davit gurgenize, davit gorgizegtu.ge/library/pdf/gorgidze_vekua.pdf · 2018-01-24 · tolebebis...
Post on 04-May-2019
245 Views
Preview:
TRANSCRIPT
saqarTvelos teqnikuri universiteti
daviT gurgeniZe, daviT gorgiZe
i. vekua, a. gorgiZe
110
rekomendebulia saqarTvelos
teqnikuri universitetis
saredaqcio-sagamomcemlo sabWos
mier. 06.12.2017, oqmi #3
Tbilisi
2017
uak 92
gangebis ZaliT ise moxda, rom 2017 wels, Sesabamisad aprilsa da mais-
Si, nikoloz musxeliSvilis saxelganTqmuli qarTuli skolis or Tval-
saCino warmomadgenels – akademikos ilia vekuasa da profesor aleqsi
gorgiZes SeusruldaT dabadebidan 110 weli. magram mxolod es TariRi
rodi aerTianebda maT. 1924–1929 wlebSi isini Tbilisis saxelmwifo uni-
versitetis pedagogiuri fakultetis fizika-maTematikuri ganyofilebis
studentebi da brwyinvale maTematikos-pedagogTa oTxeulis: andria razma-
Zis, niko musxeliSvilis, giorgi nikolaZisa da arCil xaraZis moswavleebi
iyvnen.
Tanakurselebi sicocxlis bolomde megobrebad darCnen.
Волею судьбы случилось так, что в 2017 году, соответственно в апреле и мае,
исполнилось 110 лет со дня рождения замечательных представителей прославленной
грузинской научной школы великого Николая Мусхелишвили – академика Ильи (Илико)
Векуа и профессора Алексея (Алеши) Горгидзе. Но не только эта круглая дата роднит их. В
1924–1929 годах на физико-математическом факультете Тбилисского государственного
университета они были сокурсниками, слушателями блестящей четверки преподавателей -
математиков Андрия Размадзе, Николая Мусхелишвили, Георгия Николадзе и Арчила
Харадзе, сохранив до конца своих дней приятельские отношения.
It is by the will of fate that two prominent representatives of Nikoloz Muskhelishvili fam-
ous school - Academician Ilia Vekua and Professor Alexi Gorgidze are 110 years old in 2017,
April and May respectively.
But they are related to each other not only by this date. They were students of the brilliant
mathematics teachers group: Andria Razmadze, Niko Muskhelishvili, George Nikoladze and
Archil Kharadze, of Physics and Mathematics Branch at Education Department of Tbilisi State
University in 1924 – 1929.
The same year students were remained friendship until the death.
recenzentebi: saqarTvelos teqnikuri universitetis profesori
zurab cicqiSvili,
saqarTvelos teqnikuri universitetis asocirebuli
profesori qeTevan maxaSvili
saqarTvelos teqnikuri universitetis asocirebuli
profesori maka xarTiSvili
© sagamomcemlo saxli ,,teqnikuri universiteti’’, 2017
ISBN 978-9941-20-952-9
http://www.gtu.ge
yvela ufleba daculia. am wignis arc erTi nawilis (iqneba es teqsti, foto,
ilustracia Tu sxva) gamoyeneba aranairi formiT da saSualebiT (iqneba es eleq-
tronuli Tu meqanikuri) ar SeiZleba gamomcemlis werilobiTi nebarTvis gareSe.
saavtoro uflebebis darRveva isjeba kanoniT.
wignSi moyvanili faqtebis sizusteze pasuxismgebelia avtori/avtorebi.
avtoris/avtorTa pozicias SeiZleba ar emTxveodes sagamomcemlo saxlis pozicia.
3
n. musxeliSvili
i. vekua
a. gorgiZe
4
marjvnidan: n. musxeliSvili da i. vekua
marjvnidan: n. musxeliSvili da a. gorgiZe
5
memorialuri dafa sankt-peterburgis universitetSi
sankt-peterburgis universitetis profesor-maswavlebelTa jgufi memorialur dafasTan
6
marjvnidan: n. musxeliSvili, i. vekua,
d. doliZe, a. ruxaZe, a. gorgiZe
sankt-peterburgi, 1932 w.
marcxnidan: i. mecxvariSvili, v. gogolaZe, i. vekua,
a. gorgiZe, d. doliZe
7
marcxnidan: n. musxeliSvili, g. xaJalia, d. vaSakiZe, a. gorgiZe, a. razmaZe, a. barkalaia, i. mecxvariSvili,
g. nikolaZe, 1930 w.
sxedan, marcxnidan: a. matrenoCkini, n. eliseevi,
a. taldikini, k. bileviCi. dganan, marcxnidan: i. mecxvariSvili, i. ginzburgi,
a. gorgiZe, p. makarovi, 1935 w.
8
arian adamianebi, RmerTisgan
mironcxebulni, romlebic mTeli
arsebiT atareben eris tradiciebs,
mis energias, temperaments, niWsa da
sibrZnes, ers msoflio asparezze
warmoaCenen. swored aseT rCeulTa
ricxvs ganekuTvnebian:
akademikosi ilia vekua da
profesori aleqsi gorgiZe
9
ilia vekua
10
Cven samarTlianad vamayobT qarTuli maTemati-
kuri, fiziologiuri da fsiqologiuri skolebis
msoflio aRiarebiT. udidesi madlierebiT da pati-
viscemiT movixseniebT maT fuZemdeblebs nikoloz
musxeliSvils, ivane beritaSvils, dimitri uznaZes.
am skolebTan mravali saxelganTqmuli mecnie-
ris saxelia dakavSirebuli. maT ricxvs uTuod gane-
kuTvneba Tanamedroveobis genialuri maTematikosi
da meqanikosi, akademikosi ilia vekua.
ilia nestoris Ze vekuam mniSvnelovani wvlili
Seitana msoflio mecnierebis saganZurSi. man waruS-
leli kvali datova ara marto rogorc gamoCenilma
mecnierma, aramed rogor mecnierebisa da umaRlesi
ganaTlebis didma organizatormac.
ilia vekua daibada 1907 wlis 23 aprils samur-
zayanos erT-erT ulamazes sofel SeSeleTSi nestor
vekuasa da liza (memu) abSilavas ojaxSi. 1925 wels,
q. zugdidis saSualo skolis warmatebiT damTav-
rebis Semdeg, igi Cairicxa Tbilisis saxelmwifo uni-
versitetis fizika-maTematikis fakultetze, romelic
daamTavra 1930 wels da imave wels swavla ganagrZo
leningradis universitetis aspiranturaSi.
11
nestor vekua (1881–1934) liza (memu) afSilava-vekua
(1885–1926)
ilia vekua – saSualo skolis moswavle
12
aspiranturis wlebSi (1930–1933 ww.) a. krilovis,
n. musxeliSvilisa da v. smirnovis xelmZRvanelobiT
i. vekua xdeba maTematikuri fizikis gantolebebis
specialisti. kompleqsuri cvladis funqciaTa Teo-
riis meTodebis gamoyenebiT man Seiswavla dreka-
dobis Teoriis statikisa da dinamikis mravali amo-
cana, Seqmna mniSvnelovani Sromebi, romlebic mieZR-
vna paraleluri brtyeli sazRvrebis mqone usas-
rulo fenaSi drekadi talRis gavrcelebis Teorias.
es Sromebi safuZvlad daedo mis sakandidato di-
sertacias, romelic daicva mogvianebiT (1937 w.).
1933 wlis Semodgomidan i. vekua muSaobs Tbi-
lisis saxelmwifo universitetis fizika-maTematikis
i. vekua ssr kavSiris mecnierebaTa akademiis aspiranti
leningradi, 1932 w.
13
fakultetis mecnier TanamSromlis Tanamdebobaze.
am periodSi maTematikisa da meqanikis problemebze
(n. musxeliSvilis xelmZRvanelobiT) mudmivmoqmedi
samecniero-kvleviTi seminaris erT-erTma aqtiurma
monawilem, i. vekuam Tavidanve miiqcia yuradReba.
Teoriul da gamoyenebiT maTematikaSi samecniero
mimarTulebaTa Soris i. vekuas gansakuTrebiT izi-
davda elifsuri tipis kerZowarmoebulebian dife-
rencialur gantolebaTa Teoria da am Teoriis
sxvadasxva gamoyeneba. am mimarTulebiT Catarebuli
intensiuri gamokvlevebi, 1936 w. dawyebuli, ormo-
cian wlebSi dasrulda ori damoukidebeli cvladis
SemTxvevaSi analizurkoeficientebiani elifsuri
kerZowarmoebulebiani wrfivi diferencialuri gan-
tolebebis mwyobri Teoriis SeqmniT. aseTi gantole-
bebis amonaxsnTa zogadi kompleqsuri warmodgenebi,
romlebic i. vekuam aago, xelsayreli aRmoCnda am
amonaxsnebis axali Tvisebrivi da struqturuli
Taviseburebebis dasadgenad, agreTve gantolebaTa
farTo klasisa da sasazRvro amocanebis Sesaswav-
lad, romlebsac manamde cnobili meTodebi ar Sexe-
bia. am mimarTulebiT i. vekuas naSromTa mniSvnelo-
vani nawili Tavmoyrilia mis monografiaSi „elif-
sur gantolebaTa amoxsnis axali meTodebi“, romel-
mac 1950 wels ssr kavSiris saxelmwifo premia
daimsaxura.
i. vekuam SemogvTavaza drekadi garsis Teoriis
axali variantebi, romlebsac klasikur TeoriasTan
SedarebiT is upiratesoba aqvs, rom am variantebSi
diferencialur gantolebebsa da sasazRvro piro-
bebs Soris mWidro Tavsebadobaa, Tanac garsebis
zogierTi klasisaTvis es diferencialuri gantole-
14
bebi struqturiT axlosaa drekadobis Teoriis
brtyeli amocanis klasikur gantolebebTan.
i. vekuas meTodebs aviTareben da iyeneben misi
moswavleebi. maT xSirad mimarTaven meqanikosebi,
geometrebi da kerZowarmoebulebiani gantolebebis
specialistebi.
1939 w. i. vekuam daicva sadoqtoro disertacia,
xolo 1940 w. mas profesoris wodeba mieniWa. 1944 w.
i. vekua airCies saqarTvelos ssr mecnierebaTa aka-
demiis wevr-korespondentad, xolo 1946 w. – namdvil
wevrad. 1940–1944 ww. i. vekua iyo Tbilisis saxelmwi-
fo universitetis fizika-maTematikis fakultetis
dekani, 1944–1947 wlebSi – Tbilisis saxelmwifo
universitetis proreqtori saswavlo nawilSi, 1947 –
1951 ww. – saqarTvelos ssr mecnierebaTa akademiis
akademikos-mdivani.
1951 wlis Semodgomaze i. vekua sacxovreblad
gadavida moskovSi da muSaoba daiwyo centraluri
aerohidrodinamikis institutis laboratoriis gam-
ged. imavdroulad igi iyo moskovis fizika-teqnikis
institutis Teoriuli meqanikis kaTedris gamge. 1952
wlis bolos ilia vekua airCies moskovis m. lomo-
nosovis saxelobis saxelmwifo universitetis dife-
rencialur gantolebaTa kaTedris profesorad, xo-
lo 1954 wels daniSnes ssr kavSiris mecnierebaTa
akademiis steklovis saxelobis maTematikis insti-
tutis direqtoris moadgiled.
moskovSi i. vekuam gamoaqveyna SromaTa didi
cikli ganzogadebul analizur funqciaTa Teoria-
Si. aseTi funqciaTa Teoriis agebis cda jer kidev
mecxramete saukuneSi daiwyo italielma maTemati-
kosma e. beltramim. ocdaaTiani wlebis dasawyisSi
15
t. karlemanma da n. Teodoreskum aCvenes, rom erTi
kompleqsuri cvladis analizur funqciaTa bevri
Tviseba gadadis, ori damoukidebeli namdvili cvla-
dis SemTxvevaSi, pirveli rigis elifsuri tipis ori
diferencialuri gantolebisagan Sedgenili sistemis
amoxsnaze. i. vekuam Seqmna zogadi Teoria iseTi
sistemebisa, romlebic amJamad warmoadgenen ganzoga-
debul analizur funqciaTa Teoriis ZiriTad Semad-
genel nawils. Tavisive dadgenili Teoremebis gamo-
yenebiT man miiRo m. lavrentievis mier agebul
brtyel areTa kvazikonformul asaxvaTa geometriu-
li Teoriis analizuri dasabuTeba, rac ukanasknel
ormocdaaTwleulSi aRiarebulia funqciaTa Teoriis
erT-erT saukeTeso miRwevad. pirveli rigis elifsur
sistemaTa Teoriis Sedegebi, romlebic i. vekuam
daadgina, Sevida mis monografiaSi – „ganzogadebuli
analizuri funqciebi“, romelsac 1963 w. leninuri
premia mieniWa.
moskovSi yofnisas i. vekuam uSualo monawileo-
ba miiRo ssr kavSiris mecnierebaTa akademiis cim-
biris ganyofilebis daarsebis proeqtis SemuSave-
baSi. igi iyo erT-erTi aqtiuri wevri m. lavrentievis
meTaurobiT Seqmnili sainiciativo jgufisa, rome-
lic saTaveSi Caudga komunisturi partiisa da sab-
WoTa mTavrobis gadawyvetilebis Sesabamisad sabWo-
Ta kavSiris aRmosavleTSi didi samecniero centris
organizebas.
16
1957 wels Seiqmna ssr
kavSiris mecnierebaTa aka-
demiis cimbiris ganyofi-
leba. 1958 wlis martSi,
m. lavrentievis Tavmjdo-
mareobiT, airCies ssr kav-
Siris mecnierebaTa akade-
miis cimbiris ganyofile-
bis prezidiumi, romlis
wevri i. vekuac iyo. amave
wels i. vekua airCies ssr
kavSiris mecnierebaTa aka-
demiis namdvil wevrad.
1959 w. novosibirskis max-
loblad, akadem-qalaqSi
gaixsna novosibirskis saxelmwifo universiteti,
romlis pirveli reqtori 1965 wlamde i. vekua iyo.
SeTavsebiT igi xelmZRvanelobda ssr kavSiris
mecnierebaTa akademiis cimbiris ganyofilebis
hidrodinamikis institutis Teoriul ganyofilebas.
1965 wlis gazafxulze saqarTvelos ssr
xelmZRvaneli organoebis mowveviT i. vekua dabrun-
da mSobliur saqarTveloSi. jer muSaobda mecnie-
rebaTa akademiaSi, 1965-dan 1972 wlamde iyo Tbili-
sis saxelmwifo universitetis reqtori, xolo 1972
wlidan sicocxlis bolomde – saqarTvelos ssr
mecnierebaTa akademiis prezidenti. am postze man
Tavisi maswavlebeli niko musxeliSvili Secvala.
1966 wels universitetTan Seiqmna gamoyenebiTi
maTematikis problemuri laboratoria, romlis ba-
zaze mogvianebiT Camoyalibda gamoyenebiTi maTe-
matikis instituti, romlis direqtori i. vekua iyo.
17
misi gardacvalebis Semdeg instituts ilia vekuas
saxeli mieniWa.
i. vekua saukeTeso moqalaqeobrivi da sulieri
TvisebebiT gamoirCeoda. xSirad aRtacebas da gak-
virvebas iwvevda misi mtkice, vaJkacuri da TavSe-
kavebuli qceva rTul mdgomareobaSi. mZime, ukurneb-
eli seniT daavadebuli mecnieri Seupovrad ganagr-
Zobda kvleva-ZiebiT muSaobas drekad garsTa maTe-
matikuri Teoriis axali variantis Sesaqmnelad, ro-
melic Sevida misi gardacvalebis Semdeg gamoqvey-
nebul monografiaSi – „garsTa Teoriis sxvadasxva
variantis agebis zogierTi zogadi meTodi“ (moskovi,
1982 w.), romelsac 1984 w. saxelmwifo premia mieniWa.
am monografiis inglisuri Targmani 1985 w. gamosca
gamomcemloba „pitmanma“.
i. vekuas samecniero Sromebma saerTaSoriso
aRiareba moipova. igi iyo germaniis demokratiuli
respublikis mecnierebaTa akademiis (q. berlini),
germaniis sabunebismetyvelo akademia „leopoldi-
nas“ (q. hale), palermos (siciliis mecnierebaTa
akademia) mecnierebis, literaturisa da xelovnebis
akademiis, poloneTis Teoriuli da gamoyenebiTi
meqanikis sazogadoebis, gamoyenebiTi maTematikisa da
meqanikis daniis centris da sxva samecniero sazo-
gadoebebis ucxoeli wevri. arCeuli iyo Teoriuli
da gamoyenebiTi meqanikis saerTaSoriso kavSiris
generaluri asambleis wevrad. miniWebuli hqonda
hales universitetis sapatio doqtorisa da ienis
universitetis sapatio senatoris wodebebi.
didad dafasda i. vekuas Rvawli. mis mraval
jildos Soris aRsaniSnavia socialisturi Sromis
18
gmiris oqros varskvlavi da xuTi leninis ordeni,
romlebic sabWoTa kavSirSi umaRlesi jildoebi iyo.
1967 wels moskovSi, novosibirsksa da TbilisSi
aRiniSna i. vekuas dabadebidan 60 wlis iubile. am
TariRTan dakavSirebiT gamoica g. maniasa da b. xve-
deliZis wigni `ilia vekua~, saqarTvelos televiziam
ki specialuri gadacema miuZRvna, romelic mihyavda
a. gorgiZes.
didi mecnieris, akad. ilia vekuas SemoqmedebiTi
gza iSviaTad yofila ia-vardiT mofenili. mas
cxovrebaSi araerTxel Sexvedria seriozuli winaaR-
mdegobebi da siZneleebi.
erTi SexedviT ucnauria, rom es didi mecnieri
swored misi cxovrebis mZime periodebSi aRwevda
udides SemoqmedebiT warmatebebs, rac brwyinvale
niWsa da nebisyofis gansakuTrebul siZliereze
metyvelebs.
gardacvalebamde (1977 wlis 2 dekemberi) ram-
denime TviT adre ilia vekuam dawera `mimarTva
axalgazrdobisadmi~, sadac naTqvamia: `mecnieruli
muSaobis warmatebis uzrunvelsayofad mTavaria sami
ram: niWi, muSaobis unari da SerCeuli dargis
siyvaruli. adamians cxovrebis gzaze TiTqmis
yovelTvis mravali cduneba elodeba. kerZod, esaa
survili, erTi SexedviT savsebiT bunebrivi, cxov-
rebis pirobebis keTildReobisa _ hqondes xeiria-
nobina, kargi xelfasi, manqana, Tanamdeboba da mra-
vali sxva. mecnierebaSi warmatebebs miaRwevs mxo-
lod is, visac usazRvrod uyvars Tavisi dargi, vinc
yvelaferze maRla daayenebs samecniero-kvleviT
muSaobas da Semoqmedebis sferoSi warmatebis mopo-
vebas dauqvemdebarebs yvela sxva interess. vinc ase
19
moiqceva da warmatebebsac miaRwevs, misTvis cxov-
rebis sxva mxareebi TandaTanobiT mogvardeba da ga-
cilebiT ukeT, vidre SeiZleba, mas axalgazrdobis
dros esaxeboda, oRond amisaTvis saWiroa dro da
moTminebis didi unaris gamomuSaveba, kerZod, sulis
mRrRneli Surianobis daZleva~.
es iyo didi ilia vekuas anderZi, romelic man
dautova saqarTvelos axalgazrda Taobas.
i. vekua gardaicvala 1977 wlis 2 dekembers.
madlierma qarTvelma xalxma igi saqarTvelos
Rirseul SvilTa savanes – mTawmindis miwas miabara.
20
ИЛЬЕ ВЕКУА – 110 ЛЕТ
Выдающийся грузинский математик-механик, член
Академии наук СССР, Герой социалистического труда, Прези-
дент Академии наук Грузии, доктор физико-математических
наук, профессор, Илья Векуа, родился 23 апреля 1907 г. в с.
Шешелети Гальского р-на.
В 1925 г., окончив среднюю школу, И. Векуа поступил на
физико-математический факультет Тбилисского государст-
венного университета.
В 1930 г. И. Векуа поступил в аспирантуру Ленинг-
радского университета. Окончив аспирантуру, в 1933 г. И. Векуа
возвращается в Тбилиси и начинает работать на физико-
математическом факультете Тбилисского государственного
университета. Он читает лекции по многим отраслям
современной математики.
В 1937 г. И. Векуа защитил кандидатскую диссертацию и
был избран доцентом Тбилисского государственного
университета. В 1939 г. он с успехом защитил докторскую
диссертацию.
В 1944 г. И. Векуа избирается членом-корреспондентом, а в
1946 г. действительным членом Академии наук Грузии. В том же
1946 г. его избирают членом-корреспондентом, а в 1958 г.
действительным членом Академии наук СССР. В 1940-1944 гг. И.
Векуа был деканом физико-математического факультета ТГУ.
В 1944-1947 гг. он был проректором университета по
научной части, а в 1947-1951 гг. – зав. кафедрой высшей
математики.
В 1948 г. И. Векуа опубликовал фундаментальный труд
«Новые методы решения эллиптических уравнений», за который
в 1950 г. ему была присуждена Государственная премия СССР.
21
В 1960 г. он получил Ленинскую премию за монографию
«Теория обобщенных функций».
В 1951 г. И. Векуа уехал в Москву и там продолжил свою
научную деятельность. В 1952 г. он стал профессором кафедры
дифференциальных уравнений МГУ им. Ломоносова и
проработал там до 1958 г.
В 1959 г. И. Векуа стал первым ректором новоосно-
ванного Новосибирского университета. Он был членом
редколлегии Сибирского математического журнала и Вестника
Академии наук СССР, зав. теоретическим отделением
Института гидродинамики Сибирского отделения Академии
наук СССР и т.д.
И. Векуа вернулся в Тбилиси в 1964 г. В 1966-1972 гг. он
был ректором Тбилисского государственного университета. В
1966 г. при университете была создана лаборатория проблем
прикладной математики, на базе которой позже сформировался
Институт прикладной математики, который возглавил И. Векуа.
После смерти И. Векуа его имя было присвоено институту.
В 1972 г. И. Векуа избрали Президентом Академии наук
Грузии. Он сменил на этом посту своего учителя Н. Мусхели-
швили.
Илья Векуа скончался 2 декабря 1977 г. Он похоронен на
территории Мтацминдского Пантеона писателей и общест-
венных деятелей.
22
ILIA VEKUA - 110
Ilia Vekua, a prominent Georgian mathematician and
specialist in mechanics, a member of the Academy of Sciences of the
USSR, Hero of Socialist Labor, President of the Georgian Academy
of Sciences, Professor, was born in the village of Shesheleti, Gali
Region, on 23 April 1907.
In 1925 I.Vekua entered the Department of Physics and
Mathematics at Tbilisi State University.
In 1930 he began postgraduate studies at Leningrad State
University. Having finished his postgraduate studies, I. Vekua
returned to Tbilisi in 1933 and began working at the Depatment of
Physics and Mathematics at Tbilisi State University. He rendered
lectures in many branches of mathematics.
In 1937 I. Vekua defended his candidate’s thesis and was
elected an assistant professor at Tbilisi State University. In 1939 he
defended the doctor’s thesis.
In 1944 I. Vekua was elected a corresponding member, and in
1946 – a member of the Georgian Academy of Sciences. In the same
1946 he was elected a corresponding member, and in 1958 – a
member of the Academy of Sciences of the USSR.
In 1940-1944 I. Vekua was a dean of at the Depatment of
Physics and Mathematics at Tbilisi State University. In 1944-1947 he
was a vice-rector of the university. In 1947-1951 he was the head of
the Department of Higher Mathematics.
In 1948 I. Vekua published a fundamental work New Methods
of Solving Elliptic Equations, for which he was awarded the State
Prize of the USSR in 1950. In 1960 he was awarded Lenin Prize for
the monograph The Theory of Generalized Functions.
In 1951 I. Vekua left for Moccow, where his scientific activity
continued. In 1952 he became a professor of the Department of
23
Differential Equations of Lomonosv Moscow State University and
worked there till 1958.
In 1959, I. Vekua was appointed the first rector of newly
founded Novosibirsk State University. He was a member of the
editorial board of Siberian Mathematical Journal and the Bulletin of
the Academy of Sciences of the USSR, the head of the theoretical
department of the Institute of Hydrodynamics of the Siberian Branch
of the Academy of Sciences, etc.
In 1964 I. Vekua returned to Tbilisi. In 1966-1972 he was the
rector of Tbilisi State University. In 1966 a laboratory of applied
mathematics was established. Later, on its base, the Institute of
Applied Mathematics was formed. The Institute was headed by
I. Vekua. After I. Vekua’s death, the Institute of Mathematics was
given his name.
In 1972 Ilia Vekua was elected the President of the Georgian
Academy of Sciences. On this post, he replaced his teacher
N. Muskhelishvili.
Ilia Vekua died on 2 December 1977. He was buried on the
territory of the Mtatsminda Pantheon of Writers and Public Figures.
24
25
aleqsi gorgiZe
`yvelaze didi jildo erTxel boZebuli sicocxlis umwikvlod da kacurad gasrulebaa...~
26
gamoCenili qarTveli maTematikosi da meqani-
kosi, saqarTvelos politeqnikuri institutis erT-
erTi fuZemdebeli da sainJinro kadrebis Tavdade-
buli aRmzrdeli, profesori aleqsi gorgiZe dai-
bada 1907 wlis 17 maiss q. quTaisSi. mSoblebis adre
gardacvalebis gamo, misi aRzrda babuam itvirTa.
man patara aleqsi Tavidanve miaCvia Sromas. bavSvo-
bidan Sromis siyvaruli da drois racionalurad
gamoyenebis Cveva, damoukidebelma da materialurad
mZime cxovrebam rom aswavla axalgazrdobis wleb-
Si, momaval mecniers mTeli cxovrebis ganmavlobaSi
gahyva.
batonma aleqsim 1924 wels daamTavra quTaisis
pirveli socialur-humanitaruli teqnikumi, rome-
lic 1922 wels quTaisis realuri saswavleblisa da
klasikuri gimnaziis gaerTianebis bazaze daarsda.
imave wels Cairicxa Tbilisis saxelmwifo univer-
sitetis pedagogiur fakultetze.
studentobis periodSi aleqsi gorgiZes wilad
xvda bedniereba, moesmina mecnierebis iseTi korifee-
bisaTvis, rogorebic iyvnen: andria razmaZe – integ-
raluri aRricxvisa da maTematikuri analizis Ses-
avali, nikoloz musxeliSvili – Teoriuli meqanika,
ivane javaxiSvili – saqarTvelos istoria, korneli
kekeliZe – qarTuli literatura, akaki SaniZe –
qarTuli ena, dimitri uznaZe – fsiqologia, Salva
nucubiZe – filosofiis Sesavali.
27
a. gorgiZis ojaxi
dganan, marcxnidan: iasoni (mama), despine (deda),
sxedan, marcxnidan: ivane (babua), pasiko (bebia) Tamari da
mariami (debi), aleqsi, 1914 w.
universitetis damTavrebis Semdeg, mcire xniT,
aleqsi gorgiZe muSaobas iwyebs goris sasoflo-
sameurneo teqnikumSi, maswavleblad. Semdeg ki pers-
peqtiuli da imedis momcemi axalgazrda mkvlevari
muSaobda sxvadasxva umaRles saswavlebelSi, magram
mas ar Seuwyvetia mecnieruli muSaoba. sul male
niko musxeliSvilma, romelic am periodSi saqarTve-
los politeqnikuri institutis Teoriuli meqanikis
28
kaTedras xelmZRvanelobda, Tavisi mowafe kaTedris
asistentad miiwvia.
aleqsi gorgiZe da lusia gorgiZe (meuRle)
1932 wlis Semodgomaze, sxva niWier maTematiko-
sebTan erTad, aleqsi gorgiZe miavlines leningra-
dis saxelmwifo universitetis aspiranturaSi, sadac
igi gamoCenili maTematikosis vladimer smirnovis
da axalgazrda mecnieris, solomon mixlinis
xelmZRvanelobiT eufleba gamoyenebiTi maTematikisa
da meqanikis Tanamedrove mimarTulebebs. aspirantu-
raSi swavlis dros aleqsi gorgiZem gamoaqveyna
29
pirveli mecnieruli Sromebi drekadobis maTema-
tikur TeoriaSi.
1934 wels JurnalSi `Доклады АН СССР~ gamoqvey-
nda naSromi ,,Метод последовательных приближений в
применении к плоской задаче теории упругости".
a. gorgiZe meuRlesTan da vaJiSvil
d. gorgiZesTan erTad
aspiranturis warmatebiT damTavrebis Semdeg,
1935 wels, a. gorgiZe brundeba TbilisSi da ikavebs
docentis Tanamdebobas Tbilisis saxelmwifo uni-
versitetsa da saqarTvelos politeqnikur institut-
Si. amasTan erTad, ufrosi mecnieri TanamSromlis
Tanamdebobaze muSaobas iwyebs Tbilisis maTematikis
30
institutSi, romlis daarsebasa da ganmtkicebaSi
man aqtiuri monawileoba miiRo.
1937 wels a. gorgiZem warmatebiT daicva diser-
tacia fizika-maTematikis mecnierebaTa kandidatis
xarisxis mosapoveblad Temaze: ,,mimdevrobiTi miax-
loebis meTodis gamoyeneba drekadobis TeoriaSi~.
amave wels igi asrulebda profesoris movaleobas
saqarTvelos politeqnikuri institutis Teoriuli
meqanikis kaTedraze, romelsac akademikosi niko mus-
xeliSvili xelmZRvanelobda. 1938 wlidan, TviT ba-
toni nikos wardginebiT, igi saTaveSi Caudga am ka-
Tedras, romelsac 50 welze metxans Rirseulad da
TavdadebiT xelmZRvanelobda. paralelurad a. gor-
giZe moRvaweobda andria razmaZis saxelobis maTe-
matikis institutSi ufrosi mecnieri TanamSromlis,
swavluli mdivnis, xolo 1940_1954 wlebSi direqto-
ris – akademikos niko musxeliSvilis moadgilis
Tanamdebobaze.
albaT amitom wers Tavis erT-erT mogonebaSi
batoni aleqsi gorgiZe: minda ,,aRvniSno is udidesi
Rvawli, rac baton nikos Cemi mecnieruli gzis
CamoyalibebaSi da saerTod Cems cxovrebaSi miuZR-
vis. jer iyo da sruliad axalgazrda kaci asisten-
tad mimiwvia Teoriuli meqanikis kaTedraze poli-
teqnikur institutSi, Semdgom misive rekomendaciiT
mivlineba leningradis universitetis aspiranturaSi
da, bolos, disertaciis dacvis Semdeg, 1938 wels
man Tavisi Teoriuli meqanikis kaTedra Camabara
politeqnikur institutSi. amis garda 14 weliwads
me viyavi misi moadgile maTematikis institutSi da
misi xangrZlivi mivlinebebis dros faqtobrivad
warvmarTavdi institutis saqmianobas. amasTanave,
31
dawyebuli Cveni akademiis Seqmnis dRidan, parale-
lurad me vasrulebdi prezidentis TanaSemwis funq-
cias rigi wlebis ganmavlobaSi“.
am Tanamdebobaze aleqsi gorgiZis moRvaweobis
Sesaxeb akademikosi giorgi WoRoSvili ixsenebs:
,,sruliad SesaniSnav, sruliad unikalur pirovne-basTan gvaqvs saqme alioSa gorgiZis saxiT... is iyo samagaliTo megobari da adamiani. maTematikis insti-
tutis direqtoris moadgilis Tanamdebobis dros direqtoris, niko musxeliSvilis, aryofnisas sxva-dasxva sxdomas is uZRveboda xolme da amas akeTeb-da dakvirvebiT, dinjad, taqtianad, marjved axerxeb-da konfliqturi situaciebis ganmuxtvas~.
sazogadoebriv saqmianobaSi aqtiur monawileo-
basTan erTad aleqsi gorgiZe yovelTvis poulobda
dros SemoqmedebiTi mecnieruli muSaobisaTvis.
aleqsi gorgiZis samecniero moRvaweobis mTa-
vari Tematika iyo drekadobis maTematikuri Teoriis
sakiTxebi.
`aRsaniSnavia, rom jer kidev 1937 wels n. musxe-
liSvilma daasrula SesaniSnavi statiebis seria
brtyeli drekadobis Teoriis amocanebis sasazRvro
integraluri gantolebebis kvlevis Sesaxeb. Sromebi
eZRvneboda amocanebis ricxviT amoxsnas mis mier
miRebuli gantolebebis meSveobiT. am samuSaos
uZlieresma samecniero potencialma STaagona misi
uSualo moswavleebi al. gorgiZe da a. ruxaZe am amo-
canaTa ricxviTi amoxsnis realizebisaTvis. maTi
naSromebi, romlebic gamoqveynda 1940 wels, Seicavs
im meTodis yvela komponents, romelic cnobilia
`sasazRvro elementebis meTodis~ saxeliT. 1940 wels
al. gorgiZem (a. ruxaZis TanaavtorobiT) gamoaqveyna
32
naSromebi, romlebic eZRvneboda brtyeli drekado-
bis Teoriis amocanis integraluri gantolebebis
Tanamimdevruli miaxloebis meTodis gamoyenebas~
(s. krauCi, a. starfildi).
a. gorgiZem Seiswavla sxvadasxva saxis erTgva-
rovani da Sedgenili Zelebis grexis, gaWimva-kum-
Svisa da Runvis amocanebi im SemTxvevisaTvis, roca
Zelebis Semadgenel masalaTa puasonis koeficiente-
bi erTnairia. masve ekuTvnis drekadobis kvadratul
TeoriaSi prizmulTan miaxloebuli da cilindru-
li Zelebis, agreTve sxvadasxva masalisagan Sedge-
nili prizmuli Zelebis grexis, gaWimvisa da Runvis
amocanebis amoxsna; am deformaciaTa, rogorc meo-
reuli efeqtebi, ise deformaciebis urTierTgavle-
nasTan dakavSirebuli wrfivi da arawrfivi amo-
canebis amoxsna izotropuli sxeulebisaTvis (1943,
1955_1956 wlebSi). am amocanebis amoxsnisas man gamoi-
yena erTgvarovani ZelebisaTvis sen-venanis kargad
cnobili problemis ganzogadeba, vinaidan am amo-
canebSi Cndeba deformaciebis iseTi efeqtebi, ro-
melTa ganWvreta ar SeuZlia sen-venanis gamartive-
bul Teorias. arawrfivi amocanebis amoxsnisas de-
33
formaciebis rogorc meoreuli, ise deformaciebis
urTierTgavlenasTan dakavSirebuli efeqti, aris
kvadratuli TeoriiT nakarnaxebi efeqti, romelic
emateba wrfivi TeoriiT miRebul Sedegs.
a. gorgiZem 1941_1942 wlebSi Seiswavla meoreu-
li efeqtebi, romlebic gvxvdeba Sedgenili cilin-
druli Zelebis Runvis amocanebSi, xolo 1942_1946
wlebSi Sedgenili Zelebis gaWimvis, grexis da
wyvilZaliT Runvis meoreuli efeqtebi. man
dekartes koordinatebiT amoxsna dagrexili Reros
wyvilZaliT Runvis amocana.
1947_1960 wlebSi a. gorgiZis mecnieruli moRva-
weobis ZiriTadi Tematika iyo prizmulTan miaxloe-
buli, aseve odnav konusuri da bunebrivad dagrexi-
li Zelebis deformaciis amocanebis Seswavla. man
gamoikvlia prizmulTan miaxloebuli Sedgenili Ze-
lebis gaWimvisa da grexis (1947), grexisa da Runvis
(1948), wyvilZaliT Runvis (1948) amocanebi; agreTve bu-
nebrivad dagrexili ReroebisaTvis gaWimvisa da
wyvilZaliT Runvis (1952), gaWimuli Zelis ganivi
ZaliT Runvis (1953), gaWimuli Zelis grexis (1969),
aseve ganivi ZaliT Runvisa (1955) da grexis (1958) meo-
reuli efeqtebis amocanebi. Seiswavla odnav konu-
suri Zelebis deformaciis amocana Runvis meoreuli
efeqtebis gaTvaliswinebiT (1960), gaWimuli Zelis
wyvilZaliT Runvis (1961), gaWimuli Zelis grexis
(1963), aseve grexisa da wyvilZaliT Runvis (1970)
amocanebi.
Semdgom kvlevebSi miRebuli Sedegebi ufro
daazusta da ganazogada – gaarTula datvirTvis
sqema da ise Seiswavla sxvadasxva masalisagan dam-
zadebuli Zelebis deformaciis meoreuli efeqtebi
34
(1957_1963). aCvena, rom sxvadasxva datvirTvis
urTierTmoqmedebis efeqti arsebiTia Txeli profi-
lis (TviTmfrinavis xraxnis profilis) grZeli
sxeulebisaTvis.
a. gorgiZis mier am dargSi miRebul Sedegebs
didi Teoriuli da praqtikuli mniSvneloba aqvs.
60-iani wlebis dasawyisSi i.vekuam q. novosi-
birskis universitetSi samuSaod miiwvia a. gorgiZe,
magram mizezTa gamo batoni aleqsi ver wavida.
1960 wels a. gorgiZe miwveuli iyo inglisis
samefo sazogadoebis meqanikis institutSi.
1962 wels aleqsi gorgiZes mieniWa profesoris
samecniero wodeba, xolo 1967 wels _ saqarTvelos
mecnierebis damsaxurebuli moRvawisa.
qarTuli maTematikuri skolis korifeebi, aka-
demikosebi n. musxeliSvili da i. vekua, udides Se-
fasebas aZlevdnen profesor a. gorgiZis samecniero
moRvaweobis Sedegebs.
akademikosi n. musxeliSvili aRniSnavda, rom
,,ZiriTadi sfero a. gorgiZis mecnieruli gamokvle-
vebisa iyo prizmuli Zelis deformaciis sakiTxebi,
sadac moxda erTgvarovani ZelebisaTvis kargad cno-
bili sen-venanis problemebis ganzogadeba arawrfi-
vad deformirebadi da aramkacrad prizmuli Sedge-
nili ZelebisTvis. am ganzogadebuli amocanebis
amoxsnebis asagebad mis mier efeqturad iqna gamoye-
nebuli umcires parametrTa meTodi, rac mkvlevaris-
gan intuiciis, farTo erudiciisa da did gamomgo-
neblobiT niWs moiTxovs kerZo amonaxsnebis moxer-
xebulad asagebad~.
am mimarTulebiT profesor aleqsi gorgiZis
mier miRebul Sedegebs, romlebic 80-ze met gamoq-
35
veynebul mecnierul naSromSi aisaxa, garda Teo-
riuli mniSvnelobisa, didi praqtikuli gamoyenebac
aqvs samSeneblo meqanikasa da konstruqciaTa mdgra-
dobis TeoriaSi.
akademikos i. vekuas sityvebiT rom vTqvaT,
,,profesor a. gorgiZis kvlevebis Sedegebma maRal
doneze aiyvana drekadobis maTematikuri Teoriis
problematika, romelsac didi Teoriuli da praq-
tikuli interesebi axlavs~.
gansakuTrebiT nayofieri aRmoCnda batoni
aleqsis moRvaweoba saqarTvelos politeqnikuri
institutis Teoriuli meqanikis kaTedraze, romel-
sac igi aTeuli wlebis ganmavlobaSi xelmZRvane-
lobda. is erTnairi pasuxismgeblobiT warmarTavda
rogorc pedagogiur, ise samecniero-kvleviT samu-
Saoebs, radganac Rrmad swamda, rom WeSmarit mkvle-
vars, romelic Tavis leqciaSi farTod iyenebs Tana-
medrove mecnierul miRwevebs, gamouva udavod maRa-
li donis leqcia. batoni aleqsi saocrad momTxovni
iyo sakuTari Tavis mimarT, is leqciisTvis sagul-
dagulod emzadeboda da sxvebisganac amas moi-
Txovda. profesorma a. gorgiZem safuZveli Cauyara
saqarTvelos televiziiT ,,Teoriuli meqanikis~ kur-
sis wakiTxvas, rac did daxmarebas uwevda studen-
tebs da mecnier pedagogebs. igi did yuradRebas
uTmobda Teoriuli meqanikis, am erT-erTi funda-
menturi disciplinis, umaRles saswavleblebSi swav-
lebis meTodikis sakiTxebs. profesori a. gorgiZe
wlebis ganmavlobaSi xelmZRvanelobda Teoriuli
meqanikis saqalaqo da respublikur seminarebs, sa-
dac mravalma mecnierma da pedagogma aimaRla kvali-
fikacia. dRes respublikuri seminari a. gorgiZis
36
saxels atarebs da agrZelebs im tradiciebs,
romlebsac batonma aleqsim Cauyara safuZveli.
batoni aleqsi iyo ssr kavSiris umaRlesi da
saSualo specialuri ganaTlebis saministros Teo-
riuli meqanikis samecniero meToduri sabWos pre-
zidiumis wevri; saqarTvelos mecnierebaTa akade-
miasTan arsebuli maTematikisa da meqanikis prob-
lemebis Semswavleli samecniero meToduri sakoor-
dinacio sabWos wevri; kavkasiis, amierkavkasiis da
saqarTvelos Teoriuli meqanikis samecniero-
meToduri sabWos xelmZRvaneli; saqarTvelos maTe-
matikosTa kavSiris gamgeobis wevri; mravali samec-
niero sabWos wevri da sxv. man pirvelma moamzada
da gamosca Teoriuli meqanikis sruli kursi or
wignad. statika, kinematika (I wigni) da dinamika (II
wigni) samagido wignad iqca specialistebisa da
studentebisaTvis. am saxelmZRvaneloebiT inJinerTa
Taobebi aRizarda da, rac mTavaria, dResac ar dauk-
argavT saswavlo-samecniero Rirebuleba saqarT-
velos teqnikur universitetsa da sxva umaRles
saswavleblebSi, sadac ,,Teoriuli meqanika~ iswav-
leba. aRniSnuli saxelmZRvaneloebis SeqmnisaTvis
profesor a. gorgiZes saqarTvelos saxelmwifo
premia mieniWa.
37
dganan, marcxnidan: a. iablonski, a. iSlinski, a. gorgiZe;
sxedan, marcxnidan: n. vekua, o. golubeva,
n. sveSnikova, s. targi, 1979 w.
profesori a. gorgiZe gansakuTrebuli avtori-
tetiT sargeblobda sabWoTa kavSiris umaRles sas-
wavlebelTa Teoriuli meqanikis kaTedrebis mecnie-
rTa Soris. igi aqtiurad monawileobda Teoriuli
meqanikis sakavSiro samecniero-meToduri sabWos saq-
mianobaSi, romelsac cnobili mecnieri da sazogado
moRvawe, akademikosi a. iSlinski xelmZRvanelobda.
profesor aleqsi gorgiZes uyvarda Tavisi
saqme – kaTedra, auditoria, studentebi.
mis moswavleTagan bevria mecnierebaTa kandi-
dati da mecnierebaTa doqtori, romlebic warmate-
biT moRvaweoben saqarTvelosa da mis farglebs ga-
reT. aspiranturis wlebis megobrebTan, akademikoseb-
Tan: ilia vekuasTan, viqtor kupraZesTan, Salva miqe-
38
laZesTan, profesorebTan: ambrosi ruxaZesTan, mi-
xeil nodiasa da sxvebTan erTad profesorma aleqsi
gorgiZem mniSvnelovani Rvawli dasdo andria raz-
maZisa da nikoloz musxeliSvilis xelmZRvanelobiT
dafuZnebul qarTuli maTematikuri skolis winsv-
las.
saxelovani mecnierisa da pedagogis saxelis
ukvdavsayofad, 1993 wels, saqarTvelos sainJinro
akademiam daawesa profesor a. gorgiZis saxelobis
premia. 2001 wels q. quTaisis erT-erT quCas ewoda
misi saxeli. saqarTvelos teqnikur universitetSi
dawesda profesor a. gorgiZis saxelobis stipendia.
1997 wels saqarTvelos teqnikur universitetSi
Catarda saerTaSoriso simpoziumi uwyvet tanTa
meqanikis problemebze, romelic saxelovani mamuli-
Svilis, mecnierisa da pedagogis, profesor aleqsi
gorgiZis dabadebidan 90-e wlisTavs mieZRvna.
tradiciad damkvidrda aRniSnuli simpoziumis
yovel 5 weliwadSi Catareba.
39
2013 wlis 26 dekembers saqarTvelos teqnikuri
universitetis akademiuri sabWos dadgenilebiTa da
senatis gadawyvetilebiT Camoyalibda meqanikis sas-
wavlo-samecniero laboratoria, romelsac mieniWa
profesor aleqsi gorgiZis saxeli.
40
marcxnidan: i. frangiSvili, a. gorgiZe, 1976 w.
marcxnidan: i. frangiSvili, s. trapeznikova,
v. trapeznikovi, k. marjaniSvili
41
profesori aleqsi gorgiZe gardaicvala 1992
wlis 17 dekembers.
udidesi qarTveli maTematikosebis: andria
razmaZis, arCil xaraZis, giorgi nikolaZisa da niko
musxeliSvilis Rirseuli mowafisa da maTi
saqmeebis gamgrZeleblis, profesor aleqsi gorgiZis
Rvawli qveynisa da xalxis winaSe dauviwyaria.
saqarTvelos teqnikuri universiteti
42
ΓОРГИДЗЕ ΑЛЕКСЕЙ ЯСОНОВИЧ
Среди грузинских математиков достойное место занимает
известный ученый математик-механик, лауреат Государственной
премии Грузии, Заслуженный деятель науки Грузии,
профессор Алексей Ясонович Горгидзе.
А. Я. Горгидзе родился 17 мая 1907 года в г. Кутаиси. В 1914
году он поступает в Первое Кутаисское реальное училище,
преобразованное впоследствии в Социально-Гуманитарный техни-
кум. Здесь он рано проявляет незаурядные способности к
математике, чем обращает на себя внимание своих преподавателей.
По окончании учебы в техникуме А.Я. Горгидзе в 1924 году
поступает на физико-математическое отделение педагогического
факультета Тбилисского государственного университета.
В те годы математические науки в университете
преподавала великолепная четвѐрка грузинских математиков –
Андрей Размадзе, Нико Мусхелишвили, Георгий Николадзе и
Арчил Харадзе, благотворное влияние которых, несомненно,
способствовали глубокому освоению фундаментальных основ
высшей математики.
Именно из стен этого университета получила путевку в жизнь
целая плеяда блестящих грузинских ученых - Илья Векуа,
Виктор Купрадзе, Мате Мирианашвили, Владимир Челидзе,
Давид Долидзе, Ясон Мецхваришвили, Дарья Вашакидзе и др.
Тогда они были просто сокурсниками А. Я. Горгидзе.
С 1929 года, по приглашению Н. И. Мусхелишвили,
Алексей Горгидзе начал работать в Политехническом институте
на кафедре теоретической механики, где он активно включается в
работу семинаров, организованных заведующим тогда этой
кафедрой Н. И. Мусхелишвили. В 1932 году А.Я. Горгидзе вмес-
те с группой молодых грузинских математиков направляется в
аспирантуру Ленинградского государственного университета.
43
Его научными руководителями были уже известный в ту пору
математик В.И. Смирнов и молодой ученый С.Г. Михлин.
Здесь А.Я. Горгидзе активно участвует в университетских
научных семинарах и публикует свои первые научные работы по
теории упругости. В 1934 году он опубликовал в журнале
«Доклады АН СССР» свою первую работу «Метод последователь-
ных приближений в применении к плоской задаче теории
упругости».
В 1935 году Алексей Ясонович заканчивает учебу в
аспирантуре и возвращается в Тбилиси, где одновременно начинает
работать в Грузинском политехническом институте, Тбилисском
государственном университете и в Институте математики АН
Грузии, в организации и становлении которого он принял самое
активное участие. В 1938 году А.Я. Горгидзе, по предложению
Н.И. Мусхелишвили, избирается на должность заведующего
кафедрой теоретической механики ГПИ, которой он бессменно
руководил в течение 52 лет (до 1990 г.).
Надо сказать, что А.Я. Горгидзе много сил и времени уделял
Тбилисскому институту математики им. А.М. Размадзе АН
Грузии, к которому он относился с большим вниманием. Здесь он
работал ученым-секретарем, а затем заместителем директора
института (1940-1954). Одновременно он читает курсы лекций по
ряду специальностей в ТГУ. В начальный период деятельности в
Академии наук Грузии, А.Я. Горгидзе работал также помощником
Президента Академии. В то время, - время становления Академии,
это было не только почетной должностью, но и весьма
ответственной.
Интересно отметить, что еще в 1937 году Н.И.
Мусхелишвили завершил серию великолепных статей по
исследованию граничных интегральных уравнений для плоской
задачи теории упругости, посвященной численному решению задач
с помощью полученных им уравнений. Мощнейший научный
44
потенциал этих работ вдохновил его прямых учеников –
А.Я. Горгидзе и А.К. Рухадзе на реализацию численных решений
этих задач, работа которых, опубликованная в 1940 году, содержит
все компоненты метода, который именуется ,,методом граничных
элементов". Так, в 1940 году А.Я. Горгидзе публикует работы,
посвященные применению метода последовательных приближений
интегральных уравнений плоской задачи теории упругости (в
соавторстве с А. К. Рухадзе). В 1941-1944 годах он публикует в
Сообщениях АН Грузии ряд работ, посвященных решению задач о
вторичных эффектах и взаимных влияниях различных напряженных
состояний цилиндрических брусьев, составленных из различных
изотропных материалов. Задача рассматривалась в геометрически и
физически нелинейной постановке, предполагая, что упругие
свойства материалов, составляющих брус, характеризуются
различными модулями Юнга, постоянными Ламе. Публикуются
также работы (цикл работ), посвященные исследованию
напряженно-деформированного состояния брусьев, близких к
призматическим, составленных из различных упругих материалов.
А.Я. Горгидзе поставлены и решены задачи растяжения
брусьев, брусьев со слабо изогнутыми осями, естественно
закрученных брусьев. Все эти задачи, решенные в общем виде,
сопровождены наглядными примерами.
С 1954 года публикуются работы, в которых изучаются
вторичные эффекты и взаимные влияния различных напряженных
состояний цилиндрических брусьев, выполненные А.Я. Горгидзе. В
1973 году он приступил к решению задач о вторичных эффектах и
взаимовлияниях различных напряженных состояний цилиндри-
ческих брусьев, составленных из различных анизотропных
материалов. Полученные результаты имеют не только пер-
востепенное теоретическое, но и большое практическое значение,
используются при расчете различных сооружений и деталей в
строительстве и машиностроении. С помощью этих данных
45
достигнуто значительное облегчение конструкционных элементов и
повышена их устойчивость.
В 1960 году А. Горгидзе был приглашен в Англию в
Институт механики Королевского общества для ознакомления с
научными направлениями.
В шестидесятых годах прошлого века по инициативе
А.Я. Горгидзе был организован в Тбилиси общегородской научно-
методической семинар по механике, которым он руководил
бессменно в течение более 30 лет. В работе этого семинара
принимали участие преподаватели теоретической механики
различных городов СССР и других стран.
В 1959 году выходит в свет, написанный А.Я. Горгидзе на
грузинском языке, учебник «Курс теоретической механики»
(Статика), в 1961 году – вторая часть учебника ( Кинематика), а в
1965 году – третья часть (Динамика), которые неоднократно
переиздавались и стали настольными пособиями для инженеров и
студентов.
За эти учебники А.Я. Горгидзе был удостоен Госу-
дарственной премии Грузии в 1998 году (посмертно).
В 1979 году А.Я. Горгидзе издает «Краткий курс
теоретической механики» совместно с А.Ф. Шарангия (на груз.
языке) и совместно с В. Х. Мецуговым по заказу московского
издательства «Высшая школа» (на русском яз.).
В 1986 году А.Я. Горгидзе, совместно с Д.К. Данелия, А.А.
Лосаберидзе и А.Д. Цирекидзе, издает учебник по курсу
«Техническая механика» (на груз. языке).
В 2001 году выходит монография (избранные труды)
А.Я. Горгидзе – «Некоторые обобщения задач кручения и
изгиба составных брусьев», в 2003 году монография - «К
истории развития механики в Грузии».
46
А.Я. Горгидзе систематически, на протяжении многих лет
читал курс теоретической механики в грузинских учебных
телепередачах (со дня их основания).
Наряду с плодотворной научной и педагогической дея-
тельностью, А.Я. Горгидзе большое внимание уделял научно-
методическим вопросам преподавания: был членом президиума
Научно-методического совета по теоретической механике
Министерства высшего и среднего специального образования
СССР (с 1970г.); возглавлял Научно-методический совет по
теоретической механике Закавказья и Грузии; был членом
правления математического общества Грузии и членом Совета
ТГУ и ГТУ по присуждению учѐных степеней и званий.
А.Я. Горгидзе является автором свыше 80 научных работ,
посвященных в основном вопросам теории упругости. Это –
приближенные решения основных задач теории упругости,
решения задач растяжения, кручения и изгиба брусьев,
взаимного влияния разных деформаций однородных и составных
изотропных и анизотропных цилиндрических и близких к
цилиндрическим и др. задач, с учетом линейной и нелинейной
теории.
Академик И.Н. Векуа о значении этих задач писал:
«Исследования А.Я. Горгидзе касаются большой важной
проблематики теории упругости, имеющей значительный
практический интерес. Они содержат многие важные результаты,
которые имеют большую теоретическую и практическую
ценность».
А.Я. Горгидзе внес весомый вклад в науку, практику и педаго-
гику, которые органически связаны с насущными проблемами
механики. Он пользовался большим уважением и любовью
коллег, студентов и лиц, соприкасающихся с ним на деловой
основе. Многие ученики А.Я. Горгидзе в настоящее время
47
являются видными учѐными и специалистами в различных
областях науки и отраслях промышленности.
Научная, педагогическая и общественная деятельность
А.Я. Горгидзе была высоко оценена – в 1969 году ему было
присвоено звание «Заслуженный деятель науки Грузии», а в
1998 году его работы были отмечены Государственной премией
Грузии (1998 г.).
В 1993 году Инженерной Академией Грузии учреждена
премия им. А.Я. Горгидзе.
Именем А.Я. Горгидзе назван научно-методический семинар
по механике Союза механиков Грузии.
В 2001 году одна из улиц г.Кутаиси названа именем
А.Я. Горгидзе.
Алексей Ясонович Горгидзе скончался 17 декабря 1992 г.
48
Alexi Gorgidze
Alexi Gorgidze was a prominent Georgian scientist-
mathematician and specialist in mechanics, Honored Scientist
(1962). State Prize Laureate (1997), Professor.
Alexi Gorgidze was born in Kutaisi on May 17, 1907. Even at
Kutaisi Technical High School, he displayed a keen interest and
talent in mathematics.
In 1924 A. Gorgidze entered the Department of Physics and
Mathematics of the Education Faculty of Tbilisi State University. At
that time there worked the founders of higher mathematical
education in Georgia Andrea Razmadze, Niko Muskhelishvili,
Giorgi Nikoladze and Archil Kharadze.
In 1929 A. Gorgidze began working at the Department of
Theoretical Mechanics of the Georgian Polytechnic Institute on
Niko Muskhelishvili’s invitation.
In 1932 A. Gorgidze was offered a post-graduate studentship
at Leningrad State University, where his supervisors of studies were
outstanding scientists V. Smirnov and S. Mikhlin.
In 1935 A. Gorgidze finished his post-graduate studies and
returned to Tbilisi. He began working at Tbilisi State University and
the Georgian Polytechnic Institute. He participated energetically in
the foundation of Tbilisi Institute of Mathematics.
In 1938 N. Muskelishvili proposed that A. Gorgidze was
appointed the Head of the Department of Theoretical Mechanics of
the Georgian Polytechnic Institute, which he himself had been
directing for 52 years. At the same time, A. Gorgidze continued
working at the Institute of Mathematics: first as a junior scientific
worker and then as a scientific secretary and a deputy director.
After the establishment of the Georgian Academy of Sciences,
49
A. Gorgidze worked as an assistant president of the Academy
over a period of years.
In the 60-ies of the last century, on A. Gorgidze’s initiative
Tbilisi Workshop on Theoretical and Applied Mechanics was
established. A. Gorgidze directed this workshop till his death.
Scientists from different countries took part in the Workshop.
A. Gorgidze was an author of many scientific works. The
sphere of his scientific interest included various issues of the
mathematical elasticity theory: approximated solutions to basic
boundary problems of the elasticity theory; linear and nonlinear
problems associated with tension, torsion and bending of continuous
and complex, isotropic and anisotropic beams, which are not only
of scientific significance, but also of practical importance for
application to construction mechanics and for increasing the
construction sustainability, etc.
A. Gorgidze was among the first to prepare and publish in
Georgian a complete course of theoretical mechanics for the
institutions of technical higher education, which became a handbook
not only for Georgian intellectuals and students, but also for
everybody who was interested in the issues of mechanics. He was
awarded the State Prize of Georgia for this handbook.
In 1960 A. Gorgidze was invited to England for acquainting
with the scientific work of the Institute of Mechanics of the Royal
Society.
In the 60-ies of the XX century the Georgian television began
broadcasting the educational lectures. A. Gorgidze was among
organizers and delivered lectures in theoretical mechanics for years.
Professor A. Gorgidze was a member of the Scientific-Methodo-
logical Coordination Council on studying the problems of mathe-
matics and mechanics at the Georgian Academy of Sciences, a
member of the presidium of the Scientific-Methodological Council
of Theoretical Mechanics of the Higher and Special High Education
50
Ministry of the USSR, a member of the Board of the Georgian
Mathematical Society and the Chairman of Transcaucasia
Scientific-Methodological Council of Theoretical Mechanics.
In 1993 Alexi Gorgidze Prize was established by the
Georgian Engineering Academy; at the Georgian Technical
University, A. Gorgidze grant was founded. One of the streets in
the city of Kutaisi was called after A. Gorgidze.
51
fotoalbomi
52
53
marcxnidan: n. musxeliSvili da i. vekua
saqarTvelos mecnierebaTa erovnuli akademia
54
marcxnidan: i. vekua da v. kupraZe, 1932 w
i. vekua. Tbilisis universitetis profesori, 1941 w.
55
i. vekua qaliSvilTan erTad, 1940 w.
1944 w.
56
samecniero sesiaze Tbilisis universitetSi.
marjvnidan: i. vekua, i. imnaiSvili, q. sixaruliZe, 1946 w.
rumineTis maTematikosTa yrilobis monawileni:
centrSi i.vekua.
marjvniv wina planze – akad. k. Sreleri, 1956 w.
57
Cexoslovakiis maTematikosTa yrilobis monawileni,
akademikosebi: i. vekua (marjvnidan mesame), s. sobolevi,
p. novikovi; marcxnidan mesame – poloneli maTematikosi
serbinski, 1955 w.
rumineTis maTematikosTa yrilobaze.
marjvnidan, akademikosebi: n. nikolesku, g. moisili,
i. vekua, i. mitropolski
58
1965 w.
marcxnidan: i. vekua da a. SaniZe, 1965 w.
59
marcxnidan: i.vekua da i. daniliuki
i. vekua leqciaze, 1942 w.
60
marcxnidan: i. vekua, g. wereTeli, i. beritaSvili,
n. musxeliSvili, g. ZoweniZe
ilia vekua (marjvnidan meore), novosibirskis saxelmwifo
universitetis reqtori, universitetis mSeneblebTan
erTad, 1960 w.
61
ilia vekua diploms gadascems novosibirskis saxelmwifo
universitetis pirvel kursdamTavrebuls, 1963 w.
ilia vekua novosibirskis saxelmwifo universitetis
pirvel kursdamTavrebulebTan, 1963 w.
62
marcxnidan: a. gorgiZe, S. miqelaZe, i. mecxvariSvili,
1934 w.
marcxnidan: a. gorgiZe, v. beriZe, n. polieqtovi, d. doliZe, 1936 w.
63
marcxnidan: a. gorgiZe, s. mixlini, b. solonodeci,
1940 w.
marcxnidan: r. davidovi, e. marjaniSvili,
k. marjaniSvili, a. gorgiZe, i. vekua, T. vekua,
a. trapeznikovi, 1976 w.
64
marcxnidan: i. amenzade, a. gorgiZe
marcxnidan: i. amenzade, a. gorgiZe, l. saginovi, 1979 w.
65
marcxnidan: a.gorgiZe, k. baramiZe, i. vekua, a. ZiZiguri,
1974 w.
a. gorgiZe da n. SelkaCovi ssr kavSiris Teoriuli
meqanikis samecniero-meToduri sabWos wevrebTan erTad
(riga)
66
politeqnikuri institutis Teoriuli meqanikis kaTedra, 1955 w.
sxedan, marcxnidan: g. danelia, s. SaTaSvili, a. gorgiZe, m. melia, v. mecugovi
dganan, marcxnidan: T. lazriSvili, g. WankvetaZe, a. Sarangia, a. jojua
67
politeqnikuri institutis Teoriuli meqanikis kaTedris TanamSromlebi, 1972 w.
sxedan, marcxnidan: i. TavdumaZe, g. danelia, a. Sarangia, g. rurua, a. gorgiZe, v. mecugovi, a. mecxvariSvili,
g. TevzaZe, o. diasamiZe meore rigSi, marcxnidan: v. faCulia, n. anTiZe,
l. SavliaSvili, a. goCiaSvili, n. dumbaZe, k. TabukaSvili, d. gorgiZe, i. gorjolaZe, g. korZaZe,
q. saraliZe, T. gegelaSvili, g. qaTamaZe, a. marqaraSvili, g. JorJoliani, T. manveliZe
mesame rigSi, marcxnidan: a. jojua, k. dolaberiZe, k. mTvralaSvili, n. maxvilaZe, z. onezaSvili, z. arqania, g. malasiZe, g. Selia, g. baRaTuria
68
sxedan, marcxnidan: a. gorgiZe, e. agamirziani, l. agamirziani
dganan, marcxnidan: d. doRonaZe, g. CixlaZe, c. CixlaZe
69
marcxnidan: a. gorgiZe da T. gegelia, 1970 w.
marcxnidan: a. benduqiZe, a. gorgiZe da b. xvedeliZe,
1978 w.
70
marcxnidan: a. gorgiZe, n. efimovi, v. mecugovi, o. oleiniki, a. iliuSini, l. tolokonikovi,
i. urSumcevi, 1974 w.
a. gorgiZe saerTaSoriso konferenciaze, 1975 w.
71
marcxnidan: g. CimakaZe, a. gorgiZe da v. kupraZe
saerTaSoriso konferenciaze Tsu-Si, 1978 w.
marjvnidan: a. gorgiZe, r. dvali, v. kupraZe da g. CimakaZe,
1978 w.
72
v. kupraZis saiubileo saRamo
marcxnidan, pirvel rigSi: n. arTmelaZe, g. xaratiSvili,
a. gorgiZe, v. kupraZe, i. ramiSvili, s. SaTaSvili
marcxnidan, meore rigSi: T. mosiZe, a. buaZe, k. gvazava,
e. gabunia
73
marcxnidan: g. manjaviZe a. gorgiZe, g. rurua da g. jaiani, 1981 w.
a. gorgiZe leqciaze
74
literatura
1. Список трудов Векуа И.Н. 1937–1947 гг. (30 наз.), в
кн.: Математика в СССР за 30 лет, 1917–1947, М-Л. 1948,
стр.425–426, 549, 675, 828.
2. Харадзе А.К. Выдающийся советский математик (К
присуждению Векуа И.Н. государственной премии):
«Заря Востока», 8. IV, 1950.
3. Работы Векуа И.Н.: «Успехи мат. наук», 1950, т. 5,
вып. 8, стр. 167–169.
4. Векуа Илья Несторович. БСЭ, изд. 2, т. 7, 1951, стр.
131.
5. Гуссов В.В. Развитие теории цилиндрических функ-
ций в России и СССР, в кн.: Историко-математические
исследования, вып. 6, М., 1953, стр. 446–447 (Создание
Векуа И.Н. нового общего способа построения теории
цилиндрических функций).
6. Лаврентьев М.А. и Соболев С.А. Илья Несторович
Векуа (К 50-летию со дня рождения): «Успехи мат. наук»,
1957, т. 12, вып. 4, стр. 227–231.
7. Список печатных работ И.Н. Векуа (63 назв.): «Успехи
мат. наук», 1957, т. 12, вып.4, стр. 232–234.
8. Лаврентьев М.А. Новое пополнение Сибирского
отделения АН СССР: «Правда», 7. IV, 1958.
9. Векуа Илья Несторович. В кн.: Биографический сло-
варь деятелей естествознания и техники, т. 1. М.: БСЭ,
1958, стр. 151–152.
10. Векуа Илья Несторович. Укр. ред. энц., т. 2, 1960,
стр. 255–256.
11. Henrici P., A survey of I. N. Vekua’s theory of elliptic
partial differential equations with analytic coefficients. Ls.
anqew. Math.phys., 1957, v. 8, Iase. 3, p. 162–203.
12. g. TikanaZe, leninuri premiis laureati ilia vekua:^ `komunisti~, 21, IV, 1963. 13. g. TikanaZe, novosibirskis universiteti:^ `komunisti~, 26, IV, 1963.
75
14. Кипиани Н. Ученый на службе народа: «Заря
Востока», 25, III, 1966.
15. b. bardaveliZe, T. ebraliZe, mecnieri, aRmz-rdeli: `ciskari~, #4, 1967. 16. Бицадзе А.В., Илья Несторович Векуа, Тб., 1967.
17. Горгидзе А. Я., Авазашвили Д. З. В служении Родине,
Газета «Вечерний Тбилиси», #95, (9786) от 23/IV, 1977. 18. a. gorgiZe, d. avazaSvili, didi maTematikosi da meqanikosi, gazeTi `lenineli~, #13 (1020), 1977. 19. Горгидзе А. Я., Авазашвили Д. З. Илья Несторович
Векуа. //Тр.ГПИ, #6 (197), 1977. 20. Марджанишвили. К. К. Алексей Ясонович Горгидзе.
Тр.ГПИ, #7 (198), 1977. 21. К 75-летию со дня рождения Горгидзе А.Я. Сборник
научно-методических статей по теоретической механике.
М.: Высшая школа, 1983.
22. К истории развития высшей математики и теоретичес-
кой механики в Грузинском политехническом институте,
История науки, Изд. «Мецниереба», 1984, Тбилиси. 23. К истории развития механики в Грузии. Тбилиси: «Тех. университет», 2003. 24. g. mania, b. xvedeliZe, ilia vekua, Tbilisi, Tbilisis universitetis gamomcemloba, 1967. 25. n. maxvilaZe, v. mecugovi, saqarTvelos teqni-kuri universitetis Teoriuli meqanikis kaTed-ra daarsebidan dRemde. saqarTvelos teqnikuri universiteti. Tbilisi, 2003. 26. Бицадзе А., Гвазава Г., Мецугов В. Верность приз-
ванию, к 75-летию Горгидзе А.Я., «Заря Востока», 25
июня, 1982.
27. i. frangiSvili, T. lolaZe, s. xaribega-Svili. saerTaSoriso simpoziumi, stu, saqarT-velos respublika, 14 agvisto, 1997.
76
28. b. xvedeliZe, d. avazaSvili. mecnieri peda-gogi, komunisti. 24 ivnisi, 1977. 29. Табукашвили К. Вклад ученого. «Вечерний Тбилиси»,
18 мая, 1982.
30. a. mowoneliZe, a. frangiSvili, n. maxvilaZe, g. javaxaZe, j. SariqaZe. mecnieri da Rvawlmosi-li moqalaqe, teqnikuri universiteti, #8, 16 ivnisi, 2008. 31. Международная конференция «Проблемы механики
сплошных сред» (посвященная Горгидзе А.Я.), Труды
Тбилиси, 2007 г.
32. Эбаноидзе Т.. Памяти Векуа И.Н. и Горгидзе А.Я.
Georgian Engineering News, 2002, №1.
33. Грузинский технический университет, Труды, №1
(447) (посвящается 95-летию со дня рождения
Горгидзе А.Я.), Тбилиси, 2003.
34. saqarTvelos maTematikosTa kavSiris III saerTaSoriso konferencia, baTumi, 2_9 seqtem-beri, 2012. 35. Mathematics Research Developments Several Problems
Of Applied Mathematic and Mechanics. Dedioated to the
105th Birth Anniversary of Professor Alexi Gorgidze. Nova
Publishers. New York, 2013. 36. saerTaSoriso konferencia `gamoyenebiTi maTematika da meqanika~, Sromebi, eZRvneba a. gor-giZis dabadebidan 105-e wlisTavs, Tbilisi, 2012. 37. aleqsi gorgiZe – 105. Georgian Engineering News,
2012, #2.
38. i. vekua, a. gorgiZe _ 110. Georgian Engineering
News, 2017, #2.
39. a. gorgiZe. saqarTvelo, enciklopedia, t.2, Tbilisi, 2012, gv. 103. 40. i.vekua, qse, t.4, 1979, gv. 346. 41. a. gorgiZe, qse, t.3, 1978, gv. 223.
77
sarCevi
ilia vekua ------------------------------------------------------ 9 aleqsi gorgiZe ---------------------------------------------- 25 fotomatiane ------------------------------------------------- 51 literatura --------------------------------------------------- 74
redaqtorebi: m. bazaZe,
m. preobraJenskaia
gadaeca warmoebas 11.12.2017. xelmowerilia dasabeWdad
18.12.2017. qaRaldis zoma 60X84 1/16. pirobiTi nabeWdi Tabaxi 5.
sagamomcemlo saxli `teqnikuri universiteti~,
Tbilisi, kostavas 77
top related