dievs, sargi mūs visa laba jāņu zāle, · veido segas kvadrātiņu ar ārējo malu 18cm x 18cm...
Post on 19-Jun-2020
2 Views
Preview:
TRANSCRIPT
1
izdevums 2017. gada jūnijs
Veidot vislabāko dzīvi, gādāt vislabāko aprūpi !
60 Fraser Crescent, Wantirna South, VIC 3152
16.
Dievs, sargi mūs Dievs, sargi mūs! Pasaule
briesmās,
Jau negaisa mākoņi nāk...
Viss aizdedzies ienaida liesmās,
Velns uzvaru svinēt sāk!
Sāk sacelties brālis pret brāli
Un uzliesmo ticības naids,
Kas tuvi reiz bija, ir tāli
Un visur ir sadzirdams vaids.
Bez Tevis grimst pasaule postā
Bez Tevis, Dievs, cerību nav!
Māc šaubas, zūd ticība krastā,
Kad ļaunais aiz muguras stāv.
Dievs, novērsi ļauno, dod spēku,
Lai ticībā nešaubamies!
Lai iespējam uzvarēt grēku;
Par sargu nāc līdzi mums, Dievs.
A.Cinkus
Visa laba jāņu zāle,
Ko plūc Jāņu vakarā,
Visas labas Līgo dziesmas,
Ko dzied Jāņu vakarā!
Priecīgus Līgo svētkus! Atceries Jāņus, kad saule bija
sasniegusi visīsāko nakts ceļu un
dienu uzkāpusi visaugstāk debesīs.
Atceries Jāņu ugunis, kam vajadzēja
vēl vairāk gaismot jau tā gaišo nakti,
lai arī cilvēku sirdis nepaliktu
neapgaismotas, lai tās iesiltu mīlā
pret vienu un draudzībā pret visiem.
Atceries līksmo un reizē skumjo
līgo, kas līgoja kā ziedu laiva Latvijas
gaisā, viegli pāri ezeriem, pāri Gaujai,
Ventai un Daugavai, pāri Ormanim,
Zilajam kalnam un Gaiziņam, pāri
Zemgalei, Latgalei, Vidzemei un
Kursai. Atceries zāļu vakaru Rīgā.
Jānis Jaunsudrabiņš
2
Gaviļnieki: Vārda dienas
jūnijā:
Biruta
Inta
Ingrīda
Gaida
Rasma
Jānis
Ausma
Daudz laimes
vārda dienā!
Ir viegli redzēt mušu uz cita cilvēka deguna, bet neredzēt zirgu uz paša
deguna.
Tibetiešu sakāmvārds
Sestdien, 13. maijā, Latviešu Ciema lielā zāle bija
ļaužu pilna. Sanākušie b i j a v i s d a žā d ā k ā v e c u m a . S k a i s t i uzposušies Daugavas skolas bērni uzstājās ar d a žā d i e m , rū p ī g i s a g a t a v o t i e m p r i e k š n e s u m i e m , pastāstot par savu ģimeni, skaitot dzejoli, dziedot dziesmas, ejot rotaļā un griežoties
tautas deju virpulī, uzaicinot pievienoties dejā savus vecākus. Ļoti jauka bija mācītāja Daiņa Markovska runa, kad viņš noskaitīja katram alfabēta burtam piemeklētu raksturojumu mātēm, ko izdomājuši bija Daugavas skolas bērni. Arī Latviešu Ciema ļaudis bija gatavojušies ģimenes dienai, jau iepriekš dziedāšanas nodarbībās vairākkārt mēģinot izvēlētu dziesmu
dziedāšanu – „Jūriņ prasa smalku tīklu” un „Mazs bij' tēva novadiņš”, kuras sarīkojumā tika kopīgi
nodziedātas, un kad bērni gāja rotaļā „Ādamam bij' septiņ' dēli”, tad no soļiem un skanīgā, kopīgā
dziedājuma rībēja viss Latviešu Ciems.
Latviešu Ciema pārvaldniece Ingrīda Hawke pateicās visiem sanākušajiem un aicināja ciemos arī nākamajā
gadā!
Tad Daugavas skolas bērni pasniedza ziedus L a t v i e š u C i e m a
māmuliņām.
Pēc kopīgajiem priekšnesumiem, visi sanākušie devās pie gariem, klātiem galdiem, kur saldus un sāļus našķus bija sarūpējuši Daugavas skolas bērnu vecāki. Priecīgā un pacilājošā gaisotne turpinājās, un visi jutās kā liela un vienota
ģimene!
Ingrīda Biezaite
Ģimenes diena – jauka ikgadēja tradīcija!
Bērni iet rotaļā „Ādamam bij' septiņ dēli”, ko bērniem iemācīja Ivars Štubis
Bērni griezās deju virpulī paši un vēlāk izdancināja arī savus vecākus
3
Ciemiņu diena ģimenēm un draugiem
Ikvienam ir roka jāpieliek, lai lielas darbs
uz priekšu tiek! J. Rainis
Mazliet par Ciemu...
26. maiju pavadījām divās auto novietošanas vietās (garāžās), izpakojot kastes ar ziedotām mantām un šķirojām, prātojām, kur tās nolikt.
Nākamajā dienā cīnījāmies ar šo mantu pircējiem, vairumā, apkārtnes iedzīvotājiem, kuri negribīgi šķīrās no saviem grašiem.
Ļoti priecājāmies par jaunākām palīdzēm, kuras lunkanas un enerģiskākas, izturēja uguns kristības pirmklasīgi! Bez vadītājas Betijas Plūmes, kurai ir gandrīz 30 gadu pieredze, būtu nonākušas purvā.
Kā skudrītes siliņā,
Lielu pūzni savilkušas,
Tā māsiņas pulciņā
Lielu darbu padarīja.
Latviešu tautas dziesma
It sevišķi jāpateicas Mārtiņam un Paulam, par viņu mierīgo humoru, ko daži pircēji pat neizprata. It sevišķi cilvēki, kuriem angļu valoda nav mātes valoda.
Par šīs dienas citiem notikumiem neminēšu – tur nebiju. Pateicamies latviešiem, kuri šķīrās no mīļām piemiņas lietiņām, apzinoties, ka citiem tās patiks. Visvairāk jāpateicas jaunajām palīdzēm, kuras ceram redzēt atkal nākamajā gadā.
Anda Migle, Ciema iedzīvotāja
Nezinu, vai ir kāds, kurš varētu izstāstīt visus notiku-mus, kas notika sestdien rīkotajā “Ciemiņu dienā
ģimenēm un draugiem”.
Sarīkojums bija plašs, gan piedāvājumu ziņā, plaši izvie-tots, plašs bija palīdzētāju loks
un plaši apmeklēts…
Div`rociņas, div`kājiņas
Lielu darbu nejaudāja;
Daudz rociņu, daudz kājiņu,
Tās darbiņu veicināja.
Latviešu tautas dziesma
Darbi jau iepriekš bija padarīti un Ciemiņu dienā
katrs zināja, kur ir jāatrodas, un kas kuram ir jādara,
lai uzņemtu viesus un iepirkties gribētājus.
Ieejot Ciema šķūņos, no plašā piedāvājuma klāsta
varēja apjukt, viss tik krāsains, skaists un vērtīgs.
Jaukās pārdevējas ikvienu sagaidīja ar smaidu un
stāstīja, ka andele sākusies jau agri no rīta. Pircēju bi-
jis daudz un iepirkties gribētāji nepacietīgi gaidījuši aiz
vārtiem, kad nu taisīs bodītes vaļā!
Saule tik tīkami sildīja muguru, un kad nu plašais
piedāvājums bija apskatīts un naudas maks kļuvis
plānāks, tad bija laiks doties pusdienot. 4.
4
(Turpinājums no 3.lpp)
Lauku pavarda gatavoto ēdienu varēja izvēlēties
dažādos variantos, kas nu kuram vairāk tīk – kotletes,
desas, svaigus salātus, kartupeļu salātus, ceptus
sīpolus, vai skābus kāpostus, tā nu katrs tika pie
viņprāt visgaršīgākajām pusdienām.
Kad gardā maltīte bija notiesāta, tad bija laiks dot-ies pie kafijas galda. Arī šeit bija jāizvēlas, kafiju, kāda nu kuram tīk, bet pie kūku galda atkal bija
jāapjūk. Kūkas tik bagātīgas un daudz un vēl grozā gozējas brūni pīrāgi. Pārdevējas laipnas un ar mieru uz šķīvja salikt, kaut gabaliņu no visa, bet vēders jau pilns. Tad nu jāizvēlas kaut kas viens. Bija gudrinieki, kas kūkas nopirka un kastītēs aizveda uz mājām.
Drīz vien sākās koncerts. Uzstājās talantīgi jaunieši Monique un Jonathan spēlējot klasiskās mūzikas
skaņdarbus uz dažādiem mūzikas instrumentiem - klavierēm, marimbas un flautas, un Ivars Štubis nodziedāja latviešu dziesmas ģitaras pavadījumā.
No malas raugoties, zālē sēdošie izskatījās
plūstošās mūzikas apburti.
Saulaina, viesmīlīga un draudzīga izveidojās
“Ciemiņu diena ģimenēm un draugiem”.
Paldies visiem, kas palīdzēja sagatavoties ciemiņu uzņemšanai, uzņēma viesus un
paldies visiem, kas ieradās ciemoties!
Ciemiņu diena ģimenēm un draugiem
Tā tas nu ir noticis
Vecums jau ir pienācis!
Tiem, kam veselība vāja,
Jāatstāj ir sava māja.
Tagad Ciemā visi kopā
Dzīvojam kā bišu stropā!
Kaut jau gads pēc gada krājas,
Bet sirds vēl pukstēt neapstājas!
Tad vēl dzīve nav pagalam!
Daudz ko aizsniegt tad vēl varam
Ja izdevību nelaiž garām...
Varbūt gadās, ka vēl vari
Vēlreiz izjust pavasari!
Vēl ir izdevība...
Bet kur katram sava griba:
Tur tad rodas dažādība.
Cits ir priecīgs, cits tik drūms,
Cits tik ass kā ērkšķu krūms!
Ir kā teātrī, ja vēro;
Kā kurš savu lomu tēlo,
To, ko jūt, to arī rāda,
Ja ir vajadzība kāda.
Kādreiz jūties tā kā lieks:
Naktī tad pat nenāk miegs!
Skumjas domas nospiež krūti,
Visur tādas sāpes jūti!
Bet, kad apčubina, glāsta kāds;
Visas kaites aizmirst sāc!
Kaut no visām rūpēm brīvi:
Vienam būt ir garlaicīgi.
Bet, kad visi kopā nākam,
Priecīgi tad trallināt sākam:
To, kas atmiņās ir saglabāts...
Tas viss tiek dziesmās skandināts.
Mums visiem kopā dzīvojot
Šeit dienas aizslīd nemanot.
A.Cinkus
5
Vēl varam paspēt! Kas ir STĀSTU SEGA?
Latvieši ārzemēs ir aicināti piedalīties Latvijas simtgadei veltītā akcijā! Veidot segas kvadrātiņu?
Ļauj izpausties radošajam garam!
Veido segas kvadrātiņu ar ārējo malu 18cm x 18cm (7.09 collas). Kvadrātiņu vari izrotāt kā vēlies dažādās technikās un izmantojot daudzveidīgus materiālus – izšūt, tamborēt, adīt, filcēt, apgleznot, apdrukāt ar fotografijām, attēliem, tekstiem utt. (Lūdzu negatavot kvadrātiņu no plīstoša, smērējoša, lipīga, irstoša vai ļoti smaga materiāla) Uz papīra lapas uzraksti ziņas par sevi: Vārdu, uzvārdu; dzīvesvietu, e-pasta adresi; aprakstu par kvadrātiņu, Tevi un Latviju (līdz 75 vārdiem). Piespraud anketu pie kvadrātiņa ar spraužamadatu vai piešuj ar stipru diegu.
Sūtiet pa pastu uz Latviju līdz 2017. gada 30.augustam: "Latvieši
pasaulē", Latvijas Nacionālā bibliotēka, Mūkusalas iela 3, Rīga, LV-1423. Projekta rezultāts būs unikāla un krāšņa dāvana Latvijas simtgadei, ko latvieši visā Latvijā varēs aplūkot 2018. gadā.
Kādā saulainā maija pēcpusdienā Latviešu Ciema ļaudis kuplā
skaitā pulcējās lielajā zālē, vietas ieņemot tā, lai zāles centrā izveidotos plašs aplis. Ko tad tajā bija nodoms ieraudzīt? Ciemos ieradās "OZ Dogs" - saimnieki ar suņiem. Vispirms visi savā starpā iepazinās, kad suņi kopā ar
saimniekiem sasveicinājās ar katru, kas bija ieradušies uz "izrādi".
Tad tika izrādīti dažādi triki un suņi pierādīja, ka ir paklausīgi, izveicīgi un
uzticīgi saviem saimniekiem.
Vēlāk, apjautājoties, kā sanākušajiem patika suņi, tad vieni ar sajūsmu uzlielīja to gudrību un sakopto izskatu, citiem bija atmiņu stāsti par
dzīves laikā gūtām nesaskaņām ar tiem.
Kad jautāju, vai nebija kādā brīdī bail? Tad kāds noteica:
„Šie suņi ir labi audzināti un prot pieklājīgi uzvesties!”
Tā kā Ciemā daudziem patīk suņi, tad atkalredzēšanās ir
izveidojusies par gaidītu ikgadēju tradīciju!
Ingrīda Biezaite
Suņi iepriecina un uzmundrina
6
Latviešu Ciems aicina!
Svētdien, 23. jūlijā plkst. 14.00
notiks labdarības koncerts ar kora "Veseris" uzstāšanos
ronīša PARO iegādei.
Programmā:
Koris uzstāsies ar dziesmām no Dziesmu svētku repertuāra un dziedās
latviešu kopdziesmas;
Pēc koncerta - uzkodas un atspirdzinājumi.
Ziedojumi sākot no $ 10;
Pēc ziedotāju vēlēšanās tiks piedāvātas kvītis, nodokļu atmaksai.
Latviešu Ciems vēlas iegādāties ronīti PARO un tam ir
nepieciešami $ 5 000!
Par vīru kori "Veseris".
Koris ir dibināts 2015. gada
augustā, Melburnā. Vairums kora
dalībnieku ir draugi un kopā
dziedājuši no jaunības dienām.
Dziedāt korī ir pievienojusies arī
jaunā paaudze.
Koris gatavojas uzstāties
nākamā gada Dziesmu svētkos
Latvijā.
Kas ir PARO?
Tas ir Japānā ražots mechānisks robots, kurš izskatās kā balts,
mīksts roņa mazulis. Tas ar mierīgām kustībām, izteiksmīgu acu
mirkšķināšanu un skaņu reaģē uz pieskārieniem un balsīm, tā labi
iejūtoties jebkurā klēpī.
Pāris mēnešus Latviešu Ciems PARO nomāja,
lai pārliecinātos par tā pozitīvo ietekmi uz ciema
ļaudīm.
Redzētais patīkami pārsteidza, jo iedzīvotāji
nomierinājās un viņu oma uzlabojās, kad varēja
paglāstīt vai paauklēt ronīti.
Iemītnieki ātri iemīļoja ronīti, un sāka uzskatīt
to par mājas mīluli. Ronītis PARO ienesa daudz
pozitīvu mirkļu un smaidu Latviešu Ciema
ikdienā!
7
Mūsu dārzs
Viņa bija domājusi ietvert vairāk eiropeiskus kokus
un krūmus, lai būtu mājīgāk latviešiem iedzīvoties.
Mums dārzā vēl šodien ir milzu ozoli vienā vietā pat
trīs tuvu kopā. Zīles rudeņos noklāj visu iebraucamo
ceļu. Kad sāk mest lapas, tad jāpiecieš mazas
neērtības, jo to tad ir ļoti, ļoti daudz.
Esam zaudējuši dažus bērzus, bet tie, kas ir izcietuši
sausumu, veido skaistu bērzu birzi. Kaut arī mums
pašiem Ciemā ir sava ūdens tvertne un dārzs top
regulāri laistīts, tomēr daži no tiem neizturēja. Kur nu
vēl ceriņi, ievas, jasmīni – visi prasa kopšanu un
uzmanību.
Kad nāk pavasaris, mūsu dārzā var redzēt
neskaitāmu šķirņu un krāsu rozes. Citreiz pat elpa
aizraujas skatoties uz tām krāšņām ziedlapām.
Es tagad sēžu vienā no uzgaidāmām telpām un pa
logu skatos uz strūklaku, kurai visapkārt ir daudz
šķirņu paparžu. Katrā stūrī ir kaut kas savādāks, ja
meklē mieru, apsēdies un aizklīsti sapņos tālu, tālu.
Es rakstu par Latviešu Ciema aprūpes namu, bet
kur nu vēl savrupmājas ar to īpašnieku izvēlētām
puķēm un košumkrūmiem?
Mums Ciemā ir tikai viena skaista liepa, izskatās, ka
tai vieta bija izredzēta jau Ciemu plānojot. Tai domāts
skaists trīsstūrītis starp sētām, apkārt nav neviena cita
stāda ar ko sacensties ziedu laikā. Es tikai vēlētos
daudz vairāk solu dārzā, lai varētu apsēsties un
apbrīnot krāšņo dabu. Katrā otrā mājas dārziņā var
redzēt citronkoku, mazāk ir apelsīnu vai citu citrus
koku.
Kad plānoja Ciemu, savas zināšanas, darbu un
laiku ziedoja Emīlija Špilberga. Viņa bija studējusi
dārzniecību, tikai savos plānojumos nebija tālredzīga.
Tagad viņas paredzētos dārzus rotā skaistas mājiņas.
Tajā tālajā pagātnē mums bija tikai galvenā ieeja ar
diviem atzarojumiem. Dārznieces plānā bija plašs tukšs
lauks, kura šodien sen vairs nav, un nu jau labu laiku
Emīlija kopj debess dārzus...
Kas var būt garšīgāk kā piespiest
svaigu sulu klāt ledus aukstam ūdenim
karstā laikā?
Lai kurā gada laikā izej laukā no
mājas, dārzos var redzēt kādu krūmu
ziedot. Vēl tie visi sīkie un lielākie stādi,
kas sedz kailo zemi puķu dobēs, katram
ir savs skaistums un neparasta zieda
forma. Kaut arī bez ziedu vai lapu
rotājuma ir nomierinoši skatīt kailos
bērza zarus, lokoties maigā vēja
plūsmā. Nezinu, kāpēc Eiropas egles
neizdodas te kārtīgi ieaudzināt. Lai cik
tā liela vai maza, tomēr neizskatās pēc
Ziemassvētku eglītes, kāda tā bija agrā
bērnībā.
Mums ir ne tikai eiropeiski augi, bet
arī tādi, kas aug karstās zemēs, kā lielie
hibiskusu ziedi un vēl daudzi citi. Arī
eikaliptu stumbri, kuri ir stādīti gar
ielas malu, izskatās neparasti. To sveķi
tek gar stumbru un ir melni, saulē
spīdoši. (Turpinājums 8.lpp.)
8
Sveķi notek lāstekās un ir tik trausli. Klāt pienākot un apskatot,
sveķi saules apstaroti, ir apbrīnas pilni.
Ir arī daži, ar baltiem stumbriem, bet to te ir mazāk. Vienīgā nelaime ir
tā, ka tie nezina, ka lapas jāmaina vienreiz gadā un zināmā gada laikā.
Kad uzpūš vējš, tās lido un nosēžas dārziņos, puķu dobēs un ceļmalās.
Lapu ir ļoti, ļoti daudz, jo mūsu ciems ir jau 30 gadus vecs un nu arī šie
koki ir tikpat veci.
Es no savas mājiņas skatos pāri ielai citu cilvēku dārzos. Arī krūmi
vasarā ir dažādās krāsās – zāļā un var būt neskaitāmos citos toņos.
Vienam ir gaiši zaļas, gandrīz, dzeltenas lapas, blakus tam ir gandrīz
bronzas krāsā. Tie visi kopā sastādīti un vējā kustoties izveido kādu
gleznu.
Privātmājās mums ir savrupi piemājas dārziņi, mājas priekšā tikai
dobes, ja to saimnieks vēlas. Citam tas ir lielāks, citam mazāks, tas ir
atkarīgs no tā, kā mājiņa ir tikusi būvēta. Daži ir izveidojuši mājas
priekšā skaistu puķu dobi. Tur ir redzamas dažādas puķes it kā
kaimiņi sacenstos – kuram ir skaistākas? Kuram mugura ir par stīvu,
vai arī slinkums piemeties, ieliek tikai krāsainas plāksnītes, ērtu krēslu, galdiņu, kur var uzlikt glāzi,
sēdi un skaties, cik skaistas puķes ir kaimiņam. Pašam nav ne pirkstu jākustina, visu ir izdarījuši
čaklākie. Savos piemājas dārzos citi stāda visādas zālītes, ko var pielikt pie zupas. Katrs darbojas
pēc savas patikas.
Nezinu, ko vēl varētu jums pastāstīt par mūsu dzīvi Ciemā, gan jau nākošo reizi kaut ko
izdomāšu. Tomēr, vēl jāpiemin, esmu priecīga, ka atnācu dzīvot Ciemā. Nāciet apskatīties un arī
jums patiks Latviešu Ciemā! Betija
(Turpinājums no 7.lpp.) Mūsu dārzs
No “Kas kas ko” jautājumu lādes...
Jautājums: Kas ir gotika?
Atbilde dažos teikumos:
Gotika ir architektūras un tēlotājmākslas stils, kas sākās 12. gadsimtā Francijā un līdz 16. gadsimtam izplatījās daudzās Eiropas zemēs. Apzīmējumu "gotico" itāliešu mākslas vēsturnieki sāka lietot 16. gadsimtā, lai raksturotu "pirmsbarbarisko" renesanses viduslaiku mākslu un architektūru. Savukārt goti ir austrumģermāņu ciltis un ar vēsturiskajiem gotiem šim architektūras stilam nav nekā kopēja.
www.draugiem.lv
9
Gata Šļūkas karikatūra
Zinu ļoti labi, ka šinī gada laikā ir jāsaka “JĀNĪT”, nevis “VECĪT”,
bet, ko lai dara, ja prāts vairs nenesas uz ugunskura kuršanu un papardes zieda meklēšanu? Ar citiem Jāņu dienas atribūtiem – kā sieru un alu, nav nekāda problēma, lieciet tik galdā. Bet man ir šaubas, vai valdīšana atļautu kurt ugunskuru tik biezi apdzīvotā vietā kā Latviešu Ciemā. Un papardes zieds? Brālīti balto! Ja jau visu mūžu esi katru gadu visu Jāņu nakti pavadījis rāpojot pa krūmiem un nātrēm to papardes ziedu meklēdams – un neesi atradis – tad tagad jau nu pa asfalta ceļiem un celiņiem noteikti nebūs vieglāk, kaut arī ar briļļu, spieķa un stumjamo ratiņu (walker) palīdzību. Var tikai kādam vai kādai acis izbadīt vai kādu
citu miesas bojājumu nodarīt.
Un ja arī gadītos, kā aklai vistai miežu grauds, to papardes ziedu atrast, ko tu ar to darītu? Būtu vien jāliek skapītī uz plauktiņa, kur jau stāv
papirosi un stiprie dzērieni. Un kam liela atslēga priekšā.
NĒ, NĒ - labāk iztiksim ar to pašu veco alutiņu un piekodīsim klāt sieru. Protams, būtu jau tā Jāņu jušana daudz spēcīgāka, ja saimniece un šefs sadomātu izcept tādu mērenu blāķi speķa pīrādziņus. Tikai nevajaga ķepāties ar vienu vai diviem uz katra Jāņu bērna. Tas tikai iekairina garšas orgānus un ja tie netiek apmierināti - tad var rasties kāre lauzt augšā skapīša durtiņas. Tādas lūk tās lietas. Ja jau nu tiešām kādam vecītim vai večiņai tik dikti žēl tās pagājušās jaunības, ka viņi grib špāsēties ar tām vecajām seņču parašām, tad lai meklē to papardes ziedu savās istabiņās, nost no citu ļaužu acīm, bet ar vaļēju uguni gan lai netaisa jokus. Visdrošāk tomēr būs, ja visu pēcpusdienu par lēkšanu pāri ugunskuram un papardes zieda plūkšanu savā prātā piedomāsiet - tad naktī rādīsies sapņi un jūs varēsiet atkal justies jauni. Kaut arī tikai pa sapņiem
un līdz atmošanās brīdim.
Priecīgus Līgo Svētkus !
Jancis
10
Ziemas sports Tuvojas ziema. Austrālija piedalās gandrīz visās ziemas
sporta sacīkstēs, neskatoties uz to, ka Austrālijā ir tikai viena augstiene, kur ierodas ziema ar sniegu. Šinīs dienās piemērotu ledu slidošanai var
uztaisīt kaut vai tuksnesī, bet slēpošanai vajadzīgi sniegoti kalni.
Vienu ziemas sportu, pareizāk – izpriecu Austrālijā nepazīst. Tā ir
urravošana.
No bērnības atceros šo sportu. Vēl šodien valkāju iegūto medāli – mazliet
šķību degunu.
Urravas ierīkojām uz aizsaluša dīķa vai pārplūdušām pļavām uz Kocēnu pusi no Valmieras. Ledū izkala caurumu un tanī iesaldēja stingru mietu. Uz tā uzvēra ratu riteni, kas sniega laikā ratnīcā stāvēja dīkā. Uz rata uzsēja garu kārti un tās galā ragaviņas. Pie īsā gala nokaisīja smiltis uz ledus, lai stūmējam neslīdētu kājas. Braucēji ar stūmējiem mainījās, lai visi dabū izvizināties. Jo ātrāk stūma, jo ātrāk notika maiņa. Kamaniņām ātri riņķojot, bija grūti noturēties uz tām. Es izdomāju nogulties uz kamaniņām, jo ievēroju, ka sēdošie braucēji ļoti ātri zaudē līdzsvaru un drīz vien noveļas no kamaniņām. Veikli stūmēji sasniedza neticamu ātrumu. Mana guļus pozīcija neko daudz nepalīdzēja, bet tik lielu ātrumu vēl neviens nebija izturējis. Nev iens nevar pre to t ies centrabēdzes spēkam. Arī es noripoju no kamaniņām un aizvirpuļoju pa ledu un atsitos vienīgajā vītolkokā pļavas malā. Tā es ieguvu savu „medāli” kas bija
jāsaudzē un jāārstē ilgu laiku.
Tagad lasīju, ka astronauti treniņā arī izbauda centrabēdzes spēku līdzīgā ierīcē. Tādu pašu iespaidu viņi pārdzīvojot raķetes pacelšanās brīdī,
iesprādzēti drošā sēdeklī.
Atceros no savām ganu dienām, ka šo spēku izmantoja lauksaimnieces. Tām bija tāda kā gaļas maļamā mašīna ar kloķi griežama ierīce, kas
atdalīja krējumu no piena.
Piena mašīna gaudoja spalgā tonī. Daudz reizes biju tas kloķa griezējs. Pienu lēja iekšā un ārā tecēja krējums un vājpiens. Bija jāiztur zināms ātrums. Pieņemu, lai piena tauku molekulas tiktu aizmestas pie malas,
tāpat kā es no ragaviņām.
Sportists Edgars
Autora zīmējums
11
...Gribi tici , gribi netici
Daži Līgo un Jāņu ticējumi:
Tad, kad pienāk gada visgarākā
diena, kurai seko īsākā nakts, latvieši svin Jāņus.
Tici vai netici ...tomēr Jāņu nakts ir brīnumu nakts. Tā ir arī mošķu un raganu nakts, kad tās pusnaktī skrien, burdamas, pa sētām, laukiem un
ganībām. Ja ievērojat Jāņu ticējumus, tad
varat nodrošināties pret to buršanām, kā arī pieburt sev naudu, skaistumu un veselību!
Līgo naktī jālec pāri ugunskuram, lai vasarā odi nekož.
Jāņu ugunskurs jākur kalna galā, tad Dieviņš ugunskura pelnos naudu
kaisa.
Pļavās, kur līgotāji pāri gājuši, zāle aug leknāka.
Līgo vakarā plūktās Jāņuzāles ārstē visas kaites.
Jāņu naktī plikam jāskrien apkārt labības laukiem, tad labība labāk aug.
Kad dara Jāņu alu, svešus cilvēkus nevar klāt laist, citādi alus nerūgst.
Ja Jāņu dienā adatu ņem rokās, tad uz pirkstiem augoņi metas.
Jāņos nedrīkst čūskas pieminēt, lai tās nenāk sētā.
Ja Jāņu nakti guļ, tad visu vasaru odi kodīs.
Jāņu naktī lopi kūtī cilvēku valodā runājot.
Ja Jāņu naktī kails nostājas vārtu starpā, tad velnu var redzēt.
Jāņu naktī ap pusnakti jābrien pa ūdeni, tad rītā būs nauda pastalās.
Jāņu naktī debess atveroties. Kas to redz, tam visas vēlēšanās piepildās.
Līgo vakarā jārunā ar kaimiņienēm, tad visu gadu nebūs jāstrīdas.
Jāņu naktī kailam jāizvārtās rasā, tad visu mūžu būs skaists un vesels.
Jāņu naktī paparde ziedot zelta ziediem. Kam to palaimējas redzēt, tas
var vēlēšanos iedomāties, kura noteikti piepildīsies. www.epadomi.lv
Gata Šļūkas karikatūra
12
Stateniski:
1.Salacas pieteka 2. Izprašņāt 3. Upe Vācijā 4. Siltuma mūrītis 5. Burvis 6. Enerģija, spēka uzplūdums
8. Viegla saruna 11. Tauta Āzijā 12. 15. datums romiešu kalendārā 13. Putns 14. Deja 15. Upe Latvijā
17. Tauta Eiropā 18. Mazināt gaismu 20. Valsts Dienvidamerikā 23. Sens latviešu vikingu nosaukums
24. Vētras grūdieni 25. Nomadu mājokļi 26. Dīgļi 29. Žūst Krustvārdu mīklu sastādījis ES
Līmeniski:
1. Cilvēks, kas no zemākiem slāņiem iekļuvis priviliģēto aprindās
5. Saimniecības ēka
7. Apstrādāt lauku
9. Melnā maģija
10. Medicīnas dievs sengrieķu mitoloģijā
13. Glaudīt
14. Tauta Eiropā
16. Mājputns
19. Netīrs suns (siev.k.)
21. Saistītas rindokopas dzejolī
22. Viena no daudzām uguntiņām, ko svinamās dienās noliek ielu malās
24. Mirgoja, vizuļoja
27. Garīdznieks
28. Aitas
30. Sabārt
31. Aizsprosti ielu cīņas
1 2 3 4 5 6
7 8 9
10 11 12
13
14 15
16 17 18 19 20
21
22 23
24 25
26
27 28 29
30 31
Rakstiet mums e-pastā: activities@latvianfs.org.au
15. avīzītes krustvārdu mīklas atminējumi
Līmeniski: 1. Tecila. 4. Muca. 6. Gaudas. 7. Falla. 8. Sūkstās. 12. Smalces. 16. Tērpi. 17. Līksme. 18. Sava.19. Nereta. Stateniski: 1. Taifuns. 2. Cielava. 3. Lugas. 4. Mudrs. 5. Ciska. 9. Upe. 10. Taurene. 11. Staigna. 13. Melša. 14. Lekna. 15. Stepe.
Savdabīgs rekords
Lielākais samaksātais sods par laikā neatdotu grāmatu
Emīlija C. Simmsa, viesojoties savas mātes mājās, atrada dzejoļu grāmatu, kura bija paņemta
no bibliotēkas 1955. gada aprīlī, Kevanī (Kewanee) pilsētā, Ilinoisā, Amerikas Savienotajās
valstīs. Māte bija aizmirsusi to atdot, un meita, labu gribēdama, aiznesa grāmatu tās īstajiem
saimniekiem un brīvprātīgi palūdza, lai tiek aprēķināts sods. Neskatoties uz lielo laika periodu,
kas pagājis, kopš grāmata tika paņemta, sods nebija liels - viņai bija jāsamaksā 345,14 ASV
dolāru. Jāpiemin, ka grāmatas cena, kad tā tika paņemta, bija vien divi centi. www.draugiem.lv
top related