anita līce lddk izglītības un nodarbinātības eksperte
Post on 12-Jan-2016
68 Views
Preview:
DESCRIPTION
TRANSCRIPT
Darba devēju piedāvājums arodizglītības sistēmas uzlabošanai un nodarbinātības
veicināšanai
LATVIJAS PAŠVALDĪBU IZPILDDIREKTORU SANĀKSME2010.gada 7.aprīlī
Anita LīceLDDK izglītības un nodarbinātības eksperte
Saturs
• Par LDDK• Esošā situācija un galvenie izaicinājumi;• LDDK nodarbinātības un izglītības politika;• Galvenie īstermiņa un ilgtermiņa uzdevumi;• Konkrēti risinājumi: sasniegtais un turpmākie
uzdevumi.
LDDKLDDK Lielākā darba devēju intereses pārstāvošā organizācija
Sociālā partnere no darba devēju puses valdībai un Latvijas brīvo arodbiedrību savienībai
Apvieno 58 nozaru un profesionālās asociācijas un reģionālās darba devēju organizācijas, kas kopumā pārstāv apmēram 5000 darba devējus
Apvieno 94 sektoru vadošos uzņēmumus, kas nodarbina virs 50 darbiniekiem
Biedri nodarbina vairāk kā 37% no nodarbinātajiem
Lielākais biznesa tīkls un konsultāciju platforma (www.lobijs.lv)
Izaicinājumi
• Bezdarbs − milzīga sociālā problēma• Migrācija• Demogrāfija• Nesabalansēta tautsaimniecības struktūra ar
izglītības piedāvājumu
Bezdarbnieku un reģistrēto brīvo darba vietu skaits
52383
53325
52806
54012
57644
76435
90436
103731
116768
123127
126595
129269
132519
137586
147754
157897
169236
179235
21986
17662
13111
11444
8304
3205
2549
2477
1895
2409
2353
1998
2027
1875
1856
1836
1796
1389
0 20000 40000 60000 80000 100000
120000
140000
160000
180000
200000
2007.g. oktobris
2008.g. janvāris
2008.g. marts
2008.g. jūnijs
2008.g. septembris
2008.g. decembris
2009.g. janvāris
2009.g. februāris
2009.g. marts
2009.g. aprīlis
2009.g. maijs
2009.g. jūnijs
2009.g. jūlijs
2009.g. augusts
2009.g. septembris
2009.g. oktobris
2009.g. novembris
2009.g. decembris*
Bezdarbnieku skaits Brīvo darbvietu skaits
Avots: Nodarbinātības valsts aģentūras operatīvie dati
Vai apstrādes rūpniecība veseļojas?Sezonāli izlīdzinātie dati, 2006.g. decembris = 100
6
Avots: Ekonomikas ministrija
LDDK izglītības un nodarbinātības politika
• LDDK apsolījums saviem biedriem: LDDK izglītības un nodarbinātības politikas mērķis ir veicināt izglītības sistēmas sakārtošanu un pilnveidi, lai tā atbilstu darba tirgus prasībām, nodrošinātu uzņēmējus ar kvalificētu, prasmju un iemaņu ziņā atbilstošu darba spēku, un tādejādi paaugstinātu viņu konkurētspēju gan Latvijas, gan ES un pasaules tirgos.
• MĒRĶI:– Darbaspēka resursu pieejamības nodrošināšana;– Cilvēku nodarbināšanai labvelīgas uzņēmējdarbības vides
veidošana, kas nozīmē kompleksu pieeju nodarbinātības jautājumu risināšanā.
Nodarbinātības politika: uzdevumi problēmu risināšanai (1)
• Īstermiņa pasākumi:• Aktīvie nodarbinātības veicināšanas pasākumi
(NVA).• Ilgtermiņā:
• Darbaspēka resursu pieejamības nodrošināšana;• Tautsaimniecības nozaru attīstības plānošanas un
prognozēšanas kvalitātes palielināšanās, lai izlīdzinātu piedāvājumu un pieprasījumu darba tirgū;
• Atbalstot uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, veidot pamatu sociāli atbildīgas uzņēmējdarbības attīstībai;
• Veicināt nelegālās nodarbinātības samazināšanos;• Sekmēt attieksmes maiņu gan no DD, gan no
nodarbināto puses; sociālā līdzatbildība;• Atbalstīt MVU kā darba devēju attīstību, veicinot
nodokļu politikas pārskatīšanu, administratīvo barjeru samazināšanu, atbalsta MVU nodrošināšanu.
Nodarbinātības politika: uzdevumi problēmu risināšanai (2)
Uzņēmējdarbības vides uzlabošana
LatvijaLatvija DB 2010DB 2010(no 183 valstīm)(no 183 valstīm)
DB 2009DB 2009(no 181 valsts)(no 181 valsts)
IzmaiņasIzmaiņas
Kopējā vieta 27 29 + 2Uzņēmējdarbības uzsākšana 51 35 -16
Būvniecības atļaujas 78 78 0
Darba tiesisko attiecību regulēšana
128 125 -3
Īpašuma reģistrācija 58 79 +21
Kredītu pieejamība 4 ? 12 +8
Investoru tiesību aizsardzība 57 53 -4
Nodokļu maksāšana 45 37 -8
Ārējā tirdzniecība 22 17 -5
Līgumu izpilde 15 2 -13
Uzņēmējdarbības izbeigšana 88 89 +1
Avots: Pasaules Banka, Doing Business
Atšķirība starp algām un Atšķirība starp algām un produktivitāti rūpniecībā mazināsproduktivitāti rūpniecībā mazinās
11
%, pret iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni
Avots: Ekonomikas ministrija
Sociālā dialoga loma ekonomikas stabilizācijā un nodarbinātības kāpināšanai
• Sociālajam dialogam krīzes apstākļos ir sevišķi liela nozīmes, ar sociālā dialoga palīdzību var risināt problēmas gan uzņēmuma, gan nozares, gan nacionālā līmenī;
• Var risināt darba vietu saglābšanas jautājumus;
• Arodbiedrībām jācenšas izprast darba devēju grūtības un jāiet uz kompromisiem kopējā mērķa dēļ
• Sociālo partneru lomai vajadzētu šajos apstākļos pieaugt, tāpēc arī šo organizācijām atbildība pieaug;
• Svarīgi vienoties par elastdrošību darba attiecībās, lai abas puses būtu apmierinātas
• Citu valstu pieredze rāda, ka tur, kur ir bijis efektīvs sociālais dialogs pirms krīzes, tas ir efektīvs arī krīzes laikā;
Uzziņai: sociālie partneri ir darba devēju un arodbiedrību organizācijas, kas slēdz savā starpā koplīgumus un iesaistās sociālā dialogā ar valsts, pašvaldību un atbilstošām starptautiskajām organizācijām
Darba devējam nepieciešami absolventi, kas:− spēj risināt praktiskus uzdevumus (kompetences, zināšanas);− pārvalda svešvalodas;− ir ar praktiska darba pieredzi (prasmes);− spēj strādāt komandā.
Ko no izglītības sistēmas vēlas Latvijas darba devējs?
• Tātad, Latvijas ekonomikas atveseļošanās, tautsaimniecības attīstība un produktivitātes pieaugums būs atkarīgs no tā, vai Latvijā būs pieejams kvalificēts un uz uzņēmējdarbību vērsts darbaspēks.
• Ir akūta nepieciešamība jauniešos veidot pozitīvu un atvērtu attieksmi pret uzņēmējdarbību kā valsts attīstības, jaunu darbavietu un sabiedrības labklājības nodrošinātāju.
• Visā izglītības sistēmā mācību procesā ir jāpievērš daudz lielāka uzmanība uzņēmējspēju attīstībai (jaunu uzņēmumu dibināšana).
Izglītībā ir jābūt adekvātam, atbilstošam piedāvājumam ļoti dažādiem audzēkņiem/ studējošajiem:
• Ne tikai jauniešiem, bet arī cilvēkiem ar dažādu profesionālo pieredzi, kas vēlas iegūt papildu izglītību apliecinošu dokumentu;
• cilvēkiem, kas jau ir ieguvuši izglītības grādu un vēlas papildināt zināšanas.
Tāpēc piedāvājumam jābūt ļoti elastīgam:
• modulāras progrmmas visplašākajām vecuma grupām - kā mūžizglītības iespējas;
• Elastīgi studiju ceļi;• Neformālās izglītības atzīšana;• Uz studiju rezultātiem balstīta pieeja (viegli novērtējama un
saprotama).
Pamatkompetences – izglītības ilgspējas un kvalitātes pamatā
• Pamatprasmju apgūšana• izpratne par turpmākās mācīšanās un jaunu zināšanu apgūšanas
nepieciešamību un spēja uzņemties atbildību par saviem mācību rezultātiem un savas turpmākās izaugsmes un karjeras attīstību
• praktiskas un pielietojamas pamatkompetences, kas ir nepieciešamas, pildot reālus darba uzdevumus darba vietā
• prasme strādāt patstāvīgi savā profesionālajā jomā, izmantojot iegūtās teorētiskās tehniskās zināšanas (tas īpaši attiecas uz inženierzinātņu un dabaszinātņu programmu absolventiem)*
* Saskaņā ar Business Europe: galvenie aspekti nodarbinātības nodrošināšanai
Profesionālā izglītība (t.sk.arodizglītība): problēmas un risinājumi (1)
• Izvēle starp vispārējo un profesionālo izglītību pēc pamatskolas: var nepieaugt audzēkņu skaits PII– Pakāpeniska uzsvara maiņa no vispārējās uz prof.izglītību
vidējās izglītības posmā.• Profesionālās izglītības prestižs – neapmierinošs
– sociālo partneru, DD līdzdalība;– Tehniskā bāze, infrastruktūra;– izglītības kvalitāte (pedagogi, kvalitātes nodrošināšana);– Nesekmīgo audzēkņu problēmas risināšana visā
izglītības sektorā (papildus apmācības iespējas, konsultanti);
– ..
• ..Profesionālās izglītības prestižs – neapmierinošs– uz studiju rezultātiem balstīta pieeja (caurspīdīgums
un saprotamība, skaidri definētas kvalifikācijas);– studiju ceļu elastīgums (progresēšanas iespējas);– Attieksme – profesionālā izglītība = papildus iespējas,
nevis iespēju ierobežojumi.• Piedāvājuma un pieprasījuma atbilstība:
– sektora un studiju programmu plānošanā;– nodrošinājumā dažadām mērķauditorijām.
Profesionālā izglītība (t.sk.arodizglītība): problēmas un risinājumi (2)
Sasniegtais un turpmākie uzdevumi (1)
• Profesionālās izglītības pievilcības paaugstināšanas koncepcija (neformālās izglītības atzīšana, eksaminācijas centri, pamats nozaru ekspertu padomju izveidei);
• Darbs pie Profesionālās izglītības likuma, iestāžu un programmu akreditācijas kārtības;
• Sākta profesionālo izglītības iestāžu tīkla optimizācija (jānodrošina ESF un ERAF finanšu līdzekļu apguves uzsākšanu infrastruktūras un mācību satura attīstīšanai);
• Pieejamo finanšu resursu efektīva izmantošana un pārvaldība (PII finansēšanas kārtība);
Sasniegtais un turpmākie uzdevumi (2)• Projekta ietvaros izveidot Nozaru ekspertu
padomes (LDDK sadarbībā ar LBAS);• Profesiju aktualizācija nozarēs: uzsākt nozaru
izpētes, cilvēkresursu attīstības un kompetenču un prasmju analīzes procesu, lai izstrādātu nozaru kvalifikācijas struktūras;
• Aktualizēt izglītības programmas;• Sadarbība ar sociālajiem partneriem un
individuāliem darba devējiem (programmu veidošanā, kvalitātes novērtēšanā, īstenošanā, rezultātu novērtēšanā, pedagogu izglītošanā).
Paldies par uzmanību! Paldies par uzmanību!
Izaugsmei un labklājībai!Izaugsmei un labklājībai!
Konsultācijas biedriemKonsultācijas biedriem: : www.lobijs.lvwww.lobijs.lvInformācija sabiedrībaiInformācija sabiedrībai:: www.lddk.lvwww.lddk.lv
top related