam Eiropas Savienībā apmaiņas kārtā ir
darbojušies apmēram 20 sadarbības maģistrāti un strādājuši galvenokārt ES dalībvalstīs, kā arī
ārpus ES (piemēram, ASV, Kanādā un Krievijas Federācijā).
Īss pārskats
Sadarbības maģistrāti:
o strādā uzņēmējvalstī
o nodrošina divpusēju sadarbību
o ir iesaistīti visās tiesiskās sadarbības jomās, ne tikai krimināllietu izskatīšanā
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls:
o kontaktpersonas, kas strādā savā valstī
o kontaktpersonas, kas nodrošina galvenokārt divpusēju, bet, iespējams, arī daudzpusēju
sadarbību
o kontaktpersonas, kas nodrošina tikai ar krimināllietām saistītu nepieciešamo sadarbību
eurojust06_LV.indd 19 2007-06-13 15:41:10
2020
Eirojusts:
o 25 (nu jau 27) dalībvalstu pārstāvji, kas strādā vienā ēkā
o piedalās ar organizēto noziedzību un smagiem pārrobežu noziegumiem saistītu lietu
izskatīšanā
o pilnveido sadarbību, īpašus pūliņus veltot izmeklēšanas un apsūdzību izvirzīšanas
koordinēšanai Eiropas Savienībā uz Lēmumā par Eirojusta izveidošanu un nacionālajos
likumdošanas aktos noteikto īpašo pilnvaru pamata
Starptautiskā prokuroru asociācija
Eirojusts ir Starptautiskās prokuroru asociācijas (IAP) loceklis. 2006. gadā mūsu ciešās
attiecības ar IAP turpinājās. Martā Eirojustu apmeklēja vairāk nekā 40 IAP organizētās Eiropas
reģionālās apmācības konferences delegātu, lai iepazītos ar mūsu organizāciju un tās darbu.
Šie ikgadējie pasākumi ir izdevīgi abām pusēm. Tādējādi konferences delegātiem – pārsvarā
jauniem prokuroriem, kuriem ir neliela pieredze vai vispār nav pieredzes transnacionālās
noziedzības apkarošanā, ir iespēja iepazīties ar Eirojusta darbu un neformālā gaisotnē tikties ar
nacionālajiem pārstāvjiem. Savukārt mums šādi pasākumi dod iespēju izplatīt informāciju par
Eirojustu. IAP vienmēr ir sniegusi lielisku palīdzību tajos gadījumos, kad mums, izskatot lietas,
rodas nepieciešamība pēc kontaktpersonām tajās valstīs, kur mūsu pašu kontakti nav pietiekami
attīstīti.
eurojust06_LV.indd 20 2007-06-13 15:41:10
eurojust06_LV.indd 21 2007-06-13 15:41:18
eurojust06_LV.indd 22 2007-06-13 15:41:31
eurojust06_LV.indd 23 2007-06-13 15:41:32
24
Komentāri par izskatītajām lietām
2006. gadā nacionālie pārstāvji reģistrēja 771 lietu, tas ir, par 31% vairāk nekā 2005. gadā.
Izskatīto lietu skaita pieaugums rāda, ka dalībvalstis ir labāk informētas par Eirojusta darbību
un sniegto palīdzību un to, ka valstu kompetentās iestādes aizvien intensīvāk izmanto Eirojustu
lietu izskatīšanā, jo tā iesaistīšana ir izdevīga.
24
3 L I E T U I Z S K A T Ī Š A N A
1. attēls: Lietu skaits 2002.–2006. gadā
eurojust06_LV.indd 24 2007-06-13 15:41:33
2525
2. attēls: Pieprasījumu iesniedzējas valstis 2006. gadā
12
18
3. attēls: Pieprasījumu adresātes valstis 2006. gadā
eurojust06_LV.indd 25 2007-06-13 15:41:34
2626
Iepriekšējos gados Eirojusts nošķīra divpusējās un daudzpusējās lietas, tomēr šis dalījums
neatspoguļoja Eirojusta patieso darbību.
Divpusējās lietas ne vienmēr ir vienkāršas. Eirojusta iesaistīšana var būtiski uzlabot divu valstu
veiktās izmeklēšanas vai apsūdzības izvirzīšanas koordināciju, bet Eirojusta sniegtā palīdzība
var būt ļoti komplicēta. Eirojusta palīdzība divpusējās lietās var būt tikpat ievērojama, cik
daudzpusējās lietās.
Tāpēc 2006. gada jūnijā ar Lietu izskatīšanas stratēģijas un vadības grupas atbalstu Kolēģija
nolēma lietas iedalīt vienkāršajās un sarežģītajās. Šāda dalījuma iemesls ir vēlme no 1. jūlija
līdz 31. decembrim īstenot eksperimentālu projektu un izstrādāt jaunu pieeju lietu klasifikācijas
noteikšanai.
Nosakot jauno lietu dalījumu, tika ņemta vērā no Eirojusta pieprasītā palīdzība un iesaistīto
valstu skaits, šo valstu nacionālo pārstāvju noslogojums, noziegumu smagums, pieprasītās
palīdzības sniegšanai nepieciešamais laiks un sniegtās palīdzības rezultāts.
Aizsākot lietas izskatīšanu, katrs nacionālais pārstāvis izvērtē, vai lieta ir vienkārša vai sarežģīta.
Šā gada laikā tika aizsākta 361 lietas izskatīšana; no tām 270 tika klasificētas kā vienkāršas un
91 – kā sarežģīta lieta.
Vairums šajā gadā aizsākto lietu joprojām tiek turpinātas, tāpēc tās izvērtēt pilnībā atbilstoši
jaunajiem klasificēšanas kritērijiem nav iespējams. Projekta otrā daļa, kuru plānots aizsākt
2007. gada janvāra sākumā, ir orientēta uz lietas izvērtēšanu tās izskatīšanas laikā.
Kriminālās aktivitātes Eirojusta izskatītajās krimināllietās ir salīdzināmas ar iepriekšējo gadu
aktivitātēm. 2006. gadā Eirojusts reģistrējis lietas par 49 noziegumu veidiem. Viena un tā pati
lieta var būt saistīta ar vairākiem noziegumu veidiem, un nacionālie pārstāvji var konstatēt
galvenajam noziegumam pakārtotus noziegumus.
Izskatīto krimināllietu skaits, it īpaši ar terorismu un nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizāciju
saistīto lietu daudzums, kopumā ir pieaudzis, taču lielākā daļa Eirojustam nosūtīto lietu joprojām
ir saistītas ar narkotiku tirdzniecību un krāpniecību.
eurojust06_LV.indd 26 2007-06-13 15:41:34
2727
Pieaugot reģistrēto lietu skaitam, arī koordinācijas sanāksmju skaits ir palielinājies par 25%.
No Eirojusta atbalstītajām vai rīkotajām koordinācijas sanāksmēm 70 notika Eirojusta galvenajā
mītnē un 21 – kādā no dalībvalstīm.
4. attēls: Noziegumi 2005.–2006. gadā
Nar
kotik
u
tirdz
niec
ība
Krā
pnie
cība
Noz
iegu
mi p
ret ne
kust
amo
īpaš
umu
vai s
abie
dris
ko
kārt
ību,
tos
tarp
krā
pnie
cība
Nel
ikum
īgi i
egūt
o līd
zekļ
u le
galiz
ācija
Pers
onas
dzī
vība
s
apdr
audē
jum
s, k
aitē
jum
s
vese
lībai
un
brīv
ībai
Slep
kavī
ba
Ar n
odok
ļiem
sai
stīta
krā
pnie
cība
Dal
ība
nozi
edzī
gā g
rupē
jum
āCilv
ēku
tirdz
niec
ība
Org
aniz
ēta
laup
īšan
a
Adm
inis
trat
īvo
doku
men
tu
vilto
šana
Tero
rism
s
Krā
pšan
a PV
N m
aksā
jum
u jo
mā
eurojust06_LV.indd 27 2007-06-13 15:41:34
2828
5. attēls: Koordinācijas sanāksmes
6. attēls: Koordinācijas sanāksmes rīkošanas pieprasījumu iesniedzējas valstis 2006. gadā
Eirojusta galvenajā mītnē Konkrētās dalībvalstīs
eurojust06_LV.indd 28 2007-06-13 15:41:35
29
Lielākajā daļā šo koordinācijas sanāksmju (55) piedalījās trīs līdz 14 valstis. Citas institūcijas,
piemēram, Eiropols un Interpols, kā arī tās trešās valstis, kuras noslēgušas vienošanos
ar Eirojustu (Rumānija un Norvēģija), un citas trešās valstis (Bulgārija, ASV, Bosnija un
Hercegovina, Serbija un Melnkalne, Ukraina, Šveice, Maroka, Alžīrija, Krievijas Federācija un
Horvātija) piedalījās 30 koordinācijas sanāksmēs.
Katra dalībvalsts ir piedalījusies vismaz trijās koordinācijas sanāksmēs. Sanāksmēs tika
izskatītas lietas, kas saistītas ar krāpniecību (30), narkotiku tirdzniecību (21), nelikumīgi iegūto
līdzekļu legalizāciju (19), terorismu (9), cilvēku tirdzniecību (7) un personas dzīvības apdraudēj-
umu (5).
Lietu vadības sistēma (CMS) tiek attīstīta un ļaus Eirojustam iegūt daudz detalizētākus statistikas
datus, īpašu uzmanību pievēršot nacionālo pārstāvju ieguldījumam tiesu varas sadarbības
veicināšanā Eiropā.
Ceram, ka šie statistikas dati, tabulas, komentāri un lietu apraksti ļaus labāk izprast Kolēģijas
darbu lietu izskatīšanā.
29
7. attēls: Koordinācijas sanāksmes rīkošanas pieprasījumu adresātes valstis 2006. gadā
eurojust06_LV.indd 29 2007-06-13 15:41:35
3030
Rekomendācijas, kas izriet no Lēmuma par Eirojustu 6.(a) panta
2006. gadā saskaņā ar Padomes 2002. gada 28. februāra lēmuma 6.(a) pantu tika izdotas
sešas rekomendācijas. Divas no šīm rekomendācijām bija adresētas Portugāles Apsūdzības
izvirzīšanas dienestam sakarā ar lietu Nr. 4, kas aprakstīta nodaļā "Piemēri attiecībā uz lietu
izmeklēšanu". Pirmā rekomendācija ietvēra pieprasījumu uzsākt izmeklēšanu nelikumīgi iegūto
līdzekļu legalizēšanas un korupcijas lietā saskaņā ar 6.(a)(i) pantu, savukārt otrā rekomendācija
paredzēja koordinēt šīs lietas izmeklēšanu ar Beļģijas Federālo prokuratūru atbilstoši 6.(a)(iii)
pantam.
Pārējās četras rekomendācijas bija adresētas Spānijas ģenerālprokuroram un tika pieņemtas
saskaņā ar Spānijas likumu par Spānijas nacionālā pārstāvja Eirojustā statusu 6.(a)(ii) un 14.2
b) pantu.
Pateicoties savlaicīgai sanāksmju koordinēšanai un savstarpējai tiesiskajai palīdzībai, Eirojusta
vadībā spēja šīs četras lietas tika atrisinātas ātri un efektīvi. Rezultātā Spānijas nacionālais
pārstāvis saskaņā ar Lēmuma par Eirojustu 6.(a) pantu izdeva attiecīgas rekomendācijas.
Viena no lietām ir saistīta ar narkotiku tirdzniecību, ko organizējis noziedzīgs grupējums
Marbeljā (Spānijā). Nīderlandes un Spānijas sadarbība nodrošināja pietiekami daudz pierādījumu
izmeklēšanas uzsākšanai. Izmeklēšanas rezultātā tika konfiscētas narkotikas, kuras bija paredzēts
realizēt Nīderlandē, un arestēti vairāki Nīderlandes pilsoņi. Tā kā apsūdzības izvirzīšana ietilpa
gan Spānijas, gan Nīderlandes kompetencē, varēja rasties konflikts attiecībā uz jurisdikciju.
2006. gada septembrī Eirojusts sarīkoja koordinācijas sanāksmi, kurā piedalījās Apvienotās
Karalistes, Nīderlandes un Spānijas pārstāvji, kas vienojās, ka Nīderlandei ir priekšrocības gan
izmeklēšanas veikšanā, gan apsūdzības izvirzīšanā. Tāpēc Spānijas nacionālais pārstāvis izdeva
rekomendāciju Spānijas ģenerālprokuroram, kurš atbalstīja ar jurisdikciju saistītā konflikta
risināšanu saskaņā ar Lēmuma par Eirojustu 6.(a) pantu.
Līdzīgi tika atrisinātas un tādu pašu Spānijas ģenerālprokurora atbalstu saņēma vēl trīs citas
Spānijas iesniegtās lietas par narkotiku tirdzniecību.
Gan Portugāles, gan Spānijas nacionālo pārstāvju biroji vēlētos uzsvērt, cik svarīgi ir pareizi
piemērot 6.(a) pantu, kurš ļauj daudz dinamiskāk un ātrāk koordinēt un atrisināt ar jurisdikciju
saistītos konfliktus.
eurojust06_LV.indd 30 2007-06-13 15:41:35
31
Termiņu neievērošana ar Eiropas apcietinājuma orderi (EAW) saistītajās lietās
2006. gadā 12 no 25 dalībvalstīm ziņoja, ka tajās nav ievēroti termiņi ar Eiropas apcietinājuma
orderi saistītajās lietās; piecās no šīm 12 dalībvalstīm pārkāpumi netika konstatēti. Savukārt
iesniegto lietu sadalījums starp pārējām septiņām dalībvalstīm, kurās bija konstatēti termiņu
pārkāpumi, ir šāds:
Čehija: 4 Īrija: 9 Spānija: 2 Portugāle: 4 Somija: 1 Zviedrija: 2Apvienotā Karaliste: 50
Lai gan ziņojumi joprojām netiek iesniegti sistemātiski, Eirojusts ir apmierināts ar progresu
ietvarlēmuma par Eiropas apcietinājuma orderi 17.(7) panta īstenošanā.
Netiek nodalīti 17. pantā minētie atšķirīgie termiņi (10, 10+30, 60 un 60+30 dienas). Turklāt
tikai aptuveni pusē iesniegto ziņojumu ir norādīti termiņu neievērošanas iemesli. Tā kā šīs
informācijas trūkst, nav iespējams izanalizēt problēmas, ar kurām saskārušās dalībvalstis, un
rast tām risinājumu.
Ceram, ka mūsu sadarbība ar dalībvalstīm kļūs intensīvāka un mēs varēsim skaidrāk atspoguļot
situāciju Eiropas Savienībā.
Galvenie minēto termiņu neievērošanas iemesli ir saistīti ar apsūdzētās personas vai reizēm
arī prokurora tiesībām iesniegt apelāciju (15) vai to, ka Eiropas apcietinājuma orderī minētā
persona lietas izskatīšanas laikā ir atbrīvota (9). Šo iemeslu dēļ ir aizkavēta lēmuma pieņemšana
attiecībā uz Eiropas apcietinājuma ordera izpildi. Trīs gadījumos galīgā lēmuma pieņemšana
atlikta vietēja mēroga lietas izskatīšanas dēļ, un vēl trīs gadījumos galīgo lēmumu ir atlicis
tiesnesis.
31
eurojust06_LV.indd 31 2007-06-13 15:41:35
32
Pretterorisma grupa un jaunais Padomes lēmums
Pretterorisma grupa
Galvenais Pretterorisma grupas mērķis ir izveidot ekspertīzes centru terorisma jautājumos.
Grupa ir turpinājusi strādāt pagājušajā gadā izraudzītajās darbības jomās un noteikusi divas
jaunas darbības jomas.
Septiņas darbības jomas ir šādas:
1. sadarbība tieslietu jomā;
2. terorisma apkarošanā iesaistīto pušu sadarbības uzlabošana: Pretterorisma grupa ir
sniegusi informāciju Eiropolam Terorisma attīstības un situācijas pārskata izstrādei, kā arī
Pretterorisma vienībai (CTTF) – teroristisko organizāciju saraksta izstrādei. Grupa visiem
nacionālajiem pārstāvjiem izsniedza aptaujas anketu, lūdzot sniegt informāciju par tiesu
lēmumiem kopš 2005. gada izskatītajās ar terorismu saistītajās lietās;
3. sadarbības uzlabošana ar trešajām valstīm terorisma apkarošanā: piemēram, nesen
pieņemtais Eirojusta un ASV sadarbības līgums pozitīvi ietekmēs šāda veida sadarbību;
4. ar terorismu saistītās tiesu prakses datubāzes izveidošana;
5. ar terorismu saistītās juridiskās datubāzes izveidošana;
6. kiberterorisms: praktisko zināšanu apkopošana juridisko šķēršļu un ar jurisdikciju saistīto
problēmu noteikšanai, kā arī citu jautājumu aktualizēšana šajā jomā;
7. terorisma finansēšanas avoti: izstrādāts visaptverošs pārskats par spēkā esošajiem
starptautiskajiem standartiem, ES un ANO instrumentiem, kā arī Eirojusta izskatītajām
lietām šajā jautājumā. Pamatojoties uz šo pārskatu, Pretterorisma grupa var izvērtēt visai
ievērojamo Eirojusta ieguldījumu šajā jomā, izstrādāt iespējamos turpmākos pasākumus
un uzlabot īstenojamo pretdarbību.
Galvenā uzmanība tika pievērsta ceturtajai un septītajai darbības jomai.
32
eurojust06_LV.indd 32 2007-06-13 15:41:36
33
Jaunais Padomes lēmums
Jaunais Padomes lēmums, t.i., 2005. gada 20. septembra lēmums 2005/671/JHA par informācijas
apmaiņu un sadarbību terora aktu gadījumos, dalībvalstīm jāievieš līdz 2006. gada 30. jūnijam.
Šis jaunais Padomes lēmums paplašina Eirojustam sniedzamās informācijas apjomu. Tas
savukārt ļauj Eirojustam efektivizēt cīņu pret terorismu.
No Padomes lēmuma izrietēja divas iniciatīvas.
● Lietu vadības grupa izstrādāja metodoloģiju un ieteikumus Padomes lēmuma pienācīgai
ieviešanai.
● Praktikante no Beļģijas īsteno uz šā lēmuma pamata izstrādātu projektu. Viņa izvērtēs, kā
šis lēmums tiek īstenots šobrīd, un noteiks aspektus, kas var radīt problēmas vai šķēršļus.
Tiks izstrādāti secinājumi un ieteikumi turpmākiem uzlabojumiem.
Stratēģiskā sanāksme par terorisma jautājumiem
2006. gada jūnijā Eirojusts sarīkoja stratēģisko sanāksmi par terorisma jautājumiem, kurā
piedalījās 25 nacionālie korespondenti terorisma jautājumos un nacionālais korespondents no
Norvēģijas.
Šai sanāksmei bija divas daļas:
1) iepazīstināšana ar jaunā Padomes lēmuma 2005/671/JHA darbības jomu. Nacionālie
korespondenti terorisma jautājumos apsprieda lēmuma īstenošanu 25 dalībvalstīs;
2) Beļģijas, Nīderlandes, Zviedrijas un Spānijas delegāciju ziņojumi par tiesās izskatītajām
lietām. Tajā tika skarti šādi jautājumi:
● kā lietas tika sagatavotas;
● to apjoms;
● veiktie terora akti;
● juridiskās problēmas;
● problēmas, kas radās tiesas procesa laikā;
● gūtās atziņas.
33
eurojust06_LV.indd 33 2007-06-13 15:41:36
34
Taktiskās sanāksmes par terorisma jautājumiem
2006. gadā tika sarīkotas divas taktiskās sanāksmes par terorisma jautājumiem. Pirmajā
sanāksmē 2006. gada martā notika informācijas apmaiņa par Eiropā pastāvošajiem organizāciju
tīkliem, kas atbalsta personas, kuras teroristiskos nolūkos dodas uz Irāku vai izbrauc no Irākas.
Sanāksmes dalībnieki diskutēja par vispārīgām problēmām un dažādu iesaistīto valstu pieredzi.
Paredzēts rīkot nākamo sanāksmi par minētajiem tīkliem.
Otra taktiskā sanāksme notika 2006. gada decembrī, un tajā piedalījās prokurori, tiesneši un
policisti no sešām ES dalībvalstīm, ASV un Norvēģijas. Šīs sanāksmes mērķis bija nodrošināt
informācijas apmaiņu starp prokuroriem un policistiem, kuri izmeklē iespējamo teroristiskās
organizācijas "Ansar Al Islam/Jaish Ansar Al Sunna" locekļu un atbalstītāju darbību un atsevišķos
gadījumos izvirza viņiem apsūdzības. Tika secināts, ka pieejamās un svarīgās informācijas
agrīna un pilnīga apmaiņa ir pamatnosacījums efektīvai cīņai pret šo organizāciju.
Terorisms
Terorisms ir viens no nopietnākajiem faktoriem, kas apdraud demokrātiju un cilvēktiesības,
ekonomisko un sociālo attīstību. Terorisma apkarošanā ārkārtīgi liela nozīme ir efektīvai
informācijas apmaiņai. Tieši to paredz arī jaunais Padomes lēmums. Eirojustam, lai tas varētu
risināt pretterorisma jautājumu Eiropas līmenī, jāsaņem iespējami vairāk informācijas par
terorismu. Lielākā daļa teroristisko organizāciju darbojas vairākās valstīs, bet tas nozīmē,
ka Eirojustam ir nozīmīga loma starptautiskās izmeklēšanas un apsūdzības izvirzīšanas
koordinēšanā. Būtu vēl labāk, ja Eirojusts uz saņemtās informācijas pamata varētu konstatēt
savstarpēju saikni un sarīkot iesaistītajām valstīm koordinācijas sanāksmi.
Pirmie rezultāti, ko devušas plaša mēroga aptaujas par informācijas apmaiņu terorisma
jautājumos, rāda, ka informācijas apmaiņas procesu apgrūtina vairākas problēmas. Galvenā
problēma ir saistīta ar to, ka vairākās ES dalībvalstīs jaunais Padomes lēmums netiek īstenots.
Galvenais šķērslis ir dalībvalstu atšķirīgā juridiskā sistēma. Otra problēma ir saistīta ar to, ka
dažu dalībvalstu pārstāvji nesaņem nekādu informāciju par terorisma jautājumiem. Var būt, ka
šajās valstīs teroristiska darbība nenotiek, tomēr pastāv arī iespēja, ka šāda informācija nav
pieejama. Turklāt Lietu vadības sistēmas (CMS) datubāzē netiek ievietota saņemtā informācija,
bet tas negatīvi ietekmē datu apstrādi. Trūkst arī darbinieku. Nacionālajiem pārstāvjiem ir
34
eurojust06_LV.indd 34 2007-06-13 15:41:36
3�
nepieciešama palīdzība informācijas ievadīšanai Lietu vadības sistēmā. Turklāt, pieaugot ar
terorismu saistītās informācijas apjomam, būs nepieciešams lielāks skaits analītiķu. Visas šīs
problēmas, kas kavē Eirojusta efektīvu darbību pretterorisma jomā, ir jārisina.
Stratēģiskā sanāksme par Eiropas apcietinājuma ordera (EAW) ieviešanu
2006. gada oktobrī Bratislavā Eirojusts bija sarīkojis praktiķu sanāksmi par Eiropas apcietinājuma
ordera ieviešanu. Seminārs bija orientēts uz praktiska rakstura problēmām, ar kurām saskaras
praktiķi, ieviešot Eiropas apcietinājuma orderi, un uz Komisijas Otro ziņojumu par ordera
ieviešanu.
Konferences laikā tika organizētas prezentācijas un darba grupu sanāksmes. Prezentācijās tika
skarti tādi temati kā jaunās iniciatīvas savstarpējas orderu atzīšanas turpmākai uzlabošanai,
tostarp ietvarlēmuma projekts par soda izciešanu savstarpēju atzīšanu un jautājums par Eiropas
pierādījumu orderi.
Darba grupu sanāksmju laikā notika diskusijas, kuru rezultātā izdarīti vairāki secinājumi.
Lēmums gadījumos, kad tiek iesniegti vairāki pieprasījumi
Dalībvalstis uzskata, ka gadījumos, kad ir iesniegti vairāki pieprasījumi, lēmumu pieņemšanas
procesā vajadzētu izmantot daudzveidīgus kritērijus un šo kritēriju sarakstam nevajadzētu
būt noslēgtam. Dalībvalstis ievēro galvenokārt šādus kritērijus: lietas izskatīšanas laiks; vai
noziegumu izdarījušais ir apsūdzēts vai notiesāts; vai šī persona ir piedalījusies tiesas sēdēs;
vai noziegumu izdarījušais ir gados veca persona, apdraudēta persona vai bērns; vai noziegumu
izdarījušais ir arestēts vai atbrīvots pret galvojumu; noteiktie termiņi. Dalībvalstis secināja, ka
ikvienā lietā lēmums ir jāpieņem atsevišķi.
Savas valsts pilsoņu izdošana
Vairums dalībvalstu drīkst izdot savus pilsoņus. Savukārt tās valstis, kuras to nedrīkst, piemēram,
Austrija, veic pasākumus, lai šo situāciju mainītu. Gadījumos, kad dalībvalsts pilsonis jāizdod
trešajai valstij, prasības attiecībā uz abpusēju izdošanu atšķiras. Eiropā noziegumu izdarījušās
personas aizvien vairāk tiek uzskatīti par Eiropas, nevis kādas konkrētas dalībvalsts pilsoņiem.
3�
eurojust06_LV.indd 35 2007-06-13 15:41:36
36
Papildinformācijas sniegšana
Atsevišķos gadījumos Eiropas apcietinājuma orderī ietvertā informācija var būt nepietiekama
gan no ietvarlēmumā noteiktā standarta viedokļa, gan no ordera izpildītājā valstī spēkā esošo
likumu viedokļa. Gadījumos, kad trūkst papildinformācijas, valstu rīcība ir atšķirīga. Dažās valstīs
spēkā esošie likumi ļauj pieprasīt papildinformāciju, savukārt citas valstis pieprasa izsniegt jaunu
Eiropas apcietinājuma orderi. Šīs atšķirības varētu tikt apsvērtas Komisijas vērtējumos.
Atteikuma iemesli
Pozitīvi vērtējams tas, ka konstatēts mazāk atteikuma iemeslu nekā 2005. gadā Budapeštā
notikušajā seminārā, tomēr ar tulkojumiem saistītās problēmas joprojām ir aktuālas. Ir grūti
nodrošināt labu tulkojumu strikti noteiktā termiņā, tāpēc vienošanās par Eiropas apcietinājuma
ordera izpildi vienā konkrētā valodā būtu ieguvums un ļautu katrai atbildīgajai iestādei algot
štata tulku, kurš veiktu tulkojumus no šīs vienas valodas.
Termiņu neievērošana
Eirojusts ir secinājis: lai gan ziņojumu skaits par termiņu neievērošanu ir pieaudzis, dalībvalstu
pieeja vēl joprojām nav vienāda. Jautājums par konsekventāku pieeju tiks izskatīts Komisijas
vērtējumos.
Ir sagatavots CD disks, kurā iekļautas visas prezentācijas un darba grupu sanāksmēs notikušās
diskusijas.
Viltošana
Eirojusta izskatīto valūtas un preču viltošanas lietu skaits gada laikā ir pieaudzis tikai nedaudz
– 2004. gadā Eirojusts izskatīja četras, 2005. gadā – deviņas, bet 2006. gadā – desmit šādas
lietas.
No desmit 2006. gadā izskatītajām lietām tikai trīs lietas bija saistītas ar valūtas viltošanu.
Viena no tām attiecās uz eiro banknošu viltošanu lielā apjomā. Šajā lietā bija iesaistītas trīs
36
eurojust06_LV.indd 36 2007-06-13 15:41:36
3�
dalībvalstis un divas trešās – Balkānu reģiona valstis. Tipogrāfiju vadīja organizēts noziedznieku
grupējums, kas bija noorganizējis komplicētu banknošu iespiešanas un izplatīšanas procesu.
Papildus iesaistītajām valstīm un Eirojustam operācijā piedalījās arī Eiropols, sniedzot atbalstu
policijai un koordinējot tās darbību. Sadarbības rezultātā tika iznīcināta nelegālā tipogrāfija,
veikti vairāki aresti un izņemti viltoti eiro vairāk nekā viena miljona vērtībā. Lietas izmeklēšana
bija ārkārtīgi veiksmīga, un tas ir labs paraugs efektīvai rīcības koordinēšanai un sadarbībai gan
policijas, gan tiesu varas iestāžu līmenī.
Divas lietas bija saistītas ar to, ka Ķīnas un vienas Balkānu reģiona valsts organizētās noziedzības
grupējumi veica viltotu preču piegādes uz vairākām dalībvalstīm. Pārējās viltošanas lietas bija
saistītas ar Eiropas apcietinājuma orderi un personu izdošanas pieprasījumiem. Tika izskatītas
arī divas nacionālo pārstāvju iesniegtas vispārīga rakstura lietas sakarā ar valūtas un preču
viltošanu.
Narkotiku tirdzniecība un cilvēku tirdzniecība
Nelegālās tirdzniecības un ar to saistītu noziegumu apkarošanas grupa
Nelegālās tirdzniecības un ar to saistītu noziegumu apkarošanas grupa tika izveidota, apvienojot
Narkotiku tirdzniecības apkarošanas grupu un Cilvēku tirdzniecības apkarošanas grupu.
Šīs grupas galvenie uzdevumi ir šādi:
• apkopot un pārvaldīt attiecīgo pieredzi;
• nodrošināt, ka stratēģiskās un taktiskās sanāksmes narkotiku tirdzniecības un cilvēku
tirdzniecības jautājumos ir labi noorganizētas;
• uzlabot informācijas apmaiņu;
• izveidot narkotiku un cilvēku tirdzniecības lietu izskatīšanā kompetento praktiķu sadarbības
tīklu;
• analizēt Eirojusta izskatītās narkotiku un cilvēku tirdzniecības lietas un konstatēt
savstarpēju tiesisko palīdzību kavējošos šķēršļus;
• uzturēt regulārus sakarus ar ES tiesībaizsardzības institūcijām un sadarboties ar Eiropas
Savienības likumdevējiem;
• turpināt sadarbību ar Eiropolu un uzsākt sadarbību ar FRONTEX.
3�
eurojust06_LV.indd 37 2007-06-13 15:41:36
38
Narkotiku tirdzniecības lietas
Viena no augstākajām Eirojusta prioritātēm nepašaubāmi ir narkotiku tirdzniecības apkarošana.
Pēc Lietu vadības sistēmas datiem par periodu no 2006. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim,
Eirojusts ir reģistrējis 170 jaunas ar narkotiku tirdzniecību saistītas lietas.
Narkotiku tirdzniecības lietās visbiežāk mēdz būt iesaistītas (ņemot vērā to lietu skaitu, kuras
nacionālo pārstāvju biroji iekļāvuši Lietu vadības sistēmā) tādas ES dalībvalstis kā Itālija, Vācija,
Zviedrija, Portugāle, Slovēnija, Francija un Apvienotā Karaliste.
Dažādos ģeogrāfiskajos reģionos tiek ražotas un pēc tam Eiropas tirgū iepludinātas dažāda tipa
narkotikas. No Tālo Austrumu valstīm pa īpašiem ceļiem caur Balkāniem tiek piegādāts heroīns.
Kokaīnu ieved no Latīņamerikas pa parastajiem ceļiem caur tādām valstīm kā Portugāle, Spānija,
Nīderlande un Beļģija. Baltijas jūras reģiona valstis un pārējās valstis, kuru robežas sakrīt ar
Eiropas Savienības ārējo robežu (Čehija un Polija), aizvien biežāk tiek identificētas kā amfetamīna
izcelsmes valstis. Ekstazī tabletes tiek izplatītas daudzās valstīs, tomēr daži indikatori liecina,
ka galvenā to izcelsmes vieta ir Nīderlande. Marihuāna ES tirgū ieplūst galvenokārt no Magribas
valstīm (it īpaši Marokas) caur Spāniju.
Cilvēku tirdzniecības lietas
Pēc Lietu vadības sistēmas datiem par periodu no 2006. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim,
Eirojusts ir iesaistījies 62 cilvēku tirdzniecības lietu izskatīšanā. 2006. gadā tika uzsākta 32
jaunu lietu izskatīšana, pārējo 30 lietu izskatīšana bija aizsākta jau iepriekš, tomēr darbs ar tām
turpinājās 2006. gadā.
Turpmāk sniegtie statistikas dati attiecas tikai uz tām 32 lietām, kuru izskatīšana tika uzsākta
2006. gadā. Jānorāda, ka divas no tām ir saistītas ar aptaujām un nav operatīvās lietas. Astoņas
lietas ir saistītas ar cilvēku tirdzniecību seksuālas izmantošanas nolūkā, bet trīs lietas – ar
darbaspēka tirdzniecību.
Vismaz 13 lietās bez jebkādām šaubām tika konstatēta organizēta noziedzīgā grupējuma dalība.
Šo lietu izskatīšanas laikā tika noskaidrotas šādas tendences:
• noziedznieku tautība: pārsvarā albāņi un grupējumi no Austrumeiropas, lai gan kādā nesen
izskatītā lietā bija iesaistīta arī organizēta noziedzīga vjetnamiešu grupa;
• upuru tautība: pārsvarā Austrumeiropas valstu pilsoņi, lai gan dažās lietās ir iesaistīti arī
Āzijas valstu pilsoņi;
eurojust06_LV.indd 38 2007-06-13 15:41:36
39
• darbības: dažās lietās cilvēku tirdzniecība ir viena no vairākām konkrēta noziedzīgā
grupējuma veiktajām darbībām, dažos gadījumos ir konstatēta saikne starp terorismu un
cilvēku tirdzniecību.
No ES valstīm visbiežāk cilvēku tirdzniecības lietās ir iesaistītas, (spriežot pēc turpmāk minētajās
valstīs izskatīto attiecīgo lietu skaita, kā arī pēc to lietu skaita, kurās šīs valstis ir iesaistītas
un kuras ir reģistrētas Lietu vadības sistēmā) Vācija, Austrija, Nīderlande, Apvienotā Karaliste,
Itālija, Latvija un Francija. Arī tādas Eiropas Savienības dalībvalstis kā Grieķija un Lietuva, kuru
robežas sakrīt ar Eiropas Savienības ārējo robežu, nereti ir iesaistītas šāda rakstura lietās.
Rumānija un Norvēģija, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, tāpat bieži ir iesaistītas
cilvēku tirdzniecības lietās.
Nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizācija
Arī 2006. gadā Eirojusts iesaistījās cīņā pret nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizāciju. Jaunā
apvienotā Krāpniecības, finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanas grupa analizēja un
stingri uzraudzīja šajā jomā notiekošos procesus un vērojamās jaunās tendences.
2006. gadā tika izskatītas 72 nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizācijas lietas (tostarp lietas, kas
saistītas arī ar citiem noziegumiem). 22 no šīm lietām bija saistītas tikai ar nelikumīgi iegūto
līdzekļu legalizāciju. Gada laikā 21 nacionālā pārstāvja birojā tika reģistrētas ar nelikumīgi iegūto
līdzekļu legalizāciju saistītas lietas. Šāda veida lietās visbiežāk bija iesaistīta Francija, Itālija,
Portugāle un Apvienotā Karaliste, retāk arī Beļģija, Luksemburga, Malta un Spānija.
Kā piemēru, kas raksturo Eirojusta sniegto ievērojamo ieguldījumu, var minēt 2006. gadā
Malagā (Spānijā) atklāto liela mēroga nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizācijas operāciju. Līdzekļi,
ko nelegālās organizācijas bija ieguvušas dažādās valstīs izdarītu noziegumu rezultātā, tika
legalizēti Spānijā ar Spānijas advokātu biroja izveidota korporatīva investīciju tīkla palīdzību.
Legalizēto līdzekļu apjoms tiek lēsts ap 250 miljonos eiro, un tie tika iegūti galvenokārt ārpus
Spānijas robežām izdarītu noziegumu rezultātā.
Spānijas tiesnesis un policija pieprasīja Eirojusta palīdzību, lai tiktu izpildīti Zviedrijai, Somijai,
Austrijai, Apvienotajai Karalistei, Francijai un Nīderlandei nosūtītie tiesiskas palīdzības lūgumi
un saņemta jaunas savstarpējās tiesiskās palīdzības lūgumu sagatavošanai nepieciešamā
informācija.
eurojust06_LV.indd 39 2007-06-13 15:41:36
eurojust06_LV.indd 40 2007-06-13 15:41:42
41
Spānijas izmeklētāji saņēma informāciju no Eiropola, tomēr šajā tiesvedības fāzē bija nepieciešami
izraksti par sodāmību, tiesu lēmumi un ziņas par notiekošajiem izmeklēšanas procesiem.
Spānijas nacionālā pārstāvja birojs sarīkoja divas koordinācijas sanāksmes, kurās piedalījās
iesaistīto valstu nacionālo pārstāvju biroji, kā arī Itālijas un Portugāles pārstāvji.
Visas valstis sniedza informāciju par minētā advokātu biroja investēto līdzekļu nelikumīgo
izcelsmi, iesniedza tiesas lēmumus, izrakstus no krimināllietām un pret advokātu biroja klientiem
ierosināto izmeklēšanas procesu materiālus. Apvienotās Karalistes kompetentās iestādes piekrita
nosūtīt ziņojumu Spānijas tiesnesim un deva rīkojumu atlikt šajā sakarā pašu valstī uzsāktos
procesus, jo atzina, ka Spānijas tiesnesis ir šīs lietas izskatīšanai visizdevīgākajā situācijā.
Piemēri attiecībā uz lietu izmeklēšanu [10 lietas]
Lai ilustrētu Eirojusta darbu lietu izskatīšanā un tā nozīmīgo ieguldījumu sarežģītos izmeklēšanas
procesos, tagad īsumā raksturosim vairākas 2006.gadā risinātās ar smagiem noziegumiem
saistītās lietas. Lielākā daļa lietu, ko dalībvalstis nodevušas Eirojustam, attiecas uz nelegālo
narkotiku tirdzniecību un krāpšanu. Vairums turpmāk minēto piemēru ilustrē tieši šādus
gadījumus, tomēr esam centušies pievērst uzmanību arī terorismam un citiem smagiem
noziegumiem.
Ar PVN saistīta krāpšana – kontrabanda lielā apjomā [lieta Nr. 1]
Šī lieta attiecas uz Ungāriju, Slovākiju, Nīderlandi un trešo valsti – Horvātiju.
Nepilna gada laikā aizdomās turamās personas – Ungārijas iedzīvotāji – aptuveni 200 atsevišķās
reizēs Slovākijas un Nīderlandes kompāniju vārdā un uz Slovākijā un Nīderlandē izsniegtu
importa licenču pamata importēja no Horvātijas gandrīz piecus tūkstošus tonnu cukura, kura
kopējā muitas vērtība pārsniedza trīs miljonus eiro, un apgalvoja, ka minētās preces patēriņa
vieta būs attiecīgi Slovākija un Nīderlande. Tāpēc Ungārijā šai precei tika piemērota PVN nulles
likme. Cukurs nekad nenonāca nedz Slovākijā, nedz Nīderlandē, bet tika pārdots Ungārijā. PVN
par to netika samaksāts nevienā ES dalībvalstī.
Ungārijas prokurors šo lietu Eirojustam iesniedza iespējami agrākajā tās izmeklēšanas fāzē.
Nekavējoties, jūlija vidū, tika sarīkota koordinācijas sanāksme, uz kuru tika uzaicināti visu
eurojust06_LV.indd 41 2007-06-13 15:41:42
42
iesaistīto valstu prokurori un izmeklētāji, lai viņi varētu apmainīties ar informāciju un precizēt
nosūtāmo tiesiskās palīdzības pieprasījumu juridiskos un praktiskos aspektus. Visi tiesiskās
palīdzības pieprasījumi (izņemot Nīderlandes pieprasījumu) tika izpildīti līdz 2006.gada beigām,
un tas nozīmē, ka 2007.gadā lietu var izskatīt tiesā. Šī lieta apliecina, ka konkrētās trešajās
valstīs Eirojusta kontaktpersonas darbojas ļoti efektīvi.
Starptautiska ar investīcijām saistīta krāpšana – "katlutelpa" [lieta Nr. 2]
Šis noziedzīgo darbību tīkls, kas pazīstams ar nosaukumu "katlutelpas lieta", sakņojās Spānijā,
taču to rezultātā cietušie bija gandrīz vai katrā ES dalībvalstī. Sākumā izmeklēšanu un apsūdzību
izvirzīšanu koordinēja Eirojusts, bet progress bija pārāk gauss, jo noziedznieki bija darbojušies
ļoti plašā mērogā.
Beidzot izmeklēšana tika uzsākta Vācijā, kur bija daudz cietušo. Vācijas prokurors nosūtīja
Spānijai Eiropas apcietinājuma orderi, un aizdomās turamās personas tika izdotas Vācijai.
Prokurors piedāvājās visos savāktajos pierādījumos dalīties ar citām iesaistītajām valstīm, taču
vienīgi Somija un Zviedrija nolēma tiesvedību turpināt. Tika apspriesta non bis in idem principa
ietekme, un no Vācijas saņemtā informācija viesa cerību, ka šajā sakarā nekādu problēmu
nebūs. Galu galā Vācijas prokurors tomēr atteicās pārņemt Somijas un Zviedrijas izvirzītās
apsūdzības.
Somija un Zviedrija turpināja pašas savu izmeklēšanu un nolēma izvirzīt Somijā kopīgu apsūdzību
abās lietās. Somijas prokurors nosūtīja Eiropas apcietinājuma orderi Vācijai, kur aizdomās
turamās personas izcieta sodu. Tomēr Vācijas kompetentās iestādes – pretēji tam, ko Vācijas
prokurors teica Eirojusta rīkoto koordinācijas sanāksmju laikā, – nolēma šīs personas Somijai
neizdot un atteikumu pamatoja ar non bis in idem principu, kas ir pretrunā ar to, koordinācijas
sanāksmes laikā Eirojustā.
Runājot par kriminālatbildības noteikšanu, ļoti svarīgi būtu izmeklēšanas darbības un apsūdzību
izvirzīšanu koncentrēt vienā valstī. Tāpat būtu bijis ļoti labi, ja Vācijas kompetentās iestādes,
konstatējot non bis in idem principa iespējamību, laikus par to brīdinātu.
Bērnu pornogrāfija internetā [lieta Nr. 3]
2006. gada jūlijā tika konfiscēta videolente ar bērnu pornogrāfijas ainām. Interpols šo videolenti
nosūtīja konkrētas dalībvalsts kompetentajām iestādēm izmeklēšanai, kuras laikā atklājās,
eurojust06_LV.indd 42 2007-06-13 15:41:42
43
ka cietušo un iesaistīto valstu ir vairāk, nekā sākumā šķita. Tika atklāta saikne ar piecām ES
dalībvalstīm un trim valstīm, kuras nav ES dalībvalstis.
2006. gada 25. oktobrī Eirojusta telpās tika sarīkota pirmā sanāksme nolūkā koordinēt
izmeklēšanu un maksimizēt dažādu valstu sadarbību. Šī sanāksme deva iespēju attiecīgajām
kompetentajām iestādēm tieši apmainīties ar informāciju un apspriest iespējamo turpmāko
rīcību. Ja Eiropols, dziļāk analizējot šo lietu, konstatēs saikni ar citām valstīm, tās 2007. gadā
tiks uzaicinātas uz papildu sanāksmi Eirojusta telpās.
Krāpšana un korupcija, kas ietekmē Eiropas Kopienu finansiālās intereses
[lieta Nr. 4]
Šā gada sākumā Eiropas birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) lūdza Eirojustu palīdzēt koordinēt
izmeklēšanu krāpšanas lietā, kurā konstatētie pavedieni veda uz Beļģiju, Čehijas Republiku,
Luksemburgu, Portugāli, Apvienoto Karalisti un Ukrainu.
2006. gada aprīlī Beļģija sarīkoja vairākas koordinācijas sanāksmes. OLAF sniedza pārskatu par
šo lietu, valstu delegācijas apmainījās ar informāciju un apsprieda lietas turpmāko virzību.
Tā kā noziedzīgās darbības tika īstenotas vairākās valstīs, galvenais jautājums bija šāds: kurā
valstī būtu visizdevīgāk izvirzīt apsūdzību. Šajā sakarā īpaša uzmanība bija jāpievērš dažādu
valstu noteikumiem, kas atšķirīgi traktē teritorialitātes un nacionalitātes principus, kā arī
vispārpieņemtajiem noteikumiem par jurisdikciju attiecībā uz korupciju un Eiropas Kopienu
finansiālo interešu aizsardzību.
Turklāt bija nepieciešams pēc iespējas drīzāk sarīkot koordinācijas sanāksmi attiecīgo valstu
kompetentajām iestādēm, lai tās varētu sagatavot pierādījumu iegūšanai nepieciešamos
savstarpējās tiesiskās palīdzības lūgumus, koordinēt paralēlos izmeklēšanas procesus un
nodrošināt OLAF palīdzību šajā procesā.
Lietā tika panākts ievērojams progress, un koordinētās darbības, par kurām valstis bija vienojušās
Eirojusta rīkotajā sanāksmē, vainagojās ar galveno aizdomās turamo personu arestu.
Terorisms [lieta Nr. 5]
2005. gada sākumā pēc Šveices Federālās tieslietu policijas sniegtās informācijas kļuva skaidrs,
ka Šveicē kāda banda, kuras sastāvā ir ne mazāk par 12 cilvēkiem, izdarījusi virkni zādzību.
eurojust06_LV.indd 43 2007-06-13 15:41:42
44
Izmeklēšanas rezultāti liecināja, ka banda ir ļoti labi organizēta un zādzības tika izdarītas ar
divējādu mērķi – lai noziedznieki nodrošinātu paši sev iztiku un daļu no šiem noziedzīgajā kārtā
iegūtajiem līdzekļiem pārskaitītu teroristu organizācijai. Šveicē arestētajām personām bija sakari
ar identiskiem grupējumiem Francijā un Spānijā, kuri šobrīd arī ir sagrauti.
Tāpat izmeklēšanas rezultātā kļuva skaidrs, ka viens no Šveices grupējuma locekļiem uzturējis
sakarus ar Marokas pilsoni, kurš 2005. gadā bija izdots Spānijai. Turklāt izmeklēšanas gaitā
atklājās, ka šis grupējums plānoja Šveicē uzbrukt Izraēlas aviokompānijai EL AL piederošai
lidmašīnai.
Šveices kompetento iestāžu veiktais vairāku personu arests bija daudzu Eiropas valstu policijas
un tiesu iestāžu ciešas un ilgstošas sadarbības rezultāts. Aizdomās turamie ir Alžīrijas pilsoņi,
kas saistīti ar "Salafistu grupu sludināšanai un cīņai" (GSPC). Ir pamats aizdomām, ka minētās
personas vairākkārt ielauzušās Costa del Sol villās un noziedzīgo darbību rezultātā iegūtos
līdzekļus sūtījušas uz Alžīriju.
2005. gada oktobrī sarīkotās terorisma jautājumiem veltītās taktiskās sanāksmes loģisks
turpinājums bija koordinācijas sanāksme, kura notika 2006. gada aprīlī un kurā tika diskutēts par
Šveices veikto izmeklēšanu attiecībā uz GSPC grupējumu darbību vairākās ES valstīs.
Šveices kompetentās iestādes apstiprināja, ka šī sarežģītā izmeklēšana bija iespējama tikai
pateicoties ciešajai sadarbībai ar daudzu Eiropas valstu policijas un tiesu iestādēm. Ļoti svarīgi
bija nepieļaut to, ka vienā valstī veiktā izmeklēšana un aresti varētu apdraudēt citā valstī
īstenojamās operācijas. Šveices kompetentās iestādes uzsvēra Eirojusta un Eiropola nozīmīgo
ieguldījumu.
Terorisms [lieta Nr. 6]
2005.gadā Beļģijas kompetentās iestādes saņēma informāciju par kādu irākiešu eksfiltrācijas
grupu. Divi šīs grupas locekļi tika turēti aizdomās arī par sakariem ar citu organizāciju,
kura plānoja uzbrukumus Eiropā vai citviet. 2005. gada augustā tika sarīkota koordinācijas
sanāksme.
2006. gada septembrī Beļģija un Francija izveidoja apvienoto izmeklēšanas grupu (JIT), kuras
mērķis bija izvērtēt minētā radikālā islāmistu grupējuma darbību un metodes, kā arī identificēt
visas personas, kuras šim grupējumam sniegušas operatīvu vai loģistisku atbalstu.
eurojust06_LV.indd 44 2007-06-13 15:41:42
45
Sakarā ar šo lietu Beļģija nosūtīja vairākas pieprasījuma vēstules Itālijai, Alžīrijai, Tunisijai un
Sīrijai. 2006. gada decembrī Beļģijas nacionālais pārstāvis tika lūgts sazināties ar attiecīgajām
valstīm, lai paātrinātu šo tiesiskās palīdzības pieprasījumu izpildi.
Nelegāla antikvitāšu tirdzniecība [lieta Nr. 7]
Grieķijas un Itālijas prokuratūras neatkarīgi viena no otras veica izmeklēšanu sakarā ar šajās
valstīs esošo antikvitāšu nelegālu tirdzniecību. Prokuroriem bija izvirzīts mērķis – izsekot
noziedzniekus un atgūt antikvitātes, kas uzskatāmas par daļu no minēto valstu kultūras
mantojuma. Lai maksimizētu izmeklēšanas efektivitāti, Grieķijas tiesu iestādes ar Grieķijas
nacionālā pārstāvja starpniecību lūdza tiesisko palīdzību no Itālijas tiesu iestādēm.
Grieķijas un Itālijas nacionālie pārstāvji sarīkoja koordinācijas sanāksmi lietā iesaistītajiem abu
valstu prokuroriem un policistiem. Izmeklēšanas gaitā tika noskaidroti šīs plašās kriminālās
organizācijas locekļu savstarpējie sakari, ārkārtīgi lielie noziedzīgo darbību rezultātā gūtās
peļņas apmēri, kā arī vairāku muzeju līdzdalība. Pēc šīs pirmās koordinācijas sanāksmes Grieķijas
prokurors lika veikt kratīšanu kādā mājā Grieķijā, un tur tika konfiscētas daudzas antikvitātes.
Tika sarīkota vēl viena koordinācijas sanāksme, kuras laikā tika noskaidrotas uzpircēju,
kolekcionāru un muzeju savstarpējās attiecības.
Šī bija pirmā ar antikvitāšu nelegālu tirdzniecību saistītā lieta, kurā tika iesaistīts Eirojusts, un
tas sniedza būtisku ieguldījumu izmeklēšanas procesu sekmīgā izvēršanā. Abas Eirojusta rīkotās
koordinācijas sanāksmes veicināja tiešu informācijas apmaiņu. Tāpat tika pierādīts, ka Eiropas
tiesu iestādes ir stingri apņēmušās apkarot antikvitāšu nelegālu tirdzniecību.
Nopietns krāpšanas gadījums – Eiropas apcietinājuma orderis [lieta Nr. 8]
Eirojusts, pamatojoties uz Austrijas kompetento iestāžu izdoto Eiropas apcietinājuma orderi
(EAW), koordinēja veiksmīgi vienas nakts laikā īstenotu operāciju, kuras rezultātā Francijā
steidzamā kārtā tika arestēts Austrijas pilsonis.
Lieta attiecās uz liela apjoma (vismaz 1 400 miljoni eiro) ar banku lietām saistītu krāpšanu
Austrijā. Aizdomās turamais savulaik bija vadījis vienu no Austrijas lielākajām banku grupām, un
Eirojusts pildīja koordinatora funkcijas viņa īpašumu konfiscēšanā Francijā.
Septembrī ar Eirojustu sazinājās Austrijas prokurors un sakarā ar nepieciešamību arestēt
aizdomās turamo personu, kura uzturējās Dienvidfrancijā, lūdza atbalstīt Eiropas apcietinājuma
eurojust06_LV.indd 45 2007-06-13 15:41:42
46
ordera nodošanu Francijai un izpildi Francijā. Eirojusta Austrijas nacionālā nodaļa nekavējoties
apspriedās ar Francijas nacionālo nodaļu un lūdza to sazināties ar Francijas ģenerālprokuroru.
Vienlaikus EAW tika pārtulkots franču valodā. Plkst. 3.00 EAW ar Eirojusta starpniecību tika
nosūtīts Francijas kompetentajām iestādēm, kuras nekavējoties rīkojās. Tajā pašā rītā aizdomās
turamais Francijā tika arestēts.
Pēc šā aresta Francijas kompetentās iestādes nolēma izpildīt EAW. Tomēr izdošanas procedūra
tika atlikta aizdomās turamā veselības problēmu dēļ.
Minētā sadarbība nebūtu bijusi iespējama bez Eirojusta zināšanām un palīdzības. Nacionālie
pārstāvji vienmēr ir pieejami, uztur ciešus savstarpējus kontaktus, un tādējādi ir iespēja rīkoties
ātri un saskaņā ar atšķirīgajiem ES dalībvalstu likumdošanas aktiem.
Pēc visu iesaistīto kompetento iestāžu intensīvajiem pūliņiem, kurus koordinēja Eirojusta Austrijas
un Francijas nacionālās nodaļas, 2007. gada 13. februārī aizdomās turamais tika izdots Austrijas
kompetentajām iestādēm. Šo veiksmīgo notikumu pavērsienu Austrijas tieslietu ministrs un
plašsaziņas līdzekļi novērtēja atzinīgi – kā ļoti svarīgu pārrobežu sadarbības paraugu.
Narkotiku tirdzniecība [lieta Nr. 9]
Redžo di Kalabrijas prokuratūra lūdza Eirojusta palīdzību izmeklēšanā, kas bija saistīta ar kādu
pārrobežu organizāciju, kura no Dienvidamerikas caur Nīderlandi ieveda Eiropā kokaīnu.
Šī lieta var kalpot par tiesu iestāžu starptautiskās sadarbības paraugu attiecībā uz pierādījumu
un informācijas vākšanu, turklāt tika konfiscētas lielas kokaīna partijas un arestēti vairāki bīstami
aizdomās turamie – asociācijas Ndrangheta locekļi, kuri jau gadiem ilgi tika meklēti.
Ļoti svarīga nozīme izmeklēšanā bija tam, ka tika noklausītas starp Nīderlandi un Vāciju notikušās
telefonsarunas.
Tāpat, pateicoties Eirojusta līdzdalībai, bija iespējams Kalabrijā aizturēt kuģi no Venecuēlas, kurš
bija ceļā uz Roterdamu, un konfiscēt veselu konteineru, kas bija pilns ar kokaīnu.
Attiecībā uz organizācijas līderi izdotais EAW nekavējoties tika izpildīts Vācijā.
eurojust06_LV.indd 46 2007-06-13 15:41:42
47
Narkotiku tirdzniecība – kontrolēta piegāde [lieta Nr. 10]
2006. gada maijā Zviedrijas prokurors sazinājās ar Zviedrijas nacionālo pārstāvi un paziņoja par
automašīnu, kura bija gatava ar heroīna kravu jau tajā pašā vakarā doties ceļā no Dienvidbalkāniem
uz Zviedriju. Zviedrija pieprasīja kontrolētu piegādi – tas nozīmēja, ka automašīna visā ceļa
garumā ir jānovēro, bet nav jāaiztur uz tranzītvalstu robežām. Bija nepieciešams lūgt palīdzību
no tādām valstīm kā Serbija un Melnkalne, Horvātija, Ungārija, Austrija, Vācija un Dānija. Tā kā
nebija zināms, kādu maršrutu mašīnas vadītāji izvēlēsies, palīdzība tika lūgta arī no Slovēnijas,
Čehijas Republikas un Slovākijas Republikas. Policijas un muitas sadarbības koordinēšanā ar
Eirojusta starpniecību tika iesaistīts arī Eiropols.
Zviedrijas nacionālais pārstāvis sasauca ārkārtas sanāksmi, kurā piedalījās visu iesaistīto valstu
nacionālie pārstāvji. Attiecīgajās valstīs tika izdoti savstarpējās tiesiskās palīdzības lūgumi, un
divu stundu laikā no visām iesaistītajām valstīm tika saņemta pieprasītā atļauja. Nacionālie
pārstāvji arī instruēja attiecīgās Eiropola nodaļas.
Automašīna devās ceļā 24 stundas vēlāk, nekā bija paredzēts, un nākamajā dienā, tas ir,
sestdienā, mainīja plānoto maršrutu un tuvojās Šveices robežai. Tā kā Šveices kompetentajām
iestādēm nebija lūgta atļauja attiecībā uz kontrolēto piegādi, Vācijas policisti, kuri sekoja
automašīnai, gribēja narkotikas konfiscēt, bet tādējādi tiktu zaudēta iespēja Zviedrijā izvirzīt
apsūdzību narkotiku potenciālajiem saņēmējiem. Zviedrijas nacionālais pārstāvis izdeva
savstarpējās tiesiskās palīdzības lūgumu, un tas ar Interpola starpniecību tika nosūtīts Šveices
kompetentajām iestādēm. Atļauja tika saņemta, kad automašīnu no Šveices robežas vēl šķīra
tikai pavisam niecīgs, 20 minūtēs pārvarams attālums. Tomēr automašīna neiebrauca Šveicē
un atkal pagriezās uz ziemeļiem. Automašīnu apturēja svētdienas rītā Zviedrijas dienvidos;
tika arestētas sešas personas un konfiscēti 12 kilogrami heroīna. Noziedzniekiem tika izvirzītas
apsūdzības, un tiesas process Zviedrijā sāksies 2007. gada janvārī.
Šī lieta pierāda, cik svarīgi ir nacionālajiem pārstāvjiem piešķirt pilnvaras veikt nepieciešamos
pasākumus neatliekamas palīdzības nodrošināšanai.
eurojust06_LV.indd 47 2007-06-13 15:41:42
4848
4 A T T I E C Ī B A S A R V A L S T U K O M P E T E N T A J Ā M
I E S T Ā D Ē M U N E I R O P A S S A V I E N Ī B U
To lietu skaits, kuras Eirojustam nodevušas valstu kompetentās iestādes, ir ievērojami pieaudzis,
proti, no 588 lietām 2005. gadā līdz 771 lietai 2006. gadā, un vienlaikus ir pieaudzis arī
Eirojustam nodoto sarežģīto lietu skaits.
Tā kā Eirojusta panākumi ir atkarīgi no valstu kompetento iestāžu gatavības izmantot tā
pakalpojumus, Eirojusts uzskata, ka tā prioritārais uzdevums ir uzlabot attiecības ar šīm iestādēm.
Informētība par Eirojustu gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās ir paša Eirojusta veiksmīgas
darbības priekšnoteikums un, lai gan šajā ziņā situācija 2006. gadā ir būtiski uzlabojusies, tomēr
ir skaidrs, ka ne visas lietas, kuras Eirojustam varēja tikt nodotas, tam arī tika nodotas.
Ne visas dalībvalstis ir nominējušas savus nacionālos korespondentus atbilstoši Lēmuma par
Eirojusta izveidošanu 12. panta 1. apakšpunktam, lai gan par to bija runa jau 2005. gada
pārskatā un tas palīdzētu nostiprināt un intensificēt Eirojusta darba attiecības ar konkrētajām
kompetentajām iestādēm.
Eirojusta pamatuzdevums, protams, arī turpmāk būs pārliecināt visas dalībvalstu kompetentās
iestādes par to, ka ir vērts izmantot Eirojusta piedāvātās papildu iespējas, tomēr jau pagājušajā
gadā šajā ziņā tika panākti ļoti daudzsološi rādītāji.
Dažādu dalībvalstu delegācijas aizvien biežāk apmeklē Eirojustu. Pagājušogad Eirojusta telpās
ir viesojušies prokurori, tiesneši, policisti, ministriju darbinieki, kā arī nacionālo parlamentu un
Eiropas Parlamenta deputāti. Tāpat Eirojustu apmeklēja vairāku Rietumbalkānu valstu, Ukrainas,
Taizemes un 15 Centrālamerikas un Dienvidamerikas valstu pārstāvji. Varbūt Eirojustam pat
nāksies ierobežot šādu apmeklējumu skaitu, jo 2006. gadā ievērojami pieauga arī ar konkrētām
lietām saistīto koordinācijas sanāksmju skaits un šīs sanāksmes tomēr ir uzskatāmas par
absolūtu prioritāti.
Pagājušogad Eirojustu apmeklēja vairāku valstu tieslietu ministri, daudzi ģenerālprokurori,
augstāko tiesu tiesneši, virsprokurori, Augstās tiesas tiesneši, parlamentu, tostarp Eiropas
Parlamenta, delegācijas, kā arī Eiropas Komisijas viceprezidents Franko Fratīni. Tāpat augsta
līmeņa vizītēs bija ieradušies citu pasaules valstu, piemēram, Centrālamerikas un Dienvidamerikas
valstu, ASV, Taizemes, Japānas un Indijas, pārstāvji.
eurojust06_LV.indd 48 2007-06-13 15:41:43
4949
Mārketinga semināri
Eirojusta popularitātes celšanas nolūkā vairums nacionālo pārstāvju katrs savā valstī organizēja
tiesnešiem, prokuroriem, tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonām, kā arī tieslietu un iekšlietu
ministriju vadošajām amatpersonām paredzētus mārketinga seminārus.
2006. gadā Vācijas Federatīvajā Republikā tika sarīkoti 27 mārketinga semināri, kuros par
Eirojusta darbību un uzdevumiem tika informēti gandrīz 2000 kolēģi. 2006. gada aprīlī Lisabonā
sarīkotajā mārketinga seminārā piedalījās 180 prokurori, un tam lielu uzmanību pievērsa arī
plašsaziņas līdzekļi. Mārketinga seminārs tika sarīkots arī Kiprā, un tajā piedalījās vairāk nekā
80 prokurori un policisti. Divi semināri, kuros piedalījās gandrīz 100 prokurori un Tieslietu
ministrijas pārstāvji, tika sarīkoti Slovākijas Republikā. Tāpat divi semināri tika noorganizēti
Čehijas Republikā, un tajos piedalījās 200 prokurori un tiesneši. Semināri tika rīkoti arī Beļģijā,
Grieķijā, Ungārijā, Nīderlandē, Īrijā, Francijā, Itālijā, Polijā un Apvienotajā Karalistē.
Eirojusts diezgan bieži piedalās arī citu ES institūciju, Eiropas Padomes, Apvienoto Nāciju
Organizācijas un citu organizāciju rīkotajos semināros, sniedzot informāciju par saviem
uzdevumiem, nozīmi un funkcijām. 2006. gadā šādi semināri ar Eirojusta līdzdalību notika
Spānijā, Horvātijā, Bulgārijā, bijušās Dienvidslāvijas republikā Maķedonijā (FYROM), Krievijas
Federācijā un Japānā. 2006.gada novembrī Eirojusts apmeklēja Latīņamerikas valstu ministriju
asociācijas (Asociación Iberoamericana de Ministerios Públicos) rīkoto semināru Santjago.
Eirojusts atzinīgi novērtē pievienoto vērtību, ko nacionālie pārstāvji un viņu palīgi var nodrošināt
šādiem pasākumiem, tomēr līdzdalība tajos nedrīkst traucēt viņu tiešo darbu, proti, lietu
izskatīšanu, kas ir Eirojusta pamatuzdevums.
Apmeklējumu skaita pieaugums liecina par to, ka Eirojusts iekaro aizvien lielāku popularitāti gan
Eiropas Savienībā, gan visā pasaulē, tomēr vēl ir daudz kas jāpaveic, lai uzlabotu informētību
par Eirojustu un tā iespējām nodrošināt pievienoto vērtību prokuratūras un tiesībaizsardzības
iestāžu ikdienas darbam.
eurojust06_LV.indd 49 2007-06-13 15:41:43
eurojust06_LV.indd 50 2007-06-13 15:41:52
eurojust06_LV.indd 51 2007-06-13 15:41:53
5252
5 T R E Š Ā S V A L S T I S
Savā ikdienas darbā Eirojusts nemitīgi ņem vērā to, ka noziedznieki visu pasauli uztver kā
"globālu ciemu". Ir koordinētas tādas lietas, kurās bija iesaistītas vismaz desmit dalībvalstis,
kā arī vairākas citas valstis, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis un turklāt atrodas visās
pasaules malās. Tāpēc Eirojusts turpina intensificēt sakarus ar valstīm, kuras neietilpst Eiropas
Savienībā.
ASV
Novembrī Vašingtonā tika parakstīts ASV un Eirojusta sadarbības līgums. Pirms tam, oktobrī,
Eirojustu apmeklēja ASV ģenerālprokurors. Līgums stāsies spēkā 2007. gada 5. janvārī un,
vēlākais, 10. janvārī Eirojustā sāks strādāt ASV sadarbības prokurore Marija Rūperte (Mary
Ruppert).
Norvēģija
Ar Norvēģiju noslēgtais sadarbības līgums ir pierādījis savu lietderību. Norvēģijas un Eirojusta
sadarbības prokurora Knuta Kallerūda (Knut Kallerud) sadarbība ar Kolēģiju ir bijusi ļoti
produktīva. Diemžēl Kallerūds 2006. gada beigās no šā amata aizgāja, taču mēs ceram, ka
pozitīvo tendenci mūsu kopīgajā darbā turpinās viņa pēctecis Kims Sundets (Kim Sundet).
Rumānija
Pozitīvus rezultātus devis arī ar Rumāniju noslēgtais sadarbības līgums. Septembra sākumā
Rumānijas valdība uz Eirojustu nosūtīja sadarbības prokurori Elenu Dinu (Elena Dinu), un kopš
tā paša laika ir strauji pieaudzis lietu skaits, ko Eirojustam nodevusi Rumānija. Eirojusts ar
prieku uzņēma ziņu, ka no 2007. gada 1. janvāra Elena Dinu būs Rumānijas nacionālā pārstāve.
Rumānijas un Eirojusta līgums, protams, izbeidzās pēc tam, kad Rumānija oficiāli iestājās Eiropas
Savienībā.
Īslande
Oktobrī Eirojustu apmeklēja Īslandes delegācija, lai pārbaudītu Īslandes un Eirojusta sadarbības
progresu. Fakts, ka Īslandi Eirojustā nepārstāv sadarbības prokurors, varētu būt izskaidrojams ar
to, ka Īslande 2006. gadā bijusi iesaistīta tikai ļoti nedaudzās lietās, kā arī ar to, ka organizētā
noziedzība Īslandē nav iesakņojusies tik dziļi kā citās valstīs.
eurojust06_LV.indd 52 2007-06-13 15:41:53
�3�3
Krievijas Federācija
Sarunas ar Krievijas Federāciju par sadarbības līguma slēgšanu sākās 2006. gadā. 27. oktobrī
Eirojusta prezidents un divi viceprezidenti apmeklēja Maskavu un tikās ar Vladimiru Ustinovu,
kurš tobrīd bija Krievijas Federācijas ģenerālprokurors. Tika panākta vienošanās, ka Krievijas
delegācija pavasara beigās apmeklēs Eirojustu, lai uzsāktu pirmo sarunu raundu. Līdz šim ir
notikuši jau divi sarunu raundi, tomēr, ņemot vērā pušu tiesisko sistēmu atšķirības un pašreizējo
Krievijas Federācijas situāciju datu aizsardzības likumu ieviešanā, aizsāktās sarunas būs
jāturpina arī 2007. gadā.
Ukraina
Martā Eirojustu apmeklēja Ukrainas vēstnieks, un jūnijā vizītē ieradās Ukrainas Tieslietu
ministrijas un Ģenerālprokuratūras amatpersonu delegācija. Lai gan Ukraina un Eirojusts jau
uzsāka darbu, kam vajadzētu vainagoties ar sadarbības līguma noslēgšanu, ir radušās bažas par
datu aizsardzību, jo attiecīgie likumi vēl nav ne tikai ieviesti, bet pat izstrādāti, un tas nozīmē,
ka līgums varēs stāties spēkā tikai pēc zināma laika. Ukrainas kompetentās iestādes apsolīja
informēt Eirojustu par nepieciešamo progresu, tiklīdz tas būs panākts.
Šveice
Pēc tam, kad Eirojustu bija apmeklējušas Šveices Federālās tieslietu ministrijas un Federālā
prokuratūras dienesta amatpersonas (šī vizīte jau tika pieminēta 2005. gada pārskatā), 2006.
gada beigās Šveices Konfederācijas Bundesrāts vienojās par to, ka būtu lietderīgi uzsākt ar
Eirojustu sarunas par sadarbības līguma slēgšanu. Pirmais sarunu raunds sāksies 2007. gada
aprīlī.
Bulgārija
Bulgārija tika apmeklēta vairākkārt, lai tai pirms iestāšanās Eiropas Savienībā palīdzētu labāk
sagatavoties krimināltiesību aspektā. Pateicoties Bulgārijas Republikas ģenerālprokurora Borisa
Velčeva (Boris Velchev) pozitīvajai nostājai, tieši pirms šīs valsts iestāšanās Eiropas Savienības
attiecīgajā amatā tika iecelta Bulgārijas nacionālā pārstāve. Mariana Lilova (Mariana Lilova)
savus pienākumus sāks pildīt 2007. gada februāra sākumā.
eurojust06_LV.indd 53 2007-06-13 15:41:54
5454
Rietumbalkāni
2006. gadā lielā mērā aktivizējās operatīvais darbs ar Rietumbalkānu valstu kontaktpersonu
līdzdalību, turklāt sadarbība ar dažādām kontaktpersonām bija vairāk vai mazāk intensīva.
Eirojusts sarīkoja divas speciālas sanāksmes. Eirojusta nacionālie pārstāvji daudzkārt ir
apmeklējuši Rietumbalkānu valstis, lai tur organizētajos semināros sniegtu informāciju par
Eirojusta darbību un vispār nostiprinātu attiecības. Šie pūliņi jau ir sākuši dot pozitīvus rezultātus,
jo kolēģi no minētajām valstīm aizvien biežāk lūdz Eirojusta palīdzību.
2006. gadā Eirojustu apmeklēja Horvātijas tieslietu ministrs, kā arī FYROM un Albānijas
vēstnieki. Abi vēstnieki interesējās par iespēju noslēgt sadarbības līgumu. Horvātijas tieslietu
ministrs pauda viedokli, ka šāds līgums atbilstu Horvātijas – ES kandidātvalsts – statusam. No
Albānijas tieslietu ministra tika saņemta oficiāla vēstule ar lūgumu uzsākt attiecīgas sarunas, un
septembrī Eirojustā neoficiālā vizītē ieradās Albānijas prokurori.
Moldova
Decembrī Eirojustu apmeklēja Moldovas delegācija. Tieslietu ministrijas un prokuratūras pārstāvji
izrādīja interesi par iespējamo Moldovas un Eirojusta līguma noslēgšanu.
Citas trešās valstis
2006. gadā Eirojustu apmeklēja Indijas vēstnieks, Izraēlas, Turcijas un Taizemes delegācijas,
kā arī Japānas vēstnieks un delegācija. Japānas Federālajā prokuratūras dienestā tiek apsvērta
iespēja sūtīt uz Eirojustu mēnesi ilgā "izlūkošanas misijā" savu pārstāvi, lai izvērtētu, vai līgums
ar Eirojustu būtu lietderīgs.
Dienvidamerikas prokuratūras institūcija "IberRed" (Red Iberoamericana de
Cooperacion Judicial)
2006. gada laikā tika nostiprināti sakari ar IberRed un sakarā ar vairākām operatīvajām lietām
Centrālamerikas un Dienvidamerikas valstu pārstāvji piedalījās Eirojusta telpās rīkotajās
koordinācijas sanāksmēs. Līguma noslēgšanu kavē fakts, ka IberRed juridiskais statuss nav
pietiekami skaidrs un tā nav oficiāla attiecīgo valstu pārstāve. Šajā sakarā Eirojusts centīsies
rast pienācīgu risinājumu.
eurojust06_LV.indd 54 2007-06-13 15:41:54
����
Starptautiskā krimināltiesa
2006. gadā tika sarīkotas vairākas ar Starptautiskās krimināltiesas Prokuroru biroju kopīgas
sanāksmes. Tika nolemts kopā ar Eirojustu parakstīt nodomu vēstuli, lai varētu uzsākt sarunas
par sadarbības līguma noslēgšanu. Šīs vēstules projekts pašlaik tiek izskatīts, un, iespējams, tā
tiks parakstīta 2007. gada sākumā.
2006. gadā ievērojami paplašinājušās Eirojusta ārējās attiecības, taču tas vēl var noslēgt
sadarbības līgumus un intensificēt sakarus ar citām valstīm, kuras nav dalībvalstis, un šeit
nepieminētajām starptautiskajām institūcijām. Eirojusts vienmēr ir gatavs dibināt šādus sakarus,
jo tie lieliski atbilst kopējiem centieniem garantēt brīvību, drošību un tiesiskumu ne tikai Eiropas
Savienībā, bet visā pasaulē.
eurojust06_LV.indd 55 2007-06-13 15:41:54
eurojust06_LV.indd 56 2007-06-13 15:42:05
EIROJUSTA ADMINISTRĀCIJA
eurojust06_LV.indd 57 2007-06-13 15:42:09
5858
6 A D M I N I S T R Ā C I J A
Ievads
Ikdienas darba administratīvā vadība, ieskaitot personāla un budžeta izpildes vadību, ir
administratīvā direktora (AD) pienākums, bet administratīvā direktora darbību pārrauga Kolēģijas
prezidents. Šādas struktūras ietvaros AD nodrošina nodaļu un dienestu vadītāju, kā arī visa
Eirojusta personāla vadību.
AD un viņa komanda ar prieku ziņo, ka stratēģiskie mērķi, ko administrācijai bija izvirzījusi
Kolēģija, kā arī administratīvā darba programmā 2006. gadam noteiktie mērķi lielā mērā ir
izpildīti un gads noslēdzies ar ievērojamu progresu, bruģējot ceļu pārejai no Eirojusta izveides
posma uz nostiprināšanās posmu.
Savu atbalstu Kolēģijai administrācija ir sniegusi dažādās jomās. Ievērojami ir uzlabota Lietu
vadības sistēma (CMS); pirmos rezultātus ir devis drošas komunikāciju infrastruktūras izveidei
veltītais darbs. Tāpat pievienoto vērtību operatīvajā darbā ir devusi lietu vadības analītiķu
piesaistīšana.
Nolūkā izveidot Integrēto kvalitātes vadības sistēmu (IQMS) administratīvais direktors ar
Kolēģijas atļauju pieņēma Eirojusta iekšējās kontroles standartus. Šis solis ir tieši saistīts ar
Eirojusta administrācijas sasniegto progresu Eiropas Revīzijas palātas (ECA) un Eiropas Komisijas
Iekšējā audita dienesta rekomendāciju izpildē.
Otrās Eirojusta Darbinieku komitejas pilnvaru termiņš sākās 2006. gadā, un, pateicoties komitejas
ciešajām darba attiecībām ar AD, kopumā ir uzlabojušies darba apstākļi, kā arī ir izteikti vairāki
priekšlikumi, kuru izpilde nāktu par labu visiem Eirojusta darbiniekiem.
Jaunās problēmas, kuras administrācijai nāksies risināt, ir saistītas ar Eirojusta organizatoriskās
struktūras pārskatīšanu un sarunām par Eirojusta pastāvīgo mājvietu.
eurojust06_LV.indd 58 2007-06-13 15:42:09
�9
BUDŽETS UN FINANSES
CILVĒKRESURSI
INFORMĀCIJAS VADĪBA
JURIDISKIE PAKALPOJUMI
DROŠĪBAS UN VISPĀRĒJIE PAKALPOJUMI
EIROPAS TIESISKĀS SADARBĪBAS TĪKLS (EJN)
KOLĒĢIJA
ADMINISTRATĪVAIS DIREKTORS
APVIENOTĀ UZRAUDZĪBAS
IESTĀDE
KOLĒĢIJAS SEKRETARIĀTS
DATU AIZSARDZĪBAS INSPEKTORS
PRESES SEKRETĀRS
�9
Budžeta vadība un budžeta veidošanās no 2002. gada līdz 2006. gadam
2006. gadā Eirojustam piešķirtais budžets bija 14,7 miljoni eiro, tas ir, par 13 % lielāks nekā
2005.gadā. Eiropas Revīzijas palāta (ECA) atkārtoti apstiprināja, ka Eirojusts īsteno rūpīgu
finanšu vadību. Budžets tika izpildīts par 97 % no tā saistībām atvēlētā kopējā asignējuma. 2006.
gadā par 21 % tika palielināti līdzekļi Eirojusta darbībai, kas saistīta ar lietu skaita palielināšanos
un nepieciešamību tālāk attīstīt un sagatavot drošu komunikācijas saikni ar dalībvalstīm un
Eiropolu. Turklāt līdz 2006. gada 31. decembrim Eirojusts izlietoja līdz 80 % no izmaksām
paredzētā asignējuma. 2006. gadā kopumā tika veiktas aptuveni 4 700 finanšu operācijas.
2006. gada martā tika panākta vienošanās ar Komisiju par Eirojusta Finanšu regulu, un
2006.gada 20. aprīlī Kolēģija to pieņēma. ECA pozitīvi novērtēja Eirojusta kontu stāvokli un
uzlabojumus finanšu sadalē.
Pēc nopietnām konsultācijām ar Eiropas Komisiju un citām aģentūrām Eirojusts nolēma turpmāk
savā darbībā izmantot grāmatvedības sistēmu ABAC, kuru cer ieviest, sākot ar 2008. gada
janvāri. Visbeidzot, 2006. gada decembrī tika izstrādāta un īstenota daudz efektīvāka, uz e-
tehnoloģijām balstīta misiju apstrādes metode (e-misija).
Personāls un organizatoriskā struktūra:
eurojust06_LV.indd 59 2007-06-13 15:42:09
60
Personāla atlase un vadība
2006. gadā Personāla nodaļa galvenokārt koncentrējās uz Eirojusta darbinieku atlasi (pagaidu
un ārštata aģenti). Palielinājās arī uz Eirojustu nosūtīto nacionālo ekspertu, kā arī pagaidu
darbinieku un praktikantu skaits.
Tāpat Personāla nodaļa veltīja laiku un enerģiju 2006. gada 1. maijā pieņemtā Personāla
nolikuma un jaunā elastīgā darba režīma ieviešanai.
Līdz ar Eirojusta darbinieku skaita pieaugumu ir palielinājies arī tiklab iekšējo, kā ārējo apmācības
sesiju skaits. Eirojusts ar Eiropas Komisiju noslēdza Starpdienestu līmeņa apmācības līgumu, kas
ievērojami palielinās Eirojusta darbinieku apmācības iespējas.
(rādītāji doti miljonos eiru)
8. attēlu: Eurojust budžets
Pieprasītais Saņemtais Apgūtais
eurojust06_LV.indd 60 2007-06-13 15:42:10
61
9. attēlu: Cilvēkresursi
Līdz 2006. gada beigām no 112 vakancēm 93 štata vietas tika aizpildītas saskaņā ar Eirojusta
dibināšanas plānu. Tiek veikta darbinieku atlase atlikušajām štata vietām.
Personāla nodaļa pauda prieku par to, ka interese par Eirojustu pastāvīgi pieaug. Šī interese
izpaužas tādējādi, ka nepārtraukti tiek saņemts arvien vairāk pieteikumu uz vakantajām štata
un prakses vietām. Rezultātā bija jāizstrādā jauna un efektīvāka personāla atlases politika, kas
tiks ieviesta 2007. gada sākumā.
2006. gadā Personāla nodaļa sadarbībā ar Eiropas Komisiju un citām ES aģentūrām un
institūcijām piedalījās sanāksmēs, kuru nolūks bija sagatavoties Starpaģentūru darba tirgus
izveidei, lai uzlabotu ES darbaspēka horizontālo mobilitāti.
Eirojusts arī ievēlēja jauno Darbinieku komiteju, turklāt nobeigumam tuvojas Sociālās komitejas
izveide.
Liela uzmanība ir pievērsta ar veselību un labklājību saistītajiem jautājumiem. Pašlaik tiek
izstrādāta labklājības politika, un vienlaikus Eirojusts ir pieņēmis smēķēšanas apkarošanas
politiku, kas stāsies spēkā 2007. gada 1. janvārī, kā arī piedāvās palīdzību tiem darbiniekiem,
kuri vēlēsies smēķēšanu atmest.
eurojust06_LV.indd 61 2007-06-13 15:42:10
62
Informācijas pārvaldība
2006. gada laikā visās galvenajās Informācijas pārvaldības nodaļas (IM) darbības sfērās tika
panākts ievērojams progress. Tehniskajā ziņā īstenojot Drošu sakaru infrastruktūras projektu,
tika izpildītas daudzas drošības prasības, kas savukārt ļāva decembrī izveidot pirmo drošo
savienojumu starp dalībvalsti un Eirojustu. Tāpat tika ierīkots organizācijas iekštīkls un pabeigti
visi dokumentu pārvaldības sistēmas ieviešanas priekšdarbi.
IKT lietotāju atbalsta nodaļai adresētie izsaukumi pieauga par 45%. Tika pabeigti priekšdarbi
vairākiem citiem nozīmīgiem projektiem, jo īpaši projektam, kas paredz ieviest drošu savienojumu
ar Eiropolu un nodrošināt Eirojusta piekļuvi Šengenas informācijas sistēmai.
Novembrī oficiāli tika atklāta bibliotēka un ieviesta datubāzes sistēma.
2006. gadā vislielākā ar IM saistītā novitāte bija Lietu vadības grupas izveide. Tika izraudzīti
pirmie četri lietu vadības analītiķi, un Kolēģija izstrādāja, apsprieda un apstiprināja grupas
stratēģiju. Lietu vadības grupa atbalstīs nacionālos pārstāvjus to operatīvajā darbā, jo īpaši
gadījumus, kad tas būs saistīts ar CMS.
2006. gadā par IM sastāvdaļu kļuva Eirojusta Preses un sabiedrisko attiecību dienests. Pagājušajā
gadā Eirojustam tika pievērsta pastiprināta plašsaziņas līdzekļu uzmanība. Tāpat palielinājās
presei domāto ziņojumu un Eirojustu apmeklējušo profesionāļu un universitāšu pārstāvju skaits,
kā arī biežāk tika izmantota Eirojusta mājaslapa, kas izrādījās ļoti noderīgs informācijas avots.
Preses un sabiedrisko attiecību dienests rīkoja sanāksmes starptautiskās preses pārstāvjiem.
Tika organizētas daudzas intervijas ar prezidentu un nacionālajiem pārstāvjiem, lai informētu
presi par Eirojusta darbību un panākumiem. Ievērojamu starptautisko plašsaziņas līdzekļu
uzmanību piesaistīja Eirojusta un ASV sadarbības līguma parakstīšana.
Juridiskais dienests
Pieprasījums pēc Juridiskā dienesta pakalpojumiem nemitīgi pieaug. Nesen veiktā struktūrvienības
paplašināšana tai pavērusi iespējas dziļāk specializēties trijās galvenajās kompetences jomās.
eurojust06_LV.indd 62 2007-06-13 15:42:11
63
Pirmā kompetences joma, kuras ietvaros Kolēģijai, nacionālajiem pārstāvjiem un darba
grupām tiek sniegtas juridiskas konsultācijas un palīdzība, paredz Juridiskā dienesta
ciešu iesaistīšanos sarunās ar trešajām valstīm un citiem partneriem, tostarp ASV. Šī
struktūrvienība ir sagatavojusi politikas dokumentus par tādiem tematiem kā jurisdikcijas
konflikts, pretkorupcijas tīkls, otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēma (SIS II), Rīcības
plāns terorisma apkarošanai un Eirojusta nākotne, kā arī aktīvi palīdzējusi Kolēģijai organizēt
lielākos seminārus, piemēram, semināru "Par Eirojusta un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla
(EJN) nākotni" un ar Eiropas apcietinājuma orderi (EAW) saistītiem jautājumiem veltītu
semināru. Tāpat Juridiskais dienests ir atbalstījis darba grupas, kas īstenoja dažādus
projektus, piemēram, sagatavoja (sadarbībā ar Eiropolu) rokasgrāmatu par ES dalībvalstu
likumu normām attiecībā uz apvienotajām izmeklēšanas grupām (JIT).
Otras kompetences jomas ietvaros, kas paredz juridisku konsultāciju sniegšanu administratīvajam
direktoram un administrācijai, Juridiskais dienests ir sniedzis padomu attiecībā uz Personāla
nolikuma piemērošanu, piedalās sarunās ar Eirojusta mītnes valsti, Eiropolu un Starptautisko
krimināltiesu. Tas ir arī atbildīgs par prāvošanos.
Iepirkumu biroja uzraudzība ir Juridiskā dienesta trešā kompetences joma. Eirojusta izaugsmes
rezultātā ir palielinājies arī īstenojamo un uzraugāmo procedūru skaits, un tas pats attiecas arī
uz līgumiem, kuri ir jāizstrādā, jāapspriež, jānoslēdz un jāīsteno. Tāpat bieži ir nepieciešamas
konsultācijas par valsts iepirkuma noteikumiem.
Drošības, vispārējo pakalpojumu un pasākumu nodaļa
Pagājušais gads ir bijis ļoti produktīvs. Ir panākts ievērojams progress iekšējo darba procedūru
uzlabošanā un īstenošanā, kas attiecīgi ir veicinājis šīs struktūrvienības integrāciju un
efektivitāti.
Drošības pārvaldība
2006. gadā nav saņemti ziņojumi par nopietniem drošības pārkāpumiem. Kolēģija pieņēma
drošības noteikumus, kas šobrīd tiek ieviesti un vēl vairāk uzlabos drošību Eirojustā. Konferences,
koordinācijas sanāksmes un citi gan Eirojusta telpās, gan ārpus tām rīkotie pasākumi ir
konkrētajai nodaļai izvirzījuši paaugstinātas prasības. Ir uzlabota tās organizatoriskā struktūra
eurojust06_LV.indd 63 2007-06-13 15:42:11
6464
un noris gatavošanās infrastruktūras reorganizācijai, kas nepieciešama Eirojusta turpmākajai
darbībai – gan satelītbirojos, gan nākamajā pastāvīgajā mājvietā.
Saimniecības vadība un vispārējie pakalpojumi
Ir panākts liels progress piemērotu un jaunu biroja telpu nodrošināšanā. Joprojām viena no
Eirojusta prioritātēm ir pastāvīgo telpu plānošanas darbi. Katru nedēļu tiek rīkota sanāksme ar
mītnes valsts pārstāvjiem, lai sagatavotos šim nozīmīgajam projektam. Ievērojams progress
panākts arī papildu biroja telpu meklēšanā, kas nepieciešamas līdz tam laikam, kad būs
pieejamas jaunās centrālā biroja telpas.
Konferenču un citu pasākumu organizēšana
Eirojusts ir nodrošinājis konferenču un vizīšu, kā arī stratēģisko un koordinācijas sanāksmju
veiksmīgu norisi, un šādu pasākumu skaits šogad ir palielinājies par 40%. Pašlaik tiek veikti
pasākumi, lai sagatavotos organizatoriskajām pārmaiņām, kas nepieciešamas sakarā ar Kolēģijas
galveno aktivitāšu skaita paredzamo palielināšanos 2007.–2008. gadā.
Kolēģijas sekretariāts
2006. gadā Kolēģijas sekretariāts ir veiksmīgi atbalstījis Kolēģiju tās darbā. Ievērojami ir
pieaudzis Kolēģijai, īpaši tās operatīvajam darbam, sniedzamo pakalpojumu skaits. Kopš 2006.
gada septembra Kolēģijas sekretariāts atver un slēdz lietas CMS, apkopo Kolēģijas statistiku
par lietu izmeklēšanu, kā arī pilotprojekta ietvaros izdara ierakstus par lietu klasifikāciju pēc to
sarežģītības.
Kolēģijas sekretariāts sagatavo Kolēģijas plenārsēdes. Tāpat pastiprināts Kolēģijas sekretariāta
atbalsts ir nepieciešams Kolēģijas darba grupām statistikas apkopošanā, stratēģisko un citu
sanāksmju rīkošanā utt. Kolēģijas sekretariāts darbojas arī kā Eirojustā un Kolēģijā darbā
pieņemto sadarbības prokuroru un sadarbības maģistrātu starpnieks.
2006. gadā Kolēģijas sekretariāts organizēja vai ar savu atbalstu palīdzēja organizēt tādus
nozīmīgus Kolēģijas pasākumus kā stratēģiskās plānošanas sanāksme, Vīnē notikušais seminārs
par Eirojusta un EJN nākotni, Eiropas Savienības dalībvalstu un citu valstu vēstnieku vizītes, kā
arī regulārās ar Padomes sekretariātu, Komisiju un troikas valstīm kopīgās sanāksmes.
eurojust06_LV.indd 64 2007-06-13 15:42:11
6565
Pagājušajā gadā Kolēģijas sekretariāts darbojās kā nozīmīga saikne starp Kolēģiju un
administrāciju, veicinot un īstenojot uz abu pušu kontaktu uzlabošanu vērstas iniciatīvas.
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla (EJN) sekretariāts
2006. gadā EJN sekretariāta darbību pamatā noteica Eiropas Komisijas paziņojums, ka tiek
gatavots komunikē par Eirojusta un EJN nākotni, kā arī tīmeklī pieejamās informācijas sistēmas
pilnveidošana.
Pēc minētā Eiropas Komisijas paziņojuma tika izveidota darba grupa, kurai tika izvirzīts uzdevums
– palīdzēt prezidējošai valstij sagatavot un Eiropas Komisijai iesniegt attiecīgā komunikē projektu
kā EJN ieguldījumu. Sekretariāts ar gandarījumu atzīmē, ka EJN 25. sanāksmē oficiāli tika
pieņemts dokuments, kurā izklāstīta EJN nākotnes vīzija.
Kļuva pieejama EJN informācijas līdzekļa Fiches Belges otrā, visas dalībvalstis aptverošā versija,
kurā iekļauta informācija par apvienotajām izmeklēšanas grupām. Kopš 2006. gada marta EJN
mājaslapā ir pieejama arī informācijas līdzekļa EAW Atlas pirmā versija.
2006. gada septembrī tika parakstīts līgums ar ārēju uzņēmumu par EJN mājaslapas turpmāko
pilnveidi. Lai palīdzētu darbuzņēmējam veikt minēto uzdevumu mājas lapas galvenajiem
lietotājiem pieņemamā veidā, tika izveidota jauna darba grupa, un kopējo pūliņu rezultāts ir jau
prezentētais informācijas līdzekļa Compendium pabeigšanas projekta plāns. Tika prezentēts vēl
viens projekta plāns – tas paredz izstrādāt informācijas līdzekli Atlas editor, kas ļaus paātrināt
konfigurāciju, izmantojot EJN mājaslapas back-office programmatūru.
Īpaša uzmanība tika pievērsta sagatavošanas darbiem, kas tiek veikti, lai EJN informācijas
līdzekļus varētu izmantot arī Rumānijā, Bulgārijā un Norvēģijā.
Datu aizsardzības inspektors (DPO)
2005. gadā Padome pieņēma Eirojusta datu aizsardzības noteikumus, un kopš tā brīža datu
aizsardzības inspektors ir aktīvi iesaistījies ar vairāku papildu tiesību aktu īstenošanu saistītos
pasākumos, kā arī palīdzējis izstrādāt papildu noteikumus, kas visos specifiskajos aspektos
eurojust06_LV.indd 65 2007-06-13 15:42:11
66
reglamentē datu aizsardzības noteikumu piemērošanu ar lietām nesaistītiem datiem. Tāpat DPO
palīdzēja izstrādāt iekšējos noteikumus par izsaukumu reģistrāciju un tīkla datplūsmas datu
apstrādi, kā arī visaptverošus drošības noteikumus un Padomei iesniedzamo ziņojumu par šo
noteikumu ieviešanu.
DPO bija iesaistīts arī sarunās ar ASV, kas 2006. gada novembrī sekmīgi tika noslēgtas, parakstot
līgumu, kurā iekļauti būtiski datu aizsardzības noteikumi.
Gada laikā DPO ir saskaņā ar datu aizsardzības noteikumu 12. pantu izskatījis divas prasības
sakarā ar datu aizsardzības noteikumu pārkāpumiem. Ar 2006. gada jūnijā ieviestajiem papildu
noteikumiem ir precizēta izmeklēšanas procedūra un visu iesaistīto pušu loma. Tāpat DPO ir
izskatījis divu datu subjektu prasības attiecībā uz piekļuvi personas datiem, kā arī vienu datu
dzēšanas pieprasījumu.
Lai uzlabotu informētību par datu aizsardzību, šis jautājums ir iekļauts jauno Eirojusta darbinieku
apmācības programmā.
DPO ir iesaistīts arī CMS tālākajā pilnveidē, kas citastarp garantēs drošu savienojumu ar
dalībvalstīm (E-POC III projekts).
Turklāt DPO ir koordinējis papildu pasākumus, kas veikti sakarā ar Apvienotās uzraudzības
iestādes pirmajā pārbaudes ziņojumā sniegtajām rekomendācijām. DPO saskaņā ar datu
aizsardzības noteikumu 27. panta 1. apakšpunktu veica pirmo ikgadējo pētījumu un tā ietvaros
– piecu nacionālo nodaļu veikto datu apstrādes darbību pārbaudi, kā arī vispārīgākas pārbaudes
attiecībā uz CMS un drošības ievērošanu.
Eirojusta darbinieku komiteja
2006. gada aprīlī tika ievēlēta jauna Darbinieku komiteja. Tādējādi tiek veicināta atklāta un
caurskatāma administrācijas un darbinieku savstarpējā komunikācija. Darbinieku komiteja
pārstāv Eirojusta darbinieku intereses un nodrošina atgriezenisko saikni starp vadību un
darbiniekiem.
Eirojusta darbinieku komiteja regulāri tiekas ar administratīvo direktoru un viņa komandu un
izvirzījusi apspriešanai dažādus jautājumus, sākot ar darba vides uzlabošanas iniciatīvām un
eurojust06_LV.indd 66 2007-06-13 15:42:11
67
beidzot ar priekšlikumiem par konkrētas politikas īstenošanu. Dažas no šīm iniciatīvām un
politiskajām rekomendācijām jau ir vai arī patlaban tiek īstenotas. Tomēr vēl joprojām ir palikuši
vairāki nozīmīgi jautājumi, kas būtu jāapspriež un jāatrisina.
2007. gadā prioritāra nozīme tiks piešķirta veselības, drošības un labklājības politikas īstenošanai,
personāla atlases procedūru pārbaudei, apmācības iespējām, kā arī pētījumam par to, cik reāla
ir iecere nodibināt Eiropas skolu Hāgā.
Eirojusta darbinieku komiteja arī turpmāk uzturēs ciešas attiecības ar Eiropas Savienības
aģentūru darbinieku komiteju asambleju (AASC) un Nīderlandē bāzētajām starptautisko
organizāciju darbinieku asociācijām (IOSA).
Eirojusta nodaļu un dienestu vadītāji (no kreisās): Žaks Vos (Jacques Vos), Drošība, Vispārējie pakalpojumi
un pasākumi; Elizabete Keisija (Elizabeth Casey), Budžets un finanses; Džons Brougtons (John Broughton),
Informācijas vadība; Katrīna Deboisera (Catherine Deboyser), Juridiskais dienests; Ernsts Merzs (Ernst
Merz); administratīvais direktors; Karla Garsija Bello (Carla Garcia Bello), Kolēģijas sekretāre; Anžela Galgo
(Angel Galgo), EJN sekretāre; Diāna Alonso Blas (Diana Alonso Blas), datu aizsardzības speciāliste; Žans
Meremanss (Jean Moeremans), Personāldaļas vadītājs; Johannes Thui (Joannes Thuy), preses atašejs.
eurojust06_LV.indd 67 2007-06-13 15:42:13
6868
Šajā nodaļā esam detalizēti norādījuši mērķus, kuri bija iekļauti mūsu 2005. gada ziņojumā
un kurus Kolēģija apstiprināja kā tādus, ko Eirojustam jācenšas sasniegt 2006. gadā. Tāpat kā
iepriekšējo gadu ziņojumos sniedzam savus komentārus un vērtējumu par 2006. gadā paveikto.
MĒRĶI LIETU IZSKATĪŠANĀ
IZVĒRTĒJUMS
Izstrādāt vienotu politiku
lietu izskatīšanā.
Sasniegts daļēji, tomēr ir konsekventi jāturpina pilnveides darbs, jo tiek
saņemtas jauna tipa lietas un tiek pastāvīgi attīstīta Lietu vadības sistēma.
Uzlabot Eirojusta darbību
un kapacitāti terorisma
lietu izskatīšanā, kā arī
pretterorisma politikas jautā-
jumu risināšanā.
Sasniegts, vismaz daļēji. Terorisma apkarošana bija un joprojām ir mūsu
prioritāte. Mūsu Pretterorisma grupa un tās priekšsēdētājs visos attiecīgajos
forumos un izmanto katru iespēju aktīvi atbalstīt Eirojustu lietu izskatīšanas,
kā arī politiskajos jautājumos. Informāciju par izmeklēšanas procesiem un
apsūdzību izvirzīšanu terorisma lietās, kura Eirojustam saskaņā ar Padomes
2005. gada septembra lēmumu ir jāsaņem no dalībvalstu kompetentajām
iestādēm, nepieciešams paplašināt.
Censties biežāk izmantot un
īstenot Eirojusta oficiālās
pilnvaras saskaņā ar Lēmuma
par Eirojusta izveidošanu 6.
un 7. pantu.
Lai gan mēs cenšamies izmantot 6.(a) un 7.(a) pantā noteiktās pilnvaras,
šāda iespēja gadās reti – galvenokārt tāpēc, ka mums sniegtā informācija
bieži vien ir nepilnīga (sk. turpmāk). Tomēr esam konstatējuši, ka
dalībvalstu kompetentās iestādes bieži vien rīkojas atbilstoši mūsu
neoficiālajiem ieteikumiem vai priekšlikumiem, turklāt ir ar mieru īstenot
šajos pantos minētās iniciatīvas koordinācijas sanāksmēs, kur attiecīgo
pilnvaru īstenošana nemaz nav obligāta.
Izvērtēt konkrētām lietām
veltīto stratēģisko sanāksmju
organizēšanas efektivitāti.
Sasniegts. Tika atzīts, ka sanāksmes, kuras Eirojusts rīkoja savas darbības
sākumposmā, lai savestu kopā speciālistus un praktiķus, kas pārstāv
atšķirīgas tiesiskās sistēmas un cits citu gandrīz vai nemaz nepazīst, un
palīdzētu viņiem nodibināt uz savstarpēju uzticēšanos balstītas attiecības,
tomēr nebija tik produktīvas kā konkrētām lietām veltītās operatīvās
sanāksmes. Tika nolemts biežāk rīkot operatīvās sanāksmes un retāk
– stratēģiskās sanāksmes vispārīgu noziedzības jautājumu izskatīšanai.
Turpināt uzlabot mūsu
mārketinga jeb lietu
piesaistīšanas stratēģiju, lai
Eirojustam tiktu nodots vēl
vairāk lietu.
Sasniegts. Tika sarīkoti vairāki mārketinga semināri, lai vairotu Eirojusta
popularitāti, it īpaši tajās valstīs, kuras Eiropas Savienībai pievienojās
2004. gadā vai kurās iepriekš reti kad ir notikuši vai vispār nav notikuši
šādi semināri. Esam gandarīti, ka 2006. gadā tās valstis, kur notikuši mūsu
semināri, ir iesniegušas daudz vairāk lietu nekā iepriekšējos gados.
Izmantot mūsu rīcībā esošo
pieredzi un informāciju, lai
Eirojusts varētu ģenerēt un
ierosināt lietas.
Esam ģenerējuši un ierosinājuši dažas “mūsu pašu” lietas, tomēr tās
ir balstītas uz dalībvalstu sniegto, nereti pārāk nepilnīgo informāciju.
Eirojustam vajadzētu ierosināt vēl vairāk lietu.
7 D A R B Ī B A S N O V Ē R T Ē J U M S A T B I L S T O Š I 2 0 0 6 .
G A D A M N O S P R A U S T A J I E M M Ē R Ķ I E M
eurojust06_LV.indd 68 2007-06-13 15:42:13
69
MĒRĶI LIETU IZSKATĪŠANĀ
IZVĒRTĒJUMS
Uzlabot mūsu papilddarbības
un veicināt attiecīgu rīcību
gadījumos, kad apzināti
savstarpējās tiesiskās
palīdzības un citādas tiesis-
kās sadarbības šķēršļi.
Mēs regulāri apzinām radušās problēmas un ar nacionālo pārstāvju
starpniecību par tām ziņojam dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Daudzas
problēmas, pareizāk sakot, pat lielākā daļa no 2005. gada pārskata II
pielikumā minētajām problēmām vēl joprojām nav atrisinātas. Tomēr ar
prieku varam secināt, ka situācija, kura bija izveidojusies attiecībās ar
Spāniju un Apvienoto Karalisti un pagājušajā gadā daudzos gadījumos
izraisīja pret šīm valstīm vērstus kritiskus aizrādījumus, 2006. gadā ir
uzlabojusies.
IEKŠĒJIE MĒRĶI IZVĒRTĒJUMS
Uzlabot Eirojusta darbību:
• ieviešot atbilstošu izpil-
des vadības sistēmu;
• nosakot izpildes vērtē-
šanas standartus;
• aktīvāk izmanto-
jot Preses dienestu
un tādējādi veicinot
Eirojusta atpazīstamību.
Sasniegts daļēji, un darbs tiek turpināts.
• SWOT analīze (priekšrocības, trūkumi, iespējas, draudi) ir pabeigta,
un tiek izstrādāts Lietu izskatīšanas modeļa projekts. Uz šā dubultā
pamata 2007. gadā tiks izstrādāta atbilstoša vadības sistēma.
• 2006. gada oktobrī Kolēģija apstiprināja Eirojusta iekšējās kontroles
standartus (ICS), kas piemērojami administratīvajiem procesiem. Jau ir
uzsākta šo standartu piemērošana, vienlaikus nosakot galvenos izpildes
vērtēšanas rādītājus (KPI) un analizējot ar galvenajiem projektiem
un darbībām saistīto risku. Nākamajā gadā paredzēts pieņemt darbā
iekšējo kontrolieri/auditoru.
• Lai gan 2006. gadā mēs biežāk nekā iepriekšējos gados sniedzām
paziņojumus presei par veiksmīgi atrisinātām lietām, tomēr apzināmies,
ka nepieciešams Eirojustam pievērst vēl lielāku plašsaziņas līdzekļu
uzmanību.
• Eirojusts sācis izstrādāt komunikācijas stratēģiju, kas palīdzēs uzlabot
ārējos un iekšējos sakarus.
Izveidot att īst ības
plānošanas sistēmu:
• sasaistot Eirojusta
nākotnes redzējumu ar
citiem mērķiem;
• izveidojot darbības
plānošanas, prioritāšu
noteikšanas un
pārraudzības sistēmu.
• Ir definēts Eirojusta nākotnes redzējums un noteikti tam atbilstoši
stratēģiskie mērķi 2007. gadam.
• Atbilstoši gadskārtējai plānošanas sistēmai mēs izskatām un koriģējam
nākamā gada mērķus. Tomēr nākamajā plānošanas sanāksmē tiks
apsvērta iespēja izveidot vēl detalizētāku plānošanas sistēmu, kas
mums ļautu efektivizēt savu darbību. Turklāt esam nolēmuši piesaistīt
neatkarīgus analītiķus, kas palīdzētu izvērtēt mūsu darbību un
rast optimālos risinājumus uzraudzības, plānošanas un prioritāšu
noteikšanas jomā.
• Tika ieviesta projektu vadības metodoloģija PRINCE2, kas nodrošinās
projektu plānošanas un īstenošanas procesu kontinuitāti un
pārskatāmību.
• 2007. gadā ieplānotās Eirojusta organizatoriskās struktūras pārbaudes
rezultātā tiks uzlabota stratēģiskā plānošana.
• Visaptverošā (Kolēģijas un administrācijas) ikgadējā darba programma
ir jāīsteno saskaņā ar Kolēģijas nospraustajiem stratēģiskajiem
mērķiem.
69
eurojust06_LV.indd 69 2007-06-13 15:42:13
70
IEKŠĒJIE MĒRĶI IZVĒRTĒJUMS
Sadarbojoties ar attiecīgās
jomas praktiķiem, ieviest
un efektivizēt tādus Eiropas
Savienības instrumentus
kā Eiropas apcietinājuma
orderis, apvienotās izme-
klēšanas grupas, kā arī
Eiropas pierādījumu orderis
– gadījumos, kad tas ir
spēkā.
Sasniegts. 2006. gada oktobrī Bratislavā notika ļoti produktīvs seminārs par
Eiropas apcietinājuma orderi, kurā tika apspriesti ar to saistīti praktiskie
jautājumi. Uz šo semināru bijām uzaicinājuši praktiķus, ar kuriem cieši
sadarbojāmies. Eiropas apcietinājuma orderis joprojām ir galvenais Eiropas
Savienības tiesu iestāžu sadarbības instruments, lai gan tā praktiskā
piemērošana bieži vien mēdz būt problemātiska. Uzskatām, ka esam
palīdzējuši attiecīgās problēmas noskaidrot un atraduši dažus to potenciālos
risinājumus. Mēs joprojām deleģējam savus pārstāvjus kā novērotājus
uz dalībvalstīs organizētajiem Eiropas apcietinājuma ordera izvērtēšanas
pasākumiem. Kopīgi ar Eiropolu sarīkojām un ļoti veiksmīgi vadījām dažādu
dalībvalstu apvienoto izmeklēšanas grupu ekspertiem paredzētu semināru.
Jūtamies apmierināti un iedvesmoti, jo abu semināru dalībnieku sniegtās
atsauksmes bija ārkārtīgi pozitīvas.
Attīstīt un veicināt Eirojusta
darbinieku iemaņu un zinā-
šanu uzlabošanas stratēģiju.
Sasniegts daļēji, un darbs turpinās. Eirojusts jau vairākus gadus rīko
dažādus kursus. 2006. gada pēdējā ceturksnī savus darba pienākumus sāka
pildīt jaunais Personāla daļas vadītājs, kurš ir atbildīgs arī par apmācību.
Viņa izstrādātais apmācības plāns gan attiecībā uz Kolēģiju, gan attiecībā uz
administratīvajiem darbiniekiem ir mērķtiecīgs un labi strukturēts.
Attīstīt IM pārvaldības
atbalstu lietu izskatīšanā,
kā arī drošu datortīklu un
dokumentu pārvaldības
sistēmu.
Sasniegts, un darbs turpinās. 2006. gadā tika veikta virkne nopietnu
pasākumu. Tika uzsākts E-POC III projekts, kas palīdzēs efektivizēt Lietu
vadības sistēmu. Ir iecelti vairāki lietu vadības analītiķi, kuri mums jau
ir palīdzējuši paaugstināt savas spējas un efektivitāti šajā jomā. Droša,
visu Eiropas Savienību aptveroša datortīkla izveide, protams, ir ilgtermiņa
projekts, tomēr pirmie pasākumi sakarā ar to tika veikti jau 2006. gadā,
eksperimentālā kārtā izveidojot drošu savienojumu starp Eirojustu un
Slovākijas Republiku. Tika ierosināts iekšējās elektroniskās dokumentu
vadības sistēmas izveides projekta plāns. Esam veikuši priekšizpēti un
apsveram iespēju izveidot "biroju bez papīriem".
Izvērtēt un, ja nepieciešams,
koriģēt Eirojusta ilgtermiņa
nākotnes redzējumu.
Sasniegts. Ņemot vērā Komisijas paziņojumu, ka tā izdos komunikē par
Eirojusta un Eiropas tiesiskās sadarbības tīkla turpmāko darbību, mēs 2006.
gada septembrī Vīnē sarīkojām šim tematam veltītu semināru. Turklāt mēs
sarīkojām divus pāris dienu ilgus seminārus, kuros nacionālie pārstāvji,
kā arī administrācijas un Eiropas tiesiskās sadarbības tīkla Sekretariāta
pārstāvji diskutēja un sagatavoja komentārus par Eirojusta turpmāko
darbību.
Meklēt un nodrošināt
optimālu risinājumu attiecībā
uz Eirojusta pastāvīgajām
telpām Hāgā.
Sasniegts. Mēs regulāri, katru mēnesi šo jautājumu apspriedām ar
Nīderlandes Tieslietu ministrijas augstākajām amatpersonām. Ņemot vērā
to, ka pašreizējais īres līgums beigsies 2012. gadā, esam izstrādājuši
detalizētas prasības attiecībā uz jauno Eirojusta ēku, un šo prasību sarakstu
iesnieguši savu pašreizējo telpu īpašniekiem.
eurojust06_LV.indd 70 2007-06-13 15:42:13
�1
ĀRĒJIE MĒRĶI IZVĒRTĒJUMS
Turpināt uzlabot sadarbību
ar:
(i) Eiropas Tiesiskās
sadarbības tīklu (EJN);
(ii) Eiropolu;
(iii) Eiropas biroju
krāpniecības
apkarošanai (OLAF).
Sasniegts.
(i) Eiropas tiesiskās sadarbības tīkla un Eirojusta savstarpējās attiecības
ir īpaši ciešas. Vēl jo vairāk tās palīdz nostiprināt gan regulāras
konsultācijas ar Eiropas tiesiskās sadarbības tīkla Sekretariātu un
Eiropas tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpersonām, gan to iesaistīšana
lietu un politisko jautājumu izskatīšanā, kā arī diskusijās par nākotnes
struktūrām.
(ii) Mūsu attiecības ar Eiropolu 2006. gadā ir nostiprinājušās, tomēr
vēl daudz kas ir jādara, lai pilnā mērā izmantotu abu organizāciju
sinerģismu un priekšrocības, kāpinot pašreizējo iekšējo progresu, kā
arī Eirojusta, Eiropola un abas organizācijas atbalstošo dalībvalstu
gatavību strādāt gan individuāli, gan kopīgi. Atbilstoša juridiskā un
procesuālā struktūra padarīs šo sadarbību ne tikai iespējamu, bet pat
nepieciešamu.
(iii) Savstarpējs atbalsts ir konstanta progresa garants. Abu organizāciju
darbinieki pūlas novērst visus šķēršļus, kas vēl kavē sadarbības līguma
noslēgšanu. Šis līgums līdz ar Lēmuma par Eirojusta izveidošanu
īstenotāju dalībvalstu veiktajiem pasākumiem veidos pamatu vēl
efektīvākai abu organizāciju sadarbībai.
Izmantojot mūsu pašu un
praktiķu zināšanas, turpināt
meklēt veidus, kādos
varētu ietekmēt Eiropas
Savienības turpmāko poli-
tiku krimināltiesību jomā.
Sasniegts. Mēs piedalāmies ES darba grupu sanāksmēs, kā arī citās Briselē
organizētajās sanāksmēs, it īpaši tajās, kurās tiek skatīti jautājumi par tiesu
sadarbību krimināllietās un citi ar pārrobežu noziedzību saistīti jautājumi.
Izstrādāt stratēģijas efektīvai
darbībai pēc Rumānijas un
Bulgārijas pievienošanās
Eiropas Savienībai.
Sasniegts daļēji. Rumānijas nacionālais pārstāvis mums pievienojās 2006.
gada septembrī, tiesa, tobrīd gan viņš bija sadarbības maģistrāts. Diemžēl
mums neizdevās nodibināt tikpat veiksmīgu sadarbību ar Bulgārijas
kompetentajām iestādēm, jo laikā, kad Bulgārija vēl nebija ES dalībvalsts,
mums ar to nebija noslēgts sadarbības līgums, taču tagad mēs ar prieku
varam paziņot, ka Bulgārija ir izvirzījusi savu nacionālo pārstāvi, kurš darbu
Eirojustā sāks 2007. gada februāra pirmajās dienās.
Izvērtēt un, ja nepieciešams,
mainīt mūsu prioritātes
sarunās par sadarbības
līgumu noslēgšanu ar
valstīm, kuras nav ES
dalībvalstis.
Sasniegts. Mēs regulāri pārskatām savas prioritātes un attiecīgajās sarunās
vienmēr ņemam vērā lietu izskatīšanas gaitā konstatētās vajadzības, ES
ārpolitiku un lūgumus, ko Eirojustam izsaka trešās valstis – tā potenciālās
partneres.
eurojust06_LV.indd 71 2007-06-13 15:42:14
72
8 P A D O M E S S E C I N Ā J U M I ( A R 2 0 0 5 F O L L O W - U P )
2006. gada jūnijā Padome pieņēma secinājumus par Eirojusta ceturto ikgadējo pārskatu (ES
dokuments Nr. 10334/06, 2006. gada 14. jūnijs). Turklāt Padome izstrādāja dažus norādījumus
un uzdevumus Eirojustam, dalībvalstīm, ES darba grupām un Komisijai.
Padome aicināja Eirojustu 2006. gada pārskatā iekļaut ziņojumu par tās secinājumu īstenošanu.
Turpmāk esam snieguši savus komentārus šajā sakarā un informāciju par Padomes secinājumu
īstenošanu, īpaši koncentrējoties uz galvenajiem Eirojustam adresētajiem norādījumiem un
uzdevumiem.
Eirojusts ar prieku uztvēra faktu, ka Padome savos komentāros atgādina dalībvalstīm to
pienākumus, kas izriet no ES tiesību aktiem, kā arī aicina dalībvalstis veikt virkni pasākumu, lai
Eirojustam dotu iespēju vēl efektīvāk veicināt tiesu iestāžu sadarbību un cīņu pret pārrobežu un
organizēto noziedzību.
TEMATS
EIROJUSTAM ADRESĒTIE
NORĀDĪJUMI UN
UZDEVUMI
ĪSTENOŠANAS STADIJA
Ska i t ļ i / s l odzes
novērtējums/lietu
apraksts
Turpināt veidot un uzturēt
pārskatāmu, ticamu un
detalizētu statistiku, kas
atspoguļotu lietu un to
izskatīšanas veidus un
kvalitāti, it īpaši ievērojot
Eirojusta paša izstrādāto
lietu klasifikāciju, kas ir
atkarīga no lietu sarežģītības
pakāpes, nevis no tā, vai
lietas ir divpusējas vai
daudzpusējas.
Arī turpmāk galveno uzmanību
pievērst un prioritāru nozīmi
piešķirt lietu koordinēšanai un
Eiropas tiesiskās sadarbības
tīkla iesaistīšanai divpusējo
savstarpējās tiesiskās
palīdzības lietu izskatīšanā.
Mūsu Lietu izskatīšanas stratēģijas un izpildes
vadības grupa ir definējusi vienkāršu un sarežģītu
lietu atšķiršanas kritērijus un procedūras. Kolēģija
šos kritērijus apstiprināja, un 2006. gada 1. jūlijā
tika uzsākts attiecīgs eksperimentālais projekts.
Eirojusts uzskata, ka tā pašreizējo sadarbību ar
Eiropas tiesiskās sadarbības tīklu var uzlabot,
izstrādājot norādījumus par to, kāda veida lietas
jāizskata Eirojustam un Eiropas tiesiskās sadarbības
tīklam. Tāpat Eirojusts apsvērs, vai ir iespējams
rast tādus rādītājus, pēc kuriem varētu novērtēt
Eiropas tiesiskās sadarbības tīkla iesaistīšanos lietu
izskatīšanā.
Padomes lēmuma
7. (a) pants
Arī turpmāk saglabāt
proaktīvu pieeju tiesu iestāžu
sadarbībai un izstrādāt 7.(a)
pantā noteikto pilnvaru
izmantošanas novērtējumu.
Esam ievērojuši, ka neoficiālā kārtā dažos
gadījumos dalībvalstis ir attiecīgi rīkojušās pēc tam,
kad tām atgādina, ka ir iespējams iesniegt oficiālu
pieprasījumu saskaņā ar 7.(a) pantu. Piekrītam,
ka mums šajā pantā noteiktās pilnvaras vajadzētu
izmantot biežāk.
eurojust06_LV.indd 72 2007-06-13 15:42:14
�3
TEMATS
EIROJUSTAM ADRESĒTIE
NORĀDĪJUMI UN
UZDEVUMI
ĪSTENOŠANAS STADIJA
Juridisko pro-
blēmu un šķēršļu
analīze
Saskaņā ar Padomes
lēmuma 32. pantu ies-
niegt priekšlikumus par
tiesu iestāžu sadarbības
uzlabošanu krimināllietās.
Šobrīd Komisija izstrādā komunikē par Eirojusta un
Eiropas tiesiskās sadarbības tīkla nākotni. Eirojusts
gatavo dokumentu, kurā tiks izklāstītas idejas
par Eirojusta un Eiropas tiesiskās sadarbības tīkla
turpmāko attīstību, kā arī priekšlikumi par tiesu
iestāžu sadarbības uzlabošanu krimināllietās. Šis
dokuments tiks iesniegts Komisijai.
Apvienotās izme-
klēšanas grupas
(JITs)
Tālāk attīstīt Eirojusta un
Eiropola iniciatīvas: rīkot
neoficiālu ekspertu grupu
sanāksmes, izstrādāt
nacionālo likumu pārskatu
un veikt visus nepieciešamos
pasākumus, kas varētu
intensificēt apvienoto izme-
klēšanas grupu izmantošanu.
Eiropols kopā ar Eirojustu 2006. gada 10. novembrī
sarīkoja otro nacionālajiem ekspertiem paredzēto
sanāksmi, kurā tika izskatīti ar apvienotajām
izmeklēšanas grupām saistītie jautājumi. Galvenā
uzmanība tika pievērsta praktiskajai šādu grupu
veidošanas pieredzei. Šīs sanāksmes secinājumi
(ES dokuments Nr. 15023/06, 2006. gada 21.
novembris) tika nosūtīti 36. pantā minētajai
komitejai un Policijas priekšnieku operatīvajai
grupai. Eirojusts un Eiropols ir sagatavojuši un
iesnieguši arī kopējo dokumentu "Pārskats par
Eiropas Savienības dalībvalstu likumiem, kas
attiecas uz apvienotajām izmeklēšanas grupām".
Šī informācija būs pieejama Eirojusta un Eiropola
mājaslapās.
Sadarbība ar citām
ES institūcijām,
konkrēti, EJN,
OLAF un Eiropolu
Tālāk attīstīt sadarbību un
izstrādāt ierosinājumus,
kas palīdzētu pārvarēt šīs
sadarbības šķēršļus.
2006. gada 14. jūlijā Eirojusta Kolēģijas prezidents
sasauca neoficiālu sanāksmi, uz kuru tika aicināti ES
brīvības, drošības un tieslietu pīlāru (FSJ) veidojošo
iestāžu vadītāji. Šajā sanāksmē piedalījās arī
Padomes, Komisijas un prezidējošās valsts pārstāvji.
Sanāksmes galvenais mērķis bija iegūt plašāku
informāciju par šo iestāžu uzdevumiem, noteikt
jomas, kurās to pilnvaras saskaras vai pārklājas,
kā arī izpētīt turpmākās sadarbības iespējas. Šajā
sanāksmē tika konkrēti definēta turpmākā rīcība
jomās, kas saistītas ar administrāciju, FSJ tematiem,
kā arī sadarbības instrumentiem. Tika izveidots
praktiskās sadarbības nodrošināšanai nepieciešamo
kontaktpersonu saraksts un ieplānotas nākamās
attiecīgo iestāžu pārstāvju sanāksmes, kurās varētu
apspriest kopīgu interešu jautājumus.
Eirojusts un Eiropols ir snieguši Padomei kopīgu
paziņojumu par savstarpējā sadarbības līguma
īstenošanu.
Eirojusts un OLAF apspriežas par sadarbības līguma
papildināšanu ar īpašiem noteikumiem par personas
datu apmaiņu.
eurojust06_LV.indd 73 2007-06-13 15:42:14
74
TEMATS
EIROJUSTAM ADRESĒTIE
NORĀDĪJUMI UN
UZDEVUMI
ĪSTENOŠANAS STADIJA
Sadarbība ar treša-
jām valstīm
Pabeigt sarunas ar
prioritārajām valstīm,
kas iekļautas 2005. gada
septembrī Padomei ies-
niegtajā sarakstā.
2006. gada 6. novembrī tika parakstīts Eirojusta
un ASV sadarbības līgums. Pašlaik notiek sarunas
ar Krievijas Federāciju, Šveici un Ukrainu. Vairākas
citas valstis, tostarp Horvātija, ir nepārprotami
paudušas vēlmi uzsākt sarunas par šāda līguma
noslēgšanu. Esam izstrādājuši to valstu sarakstu,
sarunas ar kurām tiks uzskatītas par prioritārām
2007. gadā.
eurojust06_LV.indd 74 2007-06-13 15:42:14
eurojust06_LV.indd 75 2007-06-13 15:42:24
eurojust06_LV.indd 76 2007-06-13 15:42:33
eurojust06_LV.indd 77 2007-06-13 15:42:36
7878
9 E I R O J U S T A M Ē R Ķ I 2 0 0 7 . U N 2 0 0 8 . G A D A M
2005. gada novembrī Kolēģija definēja Eirojusta uzdevumu un nākotnes redzējumu un nosprauda
vairākus turpmāk sasniedzamos mērķus (skatīt 7. nodaļu). Gadskārtējās Eirojusta plānošanas
sanāksmēs kā svarīga tā ikgadējās darba programmas sastāvdaļa tiek apspriesti ar Kolēģiju jau
iepriekš saskaņotie nākamā gada mērķi. Pēc 2006. gada stratēģiskās plānošanas sanāksmes
Kolēģija izskatīja Eirojusta mērķus 2007. un 2008. gadam, lai tostarp uzsvērtu vairākus šajā divu
gadu periodā īpaši svarīgus stratēģiskos mērķus, paturot prātā to, ka ikvienam mērķim jābūt
konkrētam, izvērtējamam, sasniedzamam, reālam un savlaicīgam (SMART).
Kolēģija apstiprināja šādus provizoriskos stratēģiskos mērķus 2007. un 2008. gadam:
1. Panākt, lai līdz 2008. gada beigām attiecībā uz terorisma jautājumiem:
• tiktu izveidotas struktūras, kas mudinātu dalībvalstu kompetentās iestādes sniegt
Eirojustam visu ar terorismu saistīto informāciju, kuru tas pieprasa saskaņā ar attiecīgo
Padomes lēmumu;
• Eirojusts spētu apstrādāt un izmantot tam iesniegto ar terorismu saistīto informāciju
un
• Eirojusts spētu efektīvi darboties ar terorisma lietām un dot savu ieguldījumu ar
terorismu saistīto politisko jautājumu risināšanā.
2. Panākt, lai dalībvalstis nodod Eirojustam pēc iespējas vairāk nozīmīgu lietu.
3. Pārliecināt katru dalībvalsti par nepieciešamību nodrošināt savam nacionālajam pārstāvim
Eirojustā nepieciešamo atbalstu, lai viņš/viņa varētu pienācīgi izskatīt lietas un veikt citus
nacionālā pārstāvja pienākumus.
4. Noslēgt pēc iespējas vairāk oficiālu sadarbības līgumu ar valstīm, kuras nav ES
dalībvalstis.
5. Izveidot efektīvu un drošu IKT atbalstu lietu izskatīšanai un savstarpējai komunikācijai un
šai nolūkā veikt šādus pasākumus:
• izveidot drošus informācijas pārraides kanālus uz visu dalībvalstu kompetentajām
iestādēm un
• izveidot drošu mobilo sakaru sistēmu.
eurojust06_LV.indd 78 2007-06-13 15:42:36
�9�9
Stratēģiskie mērķi tiek iekļauti Eirojusta administrācijas ikgadējā darba programmā un
iedzīvināti Kolēģijas darba grupu aktivitātēs. Papildus stratēģiskajiem mērķiem katrā no Eirojusta
administratīvā un praktiskā darba jomām tiek izstrādāti savi mērķi, uzdevumi un rīcības plāni,
kam jānodrošina galveno mērķu īstenošana.
Visi mērķi tiek regulāri pārskatīti. Eirojusta mērķi 2007. un 2008. gadam tiks izskatīti plānošanas
sanāksmē 2007. gada maijā, kad vispārējos vilcienos tiks izklāstīti arī jaunie, provizoriskie mērķi
2009. gadam.
eurojust06_LV.indd 79 2007-06-13 15:42:36
80
1 0 E I R O J U S T A N Ā K O T N E
Savas gadskārtējās vizītes laikā 2006. gada jūnijā Eirojustā viceprezidents Fratīni paziņoja, ka
Komisija ir nolēmusi 2007. gadā publicēt komunikē un līdz ar to atklāt debates par Eirojusta
un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla (EJN) nākotni. Mēs priecājāmies par iespēju apsvērt šo
nozīmīgo jautājumu laikā, kas sakrīt ar Eirojusta dibināšanas piekto gadskārtu.
Kaut arī Eirojusts vēl aizvien ir relatīvi jauna organizācija, tas piecu gadu laikā kopš 2002. gada
28. februāra, kad tika parakstīts Padomes lēmums par Eirojusta izveidošanu, ir uzkrājis bagātīgu
pieredzi. Šajā īsajā laika posmā Eirojusts ir izaudzis – no 15 nacionālajiem pārstāvjiem, kuri
kopīgi strādāja gandrīz vai neoficiālā kārtā, bez jebkāda administratīvā atbalsta un budžeta,
līdz tādai organizācijai, kurā ietilpst 25 dalībvalstu nacionālie pārstāvji un to palīgi, kā arī
aptuveni 100 administratīvie darbinieki un kurai iesniegto lietu skaits ir palielinājies gandrīz
vai par 400%. Par to, cik efektīvs vai, gluži otrādi, neefektīvs bijis minētais Padomes lēmums,
liecina nu jau gandrīz piecus gadus ilgā prakse.
Komisijas paziņojums ir devis lielisku iespēju izvērtēt panākto progresu un apsvērt minētajā
lēmumā ieviešamos precizējumus un labojumus, kas palīdzētu efektivizēt Eirojusta iekšējā
darba procedūras. Turklāt šis paziņojums var palīdzēt uzlabot Eirojustam ļoti nozīmīgās
attiecības ar citām organizācijām, īpaši ar EJN, kā arī ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm.
Ir apzināti svarīgi jautājumi, pēc kuru atrisināšanas varētu ievērojami uzlaboties arī to
pakalpojumu kvalitāte, kurus Kolēģija un Eirojusts kopumā piedāvā dalībvalstu izmeklēšanas
un apsūdzību izvirzīšanas iestādēm. Tā, piemēram, visiem nacionālajiem pārstāvjiem
Eirojustā vajadzētu piešķirt vienlīdz plašas pilnvaras, jo tādējādi uzlabotos arī sadarbības un
koordinācijas pasākumi, ko Eirojusts var piedāvāt izmeklētājiem un prokuroriem.
Pēc iekšējām un ārējām konsultācijām Eirojusts nolēma sarīkot semināru par Eirojusta un
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla turpmāko darbību. Eirojusts ļoti vēlas iniciēt plašu dialogu
par savu turpmāko attīstību un šā dialoga rezultātus izmantot par pamatu iekšējām, mūsu pašu
organizācijā notiekošajām diskusijām, lai pār tām informētu Eiropas Komisiju un sagatavotu
tai oficiālu Eirojusta iesniegumu, kuru Eiropas Komisija varētu apspriest, kamēr tiek izstrādāts
minētais komunikē.
Lai apspriestu dažādus jautājumus, seminārā piedalījās vairāk nekā 120 dalībnieki, tostarp
dalībvalstu nacionālie pārstāvji Eirojustā un EJN kontaktpersonas, kā arī savstarpējās tiesiskās
eurojust06_LV.indd 80 2007-06-13 15:42:37
81
palīdzības praktiķi, eksperti, politikas veidotāji un augstskolu mācībspēki no visas Eiropas
Savienības, Padomes sekretariāta, Eiropas Komisijas, Eiropola, EJTN, Eiropas Padomes un
Apvienoto Nāciju Organizācijas pārstāvji. Seminārs notika Austrijas ES prezidentūras laikā
2006. gada 25. un 26. septembrī Austrijas Augstākās tiesas ēkā Vīnē. Semināra rīkošanā
nenovērtējamu atbalstu sniedza Austrijas Tieslietu ministrijas vadošās amatpersonas un
pārējais personāls. Esam pateicīgi arī Somijas prezidentūrai un Eiropas krimināltiesību
akadēmiskajam tīklam (ECLAN) par sniegto palīdzību.
Semināra dalībnieki uzklausīja vairāku ekspertu ziņojumus, kuru mērķis bija stimulēt domāšanu
un turpmākās diskusijas. Dalībnieki tika sadalīti darba grupās, lai diskusijas būtu saturīgākas
un domu apmaiņa – aktīvāka.
Semināra gaitā izkristalizējušies secinājumi tika apspriesti, balstoties uz četrām dažādām
potenciālajām premisām: pirmā – ES tieslietas un iekšlietas reglamentējošo likumdošanas aktu
kopumā (acquis) netiek izdarīti nekādi grozījumi; otrā – likumos tiek izdarīti grozījumi, bet
Eirojusta un EJN juridiskais pamats paliek nemainīgs; trešā – likumos tiek izdarīti grozījumi,
kas maina arī Eirojusta un EJN juridisko pamatu, un, visbeidzot, ceturtā premisa, kas varētu
ietekmēt Eirojusta funkcijas – proti, tiek izveidota Eiropas prokuratūra.
Visaptverošu ziņojumu bija sagatavojusi augsta Somijas prezidentūras amatpersona. Šis
ziņojums tika publicēts kā ES Padomes dokuments Nr. 14123/06 un tagad ir pieejams
sabiedrībai. Mēs šeit neizklāstīsim visus seminārā izdarītos secinājumus, bet dažus jautājumus
tomēr būtu vērts atkārtoti uzsvērt. Vispārējais viedoklis bija tāds, ka ir nepieciešams dziļāk
izvērtēt Eirojusta un EJN darbību un ka abām organizācijām vajadzētu sadarboties ciešāk,
lai paaugstinātu savu efektivitāti. Turklāt tika secināts, ka dalībvalstu kompetento iestāžu
veikto pārrobežu izmeklēšanu varētu efektivizēt, ja visas ES tieslietu un iekšlietu jomas (JHA)
organizācijas veidotu stiprākas, ciešākas un auglīgākas savstarpējās attiecības. Tika izteikti
priekšlikumi par to, kā Eirojusts varētu uzlabot savas praktiskās jeb darba attiecības ne tikai
ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm, bet arī ar EJN, Eiropolu, OLAF un FRONTEX.
Par svarīgāko faktoru, kas varētu uzlabot dalībvalstu savstarpējo tiesisko palīdzību, tika atzīta
Eirojusta un EJN savstarpējās sadarbības efektivizēšana. Tika izteikti dažādi viedokļi par to,
kā vēlamais rezultāts būtu panākams, – sākot ar to, ka situāciju varētu uzlabot, nostiprinot
eurojust06_LV.indd 81 2007-06-13 15:42:37
82
pašreizējo praksi, un beidzot ar to, ka abas organizācijas varētu zināmā mērā integrēt vai
apvienot. Tika izteikti dažādi priekšlikumi par uzlabojumu panākšanu – daži no tiek paredzēja
grozīt pašreizējās procedūras un praksi, bet ne likumdošanas aktus, savukārt citi ieteikumi bija
daudz tālejošāki un to īstenošanai būtu nepieciešami likumu grozījumi.
Gada laikā mēs sarīkojām vairākus ideju ģenerēšanas seminārus, kuros pulcējām visus
nacionālos pārstāvjus un viņu palīgus, kā arī vecākos administrācijas darbiniekus un EJN
Sekretariāta locekļus. Tādējādi viedokļu apmaiņa un izvērtēšana gan pirms, gan pēc Vīnes
semināra palīdzēja Eirojustam formulēt dažas strukturētas idejas par savu nākotni. Ziņojums
par Vīnes semināru un atsauksmes par to, kā arī pārējie rezultāti kalpo par pamatu oficiāla
dokumenta sagatavošanai. Šo dokumentu Eirojusts iesniegs Komisijai apspriešanai 2007. gada
sākumā. Mēs piedāvājam Komisijai savu palīdzību un ceram uz ciešāku sadarbību ar Komisiju
šā nozīmīgā darba izpildē.
eurojust06_LV.indd 82 2007-06-13 15:42:37
eurojust06_LV.indd 83 2007-06-13 15:42:44
84
1 1 K O P S A V I L K U M S U N S E C I N Ā J U M I
Šajā nodaļā sniegts kopsavilkums par visiem 2006. gada pārskatā iekļautajiem galvenajiem
jautājumiem, kas iedalīti trīs grupās: lietu izskatīšana, ārējie sakari un iekšējie jautājumi.
Lietu izskatīšana
• Mēs atkal esam pieredzējuši Kolēģijai iesniegto lietu skaita būtisku pieaugumu. 2006. gadā
tika iesniegta 771 lieta, tas ir, par 183 lietām jeb par 31% vairāk nekā 2005. gadā.
• Mēs esam sarīkojuši vairāk sanāksmju, kurās pulcējām izmeklētājus un prokurorus no
Eiropas Savienības dalībvalstīm un valstīm, kas nav ES dalībvalstis, lai apspriestu dažādus
jautājumus un lemtu par koordinācijas pasākumiem vai sadarbību konkrētās lietās.
Šīs koordinācijas sanāksmes tika rīkotas gan Eirojusta galvenajā mītnē Hāgā, gan arī
dalībvalstīs. Koordinācijas sanāksmju skaits pieaudzis par 23% – no 73 sanāksmēm 2005.
gadā līdz 91 sanāksmei 2006. gadā.
• 2006. gadā Eirojusts veiksmīgi izskatīja vairākas ārkārtīgi nozīmīgas un interesantas lietas.
Tāpat kā iepriekšējo gadu pārskatos, arī šā pārskata 3. nodaļā dažas no tām aprakstītas
sīkāk.
• Mūsu statistika rāda, ka ir ievērojami pieaudzis no atsevišķām dalībvalstīm saņemto lietu
skaits. Īpašu prieku mums sagādā fakts, ka vidējo rādītāju pārsniedzis to lietu skaits, kuras
Eirojustam nodevušas vairākas valstis, kas Eiropas Savienībai pievienojās 2004. gadā.
• Dalībvalstu iesniegto lietu kopējā skaita pieaugumu ir veicinājuši vairāki faktori, tostarp
varētu minēt Eirojusta mārketinga jeb lietu piesaistīšanas stratēģiju, informētības
uzlabošanu, kas tiek panākta, rīkojot seminārus, un noteikti jāatzīmē arī nesavtīgais
nacionālo pārstāvju darbs. Palīgu vai īpaši nozīmētu nacionālo ekspertu sniegtais atbalsts
nacionālajiem pārstāvjiem tāpat savā ziņā palīdz palielināt Eirojustam nodoto lietu skaitu.
Tādēļ lūdzam visas dalībvalstis apsvērt iespēju nominēt savu nacionālo pārstāvju palīgus
vai īpaši nozīmētus nacionālos ekspertus.
• Mēs uzskatām, ka Eirojustam ne tikai varētu, bet vajadzētu nodot vēl vairāk lietu. No
dažām valstīm saņemto lietu skaits, mūsuprāt, joprojām ir pārāk mazs un nesamērīgs ar
šo valstu iedzīvotāju skaitu.
• Tiesiskās palīdzības sniegšana citām valstīm vēl joprojām daudzu ES dalībvalstu tiesu un
policijas sistēmās netiek uzskatīta par pietiekami augstu prioritāti. Zināmā mērā tās ir sekas,
kas izriet no dalībvalstu atbildības par noziegumu izmeklēšanu un apsūdzības izvirzīšanu
eurojust06_LV.indd 84 2007-06-13 15:42:44
85
vietējā līmenī, kur prioritāte, protams, tiek dota pašu valsts lietām un jautājumiem.
Tādējādi palīdzība bieži vien netiek sniegta savlaicīgi, jo praktiķi dažkārt nesteidzas izpildīt
citu valstu pieprasījumus, parasti aizbildinoties ar šādu frāzi: "manu lūgumu šī valsts arī
neizpildīja".
• Norvēģijas sadarbības prokurora pastāvīgā klātbūtne Eirojustā ir faktors, kas palīdzējis
uzlabot prokuratūras un izmeklēšanas iestāžu darba vispārējo efektivitāti, un šis secinājums
attiecas gan uz Norvēģiju, gan daudzām ES dalībvalstīm.
Ārējie sakari
• 2005. gada decembrī tika parakstīts sadarbības līgums ar Rumānijas kompetentajām
iestādēm, un tūlīt pēc tam tika veikti priekšdarbi, lai arī Rumānijas nacionālā pārstāve
varētu pievienoties Eirojustam. Rumānijas sadarbības maģistrāte strādā kopā ar mums
Hāgā kopš 2006. gada septembra un no 2007. gada 1. janvāra būs pilntiesīga Kolēģijas
locekle.
• Sarunas ar ASV par oficiāla sadarbības līguma noslēgšanu bija sarežģītas, taču 2006.
gadā tika pabeigtas. Līguma tekstu apstiprināja gan Eirojusta neatkarīgā Kopējās
uzraudzības institūcija datu aizsardzībai, gan Padome. Līgums tika parakstīts novembrī,
un tā rezultātā ASV Tieslietu ministrija sūtīs sadarbības prokuroru uz Eirojustu 2007. gada
sākumā. Pateicoties noslēgtajam sadarbības līgumam, 2006. gada decembrī mēs varējām
uzaicināt ASV prokurorus uz nopietnām, ar terorismu saistītām lietām veltītu sanāksmi,
kurā piedalījās partneri no Beļģijas, Vācijas, Spānijas, Francijas, Itālijas, Nīderlandes un
Apvienotās Karalistes.
• Sarunas par sadarbības līguma noslēgšanu tiek turpinātas ar Šveici, Krievijas Federāciju un
Ukrainu.
• Vairākas citas valstis, tostarp ES kandidātvalstis Horvātija un Bijušās Dienvidslāvijas
Republika Maķedonija (FYROM), ir dziļi ieinteresētas noslēgt līgumu ar Eirojustu. Attiecīgajās
sarunās galvenā uzmanība ir jāpievērš tam, lai mūsu nākamie partneri būtu spējīgi
nodrošināt datu aizsardzību pietiekami augstā līmenī. Sarunas ar vairākām valstīm kavē
fakts, ka tās vēl nav izveidojušas adekvātu likumdošanas struktūru un datu aizsardzības
sistēmu.
• Tā kā Eirojusts kļūst aizvien populārāks arī ārpus Eiropas Savienības, mūsu sadarbība ar
tām valstīm, kuras nav ES dalībvalstis, konsekventi paplašinās un attiecīgi paplašinās arī
eurojust06_LV.indd 85 2007-06-13 15:42:44
86
mūsu kontaktpersonu loks. Mēs regulāri sniedzam atbalstu ES institūcijām, dalībvalstīm
un starptautiskajām organizācijām, kuras darbojas tieslietu jomā Rietumbalkānos, ES
kaimiņvalstīs un jebkur citur.
• Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (EJN) joprojām ir Eirojusta galvenais tiesiskās sadarbības
partneris Eiropas Savienībā. Mēs turpinām cieši sadarboties un, kad vien nepieciešams,
sniedzam viens otram atbalstu. Ja EJN efektīvi darbosies visās ES dalībvalstīs, tas palīdzēs
arī Eirojustam efektivizēt savu darbu. Mēs aicinām visas dalībvalstis palīdzēt celt kopējo
efektivitāti, izvērtējot sava nacionālā pārstāvja Eirojustā un savu kontaktpersonu EJN
savstarpējo sadarbību.
• Mūsu attiecības ar Eiropolu joprojām ir ļoti svarīgas. Ciešāka abu organizāciju sadarbība
neapšaubāmi uzlabos dalībvalstu savstarpējās palīdzības vispārējo kvalitāti un ar nopietnas
organizētās pārrobežu noziedzības lietām saistītā darba efektivitāti. Mēs ceram, ka lēmumu
pieņēmēji noteiks tādu kārtību un procedūras, kas atvieglos sadarbību patlaban ļoti
aktuālajā jautājumā par Eiropola juridiskā pamata un struktūras pārskatīšanu.
• Dīvainā kārtā, par spīti abu organizāciju vēlmei izveidot drošu savstarpējās informācijas
apmaiņas sistēmu, bija jāpaiet vairāk nekā diviem gadiem, kamēr tika pabeigtas attiecīgās
sarunas un saņemti visi nepieciešamie organizatoriskie un tehniskie apstiprinājumi. Mēs
neuzdrošināmies cerēt, ka droši Eiropola un Eirojusta savstarpējie sakaru kanāli tiks
izveidoti agrāk par 2007. gada jūniju.
• Mūsu attiecības ar OLAF nemitīgi uzlabojas. Abas organizācijas cenšas izmantot katru
sadarbības iespēju un viena otrai piedāvā atbalstu savstarpēji saistītajā darbā, kas attiecas
uz ES budžetu ietekmējošiem krāpšanas gadījumiem un citām lietām. Eirojusta darba
grupas un tās partneres – attiecīgās OLAF grupas sadarbība ir auglīga. Ceram, ka tiks
izveidots adekvāts un skaidrs juridiskais pamats, uz kuru balstoties mēs 2007. gadā varētu
noslēgt oficiālu sadarbības līgumu.
Iekšējie jautājumi
• 2006. gadā Eirojusts nostiprināja iepriekš panākto progresu vairākos iekšējos jautājumos.
• Vairums 2006. gadam izvirzīto mērķu tika sasniegti. Sīkāks mērķu izvērtējums iekļauts 7.
nodaļā.
eurojust06_LV.indd 86 2007-06-13 15:42:45
87
• Tika uzsākts E-POC III projekts un partneri ķērās pie tā mērķu īstenošanas, balstoties
uz sekmīgi pabeigtajiem AGIS programmas ietvaros finansētajiem E-POC I un E-POC II
projektiem.
• Tas, ka 2006. gadā darbā tika pieņemti vairāki lietu vadības analītiķi, ievērojami palielināja
Eirojusta spējas apstrādāt aizvien pieaugošo to datu apjomu, kuri Kolēģijai tiek sūtīti,
piemēram, saskaņā ar Padomes lēmumu 2005/671/JHA par terorisma lietu materiālu
nodošanu Eirojustam. Būtiski ir tas, lai šie dati tiktu efektīvi apstrādāti, izmantojot mūsu
Lietu vadības sistēmu, un jaunie datu analītiķi šobrīd ir galvenie šā darba veicēji. Viņi sniedz
efektīvu atbalstu arī daudzu citu lietu izskatīšanā un darba grupu aktivitātēs.
• Ieilgušās sarunas ar nīderlandiešiem, mūsu telpu īpašniekiem, mēs noslēdzām 2005. gada
beigās un ar prieku varam paziņot, ka 2006. gada sākumā esam noslēguši divus oficiālus
līgumus, kas nodrošinās un apstiprinās mūsu uzturēšanos Hāgā. Līgums par mītnesvietu
nosaka visu Nīderlandē strādājošo Eirojusta darbinieku statusu. Savukārt īres līgums regulē
mūsu pašreizējo telpu izmantošanu, un tajās mēs strādāsim līdz 2012. gadam.
• 2006. gadā daudz laika tika veltīts sarunām ar Nīderlandes varas iestādēm par mūsu
potenciālajām nākamajām telpām, tostarp, ņemot vērā to, ka mūsu īres līgums reiz
beigsies, tika izvirzītas un īpašā sarakstā apkopotas Eirojusta prasības attiecībā uz tā jauno
ēku. Diemžēl šobrīd šķiet, ka nākotnē Eirojusts un Eiropols tomēr netiks izvietoti vienās
un tajās pašās telpās Hāgā. Abas organizācijas piedāvā atšķirīgas, taču komplementāras
iespējas un atbalstu ES dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Mēs centīsimies panākt, lai
mūsu jaunās telpas atrastos pēc iespējas tuvāk Eiropola jaunajām telpām.
• Eirojusta administratīvā struktūra ir attīstījusies saskaņā ar mūsu projektu, kā arī Kolēģijas,
Eiropas Parlamenta un Padomes apstiprināto dibināšanas plānu.
• Administratīvais direktors pēc Eiropas Revīzijas palātas ziņojuma saņēmis budžeta iestādes
apstiprinājumu attiecībā uz 2004. finanšu gadu.
eurojust06_LV.indd 87 2007-06-13 15:42:45
eurojust06_LV.indd 88 2007-06-13 15:42:53
eurojust06_LV.indd 89 2007-06-13 15:43:01
9090
Maikls Kenedijs (Michael Kennedy) ir Kolēģijas prezidents un Apvienotās
Karalistes nacionālais pārstāvis. Viņam ir vairāk nekā 20 gadu pieredze prokurora
amatā. Viņš ir strādājis ar dažāda veida svarīgām lietām Augstākā prokuratūras dienesta
galvenajā pārvaldē, kur bijis arī Starptautiskās filiāles vadītājs un risinājis tiesiskās
palīdzības (MLA) un noziedznieku izdošanas jautājumus. Pirms pievienošanās Eirojustam
bija Saseksas (Anglija) galvenais prokurors. 2002. gadā viņu ievēlēja par prezidentu
pirmo reizi, bet 2005. gadā uz otru (pēdējo) pilnvaru termiņu.
Ulrike Haberle-Švarca (Ulrike Haberl-Schwarz) ir Austrijas nacionālā
pārstāve un viceprezidente. Viņa savu karjeru sākusi 1990. gadā kā tiesnese Zalcburgā.
Sešus gadus strādājot izmeklēšanas tiesneses amatā lielākoties ar ekonomisko un finanšu
noziegumu lietām, viņa guvusi pieredzi gan starptautiskās sadarbības, gan organizētās
noziedzības jautājumos. Eirojustam pievienojās 2003. gada janvārī. 2004. gada janvārī
tika ievēlēta par viceprezidenti.
Rēlofs Jans Manšots (Roelof-Jan Manschot) ir Nīderlandes nacionālais
pārstāvis un viceprezidents. Viņam ir vairāk nekā 30 gadu pieredze prokurora amatā.
Kopš 1985. gada bijis Amsterdamas Apelācijas tiesas galvenais advokāts un strādājis
ar organizētās noziedzības un finanšu noziegumu lietām. 1995. gadā tika iecelts par
virsprokuroru un 2001. gada jūnijā pievienojās Eirojustam. 2004. gada septembrī tika
ievēlēts par viceprezidentu.
Mišele Koninska (Michèle Coninsx) ir Beļģijas nacionālā pārstāve. Viņai ir vairāk
nekā 15 gadu pieredze prokurora amatā. Deviņus gadus viņa strādājusi Starptautiskajā
civilās aviācijas organizācijā, kur bija atbildīga par cīņu pret terorismu attiecībā uz
sabotāžu aviācijā un lidmašīnu nolaupīšanu. Pirms pievienošanās Eirojustam bija Beļģijas
valsts prokurore un strādāja ar terorisma un organizētās noziedzības lietām.
Pāvels Zēmans (Pavel Zeman) ir Čehijas Republikas nacionālais pārstāvis. Viņš
ir Augstākā valsts prokurora biroja prokurors Brno. Pirms iecelšanas Eirojusta nacionālā
pārstāvja amatā strādājis Augstākā valsts prokurora biroja Starptautiskajā departamentā
un risinājis starptautiskās tiesiskās palīdzības lietas.
Johans Reimans (Johann Reimann) ir Dānijas nacionālais pārstāvis, 25 gadus
strādājis tiesu sistēmā, citastarp Kopenhāgenas un Zēlandes apgabala prokurora amatā,
kā arī Tieslietu ministrijas policijas pārvaldes vadītāja un policijas auditora amatā. Pirms
pievienošanās Eirojustam bija Tieslietu ministrijas pastāvīgā sekretāra vietnieks un viņa
pārziņā bija Dānijas policijas un prokuratūras personāla un budžeta administrēšanas
jautājumi.
1 2 P I E L I K U M S
Nacionālie pārstāvji
eurojust06_LV.indd 90 2007-06-13 15:43:06
9191
Hermanis fon Langsdorfs (Hermann von Langsdorff) ir Vācijas nacionālais
pārstāvis. Viņam ir 30 gadu pieredze prokurora un tiesneša amatā. Pirms stāšanās Vācijas
nacionālā pārstāvja amatā viņš strādāja par federālo prokuroru un bija atbildīgs par
terorisma un spiegošanas lietām.
Raivo Seps (Raivo Sepp) ir Igaunijas nacionālais pārstāvis. Viņam ir 18 gadu
pieredze tieslietās. Savu karjeru viņš sācis prokuratūras dienestā kā izmeklētājs. Bijis
arī Pirmstiesas izmeklēšanas biroja direktors, pēc tam – apgabala policijas priekšnieks
un Policijas padomes ģenerāldirektora vietnieks. Piecus gadus bijis Igaunijas Republikas
ģenerālprokurors.
Lampross Patsavells (Lampros Patsavellas) ir Grieķijas nacionālais pārstāvis. Viņš
Grieķijas tieslietu sistēmā iekļāvās 1997. gadā un šobrīd ir Pirmās instances tiesas vecākais
prokurors. Bijis Grieķijas pārstāvis gan attiecībā uz ANO Krimināltiesību konvenciju pret
korupciju, gan Eiropas Padomē (GRECO komiteja). Pirms pievienošanās Eirojustam 2005. gada
jūnijā bijis Atēnu Pirmās instances tiesas prokurora biroja Informācijas sistēmu nodaļas vadītājs.
Rūbens Himeness Fernandess (Rubén Jiménez Fernández) ir Spānijas
nacionālais pārstāvis. 1973. gadā tika iecelts par izmeklēšanas tiesnesi. 1996. gadā tika
iecelts par Spānijas tieslietu sistēmas Galvenās padomes locekli un sešus gadus darbojās
šajā amatā, kurā bija atbildīgs par Tiesiskās sadarbības tīkla (EJN) darba organizēšanu
Spānijā.
Fransuā Falleti (François Falletti) ir Francijas nacionālais pārstāvis. Viņam ir 27
gadu pieredze prokurora amatā. No 1993. gada līdz 1996. gadam viņš bija Krimināllietu
un apžēlošanas daļas vadītājs (Directeur des affaires criminelles et des graces) Francijas
Tieslietu ministrijā, tad tika iecelts par Lionas Apelācijas tiesas virsprokuroru un
specializējās lietās, kas saistītas ar ekonomiskajiem noziegumiem un tiesisko palīdzību.
Bijis iesaistīts arī Eiropas un starptautiska līmeņa prokuroru organizācijās. Eirojustam
pievienojies 2004. gada septembrī.
Džarlats Spelmens (Jarlath Spellman) ir Īrijas nacionālais pārstāvis. Viņš
praktizējis kā advokāts un tad kļuvis par Ģenerālprokurora biroja padomnieku tieslietu
un iekšlietu jautājumos. 2001. gadā tika iecelts par Valsts prokuratūras direktora biroja
ierēdni. Viņam ir pieredze plaša spektra smagu kriminālnoziegumu izmeklēšanā, kā arī
tiesiskās palīdzības un noziedznieku izdošanas lietās.
eurojust06_LV.indd 91 2007-06-13 15:43:13
9292
Sezāre Martellīno (Cesare Martellino) ir Itālijas nacionālais pārstāvis. Viņš savu
karjeru sācis kā prokurors 1969. gadā. Līdz 1988. gadam strādājis par prokurora vietnieku
Romā un vēlāk – par virsprokuroru Terni. Savas karjeras laikā nodarbojies ar lietām, kas
bija saistītas ar organizēto noziedzību, korupciju, slepkavībām un cilvēku nolaupīšanu.
Katerina Lozo (Katerina Loizou) ir Kipras nacionālā pārstāve. Viņa darbojusies kā
privātprakses advokāte, bet 2002. gadā sākusi strādāt Ģenerālprokurora birojā. Līdz 2004.
gada septembrim, kad tika pārcelta uz Eirojustu, strādājusi Nikosijā par Kipras Republikas
juriskonsulti.
Gunārs Bundzis ir Latvijas nacionālais pārstāvis. Viņam ir 11 gadu pieredze prokurora amatā.
Darbu uzsācis kā vecākais prokurora palīgs, tad iecelts par Valkas rajona virsprokuroru. Pēc tam
strādājis Ģenerālprokuratūrā par Metodikas nodaļas virsprokuroru, bet vēlāk – par Starptautiskās
sadarbības nodaļas virsprokuroru, organizējot sadarbību krimināllietās, kas saistītas ar noziedznieku
izdošanu, tiesvedības un notiesāto personu nodošanu, kā arī ar savstarpējās tiesiskās palīdzības
jautājumiem.
Rolands Tilindis (Rolandas Tilindis) ir Lietuvas nacionālais pārstāvis. Savu karjeru
sāka 1991. gadā Lietuvas Iekšlietu ministrijas un vēlāk Lietuvas Ģenerālprokuratūras
Izmeklēšanas departamentā. 1995. gadā tika iecelts par Ģenerālprokuratūras Organizētās
noziedzības un korupcijas izmeklēšanas departamenta prokuroru. Ir izskatījis problemātiskas
lietas, kas piesaistīja plašas sabiedrības uzmanību, citastarp arī tādas, kas saistītas ar
starptautisko organizēto noziedzību. Pirms pievienošanās Eirojustam līdz 2004. gada
maijam viņš bija Eirojusta kontaktpersona Lietuvas Ģenerālprokuratūrā.
Džordžs Heisburgs (Georges Heisbourg) ir Luksemburgas nacionālais pārstāvis.
No 1976. gada bijis Luksemburgas tieslietu sistēmas loceklis. Vairāk nekā 20 gadus
strādājis par prokuroru. 1993. gadā tika iecelts par virsprokurora vietnieku, bijis
Organizētās noziedzības apkarošanas filiāles vadītājs – atbildīgais par nelikumīgi iegūtu
līdzekļu legalizācijas lietām un starptautiskās tiesiskās sadarbības jautājumiem.
Ilona Levai (Ilona Lévai) ir Ungārijas nacionālā pārstāve. Viņai ir vairāk nekā 25 gadu
pieredze darbā tieslietu sistēmā. Kopš 1990. gada strādā Ungārijas Ģenerālprokuratūrā un
šobrīd ir virsprokurore. Pirms pievienošanās Eirojustam 2004. gadā bijusi starptautisko un
Eiropas lietu ģenerāldirektore.
eurojust06_LV.indd 92 2007-06-13 15:43:19
9393
Donatella Frendo Dimeha (Donatella Frendo Dimech) ir Maltas nacionālā
pārstāve. 1997. gadā viņa sāka strādāt Ģenerālprokuratūrā par prokurori un kopš 2000.
gada nodarbojas ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietām, kā arī ar starptautisko
tiesisko sadarbību un noziedznieku izdošanu. Viņa ir Maltas Republikas vecākā juriskonsulte
un vienlaikus arī Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpersona Maltā.
Mariušs Skovronskis (Mariusz Skowroński) ir Polijas nacionālais pārstāvis.
Viņam ir vairāk nekā 20 gadu pieredze prokurora darbā Reģionālās prokuratūras
Izmeklēšanas nodaļā un Apelācijas prokuratūras Tiesu nodaļā Lodzā. 1996. gadā tika
pārcelts darbā uz Tieslietu ministrijai pakļauto Valsts ģenerālprokuratūras Organizētās
noziedzības biroju. Pirms pievienošanās Eirojustam koordinēja sarunas par divām ANO
konvencijām un bija atbildīgs arī par sadarbību ar ANO birojiem Vīnē un Ņujorkā.
Hosē Luiss Lopess da Mota (José Luis Lopes da Mota) ir Portugāles
nacionālais pārstāvis. Viņam ir 28 gadu pieredze darbā tieslietu sistēmā. Viņš ir strādājis
par prokuroru un Portugāles ģenerālprokurora palīgu un bijis atbildīgs par prokuratūras
dienestu vadību valsts līmenī, kā arī par starptautisko sadarbību. Ir bijis tieslietu ministra
vietnieks un atbildējis par plaša spektra jautājumiem, tostarp Eiropas lietām.
Malči Gabrijelčiča (Malči Gabrijelčič) ir Slovēnijas Republikas nacionālā pārstāve.
Viņai ir vairāk nekā 20 gadu pieredze valsts prokurores amatā prokuratūras dienesta
pirmajā līmenī. Viņa kā augsta līmeņa valsts prokurore Nova Goricas apgabala Valsts
prokuratūrā strādājusi ar ekonomisko noziegumu lietām. 1997. gadā tika iecelta par
prokuratūras vadītāju.
Peters Paluda (Peter Paluda) ir Slovākijas Republikas nacionālais pārstāvis. Viņam
ir 22 gadu pieredze darbā Slovākijas tieslietu sistēmā un 12 gadu pieredze prokurora
amatā. Līdz 1987. gadam viņš strādājis rajona un reģionālajā prokuratūrā Banska Bistricā,
Slovākijas vidienē, no 1987. gada līdz 1994. gadam – ģenerālprokuratūrā Bratislavā. Laikā,
kad Peters Paluda tika iecelts darbā Eirojustā, viņš strādāja par Slovākijas Republikas
Augstākās tiesas krimināllietu tiesnesi.
Mārita Loimukoski (Maarit Loimukoski) ir Somijas nacionālā pārstāve. Viņai ir
vairāk nekā 15 gadu pieredze rajona prokurores amatā Helsinkos. 1999. gadā viņa tika
iecelta Ģenerālprokuratūrā par valsts prokurori ar specializāciju organizētās noziedzības
lietās. Pirms iecelšanas darbā Eirojustā strādāja Eiropas Cilvēktiesību tiesas reģistrā
Strasbūrā, kā arī par juriskonsulti ES pastāvīgajā pārstāvniecībā Briselē darbā ar
krimināllietām un tiesiskās sadarbības jautājumiem.
eurojust06_LV.indd 93 2007-06-13 15:43:23
94
Jirgens Kaplinghauss (Jürgen Kapplinghaus) ir Vācijas nacionālā pārstāvja
vietnieks. Viņam ir 32 gadu pieredze prokurora darbā, no šā laika 15 gadus viņš
specializējies tiesiskās palīdzības jautājumos un organizētās noziedzības apkarošanā.
Pirms pievienošanās Eirojustam 2001. gadā bija ministrijas nodaļas vadītājs un atbildēja
par tiesiskās palīdzības un noziedznieku izdošanas jautājumiem. Šobrīd viņš ir īpaši
nozīmētais Vācijas nacionālais eksperts.
Žans Fransuā Bonērs (Jean-Francois Bohnert) ir Francijas nacionālā
pārstāvja vietnieks. Viņam ir 20 gadu pieredze darbā Francijas tieslietu sistēmā.
Viņš savu karjeru sācis kā prokurors Strasbūrā un vēlāk strādājis par izmeklēšanas
maģistrātu Francijas militārajā tiesā Vācijā. Pēc tam gandrīz piecus gadus bijis Francijas
sadarbības maģistrāts.
Karmena Manfreda (Carmen Manfredda) ir Itālijas nacionālā pārstāvja
vietniece. Viņai ir 30 gadu pieredze organizētās noziedzības apkarošanā. Pirms
pievienošanās Eirojustam strādājusi par valsts prokurori Milānā un vēlāk – par
virsprokurori Vigevano.
Karloss Zeijens (Carlos Zeyen) ir Luksemburgas nacionālā pārstāvja vietnieks.
Viņš 1998. gadā sāka strādāt Luksemburgas apgabala tiesas prokuratūras Finansiālo
noziegumu apkarošanas nodaļā. 2003. gadā tika iecelts par valsts prokurora pirmo
vietnieku. No 2001. gada līdz 2006. gadam bijis Luksemburgas finanšu izmeklēšanas
grupas terorisma finansēšanas apkarošanā vadītājs. No 1999. gada līdz 2006. gadam
bijis Luksemburgas delegāts Finanšu komisijā cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu
legalizāciju (FATF) un FATF Terorisma finansēšanas apkarošanas darba grupas loceklis.
Vietnieki
Solveiga Volstada (Solveig Wollstad) ir Zviedrijas nacionālā pārstāve. Viņai
ir 20 gadu prokurores pieredze darbā ar organizētās narkotiku tirdzniecības un citādu
smagu noziegumu lietām. Piedalījusies arī vairākos projektos, kas saistīti ar organizētās
noziedzības apkarošanas juridiskajiem aspektiem Latvijā. Pirms ievēlēšanas par Zviedrijas
nacionālo pārstāvi bija Zviedrijas valsts virsprokurore un Valsts prokuratūras pārvaldes
Starptautiskās daļas vadītāja Linčēpingā (Zviedrija). Viņa bijusi arī Eiropas Tiesiskās
sadarbības tīkla kontaktpersona Zviedrijā.
eurojust06_LV.indd 94 2007-06-13 15:43:28
9�
Joliena Kiterta (Jolien Kuitert) ir Nīderlandes nacionālā pārstāvja vietniece.
Viņai ir vairāk nekā 18 gadu pieredze valsts prokurores darbā. Kā viena no
Nīderlandes Valsts prokuratūras prokurorēm viņa risina tiesiskās palīdzības jautājumus
organizētās noziedzības apkarošanas jomā. Viņa ir arī Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla
kontaktpersona Nīderlandes Valsts prokuratūrā.
Antonio Luiss Santoss Alvess (António Luis Santos Alves) ir Portugāles
nacionālā pārstāvja vietnieks. Viņam ir 20 gadu pieredze darbā Valsts prokuratūrā. No
2000. gada līdz 2002. gadam viņš bijis galvenais vides inspektors un 2003. – 2004. gadā
strādājis par padomnieku Eiropas Savienības pastāvīgajā pārstāvniecībā Portugālē.
Sanna Palo ir Somijas nacionālās pārstāves vietniece. Viņa ir vecākā policijas
virsniece, slepenpoliciste ar tiesībzinātņu grādu. Divus gadus strādājusi par Ārlietu
ministrijas juridisko sekretāri un gadu – par krimināllietu tiesnesi Helsinku apgabala
tiesā. Pēdējos piecus gadus viņa strādājusi Somijas Valsts izmeklēšanas birojā Vantā ar
tiesiskās palīdzības jautājumiem.
Anete fon Sīdova (Annette von Sydow) ir Zviedrijas nacionālās pārstāves
vietniece. Viņai ir 30 gadu darba pieredze prokurores amatā, un viņa, strādājot Ekonomisko
noziegumu apkarošanas birojā, specializējusies darbā ar smagiem ekonomiskajiem
noziegumiem. Eiropas Padomes uzdevumā iesaistījusies cīņā pret korupciju Albānijā,
apmācījusi Baltijas valstu prokurorus un tiesnešus, strādājusi Eiropas Savienības
misijā Gruzijā, kuras uzdevums bija palīdzēt veidot tiesisku valsti, kā arī strādājusi par
virsprokurori Zviedrijas Ģenerālprokuratūrā.
Rajka Vlahovica (Rajka Vlahovic) ir Apvienotās Karalistes nacionālā pārstāvja
vietniece. Viņa 12 gadus strādājusi par prokurori Londonā, kā arī par advokāti Augstākajā
tiesā. Apvienotās Karalistes Prokuratūrā izskatījusi daudzas ar smagiem pārkāpumiem,
tostarp ar kara noziegumiem, saistītas lietas. Pirms pievienošanās Eirojustam strādāja
Apvienotās Karalistes Muitas un akcīzes nodokļu inspekcijā, kur bija atbildīga par
savstarpējās tiesiskās palīdzības jautājumiem un personu izdošanas lietām.
eurojust06_LV.indd 95 2007-06-13 15:43:31
96
Elena Dinu (Elena Dinu) ir Rumānijas sadarbības maģistrāte. Viņa ir karjeras
prokurore un Rumānijas prokuratūrā specializējusies slepkavību izmeklēšanā. 2003. gadā
tika pārcelta uz Ģenerālprokuratūru par preses sekretāri; pēc tam strādāja virsprokurores
amatā Starptautiskās sadarbības birojā, kas specializējās smagu noziegumu apkarošanā
un 2004. gadā tika pārveidots par Direktorātu organizētās noziedzības un terorisma lietu
izmeklēšanai.
Sadarbības Maģistrāte
Suzanna Štoca (Susanne Stotz) ir Vācijas nacionālā pārstāvja palīdze kopš
2005. gada janvāra. No 1999. gada līdz 2003. gadam strādājusi par prokurori Bavārijā
Ekonomisko un finanšu noziegumu lietu departamentā. 2004. gadā kļuva par tiesnesi
zvērināto tiesā ar nāvi sodāmo noziegumu lietās un nodarbojās ar tiesiskās palīdzības
lietām un divpusējo sadarbību.
Anne Delaī (Anne Delahaie) ir Francijas nacionālā pārstāvja palīdze kopš 2001.
gada. Viņa strādā Tieslietu ministrijā kopš 1979. gada. 1986. gadā ieguvusi juridisko
izglītību. Viņas darbs tieslietu ministrijā bija saistīts ar starptautisko tiesisko sadarbību
krimināllietās, kā arī ar divpusējām un daudzpusējām sarunām (ES/Šengena, Eiropas
Padome un ANO).
Marija Pjēra Falleti (Marie-Pierre Falletti) ir Francijas nacionālā pārstāvja
palīdze. Juridisko izglītību ieguvusi Lionas universitātē. Pirms pievienošanās Eirojustam
2004. gada septembrī vairākus gadus praktizējusi kā advokāte.
Anna den Bīmane (Ann den Bieman) ir Apvienotās Karalistes nacionālā
pārstāvja palīdze. No 1996. gada viņa strādāja par prokurori Skotijas prokuratūras
Finanšu dienestā. 2000. gada martā tika nosūtīta uz Nīderlandi kā viena no prokuroriem
Lokerbijas lietā.
Palīgi
eurojust06_LV.indd 96 2007-06-13 15:43:35
9�
Sadarbības prokurors
Knuts H. Kallerūds (Knut H. Kallerud) ir Norvēģijas sadarbības prokurors. Pirms
norīkošanas uz Eirojustu viņš strādājis Tieslietu ministrijā par tiesneša palīgu un astoņus
gadus bijis privātprakses advokāts – galvenokārt darbojies aizstāvības pusē. Pēdējos 11
gadus ieņēmis vadošu amatu Norvēģijas Valsts prokuratūras direktora birojā un vēl aizvien
strādā šajā birojā kā vecākais valsts prokurors. Knuts H. Kallerūds ir arī Eiropas Tiesiskās
sadarbības tīkla kontaktpersona.
Lennarts Lindbloms (Lennart Lindblom) ir Dānijas nacionālais pārstāvis kopš
2006. gada septembra. Viņš 15 gadus strādājis Dānijas tieslietu sistēmā, citastarp par
prokuroru policijas iecirkņos un pie Zēlandes apgabala prokurora, par Tieslietu ministrijas
Policijas pārvaldes vadītāju un policijas auditoru. Pirms iecelšanas darbā Eirojustā bija
atbildīgs par ministrijas budžetu un finansēm.
Huans Antonio Garsija Habalojs (Juan Antonio García Jabaloy) ir
Spānijas nacionālais pārstāvis kopš 2006. gada oktobra. Strādājis par valsts prokuroru
kopš 1991. gada. No 2004. gada līdz iecelšanai par Eirojusta nacionālo pārstāvi bijis
valsts prokurors Spānijas nacionālajā tiesā (Audiencia Nacional) Madridē un specializējies
ar terorismu, finansēm un viltošanu saistītu noziegumu izskatīšanā, kā arī vispārējos
jurisdikcijas jautājumos. Viņš ir IberRed pastāvīgā kontaktpersona.
Tomass Krušna (Tomas Krušna) ir Lietuvas nacionālais pārstāvis kopš 2006.
gada jūlija. Savu karjeru sācis 1998. gadā kā prokurors Viļņas apgabala prokuratūrā. No
2000. gada strādājis Ģenerālprokuratūras Vadības nodaļā.
Benedikts Velfens (Benedikt Welfens) ir Vācijas nacionālā pārstāvja
vietnieks kopš 2006. gada oktobra. Viņam ir 15 gadu pieredze prokurora darbā ar
organizētās noziedzības un ierēdņu noziegumu lietām, kā arī ar tiesiskās palīdzības
jautājumiem. Pēdējos septiņus gadus bijis attiecīgo departamentu vadītājs Potsdamā.
Kā valsts prokuratūras preses sekretārs viņš bija atbildīgs arī par sabiedrisko attiecību
jautājumiem.
Pievienojās Kolēģijai 2006. gadā
eurojust06_LV.indd 97 2007-06-13 15:43:39
98
Ernsts Mercs (Ernst Merz) līdz 1987. gadam strādājis par tiesnesi Vācijā. Tad viņš
tika norīkots darbā uz Reinzemes-Pfalcas un Tīringenes Tieslietu ministriju. No 1992.
gada līdz 1999. gadam bijis Eiropas Tiesību akadēmijas (ERA) direktors Trīrē. 2000.
gadā tika iecelts par Koblencas Sociālās tiesas prezidentu un vienlaikus bija Eiropas
Tiesiskās sadarbības apmācības tīkla (EJTN) pirmais ģenerālsekretārs. 2002. gada maijā
kļuva par Eirojusta pagaidu administratīvo direktoru un 2002. gada septembrī tika
iecelts par administratīvo direktoru.
Administratīvais direktors
Marija Hosē Oblote (Marie-José Aube-Lotte) ir Francijas nacionālā pārstāvja
vietniece kopš 2006. gada septembra. Viņai ir 24 gadu pieredze darbā Francijas tieslietu
sistēmā. Viņa savu karjeru sākusi kā izmeklēšanas maģistrāte Kompjeņā un vēlāk
strādājusi par civillietu tiesnesi Versaļā. Pirms pievienošanās Eirojustam bijusi prokurore
Francijas Tieslietu ministrijā, kur 11 gadus strādājusi ar ekonomisko noziegumu
lietām.
Aleds Viljamss (Aled Williams) ir Apvienotās Karalistes nacionālā pārstāvja
vietnieks kopš 2006. gada jūlija. Eirojustam pievienojies 2006. gada jūlijā. Strādājis
par prokuroru un bijis atbildīgs par slepkavību, krāpšanas un narkotiku tirdzniecības
lietām. 2002. gadā tika iecelts par Apvienotās Karalistes sadarbības maģistrātu Spānijā.
Šajā amatā viņš nostrādāja četrus gadus, risinot tiesiskās palīdzības un noziedznieku
izdošanas jautājumus, kā arī ieviešot EAW procedūras.
Fils Hikss (Phil Hicks) ir Apvienotās Karalistes nacionālā pārstāvja palīgs kopš
2006. gada jūnija. 1999. gadā viņš iestājās Karaliskās prokuratūras dienestā. 2001.
gadā sāka strādāt Viņas Majestātes muitas un akcīzes juriskonsultu birojā Mančestrā,
kur nodarbojās ar lietām, kas saistītas ar plaša mēroga narkotiku ievešanu, izvairīšanos
no akcīzes nodokļa maksāšanas, ar PVN nemaksāšanu krāpnieciskā nolūkā un nelikumīgi
iegūtu līdzekļu legalizāciju. 2005. gadā viņš pievienojās Viņas Majestātes ieņēmumu un
muitas juriskonsultu birojam.
Emma Provana (Emma Provan) ir Apvienotās Karalistes nacionālā pārstāvja
palīdze Skotijā kopš 2006. gada maija. Guvusi pieredzi darbā Skotijas Valsts ministrijā
un ģenerālprokuratūrā (Crown Office and Procurator Fiscal Service) Edinburgā. Pirms
pievienošanās Eirojustam bija prokurore Glāzgovā, kur strādāja ar plaša spektra lietām,
tostarp arī nopietnu uzbrukumu un narkotiku lietām šerifa tiesas un zvērināto tiesas
procesos. Palīdzējusi Skotijā izveidot pirmo tiesu ar vardarbību ģimenē saistīto lietu
izskatīšanai.
eurojust06_LV.indd 98 2007-06-13 15:43:43
eurojust06_LV.indd 99 2007-06-13 15:43:54
100
Visas šī darba tiesības ir aizsargātas. Darba pārpublicēšana vai izmantošana jebkādā
drukātā, elektroniskā vai mehāniskā formā kopumā vai pa daļām, tā izdošana vai izplatīšana,
kā arī kopēšana ir stingri aizliegta bez Eirojusta piekrišanas.
Fotouzņēmumi: Joannes Thuy, Eurojust
© Eurojust 2007
eurojust06_LV.indd 100 2007-06-13 15:43:58
top related