3.seminara prezentacija konstruktoriem
Post on 01-Jul-2015
1.223 Views
Preview:
TRANSCRIPT
‘’Dabas iedvesma – labai dzīves kvalitātei’’
Ķieģeļa vēstureSenākais atklātais ķieģelis – 7 500 gadu p.m.ē.Veidots no formētiem māla dubļiemAtrasts - Sīrijā
Vecākais saulē žāvētais ķieģelis – 6 395 gadu p.m.ē.Veidots no māla un žāvēts saulēAtrasts - Mezopotānijā (tagadējā Irākas teritorija)
Ķieģeļa vēsture
Ūras Zikurāts – 2000 gadu p.m.ē.
Ķieģeļa vēstureLielākā ķieģeļu būve pasaulē ir lielais Ķīnas mūris
Ķieģeļa vēsture
Lielākā, no ķieģeļiem mūrētā pils pasaulē ‘’Malborka pils Ordensburgā, Polijā. Pabeigta 13.gadsimtā
Ķieģeļa vēsture Latvijā
Turaidas mūra pili Rīgas bīskapa Alberta vajadzībām sāka būvēt 1214. gadā
Ķieģeļa vēsture Latvijā
Latvijā ķieģeļi ienāca samērā vēlu, ar bīskapu Albertu 12.gs.
5
Kopējā Latvijas ķieģeļu cepļu jauda pag. g.s. 30-jos gados pārsniedza 200 mio ķieģeļu gadā.
Patreizējā keramikas sienu materiālu jauda, ja pārrēķinām uz līdzvērtīgu tilpumu, sastāda 135 mioķieģeļu gadā.
Kopējā ekvivalentā visu sienu mūra materiālu gada jauda sastāda 550 mio mūra elementu ar ķieģeļa izmēriem.
Galvenais ķieģeļu rūpniecības rajons izveidojās 19. gadsimtā Kalnciemā, Lielupes krastos. Ķieģeļi ar baržām tika transportēti uz Rīgu.
Ķieģeļa vēsture
Koka forma ķieģeļu formēšanaiPirmatnējās kurināmās krāsnis
Ķieģeļa vēsture
Ķieģeļa ražošana šodien
Ķieģeļa ražošana šodien
Kas ir ilgtspēja ?
Ilgtspējīga rīcība nozīmē :Nodrošināt pašreizējās vajadzības neapdraudot nākamo paaudžu iespējas.
Ilgtspējīgums un celtniecība
Ekoloģiskie indikatori Ekonomiskie indikatori
Sociālie indikatori
Primārās enerģijas patēriņš Būvniecības izmaksas Slimības kuras izraisa kaitīgi dzīves apstākļi (slimās ēkas sindroms)
Izejvielu patēriņš Ekspluatācijas izmaksas Termiskais komforts
Atjaunojamo enerģētisko un materiālo resursu saturs celtnē
Remontu izmaksas Telpu gaisa kvalitāte
Teritorija kuru aizņem celtne Modernizācijas izmaksas Aizsardzība no trokšņiem, saules un nukleārās radiācijas, elektro-smoga
Siltumnīcas gāzu resursu patēriņš Transporta izmaksas Ēkas noslodzes atbilstība plānotajai apdzīvotībai
Ozona slāņa resursu patēriņš Enerģijas izmaksas Ēkas drošība pret nesankcionētu ielaušanos
Atmosfēras piesārņojums ar skābos lietus izsaucējām vielām
Telekomunikāciju izmaksas Ēkas ugunsdrošība
Ozona veidošanās vasaras smoga laikā Apsardzes izmaksas Ēkas lietošanas draudzīgums un ērtums visu sabiedrības slāņu, grupu un vecumu pilsoņiem
Atkritumu apjomi un to pārstrādes iespējas Kapitāla izmaksas (naudas cena)
Ēkas arhitektoniskā un vēsturiskā nozīmība
Ūdens neorganiskas vai organiskas izcelsmes piesārņojums
Apdrošināšanas izmaksas Prestiža apliecinājums
Vai mēs esam dzīvojuši ilgtspējīgā valstī ?
Atbilde ir nē !
Nekad agrāk vara nav vēlējusies veltīt savus aktuālos resursus kompromisa meklējumiem
starp šodienas vajadzībām un rītdienas iespējām.
Spilgts piemērs ir tas, kā mēs šodien dzīvojam un kur dzīvojam.
Padomju perioda pilsētu dzīvojamo māju vispārējais apskats
Periods Ēkas tips Stāvu skaits Materiāli Kalpošanaslaiks, gadi
1947-1952 Ķieģeļu 3-5 Silikātu un keramikas ķieģeļi 70
1948- 1953 Ķieģeļu 2-3 stāvi Silikātu un keramikas ķieģeļi 60
1955-1965 286 sērija 3 Ķieģeļu / dzelzsbetona 60
1955-1965 303 sērija 2-3 Ķieģeļu / dzelzsbetona 60
1955-1965 M-3 sērija 2-3 Ķieģeļu / dzelzsbetona 60
1955-1965 316 4 Ķieģeļu / dzelzsbetona 70
1955-1965 318 5 Ķieģeļu / dzelzsbetona 70
1960 - 1975 464 5 Ķieģeļu / dzelzsbetona 60
1965 - 1975 467 3,5,9 Lielpaneļu dzelzsbetona 60
!975 - 1990 602 5,9 Lielpaneļu dzelzsbetona 60
1978- 1990 103 5-9 Ķieģeļu / dzelzsbetona 60
1978- 1992 104 5-16 Ķieģeļu / dzelzsbetona 60
1982 - 1992 119 7-10 Lielpaneļu dzelzsbetona 70
Saskaņā ar Latvijas Republikas reģionālās attīstības ministra rīkojumu Nr.105 no 20.12.1994. par normatīvo dzīvojamā fonda kalpošanas laiku
Vidējie dzīves apstākļi Latvijas mājokļos
http://www.sva.gov.lv/files/vides%20veseliba/vides_faktoru_ietekme.pdf
Kvalitatīvie parametri pašeizējā dzīvojamajā fondā
Latvijā pašlaik par veselības normām atbilstošu tiek uzskatīts dzīvojamo telpu temperatūru diapazons no +18 līdz +27 oC.
Augstākais “A kategorijas komforta līmenis” paredz temperatūru svārstību diapazonu 23,5 līdz 25,5 oC robežās vasarā un 21 līdz 23 oC ziemā.
Saskaņā ar 2008. gada veselības riska faktoru pētījumu 20 % no mājokļiem ir problēma ziemā noturēt temperatūru virs +18 oC. Tas izsauc mitruma kondensāciju
būvkonstrukcijās un veselībai kaitīgas mikrofloras izveidošanos.
Pelējuma sēnes klātbūtne ir konstatēta 16% mājokļu.
Latvijas dzīvojamā fonda dzīves cikla noslēgumsDZĪVOJAMO RAJONU APZINĀŠANA UN INVENTARIZĀCIJA RĪGAS PILSĒTĀ DZĪVOJAMO RAJONU ATDZĪVINĀŠANAS DZĪVOJAMO RAJONU APZINĀŠANA UN INVENTARIZĀCIJA RĪGAS PILSĒTĀ DZĪVOJAMO RAJONU ATDZĪVINĀŠANAS (REVITALIZĀCIJAS) PROJEKTA IETVAROS, SIA ARHO pētījums(REVITALIZĀCIJAS) PROJEKTA IETVAROS, SIA ARHO pētījums
http://www.sus.lv/files/revitalizacija_arho_0.doc
Lai analizētu ilgtspējas jēdzienu ir nepieciešams priekšstats par divām tā būtiskām sastāvdaļām
dzīves cikla fāzes dzīves cikla laiks
Ēkas dzīves cikla ceļš no šūpuļa karjerā līdz kapam atkritumu izgāztuvē
Ilgtspējīgā sabiedrībā ir svarīgi ne tikai tas kas par ēku maksā šodien, bet arī cik izmaksās tās eksistence visas
dzīves laikā no šūpuļa līdz kapam
Lēmumu ietekme uz ēkas dzīves cikla izmaksu likteni
http://www.ifm.tu-darmstadt.de/cag/02_elements/02_pdf/98_dissertationen/Heft_10_Herzog.pdf
Ilgtspējīgas ēkas dzīves cikla izmaksu principiāls salīdzinājums ar ēku, kura būvēta pēc principa “uzvar
lētākais projekts”
Izmaksas
Būvniecības izmaksas
Ēka “konkursā uzvar lētākais projekts”
Ilgtspējīga ēka
Ēkas dzīves laiks
http://www.krines.de/Projekte/basys.pdf
Darmštates Tehniskās universitātes “Institut für Massivbau“ interneta saites uz kurām var doties,
lai studētu dziļāk ēkas dzīves cikla izmaksas
http://www.ifm.tu-darmstadt.de/cag/02_elements/02_pdf/98_dissertationen/Heft_10_Herzog.pdf
EDV-GESTÜTZTE PROGRAMME UND SOFTWARETOOLS
bauloop: Kontakt: Prof. C.-A. Graubner, Institut für Massivbau, TU Darmstadt.www.c-a-graubner.de.
BEES: Building for Environment and Economic Sustainability (BEES). Version: 3.0.Kontakt: National Institute of Standards and Technology, USA. Download: www.bfrl.nist.gov/oae/software/bees.html.
BLCC: Building Life-Cycle Costs (BLCC). Version: 5.2.-04. Kontakt: U.S. Department ofEnergy, USA. Download: www.eere.energy.gov/femp/information/download_blcc.cfm.
Dynamische Baudaten: Kontakt: Dr. Schiller & Partner GmbH, Dresden. www.dbd.de. LEGEP: LEGOE-Software Demoversion. Kontakt: LEGEP Software GmbH.www.legep.de.
OGIP: Optimierung der Gesamtanforderungen (Kosten/ Energie/ Umwelt) in der Integralen Planung. Kontakt: t.h.e. Software GmbH. www.the-softeware.de/Ogipl.html.
sirAdos-Baudaten: Kontakt: www.sirados.de.STATSBYGG – Årskostnadsanalyse: Download: www.lcprofit.com/download.asp.
STLB-Bau: Textsystem des GAEB für die Beschreibung von Bauleistungen.Herausgegeben durch das DIN Deutsches Institut für Normung e.V., Dr. Schiller & Partner GmbH. CD Stand April 2003. Kontakt: www.stlb-bau.de.
Dzīves cikla izmaksu salīdzinājums grīdas segumiem ēkā 100 gados– flīzēm (50 gadu mūžs), tepiķim (10 gadu
mūžs) un laminātam (25 gadu mūžs)
http://www.ifm.tu-darmstadt.de/cag/02_elements/02_pdf/98_dissertationen/Heft_10_Herzog.pdf, 223 lpp.
100 gadu dzīves cikla izmaksu salīdzinājums ārsienu konstrukcijai no Pos1-silikāt blokiem, Pos2-keramikas
blokiem,Pos3- no dzelzbetona
http://www.ifm.tu-darmstadt.de/cag/02_elements/02_pdf/98_dissertationen/Heft_10_Herzog.pdf
Sienas vājākais mezgls – siltumizolācija un tās stiprinājums nosaka konstrukcijas likteni
http://www.ifm.tu-darmstadt.de/cag/02_elements/02_pdf/98_dissertationen/Heft_10_Herzog.pdf
Krāsa Krāsa
KrāsaTapete
Tapete
Tapete
Iekš. apmetums
Iekš. apmetumsSilikāt-bloku
nesošā siena
Keramikas bloku nesošā
sienaSiltumizolācijas
klājumsSiltumizolācijas
klājums
Āra apmetumsKrāsa Krāsa Krāsa
Monolītā betona siena
Silikātbloku, keramikas bloku un dzelzbetona paneļu konstrukciju izgatavošanas un uzturēšanas remonta izmaksu salīdzinājums
120,55 €/m²145,89 €/m²131,36 €/m²
91,47 €/m²
74,51 €/m²70,93 €/m²
Izgatavošanas izmaksas Uzturēšanas remonta izmaksas
http://www.ifm.tu-darmstadt.de/cag/02_elements/02_pdf/98_dissertationen/Heft_10_Herzog.pdf
Kurp dodies Latvija ?
Kas jauns Latvijā ?
Sabiedrība
Ilgtspēja
EkoloģijaEkonomika
Aktuālās un gaidāmās izmaiņas būvniecības noteikumos un būvmateriālu aprites nosacījumos
Eiropas Savienībā un Latvijā.
Eiropas Savienības normatīvie akti Līdzšinējo kārtību Eiropā reglamentēja direktīva 89/106/EEK
Jauno kārtību noteiks regula 305/2011
Direktīva (Directive, Richtlinie) ir normatīvais akts, kas ir ieviešams Dalībvalstu likumdošanā.
Direktīva noteica mērķi, kas ir jāsasniedz, bet līdzekļu izvēli atstāja Dalībvalstu ziņā.
Regula (Regulation, Verordnung) ir normatīvais akts, kas ir saistošs un tieši piemērojams visās Dalībvalstīs.
Tā aizstāj jebkuru nacionālo likumdošanas aktu un stājās spēkā 20 dienas pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī , ja vien regulā nav noteikts citādi.
Ko dod jaunā regula 305/2011 ?
Līdzšinējā būvizstrādājumu direktīva 89/106/EEK nodrošināja vienu Eiropas Savienības pamatbrīvībām – brīvu preču apriti būvizstrādājumu jomā.
Kaut gan CE marķētu būvizstrādājumu drīkstēja piedāvāt jebkuras Dalībvalsts tirgū, tas nenozīmēja, ka to drīkstēja iebūvēt jebkuras dalībvalsts būvē. Dalībvalstu būvnoteikumi būtiski atšķīrās, tādēļ katrā valstī bija jāsertificējas atkārtoti tādējādi pierādot atbilstību katras valsts būvnoteikumiem.
Jaunā regula 305/2011 nodrošina ne tikai pārdošanas brīvību, bet balstoties uz Eiropas Savienībā vienotiem pielietojuma noteikumiem, kuri formulēti eurokodeksos, nodrošinās arī lietošanas brīvību.
Eirokodeksa standartu 10 saimes ar 58 dokumentiem:
- EN 1990 – Projektēšanas pamatprincipi (1);
- EN 1991 saime – Iedarbes un konstrukcijām (10);
- EN 1992 saime – Betona konstrukcijas (4);
- EN 1993 saime – Tērauda konstrukcijas (20);
- EN 1994 saime – Kompleksās (betona-tērauda) konstrukcijas (3);
- EN 1995 saime – Koka konstrukcijas (3);
- EN 1996 saime – Mūra konstrukcijas (4);
- EN 1997 saime – Ģeotehniskā projektēšana (pamati un pamatnes (2);
- EN 1998 saime – Seismiskās noturības projektēšana (6);
- EN 1999 saime – Alumīnija konstrukcijas (5).
ES 305 Regula izvirza būvēm septiņas būtiskās prasības:
• mehāniskā stiprība un stabilitāte,
• ugunsdrošība,
• higiēna, veselība un vide ,
• lietošanas drošība un pieejamība ,
• aizsardzība pret trokšņiem,
• enerģijas ekonomija un siltumizolācija,
• ilgtspējīga dabas resursu izmantošana.
1. Mehāniskā stiprība un stabilitāte
Būves jāprojektē un jābūvē tā, lai slodze, kas var iedarboties uz tām būvēšanas un izmantošanas laikā, neizraisītu šādas sekas:
g) visas būves vai tās atsevišķu daļu sabrukumu;
i) ievērojamas deformācijas, kas pārsniedz pieļaujamās robežas;
k) citu būves daļu vai savienojumu vai uzstādīto iekārtu bojājumus nesošas konstrukcijas deformācijas dēļ;
m) bojājumu, kas ir neproporcionāls cēlonim, kas to izraisījis.
Spiedes stiprība: vidējā 50 N/mm2
Janka 12.101100L
1. Mehāniskā stiprība un stabilitāte EN 1996-1-1 Mūra konstrukciju projektēšana,
vispārīgie noteikumi
2. Ugunsdrošība
• tās noteiktu laiku saglabātu nestspēju ( indekss R);
• ierobežotu uguns un dūmu izraisīšanos un izplatīšanos būvē (indekss E);
• neradītu uguns izplatīšanās draudus blakusesošajām būvēm (indekss I);
• būvēs esošie cilvēki varētu pamest būves vai tikt izglābti citādi;
• ņemtu vērā glābšanas komandu drošību.
Būves jāprojektē un jābūvē tā, lai ugunsgrēka izcelšanās gadījumā:
EN 1996-1-2 Mūra konstrukciju projektēšana, ugunsizturība
2. Ugunsdrošība
3. Higiēna, veselība un vide
Būves jāprojektē un jābūvē tā, lai visā ekspluatācijas ciklā tās neapdraudētu strādājošo, iedzīvotāju vai kaimiņu higiēnu vai veselību un drošību un to ekspluatācijas ciklā, to celtniecības, izmantošanas un nojaukšanas laikā tām nebūtu pārmērīga ietekme uz vides kvalitāti vai klimatu šādu faktoru iedarbības dēļ:
j) toksisku gāzu izplūde; k) bīstamu vielu, gaistošu organisko savienojumu
(GOS), siltumnīcefekta gāzu vai bīstamu daļiņu emisija gaisā telpās vai ārpus tām;
l) bīstama radiācija; m) gruntsūdens, jūras ūdens, virszemes ūdeņu
vai augsnes piesārņošana ar bīstamām vielām;
n) dzeramā ūdens piesārņošana ar bīstamām vielām vai vielām, kam ir cita veida nelabvēlīga ietekme uz dzeramo ūdeni;
o) notekūdeņu, dūmgāzes, cietu vai šķidru atkritumu neparedzēta noplūde;
g) mitrums būves daļās vai uz būves virsmām.
LVS EN ISO 7730, LVS EN 15251, LVS CR 1752
Kapilaritāte
3. Higiēna, veselība un vide , LVS CR 1752
4. Lietošanas drošība un pieejamība
Būve jāprojektē un jābūvē tā, lai būves ekspluatācijas un remonta laikā tās lietotājiem neizraisītu nepieņemamus nelaimes gadījumu vai zaudējumu riskus, piemēram:slīdēšanu, krišanu, sadursmes, apdegumus, nāvējošu elektrošoku, eksplozijas radītus ievainojumus, zādzības ielaužoties.
Jo īpaši būves jāprojektē un jābūvē, ņemot vērā pieejamību un izmantošanas iespējas personām ar invaliditāti.
Ķieģelis šodien
Vecā Sarmīte Vecais Rūdis Asais Brunis
Brunis Rudīte Sencis
Vecais Janka Mārtiņš Melnais Sencis
Ķieģelis šodien
5. Aizsardzība pret trokšņiem
Būves jāprojektē un jābūvē tā, lai trokšņi tajās vai to apkārtnē ir tādā līmenī, ka tie neapdraud būvēs vai to apkārtnē esošo cilvēku veselību, netraucē piemērotos apstākļos gulēt, atpūsties vai strādāt.
R’w ≥ 55 dB REI = 240 min
Keraterm AKU 25
6. Enerģijas ekonomija un siltuma izolācija
Būve, kā arī to apsildīšanas, dzesēšanas, apgaismošanas un ventilācijas iekārtas jāprojektē un jābūvē tā, lai to ekspluatācijai nepieciešamais enerģijas patēriņš būtu iespējami mazs, ņemot vērā iedzīvotāju vajadzības un būves atrašanās vietas klimatiskos apstākļus.
Būvēm jābūt arī energoefektīvām, to būvniecības un nojaukšanas laikā izmantojot pēc iespējas mazāk enerģijas.
Keraterm
K-44 K-44/2 K-44s
K-51 K-25 K-17,5 K-12
7. Ilgtspējīga dabas resursu izmantošana
Būves jāprojektē, jābūvē un jānojauc tā, lai dabas resursi tiktu izmantoti ilgtspējīgi un jo īpaši nodrošinātu:
c) būves, tās materiālu un tās daļu atkārtotu izmantošanu vai pārstrādi pēc nojaukšanas;
e) būves izturīgumu;
c) videi nekaitīgu izejvielu un otrreizējo izejvielu izmantošanu būvē.
Ilgtspējas atslēga – dzīves vides kvalitātes garantijas visā ēkas mūža garumā
Būvizstrādājumu regulas pārejas posms66. pants
Pārejas noteikumi – līdzšinējos sertifikātus var lietot līdz 2013 gada 1. jūlijam !
• Līdz 2013. gada 1. jūlijam būvizstrādājumus, kas tirgū laisti saskaņā ar Direktīvu 89/106/EEK, uzskata par atbilstīgiem 305 regulai.
2. Līdz 2013. gada 1. jūlijam ražotāji var sagatavot ekspluatācijas īpašību deklarāciju, pamatojoties uz atbilstības sertifikātu vai atbilstības deklarāciju, kas izdota saskaņā ar Direktīvu 89/106/EEK.
3. Līdz 2013. gada 1. jūlijam ražotāji un importētāji var izmantot Eiropas tehniskos apstiprinājumus ( ETA), kas izdoti saskaņā ar Direktīvas 89/106/EEK 9. pantu
Būvizstrādājumu regulas Nr. 305/2011 ieviešana Latvijā prasīs veikt izmaiņas sekojošos dokumentos
1995.gada 10.augusta Būvniecības likums;
1996.gada 8.augusta Likums „Par atbilstības novērtēšanu”;
1999.gada 18.marta Patērētāju tiesību aizsardzības likums;
MK 2001.gada 30.aprīļa noteikumi Nr.181 „Būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas kārtība reglamentētajā sfērā”;
Ministru kabineta 2007.gada 3.jūlija noteikumi Nr. 457 „Noteikumi par Eiropas tehnisko apstiprinājumu”;
Ministru kabineta 2001.gada 31.marta noteikumi Nr.142 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 006-00” “Būtiskās prasības būvēm” .
Tehnisko un fizikālo īpašību vietā jaunā regula pieprasa ražotājiem deklarēt ekspluatācijas īpašības
• Līdzšinējā Būvniecības likuma 25.panta pirmā daļa: Būvizstrādājumu ražotāja (izplatītāja) pienākums ir katrai vienlaicīgi pārdotai būvizstrādājumu partijai pievienot produkta tehnisko pasi, instrukciju vai cita veida rakstisku informāciju, kurā norādīts attiecīgā būvizstrādājuma izgatavošanas un piegādes datums un attiecīgajos normatīvi tehniskajos dokumentos noteikto rādītāju garantētās tehniskās un fizikālās īpašības, kā arī atbilstību apliecinošs dokuments saskaņā ar likumu "Par atbilstības novērtēšanu", ja būvizstrādājums pakļauts reglamentētās sfēras prasībām.
Regulas Nr. 305/2011 noteikumu 24 pants pieprasa:Laižot tirgū būvizstrādājumus, uz kuriem attiecas saskaņots standarts vai kuriem izdots Eiropas tehniskais novērtējums, ir jāpievieno ekspluatācijas īpašību deklarācija attiecībā uz būvizstrādājuma būtiskiem raksturlielumiem saskaņā ar attiecīgajām saskaņotajām tehniskajām specifikācijām.
53
Salturība
radioaktīvā starojuma emisija, Bq/kg
Ūdens tvaika vadītspējas koeficents
Saistīšanās stiprība: norādītā vērtība
Aktīvo šķīstošo sāļu saturs
Ūdens uzsūce
Saistīšanās stiprība: norādītā vērtībaIzmēru pielaižu un izkliedes intervāla kategorija
Produkta Vides Deklarācija
Būvmateriālu ekosertifikācija un būvkeramikas ekosertifikāta nosacījumi
Produkta Vides Deklarācija Ēkām
Produkta Vides Deklarācija Ēkām
Vācijā eksperti analizējot ēkas dzīves cikla prognozējamo likteni izvērtē visus kritērijus un to izsniedz kvalitātes apliecinājumus sertifikātu veidā
http://www.frankfurt.de/sixcms/media.php/738/Die%20DGNB%20090818%20Dr.%20Reich.pdf
Galamērķis – nodrošināt ilgtspējīgu celtniecību, kura apvieno šodienas dzīves vides kvalitātes garantijas un nākotnes attīstības iespējas – gan jaunbūvēm:
Gan modernizējamiem objektiem :
Jauna biedrība – LATVIJAS ILGTSPĒJĪGAS BŪVNIECĪBAS
PADOME
http://www.ibp.lv/– Latvijas ilgtspējīgas būvniecības padome
LIBP mērķis ir veicināt ilgtspējīgas būvniecības attīstību Latvijā, kas ievēro ekoloģiskos ierobežojumus, atbilst mūsdienu komforta un kvalitātes prasībām un vienlaikus ir sociāli un finansiāli izdevīga.
Uz BREEAM (British Research Establishment Environmental Assesment Method) pamata izstrādāta Latvijas ilgtspējīgas būvniecības novērtēšanas un sertificēšanas sistēma.
Kategorija Īpatsvars 1 Primārās enerģijas patēriņš 19 % 2 Iekštelpu klimats un lietotāja komforts 15 % 3 Būvniecības un apdares materiālu
pielietojums12,5 %
4 Ūdens resursu lietošana 6 % 5 Teritorijas izmantošana 10 % 6 Piesārņojuma kontrole 10 % 7 Transports 8 % 8 Atkritumu saimniecība 7,5 % 9 Ēkas un būvdarbu pārvaldība 12 %
Ļoti svarīgi
Būtiski
Rekomendējami
ZEMA ENERĢIJAS PATĒRIŅA UN ILGTSPĒJĪGU ĒKU NOVĒRTĒJUMA SISTĒMA BREEAM_ LV
Vērtējums tiek noteikts, aritmētiski saskaitot katrā kritērijā iegūtos punktus. Apakšējā robeža ir Latvijas Būvnormatīvā noteiktā, vai ja tāda nav, tad atbilstošā Eiropas standarta robežvērtība. Par vērtēšanas instrumentu izmantojama Microsoft Office Excel programma, vai līdzvērtīgs programmrīks, pievienots projekta atskaitei elektroniskā kopijā.
Kritēriji sagrupēti 9 kategorijās:Kritēriji izsvērti pēc to nozīmības:
Ēkas galveno būvelementu dzīves cikla analīze
Vietēju materiālu pielietošana
Atbildīga materiālu ieguve
Būvmateriālu atkārtota izmantošana
Materiālu izturība un garantijas laiks
Materiālu un būves detaļu savienojumu mezglu izturība un ilgmūžība
Veselībai droši iekšējās apdares materiāli
3 Izvēloties būvniecības un apdares materiālus, jāizvērtē to iespaids uz vidi visā dzīves cikla garumā (izejmateriālu ieguve, ražošana, iepakojums, uzstādīšana, lietošana un pārstāde/utilizācija). Dodot priekšroku vietējas izcelsmes, dabīgiem, atjaunojamiem un/vai pārstrādājamiem materiāliem, iespējams samazināt izejvielu resursu patēriņu. Apsverama arī ēkas esošo struktūru, piemēram, fasādes otrreizēja izmantošana.
Kritēriji
Būvniecības un apdares materiālu pielietojums
Mērķis: samazināt izejvielu resursu patēriņu, kā arī negatīvo ietekmi uz vidi, materiālu izvēlē vadoties no to pilna dzīves cikla vērtējuma.
Ko mums sniedz BREEAM_LV jaunbūvju kvalitātes standarts
Projekta iecere Projekta izstrāde un būvniecība
Ēkas pārdošana un izīrēšana
BREAAMLV
standarts
investīcijas
Ēkas ekspluatācija un apsaimniekošana
Augstāka ēkas perspektīvā tirgus vērtība un ekspluatācijas rentabilitāte
Ērtāka ēkas apsaimniekošana, tās funkciju pārvaldes kontrole un darbību novērtēšana
Pievilcīgāka ēkas reputācijaun prestižs
Komfortablāks mikroklimats, iemītnieku Labāka veselība un darba ražība
Ķieģeļa iespējas
‘’Melngalvju nams’’ 14.-20.gs.
Ķieģeļa iespējas
Pasaule mainās
• Ilgtspējīgi ir raudzīties nākotnē ,
Paldies par uzmanību!
top related