Ija un Jevgijs Ilfs un Petrovs Divpadsmit krsli

Divpadsmit krsli: Liesma; Rga; 1958

Ija Ilfs un Jevgijs Petrovs Divpadsmit krsli 1927 Ija Ilfs un Jevgijs Petrovs Divpadsmit krsli 1927 No krievu valodas tulkojis: Alberts Jansons.1958. Veltts Valentnam Katajevam

PIRM DAA STARGORODA SLAUVA I NODAA BEZENUKS UN NIMFASPIRM DAA

STARGORODA SLAUVA I NODAA BEZENUKS UN NIMFAS Apria pilst N. bija tik daudz friztavu un apbedanas biroju, ka liks, pilstas iedzvotji dzimst tikai tpc, lai nosktos, apcirptu matus, atsvaidzintu galvu ar veetlu un tlt ar mirtu nost. Bet patiesb apria pilst N. cilvki dzima, skuvs un mira visai reti. N. pilstas dzve ritja gaum rmi. Pavasara vakari bija reibinoi, dubi mness gaism mirdzja k antracts, un visi pilstas jauniei bija tik ausmgi samljuies Komunls saimniecbas darbinieku vietjs komitejas sekretr, ka tas pat traucja viai iekast biedru naudu. Mlas un nves jautjumi Ipolitu Matvejeviu Vorobjainovu nesatrauca, kaut gan vi, pildot savus dienesta pienkumus, noms ar iem jautjumiem katru dienu no pulksten deviiem rt ldz pieciem vakar ar pusstundas prtraukumu brokastm. Rtos no mattas, svdrainas glzes izdzris savu porciju karsta piena, ko pasniedza Klaudija Ivanovna, vi no krslains mjias izgja uz plas, dvainas pavasara gaismas pieliets biedra Gubernska vrd nosaukts ielas. T bija viena no vistkamkajm ielm, kdas vien sastopamas apriu pilsts. Kreisaj pus aiz viotiem, zaganiem stikliem sidraboja apbedanas biroja Nimfa Zrki. labi aiz maziem logiem ar izdrupuu iti drmi zvilnja noputjuie un nepievilcgie zrku meistara Bezcnuka ozola zrki. Tlk Friziermeistars Pjrs un Konstantais solja saviem klientiem nagu kopanu un ondulation ar meistara ieraanos mjs. Vl tlk atrads viesnca ar friztavu, bet aiz ts liel, neapbvt laukum stvja bldzeltens telns un maigi laizja pie nomaiem vrtiem pieslietu sarsjuu izkrtni; APBEDANAS KANTORIS Laipni ldzam! Lai gan apbedanas biroju bija daudz, tau klientra tiem bija visai maza. Laipni ldzam! bija izputjis jau trs gadus pirms tam, kad Ipolits Matvejevis apmets N. pilst, bet meistars Bezenuks dzra svo un reiz pat minja ielt lombard savu labko skatloga paraug-zrku. Cilvki N. pilst mira reti, un Ipolits Matvejevis to zinja labk par jebkuru citu, jo strdja dzimtsarakstu biroj, kur przinja miranas un laulbu reistrcijas lietas. Galds, pie kura sdja Ipolits Matvejevis, izskatjs pc vecas kapa plksnes. T kreiso stri bija nograuzuas urkas. Galda vrgs kjas odzjs' zem reistrcijas lapu pietcintm tabakas krsas mapm, kurs varja smelties visas zias par N. pilstas iedzvotju radurakstiem un ciltskokiem, kas izaugui apria liesaj augsn. Piektdien, 1927. gada 15. aprl, Ipolits Matvejevis, k parasti, pamods pusastoos un tlt iebza degunu vecmodg pensnej ar zelta kniebi. Brilles vi nelietoja. Reiz gan, nodomjis, ka pensneju nest nav higiniski, Ipolits Matvejevis devs pie optika un nopirka brilles bez ietvariem, ar apzelttm kjim. Viam brilles bija iepatikus uzreiz, bet sievai (tas bija neilgi pirms vias nves) liks, ka ar tm vi izskatoties uz mata pc Miukova, un Ipolits Matvejevis atdeva brilles stniekam. Stnieks, kaut ar nebija tuvredzgss pie brillm pierada un labprt ts nsja. Bonr! Ipolits Matvejevis pats sevi sveicinja, izbzdams kjas no gultas_. Bonr nordja, ka Ipolits Matvejevis pamodies lab garastvokl. Ja pamostoties vi sacja gut morgen, tad parasti tas nozmja, ka aknas niojas, ka piecdesmit divi gadi nav nekds joks un ka laiks odien drgns. Ipolits Matvejevis iebza kalsns kjas pirmskara bikss, sasja biku galus ar lenttm un iekpa_ sos, mkstos zbakos ar auriem, kantainiem purniem. Pc piecm mintm Ipolits" Matvejevis jau diojas mness krsas vest, kas bija nobrta skm, sidrabainm zvaigzntm, un ls-mojoos listrna svreos. Noslaucjis no sirmajiem matiem pc mazgans palikus dens lses, Ipolits Matvejevis k jras lauva pakustinja sas, domgi pataustja ar roku savu saraino zodu, prbrauca ar suku par si apcirptajiem, sudrabainajiem matiem un, laipni smaiddams, devs pret sievasmtei Klaudijai Ivanovnai, kas tobrd nca istab. Epole-t, via nodrdinja, es onakt redzju sliktu sapni. Vrdu sapni via izrunja ar franu akcentu. Ipolits Matvejevis no augas uz leju paskatjs sievasmt. Via augums sasniedza simt

astodesmit piecus centimetrus, un no da augstuma viam bija viegli un rti izturties pret sievasmti ar tdu k nicinjumu, Klaudija Ivanovna turpinja: - Es redzju nelaii Man ar vajiem matiem uti zelta jostu. Klaudijas Ivanovnas balss drdinja k no lielgabala, tfi ka uguna lampa ar lielu bumbuli, skm krelltm un noputjuiem stikla karekiem drebja vien: - Es esmu oti uztraukusies. Baidos, ka tik kas nenotiktu. Pdjos vrdus via pateica ar tdu sparu, ka akurtais matu sakrtojums uz Ipolita Matvejevia galvas pajuka uz visam pusm. Vi savieba seju un, skaidri izrundams katru vardu, sacja: .Nekas nenotiks, maman. Vai par deni js jau samaksjt? Izrdjs, ka nav vis samaksts. Galoas ar nebija nomazgtas. Ipolitam Matvejeviam nepatika sievasmte. Klaudija Ivanovna bija dumja, un sirmais vecums neviesa nekdas cerbas, ka via kdreiz vartu kt gudrka. Via bija skopa ldz nejdzbai, un tikai Ipolita Matvejevia trcga rocba neva izvrsties ai tieksmei, kas viu bija t apsdusi. Klaudijas Ivanovnas balss skanja tik spcgi un sulgi, ka to vartu apskaust pat Riards Lauvassirds, no kura kliedziena, k zinms, pat zirgi pietupui. Bez tam un tas bija pats ausmgkais Klaudija Ivanovna redzja sapus. Via tos redzja vienmr. Sapos viai rdjs meitenes ar jostm, zirgi ar dzeltenm dragnu uzuvm, stnieki, kas splja arfas, ercenei, kas naktssargu kaokos pa naktm staigja ar klabekiem rokas, un admadatas, kas, li dinkstdamas, paas no sevis lkja pa istabu. Klaudija Ivanovna bija aprobeota vecene. Turklt viai zem deguna bija izauguas sas, kas izskatjs pc divm brdskuvja otm. Ipolits Matvejevis mazliet uzbudints izgja no mjas. Pie sava paputju uzmuma ieejas, atspiedies pret durvju stenderi un sakrustojis rokas, stvja zrku meistars Bezenuks. No sistemtiskiem komercilo paskumu bankrotiem un no ilgstoas reibinou dzrienu iekgas lietoanas meistara acis bija kuvuas spilgti dzeltenas k kaim un kvloja nedziestos ugunis, Lai sveicints drgais viesis! vi tri nobra, ieraudzjis Ipolitu Matvejeviu, Labu rtu! Ipolits Matvejevis piekljgi pacla nosmulto kastora platmali. K sievasmtei ar veselbu ja atauts pavaict? Mr-mr-mr, Ipolits Matvejevis neskaidri noburkja un, taisnos plecus paraustjis, devs tlk. Nu, lai dievs dod veselbiu, Bezenuks sargtints noteica, zaudjumus vien cieam, ka viu jupis! Un atkal, sakrustojis rokas uz krtm, atsljs pret durvm. Pie. apbedanas biroja Nimfa vrtiem Ipolitu Matvejeviu atkal mazlieti aizkavja. Nimfai bija trs panieki. Vii visi reiz paklanjs Ipolitam Matvejeviam un k vien bals apvaicjs par sievasmtes veselbu. Vesela, vesela, Ipolits Matvejevis atbildja, kas ai lksies! onakt redzjusi zeltotu meiteni vajiem matiem. Rdjies tds sapnis. Trs nimfas saskatjs un skai nopts. Visas s sarunas Ipolitu Matvejeviu aizkavja, un vi pretji ieradumam nokuva darb, kad pulkstenis, kas karjs virs lozunga Nodari savu darmo un ej projm!, rdja piecas mintes pri deviiem, Ipolitu Matvejeviu liel auguma un jo sevii su d darb bija iedvjui par Macistu, kaut gan stajam Macistam nekdu su nebija. Izmis no galda atvilktnes zilu filca spilventiu, Ipolits Matvejevis nolika to uz krsla, saglauda sas uz pareizo pusi (paralli galda lnijai) un apsds uz spilventia, t mazliet pasliedamies pri saviem trim darbabiedriem. Ipolits Matvejevis nebaidjs no hemorodiem, vi baidjs izdeldt bikses un tpc lietoja zilo filcu. Visas s padomju kalpotja manipulcijas kautrgi vroja divi jauni cilvki vrietis un

meia. Vrieti vattos vadmalas svrkos bija pilngi nomkusi dienesta telpu atmosfra, alizarina tintes smaka, pulkstenis, kas biei un smagi tusnja, bet it sevii bargais plakts Nodari savu darmo un ej projm!. Kaut gan vrietis savu vajadzbu vl nemaz nebija izteicis, viam jau gribjs iet prom. Viam liks, ka vajadzba, kuras d ncis, ir tik nenozmga, ka taisni kauns trauct tdu ievrojamu, sirmu pilsoni, kds bija Ipolits Matvejevis. Ar Ipolits Matvejevis saprata, ka atncjam ir niecga vajadzba, ka ar to var pagaidt, un tpc, atvris truvju nr. 2 un no-raustjis vaigu, vi iegrima papru lasan. Meia, kas bija rbusies ar spdou, melnu lenti apt, gar aket, saukstjs ar vrieti un, no kauna pietvkusi, ska lnm tuvoties Ipolitam Matvejeviam. Biedri, via sacja, kur te vartu ,.. Vrietis atviegloti uzelpoja un pats sev par prsteigumu i bvis: Salaulties! Ipolits Matvejevis uzmangi paskatjs uz treliiem, aiz kuriem stvja jaunais pris, Dzimana? Mirana? Salaulties, vrietis atkrtoja un samulsis palkojas apkrt. Meia iespurdzs. Nu t lieta ies. Ipolits Matvejevis veikli k burvju mkslinieks rs pie darba. Vecg rokrakst ierakstja biezs grmats jaunlauljamo vrdus, stingri nopratinja lieciniekus, pc kuriem lgava bija i/skrjusi pagalm, ilgi un maigi pta elpu uz kvadrtveidga spiedoga un, pieclies kjs, iespieda zmogus apdriskts pass. Samis no jaunlaultajiem divus rubus un izsniedzis kvti, Ipolits Matvejevis smndams sacja: Viss tapis piepildts, un izsljs vis sav dienum, pc paraduma izgzis krtis (kdreiz vi bija valkjis korseti). Platas, dzeltenas saules strles mirgoja uz via pleciem k epoletes. Vi izskatjs mazliet smieklgs, toties neparasti svings. Abpusji ieliektie pensneja stikli Izstaroja spou gaismu k proektori. Jaunlaultie stvja ka jrii. Jaunie cilvki, Ipolits Matvejevis svingi uzbilda, ataujiet js apsveikt, k agrk mdza teikt, ar doanos likumg laulb! oti, o-oti patkami redzt tdus jaunus cilvkus k js, kas, roks sadevuies, dodas pret mgajiem ideliem. oti, o-oti patkami! Norunjis o tirdi, Ipolits Matvejevis paspieda jaunlaultajiem roku, apsds un, pats ar sevi oti apmierints, atkal rs pie truvja nr. 2 papru lasanas. Kalpotji pie blakusgalda ierukjs, noliekuies pr tintncm. Atsks miergais darbadienas ritums. Miranas un laulbu reistrcijas galdu neviens netraucja. Pa logu varja redzt, k pilsoi, pavasara aukstum sarvuies, dodas uz savm mjm. Tiei dienas vid kooperatv Arkls un murs iedziedjs gailis. Neviens par to nebrnjs. Tad atskanja metliska irkstana un motora sprauslana. No biedra Gubernska vrd nosaukts ielas izvls blvs violetu dmu mutulis. Sprauslana pastiprinjs. Drz no dmiem iznira apria izpildkomitejas automobia GOS nr. 1 kontras, tam bija mazti radiatori, bet liela un smaga kravas kaste. Automobilis, pa dubiem krpdamies, rsoja Staropanskas laukumu un kratdamies izgaisa kodgajos dmos. Kalpotji vl ilgi stvja pie loga, prspriezdami notikumu un saistdami to ar iespjamo tatu samazinanu. Pc kda laika pa koka laipm uzmangi pagja garm meistars Bezenuks. Vi augm dienm slaistjs pa pilstu, okerdams, vai tik kds nav nomiris. Darbadiena gja uz beigm. Netlu dzelteni baltaj zvanu torn ska piln spar skant zvani. Drebja logu rtis. No zvanu tora izspurdza kovru bars, tie patrgja virs laukuma un aizlaids. Pr tuko laukumu plets stingas vakara debesis. Ipolitam Matvejeviam bija laiks doties prom. Visi, kam aj dien vajadzja dzimt, bija piedzimui un ierakstti biezs grmats. Visi, kas vljs laulties, bija salaulti un ar ierakstti biezajs grmats. Viengi nebija neviena nves gadjuma, un zrku taistjiem tas draudja ar nenovramu izputanu. Ipolits Matvejevis nolika mapes, noglabja atvilktn filca spilventiu, ar emmti uzbuinja sas un, sapodams par verdoi karstu zupu, jau grasjs doties mjs, kad pki atsprga kancelejas durvis un uz slieka pardjs zrku meistars Bezenuks. Lai sveicints drgais viesis! Ipolits Matvejevis pasmaidja. Ko labu pateiksi? Kaut gan meistara trulais mlis puskrsl staroja priek, tau pateikt vi nek nespja. Nu? jau stingrk uzstja Ipolits Matvejevis.

Vai tad Nimfai ka viu jupis! ir prece? zrku meistars mklaini ierunjs. Vai var apmierint pircju? Cik tds zrks kokmaterila vien nepar., Ko? Ipolits Matvejevis nesaprata. Nu t pati Nimfa., Trs imenes tur prtiek no tirdzniecbas vien. Ne viiem vairs krtga materila, ne lg nostrdts, ar brkstis idras, ka vius jupis! Bet man veca firma. Dibinta tksto devii simti septtaj gad. Man zrks k bilde, pirmklasgs, iecients., Ko tu mels, vai jucis esi, vai? -Ipolits Matvejevis rmi jautja un ska virzties uz izeju. Starp tiem zrkiem dzvodams, paliksi pavisam mua prt. Bezenuks iztapgi atvra durvis, palaida Ipolitu Matvejeviu pa prieku un pats gja nopaka trcdams, it k vairs nesptu nociesties. Kad vl bija Laipni ldzam!, tad cita lieta. Viu broktam neviena firma nevarja pret stties, pat pa Tvra ne, ka vius jupis! Bet tagad, teiku atklti, par manu preci labkas nav. Ir nemekljiet. Ipolits Matvejevis nikni atskatjs, mirkli dusmgi noraudzjs Bezenuk un ska iet mazliet trk. Kaut gan darb odien nekdas nepatikanas nebija atgadjus, vi juts visai riebgi. Visi trs Nimfas panieki stvja pie sava uzmuma tans pas pozs, kds Ipolits Matvejevis tos ort bija atstjis. Liks, kop t bra vii nav teikui cits citam ne vrda, tau spilgti redzam prmaia viu sejs, mklain apmierintba, kas drmi spdja acs, liecinja, ka viiem zinms kaut kas nozmgs. Ieraugot savus komercilos pretiniekus, Bezenuks izmisgi atmeta ar roku, apstjs un ukstja aizejoajam Vorobjainovam: Atdou par trsdesmit diviem rubuliem. Ipolits Matvejevis saviebs un pielika soli. Var ar uz kredta, Bezenuks piemetinja. Trs Nimfas panieki neteica nek. Vii klusdami sekoja Vorobjainovam, ejot nemitgi cilja naenes un laipni klanjs. Galgi prskaities par zrcinieku mugo uzmcbu, Ipolits Matvejevis trk nek parasti uzskrja lieven, gni noberzja gar pakpieniem dubus un, juzdams pamatgu izsalkumu, iegja prieknam. No istabas viam pret sakarsis iznca Frola un Lavra bazncas gardznieks svtais tvs Fjodors. Ar labo roku parvis augstk talru, nepievrsdams uzmanbu Ipolitam Matvejeviam, svtais tvs Fjodors mets garm uz izeju, Pki Ipolits Matvejevis pamanja prmrgu trbu, jaunu uzkrtou nekrtbu nedaudzo mbeu izvietojum, degunu kudinja stipra zu smaka. Pirmaj istab Ipolitu Matvejeviu sagaidja kaimiiene agronoma sieva Kuzecova. T ukstja un mja ar rokm: Viai ir sliktk, via tikko izsdzja grkus. Ne-klaudziniet ar zbakiem. Es jau neklaudzinu, padevgi atbildja Ipolits Matvejevis. Bet kas tad noticis? Kuzecova madma saknieba lpas un ar roku nordja uz otras istabas durvm: Stipri smaga sirdslkme. Un, acmredzot atkrtodama kda cita sactus vrdus, kas viai bija iepatikusies, jo izklausjs oti nozmgi, piemetinja: Nav izslgts nves gadjums. Es odien visu dienu esmu uz kjm. Atnku ort pc gaasmanas, skatos durvis va, virtuv nevienas dzvas dvseles, in istab ar ne; nu, es nodomju, Klaudija Ivanovna bs aizgjusi pc kuliu miltiem. Vakar via t k taisjs iet. Pats zint, k tagad ar miltiem ja laikus nenoprk Kuzecova madma vl ilgi btu ststjusi par miltiem, drdzbu un to, k via atradusi Klaudiju Ivanovnu guam pie podiu krsns bez jebkdm dzvbas zmm, ja vaids, kas atskanja no blakusistabas, nebtu spgi skris Ipolita Matvejevia dzirdi. Vi ar tdu k notirpuu roku steidzgi prmeta krustu un iegja sievasmtes istab.

II NODAA PETUHOVA MADMAS NVEKlaudija Ivanovna gulja uz muguras, pabzusi vienu roku zem pakaua. Viai galv bija aube spilgt aprikou krs; krsa senk diezin kd tur gad bija mod, dmas tad nsja

anteklrus un tikko ska dejot argentnieu deju tango. Klaudijas Ivanovnas seja bija svinga, tau itin nek neizteica. Acis raudzjs griestos. Klaudija Ivanovna! Vorobjainovs uzsauca. Sievasmtes lpas ska tri kustties, tikai oreiz Ipolits Matvejevis izdzirdja nevis tik gaum pierasto baznes skam ldzgo balsi, bet gan klusu, vju un tik lgu vaidu, ka viam saaudzs sirds. Pki acs tri saness mirdzoa asara un k dzvsudrabs noritja pr vaigu. Klaudija Ivanovna, Vorobjainovs atkrtoja, kas jums kai? Tau vi atkal nesama atbildi. Vea aizvra acis un mazliet sagzs uz sniem. Istab klusi ienca agronoma sieva un pama Ipolitu Matvejeviu pie rokas k puiku, kuru ved mazgties. Via ir aizmigusi. rsts teica, lai netraucjot. Zint ko, mais, aizejiet uz aptieku. emiet kvti un uzziniet, cik maks leduspi. Ipolits Matvejevis pilngi pakvs Kuzecova madmai, juzdams, ka dos jautjumos via neapaubmi ir prka. Ldz aptiekai bija tlu. Un Ipolits Matvejevis, k imnzists saaudzis recepti sauj, steidzgi izgja uz ielas. Bija jau gandrz tums. Uz dziestos vakara blzmas fona rgojs zrku meistara Bezenuka vrgais stvs vi, piespiedies pie egu koka vrtiem, da maizi ar spoliem. Turpat viam ldzs tupja trs nimfas un, karotes aplaizdamas, no uguna poda tiesja griu biezputru. Pamanjui Ipolitu Matvejeviu, zrcinieki nostjs k zaldti. Bezenuks aizvainots paraustja plecus un, pastiepis roku pret konkurentiem, norca: Pinas pa kjm, ka vius jupis! Staropanskas laukum pie dzejnieka Zukovska bistes ar pamatn iekaltu uzrakstu Pozija ir dievs zemes svtajos sapos risinjs dzvas prrunas, kuras bija izraisjusi zia par Klaudijas Ivanovnas smago slimbu. Sapulcjuos pilstnieku kopgs domas bija tdas, ka visi tur nonksim un dievs devis, dievs ar mis. Frizieris Pjrs un Konstantins, kas, starp citu, labprt atsaucs ar uz vrdu Andrejs Ivanovis, ar eit nepalaida garm izdevbu pardt savas zinanas medicnas nozar, ko vi bija smlies no Maskavas urnla Ogook. Mslaiku zintne, Andrejs Ivanovis teica, ir sasniegusi neiespjamo. emiet, teiksim, tdu gadjumu: klientam uz zoda uzmetusies ptte. Agrk beidzs ar asinssaindanos, bet tagad, ststa, Maskav nezinu tikai, vai t ir taisnba vai ne, kairam klientam esot paredzta sava sterilizta pindzelte, Pilsoi smagi nopts Nu gan tu, Andrej, drusci auj pr strpu,,, Kur tad tas ir redzts, ka katram cilvkam emtu savu pindzeli? Ko tik visu neizdom! Bijuais garg darba proletrietis, bet tagadjais kiosknieks Prsis ska uzbudinties: Piedodiet, Andrej Ivanovi, Maskav, pc pdjm tautas skaitanas zim, ir pri par diviem miljoniem iedzvotju. Ttad tas nozm, ka vajag vairk par diviem miljoniem pindzeu? Diezgan oriinli. Saruna kuva aizvien dedzgka, un velns viu sazin kur tas btu novedis, ja Osipnas ielas gal nepardtos Ipolits Matvejevis, Atkal aizskrja uz aptieku. Tad jau labi nav. Vecene nomirs. Ne jau velti Bezenuks k sadedzis bizo pa pilstu. Bet ko tad rsts saka? - Ko nu rsts! Vai tad apdroinanas kas ir rsti? Tie jau pat veselu nobends! Pjrs un Konstantins, kas jau sen tiecs sniegt ziojumu medicnas jautjumos, tramgi paskatjies apkrt, sacja: Tagad viss spks ir hemoglobn. To pateicis, Pjrs un Konstantins apklusa. Apklusa ar pilstnieki, katrs pa savai modei prtodami par hemoglobna noslpumainajiem spkiem. Kad uzlca mness un blv gaisma apspdja Zukov-ska miniatro bistti, uz ts vara

muguras skaidri varja salast ar krtu uzraksttu su lamu vrdu. Pirmoreiz tamldzgs uzraksts bija pardjies uz bistes 1897. gada 15. jnij, tlt pirmaj nakt pc piemineka atklanas. Un, lai ar k policijas, vlk milicijas prstvji cents ieviest krtbu, pulgojoais uzraksts katru dienu akurti pardjs no jauna. Aizslotajs koka mjis jau sca patvri. Bija vakariu laiks. Pilsoi negribja velti iest laiku un izklda, Sacls vj. Bet Klaudija Ivanovna pa to laiku pamazm izdzisa. Te via prasja dzert, te sacja, ka jceas aug un jiet pc laboan nodotajm Ipolita Matvejevia goda kamam, te lojs par putekiem, no kuriem, k via teica, varja vai galu dabt, te ldza aizdegt visas lampas. Ipolits Matvejevis, kas no uztraukuma bija glui paguris, staigja pa istabu. Uzmcs nepatkamas domas par saimnieciskiem jautjumiem. Vi prtoja, ka nu bs jem avanss no papaldzbas kases, bs jskrien pc popa un jatbild uz radinieku ldzjtbas vstulm. Lai mazliet izvdintu galvu, Ipolits Matvejevis izgja uz lievea. Mness zaaj gaism stvja zrku meistars Bezenuks. Nu, k tad pavlsiet, Vorobjainova kungs? jautja meistars, spiezdams pie krtm naeni. Ko lai dara, laikam tau vajadzs, Ipolits Matvejevis drmi atbildja. Bet vai tad Nimfai, ka viu jupis, ir prece! Bezenuks ska uztraukties. Vcies pie velna! Apnicis! Es jau neko. Es par brkstm un broktu. K taist, ka viu jupis? Vai pirmo iru, prm? Vai k citdi? Bez nekdm brkstm un broktiem. Vienkru koka zrku. Priedes koka. Vai saprati? Bezenuks pielika pirkstu pie lpm, rddams, ka visu sapratis, tad pagriezs un, ar naeni balansdams un tomr grodamies, devs prom. Tikai tagad Ipolits Matvejevis pamanja, ka meistars pagalam piedzries. Ipolitam Matvejeviam atkal samets neparasti riebgi ap sirdi. Vi nevarja iedomties, k tas bs, kad vajadzs prnkt tuk, nesakopt dzvokl. Viam liks, ka reiz ar sievasmtes nvi zuds ar visas mazs rtbias Un ieraas, kuras vi ar tdm plm bija ieviesis pc revolcijas, kas bija laupjusi lielas rtbas un plaa vriena paraas. Apprecties? Ipolits Matvejevis domja. Bet ar ko? Ar milicijas prieknieka brameitu Varvaru Stepanovnu, Pra msu? Vai varbt nolgt mjkalpotju? Kur nu! Sksies vazans pa tiesm. Pie tam vl slti iznk. Dzve Ipolitam Matvejeviam uzreiz ita drmka. Pilns sautuma un riebuma pret visu pasauli vi atgriezs istab. Klaudija Ivanovna vairs nemurgoja. Guldama augsti uzbuintos spilvenos, vea pavisam saprtgi un, k viam liks, pat bargi noraudzjs ienkoaj Ipolit Matvejevia. Ipolit, via skaidri noukstja, apsdieties man blakus. Mans pienkums ir jums paststt Ipolits Matvejevis neapmierints apsds, lkodamies sievasmtes novjjuaj, sainaj sej. Vi cents pasmaidt un pateikt kaut ko uzmundrinou. Tau no smaida iznca mga grimase un uzmundrinous vrdus vi vispr nevarja sadomt. Ipolits Matvejevis izdvesa tikai neveiklu pkstienu. Ipolit, sievasmte atkrtoja, vai js atceraties msu viesistabas garnitru? Kuru? Ipolits Matvejevis jautja tik laipni, k var jautt tikai oti slimiem cilvkiem. To Ar angu katnu prvilkto .,. Ak to, kas bija man mj? J, Stargorod Atceros, oti labi atceros Dvns, ducis krslu un apa galdi uz sem kjm. Bija lieliskas mbeles, Gambsa raotas Bet kpc js par tm iedomjties? Tau Klaudija Ivanovna nespja atbildt. Vias seja pamazm ieguva vitriola nokrsu. Nez kpc ar Ipolitam Matvejeviam aizrvs elpa. Vi spilgti atcerjs viesistabu sav savrupmj, simetriski izvietots riekstkoka mbeles ar izliektm kjm, ar vasku uzspodrinto grdu, brns veclaiku klavieres un ovlos, melnos bilu rmus ar diciltgo radinieku portretu dagerotipiem pie

sienm. ai mirkl Klaudija Ivanovna kokain, vienaldzg bals sacja: Krsla sdekl es ieuvu savus briljantus, Ipolits Matvejevis paielja uz veco. Kdus briljantus? vi automtiski pajautja, bet tda aprs. Vai tad toreiz, kratanas laik, tos neatma? Es paslpu briljantus krsl, vec ietiepgi atkrtoja. Ipolits Matvejevis pielca kjs un, paskatjies uz petrolejas lampas apgaismoto, sastinguo Klaudijas Ivanovnas seju, saprata, ka via nemurgo. Jsu briljanti! vi iekliedzs, izbdmies pats no savas skas balss. Krsl! Vai jums prts? Kpc neatdevt man? K es jums varju dot briljantus, ja js izputinjt manas meitas muiu? vea miergi, tomr naidgi iebilda. Ipolits Matvejevis apsds un tda atkal piecls. Via sirds joaini trenca asinis pa visu ermeni. Galva dinkstja. Bet js tau tos briljantus no turienes izmt? Tie ir eit? Vec noraidoi papurinja galvu. Nepaguvu. Atceraties, cik tri un negaidti mums vajadzja bgt? Tie palika krsl, kas stvja starp terakota lampu un kamnu. Tas tau ir rprts! Cik js esat ldzga savai meitai! Ipolits Matvejevis piln kakl iekliedzs. Un, nelikdamies vairs ne zinis par to, ka atrodas pie mirjas gultas, vi ar troksni atgrda krslu un ska skiem soliem tipint pa istabu. Vec vienaldzgi vroja visas Ipolita Matvejevia izdarbas. Bet vai jums ir jel kda jga, kur tie krsli vartu bt? Varbt domjat, ka tie miergi stv manas mjas viesistab un gaida, kamr js nksiet pc savm reglijm? Vea nek neatbildja. Dzimtsarakstu nodaas lietvedim aiz dusmm nokrita no deguna pensnejs un, zelta kniebi virs ceiem pazibojis, triecs pret zemi. K?! Iebzt-krsl briljantus septidesmit tkstou vrtb! Iebzt krsl, ja nav pat zinms, kas uz t s!.,. Te Klaudija Ivanovna ieukstjs un ar visu ermeni sagzs uz gultas malas. Vias roka, apvilkusi gais pusloku, minja satvert Ipolitu Matvejeviu, tau tda nokrita atpaka uz violets vatts segas. Ipolits Matvejevis, aiz bailm spiegdams, mets pie kaimiienes: Liekas, via mirst! Agronoma sieva lietii prmeta krustu un, neslpdama savu zikri, kop ar vru brdainu agronomu skrja uz Ipolita Matvejevia mju. Pats Vorobjainovs, k sajgu zaudjis, ieklimta pilstas drz. Kamr agronomu laultais pris kop ar savu kalponi piekopa nelaies istabu, Ipolits Matvejevis klda pa drzu, uzgrzdamies uz soliem un noturdams agr pavasara ml glui vai sastinguos prus par krmu puduriem. Ipolita Matvejevia galv notika velns zin kas. Skanja ignu kori, tumgu dmu orestri neprtraukti splja tango-amapu, acu priek tlojs Maskavas ziema un slaids, melns rikotjs, kas nicinoi sprausl par kjmgjjiem. Daudz kas rgojs Ipolita Matvejevia iztl: ir pasakaini drgas orankrsas apakbikses, ir sulaiu padevba, ir iespjamais brauciens uz Kannm. Ipolits Matvejevis ska iet gausk, bet pki paklupa pret zrku meistaru Bezenuku. Meistars, kaok satinies, gulja rsm pri drza celiam. No dunkas vi pamods, noaudjs un mundri piecls kjs, Esiet bez rpm, Vorobjainova kungs! vi dedzgi iesaucs,, it k turpintu pirmt skto sarunu, Zrks par darbu. Nomira Klaudija Ivanovna, pasttjs pavstja, Nu, lai viai debesu valstba! Bezenuks piekrita. Ttad aizgjusi vecente uz

vipasauli Vecentes jau vienmr aiziet,.. Vai ar atdod dievam dvseli raugoties, kda vecente. Jsj, piemram, mazia un miess pakupla ttad aizgjusi. Bet, ja, piemram, kda lielka un vjka, tad skaits, ka atdevusi dievam dvseli,.. K skaits? Kur tad t skaits? Pie mums. Pie meistariem. Js, piemram, esat izskatgs vrs, dia auguma, kaut ar pavj. Ja js, lai dievs nedod, nomirtu, tad skaittos, ka esat izlaidis dzvbu. Bet, ja nu kds no tirgotjiem, no bijus kupu ildes, tas ttad btu aizgjis dieva mier. Turpretim ja kds dienesta pakp zemks, piemram, stnieks vai ardzan kds no zemniekiem, tad par tdu saka: izlaidis garu vai atstiepis kjas. Bet, ja mirst pai varenkie, dzelzcea konduktori vai kds no priekniecbas, tad skaits, ka aizgjis uz mamju. T ar par viiem saka: Bet msjais, vai esat dzirdjui, aizgjis uz mamju. Satriekts par du dvainu cilvku nves klasificjumu, Ipolits Matvejevis jautja: Nu, bet, kad tu pats nomirsi, k tad meistari sacs par tevi? Es esmu mazs cilvci. Teiks: Bezenuks notirinjis elenes. Un vairk neko. Tad vi nopietni piebilda: Man aiziet uz mamju vai izlaist dzvbu nav iespjams: miesas bve par sku Bet k tad paliek ar zrku, Vorobjainova kungs? Vai tiem pastsiet bez brkstm un brokta? Tau Ipolits Matvejevis, atkal iegrimis savos ilbinoajos sapos, nek neatbildja un devs tlk. Bezenuks viam sekoja, uz pirkstiem kaut ko rindams un pa paradumam pie sevis murmindams. Mness jau sen bija nozudis. Bija auksts k ziem. Pees atkal prklja ledus, trausls k vafele. Biedra Gubernska vrd nosauktaj iel, kur iznca abi ceabiedri, vj cnjs ar izkrtnm. No Staropanskas laukuma puses rbdams un vadzdams izbrauca ugunsdzsju pajgs un izkmjuiem zirgiem. Ugunsdzsji, prkrui brezenta bikss rbts kjas pr pajga malm, poja iverains galvas un ti pretgs balss dziedja: Msu brandmeistaram slava, Msu drgajam biedram Pumpim sla-ava!.,. Bijui uzdzvot brandmeistara dla Kolkas kzs, Bezenuks vienaldzgi sacja un pakasja zem kaoka krtis. Vai tad patiem taist bez brokta un bez visa cita? Tiei tobrd Ipolits Matvejevis jau visu bija izlmis. Brauku, vi nolma, sameklu, Bet tad jau redzsim. Un sapos par briljantiem pat nelaia sievasmte viam liks tkamka, nek bija stenb. Vi pagriezs pret Bezenuku: Velns tevi rvis! Taisi ar! Brokta! Ar bkstm!

III NODAA GRCINIEKA SPOGULISPiemis mirstos Klaudijas Ivanovnas grksdzi, Frola un Lavra bazncas gardznieks svtais tvs Fjodors Vostrikovs iznca no Vorobjainova mjas galgi apjucis un visu ceu ldz savai mjai nogja, izklaidgi raudzdamies apkrt un mulsi smaiddams. Cea beigu posm via izklaidba bija sasniegusi tdu pakpi, ka vi gandrz pakuva zem apria izpildkomitejas automobia GOS nr. 1. Izklies no ms miglas, kuru bija uzlaidusi ellesmana, svtais tvs Vostrikovs pilngi zaudja savaldanos un, par spti cienjamam amatam un gadu nastai, atlikuo cea gabalu noskrja glui nepiediengos aulekos. Ciengmte Katerina Aleksandrovna klja vakariu galdu. Diens, kad nebija vakara dievkalpojuma, svtais tvs Fjodors mdza vakariot agri. Tau tagad, nomis platmali un silto, vatto talru, ciengtvs tri iespruka guamistab, ciengmtei par izbrnu tur iesldzs un klusint bals ska vilkt Svtgam bt. Ciengmte atsds uz krsla un tramgi noukstja: Atkal kaut ko uzscis ,. Svt tva Fjodora trauksmain dvsele nepazina miera. Nebija to pazinusi nekad. Ne tolaik,

kad vi bija gargs skolas audzknis Fedja, ne ar tad, kad bija sains seminrists Fjodors Ivanis. Prgjis no seminra uz universitti un nomcjies Juridiskaj fakultt trs gadus, Vostrikovs 1915. gad nobijs no iespjams mobilizcijas un atkal pievrss gardzniecbai. Skum viu iecla par diakonu, bet pc tam iesvtja gardznieka amat un nozmja darb uz apria pilstu N. Un vienmr visos gargs un civils karjeras etapos svtais tvs Fjodors bija un palika iervjs. Svtais tvs Vostrikovs sapoja tikt pats pie savas sveu fabrikas. Viam acu priek rgojs fabrikas spoles, uz kurm tinas resnas vaska virves, un aina bija tik mokoa, ka vi izgudroja dadus projektus, pc kuru realizanas vajadztu iegt pamata un apgrozbas kapitlu, lai nopirktu Samar jau sen noskattu fabriciu. Idejas svtajam tvam Fjodoram ievs prt pilngi negaidti, un vi tlt rs pie darba. Vi uzska vrt raibs veas ziepes, savrja ts pudiem, tau ziepes, kaut -gan saturja milzgu tauku procentu, neputoja un pie tam vl maksja trsreiz drgk nek Arkla un mura raots. Ziepes pc tam ilgi mirka un puva prieknam, un Katerina Aleksandrovna, tm garm iedama, reizm pat apraudjs. Bet vl pc kda laika ziepes izmeta atkritumu bedr. Izlasjis kd lopkopbas urnl, ka trua gala esot tikpat maiga k ca, ka tie tri vairojoties un ka truu audzana rpgam saimniekam varot dot krietnu peu, svtais tvs Fjodors nekavjoties iegdjs pusduci vaislinieku, un jau pc diviem mneiem suns Nerka, izbijies no milzgajiem garausaino radjumu pulkiem, kas piepildja visu stu un mju, nezin kur aizmuka. Noldtie N. pilstas iedzvotji izrdjs rkrtgi konservatvi un apbrnojami vienprtgi nepirka Vostrikova truus. Tad svtais tvs, aprunjies ar savu ciento, nolma kuplint pats savu dienkarti ar trua galu, kas garojot labk pat par ca gau. No trua gaas gatavoja cepeus, siteus, tros klopus, vrja truu zupu, pasniedza gau vakaris aukst veid un sacepa kulios. Tas viss nek neldzja. Svtais tvs Fjodors aprinja, ka, dot viengi trua gau, imene mnes var patrt ne vairk par etrdesmit dzvniekiem, kamr ikmnea pieaugums ir devidesmit gabalu, pie tam im skaitam ar katru mnesi jpieaug eometrisk progresij. Tad Vostrikovs nolma tirgoties ar mjas pusdienm. Svtais tvs Fjodors visu vakaru ar misko zmuli uz rpgi sagrieztm rtiu papra lapm rakstja sludinjumus par gargm mjas pusdienm, kas pagatavotas tikai un viengi svaig sviest. Sludinjums sks ar vrdiem: Lti un gargi. Ciengmte savrja pilnu emaljtu bodiu miltu klstera, un svtais tvs Fjodors vlu vakar izlmja sludinjumus uz visiem telegrfa stabiem un padomju iestu tuvum. Jaunajam paskumam bija lieli pankumi. Jau pirmaj dien ierads septii cilvki, starp tiem ar kara komisarita lietvedis Bendins un labiercbu apaknodaas przinis Kozlovs, ar kura gdbu pilst nesen tika nordts viengais senatnes piemineklis Elizabetes laika Triumfa arka, kura, k vi izteics, traucjot ielu satiksmi. Viiem visiem pusdienas oti iepatiks. Otr dien ierads etrpadsmit cilvki. Trusus nespja vien piedrt. Veselu nedu veics lieliski, un svtais tvs Fjodors jau sapoja, ka bs jatver kaokdu apstrdanas darbnca, neliela, bez motora, kad atgadjs kaut kas pilngi neparedzts. Kooperatvs Arkls un murs, kas jau trs nedas bija slgts sakar ar preu inventarizciju, tika atvrts, un veikala darbinieki, aiz pieples stendami, izvla pagalm mucu ar sapuvuiem kpostiem un izgza tos atkritumu bedr; pagalms bija kopjs ar svto tvu Fjodoru. Pikants smakas iekrdinti, pie bedres saskrja trui, un jau nkos dienas rt maigo grauzju vid sks srga. T plosjs tikai trs stundas, bet nogalja divi simti etrdesmit vaislinieku un neskaitmu daudzumu trusnu. Satriektais svtais tvs Fjodors pierima uz veseliem diviem mneiem un atspirga tikai tagad, kad bija atgriezies no Vorobjainova mjas un ciengmtei par izbrnu iesldzies guamistab. Visas zmes rdja, ka svto tvu Fjodoru apmirdzjusi jauna ideja, kas prmusi via sirdi un dvseli. Katerina Aleksandrovna pieklauvja pie guamistabas durvm. Atbildes nebija, tikai dziedana kuva skaka. Pc brtia durvis pavrs un spraug pardjs svt tva Fjodora jauneklgi piesrtus seja. Labi mudgi padod man res, mt! svtais tvs Fjodors tri nobra. Bet k tad ar vakarim? Gan jau. Vlk.

Svtais tvs Fjodors para res, atkal iesldzs un nostjs pie sienas spogua meln, saskrambt rm, Ldzs spogulim karjs vara grebum iespiesta un ar roku jauki izkrsota sena tautiska bilde Grcinieka spogulis. Grcinieka spogulis sevii bija nomierinjis svto tvu Fjodoru pc neveiksmes ar truiem. Bilde skaidri pardja visa pasaulg ncbu. Ts augj da bija etri zmjumi ar parakstu slvu rakstb, tie bija zmgi un nomierinoi: Sems ldz no svt gara, Karus kvieu druvu ara, Javets iraid vrs, kam vara, Nve visiem savu dara. Nve bija ar sprniem un turja rok izkapti un smilu pulksteni. T bija sameistarota no tdm k protzm un ortopdiskm detam un stvja, plati iepletusi kjas, uz kailas, paugurainas zemes. Nves izskats runja neprprotamu valodu, ka neveiksme ar truiem tds nieks vien ir. Pareiz svtajam tvam vairk patika bildte Javets iraid vrs, kam vara. Neliel telp trokrsl sdja resns, brdains bagtnieks. Svtais tvs Fjodors pasmaidja un, uzmangi vrodams sevi spogul, ska apcirpt savu ciengo brdu. Brdas ipsnas bira uz grdas, res akstja vien, un pc piecm mintm svtais tvs Fjodors prliecinjs, ka apgriezt brdu galgi neprot. Brda bija apcirpta bi, t izskatjs piedauzga un pat aizdomga. Pagrozjies spogua priek vl kdu brdi, svtais tvs Fjodors noskaits, pasauca sievu un, sniegdams tai res, sadzis sacja: Paldzi man vismaz tu, mamm! Redzi, nekdi nevaru tikt gal ar savm krpm. Ciengmte izbrn pat sasita plaukstas. Ko tu esi ar sevi izdarjis? via beidzot izdvesa. Nek neesmu izdarjis. Apcrpu matus. Paldzi man, esi tik labia. Re, eit t k greizi nogjis Ak kungs, ciengmte iesaucs, erdamas pie svt tva Fjodora matu sprogm, vai tiem tu, Fedjeka, taisies priet ticbas atjaunotjos? Par tdu sarunas pavrsienu svtais tvs Fjodors pat nopriecjs. Kpc gan es, mt, nevartu priet ticbas atjaunotju pus? Vai tad vii nav cilvki? Ir cilvki, protams, ir, ciengmte ultaini piekrita, k tad: miglas bildes skats, alimentus maks Nu, es ar skraidu uz miglas bildm, Ldzu, skrien vieni Un skrieu ar. Gan saskriesi nelaimi, paskaties spogul, pc k lu izskaties! Tiem, no spogua uz svto tvu Fjodoru raudzjs irgta, melnacaina fizionomija ar nelielu, meongu brdeli un nejdzgi garm sm. Ska apcirpt sas, ts attiecgi sasinot. Turpmkie notikumi ciengmti prsteidza vl vairk. Svtais tvs Fjodors pavstja, ka viam jau ovakar esot jbrauc darans, un pieprasja, lai Katerina Aleksandrovna aizskrien pie bra maiznieka un palien no via uz vienu nedu mteli ar jrdas apkakli un tumbrno cepuri ar plato nagu. Nekur es neieu! ciengmte pazioja un ska raudt. Pusstundu svtais tvs Fjodors staigja pa istabu un, bieddams sievu ar savu prvrsto seju, gvelza visdus niekus. Ciengmte saprata tikai vienu: svtais tvs Fjodors, ne no , ne no t apcirpis brdu, grib ar mugo naeni galv sazin kur braukt un viu pamest. Es tevi nepametu, svtais tvs Fjodors atkrtoja, nepametu, pc nedas bu atpaka. Var tau cilvkam gadties kdas daranas. Var vai nevar? Nevar, popiene atteica. Svtajam tvam Fjodoram, kas pret saviem tuviniekiem izturjs lnprtgi, vajadzja pat uzsist ar dri pa galdu. Un, kaut gan vi sita piesardzgi un nemkulgi, jo nekad agrk to nebija darjis, tomr popiene rkrtgi nobijs un, uzmetusi lakatu, aizskrja pie bra pc civiltrpa. Palicis viens, svtais tvs Fjodors, mirkli padomjis, noteica: Sievietm ar ir grti, un izvilka no pagultos ar skrdu apsistu ldti. Tdas ldtes parasti mdz bt sarkanarmieiem. Ts

izlmtas ar strpainm tapetm, pie kurm pielipints Budjonnija portrets vai papirosu krbas Pludmale vci ar trim skaistulm, kas zviln oiem nobrtaj Batumi pludmal. Vostrikovu ldte svtajam tvam Fjodoram par nepatiku ar bija izlmta ar bildtm, tau tur nebija ne Budjonnija, ne Batumi skaistuu. Popiene bija izlmjusi visu ldtes iekieni ar fotogrfijm, kas izgrieztas no urnla 1914. gada kara hronika. Te bija ir Peremias ieemana, ir Silto aprbu sadale zemko dienesta pakpju karavriem pozcijs un diezin kas vl. Izlicis uz grdas grmatas, kas atrads pa virs, urnla Krievu svtcenieks 1903. gada komplektu, biezo Bazncs elans vsturi un broreli Krievs Itlij, uz kuras vka bija attlots kpos Vezuvs, svtais tvs Fjodors iebza roku ldz paam ldtes dibenam un izvilka vecu, apbrutu sievas kapuci. Viebdamies no naftalna smakas, kas pki izplda no ldtes, svtais tvs Fjodors atplsa menes un ieuves un izma no kapuces smagu audekla desu. Des bija divdesmit zelta desmitnieku viss, kas palicis pri no svt tva Fjodora tirdzniecbas avantrm. Ar ierastu kustbu vi pacla talra stri un iebza desu strpaino biku kabat. Tad piegja pie kumodes, izma no konfeku krbas trijniekus un piecniekus, pavisam piecdesmit rubus. Krbi palika vl divdesmit rubu. Iztikai bs diezgan, vi nolma.

IV NODAA TLO CEOJUMU MZAStundu pirms vakara pasta vilciena pienkanas svtais tvs Fjodors, rbies s mtel tik tikko pri ceiem, ar ptu grozu uz rokas stvja pie kases rind un tramgi skatjs uz ieejas durvm. Vi baidjs, ka ciengmte, nemusi vr via stingro aizliegumu, vartu atskriet uz staciju viu pavadt, un tad kiosknieks Prsis, kas sdja bufet un cienja ar alu finanu aentu, tlt viu paztu. Svtais tvs Fjodors ar izbrnu un kaunu raudzjs uz savm svtrainajm biksm, kas bija atsegtas visu laicgo auu skatieniem. Iekpana vilcien bez vietu kartm, k parasti, bija trokaina. Pasaieri, salkui zem prlieku lielo maisu smaguma, skraidja gar vilcienu turp un atpaka no vilciena galvas ldz astei un no astes ldz galvai. Svtais tvs Fjodors apstulbis skraidja visiem ldzi. Vi, tpat k citi, glaimg bals runja ar pavadoiem, tpat k citi, baidjs, vai tikai kasieris nav iedevis aplamu bieti, un viengi tad, kad beidzot bija ticis vagon, atguva savu parasto mieru un pat kuva jautrs. Lokomotve piln bals ieaurojs, un vilciens ska braukt, aizvezdams svto tvu Fjodoru sev ldzi nezinm tl pret mklainam paskumam, kas acmredzot solja lielus labumus. Dvaina bana ir da dzelzcea zona. Nokuvis tan, visparastkais pilsonis sajt tdu k nemieru un drz vien kst vai nu par pasaieri, vai par kravas samju, vai ar vienkri par pguru bezbietnieku, kas sargtina dzvi un trauc dienestu konduktoru brigdm un peronu kontrolieriem. Kop t mirka, kad pilsonis noncis aj zon, kuru vi diletantiski sauc par staciju vai uzgaidmajm telpm, via dzv notiek strauj pagrieziens. Tlt viam metas klt jermaki timofejevii baltos priekautos ar nieltiem bendukiem uz sirds un pakalpgi paer bagu. Kop i mirka pilsonis vairs nepieder pats sev. Vi ir pasaieris un sk pildt visus pasaiera pienkumus. ie pienkumi ir gaum sareti, tau patkami. Pasaieris oti daudz d. Vienkrie mirstgie nakt ned, bet pasaieris d ar nakt. Vi d ceptu cli, kas viam ir par drgu, cieti novrtas olas, kas kaitgas kuim, un olvas. Kad vilciens brauc pri prmijm, plauktos ind neskaitmas tjkannas un lk avzs iettie ci bez kjm ts pasaieri jau izrvui ar vism saknm. Tau pasaieri nek no t nemana. Vii ststa anekdotes. Regulri ik pc trim mintm viss vagons vai plst aiz smiekliem. Pc tam iestjas klusums un kda samtaina balss ststa nkamo anekdoti: Mirst vecs ebrejs. Pie gultas stv sieva, brni. Vai Moa ir eit? ebrejs ar mokm izdve. Ir, ir. Un vai tante Brana ir atnkusi? Atnkusi, k nu ne. Bet kur tad vecmmia?

Es viu neredzu. Rau, kur via stv. Bet zaks? Tepat vien jau ir. Un brni? Re, visi sankui. Bet kas tad palika bod?! Tai pa mirkl, prkongo smieklu iztrauctas, sk indt tjkannas un augjos plauktos svaidties ci. Tau pasaieri to nemana. Katram uz sirds ir kda iemota anekdote, kas satraukti gaida savu krtu. Jaunais teicjs, ar elkoiem grstdams kaimius un ldzo bals saukdams: Bet man ststja! ar plm piesaista klaustju uzmanbu un iesk: Kds ebrejs atnk mjs un liekas gult blakus savai sievai. Pki vi dzird zem gultas kds grabins. Ebrejs pab roku zem gultas un jaut: Vai tas esi tu, Dek? Bet Deks nolaiza roku un atbild: J, es.Pasaieri vai galu dab aiz smiekliem, nakts tumsa aizsedz laukus, no lokomotves dmea ceas gais dzirksteu mutui, garm aizsld klrgi slaidi semafori, ar zam, spdom brillm tie no augas noraugs uz vilcienu. Tda dzelzcea zona ir interesanta bana! Uz vism valsts malm joo gari, smagi tlsatiksmes vilcieni. Visi cei pavrti. It visur deg za uguns ce brvs. Polrais ekspresis dodas uz Murmansku. Lkum izliecies, uz prmijas kkumu mezdams, no Kurskas stacijas izdras Pirmais-K, uzemdams ceu uz Tillisu. Tlo Austrumu ekspresis apbrauc Baikla ezeru, piln spar tuvodamies Klusajam okenam. Tlo ceojumu mza vilina cilvku. T jau izrvusi svto tvu Fjodoru no klus apria mjoka un iemetusi diezin kd guber. Ar bijuais muiniecbas prieknieks un pareizjais dzimtsarakstu nodaas lietvedis Ipolits Matvejevis Vorobjainovs jau satraukts ldz dvseles dziumiem un sadomjis velns zin ko. Klaio audis pa pasauli. Viens demittksto kilometru tlu no darbavietas atrod sev lgavu pa plaukum. Otrs, dzdamies pc bagtbm, pamet pasta un telegrfa nodau un ka skolas puika skrien uz Aldanu. Bet treais vien mier tup mjs, mlgi glauda savu vecu veco bruku un lasa grfa Saliasa sacerjumus, par kuriem ruba viet samaksjis piecas kapeikas. Otr dien pc brm, kuru vadbu bija laipni uzmies zrku meistars Bezenuks, Ipolits Matvejevis devs uz darbu un, izpilddams savus pienkumus, parocgi iereistrja, ka mirusi Klaudija Ivanovna Petuhova, piecdesmit devius gadus veca, mjsaimniece, bezpartejiska, ar dzvesvietu apria pilst N. un izcelanos no Stargorodas guberas muiniekiem. Tad Ipolits Matvejevis izldzs likumgo divnedu atvainjumu, sama etrdesmit vienu rubli atvainjuma naudas un, atvadjies no darbabiedriem, devs mjs. Pa ceam vi iegriezs aptiek. Provizors Leopolds Grigorjevis, kuru mjinieki un draugi sauca par Lipu, stvja aiz sarkanas, lakotas letes starp pienbaltrn, ar indi pildtm burkm un nervozdams piedvja brandrneistara svainei Ango krmu pret iedegumu un vasarraibumiem, kur du padara sevii baltu. Brandrneistara svaine turpret pieprasja Rala zeltainas krsas pderi, kas pieir dai vienmrgu, dabiski nesasniedzamu iedegumu. Tau aptiek bija tikai Ango krms pret iedegumu, un tik pretju parfimrijas produktu cia ilga pusstundu. Tomr uzvarja Lipa, kas prdeva brandrneistara svainei lpu krsu un pc patvra principa pagatavotu blaku izplaucanas ierci, kas izskaijs pc lejkannas. Ko js vlaties? Matu ldzekli. Auganas veicinanai, izndanai vai krsoanai? Ko nu par auganu! Ipolits Matvejevis sacja. Krsoanai. Krsoanai ir brnigs ldzeklis Titniks. Saemts no muitas. Kontrabandas prece. Nav nomazgjams ne ar aukstu, ne karstu deni, ne a ziepju putm, ne petroleju. Radikli melna krsa. Flakons pusgadam maks trs rubi divpadsmit kapeikas. Ieteicu k labam paziam. Ipolits Matvejevis pagrozja roks Titnika etrstraino flakonu, nopzdamies apskatja etieti un nolika uz letes naudu. Ipolits Matvejevis atgriezs mjs un riebuma pilns ms aplaistt galvu un sas ar Titniku. Dzvokl izplatjs nelaba smirdoa. Pcpusdien smirdoa samazinjs, sas apuva un salipa kop, ts izsukt varja tikai ar lielm plm. Radikli melnajai krsai bija zagans lsmojums, tau otrreiz krsot vairs neiznca

laika. Ipolits Matvejevis izma no sievasmtes ldtes drglietu sarakstu, kuru bija atradis iepriekj vakar, saskaitja visu naudu, aizsldza dzvokli, noslpa atslgas dzii kabat, sds trvilcien nr. 7 un brauca uz Stargorodu.

V NODAA LIELAIS KOMBINATORSPulksten pusdivpadsmitos no ziemerietumiem, no marovkas sdas puses, Stargorod ienca kds apmram divdesmit astous gadus vecs jauneklis. Viam paka skrja bezpajumtnieks. Onkult, zns jautri sauca, iedod desmit kapeikas! Jaunais cilvks izma no kabatas sasiluu bolu un pasniedza bezpajumtniekam, bet tas neatlaids. Tad gjjs apstjs, ironiski paskatjs uz znu un klusi sacja: Varbt vl gribsi atslgas no dzvoka, kur nauda stv? Mra sajtu zaudjuais bezpajumtnieks saprata, cik via pretenzijas ir nepamatotas, un liks mier. Jauneklis meloja: viam nebija nedz naudas, nedz dzvoka, kur t vartu bt, nedz atslgas, ar kuru vartu dzvokli atslgt. Viam nebija pat mtea. Pilst vi ienca, rbies za uzvalk ar pieguou vidukli. Spcgo kaklu vairkkrt apma veca vilnas alle, kjs bija lakdas puszbaki ar ziemidas virsu apelsnu krs. Zeu nebija.- Rok jauneklis turja astrolabu. O, bajadra, ti-ri-rim, ti-ri-ra! vi dziedja, tuvodamies tirgum. Te viam bija daudz daranu. Vi aizgja uz krmu tirgu, iespraucs prdevju rind, nolika sev priek astrolabu un nopietn bals sauca: Kam vajag astrolabu? Lti prdodu astrolabu! Delegcijm un sievieu nodam atlaide. Negaidtais piedvjums ilgu laiku nerada pieprasjumu. Mjsaimnieu delegcijas vairk interesjs par defictm precm un drzmjs pie manufaktras novietnm. Astrolaba prdevjam jau divreiz pagja garm Stargorodas guberas kriminlmeklanas nodaas aents. Bet, t k astrolabs nekdi neizskatjs pc vakar nozagts Eas centra kancelejas rakstmmanas,-aents mitjs ar skatieniem magnetizt jaunekli un devs prom. Ap pusdienas laiku astrolabs tika prdots par trim rubiem atsldzniekam. Sitas instrumenti mr pats, jauneklis teica, atdodams astrolabu pircjam, btu tikai ko mrt. Ticis va no komplict rka, jautrais jauneklis dnc Gardais strtis pada pusdienas un devs apskatt pilstu. Vi izstaigja Padomju ielu, izgja uz Sarkanarmijas ielas (bijus Liels Pukina ielas), rsoja Kooperatva ielu un atkal atrads Padomju iel. Tau vairs nebija t Padomju iela, pa kuru vi nupat bija gjis: pilst bija divas Padomju ielas. Par to krietni vien nobrnjies, jaunais cilvks nokuva enas notikumu iel (bijus Deisova iela). Pie skaistas divstvu savrupmjas 11 r. 28 ar izkrtni PSRS, KPFSR STARGORODAS GUBERAS SOCILAS NODROINANAS NAMS NR. 2 jaunais cilvks apstjs un paldza stniekam, kas sdja uz akmens solia pie vrtiiem, atauju piesmt. Sakiet, papi, ievilcis dmu, jaunais cilvks jautja, vai lgavas jsu pilst ir? Vecais stnieks nemaz nebija prsteigts. Kas nu kuram noder par lgavu! vi atbildja, labprt ielaizdamies sarun. Vairk man jautjumu nav, jaunais cilvks tri noteica. Un tlt uzdeva jaunu jautjumu: Tda mja un bez lgavm? Msu lgavas jau sen tiek mekltas vi saul, stnieks iebilda. Mums te ir valsts nabagmja: vecenes dzvo piln pansij.

Saprotu. Vai ts, kuras dzimuas vl pirms vsturisk materilisma? Tiesa gan. Kad dzimuas, tad ar piedzimuas. Bet kas ai mj bija pirms vsturisk materilisma? Kad tad? Nu toreiz, vec rema laik. Ah, vec rema laik te dzvoja mans kungs. Burujs? Pats tu esi burujs! Mans kungs bija muiniecbas prieknieks, ka tev saka. Ttad proletrietis? Pats tu esi proletrietis! Prieknieks, ka tev saka! Saruna ar gudro stnieku, kas vji orientjs sabiedrbas iriskaj uzbv, btu turpinjusies vl diezin cik ilgi, ja vien jaunais cilvks tlt apmgi neertos pie lielas. Zint ko, vectti, vi teica, nebtu par aunu iedzert kdu lsti sv. Nu tad pacien! Uz stundu abi pazuda, bet, kad atgriezs, stnieks jau bija jaun cilvka visuzticamkais draugs. Tad es paliku pa nakti pie tevis, jaunais draugs teica, Manis pc dzvo kaut visu mu tu esi labs cilvks. Tik tri pancis, ko gribjis, viesis veikli nokpa stnieka mitekl, nova apelsnu krsas puszbakus un izstieps uz sola, prdomdams rtdienas darbbas plnu. Jauno cilvku sauca . Ostaps Benders, No savas biogrfijas vi parasti ststja tikai vienu detau. Mans paps, vi teica, bija Turcijas pavalstnieks. Turcijas pavalstnieka dls sav m bija mainjis daudzas nodarboans. Moais raksturs, kas traucja pievrsties kdam noteiktam darbam, nemitgi mtja viu no vienas valsts malas uz otru un tagad bija novedis Stargorod bez zem, bez atslgas, bez dzvoka un bez naudas. Guldams smirdgi siltaj stnieka mitekl, Ostaps Benders doms noslpja divus iespjamos savas karjeras variantus. Varja apprect vairkas sievas un miergi braukt no pilstas uz pilstu, stiepjot ldzi jaunu emodnu ar krtjai sievai nokamptm vrtgm mantm. Bet varja ar jau rit pat aiziet uz Stargorodas brnu komisiju un ierosint, lai vii uzemas izplatt vl neuzgleznoto, tau enili iecerto gleznu Boeviki raksta vstuli emberlenam, kas tiks gleznota pc mkslinieka Repina populrs gleznas Aizkrciei raksta vstuli sultnam parauga. Izdoans gadjum is variants vartu ienest kdus etrsimt rubus. Abus variantus Ostaps bija izdomjis, pdjo reizi uzturoties Maskav. Variants par daudzsievbu rads pc vakara avz izlasts tiesu hronikas, kur skaidri bija teikts, ka viens poligms sodts tikai ar diviem gadiem bez stingras izolcijas. Variants nr. 2 Benderam ienca prt tad, kad vi ar kontramarku bija iekuvis RKMA (Revolucionrs Krievijas mkslinieku asocicija) izstd un to apskatjis. Tomr abiem projektiem bija savi trkumi. Ieskt poligma karjeru bez brniga pelki lsumota uzvalka bija neiespjami. Bez tam vajadzgi kaut vai desmit rubi, lai vartu paspdt un savaldzint. Varja, protams, apprecties ar zaaj ceojuma uzvalk, jo provincilajm grietim precbu gados Bendera vrigais spks un skaistums bija pilngi neatvairmi, tau t btu, k izteics pats Ostaps, zemk klase, nevis tri nostrdts darbs. Ar gleznu ar nebija nemaz tik vienkri varja rasties glui tehniskas grtbas. Vai bs rti gleznot b. Kaiinu ar papahu galv un baltu tbas apmetni uz pleciemj bet b. Cierinu ldz jostasvietai kailu? Drobas pc, protams, vartu visas personas gleznot parastos uzvalkos, bet tas vairs nebtu tas. Nebs tda efekta! Ostaps ska bals noteica. Te vi pamanja, ka stnieks jau labu brdi kaut ko dedzgi ststa. Izrdjs, ka stnieks nogrimis atmias par bijuo mjas panieku: Policijas prieknieks viu sveicinja Tu aizej pie via tpat vien, k sact, apsveikt ar Jauno gadu tev trijnieku iedod Uz lieldienm ar, k sact, atkal trijnieku. Un ja vl viu apsveic vrda dien.., Re nu, apsveikumu naudas vien gad sank rubliu piecpadsmit Soljs man pat medli izgdt. Es, vi saka, gribu, lai mans stnieks btu ar medli. T ar pateica;

Uzskati, ka tev, Tihon, medlis jau rok Un k tad ir vai iedeva? Pagaidi,.. Man, vi saka, stnieka bez medaa nevajag. Aizbrauca pc medaa uz Sankt -Pterburgu. Nu, pirmoreiz, k sact, neizdevs. inavnieku kungi negribja. Cars, ie saka, aizbraucis uz rzemm, tagad nevar. Kungs vlja gaidt. Gaidi, Tihon, vi saka, bez medaa nepaliksi. Bet tavu kungu nomiedza, vai? Ostaps pkj pavaicja. Neviens nav miedzis. Pats aizbrauca. Ko vi te starp tiem zaldtiem btu iescis Bet vai tagad par stnieka darbu dod medus? K tad, ka dod. Varu tev izgdt. Stnieks ar cieu paskatjs Bender. Es bez medaa nevaru. Man tds dienests. Uz kurieni tad tavs kungs aizbrauca? Kas to lai zina! Cilvki ststa aizbraucis uz Parzi. ! Balt akcija, kam ziedi emigrcij Ttad vi ir emigrants? Pats tu esi emigrants Uz Parzi, ststa, aizbraucis. Bet mju pama priek vecenm Ts vari apsveikt kaut vai katru dienu ne griveika nedabsi! Ek! Tas tik bija kungs! ai brd virs durvm ieklinkjs sarsjuais zvans. Stnieks krekdams aiztenterja ldz durvm, atvra ts un rkrtgi apjucis parvs atpaka. Uz augj pakpiena stvja Ipolits Matvejevis Vorobjainovs ar melnm sm un melniem matiem. Via acis aiz pensneja mirdzja tpat k pirmskara laikos. Kungs! Tihons laimgi iedjs. No Parzes! Ipolits Matvejevis apmulsa, redzot stnieka istab sveu cilvku, kura kails, violets pdas vi tikai nupat bija pamanjis aiz galda malas, vi galgi apjuka un gribja bgt prom, tau Ostaps Benders veikli pielca kjs un zemu paklanjs Ipolita Matvejevia priek: Te gan nav Parze, tomr laipni ldzam msu bd! Labdien, Tihon, Ipolitam Matvejeviam vajadzja vien atbildt, es tau neesmu no Parzes. Kas tev iencis prt? Bet Ostaps Benders, kura garais, diciltgais deguns skaidri juta, ka nu sk smarot pc cepeiem, neva stniekam ne iepkstties. Burvgi, vi sacja, paieljis uz Ipolitu Matvejeviu, js neesat no Parzes. Protams, js esat atbraucis no Kologrivas apciemot savu nelaii vecomti. T rundams, Benders maigi apkampa galgi apstulbuo stnieku un izbdja pa durvm, pirms tas bija paspjis aptvert, kas noticis, bet, kad atguvs, tad apjdza viengi to, ka no Parzes atbraucis kungs, ka viu, Tihonu, izlikui no stnieka istabas un ka viam kreisaj rok saaugts papra rublis. Rpgi nosldzis durvis, Benders pagriezs pret Vorobjainovu, kas vl arvien stvja istabas vid, un sacja: Tikai mieru, viss krtb! Mans uzvrds Benders! Varbt esat dzirdjis? N, neesmu, Ipolits Matvejevis nervozi atbildja. Nu j, k tad Parz vartu bt pazstams Ostapa Bendera vrds? Vai Parz tagad ir silts? Laba pilsta. Mana msca uz turieni aizprecta. Nesen ierakstt vstul atstja man zda lakatiu Kas par blm! Ipolits Matvejevis iesaucs. Kdi lakatii? Es atbraucu nevis no Parzes, bet no Brnigi, brnigi! No Moranskas. Ipolitam Matvejeviam vl nekad nebija iznkuas daranas ar tik temperamentgu jaunekli k Benders, tpc vi juts nelgi. Nu, zint, es ieu, vi sacja. Uz kurieni tad iesiet? Jums nav kur steigties. Politprvalde atnks pie jums pati. Ipolits Matvejevis neattapa, ko atbildt, atpogja mteli ar noplukuu samta apkakli un apsds uz sola, naidgi raudzdamies Bender.

Es js nesaprotu, vi sacja vrg bals. Tas nav nekas briesmgs. Tlt sapratsiet. Acumirkli! Ostaps uzvilka basajs kjs apelsnu krsas puszbakus un, staigdams pa istabu, ska tincint: Kdu robeu js prgjt? Polijas? Somijas? Rumnijas? Droi vien drgs prieks. Kds mans pazia nesen prgja robeu, vi dzvo Slavut msu pus, bet sievas vecki otr pus. Viam ar sievu izncis tds parasts imenes vi, bet bijusi no tm, kas tri em aun. Iespvusi viam m un aizmukusi pri robeai pie veckiem. is mans pazia nodzvojis kdas trs dienas viens pats un skats slikti bs: pusdienu nav, istaba netra, tad nu nolmis salgt mieru. Nakt izgjis no mjm un devies pri robeai pie sievastva. Robesargi viu samui ciet, pieuvusi lietu, ietupinjui uz seiem mneiem, bet vlk izslgui no arodbiedrbas. Tagad, ststa, sieva, gatav mue, atskrjusi atpaka, bet vrs s aiz restm. Via tam nesot pacias ,,. Vai js ar prgjt pou robeu? Goda vrds, Ipolits Matvejevis izdvesa, pki juzdamies atkargs no rung jaun cilvka, kas bija aizrsojis viam ceu uz briljantiem, goda vrds, es esmu KPFSR pavalstnieks. Galu gal varu uzrdt pasi Pie pareizjs poligrfijas attstbas Rietumos nodrukt padomju pasi ir tds nieks, ka smieklgi par to runt Kds mans pazia nonca tik tlu, ka drukja pat dolrus. Js tau zint, cik grti viltot ameriku dolrus? Tur paprs ar tdm, zint, daudzkrsainm dzslim. Jbt spom zinanm tehnik. Vi tos veiksmgi aizgrda Maskavas melnaj bir; vlk izrdjs, ka via vectti, slavens valtas spekulants, tos Kijev uzpircis un galgi izputjis, jo dolri tau bija viltoti. T ka js ar savu pasi ar varat prrinties. Ipolits Matvejevis, noskaities, ka nevar uzskt enerisku briljantu meklanu, ka vi spiests nkt stnieka smirdoaj mitekl un klausties bezkaunga jauneka tarkan par savu paziu tumajiem darjumiem, tomr nekdi neuzdroinjs iet prom. Vi juts stipri nerti, iedomjoties, ka nepazstamais jaunais cilvks var izppt visai pilstai, ka atbraucis bijuais muiniecbas prieknieks. Tad visam beigas un varbt viu pat vl ietupins. Tikai nevienam neststiet, ka esat mani saticis, Ipolits Matvejevis sacja ldzo bals, var vl patiem iedomties, ka esmu emigrants. T! T! Tas ir konenili! Vispirms aplkosim aktvu: tur ir emigrants, kas atgriezies sav dzimtaj pilst. Pasiv: vi baids, ka viu vartu paemt ciet politprvalde. Es tau jums jau tkstokrt esmu teicis, ka neesmu nekds emigrants. Bet kas tad js esat? Kd uz ejieni atbrauct? Nu, es atbraucu no N. pilstas darans. Kds darans? Nu, personisks darans. Un pc visa t js vl apgalvojat, ka neesat emigrants? Kds mans pazia ar atbrauca ,,, Bendera ststi par saviem pazim bija novedui Ipolitu Matvejeviu ldz izmisumam, un vi, redzdams, ka Benderu no sliedm izsist nevars, pki padevs. Labi, vi teica, es jums visu paskaidrou. Galu gal bez palga grti, Ipolits Matvejevis nodomja, un bldis, k rds, vi ir liels. Tds var nodert,

VI NODAA BRILJANTU DMAKAIpolits Matvejevis noma lsumaino kastora platmali, sasukja sas, no kurm, sukai pieskaroties, sprakstja elektrisko dzirksteu kli, un, apmgi noklepojies, paststja Ostapam Benderam, pirmajam bldim, kas bija pagadjies ce, itin visu, ko bija uzzinjis par briljantiem no mirstos sievasmtes. Ststjuma laik Ostaps vairkkrt pietrks kjs un, griezdamies pie skrda krsns, jsmgi sauca:

Ledus ir sakustjies, zvrinto piesdtju kungi! Ledus sakustjies! Bet jau pc stundas abi sdja pie odzg galdia un, galvas kop sabzui, lasja garu sarakstu, kur bija uzskaittas drglietas, kas kdreiz rotjuas sievasmtes pirkstus, kaklu, ausis, krtis un matus. Ipolits Matvejevis vien laid bdja taisnk pensneju, kas uz deguna nemitgi griezs bi, un, ik vrdu uzsvrdams, runja: Trs pru virtenes .., Labi atceros. Divs pa etrdesmit prlm, bet treaj garaj simt desmit. Briljanta kareklis Klaudija Ivanovna teica, tas maksjot etri tkstoi, veclaiku darbs Tlk nca gredzeni: ne jau platie, mugie un ltie laulbas gredzeni, bet gan auri, viegli, ar stiem, visspokiem briljantiem; smagi, ilbinoi auskari, kas uz mazo, sievigo austiu meta daudzkrsainas ugunis; skveidgas rokassprdzes ar smaragda zvm; aizsprdzjama kaklarota, par kuru aizgjusi raa no piecsimt desetnu lielas platbas; pru kaklarota, kuru btu pa spkam iegdties tikai slavenai operetes primadonnai; visu vainagoja etrdesmit tkstous vrta diadma. Ipolits Matvejevis pameta skatienu apkrt. Tumajos, piesbjuajos stnieka miteka kaktos blzmoja un ziboja smaragdzaa pavasarga gaisma. Briljantu dmaka spieds pie paiem griestiem. Prles ripoja pa gaidu un lkja uz grdas. Istabu bija prmusi drglietu mira. Uzbudintais Ipolits Matvejevis attaps tikai tad, kad izdzirdja Ostapa balsi: Nav slikta gaume. Drgakmei, k redzu, izvlti lietpratgi. Cik tas joks-maksjis? Kdus septidesmit vai septidesmit piecus tkstous. M-j .,. Ttad tagad tas maks pusotra simta tkstou. Vai patiem tik daudz? Vorobjainovs iepriecints jautja. Vismaz. Tikai js, drgais biedri no Parzes, no-spaujieties par to. K nospauties? Ar siekalm, Ostaps atbildja, tpat k spva ldz vsturisk materilisma laikmetam. Nekas tur neiznks. Klab t? Nu, tpat vien. Cik krslu bija? Ducis. Viesistabas garnitra. Jsu viesistabas garnitra droi vien jau sen sadegusi krsns. Vorobjainovs t izbijs, ka pat pielca kjs. Mieru, tikai mieru! 5o lietu es emu savs roks. Sde turpins. Starp citu, mums abiem vajag noslgt nelielu lgumiu. Ipolits Matvejevis, kas klausjs un smagi dvesa, ar galvas mjienu izteica savu piekrianu. Tad Ostaps Benders ms izstrdt noteikumus: Apslpts mantas realizcijas gadjum es k koncesijas ties dalbnieks un paskuma tehniskais vadtjs saemu sedesmit procentus, bet socils apdroinanas naudu par mani varat nemakst. Tas man ir vienalga. Ipolits Matvejevis kuva pelks no vaiga. T ir laupana gai dienas laik. Bet cik tad js bijt domjis man piedvt? N-n-nu, piecus procentus, galu gal kaut desmit. Saprotiet, tas tau ir piecpadsmittksto rubu! Vairk js nek negribat? N-n. Bet varbt gribsiet, lai es strdju par velti un pie tam vl iedodu jums atslgas no dzvoka, kur nauda stv? Td gadjuma atvainojiet, Vorobjainovs nomurminja zem deguna. Man ir pilngs pamats domt, ka es ar viens pats tiku gal ar savm daranm. Ah! Td gadjum, atvainojiet, iebilda neprspjamais Ostaps, man, k sacja Endijs Takers, ir tds pats pamats domt, ka ar es varu viens pats tikt gal ar jsu daranm. Krpnieks! Ipolits Matvejevis drebdams iekliedzs.

Ostaps bija nesatricinms. Klausieties, Parzes kundzi, vai js zint, ka jsu briljanti man tikpat k kabat? Un js mani interesjat tikai tpc, ka es gribu nodroint jsu vecumdienas. Tikai tagad Ipolits Matvejevis saprata, kdas dzelzs etnas viu sagrbuas aiz rkles. Divdesmit procentus, vi drmi sacja. Un mans uzturs? Ostaps zobgalgi apjautjs. Divdesmit piecus. Un dzvoka atslga? Bet tad tau sank trsdesmit septii ar pusi tkstoa! Kpc tda precizitte? Nu, lai notiek piecdesmit procentus! Puse jums puse man. Kaulans turpinjs. Ostaps vl piekps. Vi aiz cienbas pret Vorobjainova personbu piekrita strdt par etrdesmit procentiem. Sedesmit tkstoi! Vorobjainovs iebvs. Js esat visai banls cilvks, Benders iebilda, js prlieku mlat naudu. Un js nemlat naudu? flautas tembr iespiedzs Ipolits Matvejevis. Nemlu vis. Kpc tad jums vajadzgi sedesmit tkstoi? Principa pc! Ipolits Matvejevis tikai noelas. Nu, k ir vai ledus sakustjies? Ostaps neliks mier. Vorobjainovs tusndams padevgi sacja: Sakustjies gan. Nu, sit sauj, apria indiu virsaiti! Ledus ir sakustjies! Ledus sakustjies, zvrinto piesdtju kungi! Ipolits Matvejevis, mis aun, ka nosaukts par indiu virsaiti, pieprasja, lai Ostaps atvainojas, un, pc tam kad Ostaps, teikdams atvainoans runu, bija viu godjis par feldmaralu, abi rs pie dispozcijas izstrdanas. Pusnakt stnieks Tihons, gar drziu ogiem erstdamies un pie stabiem glauzdamies, vilks uz savu pagraba mitekli. Viam par nelaimi spdja jauns mness. Ah! Garg darba proletrietis! Slotas darbinieks! iesaucs Ostaps, pamandams bi greizi salkuo stnieku. Stnieks iedjs zem un baismg bals, kd reizm nakts klusum pki sk moi un rosgi murmult klozetpods. Tas ir konenili, Ostaps sacja Ipolitam Matvejeviam, jsu stnieks tomr ir viens prasts cilvks. Vai tad par rubli var t piedzerties? V-var, stnieks, glui negaidot, sacja. Klausies, Tihon, Ipolits Matvejevis ieteics, vai tu, draudzi, nezini, kas noticis ar manm mbelm? Ostaps uzmangi pieturja Tihonu, lai vrdi vartu brvi plst no via plati atplests mutes. Ipolits Matvejevis gaidja ar lielu nepacietbu. Tau no stnieka mutes, kur zobi. auga nevis ciei kop, bet reti k redeles, izlauzs apdullinos kliedziens: Reizzzz bija dienas jautrrrajs Stnieka mjokli pildja drdoa un indoa. Stnieks ar stu darba mlestbu un centbu dziedja dziesmu, neizlaizdams nevienu pau vrdu. Vi auroja, streipuodams pa istabu, te neapzinti nozuzdams zem galda, te atsizdamies ar naeni pret sienas pulkstea cilindrisko vara bumbu, te nomezdamies uz viena cea. Viam bija briesmgi jautri. Ipolits Matvejevis galgi apjuka. Vajadzs liecinieka nopratinanu atlikt ldz rtam, Ostaps sacja. Iesim gult. Stnieku, mieg smagu k kumodi, aizstiepa uz solu. Vorobjainovs un Ostaps nolma gult kop stnieka gult. Ostapam zem svrkiem bija kovboja krekls ar melnm un sarkanm rtm. Zem t nebija vairk nek. Toties Ipolitam Matvejeviam zem lastjam jau pazstams mness krsas vestes atrads vl otra spilgti gaii

zila adta veste. Veste k radta prdoanai, Benders skaudgi sacja, t man noteikti piestvtu. Prdodiet! Ipolitam Matvejeviam bija nerti atsact savam jaunajam kompanjonam un tieajam koncesijas ldzdalbniekam. Vi viebdamies piekrita prdot vesti par to pau naudu, ko pats bija maksjis, par astoiem rubiem. Naudu saemsiet pc msu apslpts mantas realizcijas, Benders sacja, saemdams no Vorobjainova vl glui silto vesti. N, t es nevaru, sarkdams pretojs Ipolits Matvejevis. Klausieties, dodiet vesti atpaka! To nu Osta pa delikt daba nespja paciest. T tau ir sta piparbodnieku bana! vi iesaucs. erties pie paskuma par pusotra simta tkstoiem un strdties par astoiem rubiem! Mcieties dzvot ar vrienu! Ipolits Matvejevis piesarka vl vairk, izvilka mazu bloknotiu un kaligrfiski ierakstja: 25JIV27. g. Izdots b. Benderarn. R-8. Ostaps ielkojs bloci. Oho! Ja jau js man atverat personisko rinu, tad vismaz dariet to pareizi. Ievediet debetu, ievediet kredtu. Debet neaizmirstiet ierakstt sedesmit tkstous rubu, kurus js man esat pard, bet kredt vesti. Saldo man par labu piecdesmit devii tkstoi devii simti devidesmit divi rubi. Vl var dzvot. Pc tam Ostaps iemiga rm brna mieg. Bet Ipolits Matvejevis novilka vilnas aprous, barona zbakus un, palicis salpt vilnas ve, stendams palda zem segas. Viam bija gaum nerti. rjais sns, kuru neprklja sega, sala, bet otru snu dedzinja liel kombinatora jaunais, satraucou ideju pilnais augums. Visi trs redzja sapus. Vorobjainovam rdjs drmi sapi: mikrobi, kriminlnodaa, no samta ti tolstojkrekli un zrku meistars Bezenuks ar smokingu mugur, bet neskuvies. Ostaps redzja Fudzijamas vulknu, Eas tresta prvaldnieku un Tarasu Bubu, kas prdeva atkltnes ar Deprostroja skatiem. Bet stnieks sapn redzja, ka no staa bija aizgjis zirgs. Vi to meklja ldz paam rtam un neatradis pamods galgi salauzts un drms. Vi ilgi ar izbrnu noraudzjs uz vriem, kas gulja via gult. Nek nesapratis, vi pama slotu un devs lauk, lai pildtu savus tieos pienkumus novktu zirgbolus un lamtu nespjnieces

VII NODAA TITANIKA PDASIpolits Matvejevis pa ieradumam pamods pusastoos, norca gut morgen un devs pie mazgjam trauka. Vi mazgjs ar baudu: sprauslja, aukjs un purinja galvu, lai pasargtos no dens, kas tecja auss. Slaucties bija patkami, tau, atmis no sejas dvieli, Ipolits Matvejevis ieraudzja, ka tas nosmrts ar radikli melno krsu, ar kuru kop aizvakardienas bija nokrsotas via lmeniski stvos sas. Ipolita Matvejevia sirds vai pamira. Vi para savu kabatas spogulti. Tan pardjs liels deguns un kreis sa, zaa k jauna zlte. Ipolits Matvejevis steigus pavirzja spogulti pa labi. Lab sa ar bija td pa riebg krs. Noliecis galvu, it k grasdamies sabadt spogulti, nelaimgais ieraudzja, ka radikli meln krsa vl domin pa galvvid, bet malas ieskauj t pati zain apmale. Visa Ipolita Matvejevia btne izgrda tik skau kunkstienu, ka Ostaps Benders atvra acis. Js esat jucis! Benders iesaucs un tlt atkal aizvra miegainos plakstus. Biedri Bender, ldzoi ukstja Titnika upuris. Ostaps pamods pc daudzm dunkm un ilgas pierunanas. Vi uzmangi paskatjs uz Ipolitu Matvejeviu un ska jautri smieties. Tad, novrsies no direktora koncesijas dibintja,

galvenais darbu vadtjs un tehniskais direktors noskurinjs, sakampa gultas galu, izsaukdamies: Es vairs nevaru! un atkal laida va smjienu. No jsu puses tas nav glti, biedri Bender, Ipolits Matvejevis sacja, drebelgi kustindams zas sas. Ostapam, kas bija prsmjies ldz nemaai, tas deva jaunus spkus. Via sirsngie smiekli nemitjs vl savas desmit mintes. Tad, atguvis elpu, vi uzreiz kuva gaum nopietns. Ko js skatties man ar tik niknm acm k zaldts uz uti? Labk paskatieties pats uz sevi! Bet aptiekrs tau man sacja, ka t bot radikli melna krsa. Nevarot nomazgt ne ar aukstu, ne karstu deni, ne ar ziepju putm, ne petroleju,,, Kontrabandas prece. Kontrabandas? Visu kontrabandu taisa Odes, Mazaj Arnautu iel. Pardiet flakonu.,. Un bez tam paskatieties. Vai ito esat lasjis? Esmu. Bet o te ar maziem burtiiem? Tur skaidri pateikts, ka pc mazganas ar karstu un aukstu deni vai ziepju putm un petroleju matus nedrkst slauct, tie jv saul vai uz prmusa Kd nevjt? Kur js tagad tds iesiet k za vrna? Ipolitu Matvejeviu mca grtsirdba. Ienca Tihons. Ieraudzjis kungu ar zam sm, vi prmeta krustu un paldza naudu pairu lpanai. Izsniedziet rubli im darba varonim, Ostaps ierosinja, un, ldzu, nerakstiet to man rin. Tas jums tds intms darjums ar bijuo darba koli,,. Pagaidi; papi, neej prom, man pie tevis maza darana, Ostaps uzska ar stnieku sarunu par mbelm, un jau pc piecm mintm koncesionri zinja visu, Visas mbeles 1919. gad aizvestas uz dzvoku dau, izemot vienu viesistabas krslu, kas vispirms bija atstts Tihona zi, bet vlk to pamis Socils nodroinanas otr nama saimniecbas przinis. Tad kur tas sti ir vai ai pa mj? Tepat jau stv. Bet saki, draudzi,- ar aizturtu elpu jautja Vorobjainovs, kad krsls bija pie tevis, vai tu to,,, netiki labojis? Labot nebija nekdas vajadzbas. Vecos laikos mantu krtgi nostrdja. Tds krsls var izturt vl trsdesmit gadus. Nu, ej vien, draudzi, e vl rublis, tikai pielko nevienam nesaki, ka es esmu atbraucis! Mms k kaps, pilsoni Vorobjainov. Aizraidjis stnieku un izsaucies: Ledus sakustjies! Ostaps Benders atkal ska aplkot Ipolita Matvejevia sas. Vajadzs nokrsot vl vienreiz. Dodiet naudu, es aizieu uz aptieku. Jsu Titniks ne velnam neder, ar tdu tikai suus var krsot Vecos laikos t tik bija krsia!.,. Man kds zirgu skrieans sacku profesors paststja aizraujou notikumu. Vai js esat kdreiz interesjies par zirgu skrieans sackstm? N? l. Aizraujoa nodarboans! Nu t Bijis tds slavens kombinators grfs Druckis. Vi skrieans sacksts paspljis piecsimt tkstous. sts pasples karalis! Un brd, kad grfam vairk nek nebijis k tikai vieni viengi pardi un vi jau prtojis par panvbu, kds zibenszellis par piecdesmit rubiem devis viam lielisku padomu, Grfs -aizbraucis un pc gada atgriezies ar trsgadgu Orlova rikotju. Nu grfs ne tikai atguvis savu naudu, bet pat vl vinnjis kdus trssimt tkstous. Via orlovietis Mkleris ar teicamu atesttu vienmr piencis pirmais. Derbij tas par veselu auguma tiesu aizgjis priek Makmagonam. Sito trakumu! Bet te Kurokins (vai esat dzirdjis?) pamana, ka visi orloviei sk maint krsu, tikai Mkleris, mltis, paliek tds pats. Kas nu bija par skandlu! Grfu ietupinja uz trim gadiem. Izrdjs, ka Mkleris nav nekds orlovietis, bet gan prkrsots metiss, tau metisi ir daudz straujki par orlovieiem un tos pie orlovieiem nelai ne tuvum. Nu, ko js teiksiet? T tik bija krsia! Ar jsu sm ne saldzint!,,, Bet atestts? Viam tau bija teicams atestts?

Tds pats ka etiete uz jsu Titanika viltots! Dodiet naudu krsai! Ostaps atgriezs ar jaunu mikstru. Najada. Varbt bs labka par jsu Titniku, Velciet nost svrkus! Sks prkrsoanas ceremonija. Bet brnigks tabrn krsa, kas matiem piedod maigumu un kuplumu, sajaukuies ar zao Titniku, negaidot nokrsoja Ipolita Matvejevia galvu un sas saules spektra krss. Kop paa rta neduais Vorobjainovs nikni lamja visas parfimrijas fabrikas k valsts, t ar pagrdes, kuras atrads Odes, Mazaj Arnautu iel. Tdu su droi vien nav pat Aristdam Brinam, Ostaps mundri piezmja, tomr ar tdiem ultravioletiem matiem dzvot Padomju Krievij nav ieteicams. Vajadzs noskt. Es nevaru, skumgi atbildja Ipolits Matvejevis, tas nav iespjams. Vai tad sas jums ir drga piemia? Nevaru, Vorobjainovs atkrtoja, nokris galvu. Nu tad tupiet visu mu tepat, stnieka istab, bet es ieu pc krsliem. Starp citu, pirmais krsls atrodas virs msu galvm. Skujiet nost! Samekljis res, Benders vien mirkl nopa sas, ts klusi nokrita uz grdas. Beidzis grieanu, tehniskais direktors izma no kabatas apdzeltjuu ileti, bet no kabatas portfea rezerves asmeni un ska skt gandrz vai raudoo Ipolitu Matvejeviu. Jsu d iztrju pdjo asmeni. Neaizmirstiet ierakstt man debet divus rubus par skanu un matu grieanu. Aiz bdm drebdams, Ipolits Matvejevis tomr pajautja: Kpc tad tik drgi? Visur maks etrdesmit kapeikas! Par konspirciju, biedri feldmaral, Benders steigus atbildja. Cieanas, kdas izjt cilvks, kuram skuj galvu ar ileti, ir neiedomjamas. To Ipolits Matvejevis saprata jau pa opercijas skum. Tau, tpat k visam, ar m cieanm pienca gals. Krtb! Sde turpins! Cilvkus ar vjiem nerviem ldzam neskatties! Tagad js esat ldzgs Boborikinam, slavenajam kupleju autoram. Ipolits Matvejevis nopurinja no pleciem riebgs pinkas, kuras vl tik nesen bija skaistas sirmu matu cirtas, nomazgjs un, juzdams, ka visa galva deg k uguns, odien vai simto reizi palkojs spogul. Redztais viam pki glui labi iepatiks. No spogua pret raudzjs cieans izmocta, tau diezgan jauna bez angaementa palikua aktiera seja. Uz prieku trauc jau taure sauc! Ostaps iebvs. Es pa pdm uz dzvoku dau vai, pareizk sakot, uz to mju, kur kdreiz bija dzvoku daa, bet js pie vecenm! Es nevaru, Ipolits Matvejevis atteica, man bs loti grti ieiet paam sav mj. Ak j!,.. Satraucos gadjums! Barons-trimdinieks! Labi. Ejiet uz dzvoku dau, bet eit pastrdu es. Sapulcans vieta stnieka istaba. Parde allez!

VIII NODAA KAUTRGAIS ZAGLENSStargorodas Socils nodroinanas otr nama saimniecbas przinis bija kaungs zaglis. Visa via btba protestja pret zdzbm, tomr nezagt vi nevarja. Vi zaga, un viam bija kauns. Zaga vi pastvgi, pastvgi kaunjs, un tpc via gludi sktie vaiei aiz mulsuma, kauna, nertbas un apjukuma vienmr bija piesarkui. Saimniecbas przini sauca par Aleksandru Jakoveviu, bet via sievu par Aleksandru Jakovevnu. Vi sauca sievu par Sahenu, sieva viu par Alhenu. Savu mu nebija redzts tik kautrgs zaglns k Aleksandrs Jakovevis. Vi bija ne tikai saimniecbas przinis vien, bet przinis vispr. Iepriekjais par rupju izturanos pret iemtniecm bija atlaists no darba un iecelts par simfonisk orestra kapelmeistaru. Alhens nekdi neldzinjs savam neaudzintajam priekniekam. Noslogojot darbadienu, vi pats uzms nama przinanu un pret pansionrm izturjs sevii laipni, izdardams nam svargas

reformas un jauninjumus. Ostaps Benders pavilka Vorobjainova savrupmjas smags ozolkoka durvis un iegja vestibil. Seit oda pc piedeguas biezputras. No augjm telpm atskanja balsu jklis izklausjs, it k tlum kareivju ierinda sauktu ur!. Neviena nebija, un neviens ar nenca. Uz augu veda divi ozolkoka kpu posmi ar kdreiz lakotiem pakpieniem. Tagad uz tiem rgojs tikai rii, bet misia stieu, kas agrkos laikos piespieda paklju pie pakpieniem, vairs nebija. Dzvojis nu gan tas indiu virsaitis banl greznb! Ostaps domja, kpdams aug. Jau pirmaj istab, kas bija gaia un plaa, apl sdja ap pusotra desmita sirmu vecenu ar visltk pelcg tualdenora auduma kleitm mugur. Saspringti izstiepuas kaklus, vecas skatjs uz vid stvoo ziedoo vrieti un dziedja: Atskan zvaniu indas iz tles T ir mot trijjga balss Ietin kalnus un lejas, un res Dzirkstos sniegprslu plvuris palss! Kora dirients, rbies no t paa tualdenora t pelk tolstojkrekl un tualdenora bikss, ar abm rokm sita takti un, grozdamies apkrt, laiku pa laikam uzsauca: Diskanti, klusk! Kokukina, ne tik spcgi! Vi ieraudzja Ostapu, bet, nespdams apturt savu roku kustbas, tikai gni paskatjs uz iencju un turpinja dirit. Koris ar plm k zem spilvena noducinja: Ta-ta-ta, ta-ta-ta, ta-ta-ta, To-ro-rom, tu-ru-rum, tu-ru-rum Sakiet kur eit vartu sastapt biedru saimniecbas przini? Ostaps vaicja, veikli izmantodams pirmo pauzi. Bet ko js gribjt, biedri? Ostaps sniedza dirientam roku un draudzgi apvaicjs: Vai tautu dziesmas? oti interesanti. Es esmu ugunsdrobas ins-pektors. Saimniecbas przinis nokaunjs. J, j, vi mulsdams sacja, js esat ieradies staj reiz. Es pat gatavojos rakstt ziojumu. Jums nav ko uztraukties, Ostaps augstsirdgi pazioja, ziojumu es uzrakstu pats. Nu, sksim apskatt telpas. Alhens ar rokas mjienu atlaida kori, un vecas skiem, mundriem soliem izklda. Ldzu, nciet man ldzi, saimniecbas przinis aicinja. Pirms vii devs tlk, Ostaps noptja pirms istabas mbeles. Istab stvja galds, divi drza soli uz dzelzs kjm (vienam no tiem atzveltn bija dzii iegriezts vrds Kola) un sarkanbrns harmonijs. Vai aj istab prmusus nededzina? Varbt pagaidu krsnis vai kaut ko tamldzgu? N, n, eit mums nodarbojas pulcii: koris, dramatiskais, tlojos mkslas un mzikas pulci Pateicis vrdu mzikas-, Aleksandrs Jakovevis nosarka. Vispirms ska kvlot zods, pc tam piere un vaigi. Alhenam bija liels kauns. Vi jau sen bija prdevis visus ptju kapelas instrumentus. T k t veceu vjs plauas spja no tiem izpst tikai kuslu kucnu smilkstus. Bija smieklgi noskatties, ka tds milzums metla atrodas tik nolojam stvokl. Alhens nevarja nenozagt kapelu. Un tagad vi oti kaunjs. Pie sienas, izstiepies no viena loga ldz otram, karjs ar baltiem burtiem uz peu pelka tualdenora gabala uzrakstts lozungs: Ptju orestris ir ce uz kolektvu dairadi. oti labi, Ostaps sacja, pulciu nodarbbu istabai no ugunsdrobas viedoka nekdas briesmas nedraud. Iesim tlk! tri izlkojot caur Vorobjainova savrupmjas pardes puses istabm, Ostaps nekur nemanja ar gaii puainu angu katnu apvilktu riekstkoka krslu ar izliektm kjm. Uz slpta marmora sienm bija izlmtas Stargorodas Socils nodroinanas otr nama pavles. Ostaps ts

lasja, laiku pa laikam spargi apjautdamies: Vai dmvadus tra regulri? Krsnis krtb? Un, samis izsmeoas atbildes, devs tlk. Ugunsdrobas inspektors ctgi meklja mj kaut vai vienu kaktu, kas nebtu ugunsdros, bet ai zi viss bija krtb. Toties krsla meklana bija nesekmga. Ostaps iegja guamistabs. Viam pardoties, vecas cls kjs un zemu klanjs. eit stvja gultas, apkltas ar plksnainm k suu spalva segm, kurm vien gal fabrik bija ieausts vrds Kjas. -Zem gultm stvja ldtes, kas bija pavilktas r tiei par vienu treo dau, tdu rkojumu bija devis Aleksandrs Jakovevis, kuram patika militra krtba. Nam nr. 2 itin viss prsteidza ar savu prlieko pieticbu: ir mbeles no Aleksandra, tagadj Proletrisko sestdienas talku bulvra atvestie soli, ir petrolejas kaactes, ir paas segas ar atbaidoo uzrakstu Kjas. Un viengais, kas ai mj bija ierkots pamatgi un grezni, bija durvju atsperes. Durvju piederumi bija Aleksandra Jakovevia kaislba. Pielicis milzgas ples, vi apgdja itin visas durvis ar visdadko sistmu un fasonu atsperm. Seit bija pavisam vienkras stieveidgas atsperes. Bija pneimatisks atsperes ar cilindriskiem misia skiem. Bija ierces ar blokiem un smagiem, skrotm pildtiem atsvaru maisiiem. Bija ar tik saretas konstrukcijas atsperes1 ka socils nodroinanas nodaas atsldznieks izbrnjies tikai poja galvu. Visiem iem cilindriem, atsperm un atsvariem bija varens spks. Durvis cirts ciet tik spargi k peu slazdi. No mehnismu darboans drebja visa mja. Vecas, li pkstdamas, glbs no virsu skrienoajm durvm, tau ne vienmr izdevs izbgt. Durvis panca bgles un deva dunku mugur, bet no augas, dobji rkdams, jau laids lej atsvars, aizaudamies gar deniiem k lode. Kad Benders un saimniecbas przinis apstaigja mju, durvis salutja ar ausmgiem drdiem. Aiz visas s dzimtbtniecisks dimanbas nekas nepalika apslpts krsla nebija. Mekljot ugunsgrka apdraudts vietas, inspektors nokuva virtuv. Tur pamatg veas katl vrjs biezputra, kuras smaku- lielais kombinators bija jutis jau vestibil. Ostaps paostja gaisu un sacja: Vai mane vrt, vai? Dieva vrds, tr sviest! Alhens sacja un nosarka t, ka acs sasprga asaras. Ms ferm prkam. Viam bija liels kauns. Starp citu, ugunsgrks no t nevar izcelties, Ostaps piezmja. Ar virtuv krsla nebija. Bija tikai ebltis, uz kura Sdja pavrs ar tualdenora priekautu un cepuri. Kpc pie jums visi aprbi ir pelki un ar aizkari tdi, ka dertu tikai logu slaucanai? Kautrgais Alhens vl vairk nodra galvu: Pietiekam daudzum nepieir kredtus. Vi pats sev riebs. Ostaps aizdomgi paskatjs uz viu un sacja: Uz ugunsdrobu, kas palaik ir man przi, tas neattiecas. Alhens nobijs. Pret ugunsgrku, vi pavstja, ms esam nodroinjuies ar visiem ldzekiem. Ir pat putu uguns-slaptjs Eklers. Inspektors, pa ceam ielkodamies pieliekamajos kambaros, negribgi devas pie ugunsdzam aparta. Sarkanais skrda konuss, lai gan tas bija mj viengais priekmets, kam sakars ar aizsardzbu pret ugunsgrku, padarja inspektoru sevii rcigu. Uten pirkt? Un, negaidjis, ko atbilds Aleksandrs Jakovevis, kas stvja ka zibens erts, Ostaps noma Eklru no sarsjuas naglas, nebrdindams atsita kapsulu un tri pagrieza konusu uz augu. Tau gaidts putu strklas viet konuss izdvesa smalku kou, kas atgdinja veclaicgo meldiju Lai slavts msu Kungs Cion. Skaidrs, ka uten, Ostaps apstiprinja pats savu domu un pakarinja vel joprojm dziedoo apartu agrkaj vieta.

koas pavadti, vii gja tlk. Kur tas krsls vartu bt? Ostaps domja. Man jau sk krist uz nerviem. Un vi nolma nepamest tualdenora pili tik ilgi, kamr viss bs noskaidrots. Kamr inspektors un saimniecbas przinis lodja pa bniiem, jo ski ptdami visus ugunsdrobas paskumus un dmvadu izvietojumu, Stargrodas Socils nodroinanas otraj nama ritja ierast, ikdieni dzve. Pusdienas bija gatavas. Piedegus biezputras smaka kuva manmi stiprka un prspja visas citas skbs smakas, ar kurm bija pieskusies mja. Gaiteos atskanja sou vka. Vecas, abs roks samuas skrda bodias ar biezputru, uzmangi iznca no virtuves un sds pusdienot pie kopj galda, cenzdams neskatties uz dnc izkrtajiem lozungiem, kurus bija sacerjis personiski pats Aleksandrs Jakovevis un mkslinieciski izpildjusi Aleksandra Jakovevna. Lozungi bija di: BARBA IR VESELBAS AVOTS, VIENA OLA SATUR TIKPAT DAUDZ TAUKVIELU, CIK 1/2 MRCIAS GAAS, RUPIGI SAKODAMS BARBU, TU PALDZI SABIEDRBAI UN GAA IR KAITGA. Visi ie svtie vrdi vecm atsauca atmi jau pirms revolcijas zaudtos zobus, tpat ar olas, kas bija pazuduas apmram tan pa laika, un gau, kas taukvielu zi atpaliek no olm, un varbt ar sabiedrbu, kurai vias nevarja paldzt, rpgi sakojot barbu. Bez vecm pie galda sedeja Izidors Jakovevis, Afanasijs Jakovevis, Kirils Jakovevis, Oegs Jakovevis un Paa Emijevis. Ne pc vecuma, ne dzimuma ie jaunie cilvki neatbilda socils nodroinanas mriem, toties etri Jakovevii bija Alhena jaunkie bri, bet Paa Emijevis Aleksandras Jakovevnas msasdls. Jaunie cilvki, no kuriem veckajam Paarn Emijeviam bija 32 gadi, neuzskatja savu dzvi Socils nodroinanas nam par kaut ko nenormlu. Vii te dzvoja ar veiu tiesbm, ar viiem bija valsts gultas un segas ar uzrakstu Kjas, rbs vii tpat k vecas pelk tualdenor, tau, bdami jauni un spcgi, jauneki da labk nek iemtnieces. Vii eit zaga visu, ko nebija paspjis nozagt Alhens. Paa Emijevis varja viena rviena sart iek divus kilogramus siu, ko ar vienreiz izdarja, atstdams visu namu bez pusdienm. Vecas vl nebija paguvuas t pa krietnam nogarot biezputru, kad Jakovevii kop ar Emijeviu, notiesjui savas porcijas, atraugdamies piecls no galda un devs uz virtuvi meklt kaut ko viegli sagremojamu. Pusdienas turpinjs. Veas brkja: Tagad piersies un sks aurot dziesmas! Bet Paa Emijevis ort prdeva krslu no Sarkan stra. Pa stas durvm iznesa uzpircjam. Redzsiet, odien prnks piedzries ai brd iemtnieu sarunu prtrauca ska ciens, kas prspja pat ugunsdzanas aparta dziedanu, un tda k vra balss ieska: gudrojums Veas pat nepagrieas pret skaruni, kas stvja kakt uz mazgts parketa grdas, bet salkuas turpinja st, cerdamas, ka is bieris paies viam secen. Tau skarunis mundri turpinja: Viakrrrahhh sakarar vrtgs izgudrojums. Murmanskas dzelzcea cea meistars biedrs Sokuckis Samara, Orla, Kleopatra, Ustija, Caricina, Klementijs, Ifigenija, Samara So-kuckis Taure skdama ievilka gaisu un iesnain balsi atska raidjumu: izgudrojis gaismas signalizciju uz sniega trtjiem. Izgudrojumu atzinis Dorizuls, Darja, Oega, Raimonds

Vecas k pelkas ples aizklumpaoja uz savm istabm. Taure, no iekja sprieguma raustdams, joprojm klaigja tukaj istaba: Bet tagad paklausieties Novgorodas astukas. Tlu, tlu paa zemes centr kds ska trinkint balalaikas stgas un melnzemes rajona Batistni iedziedjs: Blakts, uz sienas sddama Un uz sauli lrdama, Fininspektoru pamanja Tlt ar pagalam bija Zemes centr s astukas radja vtrainu darbbu. Taur atskanja ausmga rkoa. Tie bija vai nu prkondimdoi aplausi, vai ar pazemes vulknu izvirdumi. Pa to laiku sadrmuais ugunsdrobas inspektors atmuguriski rps lej pa bniu kpnm un, atkal nokuvis virtuve, ieraudzja piecus pilsous, kas tpat ar rokm eselja no mucas skbus kpostus un ammja pilnam mutm. Vii da klusdami. Viengi Paa Emijevis ka garddis grozja galvu un, lasdams no sm slapjs kpostu strmeles, ar plm izdvesa: Tdus kpostus grks st bez sv. Laikam jauna veiu partija? Ostaps jautja. Tie ir brei, Alhens atbildja, ar plecu bddams inspektoru r no virtuves un paslepus drauddams breiem ar dri. Vai Pievolgas brni? Alhens apjuka. Carisk rema smagais mantojums? Alhens nopltja rokas: sak, ko tur lai dara, ja tds tas mantojums ir! Abu dzimumu kopga audzinana pc komplekss metodes? Kaungais Aleksandrs Jakovevis nekavjoties uzaicinja ugunsdrobas inspektoru iebaudt pusdienas, kdas nu dievs devis. Tai dien Aleksandram Jakoveviam pusdiens dievs deva pudeli zubrovkas, pau marintas sntes, siu sacepumu, Ukrainas boru ar pirms iras gau, vistu ar rsiem un vtu bolu kompotu, Sahen, sacja Aleksandrs Jakovevis, iepazsties ar biedru no guberas ugunsdrobas inspekcijas Ostaps iznesgi paklanjs namamtei un saka teikt tik garu un divdomgu komplimentu, ka vairs neprata nobeigt. Sahena solda auguma dma, kuras piemlgumu mazliet bojja pusvaigubarda la Nicolas , klusu nosmjs un iedzra kop ar vrieiem. Dzeru par jsu komunlo saimniecbu! Ostaps uzsauca. Pusdienas pagja jautri, un, tikai kompotu dot, Ostaps atcerjs sava apmekljuma mri. Kpc, vi jautja, jsu kefra iestd tik nabadzgs inventrs? Eita nu, Alhens uztraucs, bet harmonijs? Zinu, zinu, voxhumanum. Tomer pasdt pie jums ar baudu galgi nav iespjams. Ir tikai parku bei. - Sarkanaj strt ir krsls, Alhens apvainojas, angu krsls. Ststa, esot saglabjies vel no vecs garnitras. J, es tau neesmu redzjis jsu Sarkano strti. K tur ar ugunsdrobu? Vai negadsies ibeles? Vajadzs paskatties. Laipni ldzam! Ostaps pateics saimniecei par pusdienm un devas projm. Sarkanaj strt prmusus nededzinja, pagaidu kru nebija, dmvadi bija krtb un tika regulri trti, bet krsla Alhenam par rkrtgu prsteigumu nebija. Vii ar skubu ska meklt krslu. Lkojas zem gultm un soliem, nez kpc atbdja harmoniju, izpraja veias, kuras bagi ielja uz Pau Emijeviu, Tau krsls t ar neatrads. Paa Emijevis krsla meklanai nodevas ar lielu centbu. Visi jau bija nomierinjuies, bet Paa Emijevis vl aizvien klaioja pa istabm, lkojs zem karafm, grstja skrda tjas krztes un murminja: Kur tas vartu bt? odien vel bija, es tau redzju pats savm acm! Taisni jocgi. Bdgi, meias! ledain bals sacja Ostaps.

Tas nudien ir jocgi! Paa Emijevis nekaungi atkrtoja. Pki ugunsdzamais aparts Eklrs, kas visu laiku bija dziedjis, uzma pau augstko fa, ko spj viengi republikas Tautas mksliniece edanova, tad uz mirkli apklusa un iekaukdamies izca pirmo putu strklu, kas nolja griestus un notrieca pavram no galvas tualdenora mici. Tlt pc pirms strklas aparts izgrda otro strklu tualdenora krs un nogza no kjm nepilngadgo Izidoru Jakoveviu. Pc tam Eklrs ska darboties bez prtraukuma. Uz notikuma vietu mets Paa Emijevis, Alhens un visi neskartie Jakovevii. Pamatgi nostrdts! Ostaps sacja. Idiotisks izgudrojums! Vecas, palikuas ar Ostapu vienatn, bez priekniecbas, tlt ska izteikt pretenzijas: Savus radus te iemitinjis. Ed k negaui. Sivnus baro ar pienu, bet mums gr biezputru, Visu aizvza no ejienes prom. Tikai mieru, meias, Ostaps sacja, kpdamies atpaka, pie jums atnks no darba inspekcijas. Mani sents nav pilnvarojis. Veias neklausjs. Bet Paa Emijevis tas odien aiznesa to krslu un prdeva. Pati redzju. Kam? Ostaps iekliedzs. Prdeva un cauri. Manu segu ar gribja prdot. Gaiten notika nikna ca ar ugunsdzanas apartu. Pdgi cilvka nijs uzvarja un aparts, Paas Emijevia dzelaino kju samdts, izgrda pdjo vrgo strklu un apklusa uz visiem laikiem. Vecas tika aizsttas mazgt grdu. Ugunsdrobas inspektors pielieca galvu un, mazliet gurnos podamies, piegja pie Paas Emijevia. Kds mans pazia, Ostaps sacja svarg bals, ar prdeva valsts mbeles. Tagad vi iestjies kloster s aiz restm. Man jsu nepamatotie apvainojumi liekas savdi, iebilda Paa Emijevis, no kura plda spcga putu strklas smaka. Kam tu prdevi krslu? Ostaps jautja, skai ukstdams. ai mirkl Paa Emijevis, kam piemita prdabiskas nojautas spjas, saprata, ka tlt viu sits, varbt pat sks kjm sprdt. Uzpircjam, vi atbildja, Adrese? Es viu redzju pirmo reizi m. Pirmo reizi m? Dieva vrds. Es tev krtgi sadotu pa purnu, sapaini ieteics Ostaps, tikai Zaratustra neauj. Nu, vcies pie velna! Paa Emijevis iztapgi pasmaidja un ska virzties projm. Ei tu, vanckar, Ostaps augstprtgi uzsauca, stvi rms, nedom laisties laps! Kds tas uzpircjs bija blondns vai brnts? Paa Emijevis ms ski jo ski skaidrot. Ostaps viu vrgi uzklausja un interviju nobeidza ar vrdiem: Uz ugunsdrobu tas, bez aubm, neattiecas. Kad Benders taisjs iet projm, gaiten pie via piegja kaungais Alhens un iedeva ervoncu. Tas ir pc kriminlkodeksa simt etrpadsmit panta, Ostaps sacja, kukudoana amatpersonai dienesta pienkumu izpildanas laik. Tau naudu vi pama un, no Aleksandra Jakovevia neatvadjies, devs uz izeju. Durvis, kam bija pierkota spcga ietaise, ar grtbm atvrs un deva Ostapam pa dibenu pusotras tonnas smagu belzienu. Trieciens izdarts, Ostaps sacja, berzdams cietuo vietu, sde turpins!

IX NODAA

KUR JSU CIRTAS?Pa to laiku, kamr Ostaps apskatja Stargorodas Socils nodroinanas otro namu, Ipolits Matvejevis izgja no stnieka istabas un, ar skto galvu juzdams dzestrumu, devs uz prieku pa dzimts pilstas ielm. Pa brui tecja dzidrs pavasara dens. Neprtraukti plkja un pakja no jumtiem pilos briljanta palses. Zvirbui nodevs mslu medbm. Saule ripoja pa namu jumtiem. Zeltainie darba zirgi tm skai klaudzinja pakavus pret kailo brui un, nokrui ausis, ar patiku klausjs savu sou rakst. Pie mitrajiem telegrfa stabiem okurojs slapji paziojumi ar izplduiem burtiem: Mcu splt itru pc ciparu sistmas un Pasniedzu sabiedrisko zintu stundas tiem, kas gatavojas iestties Tautas konservatorij. Sarkanarmieu vads ar ziemas bruucepurem galv rsoja pei, kas sks pie Stargiko (Stargorodas guberas izpildkomitejas darbinieku veikals) un stieps ldz pat guberas plnu komisijas kai, kuras veli greznoja ipa teri, uzvaras dieves un kobras. Ipolits Matvejevis gja, ar interesi raudzdamies pretimncjos un garmgjjos. Vi, kas Krievij bija aizvadjis visu mu un prdzvojis revolciju, redzja, kds lzums, pagrieziens un prvrtba notika sadzv. Vi bija pieradis pie t, tau izrdjs, ka bija pieradis tikai viena zemeslodes punkt apria pilst N. Atbraucis dzimtaj pilsta, vi redzja, ka nek nesaprot. Vi jtas nerti un jocgi, it k patiem btu nupat no Parzes prbraucis emigrants. Agrkos laikos, ekip braucot pa pilstu, vi mdien satika pazias vai ar redzja paviri pazstamu cilvku sejas. Tagad vi bija nogjis jau etrus kvartlus pa enas notikumu ielu, bet nevienu pazstamu nemanja. Vii bija nozudui vai ar t novecojui, ka vairs nevarja pazt, vai varbt prvrtuies ldz nepazanai, jo valkja citdu aprbu, citdas platmales. Varbt vii bija mainjui gaitu. Lai nu vai t, bet viu nebija. Ipolits Matvejevis gja bls, nosalis, apjucis. Vi bija pavisam aizmirsis^ ka jmekl dzvoku daa. Vi gja no trotura uz troturu un iegriezs rsiels, kur galgi izlaiduies darba zirgi jau glui tm klaudzinja pakavus. rsielas vel bija paglbuies ziema un ur tur patrpjs izburbis ledus. Visa pilsta bija mainjusi krsu. Zilas mjas kuvuas zaas, dzeltens - pelkas, no ugunsdzsju tora nozuduas bumbas, ugunsdzsjs pa to vairs nestaigja, un ielas, k ita Ipolitam Matvejeviam, bija daudz trokainkas nek agrk. Lielaj Pukina iel Ipolitu Matvejeviu prsteidza Stargoroda nekad neredztas sliedes un tramvaja stabi ar vadiem. Ipolits Matvejevis nelasja avzes un nezinja, ka uz Pirmo Maiju Stargoroda gatavojas atklt divas tramvaja lnijas: Stacija un Tirgus. Lgiem Ipolitam Matvejeviam liks, ka vi Stargorodu nekad nav pametis, lgiem Stargoroda ita pavisam svea. Tds doms iegrimis, vi nonca ldz Marksa un Engelsa ielai. ai vieta viu prma brniga sajta, ka kuru katru mirkli aiz divstvu mjas ar garo balkonu noteikti pardsies kds pazia. Ipolits Matvejevis gaiddams pat apstjs. Tau pazia nenca. Vispirms uz stra pardjs stiklinieks ar logu stiklu kasti un ites piku kapara krs. Tad gar stri iznca frants zieniidas cepur ar dzeltenu das nagu. Viam nopaka izskrja brni pirms pakpes skolas skolni ar siksnim prsietm grmatm. Pki Ipolits Matvejevis sajuta karstumu delns un vsumu vder. Tiei viam pret nca nepazstams pilsonis ar labsirdgu seju, nesdams krslu, ko bija samis rok glui k ellu. Ipolitam Matvejeviam negaidti piemets agas, vi ieskatjs vrgk un uzreiz pazina savu krslu. J! Tas bija ar revolcijas vtras nomelnjuu puainu angu katnu